Foto: priekavests.lv

“Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu. 
Redzi, abu Savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis; tavi mūri ir vienmēr Manā priekšā.
Tavi namdari jau steidzas šurp, bet tavi postītāji un iznīcinātāji dodas projām no tevis.
Pacel savas acis un raugies visapkārt! Viņi visi jau sapulcējušies un nāk pie tevis! “Tik tiešām, ka Es dzīvoju,” saka Tas Kungs, “kā dārgas rotas tu apliksi viņus ap sevi un apjozīsies ar viņiem kā līgava ar jostu.
Jo tavas drupu vietas, tavi tuksneši un tava izpostītā zeme būs turpmāk taviem iedzīvotājiem par šauru. Tavi postītāji tad jau būs projām.” (Jes.49:13) 

“Paņem šo rakstu vietiņu savai dzīvei un zini, ka šajā gadā tas Kungs Tevi ceļ. Īpaši Tevi. Viņš ir ar Tevi, būs ar Tevi un paliks ar Tevi, un nekad Tevi nepametīs. Kaut arī Tu dzīvo nedraudzīgā vidē Tev ir misija, bet visi Dieva dotie apsolījumi ir Tev dāvināti.” (“Prieka vēsts” mācītājs Vilnis Gleške)

Lūgšana par Latviju:

“Paldies, Tev Tēvs, ka mums ir sava zeme un Tu pasargā mūs no ārpolitiskajiem konfliktiem un starpnacionālajiem kariem. Paldies, ka mūsu zemei neuzbrūk. Mūs nevar pasargāt NATO, bet vienīgi Tu. Mēs gribam būt savas zemes patrioti. Mēs negribam būt starp tiem cilvēkiem, kuri domā vienu, bet realitātē gatavo koferus uz aizbraukšanu. Mēs vēlamies būt tie, kuri ir gatavi palikt mūsu zemē ar Tevi. Mēs vēlamies daudz vairāk par to. Mēs vēlamies redzēt savas zemes Atmodu. Mēs vēlamies redzēt, kā cilvēki tiek glābti no grimstošā Titānika. Dievs, tās ir mūsu ilgas, mūsu sapnis un lielais redzējums. Atmoda Latvijā, kura sākas ar mīlestību manā sirdī. Es negribu, ka līdzcilvēki aiziet uz elli. Es gribu, lai viņi dzird vēsti par Jēzu Kristu. Lai viņi piedzīvo glābšanu. Dievs, Kungs, palīdzi mums! Palīdzi mums ieraudzīt Atmodu un Tavu labklājību mūsu zemē. Mēs stāvam Tavā priekšā, mēs pateicamies par šo īpašo laiku, kad varam paraudzīties uz mūsu zemi no Tavas perspektīvas. Kunga Jēzus vārdā!

Debesu Tēvs! Paldies Tev par mūsu zemi. Paldies Tev par svētību Latvijā. Paldies Tev par drošību Latvijas robežās. Paldies par valstsvīriem. Es gribu viņus cienīt, ticēt un atbalstīt. Es ticu, ka Tu palīdzi, ka īstie cilvēki, īstajā laikā, pieņem īstos lēmumus, lai pasargātu mūsu zemi. Paldies Tev par Atmodu Latvijā, lūdzu, ieliec to manā sirdī. Mana dzīves lielākā vērtība esi Tu Kungs. Tu esi galvenais, svarīgākais un Tevi mīlu. Jēzus Kristus vārdā, āmen!”

2. Ko nozīmē pravietošana?

Spektrs.com atbilde:

„Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni?
Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku?” (Mat. 7:9-10)

Vairākkārtēju lūgšanu laikā Dievam lūgts pravietojums jaunajam gadam. Acīm redzot Dievs zināja, ko Viņam lūdz, tāpēc arī neakcentēja atbildē vārdus: ”2014. gads!” Taču spektrs.com piedāvā vēl kādu pravietojumu, kurā nav uzrādīts gadskaitlis. Februāra mēnesī Dievs atklāja pravietiskus vārdus arī draudzē „Prieka vēsts”.

Pravietojums caur draudzes “Prieka vēsts” mācītāju Vilni Gleški 2014.gadam.

Foto: www.gdefon.com

“Tā saka tas Kungs, kas nācis miesā! Mani bērni, jūsu labākās dienas ir jums priekšā! Tās ir jums priekšā! Tuvojas laiks, kad Manu godību ieraudzīs visa pasaule. Tuvojas laiks, kad Mani bērni uzticēsies Man vairāk nekā jelkad agrāk. Tuvojas laiks, kad cilvēki visā pasaulē un sabiedrības slāņos dzirdēs vienkāršu, svētu, stipru, svaidītu evaņģēliju. Es lietošu jūs! Es lietošu jūs! Tāpēc, ka jūs esat Mana metode, jūs esat Manas rokas, Manas kājas, jūs esat Mana mēle, jūs esat Mana gaisma. Jūs esat nolikti šajā pasaulē, lai Es uzrunātu cilvēkus. Es to darīšu caur jums. Uzticaties Man! Paļaujaties uz Mani! Tā saka Tas Kungs, kas nācis miesā!

Es nepārveidojos, Es neatkāpjos, Es nepārdomāju. Es esmu tas pats no sākuma un tas pats palikšu līdz galam! Katrs, kurš uz Mani paļaujas, nepaliks kaunā! Viņš nepaliks kaunā! Viņš nepaliks kaunā! Es Jūs izvedīšu cauri šim gadam un nākamam, un aiznākamam.un jums nav jāskatās atpakaļ, domājot, ka jūsu labākās dienas ir aiz muguras. Pasaulē tā tas nebūs, bet jums – kas Man uzticas, kas uz Mani paļaujas, kas ar Mani sadarbojas – jūsu labākās dienas ir jums priekšā!

Es māku padzirdīt tautu no klints. Es māku pārvērst putnus par gaļu. Es varu no debesīm likt krist maizei. Es varu visu! Uzticies Man – saka Tas Kungs, debess un zemes Radītājs, kas nācis miesā!

Paļaujieties uz Mani, uzticieties Man un droši dodieties nākotnē. Runājiet par mani, dziediet par Mani, paļaujieties uz Mani un jūs redzēsiet Mani.

Aleluja! Slavēts Tā Kunga brīnišķīgais Vārds!”

Ko nozīmē pravietošana? Septītās dienas adventistu draudzes skaidrojums:

„…Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.” (Ps.139:8)

            Visā vēstures gaitā pravietošana ir bijusi viena no Dieva lielākajām dāvanām cilvēcei. Tomēr, kad mēs nonākam līdz izpratnei par pravietošanu, mēs ļoti bieži sapinamies mūsu pašu iedomātās tabulās, laika skalās un grafikos. Mēs esam virzīti nostādīt interešu centrā nākotnes notikumu aprakstus, un tā mēs pazaudējam pravietojumu vēsts „kopīgo attēlu”. Jēzus teica, ka Dievs dod pravietojumu, lai „kad tas būs noticis, jūs ticētu” (Jāņa 14:29). Tas nozīmē, ka pravietojums galvenokārt ir paredzēts un dots, lai uzlabotu mūsu attiecības ar Dievu. Atklājot, kā Dievs ir ļoti aktīvi iesaistījies gan mūsu pasaulē, gan mūsu personīgajās dzīvēs, pravietojums nostiprina mūsu uzticēšanos.

Pravietojumi atklāj atskaites punktus, kas ļauj mums saskatīt, kā Dievs ir darbojies pagātnē, tagad, un kā Viņš to darīs nākotnē. Tad, kad Dievs dod pravietojumu, mēs skaidri saprotam, ka Viņš darbojas un runā arī šobrīd. Kad dzirdam par notikumiem, kam jānotiek nākotnē, mēs saprotam, ka Dievs ir apņēmies darboties arī nākotnē. Dieva paradums vienmēr ir bijis arī atsaukties uz pravietojumiem, kas ir jau piepildījušies, lai tā mums atgādinātu, ka Viņš ir darbojies arī pagātnē. Tātad Dieva iesaistīšanās mūsu dzīvēs mūs ieskauj no visām pusēm.

Cauri gadsimtiem Dievs ir izmantojis praviešus, lai sniegtu mums karti ar norādēm par ceļu, kas ved mūs pie Viņa, pie Dieva, Kurš runā. Viņš vēlas, lai mēs zinātu, ka Viņš nav mūs atstājis vienus ar mūsu problēmām. Dievs ir ļoti cieši iesaistīts kā katrā šīs Zemes vēstures, tā arī katrā mūsu personīgās dzīves aspektā.

Viena no Svētā gara dāvanām ir pravieša gars. Šī dāvana ir atlikuma draudzes identifikācijas pazīme un tā parādījās Elenas G. Vaitas kalpošanā. Kā Kunga vēstnesei, viņas raksti ir paliekošs un autoritatīvs patiesības avots, kas draudzei sniedz iepriecu, mierinājumu, vadību, padomus un norādījumus, lai izlabotu kļūdas un pasargātu no nepareizu mācību postošā iespaida. Šajos rakstos arī ir skaidri norādīts, ka Bībele ir standarts, pēc kura jāpārbauda visas mācības un piedzīvotais.

Pravietošana vai dzērums?

Atbild: „Bībeles draugu līga”  

(Apustuļu darbi 2:14-2:21) „Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt un tiem sacīja: “Jūs, jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un iegaumējiet manus vārdus; šie nav piedzēruši, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda, bet te piepildās pravieša Joēla vārdi: tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos. Un Es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un tvaiku. Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un spožā diena. Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts.”

„Pravietis ir cilvēks, caur kuru Dievs runā uz pārējiem. Viņš runā arī šodien. Senāk es domāju, ka praviešiem Vecās Derības laikos bija viegla dzīve. Dievs visu pasaka priekšā, dod pat pārdabiskas spējas, nākotnes redzējumus. Iespējams, ka arī Jeruzalemes iedzīvotāji bija līdzīgās domās par praviešiem. Lai gan, ja viņi būtu uzmanīgi pētījuši Rakstus, viņi zinātu, ka lielākā daļa pravietojumu bija vēsts no Dieva par to, kas notiek pašreiz.

Lai nu kā, tagad es zinu, ka tā bija īpaša Dieva dāvana un izredzētība būt pravietim un tas nemaz nebija tik rožaini. Apkārtējās sabiedrības izsmiekls un dažkārt pat uzbrukumi, atteikšanās no personīgās dzīves un pilnīga pakļaušanās Dievam – tāda bija pravieša dzīve. Kaut kas no tā visa redzams arī šodienas Rakstu vietā. Mācekļi pēkšņi rīkojās tik brīvi, neprognozējami un nesasaistīti. Viņi bija zaudējuši kontroli pār sevi. Kaut kas, kas līdz šim bija ticis dots reti un pa drusciņai, pēkšņi tika izliets (17.p.). Bagātīgi dāvināts visiem. Nešķirojot vairs ne pēc dzimuma, ne sabiedriskā stāvokļa, ne kā citādi. Vai tiešām visiem? Par to lasīsim turpmāk (38.p.).

Mans priekšstats par to, kādiem vajadzētu būt brīnumiem, gan ir krietni savādāks. Kaut kas priecīgs un patīkams man. Visādā ziņā ne jau biedējošs (19.p.). Šeit aprakstīts, ka brīnuma mērķis ir nevis mana labsajūta, bet gan Dieva gods. Tāpat kā pravietošana, arī šīs zīmes liecinās kaut ko par Dievu. Par to dienu, kad Kristus parādīsies otrreiz pilnā godībā un mēs neviens vairs nespēsim apšaubīt Viņu (20.p.). Tiesas diena. Dieva tiesa. Briesmīga? Ne visiem. Nez kādēļ Pēteris neturpina citēt pravieti Joēlu (Joēla 3,1-5)? Varbūt tādēļ, ka šī diena var nebūt briesmīga. Arī man. Jo arī manis dēļ Kristus cieta, nomira un ir atkal dzīvs.

Kādi stereotipi ir iespaidojuši tavu izpratni par Svēto Garu? Lūdz, lai Dievs tev dot brīvību būt bez stereotipiem!”

Pravieši Bībelē

Senākie pravieši: Ēnohs: “ Redzi, Tas Kungs nāk ar daudz tūkstošiem Savu svēto tiesāt visus…” (Jūdas 14-15)

Lamehs: “ Šis mūs mierinās mūsu pūliņos un mūsu roku darbā, kas cēlies no šīs zemes, ko tas Kungs ir nolādējis.” ( 1. Mozus 5:29)

Noa: “…Dievs sacīja Noam: “Ikvienas radības gals Manā priekšā; jo zeme ir pilna varas darbu, ko tie dara; tādēļ Es viņus izdeldēšu kopā ar zemi.” ( 1. Mozus 6: 13)

Sentēvi: Ābrahāms: Pirmais, kurš nosaukts par pravieti ( 1. Moz. 20: 7) Viņš tika saukts: Dieva draugs (2. Laiku 20: 7); (Jesajas 41: 8); (Jēkaba 2: 23) Viņam tika atklāti nākotnes notikumi (1. Mozus 15: 13) Jāzeps : Viņam no Dieva tika doti pravietiski sapņi un spēja tos izskaidrot. Viņš pravietoja faraona priekšā un izskaidroja viņa sapni. (1. Mozus 37: 5-10; 41: 1-36)

Pravieši 2. Mozus grāmatā: Mirjama: Piemita pravietošanas un muzikalitātes dāvana. “Tad praviete Mirjama, Ārona māsa, paņēma bungas savā rokā, un visas sievas sekoja viņai ar bungām dejas solī.” (2. Mozus 15: 20)

Mozus: “Un tāds pravietis Israēlā vairs necēlās kā Mozus, ko Tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā.” (5. Moz. 34: 10) Mozus ir dižākais Vecajā derībā minētais pravietis, kurš norādīja uz praviešiem, kas nāks pēc viņa. “Pravieti, kāds es esmu, Tas Kungs, Tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, klausiet viņu.” (5. Moz. 18: 15)

Bileāms: Pirmais, kurš pravietoja no Dieva, bet atteicās no Viņa. Viņš pravietoja par “zvaigzni, kas celsies no Jēkaba” norādot uz Jēzu. (4. Mozus 22: 8; 24: 17)

Soģu laiks: Samuēls: “Un Tas Kungs arī vēl turpmāk atklājās Šīlo pilsētā, jo Tas Kungs tur atklājās Samuēlam caur Savu vārdu.” (1. Samuēla 3: 21)

Debora: Lielā praviete, kura tiek saukta par Izraēla māti . “Tai laikā Izraēlā soģe bija praviete Debora…” (Soģu 4: 4)

Ķēniņi – pravieši: Sauls: “… viņš tur novilka savas drēbes un pravietoja Samuēla priekšā. Viņš krita kails pie zemes un gulēja tur visu dienu un arī nakti. Tāpēc mēdz sacīt: vai tad arī Sauls ir starp praviešiem?” (1. Sam. 19: 23-24). Neskatoties uz to, ka viņu nesauca par pravieti, viņam divreiz atklājās pravieša dāvana (1. Sam. 10: 10-13)

Dāvids: “ Prasmīgākais Izraēla dziesminieks” (2. Sam. 23: 1, 2) Dieva inspirēts sacerēja lielu daudzumu psalmus; kuru vidū mēs atrodam arī mesiāniskus pravietojumus ( Ap.d. 2: 30)

Salamans: Dievs viņu inspirēja sarakstīt gudrības pilnas grāmatas: Salamana Pamācības, Salamana Mācītājs un Salamana Augsto dziesmu.

Seno laiku ķēniņu laika pravieši: Gads: Dāvida personīgais pravietis, kurš bija kopā ar Dāvidu kopš tiem laikiem, kad viņu vajāja Sauls . Viņš tiek uzskatīts kā Samuēla grāmatu līdzautors (1. Sām. 22: 5)

Nātāns: Dāvida tuvākais draugs. Viņš bija Dāvida un Salamana padomnieks, un viņš bija atbildīgs par mūziku templī (2. Sam. 12: 1-14; (1. Ķēn. 1: 22); (2. Laiku 29: 25)

Ahija: Viņš pravietoja ķēniņa galmā Jerobeāma laikā (1. Ķēn. 11: 29) un viņš bija Jerobeāma konsultants (1. Ķēn. 14: 2)

Pravieši un ziemeļu ķēniņvalsts (Izraēlā)”:

Jehu : Viņš pravietoja Baeša valdīšanas laikā (1. Ķēniņu 16: 1-4; 2 . Laiku 19: 2; 20: 34)

Elija : Viņš pravietoja Ahaba, Ahasja un Jo rāma laikā. Viņš uzsāka lielu garīgu reformu Izraēla ķēniņvalstī un viņš atjaunoja Samuēla praviešu skolas.

Miha : Viņš pravietoja Ahaba laikā . Pravietošanas dēļ viņš nonāca cietumā (1 . Ķēniņu 22)

Elīsa: Viņš pravietoja Jorāma, Jehus, Jehoahaza un Joaša laikā. Viņš bija bagāts vīrs (1 . Ķēniņu 19: 19). Viņš tika skaļi sumināts un viņš lūdza divtik vairāk praviešu gara no Elijas. Viņam bija milzīga politiska ietekme un viņa brīnumi pārspēja Eliju.

Jona : Viņš pravietoja Joasa un Jerobeāma laikā un bija ļoti sekmīgs pravietis .

Amoss : Viņš pravietoja Jerobeāma laikā. Viņš bija gans un pļāvējs no kalnu pļavām. Viņš nāca no Jūda cilts un tika aicināts par pravieti Israēla ķēniņa galmā .

Hosea : Viņš pravietoja 6 ķēniņu laikā, no Jerobeāma II līdz ķēniņvalsts gūstam. Viņš bija ļoti izglītots.

Odeds : Viņš pravietoja Pekaha laikā. Viņš atbrīvoja ķēniņu no gūsta (2 . Laiku 28: 9)

Pravieši no dienvidu ķēniņvalsts (Jūda):

Šemaja un Ido : Viņi pravietoja Salama , Rehabeāma un Abija s laikā . Ido tika aicināts par gairšreģi un pravieti. Viņš minēts ķēniņvalsts hronikā (2. Laiku 9: 29; 12: 15; 13: 22)

Jesaja: Viņš pravietoja Usijas , Jo tāma , Aha sa , Hiskija un Manasses laikā. Viņš bija ķēniņa radinieks. Viņš pieņēma aicinājumu pravietiskajai kalpošanai ar vārdiem: “ Še es esmu. Sūti mani. ” ( Jes. 6:8 )

Miha : Viņš pravietoja Jotāma , Ahasa un Hiskijas laikā . Viņš bija pazemīgs un nāca no vienkāršas lauku ģimenes .

Nahums : Viņš pravietoja Amona laikā.

Habakuks, Cefanija un Joēlis: Viņi pravietoja Josijas laikā. Cefanija nāca no karaliskās ģimenes. Jeremija: Viņš pravietoja Josija, Jehoāza, Jojakima, Cedeķija laikā. Viņš bija priesteris. Viņš tika aicināts par priesteri, kad bija vēl jauns un veltīja šai kalpošanai 40 gadus. Viņš tika apsūdzēts par nodevību un ieslodzīts cietumā. Viņš dažkārt vēlējās pārtraukt pravietisko darbu, bet viņš juta it kā viņa sirdī būtu iedegta uguns, kas to iedrošināja turpināt darbu. (Jeremija 20: 9)

Hulda : Viņa pravietoja Josijas laikā. Viņa palīdzēja ķēniņam saprast Likumu grāmatu, ko tas atrada templī (2. Ķēniņu 22: 14-20; 2. Laiku 34: 22-28)

Obadia: Viņš pravietoja Cedeķija laikā.

Pravieši Bābelē:

Ceķiēls: Viņš bija priesteris. Viņš nāca no Jeruzalemes un tika izsūtīts uz Bābeli Jojakīma laikā, kur viņš nodzīvoja visas atlikušā mūža dienas. Viņš uzņēmās pravietisko kalpošanu 30 gadu vecumā, neilgi pēc stāšanās priestera amatā. Viņa sieva mira, kad Nebukadnecars iekaroja Jeruzālemi , bet Dievs neļāva viņam palikt sērās.
Daniels: Viņš bija no ķēniņa cilts. Viņš tika izsūtīts agrā jaunībā nesa lielu atmodu un gaismu Babilonā un Medo-Persijā, kur tam bija politisks amats. Viņš iedrošināja Kīru pavēlēt atgriezties no gūsta.

Pēdējie vecās derības pravieši:

Hagajs un Caharija: Viņi ierosināja tautu atjaunot templi Zerubābela laikā .
Maleahija : Viņš pravietoja laikā starp Nehemiju un Artakserksu . Viņš ir pēdējais Vecās derības pravietis .

Jaunās derības pravieši:

Caharija (Lūk. 1: 67) un viņa dēls Jānis Kristītājs (Jāņa 1: 6-7). Simeāns un Anna. Viņi bija gados veci pravieši un viņi bija priviliģēti skatīt Jēzu, kad to ienesa svētnīcā 8. dienā pēc dzimšanas (Lūk. 2: 25-38) Agabs: Viņš pravietoja par lielu badu, kas nāks Klaudija laikā (Ap.d. 11: 27-28). Barnaba, Simeons, Lūkijs no Kirenas, Manaēns un Sauls. Pravieši un skolotāji Antioķijā (Ap.d. 13: 1) Filipa meitas (Ap.d. 21: 8-9). Jānis: Apustulis un pravietis, kurš bija pēdējais kanoniskais pravietis ( Atkl. 1: 1)

Pravieši – šodien

„Kad Jūs Viņa balsi dzirdiet, neapcietinājiet savas sirdis.” (Ēbr. 4: 7)

Deivids Vilkersons.

(Joēla 3:1–2) “Un tad notiks, ka Es izliešu Savu Garu pār visu miesu un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas, jūsu vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības. Arī pār kalpiem un kalponēm Es izliešu tais pašās dienās Savu Garu.”

(Ebr 1:1–3) “Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā;”

Nākotnes pravietojumi:

(Atkl 12:17) “Tad pūķis sadusmojās par sievu un gāja karot ar pārējiem viņas cilts locekļiem, kas turēja Dieva baušļus un apliecināja Jēzu.”
(Atkl 19:10) “Tad es kritu pie viņa kājām, gribēdams viņu pielūgt. Bet viņš man saka: “Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!” Proti, Jēzus liecība ir praviešu gars.”

Ieteicamā literatūra:

„Pravietošana„ autors Alekss Bahanans

„Tēmas – Kas ir pravietošana? Īsti pravietojumi pastāv arī mūsdienās. Pravietošanas nosacījumi. Pravietošana ir vajadzīga. Kā, kad un kur mums ir jāpravieto? Kā mēs varam pārbaudīt savu pravietojumu? Dāvana un kalpošana.”

„Pravieši un pravietošana” autors Bils Hemens

„Pravieši un pravietošana nesatur abstraktus teoloģiskus apgalvojumus, bet ir praktisks ceļvedis, kas parāda, kas īstenībā ir pravietiskā kalpošana un kas jums ar to jādara”

Kristiešu Draudze “Prieka Vēsts” izsaka līdzjūtību visiem cietušajiem un bojā gājušo tuviniekiem.
Mēs ļoti ceram, ka katram no aizgājušajiem bija personīgas attiecības ar Glābēju Jēzu Kristu.
Notikušais ir izraisījis līdzjūtību un skumjas katrā mājā, un ceram, ka traģēdijas iemesli tiks noskaidroti.

Tai pat laikā mēs Droši zinām, ka Dievs NAV vainojams notikušajā.
Tas NAV noticis ne ar Radītāja gribu, ne piekrišanu.
Tas mierina un iedrošina.

Draudzes Vārdā, Māc. Vilnis Gleške

Viktors Hamms auditoriju iepazīstināja ar jaunumiem, sakarā ar gaidāmo Baltijas Jauniešu Festivālu. Viņš teica: „”Arēnā Rīga” visas vietas jau ir aizpildītas, jo gribētāju ir izrādījies pārāk daudz. Mēs ar organizatoriem domājām ko iesākt un tāpēc nolēmām, ka 9. jūnijā „Arēnā Rīga” veiksim divus pasākumus. Pirmais norisināsies plkst. 14: 00, bet otrs 20: 00.”

Dievkalpojumu Toms Filips iesāka ar rakstvietu no Bībeles „Kas drīkst kāpt Tā Kunga kalnā, un kas stāvēs Viņa svētajā vietā? Kam nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds, kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām un kas ar viltu nezvērē. Tāds dabūs svētību no Tā Kunga un taisnību no Dieva, sava pestītāja. (Ps. 24:4)
Toms Filips uzdeva retorisku jautājumu, ja ieskatās sevī, vai vienmēr mēs varam būt pārliecināti par to, ka sirds ir skaidra, rokas tīras un mute bez meliem? Filips daloties ar savu ikdienas dzīvi atzīst, ka tā ne vienmēr ir. Taču apzinoties to, arī ikkatrs no mums cenšas mainīties Viņa žēlastībā. Jo Dievs uzlūko cilvēku sirdis. Dievs izmanto mūs, jo esam Viņa lietojamie trauki. Arī Mozus reiz Dievam jautāja, kā gan viņu var sūtīt pie faraona runāt par ebreju tautas atbrīvošanu, ja pašam ir runas problēmas. Taču Dievs izmanto nevarīgo un paceļ savos augstumos. Neraugies uz sevi, kā nespējīgu, bet gan kā spējīgu.

Iedvesmas vērts
Toms Filips dalījās arī ar savu iedvesmas avotu grūtos brīžos. Viņš klātesošajiem no Bībeles izņēma un parādīja fotogrāfiju un teica, ka viņa Dieva darbā palīdz fotogrāfijā redzamā laulāta pāra dzīvesstāsts, kuri sēdējuši 11 gadus cietumā evaņģēlija dēļ. Jāpiebilst, ka laulātais sirmais pāris izrādījās Viktora Hama vecāki.

Pēdējo Laiku zīmes

„Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.” (Ap.d. 2:17)
„Dievs šobrīd dara jaunas lietas!”-vairakkārt atkārto Toms.
Toms paskaidro, ka vārds „pravietošana” nozīmē ne tikai nākotnes noteikšanu, bet gan arī patiesības teikšana, respektīvi, evaņģēlija vēsts pasludināšana.
Jaunieši pravieto un sludina, bet sirmgalvji atbalsta šajā izvēlē. Tagad pasaulē notiek jaunas lietas, kuras agrāk nav notikušas. Piemēram:
1) Vispasaules mēroga lūgšanu ķēdes. Aptuveni 150 miljonu lūdzēju visā pasaulē. Dievs aicina mums lūgt par Latviju. Jauniešiem jālūdz par savu nāciju. Tas ir izaicinājums, kuru var noorganizēt tikai Dievs.
2) Tagad kā nekad agrāk daudzas valstis nostājas pret Izraēlu. Agrākie sabiedrotie un atbalstītāji atdalās no Izraēlas vīzijas.

Viena valoda visiem

3) (1.Moz 11) Mēs lasām par Bābeles torņa celšanu. Tā bija sacelšanās pret Dievu. Bābeles torņa celšanas laikā Dievs sajauca cilvēku valodas, ka tie pārstāja viens otru saprast, un Tas Kungs tos izklīdināja no tās vietas pa visu zemes virsu. Taču mūsdienās ir kāds lielisks veids, kas atkal visu cilvēci apvieno vienā valodā. „Tā nav angļu valoda, kaut arī to saprot daudzi, bet gan interneta jeb elektroniskā valoda. Internets un datori apvieno. Tas ir lielisks veids evaņģēlija pasludināšanā.” – teica Toms.

Pravietisks vārds

Dievkalpojuma noslēdza draudzes „Prieka vēsts” mācītājs Vilnis Gleške ar pravietisku vārdu. Viņš teica, ka ir daudzi, kuri savu sveci nav uzlikuši uz galda, lai tā degtu, bet gan paslēpuši zem pūralādes. Ir neizmantoti un paslēpti talanti. „Dievs ir devis talantu, bet Tu to esi „apracis.” Velc ārā! Lieto!”-pamudināja mācītājs Vilnis Gleške. Mācītājs aicināja ikkatram pārdomāt savu dzīvi un atrast, ko paši ir paslēpuši un sākt to izmantot Dievam par Godu.

Viņš teica, ka mīl krievus, baltkrievus, ukraiņus un citus un pat somus norādot uz kādu, kurš sēdēja ar austiņām tulkošanas sektorā.

Starp citu, draudzē „Prieka vēsts” ir sektors, kurā latviešu valodā skanošais dievkalpojums tiek tulkots vienlaicīgi angļu un krievu valodās.

Mācītājs stāstīja, ka tikšanās reizēs ar dažādu nacionalitāšu mācītājiem viņš runā gan starptautiskā angļu valodā, gan arī krievu valodā, taču tādā mazā valstī kā Latvija, kura ir vienīgā latviešu tautas dzīves vieta ir jābūt arī vienīgai valodai- latviešu. „Es piedalīšos referendumā un balsošu PRET!”,- teica mācītājs Vilnis Gleške.

Zīmīgi, ka sestdien, draudzē „Labā vēsts” notika Billija Grehema vadītās asociācijas informatīvais seminārs, kurā garīgos līderus gatavoja vasaras (9. jūnijā) „Baltijas jauniešu festivālam”. Semināra ievadā Billija Grehema palīgs un gaidāmā festivāla direktors Viktors Hamms arī teica, ka šāda veida referendums nav vajadzīgs uzdodot retorisku jautājumu: „Kuram ir vajadzīgs šis referendums?” Zālē klātesošo sejās izraisot smaidu. Izskanēja arī atbilde: „Nevienam!”

Valodas referendums notiks 18. februārī.

_Līdzīgas ziņas_____________________________________________

Vanags un Pujats balsos PRET!

Draudzes priekšā iznāca mācītājs Vilnis Gleške, kuram pie krūtīm tika piesprausts Latvijas karodziņš, arī mūzikas daļas vadītājam  Valteram Gleškei uzvalka kaklasaite bija ar Latvijas simbolikas akcentu un Latvijas karodziņš pie krūtīm. Šķiet, ka ko gan vēl var gribēt, jo sirds tik ļoti gavilē un priecājas par tik lielu rūpību un gādību par Latvijas nozīmīgās dienas atzīmēšanu, taču drīz vien uz skatuves kāpa sarkanbaltsarkanos toņos tērpti kora dalībnieki un dievkalpojums sākās ar slavas dziesmu un nobeigumā skanēja latviešu patriotiska dziesma „Tev mūžam dzīvot Latvija” kā arī izskanēja Latvijas himna „Dievs, svētī Latviju!”

Ja tāda attieksme pret latviešu nāciju degs ikviena latvieša sirdī, tad latviskais Gars ar Tēvzemes mīlestību un Dieva bijību izplatīsies visā pasaulē tik lielā spēkā, ka par viņu vairs nevarēs uzkundzēties neviena lielvara un atkal paverdzināt, jo bīsies no tā, kas stāv tās aizsardzībā, vien spēs tikai atdzīt ”Svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu!”(Ps. 144:15)

Latvija pagātnē un tagadnē

Vilnis Gleške par valsts svētkiem iegrima atmiņās, salīdzinot kādi svētki bija PSRS laikos un kādi tie ir tagadnes izpratnē. Viņš teica: „Pagātnes svētki daudzu atmiņās saistījās ar svešiem svētkiem ar oficiālo brīvdienu, taču šodienas svētki ir „mūsu” svētki. Mūsu valsts svētki!”
Mācītājs izteica domu arī attiecībā par Lāčplēša dienu pieminot, ka nav saprotams, kāpēc tie ir nosaukti eposa varoņa vārdā, kaut gan par Latvijas brīvību tika izlietas reālu latviešu puišu asinis. Vāji apbruņoti un vāji apmācīti viņi varonīgi cīnījās, lai mums šodien būtu sava zeme.
Gleške turpina : „Šodien varam lepoties ar lūgšanas brokastīm, kurās piedalās politiķi un Latvijas prezidents. Šajā gadā lūgšanas brokastis bija saistāmas ar cerību un Latvijas prezidents tajās teica runu par cerību. Arī šodien valsts prezidents izteica lūgšanu ekumēniskajā dievkalpojumā Doma Baznīcā. Tas ir progress!”

Mācītājs aicināja klātesošos pārdomāt, kāda ir Latvijas valsts nozīme. „Latvijas valsts ir mūsu valsts- svarīga un mums dārga. Latvijai ir 92 gadi, tā ir viena no jaunākajām valstīm pasaulē. Tomēr domājot par valsti mums noteikti ikkatram ir duālas sajūtas. No vienas puses mēs ilgojāmies, lai mums būtu „sava” brīva valsts, kurā var runāt „savā” valodā, bet no otras puses mēs jau zinām, ka valsts var kļūt par tādu aklu monstru vai briesmoni, kas var sabradāt un apēst sapratni par pilsonību. Par kuru vēl dažus gadus atpakaļ tika runāts ar romantisku dedzību. Par kuru lūdza Dievu un cīnījās par to.
Ne tikai kreditori palīdzējuši bankrotēt daudziem, bet tas viss notika ar valsts līdzdalību. Mēs esam piedzīvojuši, ka valsts allaž ir bijusi tādā kā opozīcijā un nostājusies pret dedzīgajiem Dieva meklētājiem,” teica mācītājs Vilnis Gleške.

Savas pārdomas mācītājs balstīja uz Bībelē rakstīto: „Un Dāvids manīja, ka Tas Kungs viņu bija apstiprinājis Israēlam par ķēniņu un ka Viņš bija pavairojis viņa ķēniņa valsts varu Savas tautas, Israēla, dēļ.” (2 Samuela 5:12)

„Sava” valsts

Mācītājs īpaši akcentēja izlasīto vārdu „sava”, salīdzinot Bībelē teikto ar Latvijas valsti, jo arī mūsu Latvijas valsts – tapa. Viņš teica, ka apmēram 3000 gadu atpakaļ Izraēlas Valsts tapa un Dāvids bija pirmais tās valsts vīrs. Dāvids saprata, ka valsts nav izveidota viņa dēļ ar kuras palīdzību apmierināt savas varas tieksmes un bagātības celšanu sev, bet gan Dievs viņu ir iecēlis par valdnieku „savas” tautas dēļ.
Dievs nolika laiku un dienu, kad piedzima arī Latvijas valsts. Un, ja Dievs ir vēlējies kaut kam piedzimt, tas piedzims. Latvija piedzima. Mācītājs Gleške lasīja no vēstures grāmatas, kādu Latvijas zemi redzēja 17.gs. Mācītājs Huplers un G. Merķelis.
Aprakstāmais stāsts ir neapskaužams. Latvieši vergu statusā. Lasītie fragmenti no grāmatas ir baisi. Pēc citātu lasīšanas mācītājs teica, ka pēc lasītā saprotams, cik ļoti latviešiem bija svarīga un nepieciešama sava valsts. Mācītājs nobeigumā centās aprakstīt kādi laiki ir bijuši, lai izceltu īpašo valsts nozīmi šodien, viņš teica, ka acīmredzot Dievam bija kāds savs plāns, lai starp lielām valstīm izveidotos maza Latvijas valsts.
Par Latvijas uzdevumu un nozīmi mācītājs ieskatoties Bībelē teica, ka apustulis Pāvils ir izteicis dziļus un pravietiskus vārdus: „Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos. Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu: Viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu; Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot.” (Ap.d.17:24)

Dievs bija noteicis Latvijas piedzimšanas laiku. Viņš bija nospraudis cilvēkus, kuri riskēs ar visu un ar pašu dārgāko kas viņiem ir tā ir dzīvība. Kuri ņems šauteni un skries pretī lodēm un tās cīņu proporcijas nebija izdevīgas,

kā mēs jau bijām runājuši Lāčplēša dienā veltītajā dievkalpojumā Bet mūsu senči uzdrošinājās un ticēja, ka tas ir iespējams. Viņi skrēja nostādamies pretī vācu un krievu lodēm cerot, ka tā ir tā Dieva dotā iespēja un tā tas tiešām bija. Redziet, Dievs piemin par laiku un robežām, Latvijas valsts nav pašmērķis. Tai ir savs nodoms. Lai cilvēki meklētu Dievu. Apustulis Pāvels tālāk saka: „lai tie meklētu Dievu.” (Ap.d.17:24).

Vērtību devalvācija

Latvijas valsts nav tā vieta, kurā mēs beidzot kļūsim bagāti un laimīgi izveidojot Paradīzi zemes virsū. Tas nav galvenais. Šobrīd šis laiks ir unikāls ar to, ka lielas cilvēku masas apjauš, ka viņiem kaut kas pieder, sasniedzot, nopērkot, nokreditējot. Tagad pieder māja, automašīna un vel kas cits, cerot, ka rīt viņi dzīvos labāk. Bet gadu tūkstošiem cilvēki ir cīnījušies par dzīvību, ticot, ka viņu bērni netiks pārdoti verdzībā, viņi vēlējās redzēt savus bērnus pieaugušus, pastāvīgus, spējīgus nodibināt savas ģimenes un spēs sasniegt kaut kādus rezultātus un iztiku.

Mēs ar Jums šodien esam tajā laika periodā, kad cilvēki vairs nevēlas cīnīties, mirt par vērtībām, un tiem vairs nevajag Debesis un Dievu. Pēkšņi mums ir radusies iespēja modernizēt savu dzīvojamo platību, domājam kā atpūsties ārzemēs un t.t. pēkšņi mums vairs nevajag garīgo Paradīzi. Tā nekad agrāk nav bijis. Bet ļaujiet man atgādināt, ka pirmais tāds mēģinājums savas Paradīzes celšanā bez Dieva bija izgāzies jau Bābeles celšanas laikā.

Dieva meklētāji

Latvija nav domāta „mūsu” paradīzes celšanai, bet gan tā ir atbildība, iespēja un uzdevums, tā ir iespēja kļūt par Dieva meklētājiem. Lai mēs spētu apzināties, ka nevis Latvija pastāv mūsu labklājībai, bet gan, ka tā ir dota, lai mēs meklētu Dievu. Latvieši vairs nav vergi, lai meklētu Dievu. Latviešus nesūta svešos karos, lai mēs meklētu Dievu. Kaut to spētu saprast mūsu tauta un politiķi.
Latvija pastāv, lai mēs meklētu Dievu, ja mēs pārstāsim meklēt Dievu Latvijai pienāks beigas. Vai tas ir iespējams? Nebūsim naivi, tas ir iespējams,” teica Vilnis Gleške dievkalpojuma noslēgumā.

Viens no svarīgākajiem posmiem Latvijas brīvības cīņās – cīņa ar Bermonta armiju, ko organizēja krievu- cara, armijas pulkvedis Pāvels Bermonts (dzimis 1884. g.). bija mērķis – Cara impērijas atjaunošana Latvijā, – ziņo spektrs.com

Lai būtu izprotamāk saprast, ka 11 novembra notikumi ir saistāmi ar brīnumu k/c Prieka Vēsts mācītājs Vilnis Gleške svinīgā dievkalpojuma laikā aicināja ieskatīties 1919. gada statistikā.

Bermonta karaspēks – 51 000 cilvēku,
Latvijas karaspēks – 39 000 cilvēku.

Bermonta karaspēka rīcībā 100 lielgabalu,
Latvijas karaspēka rīcībā 30 lielgabalu.

Bermonta karaspēka rīcībā 120 lidmašinas
Latvijai – 2 lidmašīnas. Un.t.t

Droši vien interesanti uzzināt, ka karu Latvija sāka ar 39 000 lielu karaspēku, taču karš noslēdzās ar 65 000 cilvēku lielu karaspēku. Iespaidīgi vai ne? Kāpēc gan tā?

Cīņās pret skaitliski lielāku un labāk apbruņotu pretinieku latviešu karavīri cīnījās ar lielu patriotisma sparu un varoņgaru. Latvijas armija cīnījās par mūsu zemes atbrīvošanu no ienaidnieka, bet bermontieši bija algotņu bars. Iespaidojoties no latviešu sīvo pretīmstāvēšanu ienaidniekam, turklāt par padošanos neviens nedomāja, latviešiem pievienojās un Daugavā iebrauca arī angļu un franču karakuģi, lai pievienotos karapulkam, kas cīnījās par brīvību. Rezultātā Bermontu armija sīvās kaujās tika sakauta un atkāpās.

Kāpēc notika karš? Mācītājs Vilnis Gleške uzskata, ka tas ir no Dieva atkāpšanās rezultāts, viņš citēja rakstvietu no Bībeles:

„Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reižu Es gribēju sapulcināt ap Sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt. Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā. Jo Es jums saku: jūs Mani no šī laika neredzēsit, tiekāms jūs sacīsit: slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!” (Mat. 23:37)

Vilnis Gleške turpina: „Mēs vienkārši atraidām Dievu uzskatot, ka varam sasniegt visu saviem spēkiem, bet maldāmies. Dažkārt kristieši uztraucas par savu sirds mieru un labklājību vairāk, nekā par tautiešu kopējo labklājību. Kristieši apmierināti, ka viņu sētā viss ir labi, bet kas notiek ārpus tās, neuztrauc, tas ir bīstami. Vai cilvēks var būt pārliecināts par to, kas viņam ir nepieciešams? Mēs esam tik pašpārliecināti, ka sēžam bezdibeņa malā ar apcietinātu sirdi un sakām, ka nekāda palīdzība vai padomi nav vajadzīgi. Ja Tu uzskati, ka palīdzība nav vajadzīga, tad neviens arī nevar Tev palīdzēt.
Mēs tā domājam, ka zinām, kas mums patiesi ir vajadzīgs, bet Jēzus ir brīdinājis, ka pat pilsētas iet bojā neziņas dēļ. Gan karu laikos, gan arī tagad Dievs ir žēlīgs par Latviju. Ir pienācis arī Tavam apžēlošanas laikam.”

Iestāties lūgšanās par Latvijas zemi

Mācītājs Vilnis Gleške aktualizē domu par vienotību un iestāšanos aizlūgšanās par Latvijas zemi, viņš saka: „Dievs ir nospraudis laikus un robežas (Ap.d. 17:26) Laiks ir atnācis arī Latvijai, tikko noticis Cerības Festivāls, par kuru Arēna Rīga darbinieki ir teikuši, ka vēl nekad nav bijis tik liels cilvēku skaits, tas nav bijis salīdzināms, ne ar kādu rok-koncertu, vai pat hokeja čempionātu. Mēs kristieši varētu ik palaikam uzrīkot kristīgās olimpiādes un es ticu, ka šajā laikā, kad mēs kristieši kļūstam savstarpēji vienoti, debesis atveras un izmaiņas notiek visā Latvijā. Es ticu, ka tieši Cerības Festivāla laikā Latvijas grēku mērs samazinājās. Vienotībā ir spēks!

„Es meklēju viņu vidū kādu, kas nostātos par saviem tautiešiem kā mūris un aizstāvētu zemi Manā priekšā, ka Es ar Savu tiesas spriedumu to galīgi nepazudinu, bet Es neatradu neviena.” Ecēh.22:30)

Dievs arī šodien meklē tādus, kas nostātos aizsardzībā par savu zemi. Mēs lasām, ka Mozus iestājās par savu zemi un tautiešiem un Dievs tautu neiznīcināja viņu grēku un ietiepības dēļ.

Starp mums ir jābūt tādiem un Dievs garantē: „tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu.” (Jes 61: 3)

Apsveicu Jūs valsts svētkos un aicinu lūgt Dievu par mūsu zemi, tautiešiem un atvērt debesis.”

Dievkalpojums noslēdzās ar mācītāja lūgšanu, pēc tās Vilnis Gleške aicināja ikvienu iznākt skatuves priekšā un aizlūgt par Latvijas zemi. Bija pārsteidzoši novērot, ka jaunieši labprāt ņēma dalību šajā procesā, tas nozīmē, ka mūsu Latvijai ir nākotne!

Irina: Mans vīrs ir bez darba, bet Dievs aicināja sākt mājas celtniecību. Jautāju mācītājam, vai tāda varētu būt Dieva griba? Bet Dievs ne tikai svētīja mājas celtniecību, bet arī dāvāja man bezmaksas atpūtas braucienu uz Itāliju un pēc tam uz Izraēlu. Tagad esam uzsākuši otras mājas celtniecību.

Maija: Kādu laiku atpakaļ es nonācu strupceļā ar parādu atdošanu, trīs mēnešus pēc kārtas es nevarēju neko samaksāt. Kādā lūgšanas pasākumā, Dievs mani uzrunāja un teica: „Es atdošu visus pārdus Tavā vietā. Viss, kas no Tevis ir atkarīgs, pielūgt mani.” Tas notika divu mēnešu laikā, bez nekāda lieka uztraukuma, viss notika raiti. Parādi atdoti.

Elīna: Gada sākumā es piedalījos jauniešu pasākumā, kurā tika aicināts uzrakstīt Dievam lūgumu un pasākuma organizatori pasvītroja, ka lai mēs nelūdzam Dievam par maz. Es to ņēmu vērā. Vienā no lūguma punktiem bija finansiālais jautājums, es uzrakstīju, lai Dievs man paaugstina algu desmitkārtīgi. Gada laikā, kad Latvija piedzīvo finansiālo krīzi, Dievs paaugstināja manu algu piecas reizes, kaut gan, vēl ir palikuši daži mēneši līdz gada beigām, tā kā vēl viss man ir priekšā.

Gunārs Skubiņš: Man pazuda mobilais telefons. Tādēļ es braucu pie operatora, lai lauztu Līgumu. Es nopirku jaunu un skaistu mobilo telefonu, kas patīk daudz labāk nekā iepriekšējais. Nākošā dienā aizbraucot uz darbu es uz darba galda ieraudzīju savu veco telefonu, izrādījās, ka tas netika nozagts. Man palika kauns, jo sapratu, ka nebiju paļāvies uz to Kungu un nespēju noticēt, ka Viņš varētu pasargāt arī manu mantu no zagļiem. Es lūdzu Dievam piedošanu. Bet ar to nebija viss! Šajā dienā es uzzināju, ka par cik mēs izpildījām plānu, tad saņemsim prēmiju algas apmērā.

Kundze gados: Es nopirku veļas mašīnu un ledusskapi un redzu kā piedzīvoju finansiālo uzplaukumu. Esmu sapratusi kāpēc, jo esmu ik pa laikam finansiāli atbalstījusi citus, kuriem vajadzība ir bijusi lielāka nekā man. Turklāt arī savā dzimšanas dienā es no draudzenes par dāvanu saņēmu 50Ls, bet pusbrālis man dāvināja 20Ls. Slava Dievam!

Dace: Es strādāju Kristīgajā Jauniešu Centrā. Bet par nožēlu centrā notika zādzība un tā dēļ, par cik man bija pārbaudes laiks, vadība secināja, ka nespēs finansiāli apmaksāt un mani atlaida, bet nākamajā dienā man paziņoja, ka tomēr es varēšu turpināt darbu un līdzekļi atradīsies, lai maksātu man algu.

Juris: Mums ar sievu bija finansiāla vajadzība. No rīta piecēlies es sāku zūdīties, lūdzu Dievu un Viņam prasīju, nu kā tā tas varēja notikt, ka esam bez naudas. Bez nekāda noskaņojuma piesēdāmies pie pusdiengalda un mans sievas tēvs jautāja: „Nu ko, vai naudu vajag?” Mēs atbildējām: „Vajag!” Viņš jautāja: „Vai ar 100Ls pietiks?” Mēs priecīgi atbildējām: „Jā!”

Sieviete: Mani Dievs pasargāja no liekiem finansiāliem izdevumiem. Pirmkārt, dzīvoklī plīsa truba tieši tad, kad biju mājās un nepaspēja notikt ūdens plūdi visā mājā, viss notika savlaicīgi, otrkārt, automašīnai plīsa zobrats ar grabēšanas brīdinājumu, es paspēju atbraukt uz servisu, parasti, kā servisa darbinieks paskaidroja, tādas vainas ar grabēšanas brīdinājumu nenotiek, bet gan tādu automašīnu atved cita „striķītī.”