Foto: Latvijas vēstniecība Izraēlā

2018. gada 5. martā Telavivas kultūras centrā Enav svinīgi tika atklāts izdevums “No Latvijas līdz Vidusjūrai – Izcilie Latvijas ebreji – Izraēlas Valsts dibinātāji un attīstības sekmētāji”. Bukletā apkopoti 28 slavenu, Latvijā dzimušu ebreju dzīvesstāsti – divdesmit astoņu izcilu cilvēku biogrāfijas, kuri veikuši nozīmīgu pienesumu Izraēlas Valsts nodibināšanā un izaugsmē, un kuru vārdi ar zelta burtiem ir ierakstīti Izraēlas Valsts vēsturē,-ziņo spektrs.com/Latvijas vēstniecība Izraēlā

Starp bukletā minētajām personībām spilgtākās ir pirmais aškenazi rabīns Ābrams Īzaks Kuks (Abraham Isaac Kuk), cionisma aktīviste un viena no Telavivas dibinātājām Sara Azarjahu (Sara Azarjahu), Latvijas brīvvalsts Saeimas deputāts un Izraēlas Kneseta deputāts Mordehajs Nuroks (Rabbi Dr Mordechai Nurock), fabrikas “Laima” dibinātājs Elijahu Fromčenko (Eliyahu Fromchenko), grafikas dizaineri, Izraēlas Valsts ģerboņa un simbolu autori brāļi Gabriels un Maksims Šamiri, sestā Izraēlas prezidenta Haima Hercoga māte Sara Hercoga (Sarah Hillman Herzog) un daudzas tikpat ievērojamas personības.

Pasākumā uzstājās Moše Ārens (dzimis 1925.g.), viens no jaunatnes cionisma kustības “Beitar” dibinātājiem, bijušais Izraēlas Ārlietu un Aizsardzības ministrs, bijušais Izraēlas sūtnis ASV, kura ģimene 1939.gadā no Latvijas pārcēlās uz ASV un vēlāk apmetās uz dzīvi Izraēlā.

Vēstniece savā uzrunā augstu novērtēja lielo Latvijas un Igaunijas ebreju asociācijas, īpaši asociācijas valdes priekšsēdētāja Eli Valka pienesumu izdevuma tapšanā un uzsvēra šīs asociācijas un vēstniecības kopprojekta nozīmīgumu Latvijas plašākai un pozitīvai atpazīstamībai Izraēlā, uzsverot divu valstu gadsimtu garās vēstures pozitīvās lappuses.

Izdevuma atklāšanas pasākums iezīmēja Latvijas simtgades kultūras programmas sākumu Izraēlā un, pēc vēstnieces teiktā, ir skaista dāvana ne tikai Latvijas 100gadei, bet arī Izraēlas Valstij, kura šī gada maijā svinēs valsts dibināšanas 70. gadadienu.

Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 dalībnieku – Latvijas un Igaunijas ebreju asociācijas biedri, Izraēlā rezidējošie vēstnieki, žurnālisti un, protams, liels skaits bukletā minēto ievērojamo Latvijas ebreju radinieku.

Tas ir vēsturisks un pirmreizējs notikums, kad Izraēlā tiek publicēts šāda rakstura izdevums, kurā apkopotas visas šīs nozīmīgas personības. Buklets izdots trijās valodās – ivritā, latviešu un angļu valodās.

Buklets tapis ar Latvijas un Igaunijas ebreju Asociācijas, Latvijas goda konsulu Izraēlā Saras Allalūfas (Sarah Allalouf) un Asafa Kaspi (Assaph Caspi), Latvijas Republikas vēstniecības Izraēlas Valstī un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu programmā “Atbalsts Latvijas diasporu un tās organizāciju veidotajiem projektiem ārvalstīs”.

Leo Dribins, foto: LU Filozofijas un socioloģijas instituts

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija.

Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus.

Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču citi vēl kavējās filmas apspriešanā. Lēnā gaitā, netraucējot citus sarunā, devos lejā pa kinoteātra kāpnēm. Arī man bija par ko pārdomāt. Izejot no kinoteātra durvīm satumsušajā vakarā ieraugu kungu no mugurpuses, kurš steidzīgajiem jauniešiem nopakaļus sauc: „Ejiet pa priekšu, jo es tik ātri paiet nevaru.” Bet man steigties nav kur un labprāt padiskutētu. Pienācu pie kunga un jautāju: „Vai varu Jums sastādīt kompāniju?” Kungs gados pagriezās, ieskatījās acīs un ar plašu smaidu atbildēja: „Jā, protams.” Man sirds burtiski trīsās, jo ieraugu, ka kungs ir ebreju sabiedrībā pazīstama un augsti godājama personība. L. Dribins ir viens no izcilākajiem nacionālās identitātes, etnisko attiecību un sabiedrības integrācijas jautājumu speciālistiem Latvijā.

Dr.h.hist Leo Dribins-LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, grāmatu autors-”Antisemītisms un tā izpausmes Latvijā”; “Nacionālais jautājums Latvijā, 1850-1940”; Etniskās un nacionālās minoritātes Eiropā; “Latvijas ebreji un padomju vara, 1928-1953”; “Mazākumtautības Latvijā. Pagātne un tagadne”; Līdzautors grāmatai „Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana”; Līdzautors grāmatai „Pretestība sabiedrības integrācijai: cēloņi un sekas”; “Sabiedrības integrācijas tendences un prettendences. Latvijas un Igaunijas pieredze. Etnisko attiecību aspekts” (2008), “Евреи Латвии и советская власть 1928–1953” (2010). L. Dribins kā rakstu autors un konsultants piedalījies arī Vācijā izdotās enciklopēdijas “Handbuch des Antisemitismus. Judenfeindschaft in Geschichte und Gegenwart” (2008, 2009) sagatavošanā.

Brīnumainā glābšanās

„Pirmā nogalināšanas akcija bija paredzēta septembrī. Tie bija aptuveni 500 ebreju, bet pēc Berlīnē izdotās instrukcijas, bija paredzēts, ka arī pusebreji no maisītām ģimenēm arī ir pieskaitāmi pie ebrejiem. Tas nozīmēja, ka arī mums draudēja tāds pats liktenis, kā visiem citiem ebrejiem. Tāpēc mani vecāki (tēvs nebija ebrejs), lai glābtu mūs, pieņēma lēmumu izšķirties.

Nākamais solis, bija mainīt mūsu ebreju reliģiju pret luterāņu. Tāpēc mana mamma griezās pie Annas baznīcas draudzes mācītāja Liepas. Draudzes mācītājs nepieņēma lūgumu, jo viņam bija dots norādījums nekristīt, cilvēkus, kuri ir bijuši ebreju ticības. Taču beigu beigās, mācītājs piekrita izdot kristāmzīmi visiem trīs Dribinu zēniem, man Leo, Šulemam un Dāvidam. Ar šo zīmi mana mamma griezās vācu Kurzemes okupācijas komsiriātā. Tas mūs izglāba. (domājams, ka mamma mācītājam un vācu oficierim samaksāja ar zeltu, lai glābtu mūs visus trīs.)” Fragments no Borisa Mafcira dokumentālās filmas “Atmiņu lādes”.

Spektrs: Izlīdzināšanās starp pretējām pusēm var sākties ar piedošanas brīdi. 2000. gadā bijušais prezidents Johannes Rau Vācijas vārdā lūdza piedošanu Izraēlai par holokaustu un atbalstīja ciešākas saites ar Izraēlu. Runājot par Latviju. Vai ebreji ir spējuši piedot par to, ka 2. pasaules kara laikā okupētajā Latvijā atsevišķi latvieši, piemēram, Arāju komanda, piedalījās holokausta realizēšanā?

Leo Dribins: Lai par piedošanu varētu runāt, tā ir jālūdz upuriem. Nevis gaidīt, ka upuri piedos tāpat vien, laikam paejot.

Spektrs: Dažkārt saka: „Piedod pats un aizmirsti. Nedzīvo sarūgtinājumā, topi brīvs..”

Leo Dribins: Piedošana ir vajadzīga, lai nekad vairs nākotnē kaut kas tāds neatkārtotos. Kāpēc mēs katru gadu pieminam? Lai neaizmirstu un, lai neatkārtotos.

1970. gada decembrī, Vācijas kanclers Villijs Brants apmeklējot Varšavas geto sacelšanās pieminekli, nokrita ceļos tā priekšā un lūdza piedošanu par nogalinātajiem ebrejiem. Vācijas vārdā viņš lūdza piedošanu upuriem, nekādam citam. Maz to cilvēku bija palicis, bet viena daļa bija. Villija Branta rīcība pie pieminekļa, bija liela nozīme Vācijas vēsturē tālāk.. Villijs Brants saprata, ka piedošana nevar nemaz būt, bet viņa pienākums bija no Vācijas valdības puses lūgt to.

Spektrs: Par piedošanas lūgšanas nopietnību varbūt varētu uzskatīt arī izpirkšanas maksu. Vācija nolēma par to arī maksāt Izraēlai, kaut vai simboliski.

Leo Dribins: Jā, simboliska samaksa bija, un Izraēla to pieņēma. Kopēja komisija no Vācijas puses un no Izraēlas puses kārtoja šīs lietas.

Spektrs: tas arī ir svarīgs žests no Izraēlas puses, ka pieņēma un varēja sākties vismaz kaut kāda izlīdzināšanās.

Leo Dribins: Par kaut kādu simbolisku samaksu mēnesī piedot, par to, ka nošāva manus vecākus un visus manus radus? Tas taču nav iespējams.. Bet ir jādzīvo! Arī tiem cilvēkiem, kas šodien dzīvo dažādās tautās. Nevar attiecināt vainu par to, kas ir noticis agrāk. Bet valsīm ir jāuzvedas tā, lai holokausts nekad vairs neatkārtotos. Lūk, to mēs varam prasīt.

Spektrs: Kā to darīt?

Leo Dribins: Cīnoties pret antisemītismu un rasismu.

Spektrs: Kā cīnīties pret antisemītismu, redzot, ka atsevišķi cilvēki pat nesaprot, ka ir antisemīti.

Leo Dribins: Lūk, tā ir problēma.

Spektrs: Nesaprotot to, nākotnē var pienākt tādi apstākļi, ka tev būs jāizvēlas sava tālākā rīcība, kurā atklājas, kāds es patiesībā esmu.

Leo Dribins: Redziet, par to jāizlemj tautai pašai. Neskatoties ne pa kreisi ne pa labi.

Spektrs: Kā Jūs domājat, kāda ir Latvija šodien šī jautājuma kontekstā?

Leo Dribins: Latvijā daudz kas ir darīts, lai atklātu patiesību par holokaustu. Bija bargas tiesas, aptuveni 200 notiesāto, kurus tiesāja ar nāvi par masveida ebreju nogalināšanu. Latvija daudz ko ir darījusi, bet, piemēram, Ukraina praktiski nav darījusi neko, lai atzītu savu vainu.

Spektrs: Varbūt pāragri to no Ukrainas prasīt ņemot vērā, ka pavisam nesen ir tikusi vaļā no Krievijas imperiālās un padomju laika sistēmas tradīcijas turpināšanu bijušā Ukrainas prezidenta izskatā un salīdzinoši nesen Ukraina ir piedzīvojusi Maidanu, un pati par sevi vēl nav atdzimusi.

Leo Dribins: Bet, viņi varētu skaļi paziņot, ka mēs to nosodām.

Spektrs: Skaidrs, jābūt politiskai izlemšanai.

Leo Dribins: Jā, Latvija to ir darījusi, piemēram, prezidentes V.V. Freibergas laikā bija iznākuši 25. Sējumi “Latvijas vēstures kopotie raksti”. Tajos ir daudz sarakstīts par holokaustu. Arī manu grāmatu “Antisemītisms un tā izpausmes Latvijā” izdeva 2.reizes. Tajā ir iekļauts vēsturisks apskats. Starp citu otro reizi izdeva pēc V.V. Freibergas iniciatīvas.

Spektrs: Prieks dzirdēt, ka augsta amatpersona Latvijā ir piedalījusies patiesības atklāšanā.

Leo Dribins: Es domāju, ka viņa saprata, ka tas ir svarīgi. Svarīgi, ka valsts līmenī tas ir nosodīts. Ar augstu morāles sajūtu izklāstot vēstures gaitu.

Tāpēc nav histērijā jākrīt, atzīt tā laika notikumus var mierīgā gaisotnē. Var teikt, ka Latvija ir darījusi visu iespējamo. Taču, kad mēs šodien saskaramies ar antisemītiskām izpausmēm, tad tas nāk no nekulturāliem cilvēkiem. No pudeļu brāļiem. No mietpilsoņiem.

Spektrs: Jā, nezināšanai ir briesmīgas sekas. Taču jāņem vērā, ka paralēli tajā laikā piedzīvoja ebreji holokaustu un latvieši genocīdu, vai Jūs saskatāt tajā kādas sakarības?

Leo Dribins: Hitlers pret ebrejiem, Staļins pret latviešiem. Pamatā Staļins vērsās pret saviem pretiniekiem. Tā bija tauta. Nacistiskais terors vērsās pret konkrētu nacionalitāti- ebrejiem.

Spektrs: Tas bija galvenais mērķis, taču tas netraucēja iznīcināt arī citas nacionalitātes.

Leo Dribins: Jā, protams, taču Hitlers neslēpa, ka viņš karo ar ebrejiem visā Eiropā. Un, tas ir arī rasisms.

Spektrs: Kāda ir problēmas sakne? Kāpēc bija pastiprināta vēršanās pret ebrejiem?

Leo Dribins: Ebreji tolaik bija bagāta un gudra tauta.

Spektrs: Jā, piekrītu, ka ebreji finansiāli cēla arī Latviju, taču vai tas būtu galvenais arguments?

Leo Dribins: Kapitālismā ebrejiem ir vislielākās iespējas. Vēsturiski tā ir iestrādājies, ka finansiāla sfēra ebrejiem padodas vislabāk. Daudzām tautām jau nepatīk naudas lietas. Bet ebrejiem tā ir tikpat kā profesija. Kapitālisms ebrejiem ir vislabākā iekārta, bet totalitārā iekārtā ebrejiem ir smagi.

Spektrs: Varbūt tomēr finansiālās spējas ir fiziskā izpausme, taču ir vērts ieskatīties arī garīgā sfērā..

Leo Dribins: No ebrejiem nāk daudz garīgu darbinieku. Mākslinieki, rakstnieki, filosofi.. Paskatīsimies uz šodienas krieviem. Vai Jūs skatāties Krievijas televīziju?

Spektrs: Nācies..

Leo Dribins: Skatoties filmu redzamākos aktierus, kas viņi ir pēc tautības?

Spektrs: Ķecerīgs jautājums, ebreji?

Leo Dribins: Atņemiet ebrejus šodienas krievu mākslai, un kas tad tur paliek pāri?

Spektrs: Nekas vērā ņemams. Jo, tur jau nav nemaz ko skatīt, ne dziļuma, ne izdomas.

Leo Dribins: Ha, Admirāli Kolčāku, kurš spēlēja? Ebrejs! Dziedātāju Ļešenko, kurš spēlēja, atkal ebrejs. Tas pats Koučaks. Kopzons ir ebrejs.

Spektrs: Tas ir kultūras attīstības jautājums.

Leo Dribins: Krievijas mākslā šodien trūkst izcilu mākslinieku. Redziet, dotības mākslā ebrejiem arī palīdz dzīvot. Un izcilība rada skaudību.

Spektrs: Bet ja mēs ieskatāmies vēl dziļāk garīgajās saknēs, tad atklājam, ka ebreji ir Dieva izredzēta tauta.

Leo Dribins: Tā ir leģenda.

Spektrs: Jūs nesaskatāt, ka ebreji ir izredzētā tauta?

Leo Dribins: Nē! Es tam neticu.

Spektrs: Tad kāda ir Jūsu ticība šajā sakarā, proti, kāda ir ebreju galvenā misija?

Leo Dribins: Es domāju tā ir sarežģītu jautājumu risināšanas prasme. Tāpēc ebrejus daudzās valstīs ņem valdībā. Ebreji pirmie nonāca pie secinājuma, ja tāda reliģija pastāv, tad Dievam ir jābūt vienam, nevis daudz nenozīmīgu dievu.

Spektrs: Jā!

Leo Dribins: Jā, tas ir ebreju izgudrojums. Un Hitlers, starp citu, savas uzvaras gadījumā taisījās padzīt kristīgo ticību. Jo viņš uzskatīja, ka kristietība ir ebreju ticības turpinājums.

Spektrs: Tas bija atklāts naids.

Leo Dribins: Tāpēc viņš realizēja kristietības iznīcināšanas plānu, pārvēršot to par seno ģermāņu ticību. Ebreju uzskats, bija sacelšanās pret pagānismu. Un tas izpaudās dažādos veidos.

Spektrs: Kādos?

Leo Dribins: Piemēram, kristīgo ticību radīja ebreji. Nevis Kristus! Par to rakstīja apustulis Pāvils. Kristus nerakstīja, viņš nav uzrakstījis nevienu rindiņu.

Spektrs: Jā, taču Kristum bija cita misija un tas nemaina faktu, ka viņš ir Dieva dēls.

Leo Dribins: Nu, tad Dievs ir aprobežots, ka sūta uz zemi savu dēlu, kurš neprot rakstīt.

Spektrs: Nu, jūs gan bargs. Izglītība ir svarīga, taču garīgās vērtības svarīgākas.

Leo Dribins: Par to ar mani nestrīdaties.. Ebreju raksti ir sava laikmeta atspoguļojums. Un ebreji bija pirmie, kuri uzrakstīja uzdevumu pāriet no elku ticības uz viendievību.

Spektrs: Slava Dievam!

Leo Dribins: Tas izdarīja lielu pavērsienu nākotnē. Redziet, citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība.

Spektrs: Es arī to atzīstu.

Leo Dribins: Nu, redziet, es neticīgais arī to atzīstu.

Spektrs: Jo tāda atziņa arī sakārto visu un noliek savās vietās. Zināšanas, ētiku, kultūru.

Leo Dribins: Jā! Bet nevajag arī visu pārspīlēt. Ne visi ebreji ir izcili un ar talantu apbalvoti.

Ieskatīsimies Latvijas vēsturē. Zigfrīds Meirovics bija izcilāks par K. Ulmani.

Spektrs: Jā, Meirovics palīdzēja Ulmanim izvirzīties.

Leo Dribins: Jā, un tā bija milzīga Latvijas traģēdija, kad viņš gāja bojā.

Spektrs: Vai Jūs zināt, ka O.Kalpaks bija kristietis?

Leo Dribins: Jā, protams, zinu. Un tur šaubu nav nekādu. Arī pulkvedis Jukums Vācietis bija kristietis. Un karu skolu beidzot, viņš bija veiksmīgākais kara skolas audzēknis. Ir arī augsta personībna Mārtiņš Luters, tāpēc, ne tikai ebreji ir izcili. Taču, ja mēs ņemam vērā statistiku, tad ebreji viennozīmīgi ir tās augšdaļā.

Spektrs: (Tuvojamies pie svecīšu izgaismotā Brīvības pieminekļa.) Paldies par sarunu.

Leo Dribins: Lūdzu, turieties pie savas ticības, es nekādā gadījumā negribētu to satricināt.

Spektrs: Paldies! Turēšos!

Ināra Mūrniece. Foto: saeima.lv

Svētdien, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), pieminot holokaustu, piedalījās Latvijas Ebreju draudžu un kopienas padomes organizētajā piemiņas brīdī Rumbulas memoriālā.

„Līdz pat šodienai prātam neaptverams ir visu laiku lielākais genocīda noziegums Latvijas teritorijā – holokausts – totālā Latvijas un no ārvalstīm ievesto ebreju iznīcināšana.” To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece svētdien, 29.novembrī, piedaloties piemiņas brīdī Rumbulas memoriālā un pieminot 1941.gadā Rīgas geto nogalinātos ebrejus,-ziņo spektrs.com/Saeimas Preses diensts

 „1941.gada notikumi Latvijas sabiedrības vēsturiskajā atmiņā saglabājušies kā vistraģiskākie tās vēsturē. Latvijas Republika nosoda visus, kuri vainīgi traģiskā 1941.gada un vēlāko gadu noziegumos pret cilvēci, un godbijībā piemin visus viņu upurus,” pauda I.Mūrniece.

 Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka „nacistiskais, tāpat kā komunistiskais režīms, centās savstarpēji sanaidot cilvēkus un viņus iesaistīja noziegumos pret citiem pilsoņiem. Latvija, kura bija patvērums no citur Eiropā jau izvērstā holokausta bēgošiem ebrejiem, pēc nacistiskās okupācijas kļuva par kapa vietu apmēram 20 000 no Eiropas atvestiem un nogalinātiem ebrejiem. Zeme viņus pieņēma arī šeit – Rumbulā”.

 „Šodien, pieminot Rumbulā noslepkavotos, ir jāuzsver, ka Latvijas Republikas pienākums ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā pret holokausta upuriem,” sacīja I.Mūrniece.

 Rumbula ir viena no lielākajām ebreju masveida iznīcināšanas vietām Eiropā. 1941.gada novembrī vācu nacistiskā vadība pieņēma lēmumu iznīcināt Rīgas geto ieslodzītos ebrejus. Rumbulas mežā tika nošauti vairāk nekā 25 000 cilvēku, to skaitā aptuveni 1000 no Vācijas deportēto ebreju. Memoriāla teritorijā atrodas vairāki masu kapi, kuru vietas iezīmētas ar taisnstūra betona apmalēm.

Latvijas valsts prezidents Raimonds Vejonis. Foto: Ārlietu Ministrija

Svētdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), pieminot holokaustu, piedalījās Latvijas Ebreju draudžu un kopienas padomes organizētajā piemiņas brīdī Rumbulas memoriālā.

“Šodien mēs šajā neizmērojamo ciešanu vietā pieminam tos, kas tika noslepkavoti tikai tāpēc, ka bija ebreji. Tie bija gan mūsu līdzpilsoņi, gan uz šejieni no citām zemēm nogalināšanai atdzītie ebreji.

Tikai pirms pāris paaudzēm pāri Eiropai brāzās neiedomājams neprāts, kas iznīcināja cilvēcību. Tas bija dzimis it kā civilizētā un kulturālā zemē. Tas neiedomājami strauji un plaši izpletās, kā arī atnāca uz Latvijas zemi.

Šodien mēs šeit atceramies šo iznīcības laiku. Mēs pieminam šī milzīgā nozieguma – holokausta – ebreju tautas katastrofas – Shoa, neizmērojamos upurus. Holokausts izmainīja visu 20. gadsimtu un dzēsa to cerību, to iedomu, ka ar izglītību, ar apgarotību vien var vērsties pret ļaunumu un ka to var novērst. Holokausta mācība ir, ka nevar būt prāts bez sirds, zināšanas bez vērtībām, bez cilvēcīguma un garīguma. Šī vieta nevienu neatstāj vienaldzīgu. Tā katru, kas to apmeklē, izmaina uz mūžu. Šī ir dziļu skumju un arī cerības vieta vienlaicīgi, – ka šausmīgā nozieguma upuru liktenis nav bijis veltīgs. Mēs viņus zinām un pieminam. Briesmīgā kara cirstās rētas mēs dziedējam vēl šobaltdien. Karš un okupācijas salauza, sakropļoja un nogalināja daudz cilvēku.

Latvija nosoda kara izraisītājus un kara noziedzniekus. Tam nav un nevar būt attaisnojuma. Mēs nicinām un nosodām tā laikā pastrādātos noziegumus un to izdarītājus. Šiem noziegumiem pret cilvēci nav nekāda noilguma. Upuri ir pelnījuši, ka mēs ne tikai aizlūdzam par viņu dvēselēm, bet darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nepieļautu karu un citu noziegumu atkārtošanos. Te, Rumbulā, milzīga nozieguma vietā, to sajūtam īpaši skaudri. Mēs esam vietā, kur uz mūsu zemes nodevīgi tika slepkavots. To uzspieda svešas varas. Mūsu valsts bija iznīcināta. Diemžēl bija nelieši arī mūsu vidū, kas bija ļaunuma pārņemti. Tas ir nožēlojami un nosodāmi. Okupācijas režīma vietējie kolaboranti, tai skaitā arī no noziedzīgās „Arāja komandas” ir mūsu apkaunojums un lāsts.

Noziegumiem nav attaisnojuma, tāpat kā to atbalstītājiem un izpildītājiem.  Holokausta rēta ir sāpīgi cirsta arī Latvijas miesā. Diemžēl to, kas aktīvi nostājās pret, bija maz, taču bija. Pašlaik mēs esam apzinājuši, ka ap 600 Latvijas patieso patriotu mēģināja glābt līdzcilvēkus un mēģināja mazināt nacistu vardarbību pret ebrejiem. Mūsu bija par maz, un mēs paši bijām uz iznīcības robežas, – tomēr mēs mēģinājām vērsties pret šo ļauno noziegumu. Diemžēl joprojām daudzās vietās Eiropā un pasaulē ir nemierīgi un mirst nevainīgi cilvēki. Necilvēcīgi noziegumi ir turpinājušies. Varam minēt kaut vai notikumus bijušajā Dienvidslāvijā, Ruandā un Sīrijā. Šo vardarbību izraisītāji diemžēl nav vēlējušies mācījušies no vēstures.

Viena no Otrā pasaules kara traģisko vēstures notikumu konsekvencēm bija padomju okupācijas varas īstenotā īpašumu nacionalizācija Latvijas Republikas teritorijā. Tikai atjaunojot Latvijas valsti, šī netaisnība tika pārtraukta. Nacistiskās Vācijas īstenotā holokausta rezultātā tika iznīcināta lielākā daļa Latvijas ebreju kopienas. Tās sabiedrisko un reliģisko organizāciju nekustamos īpašumus ierastajā denacionalizācijas kārtībā nav bijis iespējams atgūt. Tāpēc mūsu atjaunotās Latvijas valsts mērķis ir sniegt iespējamo atbalstu Latvijas ebreju draudzēm un kopienām vēsturisko – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas netaisnīgo darbību seku mazināšanai. Mēs speram tālākos soļus, lai nodotu mūsu neatkarīgajā valstī atdzimušajai ebreju kopienai īpašumā to, kas pirms Otrā pasaules kara bija ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašums. Tās ir mūsu Latvijas ebreju kopienai svarīgas kultūras, reliģijas un sociālās iestādes.

Ebreju tautas katastrofa, diemžēl ir ierakstīta arī Latvijas vēsturē. Tā ir vēsture, ko nekad neaizmirsīsim. Vēlos uzsvērt, ka vairākas Latvijas valstiskās un nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar ebreju kopienu, starptautiskajām organizācijām, kā arī Izraēlas, ASV, Eiropas valstīm, pēta šo nežēlīgo notikumu vēsturi un rūpējas par holokausta upuru piemiņu. Latvija aktīvi darbojas Starptautiskajā holokausta piemiņas aliansē.

Mūsu Vēsturnieku komisija veiksmīgi sadarbojas arī ar pētniecisko centru un memoriālu “JADVAŠEM”. Latvijā ir divu valstu – Latvijas un Izraēlas prezidentu, atklātais ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriāls, kas kopā ar mūsu skolām izglīto un audzina jauno paaudzi un stāsta par šo briesmīgo laiku. Holokausta notikumi ir iekļauti Latvijas vēstures un ētikas mācību priekšmetos, skolēni pēta Rīgas geto vēsturi, kā arī kopj ebreju kapus. Mums ir memoriāli ne tikai šeit, Rumbulā, Biķerniekos vai nodedzinātās sinagogas vietā Rīgā, bet arī citās ciešanu un diemžēl, slepkavību vietās. Tas viss, lai mēs zinātu, lai neaizmirstu un lai nepieļautu. Šeit Rumbulā, nāk prātā vēl kādi viedi vārdi no Bībeles: “Bet sargies un sargi savu dvēseli, ka tu neaizmirstu to, ko tavas acis redzējušas, un ka tas neizzūd tev no sirds visās tavās mūža dienās. Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem”. (Mozus Piektā grāmata 4:9)

Es vēlos pieminēt tos nevainīgos cilvēkus – mūsu vecāku un vecvecāku kaimiņus, draugus un klasesbiedrus, kas zaudēja dzīvības briesmīgākajā no pagājušā gadsimta noziegumiem pret cilvēci – holokaustā.

Šodien nolieksim galvu upuru piemiņai! Lai viņiem mūžīga piemiņa un miers.”

Ināra Mūrniece. Foto: Ernests Dinka

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piektdien, 3.jūlijā, piedalījās Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas pasākumos.

I.Mūrniece piedalījās Ebreju biedrības „Šamir” rīkotajā gājienā holokausta upuru piemiņai, kurā uzrunāja klātesošos.

„Nacistiskais un komunistiskais režīms Latvijā īstenoja noziegumus pret cilvēci, kuriem nav noilguma. Tas sēja nežēlību, naidu un vardarbību. Holokausta laikā bojā gāja ap 70 tūkstošiem vietējo ebreju, un ap 25 tūkstošiem ebreju tika deportēti no rietumvalstīm un nogalināti mūsu zemē. Viņi, tāpat kā mēs šodien, domāja par nākotni, veidoja savu dzīvi, audzināja bērnus. Tika nogalināti arī bērni, no kuriem daļa nepaguva uzzināt, ka apkārtējā pasaule nav tikai ļaunums un ciešanas, un ka viņi radīti dzīvei, nevis nāvei,” teica I.Mūrniece,-ziņo spektrs.com/saeima.lv

Ināra Mūrniece. Foto: Ernests Dinka

Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka „šodien pieminām ne tikai holokausta upurus, bet arī tos, kas viņus glāba, un dziļi noliecu galvu arī viņu priekšā”.

„Holokausts – tas ir galējs genocīda veids, un mūsdienu pasaulē noziegumiem pret cilvēci nav vietas,” uzsvēra I.Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja šodien piedalījās arī Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas brīdī pie memoriāla Rīgā, ko organizēja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un Rīgas ebreju reliģiskā draudze. Šajā pasākumā piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Video aprakstu sagatavja: runabildes.lv

Dzīvo Gājiens foto: Gatis Gierts

Godinot ebrejus, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā 3 un 4. jūlijā notiks Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas pasākumi Rīgā un Jelgavā.

Ebreju reliģiskā draudze Šamir un Rīgas Geto muzejs organizē „Dzīvo gājienu”

2015. g. 03. jūlijā, plkst. 10:00 Vecā Ebreju kapsētā, Līksnas 2/4 (Ebreju un Lomonosova ielu stūris). Ierašanās 9:45.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un Rīgas ebreju reliģiskā draudze aicina piedalīties Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltītajā piemiņas brīdī 3. jūlijā plkst. 12: 00 pie memoriāla Rīgā, Gogoļa ielā 25 ar Latvijas amatpersonu un ārvalstu diplomātu dalību.

Jelgavā: 4.jūlijā pulcēšanās pie Ebreju tautas genocīda piemiņas akmens

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā Sabiedrības integrācijas pārvalde un Jelgavas ebreju biedrība aicina visus, kuri jūt līdzi ebreju tautai, pulcēties 4.jūlijā pulksten 12 pie Ebreju tautas genocīda piemiņas akmens Zālītes ielā Jelgavā, lai godinātu ebrejus, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā.

Klātesošos uzrunās Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, Jelgavas ebreju biedrības vadītāja Lidija Ribkina, atmiņās dalīsies arī Gaļina Ļadenko, kuras vectēvs Vojtehs Gintovts-Devjatovkis vācu okupētajā Baltkrievijā glāba ebrejus. Kaimiņu nodevības dēļ viņš par to tika sodīts ar nāvi, bet viena no izglābtajām ģimenēm panāca, ka arī G.Ļadenko vectēvam 2013.gadā tika piešķirts «Taisnīgajiem starp tautām» goda tituls.

Ebreju upuru piemiņas akmens Zālītes ielā uzlikts vietā, kur 1941. gada vasarā tika nogalināti Jelgavas ebreji un kur pašlaik ir viņu apbedījumu vieta.

Informācijai: 3 un 4. jūlijā Latvijā tiek atzīmēta Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, pieminot vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945.gadā nacistu okupētajā Latvijā. Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena tiek atzīmēta, atceroties 1941. gada notikumus, kad 4. jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu Rīgā, Gogoļa ielā, kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem.

Deportācijas vagons: Foto citariga.lv

Draudze „Prieka vēsts” vāc ziedojumus holokausta memoriāla izveidei.

Mūsu senči ir paveikuši daudzus un dažādus varoņdarbus. Mēs tos atceramies, ar tiem lepojamies, tie mūs iedvesmo un ceļ mūsu pašapziņu.

Ir varoņdarbi, kurus, vairāk par mums pašiem, piemin citi. Piemēram, ebreju tauta godina latviešus, kuri II pasaules kara laikā glāba viņu tautiešus. Pazīstamākais no šiem varoņiem ir Žanis jeb Jānis un viņa sieva Johanna Lipkes, kuri izglābuši vairāk kā 50 cilvēkus. Ebreju tauta vēl joprojām viņus piemin un novērtē.

Ebreju reliģiskās draudzes rabīns Menahems Barkāns savā sirdī nes vēlmi pabeigt Holokausta piemiņas memoriālu bijušajā Rīgas ebreju geto rajonā.

Pavasarī tajā tika uzstādīta mākslinieka Edgara Kovjatkovska skulptūra “Cerību koks”, uz kura lapām rakstīti ebreju glābēju vārdi. Vēl šajā sakarā rabīns vēlas iegādāties vienu no “lopu vagoniem”, ar kuriem tūkstošiem ebrejus transportēja uz nāves nometnēm, lai caur šādu vagonu izveidotu ieeju memoriālā.

Arī mums ir iespēja piedalīties šajā projektā, veicot pārskaitījumu uz draudzes  „Prieka vēsts” kontu ar norādi: “Holokausta memoriāla izveidei”. Jūnija beigās delegācija apciemos memoriālu un nodos šo ziedojumu Rabīna rīcībā. Tā būtu jauka dāvana tieši pirms 4.jūlija, kas ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena.

Foto: AFP/LETA

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien solīja savu atbalstu valsts ebreju kopienai un nosodīja palestīniešu atbalsta demonstrācijas laikā izskanējušos draudus un antisemītiskos izteikumus,-ziņo spektrs.com/diena.lv

Pēc tam, kad protestos pret Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā izskanējuši vardarbīgi saukļi, Vācijas valdības preses pārstāvis Georgs Štreiters norādīja, ka Vācija necietīs agresiju pret atdzimstošo ebreju kopienu.

“Kanclere un visa Vācijas valdība nosoda antisemītiskās piezīmes, kuras izteiktas palestīniešu atbalsta un pret Izraēlu vērsto demonstrāciju laikā,” žurnālistiem stāstīja Štreiters, piebilstot, ka jebkura vēršanās pret ebrejiem vai viņu institūcijām tiks sodīta saskaņā ar likumu. “Kanclere un valdība atbalsta ebreju kopienas atdzimšanu Vācijā un turpinās iestāties par tās drošību.”

Viņš piebilda, ka Vācijas valdība uzskata Izraēlu par draugu un partneri un darīs visu, lai šīs saites saglabātu.

Tikmēr Vācijas prezidentam Joahimam Gaukam bijusi telefonsaruna ar Vācijas Ebreju centrālās padomes prezidentu Dīteru Graumanu.

Saskaņā ar Graumana teikto Gauks sarunā apliecinājis, ka viņš ebreju bailes uztver ļoti nopietni.

“Daudzi mūsu kopienas locekļi ir nobažījušies un pilnīgi šokēti par visļaunākajiem pret ebrejiem vērstajiem saukļiem, kurus skandināja satrakojies pūlis, aicinot ebrejus sadedzināt, noindēt un noslaktēt,” norādīja Graumans.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers kopā ar Francijas un Itālijas kolēģiem otrdien nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, brīdinot par antisemītisko noziegumu skaita pieaugumu Eiropā pēdējā laikā.

Pēdējo dienu laikā Vācijā notikušas daudzas protesta demonstrācijas pret Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā, un to dalībnieki, kas pulcējās zem palestīniešu karogiem un palestīniešu nelaiķa līdera Jasira Arafata ģīmetnēm, bieži skandējuši atklāti antisemītiskus saukļus, ko Vācijā uzskata par krimināli sodāmu rīcību.

Līdz ar tādiem saukļiem kā “Allahu Akbar” (Dievs ir visvarens), protestētāju pūļi Berlīnē skandēja arī: “Nāvi Izraēlai” un “Cionisti ir fašisti, bērnu un civiliedzīvotāju slepkavas.”

“Kaut arī Lietuva ir daudzu aškenazi ebreju senču mājas un Igaunija ir iekarojusi pasaules uzmanību ar tās augsto tehnoloģiju ekonomiku, tagad ir pienācis Latvijas laiks būt uzmanības centrā. Šogad Latvija pievienojās eirozonai, un tās jaukā galvaspilsēta upes krastā Rīga ir 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta,” raksta “Jewish Week”.

“Rīgai ir 800 gadus sena ebreju vēsture, kā arī bagāta zviedru, krievu un Hanzas savienības ietekme, kas visa atspoguļojas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautajā vēsturiskajā centrā,” teikts rakstā.

“Latvieši ļoti vēlas izrādīt visu neparasto savā valstī. Eiropas kultūras gada kalendārs Rīgā ceļotājiem piedāvā plašu pasākumu klāstu, sākot no dzintara izstādes Dabas muzejā līdz klasiskās mūzikas koncertiem, brīvdabas ballītēm, gaismu šoviem un tirdziņiem pilsētā,” iesaka avīze.

My Five Must-See Destinations For 2014