Latvija iegājusi Eiropas sastāvā, parakstot dažādus dokumentus, solot uzticību un lojalitāti Eiropai. No vienas puses Latvijas deputāti mierinājuši, ka Latvijas Satversme ir pirmā vietā un ir augstāka par Eiropas rekomendācijām, taču nereti redzams, ka visbiežākos gadījumos Latvijas valsts lēmumos tiek apelēts ar Eiropas Komisijas ieteikumiem un Eiropas likumiem, kas izrādījušies ir bijuši augstāki par Latvijas Satversmē noteikto. Tādējādi ieviešot Latvijā vērtības, kas principiāli atšķiras no Latvijas tautai pieņemamām.

Neviena savienība nav izpalikusi ar papildus dokumentu parakstīšanu. Nav arī runu par dokumentu parakstīšanas lietderīgumu un izdevīgumu Latvijas valstij.

Nesenā Latvijas vēsturē bija piedzīvots, kā tika parakstīti Molotova Ribentropa slēpenie dokumenti un kā svešu varu paraksti ietekmēja Latviju.

Vēlāk Latvija slēdza savienību ar Eiropu un parakstīja virkni papildus dokumentu, tajā skaitā arī Lisabonas Līgumu, kuras prioritāte „cilvēktiesības” atsevišķai cilvēku grupai un bēgļu pieņemšanas jautājums, kā izrādās ir svarīgāks par Latvijas tautas kopējo gribu.

Interesanti kādi dokumenti Latvijai būs jāparaksta Eiro ieviešanas gadījumā? Var jau teikt, ka tas viss būs attiecāmies tikai uz ciparu pasauli, taču kā vēsturiski piedzīvots, ka ne tikai. Līdzi nāks atkal virkne Latvijas tautai nezināmi un slepeni parakstīti dokumenti, par kuru saturu tautas acīm būs apslēpts. Viens no dokumentiem, kas tagad tiek gatavots ir „juvenālā justīcija” pilnā mērā, jo pašreiz jau esošā Latvijā ir tikai izmēģinājums kaut kam daudz graujošākam.

2009. gadā Eiropas propagandisti jau taustījās Latvijas Krimināllikumdošanas sfērā cenšoties izdibināt kāda būtu reakcija, ja Latvijā ieviestu „Juvenālo justīciju”, kuras mērķis ir ne tikai jauno noziedznieku nodarījumu novērtēšanas, mīkstināšanas un reabilitēšanas iespējas celšana jaunā gaismā, bet tās patiesais un dziļākais mērķis ir daudz citādāks, nekā to varētu gaidīt.

2010. gadā Izglītības un zinātnes ministrija centās apkopot to dokumentā ar nosaukumu „Atjaunojošā justīcija nepilngadīgo noziedzības kontekstā: Baltijas valstis Eiropas dimensijā”.

Latvijā: Izdarīto noziegumu mīkstināšana

Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins 2010. gadā veiktajā pētījumā par nepilngadīgo likumpārkāpēju sodīšanas un noziegumu novēršanas principiem („Atjaunojošā justīcija nepilngadīgo noziedzības kontekstā: Baltijas valstis Eiropas dimensijā”) norāda, ka reāla brīvības atņemšana nepilngadīgajiem parasti tiek piemērota gadījumos, kad tiek veikti atkārtoti likumpārkāpumi, vai gadījumos, ja pusaudzis tiek sodīts par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Eksperts arī norāda, ka, reaģējot uz nepilngadīgo veiktajiem likumpārkāpumiem, valstij ir svarīgi ievērot atjaunojošās justīcijas principu.

Princips paredz ne tik daudz represīvi sodīt vainīgo pusaudzi tradicionālā kriminālprocesa ietvaros, bet risināt kriminālo konfliktu ārpus krimināllikuma normām un likt pusaudzim saprast nodarījuma sekas, nepieļaujot atkārtotu nonākšanu konfliktā ar likumu. „Atjaunojošās justīcijas veiksmes kritērijs ir nevis kriminālās represijas bargums, bet konflikta radīto seku novēršana, nodarītā kaitējuma atlīdzināšana, pušu samierināšana un gandarījums par paveikto,” norāda A. Judins.
Ievērojot atjaunojošās justīcijas principu, kriminālprocess pret likumpārkāpēju tiek izbeigts, un tā vietā tiek piemēroti alternatīvi soda mēri, piemēram, sabiedriskais darbs vai naudas sods.

Apstiprinātais „juvenālās justīcijas” likumprojekts „Vardarbības ierobežošanai ģimenēs”

15. martā Latvijas Kristīgā radio raidījumā “Atklāti par patiesību” viesojās Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere, bērnu tiesību aizsardzības eksperts, ilggadējais Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors un Augstākās padomes deputāts Jānis Gulbis un portāla “Apriņķis.lv” žurnāliste Līga Greiškane.

Raidījumā atklājas visnotaļ šokējoša informācija, cik daudz bērnu no ģimenēm Latvijā izņemti pēdējo gadu laikā

Latvijas Kristīgā radio 15. marta raidījumā “Atklāti par patiesību” Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere nespēja atbildēt uz raidījuma vadītāja jautājumu, kādi ir iemesli bērnu izņemšanai no ģimenes tajos gadījumos, kad vardarbība nav konstatēta. Jānorāda, ka vardarbība, saskaņā ar viņas sniegto statistiku, tika pierādīta vien katrā desmitajā gadījumā.

VIDEO  un VIDEO 

Arvien vairāk bērnu tiek šķirti no ģimenēm

Latvijā arvien vairāk bērnu tiek šķirti no to bioloģiskajiem vecākiem, turklāt ir gadījumi, kad rodas jautājums, cik pamatots ir šāds lēmums. Bāriņtiesas rīcību daudzas ģimenes uzskata par patveļīgu.

Labklājības ministrijas (LM) apkopotā statistika liecina, ka  2011. gadā aprūpes tiesības tika atņemtas 1961 vecākam, 2010. gadā – 1645, 2009. gadā – 1417, 2008. gadā – 1532. Kopumā 2011. gadā no vēcākiem tika šķirti 2300 bērnu, 2010. gadā – 1953, 2009. gadā – 1657, bet 2008. gadā – 1914. 2011. gadā bāriņtiesas policijai ziņoja par 127 vecākiem, 2010. gadā – 112 vecākiem, 2009. gadā – par 101, bet 2008. gadā – par 96.

“Viens no cēloņiem šādai situācijai, kad daudzas ģimenes nespēj pienācīgi rūpēties par bērniem, ir saistīts ar ģimeņu materiālo stāvokli.

Aicina Saeimas deputātus pievērst uzmanību bāriņtiesu rīcībai, izņemot bērnus no ģimenēm

Gadījumi, kad pastāv aizdomas, ka bērna šķiršana no ģimenes nav bijis labākais problēmas risinājums, mudinājis vairākus desmitus cilvēku un organizāciju vērsties pie parlamentāriešiem.

Idejas un vēstules Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei autore ir Latvijas Radio žurnāliste Ginta Mūrniece, kura pētījusi situāciju šajā jomā.

“Savā žurnālistes darbā gatavojot materiālus, kuros skartas bērnu tiesības, esmu pārliecinājusies, ka Latvijā spēkā esošā likumdošana un attiecīgi valsts un pašvaldību institūciju rīcība, kas pamatota ar šo likumdošanu, ir pretrunā ANO Konvencijai “Par bērnu tiesībām” un citiem starptautiskiem normatīviem, kurus Latvija ratificējusi un apņēmusies ieviest,” raksta G. Mūrniece.

Pieredzējusī žurnāliste uzskata, ka sekas atspoguļojas Labklājības ministrijas statistikā – pēdējos gados strauji palielinās no ģimenēm izņemto, kā arī uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits. Labklājības ministrijas padotības iestāde “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija” pamato ar krīzes sekām, kādēļ vecāki bieži nevar bērniem nodrošināt pienācīgu aprūpi, ģimenēs tiek lietos alkohols, notiek vardarbība pret bērniem utt.

Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas datiem, 2011. gadā no vecākiem tika šķirti 2300 bērnu, 2010. gadā – 1953, 2009. gadā – 1657, bet 2008. gadā – 1914. Uz šo brīdi no vecākiem šķirti vairāk nekā astoņi tūkstoši bērnu. Pērn uz ārvalstīm – ASV, Itāliju un Franciju – adoptēti 144 bērni, savukārt 2011. gadā – 128. Nedaudz samazinājies Latvijas adoptētāju skaits – pērn 110, 2011. gadā – 128.

“Labklājības ministrija, komentējot šos skaitļus, atsaucas uz “bērnu vislabākajām interesēm”, taču, pētot konkrētus gadījumus, kad vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, nākas secināt, ka bāriņtiesas neattaisnoti plaši interpretē Bāriņtiesu likuma 23. pantā deleģētās jau tā nepamatoti lielās pilnvaras uz vienpersoniska lēmuma pamata atņemt vecākiem aprūpes tiesības (vai tagad jau apturēt aizgādņa tiesības),” uzsver žurnāliste.

Vēstulē I. Čepānei, viņa pievēršas arī jautājumam par to, ka bāriņtiesām Latvijā ir dota pārāk neierobežota vara, kā arī pastāv pārāk vienkārša sistēma, kā ārzemnieki var adoptēt mūsu bērnus. Tas savukārt negodīgiem bāriņtiesu darbiniekiem paver iespēju gūt peļņu, nododot adopcijā šos bērnus pret samaksu.

Ar vēstules pilnu tekstu iespējams iepazīties šeit.

„Juvenālā justīcija” ārvalstīs: Krievijā

„Viskrievijas vecāku pretestība” PRET „Juvenālo justīciju”

Tekstu par kongresu sagatavoja Ivars no Informācijas aģentūras 

09.02.2013 Maskavā notika viskrievijas vecāku kongress, kurā tika nodibināta sabiedriska organizācija  „Viskrievijas  vecāku pretestība”.  Kongresā piedalījās pārstāvji no vairāk kā 60 reģionālām Krievijas vecāku organizācijām.

Organizācija tika izveidota kā atbilde uz t.s. ”juvenālās justīcijas” ieviešanas mēģinājumiem Krievijā.

„Juvenālā justīcija” paredz:- nostiprināt likumdošanā koncepciju, kas ļauj brīvi atņemt vecākiem bērnus un nodot tos trešajām personām;
- mainīt likumdošanu, nosakot ļoti plašus un brīvi interpretējamus iemeslus bērnu izņemšanai no ģimenēm;
- radīt valsts institūciju sistēmu, kura kontrolēs vecākus (tai skaitā mudinot bērnus ziņot par vecāku „pārkāpumiem”) un veiks bērnu izņemšanu no ģimenēm;
- praksē ieviest pārspīlētus bērnu tiesību standartus, to ievērošanas kontroles metodiku un sodus par neizpildi, atņemot bērnus. Piemēram, ietverot jēdzienā vardarbība pret bērnu tādus absurdus sīkumus kā pēriens un balss pacelšana vai arī sīki reglamentējot kādiem produktiem ir jābūt vecāku ledusskapī.

Organizācijas pārstāvji uzskata, ka „juvenālās justīcijas” sistēma konceptuāli un praktiski grauj ģimenes institūtu kā tādu, ka tā pilnībā neatbilst Krievijas tradīcijām un ka šī sistēma praksē nestrādā pat likumpakalusīgajā Rietumeiropā, tāpēc tās ieviešana Krievijā ar tās pašreizējo korumpēto ierēdniecību nodarīs lielu ļaunumu sabiedrībai.

Jau iepriekš jaundibināmā organizācija bija savākusi vairāk kā 200000 iedzīvotāju fizisku parakstu pret konkrētiem „juvenālās justīcijas” likumiem, kas jau bija sagatavoti pieņemšanai. Pēc 140000 parakstu iesniegšanas Krievijas prezidentam konkrēto likumu pieņemšana tika atlikta uz pus gadu. Viens no organizācijas dibināšanas iemesliem – atkārtots mēģinājums steidzamības kārtā pieņemt atliktos likumus, pārsaucot likumu tekstā „juvenālās justīcijas” terminus,  saskaņojot šos likumus ar maz skaitlisku kabatas „vecāku sabiedrisko organizāciju”, kura tiek pozicionēta kā visu Krievijas vecāku pārstāve, un praktiska „juvenālās justīcijas” principu ieviešana reģionu līmenī.

Tāpat „Viskrievijas  vecāku pretestība”  atbalsta t.s. „Dimas Jakovļeva likumu”, iestājas pret bērnu adopciju uz ārzemēm un iestājas pret jauno Krievijas literatūras mācību programmas projektu, kurā vairs nav sastopami virknes Krievijas klasiķu darbi, bet to vietā ir parādījušies „moderni”, mazkvalitatīvi un amorāli „daiļdarbi”.

Pasākuma organizators ir kustības „Laikmeta būtība” līderis Sergejs Kurginjans. Stundu garajā atklāšanas runā Kurginjans kā galveno Krievijas politisko problēmu minēja sabiedrības šķelšanos „vietējajos”, kas ir iedzīvotāju vairākums un kas grib dzīvot saskaņā ar savām tradīcijām un „tamējajos”, kuri dziļi neieredz visu vietējo, saucot to par tumsonību, atpalicību utt.  un akli paļaujas uz visu, kas nāk no ārzemēm.  „Tamējie” ir nospiedošs mazākums ar elitārām pretenzijām un vēlmi par katru cenu iegūt/saglabāt savu elitāro stāvokli. Vieni „tamējie” to saprot un apzināti kaitē valstij un apzināti cenšas nodarīt pēc iespējas lielāku ļaunumu pēc iespējas lielākam skaitam „vietējajiem”, gūstot no tā sava veida sadistisku prieku un gandarījumu.  Citi „tamējie” to neapzinās un kaitē sabiedrībai akli pieņemot un mēģinot ieviest dzīvē nepiemērotas un bieži vien pat kaitīgas ārzemju koncepcijas un metodes, kas izsauc likumsakarīgu iedzīvotāju vairākuma sašutumu.

Kā „tamējo” cilvēku muļķošanas piemēru Kurginjans minēja argumentu, ko Krievijas neoliberāļi izmanto kritizējot  „Dimas Jakovļeva likumu” , kurš aizliedz Krievijas bērnu adopciju uz ASV. Krievijas neoliberāļi , norāda uz faktu, ka Krievijā, pēc IeM datiem gadā ir reģistrēti 100000 vardarbības gadījumu pret bērniem (katras 5 minūtes notiekot vardarbība pret kādu bērnu), kas ir ļoti drausmīgi kādēļ kaut kas ir jādara – jāievieš „juvenālā justīcija” un kaut vai jāadoptē bērni uz ārzemēm un jo īpaši uz vislabāko no ārvalstīm – ASV.  Tai pat laikā neoliberāļi noklusē, ka tikai 5% no šiem vardarbības gadījumiem notiek ģimenēs un ka Amerikā pēc tik pat oficiāliem ASV datiem ir konstatēts 3,2 miljoni vardarbības gadījumu pret bērniem (attiecīgi ASV vardarbība pret bērniem notiek nevis katras 5 minūtes, bet katras 5 sekundes).

Francijā praktizētās „juvenālās justīcijas” variants

Cits piemērs, lai gan Krievijā mēģina ieviest Francijā praktizētās „juvenālās justīcijas” variantu, tai pat laikā tiek noklusēts, ka pašā Francijā nesen oficiāli ir atzīts, ka 1 miljona bērnu izņemšanas no ģimenēm gadījumos atbildīgie dienesti ir kļūdījušies un bērnus izņēmuši nepamatoti. Kopumā Francijā no ģimenēm ir izņemti 6 miljoni bērnu, kas pats par sevi jau ir milzu skaitlis. Tāpat tiek noklusēts, ka ES institūcijas ir pārpildītas ar sūdzībām par sociālo dienestu patvaļu izņemot bērnus no ģimenēm.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina runa 

VIDEO Uz kongresa sākumu bija ieradies arī Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs  Ivanovs, bet vēlāk kongresu neplānoti apmeklēja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš sanākušajiem apliecināja, ka viņu viedoklis noteikti tikšot ņemts vērā.

„Praktiski visām Krievijas tautām eksistē senas lielu ģimeņu tradīcijas, kas apvieno vairāku paaudžu radiniekus. Rūpes par sirmgalvjiem, rūpes par bērniem vienmēr ir bijusi pirmajā vietā. Tieši šīs tradīcijas mums ir jāatjauno un jāstiprina,” paziņoja Putins. „Un tieši pretēji vajag izvairīties no ārvalstu pieredzes aklas kopēšanas. Tai skaitā arī tādēļ, ka nav viennozīmīgi vērtējami  attiecīgo sabiedrisko  sfēru procesi tajās valstīs, kurās visplašāk pielieto t.s. ”juvenālo justīciju” .

Šai sistēmai ir plusi, bet ir arī ļoti daudz mīnusu. Un Krievijas sabiedrība ļoti labi zina par šiem mīnusiem no krievu ģimeņu pieredzes ārvalstīs. Ir ne mazums piemēru, kad vecāku tiesības tiek atņemtas normāliem, mīlošiem un strādājošiem vecākiem. Ir gadījumi, kad iejaukšanās ģimenē ir vienkārši absurda un tiek veikta kā atklāta ņirgāšanās par vecākiem. Nepārdomāta tādu mehānismu ieviešana pēc būtības pārkāpj ģimenes suverēnās tiesības un var izprovocēt neuzticēšanās gaisotni starp vecākiem un bērniem, kā arī tiešu korupciju un atsevišķu negodprātīgu ierēdņu parazitēšanu uz šo problēmu rēķina.”

Zīmīgi, ka pasākums noritēja prestižajā „Padomju nama” (Dom sovetov) galvenajā zālē, kur Padomju laikā notika nozīmīgākie valsts pasākumi.

Pilnu kongresa norises video

Latvijas klusēšana un piekrišana

Šis pasākums, kuru Latvijas plašsaziņas līdzekļi pilnībā noklusē, ir būtisks arī Latvijai, jo dod cerību mainīt arī esošo amorālo un korumpēto Latvijas sociālo sfēru. T.s.

„juvenālā justīcija” Latvijā ir ieviesta pie tam daudz sliktākā izpildījumā kā tas ir realizēts Rietumeiropas valstīs. Latvijā „juvenālās justīcijas” izpildītāji ir bāriņtiesas, kuru darbību praktiski koordinē Labklājības ministrijai pakļautā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI).  Likums bāriņtiesām dod ļoti plašas brīvi interpretējamas pilnvaras, ko daudzas no tām izmanto negodprātīgi gan izrēķinoties ar saviem personīgajiem nelabvēļiem, vietējiem politiskajiem konkurentiem, gan arī vienkārši pelnot uz citu nelaimes rēķina. Latvijā ar augstākā līmeņa politiķu līdzdalību un atbalstu ir izveidojusies bērnu industrija, kura iedzīvojas uz bērnunamu un  audžuģimeņu  finansējuma rēķina, ar bērniem saistītajiem konfliktiem, kā arī uz bērnu pārdošanu, adoptējot tos uz ārzemēm.

Latvijas situācijas traģisms ir apstāklī, ka dēļ Krievijas „bērnu tirgus” aizvēršanās un dēļ augošā pieprasījuma pēc baltajiem bērniem,  bērnu cenas pasaules tirgū aug un vietējie bērnu tirgotāji grasās izmantot šo „biznesa iespēju”. Jau pašreiz VBTAI un bērnu tirdzniecības tīklā iesaistīto bāriņtiesu aktivitātes ir kļuvušās īpaši nekaunīgas, bet papildus ar VBTAI aktīvu līdzdalību ir sagatavotas un Saeimā tiek skatītas izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas bāriņtiesām dos papildus iespējas daudz lielākos apjomos izņemt bērnus no ģimenēm. Pēc šī likuma pieņemšanas un pēc pašvaldību vēlēšanām, kurās bērnu tirgotāji centīsies nostiprināt un pastiprināt savas pozīcijas pašvaldībās, paredzama vēl nepieredzēti plaša bērnu izņemšana no ģimenēm un pēcāka to pārdošana, adoptējot uz ārzemēm.

Šajā video jūs redzēsiet kā tēvam tiek atņemti bērni uz nabadzības pamata.

Turpinājums nākošā mēneša numurā.