„Un neliedziet bērniņiem pie manis nākt, jo viņiem pieder debesu valstība” – Jēzus
„Ko dosim, mēs, ko dāvāsim tev? Ak, saņem mūs pašus par dāvanu sev!”
Zīmīgi un ar dziļu nozīmi ziemassvētku dziesmas vārdi.
Ziemassvētku laikā kristieši priecājas par Jēzus Kristus dzimšanas dienu. Mazulīša simbols šajā laikā sastopams it visur. Dzied dziesmas, līksmo, gavilē un apdāvina bērnus, bet droši vien pat neaizdomājas par to, ka nevis viņi spēj sniegt tiem kaut ko, bet gluži otrādi.
Patriks
Līdzko tu paņem savās rokās mazulīti saproti, ka kaut kas ir noticis… bet ne jau ar viņu, bet ar TEVI! Tā ir neizprotama mistērija. Jauns līmenis. Apziņa. Savas dzīves analīze. Atjaunošanās un jauna dzīve. Ierasts domāt, ka Tu viņu kop, rūpējies, audzini, sargā, baro un lolo… Tā ir ilūzija… viss ir otrādi.
Tu domā, ka viņu glāb no garām braucošas mašīnas, bet patiesībā viņš glābj Tevi no Tevis pašas. Ejot pa apsnigušu ceļu Tu viņu pieturi, lai nenokrīt, bet viņš noņem Tavu roku, iekrīt vislielākajā sniega kupenā un aicina arī Tevi, lai kopā būtu jautrāk. Tu smaidi, bet acīs skumjas un domas tālu prom, bet viņš Tev smaida pretī, jo ir vienkārši laimīgs Tevi redzot. Tu nezini, kas sagaida Tevi rīt, bet viņš ir bez bailēm, pildot Dieva bausli „Un nezūdāties rītdienas dēļ…” Tu nezini vai vari uzticēties kādam, bet viņš skrien Tev pretī un lec klēpī zinot, ka noķersi. Tu nezini, kā pievērst sev uzmanību, bet viņš zina, ka tu reaģē tieši tad, ka viņš trallina savu dziesmiņu un to ir gatavs darīt kaut visu dienu, lai tikai Tu būtu viņa. Tu domā, ka viņš taču tāpat neprot skaitīt, bet Tu saki: „aha” viņš saka: „nehe, nehe”. Tu skaties ārpolitiskās ziņas un domā, kāpēc viņš tik aizrautīgi skatās TV ekrānā? Bet vēlāk situācijās ar Tevi rīkojas diplomātiski. Tu nezini, ko gatavot, bet viņš uzlien tev klēpī un sāk rīkoties. Tu pagatavo kūku, jo zini, ka tā viņam garšo, bet viņš to ēdīs tik gardi un ilgi, it kā tas būtu visgaršīgākais ko vien ir ēdis. Tu atnāc ar tukšām rokām, bet viņš pie tavām kājām nomet visas savas pasaules bagātības – mantiņas. Tev jāiet prom, bet viņš zina, kā Tevi aizturēt un Tu paliec. Tu redzi, ka eglīte ir nokaltusi, bet viņš priecīgi aplaista to un tic, ka tā vēl būs ilgi. Tu viņu apmīļo garām ejot, bet viņš šo momentu izbauda tā, it kā tas būtu vissvarīgākais viņa dzīvē. Tu savas lūpas sargā patiesam skūpstam, bet viņa nosiekalotā buča Tev liekas vispatiesākā. Tu aizved uz vannas istabu, lai nomazgātu dibentiņu un domā, ka tik ātrāk, jo ūdens skaitītājs dara savu, bet viņš pabāž savu rociņu zem ūdens straumes un priecājoties sniedz plaukstiņu, lai Tu varētu padzerties. Tu viņu baro, bet viņš pats paņem karotīti un liek to pie Tavām lūpām, jo redz, ka Tu neesi ēdusi. Tu novāc savus matus, lai varētu viņu noskūpstīt, bet viņš noņem Tavu roku, lai mati brīvi plīvo un varētu ar tiem paspēlēties. Beidzot mazulīti noguldi viņa gultiņā, bet viņš, lai tu nepazustu, klusi un nemanot savāc savu spilventiņu ierāpjas tavā klēpī, iekārtojas un aizmieg.
Kas esi Tu?
Kas ir Viņš?
Kurš no Jums ir tuvāk Jēzum?
0 komentāri
Uzraksti, ko domā