„Garā iesākuši, jūs tagad miesā gribat pabeigt?”(Gal.3:3)

Mācītāj, Tu lūdz, lai Es piepildu Draudzi ar jauniem pestītiem kristiešiem. Tu lūdz par jaunām atziņām, jaunu spēku, dziedināšanu un brīnumiem. Bet man ir kaut kas pret Tevi.

Es nevedīšu jaunas avis baznīcā, jo ilggadējie kristieši tās samaitā ar reliģijas, nedzīvo baznīcas tradīciju garu, bet nevis ticības un atklāsmes garu. Ar sasmakušām vecām un mirušām tradīciju atziņām, kurām nav ne pielietojuma, ne spēka. Daudzgadīgie kristieši reliģijas gara pilni dīrā manas jaunās avis. Sadzītās rētas uzplēš un liek tām no jauna asiņot.

Tam nebūs tā vairs notikt!!! Aizliedz viņiem to darīt! Liec viņiem atgriezties Manā pirmajā mīlestībā. Māci viņus atkal mīlēt. Izdzen no sava vidus viltus liecinieku garu. Izdzen vilkus no avju vidus. Nocērt saknē Gorbija mezglu. Atraisi manus bērnus no veco uzskatu un novecojošo atklāsmju čūsku žņaugiem un izrauj slidenās, gaisu kulstošās mēles, lai pārstāj indēt manu bērnu apziņas. Attīri Man ceļu, lai Es nāku un varu atbildēt Tavām lūgšanām un piepildīt Savu gribu Jūsu vidū.

Draudze, Es nevedīšu Jūsu vidū jaunas avis, kamēr neatteiksieties no savas jaunās reliģijas-un tā ir katram sava.

Arī tie, kuri nāks un altāra priekšā nožēlos grēkus, ilgi nepaliks, bet aizies no Jūsu vidus. Tie nepaliks jūsu saietos. Sarūgtinājumu pilni Jūs spekulējat ar jaunatnācēju sirdīm. Es nevedīšu Jūsu saietos savas jaunasiņu avis, kuras tiek nestas par upuri Jūsu, nevis Manu kāju priekšā.

Jums nebūs jauns spēks, jaunas atziņas un dziedināšanas un brīnumi, kamēr neattīrīsieties no sarūgtinājuma, vilšanās, aizvainojuma, kas ved jūs pašus nomāktības depresijā. Jums nebūs nekas jauns, kamēr nepārstāsiet pagodināt pasaules sistēmu jūsu sirdīs.

Jūs neesat gatavi saņemt, jo netiekat galā ar to kas jau ir. Jūs neesat gatavi saņemt arī jaunās avis Jūsu vidū. Tās ir dažādas. Tām nepieciešama dažāda pieeja, bet Jūs nepārvaldāt dažādību un neesat lokani, nespējat pielāgoties, jo baidāties izkāpt no laivas.

Ko līdz lūgšanas par jaunatnācējiem, ja nespējat tikt galā ar vienu ilggadēju kristieti, kurš jūsu prāt veltīgi runā un jauc gaisu un it kā dara kaunu draudzei. Jūs netiekat galā pat ar vienu tādu, kurš ir savādāks, nekā Jūs. Tāds kā viņš ir Jūsu rakstura pārbaude, kurai nespējat pārkāpt. Bet, kas būs tad, kad sākšu piepildīt draudzi ar jaunām avīm, starp kurām būs viena tāda vietā desmit? Jūs netiekat galā ar vienu bezpajumtnieci, kas dievkalpojuma laikā neuzvedās pēc reglamenta diktāta un zog tualetes papīru. Arī tā ir pārbaude, vai būsiet viņas soģi. Bet ko Jūs iesāksiet darīt ar tiem, kuri piepildīs draudzi un starp tiem, tādas tantiņas parādīsies desmit?

Jūs atgrūžat tos, kuri nedomā tā kā jūs un dalāt jaunatnācējus: patīk-nepatīk, pieņemt -nepieņemt un sadalāties „savējie” grupiņās.

Es nedošu Jums jaunatnācējus savas reliģijas saplosīšanai, Man viņi ir pārāk dārgi, tāpēc pagaidām Es atturu viņus no Jūsu vidus, lai varat aptvert savu netaisnību un nožēlot savus grēkus.

Jūs esat sākuši meklēt vieglākos ceļus, jo vairs neredzat Manu spēku. Kontrolējot viens otru , nemaināties paši un neļaujat to darīt arī pārējiem. Tā Jūs nevis iegūstat varu, bet zaudējat to. Kad esat aizņemti ar to, Jūs viegli piemuļķot izliekot lamatas, kurās viegli iekrītat. Uzķeraties no jauna uz tā paša āķa. Kā mazi bērni nesekojat sev līdzi. Nemācaties no kļūdām un iekļūstat „atkārtojamības” ritenī. Jūs netiekat pie jaunā, jo neesat apguvuši veco vielu. Jūs attaisnojat sevi ar to, ka draudzēs maz cilvēku, jo Latvija ir pustukša un daudzi ir aizbraukuši trimdā. Bet vaina ir nevis apkārtējos apstākļos, bet Jūsu aizduļķotā sirds stāvoklī. Pazemojaties Manā priekšā, pelnus beriet uz savām galvām un gavējiet. Es atbildēšu, kad būs Jūsu sirdis alkstošas un slāpstošas.

Jūs sakāt, ka Dieva vārdā to darāt, bet vispirms Jūs to darāt sevis dēļ. Jūs sakāt, ka Dievam kalpojat, bet kalpojat vien sev. Jūs sakāt- viss gods un slava Dievam, bet paši domājat par sevi. Jūs sakāt- Neko darīt, tādi tie laiki, bet tā attaisnojat zagšanu, apmelošanu un savtīgumu. Jūs uzsākuši savu kalpošanu, nevis kalpošanu Man. Jūs meklējat izdevību, bet nevis izdevību no Manis. Jūs steidzaties sasniegt ātras uzvaras savām rokām un iegūstat labumu uz citu rēķina. Jūs iegalvojat sev, ka esat apstākļu spiests tāpēc darāt nepareizas lietas.

Ir pienācis laiks atgriezties no tā ceļa, kuru esat uzsākuši greizi. Jūs taču zināt, ka tas viss ir tikai īslaicīgi, tad kāpēc spītīgi esat uzņēmuši pretējo kursu ar Dieva vārdiem uz lūpām?

Evaņģelizācijai nav spēka, jo Jūsu patiesā attieksme ir redzama un tas nav patīkams skats. Atgriežaties pie Manis un atgūsiet uzvaru savā dzīvē un Manai Valstībai. Lūdziet par dvēselēm, bet vispirms par savu atdzimšanu.

Kristieši savā starpā pārbauda, kurš no viņiem lielāks, pierādot savu taisnību un precizitāti Svēto Rakstu pārzināšanā un aizmirst, ka ir pazudušo dvēseļu, nevis viens otru zvejnieki.

Svētā Gara upes pāraug purvos kristiešu egoisma dēļ. Pašapmierināti un samierinājušies ar to, kas ir un vairs nealkst pēc jaunā, jo pieraduši pie veco lietu kārtības. Man žēl noraudzīties, kā Jūs nodzenāt sevi, kā sacīkšu zirgus un kā laikmeta dzirnakmeņi Jūs samaļ. Jūs, mani bērni, aizejiet svešo un sīkumu nenozīmīgu lietu kārību pasaulē. Atstājiet to! Ja Es par Jums neparūpēšos, nekas cits par Jums neparūpēsies labāk. Neciklējieties uz savām ilggadējām sāpēm, aizvainojumiem un pārestībām. Nesaaudziet ar tām un nepieņemiet tās, kā pats par sevi saprotamu. Pienācis laiks ravēt savus aizaugušos laukus.

Latvija!

Latvija! Tas, ko Jums iegalvo ir niecība. Mazās panāktās veiksmes un uzvaras, par labu tautai ir tikai maza daļa no tā, ko Es varu darīt Jūsu zemei. Drīz Jums trūks elpa no apspiestības savā zemē, Jūs aizvien vairāk pārņem svešzemju paražas un likumi, jo Manus likumus neatzīstat un Manu balsi nesaklausāt. Spītīgi turaties savu uzskatu cietokšņos un ar nocietinātām sirdīm un verdzisku dziņu viegli pakļaudamies svešiniekiem, jo nav vaļas kaut ko darīt pat sevis dēļ. Stingri turaties pie savas dzīves stūres, kaut arī tā satrūd Jūsu pirkstos un nepamanāt, ka tās vadību pārņēmis Jūsu ienaidnieks.

Šis būs smagāks gads par iepriekšējo spītniekiem. Es sūtīšu smagus pārbaudījumus Jūsu spītības savaldīšanai. Jūs nevarat mani piemuļķot un darīt visu pa savam un cerēt, ka viss tā arī paliks nepamanīts. Tas, kurš apmelos citu, būs pats apmelots -dubultā. Tas, kurš apkrāps citu, būs pats apkrāpts -dubultā. Tas, kurš apzags būs apzagts pats -dubultā. Atmaksa šogad nāks ātrāk, lai Jūs sāktu salīdzināt savu pārkāpumu sekas. Es esmu taisnības Dievs! Taisnīgs Dievs visiem šajā zemē gan ticīgiem, gan neticīgiem. Jūs vairs nevarēsiet savos pārkāpumos teikt, ka ļaunais gars jūs pievīlis, jo Jūs paši sevi pieviļat ar savu stūrgalvību un esat neprašas savā dzīvē, jo kūtri saprašanā. Jūs, kā mazi bērni dzerat pienu, kaut arī sen jāēd maize. Trūkums Latvijā būs lielāks, jo negribat mannu no debesīm. Savas iegribas nesavaldot neredzēt veiksmīgu izrāvienu personīgajās dzīvēs. Neprasiet Man jaunas lietas, kamēr neiemācīsieties apvaldīt savas neapmierināmās tieksmes un nesavaldīsiet savu prātu un neapgraizīsiet savas miesas Manai paklausībai.

Trimdiniekiem

Jūs, kā izklīdis mājlopu bars, tāpat neizdzīvosiet svešumā, jo neatgriežaties mājās pie sava sirds saimnieka, Kurš gādā par Jums, rūpējas uzpasē un mīl. To, ko Jūs redzat sev par labu trimdā ir tikai maza daļa no tā, ko varu sniegt Es. Kad Jūsu sirdis atstās sarūgtinājumu par savām īstajām mājām un atgriezīsieties pie īstā Tēva, tad redzēsiet patiesas svētības sev un apkārtējiem.

Manas rokas joprojām ir atvērtas saviem nepaklausīgajiem bērniem. Es gaidu Jūs atpakaļ. Es mīlu Jūs. Es skumstu par savām apstākļu saplosītajām avīm, kuras aizklīst vilku baros, jo mājās viņas nav novērtētas. Kaut saprastu, ka mājās tās bija mācītas un mīlētas, bet svešumā nolaistas viltus brīvībā. Mājās esat apcirptas, kaut arī brīžiem sāp, kad iegriež miesā, bet svešumā, jūs apcērp līdz kaulam un nodīrā līdz asinīm. Jūs pat nemanāt, kā drīz vien ķēdēs pieķēdē par labas dzīves vēlmi. Tad nevienam nav nekādas daļas par Jums. Bet Es esamu mīļotais Tēvs, Kurš labāk zina, ko Jums vajag. Jā! Sākumā, nebūs viegli, bet kopā Jūs izmainīsieties, pastāvēsiet un nosargāsiet sevi un savējos plecu pie pleca.

Es joprojām gaidu mājās. Ir daudz vietas, lai sadziedētu rētas, piedot sev, citiem un valstij. Augt un attīstīties. Uzturēt savas mājas un būt Tēva mīlētiem. Es Jums došu savu neatkarības izpratni, nevis svešzemju izpostīšanas loģiku. Viņi paši savas valstis izpostījuši un tagad likuma vārdā izposta citas, kas cenšas turēties pie pareizām vērtībām. Viņi ienīst Jūs atšķirības zīmes dēļ. Mana godības zīme uz Jums ir negods viņiem. Viņi dzen Jūs savos dzeloņdrāšu aplokos, lai ar iegūto likuma varu varētu izrēķināties. Viņu elku dievi nav līdzējuši, tāpēc dusmas sasniedz manus nepaklausības bērnus. Cik vēl Jums paklausīgi viņiem jāseko, lai to saprastu?

Svešzemē labklājības meklētājiem būs aizvien grūtāk un smagāk. Starp tiem ir daudz manu nepaklausīgo bērnu. Pieļauto kļūdu rezultātā pašnāvības un nejēdzīgas nāves. Vēl vairāk bezpajumtnieku, kaut arī ar savām īstajām mājām Latvijā. Kājas pa zemi šļūkās un nespēs sev atrast ne vietu, ne mieru. Negribēti, nevajadzīgi un lieki. Starp tiem būs arī atjautīgie, kuru sirds durvis vēl nebūs līdz galam aizvērtas. Viņi sapratīs, ka ar pašiem nav kaut kas kārtībā un bailēs pazust svešumā atgriezīsies Tēva mājās- Latvijā.

Mani bērni, Es Jūs neesmu dzinis svešumā. Jūs paši to izvēlējāties tā vietā, lai cīnītos vienotībā ar pārējiem savā zemē. Tā arī pieļāvuši, ka mājās siro ienaidnieks, kas nežēlīgi izkauj palikušo. Jūs izvēlējāties vieglāko ceļu, taču tur vienalga būs tikai šķietama laime. Tā viltus laime, ievedīs lielās peļņas alkstošos bezdarbā un tie slaistīsies pa ielām, notrulinās savas spējas un nolaidīsies slinkumā. Tā arī atklāsies uz delnas savs īstais raksturs, bet dārgais dzīves laiks ies zudumā. Starp tiem ir pa retam tādu, kuriem Es atveru iet svešumā ceļu, bet tie ir gatavi Mani izskoloti mācekļi, stingri apjozdamies manos baušļos. Viņiem katram ir dots Mans uzdevums un tas ir labs plāns viņu dzīvei.

Atgriežaties mani bērni no saviem grēkiem un no savas ačgārnās dzīves rituma. Es Jūs gaidu atpakaļ. Es nebāršu, es visu zinu par Jums. Pieviltie bez bailēm atgriezieties pie Manis. Es apskaušu un nomazgāšu no dzīves netīrumiem, paēdināšu un likšu goda vietā, lai būtu Mani uz mūžu. Atjaunošu spēkus un piešķiršu spējas iegūt labumus. Ne vergošanai esat radīti, bet kalpošanai priekā, atbildībā un kārtībā.

Jūs dārgi atpirktie ar Jēra asinīm. Brīvībai dzimuši atkal griežat skatu atpakaļ. Burta kalpība tomēr dārgāka par staigāšanu Garā un Patiesībā. Nē, par sālsstabu nepārvērtīsieties, bet atgriežu tajā laikā, kad zobs pret zobu un aci pret aci, kamēr nenovērtēsiet to, ko Esmu devis un solījis.

Jūs nepateicīgās avis, kur skrienat? Taisni cilpā par apsmieklu cietiem. Lai apsīkst Jūsu dusmas pateicībā. Vēl tālu lai svinētu svētkus, jo daudz darba Jūsu sirdīs.

Mani bērni, tiecaties pēc profesionalitātes. Atstājiet pašdarbniecību. Attīstiet talantus. Atstājiet ārišķīgo kalpošanu  no sevis atdodami tikai niecīgu daļu. Līdz 100% Jums vēl tālu, bet, ja tieksieties, tad arī vedīšu Jūsu vidū, ne tikai sociāli maznodrošinātus, bet arī augsta līmeņa, izglītotus, profesionālus un gudrus cilvēkus.

Individuāli

Sieva, man prieks par Tavu kalpošanu manā namā un kad viss ir savās vietas un par visu padomāts. Tu esi lieliska skolotāja, lūdzēja un organizatore. Bet tu raujies pie tās varas, kas ir uzticēta Tavam vīram. Tu redzi, ka vīnam tas lieliski padodas un tāpēc Tu velies līdzināties. Tas ir labi, bet Tava kontrole traucē manai vadībai viņa uzliktajā uzdevumā. Kaut arī labu gribēdama, Tu atņem no viņa pārliecību, spēku un svaidījumu. Nedari vairs tā. Atgriezies pie saviem darbiem, bet ar Tavu vīru Es lieliski tieku gala pats. Tad arī zudīs vēlme viens otra pārmērīgā uzpasēšanā. Tad pilnā mērā izliesies Svētā Gara svaidījums un ieguvēji no tā būs visi.

Sieva, tavas lūgšanas par meitu ir jāmaina no bēdu lūgšanas par prieka lūgšanu. Tu centies kontrolēt procesus, kas nav Tavos spēkos. Tu centies par visu būt lietas kursā un tas paraug nelabā smakā, Tu atņem maizīti citiem. Nebāz degunu citu darīšanas, gribi palīdzēt, tad dari to, bet vispirms izķidājot savu sirdi. Nekurini uguni vel lielāku, neber sali, kur jau ir pietiekoši salīts. Tev ir pietiekami pašai savu darīšanu, mācies saskatīt to un priecāties un baudīt Manu tuvumu.

Ģimenei (ar maziem bērniem), Jūsu prieks virmo arī tad, kad prieka nav. Jūsu pacietība uztur Jūsu attiecības. Jūs cenšaties visu darīt vislabākajā kartībā un Jums vienalga tas, ka nepaklausības bērni tā nedara, bet tas jūs neapgrēcina. Tas ir lieliski! Tas ir labi un nenovirzāties no uzsāktā ceļa, jo Jūs tā augļojaties Mana slavā un godībā. Jūsu namā netrūks maizes un kaut arī dzirdēsiet sliktas vēstis sev apkārt Es jūs ģērbšu bagātīgāk. Tad, kad apkārt redzēsiet kā citiem zūd, Es Jums došu mantas vairāk. Jūs mani liecinieki, ka Esmu pārpilnības Dievs!