Latvijas sabiedrībā izvērsta plaša rezonanse par Eiropas Padomes konvenciju “Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Latvijas Juridiskā komisija izanilizējusi konvenciju no juridiskā aspekta pievienojot atsauci. Valdība plāno atbalstīt daļēju Latvijas pievienošanos Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvencijai pievienojot Latvijas parakstam atsauci, ka mūsu valsts atbalsta konvenciju vien tik tālu, cik tā nav pretrunā ar Satversmes normām. Arī Ministru prezidents Kučinskis paziņoja radio1., ka Stambulas konvencija ir atbalstāma ar atsauci.

No juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam – Satversmei teikts juridiskajā analīzē par Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvenciju, kuru veica Ingas Kačevskas birojs. Izpildot valdības uzdevumu veikt analīzi par konvenciju, līgumu ar minēto biroju slēdza ar Tieslietu Ministriju(TM).

Analīzē apgalvots, ka Stambulas konvencija “klaji ignorē” gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.

Advokātes biroja analīzē brīdināts, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam – Satversmei. “Līdz ar to Latvijai nevajadzētu parakstīt šo konvenciju pat ar vienpusējas deklarācijas pievienošanu. Vienpusējās deklarācijas iesniegšana, kā to izdarīja Polija un Lietuva, juridiski stabilas garantijas nesniedz. Pašreiz nav arī zināms, kā šīs deklarācijas praksē ietekmēs konvencijas piemērošanu Lietuvā un Polijā, kā arī to attiecībās ar pārējām konvencijas dalībvalstīm,” rakstīts juridiskajā analīzē.

Šajā analīzē arī skaidrots, ka “gender” jeb dzimte vienlīdzības “de jure” un “de facto” ieviešana, visdrīzāk, sasniegs tieši pretēju efektu, proti, vardarbība pret sievietēm tikai palielināsies, sievietes jutīsies daudz apdraudētākas, turklāt – visā Eiropā. Tāpat tiek norādīts, ka “Stambulas konvencijas izstrādātāji pat nav centušies noskaidrot patiesos vardarbības pret sievietēm cēloņus”.

Savukārt TM apgalvo, ka konvencija uzliek valstīm pienākumu veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē, bet šāda prasība neatbilst Satversmes 99. un 100.pantam, jo katram Latvijā ir tiesības domāt brīvi, kā arī brīvi paust savus uzskatus, ja vien tie neaizskar citu cilvēku pamattiesības. Arī Satversmes 1.pants, kurā Latvija pasludināta par demokrātisku republiku, jau pats par sevi izslēdz valstij iespēju uzspiest visiem iedzīvotājiem vienas ideoloģijas – radikālā feminisma – idejas un postulātus, tādējādi visiem liekot dzīvot tikai saskaņā ar šo ideoloģiju, teikts analīzē.

“Ja Latvija pievienosies Stambulas konvencijai, tad likumdevējs būs atcēlis vienu no svarīgākajām pamattiesībām Latvijā – vienlīdzību likuma priekšā -, “a priori” padarot vīriešu diskrimināciju – tātad diskrimināciju pēc bioloģiskā dzimuma – par leģitīmu, turklāt bez jebkāda racionāla pamata,” pausts vienā no analīzes tēzēm.

Stambulas konvenciju no Eiropas Savienības valstīm bez Latvijas vēl nav parakstījusi tikai Čehija.

Latvijas normatīvā regulējuma atbilstība Stambulas konvencijas ieteikumiem

TM parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka prezentācija konferencei par Eiropas Padomes konvenciju “Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” (Stambulas konvencija) 2016.gada 11.februārī.

Tieslietu ministrijas ziņojums par pēdējos gados veiktajiem un plānotajiem pasākumiem vardarbības mazināšanai ģimenē un pret sievieti

2016.gada 9. maijā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK): Aizsardzības pasākumi, kas preventīvi novērš vardarbību, ir iekļauti Latvijas likumos