Iepriekš presē izskanējis, ka grāmatas paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem diskusiju veicināšanai par zēnu un meiteņu lomām.

Kā skaidro grāmatu veidotāji, grāmatas lasīšana bērnudārzā palīdzēs veidot viedokli par dzimumlīdztiesības jautājumiem, piemēram, vai meitenēm spēlēt futbolu ir pieņemami, vai puišiem, kuri vēlētos paspēlēties ar lellēm, par to būtu jākautrējas, vai visām meitenēm patīk rozā drēbes, bet puikām – tumšas, un vēl daudziem citiem jautājumiem.

Taču SPEKTRS redakcijā ir saņemti satraukti zvani no vecākiem, kuri uzskata, ka tādā veidā tiek izplatīta līdzcietība pret homoseksualitāti, nevis, lai puikām mācītu vīrišķību un meitenēm sievišķību. Kāds satraukts un iekarsis divu bērnu tēvs jautā: „Kāpēc man neviens nejautā tieši: „Vai jūs vēlaties, lai Jūsu dēlu padarām par homoseksuālu? Mēs zinām lielisku veidu kā to panākt!” Mana atbilde ir: „Nekad!”

Šodien valsts augstākajām amatpersonām iesniegta protesta vēstule par tendenciozu bērnu grāmatu. 54 nevalstiskas organizācijas pieprasa Labklājības ministres demisiju. Fonda “Moral Revolution” vadītāja Natālija Magazeina pauž sašutumu par to, ka Labklājības ministrija ir piekritusi šo grāmatu tulkošanai un izplatīšanai, gan arī par to, ka sabiedrība nav bijusi iesaistīta šajā procesā. Organizāciju vārdā Natālija Magazeina  teica: „Mēs uzskatām, ka šo grāmatu publicēšana un izplatīšana pārkāpj Latvijas tiesību aktus un apdraud valsts pamatus – ģimeni kā īpašo sievietes un vīrieša savienību, kā arī bērna tiesības uz savu tradicionālo un garīgajās vērtībās skaidri balstīto identitāti.”

Ne tikai bērnu vecāki nojauš, ka tāda veida dzimumlīdztiesības mācīšanai ir mērķis dezinformēt bērnus par savu dzimumu, bet arī nevalstiskās organizācijas runā par to pašu. „Tādējādi bērnos tiek nevis nostiprināta no dzimšanas dotā dabiskā dzimuma identitāte, bet, apzināti radot dzimumu jucekli, tā tiek grauta, veidojot situāciju mākslīgai citas orientācijas iegūšanai,” Organizāciju vārdā saka Natālija Magazeina.

Nevalstiskās organizācijas uzskata, ka šajā gadījumā vairs nav runa par dzimumu līdztiesību, bet gan par dzimumu maiņu!

Nevalstiskās organizācijas aicina ieskatīties grāmatas saturā minot kādu konkrētu bērnu identitātes graušanas piemēru:

«Čau!» saka tas, kuru sauc Kārlis. «Kā tevi sauc?»

«Rūta,» otrs bērns atteic. «Pārējie gan visu dienu saukāja mani par Rihardu, un es jau gandrīz esmu pieradusi pie tā.»

«Es labi zinu, ko tu domā,» Kārlis saka. «Mani šodien saukāja par Karlīnu.»

Abi bērni vienojas, ka viņiem gribētos tādus vārdus, kas piederētos, savādā otrdienā satiekoties Alā.

«Ja mani sauc Uno, tu vari būt Duo,» Kārlis ierosina.

Protesta vēstulē teikts, ka bērniem tiek mainīta dzimuma identitāte, lai gan viņiem tā šobrīd liekas kā spēle.. Šeit jau tiek lietota nekatrā dzimte, līdz ar to dzimums tiek aizstāts ar “dzimti”..

Grāmatām pievienots metodiskais materiāls, kura 27. lpp. pavisam skaidri pateikts: ”Šī metodiskā materiāla mērķis ir panākt, lai bērnu dzimumam nav izšķirošas nozīmes (!!!!!). Nav vienas galīgās patiesības par to, kādiem jābūt zēniem un kādām – meitenēm. Šādu patiesību ir daudz, un tās ir mainīgas.” Šāds apgalvojums neatbilst dabas likumiem par vīrišķību un sievišķību, kā arī ir klajā pretrunā ar Latvijas sabiedrības interesēm.

Sakarā ar ministres nostāju nevalstiskās organizācijas ir pārsteigtas, jo Ar Labklājības minstri I.Viņķeli ir notikušas diskusijas, kurās tika vērsta uzmanība uz tradicionālu ģimeņu stiprināšanas kritisko nepieciešamību, uz nepieciešamajiem pasākumiem demogrāfijas krīzes pārvarēšanā, uz to, ka nepieciešams valstisks atbalsts laulību skaita palielināšanai utml. Tomēr tagad mūs pārsteidz šo grāmatu lieta, kas savā būtībā grauj ģimenes institūtu.

Nevalstisko organizāciju sastādītā protesta vēstulē tiek atgādināts negatīvs piemērs ministrei uzstājoties televīzijā. „LTV1 raidījumā “Sastrēgumstunda” 29.08.2012. ministre atzina, ka valstij nav jāveicina laulību skaita pieaugums, jo tā būšot diskriminācija pret kopā dzīvojošiem pāriem un nepilnām ģimenēm (pretruna ar LM nolikuma 5.2.13. pantu – „Ministrija veicina bērniem un ģimenei labvēlīgas vides veidošanos valstī“). Pie tam, ministre kā labu dzimumu līdztiesības piemēru raidījumā minēja Zviedriju (lai gan statistika rāda, ka Zviedrijā ir ļoti augsts pašnāvību skaits, kā arī milzīgs antidepresantu lietotāju skaits, Zviedrijā ir vairāk nekā 40 tūkstoši bērnu, kam vecāki, vai viens no vecākiem ir homoseksuāli). Tādējādi top skaidrs, ka ministrei nav saprotamas elementāras pamatlietas par ģimeni un laulību kā valsts balstiem, kā arī neinteresē Latvijas tautas labklājība, bērnu tiesības un sabiedrības intereses.” Organizāciju pārstāvji jautā: „Jājautā, kā interesēs viņa strādā?”

Sabiedrisko organizāciju prasība

Pamatojoties uz katastrofālajiem demogrāfijas rādītājiem, un loģiski sekojošo ģimenes un laulības institūta stiprināšanas nepieciešamību; Satversmes 1., 110. pantu, Bērnu tiesību aizsardzības likumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Ministru Kabineta iekārtas likumu, Labklājības ministrijas nolikumu:

Pieprasām:

1.     Labklājības ministres I.Viņķeles demisiju;

2.     nekavējoties aizliegt grāmatu „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards” izplatīšanu un pasniegšanu bērniem;

3.     aizliegt metodisko materiālu pedagogiem “Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm”;

4.     saukt pie atbildības visas amatpersonas, kuras piedalījušās šī prettiesiskā materiāla sagatavošanā un izplatīšanā.

Projekta kopējās izmaksas ir6430 lati. Katra grāmata ir izdota 500 eksemplāros.

>>Grāmatas vizuālais izskats<<

„Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.  Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.” (Ps 139:14-16)

Pagājušajā mēnesī notika Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde par abortiem. Sēde beidzās bez lēmuma pieņemšanas – deputāti netika līdz balsojumam par izmaiņu tālāku virzīšanu un nolēma diskusijas turpināt.

Pēc notikušās sēdes SPEKTRS.COM saņēma divas nozīmīgas vēstules šajā sakarā. SPEKTRS.COM izsaka pateicību Jānim Pļaviņam un Natālijai Magazeinai no „Moral Revolution” par to, ka jautājums par abortiem Latvijā nav vienaldzīgs.

Statistika: Pērn Latvijā izdarīti vairāk nekā 10 tūkstoši abortu, un priekšlikums mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu radies pēc nesen Saeimā notikušās konferences, pēc kuras asociācija “Ģimene”, kas pārstāv kristīgo virzienu, vērsās pie politiķiem ar vairākiem priekšlikumiem abortu skaita samazināšanai Latvijā.

Apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) sēdes sākumā visiem izdalīja embrijus, lai parādītu, “ka bērniņam, kurš ir ieņemts, jāpiedzimst”.

Deputāti apsprieda priekšlikumu mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, tajā nosakot, ka “Katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību”. Taču iesniegtajā priekšlikumā abortu atbalstītāji saskata abortu aizliegumu.

Pašlaik likums pasaka, ka “katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību”.

Atbalsts sievietēm

Izskanējis priekšlikums arī palielināt atbalstu sievietēm, kas vēlas izdarīt abortu, proti, apdomas laiku palielināt no 72 stundām līdz piecām diennaktīm jeb 120 stundām. Komisijas vadītājs arī aicināja apspriest nodrošināt iespējas piedzimušu bērniņu nodot adopcijā kā vienu no atbalsta mehānismiem. Varētu arī izveidot Dzimstības veicināšanas fondu, piešķirot vienreizēju pabalstu pēc bērna piedzimšanas ģimenēm ar smagiem finanšu apstākļiem.

“Uzsveru, ka tas nav abortu aizliegums, bet atbalsta mehānisms sievietēm. Mūsu pamatuzstādījums – ka visiem ir viens mērķis, neapšaubīsim to, aborti kā operācija, procedūra ir nepieņemama, un vēlamies, ja bērniņš ir ieņemts, viņam ir jāpiedzimst. Kā par to radīt izpratni sabiedrībā, tas ir galvenais apakškomisijas uzdevums,” pastāstīja Parādnieks.

“Tas būs kā simbols, par ko tad mēs īsti cīnāmies. Mēs visi kādā brīdī esam bijuši šādi. Tagad esam mazliet paaugušies,” sacīja Parādnieks, izdalot embrijus, kas parāda, kāds izskatās bērns 12 nedēļās pēc ieņemšanas.

Tiesībsargs Juris Jansons: “Ar abām rokām esmu par bērniem un visos iespējamos veidos, rūpējamies arī par nedzimušiem bērniem, bet mēs varētu izvairīties no šādām likuma normām, ja sabiedrības apziņa būtu tam sagatavota. Svarīgākais ir, kā sabiedrība un potenciālās mammas uztver šo stāvokli, kurā viņas ir. Ir pārliecinātas un jūt, ka valstij ir reāla programma, atbalsta mehānisms, lai varēt nodrošināt pilnvērtīgu bērniņa attīstību un piedzimšanu. Tas ir svarīgāk, jo piedāvātā likuma redakcija pēc savas būtības neko nemainīs, ja nemainīsies attieksme, uz to pašu Lietuvu aizbrauks.” pavēstīja tiesībsargs.

Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Līvija Liepiņa:  ”Ja priekšlikumam nav atrunas, kuros gadījumos, kādā procedūrā ir iespējams veikt abortu, pašreizējā redakcija liecina par abortu aizliegumu. Veiksmīgāk būtu nevis aizliegt, bet piedāvāt sievietēm reālu atbalstu, jo likumsakarība starp abortu aizliegumu un dzimstības pieaugumu nav konstatēta. Otrs svarīgs aspekts – jāatceras, ka atrodamies Eiropas Savienībā. Mēs veiksim maksājumus Igaunijai, jo sievietes var aizbraukt un šādu operāciju veikt citur.”

VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule: „Problēma ir jāskatās plašāk, ir jāveic analīze par iemesliem, kāpēc sievietes izšķiras par abortiem.”

“Māmiņu kluba” pārstāve Sandija Salaka: „Nosakot stingrākus aizliegumus bez lielāka finansiāla atbalsta, var pastāvēt risks ar nelegālajiem abortiem, kas var palielināt sieviešu māšu mirstību.”

Pretējs viedoklis

Deputāte Daina Kazāka (Reformu partija): “Ir svarīgākas sievietes kā dzimušas personas tiesības nekā nedzimuša embrija tiesības.”

Sagaidot negatīvu reakciju no klātesošajiem Kazāka atzina, ka tas viņu ir izsitis no līdzsvara, un, nesagaidot sēdes beigas, pameta telpu.

PRETREAKCIJA 

Pēc notikušās sēdes atbalss sabiedrībā.

Jānis Pļaviņš nodarbojas saistībā ar strukturētu ūdens Memory Water ražošanu. Dodot cilvēkiem informāciju, par to, kā būt laimīgākiem un labāk sasniegtu savus mērķus.  Jānis Pļaviņš piedalās arī Igates baznīcas būvniecības projektā.

Kad rodas cilvēks?

Tā kā dažādu nozaru zinātniekiem – juristiem, ārstiem un biologiem nav vienots viedoklis, tādēļ izskaidrojums nav meklējams sarežģītos aprēķinos un pētījumos. Cilvēka rašanās brīdi iespējams izskaidrot ar elementāru loģiku.

Kad mašīna ir? Tad, kad ir samontētas visas tās daļas.
Kad cilvēks ir? Tad, kad spermatozoīds ir savienojies ar olšūnu. Tās ir vienīgās samontējamās detaļas. Tālāk mazais cilvēciņš attīstās un izaug pats no sevis, no iekšienes. Dzīvai būtnei – ne kājas, ne galva, ne rokas netiek atsevišķi piemontētas.

Ne velti arī dažādu pasaules reliģiju svētajos rakstos ir teikts, ka brīdī, kad spermatozoīds ir savienojies ar olšūnu šajā veidojumā ieiet dvēselē un cilvēks jau ir, lai arī ļoti maziņš.

Ir tikai 4 atšķirības starp dzimušu un nedzimušu cilvēku :

a) izmērs
b) attīstības līmenis
c) atkarības līmenis
d) vide, kurā dzīvība atrodas

Svaru princips

Ir gadījumi, kad aborts ir pieļaujams, tomēr tie ir īpaši gadījumi. Ja vienā svaru pusē ir dzīvība, tad otrā pusē jābūt kam līdzvērtīgam. Nebūtu pareizi nogalināt dzīvību, aizbildinoties ar naudas trūkumu. Naudas vienmēr bus par maz.  Tieši naudas trūkums Māmiņu kluba aptaujā minēts kā visbiežākais aborta iemesls. Uzskatu, ka mātes dzīvības apdraudējuma, iespējams izvarošanas, kroplības u.c. smagos gadījumos aborts būtu saprātīgs risinājums. Tomēr tie ir ļoti reti gadījumi.

Tajā pašā laikā būtu jāpalielina jaunajām māmiņām atbalsts, tomēr valsts vai pašvaldības atbalsta neesamība nevar būt attaisnojums dzīvības atņemšanai. Tad varētu dēļ naudas neesamības atņemt dzīvību arī 6 mēnešu vecam bērnam, jo viņš tāpat neko nesaprot, čurā pamperos, ir neattīstīts, atrodas pilnīgā vecāku atkarībā, tikai atrodas nevis mātes vēderā, bet telpā. Nav citu atšķirību. Ja viņam atņemsim dzīvību viņš pat neatcerēsies, ka ir bijis piedzimis. Uz priekšu?

Vajag tikai iegūt zināšanas pirms taisīt abortu

Uzskatu, ka šobrīd sabiedrība nav gatava aborta aizliegumam, tādēļ tos arī nevajadzētu aizliegt. Nebūsim ekstrēmisti. Tomēr likumā ir nepieciešams paredzēt, ka dzīvība ir aizsargājama no ieņemšanas brīža. Šī ir deklaratīva norma un abortu neaizliedz. Līdzīgi kā Satversmē noteiktās tiesības uz iztiku mums nedod tiesības iet uz Labklājības ministriju vai banku pēc naudas, ja mums trūkst iztikai.

Jaunajām māmiņām vajadzētu aizliegt izdarīt abortus pirms tās nav apmeklējušas profesionālus konsultantus, piemēram, Grūtniecības krīzes centrā vai citos līdzīgos centros Latvijā. Skat. http://www.krizescentrs.lv/. Interesanti, ka šādiem centriem ir ļoti augsti rezultāti – vairāk kā 90% sieviešu pēc zināšanu iegūšanas izvēlas paturēt dzīvību. Arī šo centru kapacitāte ir pietiekama, lai palīdzētu visām jaunajām māmiņām, kuras atrodas izvēles priekšā. Diemžēl tikai jaunās māmiņas par to neko nezina.

Baltic Business Law Office valdes locekle un fonda “Moral Revolution” valdes locekle, Mg. iur. Natālija Magazeina

Nedzimis bērns ir patstāvīgs un aizsargājams tiesību subjekts

Latvijā uz pasaules valstu fona ir izteikti liberāls abortu regulējums, kas sievietei dod neierobežotas privilēģijas lemt par cita cilvēka (nedzimušā bērna) dzīvību. Lai izdarītu šādu izvēli nav nepieciešami nekādi papildus kritēriji, piemēram, daudzās citās valstīs (mātes dzīvības apdraudējums, izvarošana, kropls bērns vai tml.). Lai turpinātu diskutēt par šiem jautājumiem, manuprāt, vispirms ir jāizprot nedzimuša bērna legālais statuss. Tikai pēc tam varam diskutēt par to, vai un kad iespējama šīs jaunās dzīvības nogalināšana.

Regulējums starptautiskajos aktos

Tiesības uz dzīvību ir noteiktas daudzos starptautiskos aktos: Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 6. pants 1. daļa – Tiesības uz dzīvību ir katra cilvēka neatņemamas tiesības. Šīs tiesības aizsargā likums. Nevienam nedrīkst patvarīgi atņemt dzīvību.

ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija 3. pants – Ikvienam ir tiesības uz dzīvību.

EP Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. pants – Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Nevienam nedrīkst ar nodomu atņemt dzīvību, izņemot, ja tiek izpildīts tiesas spriedums pēc apsūdzības noziegumā, par kuru likums paredz šādu sodu.

ANO Bērnu tiesību deklarācijas preambula – bērnam viņa fiziskā un garīgā brieduma trūkuma dēļ ir nepieciešama īpaša aizsardzība un gādība, ieskaitot arī pienācīgu tiesisko aizsardzību, kā pirms, tā arī pēc dzimšanas.

Latvijas regulējums

Tiesības uz dzīvību ir aizsargātas arī Latvijas normatīvos aktos:

Satversmes 93. pants – Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.

Satversmes 94. pants – Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību.

Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 1. pants – Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu nedzimušu dzīvību un jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.

28.10.2003. MK noteikumu Nr.590 “Grūtniecības pārtraukšanas organizatoriskā kārtība” 2.1. punkts – Legāls aborts – grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās [kur paliek vīrieša griba?]  līdz grūtniecības 12. nedēļai [nav nekādi kritēriji – sievietes dzīvības apdraudējums utt.…]

Rodas jautājums – kas ir “ikviens”, “katrs cilvēks”, “persona”, “bērns”? No kura brīža apaugļotu olšūnu var uzskatīt par bērnu jeb potenciālu cilvēku?

Ar zinātnes atzinumiem ir pierādīts, ka cilvēka aizmetņa dzīvība sākas ar ieņemšanas brīdi un tās “kvalitāte” pieaug ar katru embrija attīstības posmu. Ir 2 cilvēka attīstības posmi:

Intrauterinārais – sākas ar ieņemšanas brīdi;

Ekstrauterinārais – sākas ar piedzimšanas brīdi; atrašanās sociālajā vidē.

Bērniņa sirds sāk pukstēt jau aptuveni 22. dienā, pakāpeniski attīstās viņa orgāni, kauli, veidojas pirkstu nospiedumi utt. 12. nedēļā bērniņam ir viss, lai viņš sajustu sāpes (nervi, mugurkauls), viņš ir kustīgs.

Nedzimis bērns nav tikai sievietes ķermeņa daļa, bet gan bioloģiski unikāla cilvēciska būtne, kas aug sievietes ķermenī.

Šobrīd ne starptautiski, ne reģionāli nav vienotas izpratnes par tiesību uz dzīvību sākuma brīdi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2007. gada 20. marta spriedumā lietā Tysiac v. Poland noteica, ka dzīvības sākuma brīža izpratne ir katras valsts brīvības ietvaros.

Uzskatu, ka Latvijā nedzimis bērns ir jāaizsargā un vispārīgā gadījumā jādod viņam tiesības piedzimt. Šobrīd saskaņā ar Civillikuma 386. pantu fiziska persona spēj mantot, ja mantojuma atklāšanās laikā viņa ir ieņemta, kaut arī vēl nav piedzimusi. Izveidojusies absurda situācija – nedzimušam bērnam ir tiesības uz mantojumu, bet nav tiesību dzīvot..

Ungārijas un Vācijas piemēri

Interesanti šos jautājumus ir atrisinājusi Ungārija. Ungārijas konstitūcija nosaka, ka cilvēka cieņa ir neaizskarama. Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību un cilvēcisku cieņu; embrija un augļa dzīvība tiek aizsargāta no ieņemšanas brīža. Papildus tam ir pieņemts Ģimenes aizsardzības likums.

Arī Vācija strikti iestājas par nedzimuša bērna tiesībām dzīvot. Vācijas Federātīvās konstitucionālās tiesas lēmums BVerfGE 39, 1 (1975) noteic, ka mātes miesās veidojošās dzīvība kā patstāvīgs tiesību subjekts bauda konstitūcijas aizsardzību (VFR Pamatlikuma 2. panta 2. daļas 1. teikums, 1. panta 1. daļa). No valsts pienākuma šo dzīvību aizsargāt izriet ne vien aizliegums valstij tieši iejaukties dzīvības veidošanās procesā, bet turklāt uzliek valstij par pienākumu šo dzīvību aktīvi aizsargāt (burtiski: “nostāties tai priekšā”). Miesas augļa dzīvības aizsardzība principā visas grūtniecības laikā ir vērtējama augstāk par grūtnieces pašnoteikšanās tiesībām; to nedrīkst apšaubīt nevienā grūtniecības periodā.

Tiesības uz dzīvību pamatojas dabiskajās tiesībās

Tiesības uz dzīvību ir dabisko tiesību visaugstākā vērtība. Ikvienam ir skaidrs, ka nevienam nav tiesību nogalināt otru. Šis pats princips ir attiecināms arī uz dzīvu nedzimušu bērnu, kurš jau pirms dzimšanas mātes miesās ir unikāla persona ar savu ģenētisko kodu.

Risinājumi

1. Jēdzienu “bērns” attiecināt arī uz nedzimušiem bērniem no ieņemšanas brīža. Tādējādi bērni jau kopš ieņemšanas brīža, pamatojoties uz rakstītām tiesību normām, baudītu viņu dzīvības aizsardzības tiesības. Tādā gadījumā papildus normas nebūtu jāpieņem.

2. Viennozīmīgi atbalstu likumprojektu, kurš paredz izteikt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7. pantu šādi: “Katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību.”

3. Gadījumā, ja šobrīd netiek noteikts abortu vispārējs aizliegums ar atsevišķiem izņēmumiem, tad ir jānosaka obligāts konsultāciju apmeklējums pie valsts atzītām organizācijām, kuras nodarbojas ar krīzes grūtniecībā nonākušo māmiņu atbalstu un informēšanu. Tāpat būtu jāpagarina arī tā sauktais “pārdomu laiks” pēc ārsta norīkojuma uz abortu izdarīšanu līdz aborta veikšanai – 3 dienu vietā būtu jābūt vismaz 5 dienām. Lēmumu pieņemšanas procesā par abortu būtu jāiesaista arī bērna tēvs. Šobrīd tēvu tiesības (bieži vien pat uz vienkāršu informāciju, ka ir gaidāms bērniņš) tiek pilnībā ignorētas. Aborta veikšanai būtu jāsaņem arī bērna tēva rakstveida piekrišana.

4. Atbalstu papildinājumu Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 1. pantā: “Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu nedzimušu dzīvību no ieņemšanas brīža un jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.”

Papildus tam ir jāparedz kriminālatbildība par Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 15. panta (ierobežojumi medicīniskajā apaugļošanā) pārkāpumiem, jo šobrīd par medicīniskās apaugļošanas pārkāpumiem ārsti nevar tikt saukti pie atbildības.

__________Līdzīgas ziņas______________

Darba grupā diskutē, kā uzlabot konsultāciju sniegšanu sievietēm pirms izšķiršanās par aborta veikšanu

Vai diskusijā par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu aborti ir prioritārais jautājums?

Atklāta vēstule valdībai par homoseksualitātes atbalstīšanu pamatskolas mācību literatūrā
Informāciju sagatavoja Natālija Lazukina, fonda “Moral Revolution” valdes locekle.

Oficiāli savu atbalstu ir snieguši:

- Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags (pārstāv 40 000 konfesijai piederīgos locekļus)
- Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs
- Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis (pārstāv 7 000 konfesijai piederīgos locekļus)
- Latvijas Septītās dienas Adventistu draudžu bīskaps Viesturs Reķis (pārstāv 4 000 konfesijai piederīgos locekļus)
- Draudzes „Prieka Vēsts” mācītājs Vilnis Gleške (pārstāv 1200 draudzei piederīgos locekļus)
- Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Jānis Ozolinkēvičs (pārstāv 1000 konfesijai piederīgos locekļus)
- Biedrības „Asociācija Ģimene” valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze (apvieno 40 NVO)
- Biedrības „Teen Challenge Latvia” valdes priekšsēdētājs Modris Ozolinkēvičs
- „Latvijas Evanģēliskās Alianses” vadītājs Vadims Kovaļevs
- Jelgavas Vasarsvētku draudzes mācītājs Agris Ozolinkēvičs
- Draudzes „Labā Vēsts” mācītājs Andrejs Čebotarjovs
- Siguldas draudzes „Jaunā paaudze” mācītāja Ingūna Millere
- „Latvijas Kristīgā radio” prezidents Tālivaldis Tālbergs
- „Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes” priekšniece Irēna Kondrāte
- „Bērnu un Jauniešu Fonda” valdes loceklis Indars Lieģis
- Nodibinājuma „Kraukļa fonds” vadītājs Vilnis Onzuls
- „3nity” (3nity.lv) valdes loceklis Kristaps Āboltiņš
- „Rīgas Kristīgo draudžu kolēģijas” priekšsēdētājs Jānis Šmits
- „LPP/LC Jauniešu organizācija” vadītājs Agris Ameriks
- Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Imants Parādnieks
- „Krīzes grūtniecības centra” pārstāve Judīte Briede-Jureviča
- Laikraksta „DDD” galvenā redaktore Līga Muzikante
Latvijas Republikas Ministru Prezidentam
A.god. Valdim Dombrovskim
Brīvības bulvāris 36
Rīga, LV – 1520

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministram
A.god. Rolandam Brokam
Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050
Natālija Lazukina
Fonda „Moral Revolution” Valdes locekle
Korespondences adrese: Zemaišu iela 1 k.4 – 19,
LV-1002, Rīga
Kontakttālrunis: +371 271 59 442
ATKLĀTA VĒSTULE
2011. gada 2. maijā, Rīgā

Pateicamies par Jūsu darbu Latvijas sabiedrības labā, tajā skaitā, rūpējoties par Latvijas bērnu, jauniešu un pieaugušo sociālo un ekonomisko labklājību. Šodien, sastopoties ar lieliem valstiskiem izaicinājumiem, mums jo īpaši jāņem vērā stabilas un nemainīgas vērtības, kurām būtu jābūt jebkuru lēmumu un rīcības pamatā.

Vēršamies pie Jums sakarā ar satraucošu ziņu par informāciju, kas iekļauta Sociālo zinību 9.klasei grāmatā (“Zvaigzne ABC”, 2010, mācību grāmata, apstiprinājusi Izglītības un Zinātnes ministrija 2010. gadā). Grāmatas 187. lapā atrodama intervija ar psiholoģi J.Cihanoviču, kur tiek atbildēts uz jautājumiem par homoseksualitāti. Nav pamatojuma psiholoģes apgalvojumiem, ka “tagad ārsti uzskata homoseksualitāti par normālu seksualitātes aspektu”; “homoseksualitāte nav slimība”, “sabiedrībā ir 8-10 % homoseksuāli orientētu cilvēku”. Intervijā kopumā tiek vēstīts, ka homoseksualitāte ir tikpat normāla kā tradicionālas attiecības starp vīrieti un sievieti. Zināms, ka homoseksualitāte ir plašu diskusiju objekts sabiedrībā – gan ārstu, gan politiķu, gan citu profesionāļu vidū. Nepastāv vienots viedoklis par homoseksualitātes cēloņiem un medicīnisko dabu, kā arī pastāv virkne juridisku jautājumu. Minētajā mācību grāmatā tiek publicēts viennozīmīgs apgalvojums, ka homoseksualitāte ir normāla, tādējādi bērniem tiek pasniegts vienpusējs ģimenes vērtību iznīcinošs viedoklis. Līdz ar to atklāti tiek grauts ģimenes un laulības institūts, kas ir nācijas pastāvēšanas pamats. Ņemot vērā Latvijā šobrīd esošo kritisko demogrāfisko situāciju, lūdzam šim jautājumam pievērst pastiprinātu uzmanību.

Satversmes 110. pants nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4. pantā minēts, ka bērna tiesības tiek aizsargātas, lai sasniegtu šādus mērķus:
• sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā;
• bērna orientāciju uz ģimeni kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību un vienu no sabiedrības un indivīda galvenajām vērtībām;
• bērna orientāciju uz veselīgu dzīvesveidu kā tautas izdzīvošanas objektīvu priekšnosacījumu.

Viens no Izglītības likuma mērķiem ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.

Satversmē ir nostiprināta fundamentāla sabiedrībā atzīta vērtība – ģimene kā savienība starp vīrieti un sievieti. Tādēļ jebkurai valsts iestādei, amatpersonai un jebkuram sabiedrības loceklim, iztulkojot un piemērojot Satversmei pakārtotos tiesību aktus, šī konstitucionālā ranga norma ir saistoša.

Publicējot šādu psiholoģes viedokli bērnu mācību grāmatā, tiek pārkāptas gan Satversmē aizsargātās ģimenes un bērnu tiesības, gan arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā nostiprinātais princips par morālo vērtību veidošanu un nostiprināšanu bērnos. Pie tam tiek pārkāptas arī Izglītības likumā noteiktās tiesības uz tikumisku, estētisku un intelektuālu attīstību, kā arī Latvijai saistošās starptautiskās tiesības (tiks analizēts turpmāk). Saskaņā ar oficiālajiem SKDS datiem lielākā daļa Latvijas sabiedrības (74 % – dati uz 2010. gada oktobri) neatbalsta homoseksuālismu, atbalstot tradicionālo ģimenes modeli. Līdz ar to Latvijas sabiedrība nepiekrīt netradicionāla ģimenes modeļa pielīdzināšanai tradicionālajam, respektīvi, tā morālai legalizēšanai, un vēl jo vairāk – popularizēšanai bērnu un jauniešu vidū.

Latvijai saistošais Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz savu privāto un ģimenes dzīvi. Valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību, vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības. Tātad ikvienam ir jāievēro sabiedrībā akceptētās tradicionālās ģimenes vērtības un šo ģimeņu intereses un tiesības netikt traucētām, tajā skaitā, neizplatīt viņu bērniem netikumīgu informāciju, iespaidojot bērnu psihi.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noradījusi, ka homoseksuālas attiecības, kaut gan noturīgas un ilgstošas, netiek uzskatītas par ģimenes attiecībām Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju izpratnē (X. V. United Kingdom, European Commission, Application 9369/81, (1983) 32 Decisions & Reports 220 ). Līdz ar to par ģimenes attiecībām, vienalga vai oficiāli laulātas vai nē, var uzskatīt tikai tādu savienību, kas ir starp vīrieti un sievieti. Un tikai šādu dabisku attiecību modeli nepieciešams popularizēt bērnu un jauniešu vidū.

Spriedumā Rees v. The United Kingodom, application no.9532/81, judgement delivered on 17th of October, 1986 tiesa ir norādījusi, ka ģimenes dibināšanas mērķis ir pēcnācēju radīšana. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā 12. pantā ir noteikts, ka likumā noteikto vecumu sasniegušiem vīriešiem un sievietēm ir tiesības stāties laulībā un dibināt ģimeni saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem. Tiesa norādīja, ka ģimenes dibināšanas mērķis ir pēcnācēju radīšana [kas šobrīd Latvijai ir īpaši aktuāli]. Tāpēc ir secināms, ka 21. gadsimta tiesību izpratnē ģimenes mērķis ir pēcnācēju radīšana, taču pēcnācēju esamībai vai neesamībai nav izšķirošas nozīmes, jo par ģimeni tiek uzskatītas gan attiecības, kas radušās sievietei un vīrietim stājoties likumīgā laulībā, gan attiecības, kas ir starp vīrieti un sievieti ar nolūku radīt ģimeni (faktiskā ģimene jeb de facto ģimene).

Eiropas Savienības tiesību aktos ietvertās normas nedefinē ģimenes jēdzienu no civiltiesiskā aspekta. Hāgas programma brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā paredz, ka Eiropas Savienības tiesību aktos nedrīkst iekļaut harmonizētu “ģimenes” un “laulības” jēdzienu definīciju. Latvijas oficiālā valsts nostāja attiecībā uz šo faktu ir pozitīva, jo tādējādi katra dalībvalsts (tai skaitā, Latvija) var saglabāt „savu vēsturiski izveidojušos regulējumu šajās jomās” .

Psiholoģe Mg. psych. Daina Žurilo atzīst, ka „ar lielu atbildību jāattiecas pret to informāciju, ko bērni saņem un viņiem piedāvā pieaugušie. Neskatoties uz to, kādā vecumā ir bērns, viņam vissvarīgākais informācijas nesējs ir vecāki un skola – arī pusaudžu vecumā. Šī informācija, kas tiek piedāvāta no bērnam tik nozīmīgo pieaugušo un skolas puses, veido bērna attieksmi, domu un uzvedības modeli. Homoseksuālisms kā attiecību modelis var ļoti viegli izveidoties bērnu priekšstatos kā norma, ja to paudīs skola. Te būtu lieki aizbildināties ar cilvēktiesībām uz izvēles brīvību, jo katras kultūras izvēles brīvība realizējās tās vērtību rāmjos, kuras pamatā pauž izglītības iestādes un ģimene. Tagad ir mūsu – pieaugušo izvēle – kādi būs tie rāmji, kurus piedāvāsim saviem bērniem.”

Mēs iestājamies par starptautisko un konstitucionālo tiesību ievērošanu, tradicionālu ģimenes vērtību popularizēšanu un neatbalstām morāli degradētu ideju, tajā skaitā, dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā , paušanu un popularizēšanu sabiedrībā, īpaši bērnu vidū. Bērnu psihe un vērtību sistēma vēl nav nostabilizējusies, tāpēc vēl jo vairāk viņi ir īpaši aizsargājami. Vēlamies sadarboties ar Jums ģimenes institūta un laulības – savienības starp vīrieti un sievieti – stiprināšanā, veicināt fiziski un garīgi veselīgas nācijas veidošanos, rūpēties par bērnu un jauniešu interešu ievērošanu.

Pamatojoties uz Satversmes 110. pantu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4. pantu, Izglītības likuma 2.pantu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu un 12. pantu, Hāgas programmas brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā 3.4.2. punktu, Iesniegumu likuma 5. panta trešo daļu,

lūdzam Jūs:

1) izteikt savu viedokli par minēto interviju Sociālo zinību 9. klasei mācību grāmatā (“Zvaigzne ABC”, 2010, mācību grāmata, apstiprinājusi Izglītības un Zinātnes ministrija 2010. gadā);
2) nekavējoties atcelt Izglītības un zinātnes ministrijas atļauju publicēt psiholoģes J.Cihanovičas interviju Sociālo zinību 9. klasei mācību grāmatā (“Zvaigzne ABC”, 2010, mācību grāmata, apstiprinājusi Izglītības un Zinātnes ministrija 2010. gadā);
3) sakarā ar šo pārkāpumu nekavējoties aizliegt Sociālo zinību 9. klasei mācību grāmatas (“Zvaigzne ABC”, 2010, mācību grāmata, apstiprinājusi Izglītības un Zinātnes ministrija 2010. gadā) lietošanu un izņemt to no apgrozības;
4) pārskatīt visu sociālo zinību mācību grāmatu saturu, izvērtējot to atbilstību konstitucionālajām tiesībām un bērnu un jauniešu tiesību normām;
5) informēt Natāliju Lazukinu par šo lūgumu izpildi.
Pielikumā:
1. Sociālo zinību 9.klasei mācību grāmatas 187. lapas kopija (“Zvaigzne ABC”, 2010, mācību grāmata, apstiprinājusi Izglītības un Zinātnes ministrija 2010. gadā);
2. Atklātās vēstules atbalstītāju saraksts.

Patiesā cieņā un cerībā uz sadarbību,

Natālija Lazukina
Fonda „Moral Revolution” Valdes locekle

SITUĀCIJAS tālākā attīstība:

Kristiešu protesta rezultātā mācību grāmatā iekļaus arī baznīcas viedokli par homoseksualitāti

Broks atbild PLL pārmetumiem par homoseksuālisma pieminēšanu mācību grāmatā