Jautājums/Viedoklis:„Kāpēc pieļauj to, ka krievi vairakkārt protestos „ārdās” uz nebēdu piedraudot izrēķināties ar Latviju, tāpat kā tas pašreiz notiek Ukrainā? Viņiem ir izdevīga sabiedrības šķelšana un pamatnācijas lomas vājināšana. Zākājot un lādējot ministri un tiesībsargu par to, ka viņi pilda savus pienākumus Latvijas valsts interesēs. Kāpēc drošības dienests nerīkojās savaldot tos provokatorus? Piemēram, Rīgas Igauņu ģimnāzija, LV IZM akreditēta mācību iestāde, kurā papildus obligātajiem priekšmetiem- apgūtajiem latviešu valodā ir arī padziļināta igauņu kultūras, valodas un tradīciju apguve. Neviens nebļauj, ka te būtu kāda problēma, jo visi apzinās, ka, lai dzīvotu Latvijā valsts valoda ir nepieciešama un, lai mācītos augstskolā tā arī ir nepieciešama. Runājot par Krieviju mazākumtautību skolas priekšmetus dzimtajās valodās finansē caur vēstniecībām.Vēlos, lai uz manu jautājumu Spektrs.com atbild publiski, nevis personiski! Lai arī citi varētu izlasīt Jūsu atbildi!” – Cieņā, Ilze!

Atbilde: Paldies, Ilze par vēstuli. Jūsu sašutuma pilnā vēstule ir saprotama reakcija uz redzamo netaisnību.

                      Notikuma apraksts:

Koalīcijas sadarbības līgums paredz, ka no 2018.gada 1.septembra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāks apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.

Iebilstot pret šādu lēmumu, krievvalodīgie vairākkārtēji pulcējās piketā pieprasot izglītību krievu valodā. Kad protestētāji aptvēra, ka nepieciešamo rezonansi pasākums neiegūst, sāka piedraudēt, gan Latvijas valstij ar Ukrainas scenāriju, anti-maidāna veidā, gan pieprasīt atkāpties tās amatpersonas, kuras Latvijā stingri iestājās par valsts valodas izglītību Latvijā: zinātnes ministri Inu Druvieti (V). Jāteic, ka nespēja argumentēt, pārgāja uz personu personisko aizkārumu dēvējot Druvieti par provokatori un pieprasot viņu pamest ministriju. Vairakkārt skaļi tika atkārtots sauklis “Druviete – provokatore” un IZM nodēvēta par tumsas ministriju. Savukārt krievvalodīgie arī Latvijas valsts iekārtas aizstāvi tiesībsargu Juri Jansonu pieprasīja atkāpties, jo viņš iestājās par latviešu tautas taisnības atjaunošanu Latvijā likumiskā ceļā. Daudzi latvieši ir sašutuši (turpat arī vēstules autore) gan par pieprasījumu, gan arī atļaušanos zākāt Latvijas augstākās amatpersonas par savu pienākumu pildīšanu. Starp latviešiem atradās arī tādi, kuri vēlējās rīkot piketu ministres Inas Druvietes un Tiesībsarga Jura Jansona aizstāvībai, kā arī aicināt nepieļaut piekāpšanos jautājumā, kas bija veicams jau 15 gadus (1999.g) atpakaļ.

             Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete par Mazākumtautību izglītību

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, 10.aprīļa sēdē, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos.

“Latvijā mazākumtautību izglītība ir neatņemama Latvijas izglītības sistēmas sastāvdaļa un Latvijā mazākumtautību skolas un mazākumtautību izglītības programmas tiks saglabātas. Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa dzimtās valodas un kultūras zināšanas, bet tikpat augstā līmenī arī valsts – latviešu valodas – zināšanas un lietojuma tradīcijas. Kas tad cits to spēs īstenot, ja ne skola. Svarīgi ir sniegt pedagogiem nepieciešamo metodisko atbalstu. Pedagogs savā darbībā būs daudz veiksmīgāks, ja viņam būs pieejami mūsdienīgi mācību līdzekļi,” sacīja I.Druviete.

            Tiesībsarga skaidrojums par mazākumtautību izglītību Latvijā

„Neviens nacionālais vai starptautiskais tiesību akts neparedz, ka mazākumtautību izglītībai ir jābūt tikai mazākumtautību valodā, kā to cenšas iegalvot atsevišķas NVO. Latvija kā valsts ne tikai ļauj saglabāt un attīstīt mazākumtautībām savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā to nosaka Satversme, bet pat nodrošina iespēju mazākumtautībām daļu priekšmetu apgūt mazākumtautību valodā.”

(Tiesībsargs Juris Jansons.)

“Laikā, kad starptautiskajā vidē notiek vairāki satraucoši notikumi, kuru rezultātā tiek aizskartas cilvēktiesības, sabiedrības drošība un savstarpēja cieņpilna līdzāspastāvēšana vienotā sabiedrībā, atsevišķas organizācijas īsteno aktivitātes arī Latvijā un mēģina politiskā gaismā interpretēt notikumus un šķelt sabiedrību. Viens no šādiem jautājumiem ir mazākumtautību izglītība. Tādēļ es kā Latvijas Republikas tiesībsargs uzskatu par savu pienākumu sniegt skaidrojumu sadarbības partneriem.

Latvijas Satversmē (Konstitūcijā) ir noteiktas vairākas būtiskas valsts apņemšanās, caur kurām būtu jāuzlūko mazākumtautību izglītība Latvijā:

1. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību (Satversmes 114.pants).
2. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta (Satversmes 112.pants).
3. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika (Satversmes 1.pants).

Latvijā ir nedaudz vairāk kā 100 pašvaldības dibinātu un valsts budžeta finansētu skolu, kuras realizē mazākumtautību apmācības programmas krievu, poļu, baltkrievu, ukraiņu, igauņu, lietuviešu un citām mazākumtautībām. Latvija ir viena no tām valstīm, kura no valsts budžeta līdzekļiem sedz mācības pamatskolā un vidusskolā arī mazākumtautību programmu īstenošanai, tas nozīmē, ka mazākumtautību bērni daļu priekšmetu apgūst dzimtajā valodā.

Neviens nacionālais vai starptautiskais tiesību akts neparedz, ka mazākumtautību izglītībai ir jābūt tikai mazākumtautību valodā, kā to cenšas iegalvot atsevišķas NVO. Latvija kā valsts ne tikai ļauj saglabāt un attīstīt mazākumtautībām savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā to nosaka Satversme, bet pat nodrošina iespēju mazākumtautībām daļu priekšmetu apgūt mazākumtautību valodā.

Latvijā spēkā esošais Izglītības likums nosaka, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, savukārt tajās valsts un pašvaldību skolās, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu.

Demokrātiskā un daudzkultūru valstī izglītībai ir jābūt kā vienojošam, nevis segregāciju vairojošam faktoram. Tādēļ kopš 1999.gada valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ar citu mācībvalodu uzsāka mazākumtautību izglītības programmu pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, vienlaikus neaizmirstot arī par mazākumtautību kultūras un valodas saglabāšanu (mācību satura apguve valsts valodā ir 60 %, bet mazākumtautību valodā līdz 40% no mācību priekšmetiem). Ar 2004.gada 1.septembri valsts atbilstoši Izglītības likumam bija apņēmusies valsts un pašvaldību finansētās skolās ar mazākumtautību izglītības programmu mācības sākot ar desmito klasi īstenot valsts valodā, izņemot priekšmetus mazākumtautību kultūrā, valodā un reliģijā.

Tiesībsarga birojs 2013.gada nogalē veica apjomīgu mazākumtautību izglītības jautājuma izpēti. Izpētes ietvaros tika izanalizēti Latvijai saistošie starptautiskie un nacionālie tiesību akti, veikta izglītības realizācijas izpēte uz vietas skolās, izzināts skolu vadītāju, skolotāju, skolēnu un vecāku viedoklis un apkopota starptautiskā prakse. Izpētot situāciju, tiesībsargs secināja, ka ar tiesisko regulējumu Latvijā būtībā viss ir kārtībā, nepilnīga ir prakse.

Latvijas valdība, kā apliecinājusi arī izglītības ministre Ina Druviete, neplāno slēgt mazākumtautību skolas. Valdība plāno pilnveidot mazākumtautību izglītības (bilingvālās) izglītības praksi. Tas nozīmē, ka valsts un pašvaldību finansētās skolas ar mazākumtautību programmu neviens neslēgs.

Tādēļ atsevišķu organizāciju veidotās aktivitātes, tajā skaitā mazākumtautību grupu musināšana uz protestiem pret it kā gaidāmo mazākumtautību skolu slēgšanu, ir vērtējamas kā centieni radīt mākslīgu nacionālu spriedzi un šķelt sabiedrību. Manuprāt, būtisks faktors ir arī drīzumā gaidāmās Eiropas Parlamenta, bet jo īpaši Saeimas (Parlamenta) vēlēšanas, tādēļ aicinu šīs aktivitātes vērtēt lietu kopsakarā.”

                  Drošības policijas atbilde

DP atzīst, ka Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstošo organizāciju un personu darbības Latvijā pēdējo gadu laikā ir kļuvušas intensīvākas un mērķtiecīgākas. Ņemot vērā, ka šo aktivitāšu mērķis ir šķelt Latvijas sabiedrību un veicināt Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvju atsvešināšanos no Latvijas, tās rada riskus nacionālās drošības interesēm.

“Jāatzīmē, ka dažādu reģistrētu un nereģistrētu organizāciju pēdējā laika centieni izmantot Latvijas mazākumtautību pārstāvjus kā instrumentu savu politisko ambīciju un Krievijas Federācijas ģeopolitisko interešu īstenošanai Latvijā ir bijuši neveiksmīgi, jo līdz šim provokatīvajām aktivitātēm nav bijis atbalsta Latvijas sabiedrībā. Piemēram, nereģistrētās organizācijas “Nepilsoņu kongress” Rīgā ieplānotā koncerta “Mēs gribam pārmaiņas” mērķis bija veicināt etnisko spriedzi. DP vērtējumā šī pasākuma mērķis bija provokatīvā un izaicinošā veidā šķelt sabiedrību, veicināt ideoloģisko un etnisko spriedzi, kas, ņemot vērā šī pasākuma norises vietu un laiku, varēja izraisīt konfrontācijas riskus starp dažādu tautību un uzskatu pārstāvjiem,” uzsvēra DP.

                  Rezultāts:

Ņemot vērā Drošības policijas (DP) rekomendācijas, Rīgas pašvaldība biedrībai „Nepilsoņu kongress” neatļāva, 25.aprīlī, pie Kongresa nama rīkot koncertu „Mēs gribam pārmaiņas”. Šādu lēmumu pieņēmis Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR).