Atbilde: spektrs.com uzskata, ka nevienam nav tiesības atņemt citam dzīvību, taču svarīgāk par to, neaizmirst: „Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīga dzīvība, kas ticat Dieva Dēla Vārdam.” (Jāņa 1.vēst. 5:11)
Situācijā ar Sīriju problēma ir tajā, ka no vienas puses nedrīkst pieļaut, ka pārkāpums (ķīmisko ieroču pielietošana) nav nosodīts un nav pielietots taisnīgs sods, taču no otras puses kā panākt, lai taisnīgs sods notiktu ārpolitiskajā līmenī. Lai izprastu situāciju spektrs.com konsultē Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš.
Par Kārli Krēsliņu
Latvijas armijas atvaļinātais brigādes ģenerālis, zinātnieks un Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš izdevis grāmatu “Gods kalpot Latvijai”. Tajā viņš īsumā pastāsta par sevi un savu ģimeni, jaunību un dienestu padomju armijā, bet lielāko daļu grāmatas velta Latvijas armijas izveidei un attīstībai, uz to raugoties no sava redzesloka, piedzīvotā un savu sagatavoto dokumentu pozīcijām.
Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš ir autors un autoru kolektīvu dalībnieks apmēram 90 dažādu zinātnisko pētījumu un rakstu par radiolokācijas problēmām, pirmkārt, par platjoslas antenu sistēmām, par NBS izveides un attīstības problēmām, par NBS vietu Latvijas drošības sistēmā, par militārās izglītības jautājumiem. Zinātniskā žurnāla par drošību un aizsardzību „Militārais Apskats” redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs.
Par situāciju Sīrijā
IEVADS. Pat Hitlers II. pasaules kara laikā nelietoja ķīmiskos ieročus. Kādēļ? Es domāju, viņš baidījās no sekām. Gandrīz vai gadsimtu mūsu civilizētā pasaule ķīmisko ieroču pielietošanu uzskata par aizliegtu. 20.gadsimtā, ja kāda valsts pārkāptu šo aizliegumu, ar lielu varbūtību un bez īpašas valstu savstarpējās saskaņošanas, tā tiktu iznīcināta. Tagad starptautiskā vide no tiesiskā viedokļa tiek pilnveidota ar starptautiskiem līgumiem, vienošanām utt. No pirmā skata tas šķiet labi.
Bet tas ir labi tikai daļēji, jo tagad ir tik daudz noteikumu, ierobežojumu, ka reāli valsts vadītājiem ir “sasietas rokas”. Jebkāda nozieguma izmeklēšana var vilkties gadiem ilgi. Ja Krievijā ir politiķi, kuri neuzskata par pierādītu faktu, ka Katiņā Polijas virsniekus nogalināja PSRS NKVD, tad var iedomāties, cik laika vajadzētu izmeklēt kādu noziegumu Āfrikā, piemēram, Sīrijā, kur vaininieki vēlētos veikto noziegumu noslēpt.
ANO ir starptautiska organizācija, kurā, pirmkārt, pieņemot kādu lēmumu, kas neapmierinātu Drošības padomes valstis, praktiski nebūtu iespējams. Otrkārt, ANO organizācijai praktiski nav savu spēku struktūru. Domāju, nākotnē NATO varētu pildīt šādu funkciju.
PROBLĒMA. Mēģināsim paši sev atbildēt ar 21.gadsimta skatpunktu: „Vai vienmēr var diplomātiskā sarunu ceļā piespiest ikvienu valsti, nelietot ķīmiskos ieročus?” Es domāju, nē.
Izejas dati:
Sīrija nav noliegusi ķīmisko ieroču esamību valstī un ir atteikusies parakstīt konvenciju par to nepielietošanu.
Praktiski neviens nenoliedz ķīmisko ieroču pielietošanas faktu Sīrijā.
Parasti katra valsts atbild par ieroču un itsevišķi masu iznīcināšanas ieroču (MII) glabāšanas drošību savā teritorijā un to pielietošanas nepieļaušanu.
Opozīcijas spēki nav vienoti un ir ļoti dažādi un morāli gatavi pielietot MII, ja būtu tāda iespēja jeb nepieciešamība.
ANO ir grūti pieņemt pat loģiski pamatotus lēmumus, jo lielvalstīm ir dažādas intereses.
Cik ilgi civilizēta sabiedrība var ciest jebkādu morāles, cilvēktiesību un pat dzīvības normu pārkāpšanu? ASV novilka „sarkano līniju” ķīmisko ieroču pielietošanā.
Kā ASV, Francijas un Lielbritānijas vadītāji zina, kuri pielietojuši ķīmiskos ieročus? Ir veikta arī Sīrijas valsts vadības sarunu noklausīšanās. Tas juridiski nav korekti, bet ievieš skaidrību. Sīrijas prezidenta brālis, kas ir Sīrijas armijas ģenerālis un skaitās otrais ietekmīgākais cilvēks valstī, dusmās sašāvis savu radinieci.
PROBLĒMAS, RISINĀJUMI.
Nedarīt neko, vai arī veikt izmeklēšanu un mēģināt saskaņot viedokļus, lai pieņemtu ANO Drošības padomes rezolūciju. Tas var aizņemt daudzus gadus, bet pasaule saņems skaidru signālu, ka MII, piemēram, ķīmiskos ieročus var pielietot un seku nebūs.
Pielietot raķešu „punktveida” uzbrukumu vienai no konfliktā iesaistītajām pusēm. Pieļaujot kļūdu un sodot neīsto pusi, kura nav pielietojusi ķīmiskos ieročus. Slikti, bet tikai daļēji, jo pasaules valstīm un tās varām būtu skaidrs signāls, ka neviens nepaliks nesodīts, ja pielietos MII un šajā gadījumā – ķīmiskos ieročus.
Liela varbūtība, ka raķetes tiks pielietotas uzbrukuma vaininiekiem. Tas notiks tuvakajās dienās un tikai daļēji sasniegs politiķu deklarēto mērķi – nepieļaut nevainīgu cilvēku nogalināšanu.
Būtu nepieciešams sūtīt ANO miera ieviešanas spēkus, kas varētu uz vietas, valstī mēģināt novērst cilvēku nogalināšanu. Tas izriet no cilvēciskās loģikas, bet tā jau nesakrīt ar politisko loģiku. Tādu spēku praktiski nav un praktiski neviens negribēs tajā piedalīties. Tādēļ tāda lēmuma nebūs.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā