Tiesībsargs Juris Jansons. Foto: Gints Ivuškāns, F64

Tiesībsarga biroju šodien, 16.oktobrī plkst. 11.00-12.00, apmeklē EDSO Augstā komisāre nacionālo minoritāšu jautājumos Astrīda Tūrsa (Astrid Thors). Tiesībsarga Jura Jansona un EDSO Augstās komisāres tikšanās dienaskārtībā jautājumi par bilingvālās izglītības situāciju Latvijā, paveikto cīņā pret diskrimināciju un citi mazākumtautību jautājumi,-ziņo spektrs.com/tiesibsargs.lv

Tiesībsargs vairākkārt vērsis EDSO uzmanību uz dažādiem cilvēktiesību aspektiem Latvijā. 2013.gada nogalē tiesībsargs informēja par nepilsoņu tiesību ievērošanu, savukārt 2014.gada maijā – par mazākumtautību jautājumiem Latvijā. Tiesībsargs Augsto komisāri iepazīstinās arī ar Tiesībsarga biroja veikto apjomīgo pētījumu par bilingvālo izglītību.

Tostarp Tiesībsargs Juris Jansons pievērsa uzmanību sociālajiem un etniskajiem jautājumiem sabiedrībā, kritiski vērtējot okupācijas periodā iebraukušo personu un to pēcnācēju integrācijas procesu. Integrācijas procesu kavē Krievijas spiediens uz šo cilvēku grupu.

Krievvalodīgās nevalstiskās organizācijas un politiskās partijas Latvijā uzsver sevi kā minoritāti un pieprasa un pieprasa Latvijas valdībai sniegt finansiālu ieguldījumu krievu valodas un kultūras attīstībai Latvijā, neskatoties uz to, ka globālā kontekstā krievu valoda ir viena no lielākajām pasaules valodām, darba valoda ANO, krievu tautības pārstāvjiem ir sava valsts, sava sena un vēsturiska kultūra, nepastāv problēmas saglabāt krievu identitāti, valodu un kultūru. Drīzāk šādas problēmas pastāv mazajām Eiropas tautām un valodām, tostarp latviešu, lietuviešu un igauņu, kam globāli ir pamats satraukumam par savas valodas un kultūras saglabāšanu.

Lielais krievu tautības īpatsvars Latvijā ir PSRS politikas, kas ietvēra Latvijas iedzīvotāju deportācijas, rusifikaciju, un PSRS iekšēju migrācijas rezultāts. Atjaunojot Latvijas Republikas neatkarību, personas, kuras nonāca PSRS okupācijas laikā veicinātās migrācijas rezultātā, pamatoti nevarēja automātiski kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Tika izveidots nepilsoņu statuss, kas tika noteikts, ka pagaidu statuss, lai personas ar laiku iegūtu Latvijas Republikas pilsonību, vai izvēlētos citu valsti ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni.

Tiesībsargs secina, ka nav pieļaujams, ka šīs personas tiek izmantotas sabiedrības šķelšanai un etnisko nesaskaņu saasināšanai.

Tiesībsargs arī skaidro, cik svarīga ir savstarpēja cieņa un latviešu valodas kultūras apguve, naturalizacija.

Tiesībsargs sarunā ar EDSO Augstā komisāri nacionālo minoritāšu jautājumos uzsvēra, ka atsevišķas NVO, kas uzdodas par mazākumtautību interešu un tiesību aizstāvjiem, publiskajā telpā izplata klaji nepatiesu un melīgu informāciju par mazākumtautību situāciju, uzsverot gan mazākumtautību izglītības problēmas, gan arī nepilsoņu jautājumu. Šāda rīcība, pēc Jansona domām, ir apzināta vēlme radīt konfrontācijas starp dažādām etniskajām grupām, kā arī ietekmēt attieksmi un viedokli starptautiskā līmenī.

Izplatot nepatiesu informāciju par reālo situāciju, Latvijas un starptautiskā sabiedrība tiek ne tikai maldināta, bet tiek arī pārkāptas cilvēku tiesības uz informāciju, uzsver Jansons.

Viņš norādīja, ka EDSO esot saņēmusi informāciju par mazākumtautību skolām. Runājot par šo tēmu, Jansons uzsvēris, ka sabiedriskajā telpā tiek izplatīti divkosīgi apgalvojumi – ieinteresētās puses noteikumus vai lēmumus traktē un interpretē atkarībā no situācijas.

Tiesībsargs ir neapmierināts ar to, ka šie aktīvisti “nekautrējas izplatīt melus par minoritāšu problēmām”.

Sarunā ar Tūrsu Jansons uzsvēris, ka, ja EDSO saskata pārkāpumus un neuzticas tiesībsarga sacītajam, vairāk ieklausoties radikālajās organizācijās, EDSO jānodrošina uzraudzības misija, kas valstī vismaz pus gadu vērtētu to, kādā situācijā atrodas mazākumtautības un kā tiek pārstāvētas viņu intereses un tiesības.

Izrādās, Bāriņtiesas, vispār neatbilst sabiedrībā pastāvošajam priekšstatam par to, kas tad ir „tiesa“. Jo par Bāriņtiesas tiesnesi var kļūt cilvēks bez jebkādas juridiskās izglītības izejot vien vieglu sagatavošanās kursu. Un pēc tam izlemt ģimeņu un bērnu likteņus uz visu mūžu. Te kaut kas iznācis galīgi greizi un mums ir jāskandina vislielākie trauksmes zvani!

Ginta Mūrniece, Latvijas Radio žurnāliste: „Savā žurnālistes darbā gatavojot materiālus, kuros skartas bērnu tiesības, esmu pārliecinājusies, ka Latvijā spēka esošā likumdošana un attiecīgi valsts un pašvaldību institūciju rīcība, kas pamatota ar šo likumdošanu, ir pretrunā ANO Konvencijai Par bērnu tiesībām un citiem starptautiskiem normatīviem, kurus Latvija ratificējusi un apņēmusies ieviest. Sekas atspoguļojas Labklājības ministrijas statistikā -pēdējos gados strauji pieaug no ģimenēm izņemto bērnu skaits un uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits, ko Labklājības ministrijas padotības iestāde Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pamato ar krīzes sekām, kādēļ vecāki bieži nevar bērniem nodrošināt pienācīgu aprūpi, ģimenēs tiek lietos alkohols, notiek vardarbība pret bērniem u.t.t.

Īpaši plaši tiek praksē interpretēts nosacījums – „ja bērna atrašanās ģimene var apdraudēt viņa pilnvērtīgu attīstību(datora, pietiekami liela ledusskapja vai vajadzīgā skaita gultu trūkums).“

„Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.  Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.” (Ps 139:14-16)

Pagājušajā mēnesī notika Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde par abortiem. Sēde beidzās bez lēmuma pieņemšanas – deputāti netika līdz balsojumam par izmaiņu tālāku virzīšanu un nolēma diskusijas turpināt.

Pēc notikušās sēdes SPEKTRS.COM saņēma divas nozīmīgas vēstules šajā sakarā. SPEKTRS.COM izsaka pateicību Jānim Pļaviņam un Natālijai Magazeinai no „Moral Revolution” par to, ka jautājums par abortiem Latvijā nav vienaldzīgs.

Statistika: Pērn Latvijā izdarīti vairāk nekā 10 tūkstoši abortu, un priekšlikums mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu radies pēc nesen Saeimā notikušās konferences, pēc kuras asociācija “Ģimene”, kas pārstāv kristīgo virzienu, vērsās pie politiķiem ar vairākiem priekšlikumiem abortu skaita samazināšanai Latvijā.

Apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) sēdes sākumā visiem izdalīja embrijus, lai parādītu, “ka bērniņam, kurš ir ieņemts, jāpiedzimst”.

Deputāti apsprieda priekšlikumu mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, tajā nosakot, ka “Katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību”. Taču iesniegtajā priekšlikumā abortu atbalstītāji saskata abortu aizliegumu.

Pašlaik likums pasaka, ka “katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību”.

Atbalsts sievietēm

Izskanējis priekšlikums arī palielināt atbalstu sievietēm, kas vēlas izdarīt abortu, proti, apdomas laiku palielināt no 72 stundām līdz piecām diennaktīm jeb 120 stundām. Komisijas vadītājs arī aicināja apspriest nodrošināt iespējas piedzimušu bērniņu nodot adopcijā kā vienu no atbalsta mehānismiem. Varētu arī izveidot Dzimstības veicināšanas fondu, piešķirot vienreizēju pabalstu pēc bērna piedzimšanas ģimenēm ar smagiem finanšu apstākļiem.

“Uzsveru, ka tas nav abortu aizliegums, bet atbalsta mehānisms sievietēm. Mūsu pamatuzstādījums – ka visiem ir viens mērķis, neapšaubīsim to, aborti kā operācija, procedūra ir nepieņemama, un vēlamies, ja bērniņš ir ieņemts, viņam ir jāpiedzimst. Kā par to radīt izpratni sabiedrībā, tas ir galvenais apakškomisijas uzdevums,” pastāstīja Parādnieks.

“Tas būs kā simbols, par ko tad mēs īsti cīnāmies. Mēs visi kādā brīdī esam bijuši šādi. Tagad esam mazliet paaugušies,” sacīja Parādnieks, izdalot embrijus, kas parāda, kāds izskatās bērns 12 nedēļās pēc ieņemšanas.

Tiesībsargs Juris Jansons: “Ar abām rokām esmu par bērniem un visos iespējamos veidos, rūpējamies arī par nedzimušiem bērniem, bet mēs varētu izvairīties no šādām likuma normām, ja sabiedrības apziņa būtu tam sagatavota. Svarīgākais ir, kā sabiedrība un potenciālās mammas uztver šo stāvokli, kurā viņas ir. Ir pārliecinātas un jūt, ka valstij ir reāla programma, atbalsta mehānisms, lai varēt nodrošināt pilnvērtīgu bērniņa attīstību un piedzimšanu. Tas ir svarīgāk, jo piedāvātā likuma redakcija pēc savas būtības neko nemainīs, ja nemainīsies attieksme, uz to pašu Lietuvu aizbrauks.” pavēstīja tiesībsargs.

Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Līvija Liepiņa:  ”Ja priekšlikumam nav atrunas, kuros gadījumos, kādā procedūrā ir iespējams veikt abortu, pašreizējā redakcija liecina par abortu aizliegumu. Veiksmīgāk būtu nevis aizliegt, bet piedāvāt sievietēm reālu atbalstu, jo likumsakarība starp abortu aizliegumu un dzimstības pieaugumu nav konstatēta. Otrs svarīgs aspekts – jāatceras, ka atrodamies Eiropas Savienībā. Mēs veiksim maksājumus Igaunijai, jo sievietes var aizbraukt un šādu operāciju veikt citur.”

VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule: „Problēma ir jāskatās plašāk, ir jāveic analīze par iemesliem, kāpēc sievietes izšķiras par abortiem.”

“Māmiņu kluba” pārstāve Sandija Salaka: „Nosakot stingrākus aizliegumus bez lielāka finansiāla atbalsta, var pastāvēt risks ar nelegālajiem abortiem, kas var palielināt sieviešu māšu mirstību.”

Pretējs viedoklis

Deputāte Daina Kazāka (Reformu partija): “Ir svarīgākas sievietes kā dzimušas personas tiesības nekā nedzimuša embrija tiesības.”

Sagaidot negatīvu reakciju no klātesošajiem Kazāka atzina, ka tas viņu ir izsitis no līdzsvara, un, nesagaidot sēdes beigas, pameta telpu.

PRETREAKCIJA 

Pēc notikušās sēdes atbalss sabiedrībā.

Jānis Pļaviņš nodarbojas saistībā ar strukturētu ūdens Memory Water ražošanu. Dodot cilvēkiem informāciju, par to, kā būt laimīgākiem un labāk sasniegtu savus mērķus.  Jānis Pļaviņš piedalās arī Igates baznīcas būvniecības projektā.

Kad rodas cilvēks?

Tā kā dažādu nozaru zinātniekiem – juristiem, ārstiem un biologiem nav vienots viedoklis, tādēļ izskaidrojums nav meklējams sarežģītos aprēķinos un pētījumos. Cilvēka rašanās brīdi iespējams izskaidrot ar elementāru loģiku.

Kad mašīna ir? Tad, kad ir samontētas visas tās daļas.
Kad cilvēks ir? Tad, kad spermatozoīds ir savienojies ar olšūnu. Tās ir vienīgās samontējamās detaļas. Tālāk mazais cilvēciņš attīstās un izaug pats no sevis, no iekšienes. Dzīvai būtnei – ne kājas, ne galva, ne rokas netiek atsevišķi piemontētas.

Ne velti arī dažādu pasaules reliģiju svētajos rakstos ir teikts, ka brīdī, kad spermatozoīds ir savienojies ar olšūnu šajā veidojumā ieiet dvēselē un cilvēks jau ir, lai arī ļoti maziņš.

Ir tikai 4 atšķirības starp dzimušu un nedzimušu cilvēku :

a) izmērs
b) attīstības līmenis
c) atkarības līmenis
d) vide, kurā dzīvība atrodas

Svaru princips

Ir gadījumi, kad aborts ir pieļaujams, tomēr tie ir īpaši gadījumi. Ja vienā svaru pusē ir dzīvība, tad otrā pusē jābūt kam līdzvērtīgam. Nebūtu pareizi nogalināt dzīvību, aizbildinoties ar naudas trūkumu. Naudas vienmēr bus par maz.  Tieši naudas trūkums Māmiņu kluba aptaujā minēts kā visbiežākais aborta iemesls. Uzskatu, ka mātes dzīvības apdraudējuma, iespējams izvarošanas, kroplības u.c. smagos gadījumos aborts būtu saprātīgs risinājums. Tomēr tie ir ļoti reti gadījumi.

Tajā pašā laikā būtu jāpalielina jaunajām māmiņām atbalsts, tomēr valsts vai pašvaldības atbalsta neesamība nevar būt attaisnojums dzīvības atņemšanai. Tad varētu dēļ naudas neesamības atņemt dzīvību arī 6 mēnešu vecam bērnam, jo viņš tāpat neko nesaprot, čurā pamperos, ir neattīstīts, atrodas pilnīgā vecāku atkarībā, tikai atrodas nevis mātes vēderā, bet telpā. Nav citu atšķirību. Ja viņam atņemsim dzīvību viņš pat neatcerēsies, ka ir bijis piedzimis. Uz priekšu?

Vajag tikai iegūt zināšanas pirms taisīt abortu

Uzskatu, ka šobrīd sabiedrība nav gatava aborta aizliegumam, tādēļ tos arī nevajadzētu aizliegt. Nebūsim ekstrēmisti. Tomēr likumā ir nepieciešams paredzēt, ka dzīvība ir aizsargājama no ieņemšanas brīža. Šī ir deklaratīva norma un abortu neaizliedz. Līdzīgi kā Satversmē noteiktās tiesības uz iztiku mums nedod tiesības iet uz Labklājības ministriju vai banku pēc naudas, ja mums trūkst iztikai.

Jaunajām māmiņām vajadzētu aizliegt izdarīt abortus pirms tās nav apmeklējušas profesionālus konsultantus, piemēram, Grūtniecības krīzes centrā vai citos līdzīgos centros Latvijā. Skat. http://www.krizescentrs.lv/. Interesanti, ka šādiem centriem ir ļoti augsti rezultāti – vairāk kā 90% sieviešu pēc zināšanu iegūšanas izvēlas paturēt dzīvību. Arī šo centru kapacitāte ir pietiekama, lai palīdzētu visām jaunajām māmiņām, kuras atrodas izvēles priekšā. Diemžēl tikai jaunās māmiņas par to neko nezina.

Baltic Business Law Office valdes locekle un fonda “Moral Revolution” valdes locekle, Mg. iur. Natālija Magazeina

Nedzimis bērns ir patstāvīgs un aizsargājams tiesību subjekts

Latvijā uz pasaules valstu fona ir izteikti liberāls abortu regulējums, kas sievietei dod neierobežotas privilēģijas lemt par cita cilvēka (nedzimušā bērna) dzīvību. Lai izdarītu šādu izvēli nav nepieciešami nekādi papildus kritēriji, piemēram, daudzās citās valstīs (mātes dzīvības apdraudējums, izvarošana, kropls bērns vai tml.). Lai turpinātu diskutēt par šiem jautājumiem, manuprāt, vispirms ir jāizprot nedzimuša bērna legālais statuss. Tikai pēc tam varam diskutēt par to, vai un kad iespējama šīs jaunās dzīvības nogalināšana.

Regulējums starptautiskajos aktos

Tiesības uz dzīvību ir noteiktas daudzos starptautiskos aktos: Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 6. pants 1. daļa – Tiesības uz dzīvību ir katra cilvēka neatņemamas tiesības. Šīs tiesības aizsargā likums. Nevienam nedrīkst patvarīgi atņemt dzīvību.

ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija 3. pants – Ikvienam ir tiesības uz dzīvību.

EP Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. pants – Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Nevienam nedrīkst ar nodomu atņemt dzīvību, izņemot, ja tiek izpildīts tiesas spriedums pēc apsūdzības noziegumā, par kuru likums paredz šādu sodu.

ANO Bērnu tiesību deklarācijas preambula – bērnam viņa fiziskā un garīgā brieduma trūkuma dēļ ir nepieciešama īpaša aizsardzība un gādība, ieskaitot arī pienācīgu tiesisko aizsardzību, kā pirms, tā arī pēc dzimšanas.

Latvijas regulējums

Tiesības uz dzīvību ir aizsargātas arī Latvijas normatīvos aktos:

Satversmes 93. pants – Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.

Satversmes 94. pants – Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību.

Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 1. pants – Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu nedzimušu dzīvību un jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.

28.10.2003. MK noteikumu Nr.590 “Grūtniecības pārtraukšanas organizatoriskā kārtība” 2.1. punkts – Legāls aborts – grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās [kur paliek vīrieša griba?]  līdz grūtniecības 12. nedēļai [nav nekādi kritēriji – sievietes dzīvības apdraudējums utt.…]

Rodas jautājums – kas ir “ikviens”, “katrs cilvēks”, “persona”, “bērns”? No kura brīža apaugļotu olšūnu var uzskatīt par bērnu jeb potenciālu cilvēku?

Ar zinātnes atzinumiem ir pierādīts, ka cilvēka aizmetņa dzīvība sākas ar ieņemšanas brīdi un tās “kvalitāte” pieaug ar katru embrija attīstības posmu. Ir 2 cilvēka attīstības posmi:

Intrauterinārais – sākas ar ieņemšanas brīdi;

Ekstrauterinārais – sākas ar piedzimšanas brīdi; atrašanās sociālajā vidē.

Bērniņa sirds sāk pukstēt jau aptuveni 22. dienā, pakāpeniski attīstās viņa orgāni, kauli, veidojas pirkstu nospiedumi utt. 12. nedēļā bērniņam ir viss, lai viņš sajustu sāpes (nervi, mugurkauls), viņš ir kustīgs.

Nedzimis bērns nav tikai sievietes ķermeņa daļa, bet gan bioloģiski unikāla cilvēciska būtne, kas aug sievietes ķermenī.

Šobrīd ne starptautiski, ne reģionāli nav vienotas izpratnes par tiesību uz dzīvību sākuma brīdi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2007. gada 20. marta spriedumā lietā Tysiac v. Poland noteica, ka dzīvības sākuma brīža izpratne ir katras valsts brīvības ietvaros.

Uzskatu, ka Latvijā nedzimis bērns ir jāaizsargā un vispārīgā gadījumā jādod viņam tiesības piedzimt. Šobrīd saskaņā ar Civillikuma 386. pantu fiziska persona spēj mantot, ja mantojuma atklāšanās laikā viņa ir ieņemta, kaut arī vēl nav piedzimusi. Izveidojusies absurda situācija – nedzimušam bērnam ir tiesības uz mantojumu, bet nav tiesību dzīvot..

Ungārijas un Vācijas piemēri

Interesanti šos jautājumus ir atrisinājusi Ungārija. Ungārijas konstitūcija nosaka, ka cilvēka cieņa ir neaizskarama. Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību un cilvēcisku cieņu; embrija un augļa dzīvība tiek aizsargāta no ieņemšanas brīža. Papildus tam ir pieņemts Ģimenes aizsardzības likums.

Arī Vācija strikti iestājas par nedzimuša bērna tiesībām dzīvot. Vācijas Federātīvās konstitucionālās tiesas lēmums BVerfGE 39, 1 (1975) noteic, ka mātes miesās veidojošās dzīvība kā patstāvīgs tiesību subjekts bauda konstitūcijas aizsardzību (VFR Pamatlikuma 2. panta 2. daļas 1. teikums, 1. panta 1. daļa). No valsts pienākuma šo dzīvību aizsargāt izriet ne vien aizliegums valstij tieši iejaukties dzīvības veidošanās procesā, bet turklāt uzliek valstij par pienākumu šo dzīvību aktīvi aizsargāt (burtiski: “nostāties tai priekšā”). Miesas augļa dzīvības aizsardzība principā visas grūtniecības laikā ir vērtējama augstāk par grūtnieces pašnoteikšanās tiesībām; to nedrīkst apšaubīt nevienā grūtniecības periodā.

Tiesības uz dzīvību pamatojas dabiskajās tiesībās

Tiesības uz dzīvību ir dabisko tiesību visaugstākā vērtība. Ikvienam ir skaidrs, ka nevienam nav tiesību nogalināt otru. Šis pats princips ir attiecināms arī uz dzīvu nedzimušu bērnu, kurš jau pirms dzimšanas mātes miesās ir unikāla persona ar savu ģenētisko kodu.

Risinājumi

1. Jēdzienu “bērns” attiecināt arī uz nedzimušiem bērniem no ieņemšanas brīža. Tādējādi bērni jau kopš ieņemšanas brīža, pamatojoties uz rakstītām tiesību normām, baudītu viņu dzīvības aizsardzības tiesības. Tādā gadījumā papildus normas nebūtu jāpieņem.

2. Viennozīmīgi atbalstu likumprojektu, kurš paredz izteikt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7. pantu šādi: “Katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību.”

3. Gadījumā, ja šobrīd netiek noteikts abortu vispārējs aizliegums ar atsevišķiem izņēmumiem, tad ir jānosaka obligāts konsultāciju apmeklējums pie valsts atzītām organizācijām, kuras nodarbojas ar krīzes grūtniecībā nonākušo māmiņu atbalstu un informēšanu. Tāpat būtu jāpagarina arī tā sauktais “pārdomu laiks” pēc ārsta norīkojuma uz abortu izdarīšanu līdz aborta veikšanai – 3 dienu vietā būtu jābūt vismaz 5 dienām. Lēmumu pieņemšanas procesā par abortu būtu jāiesaista arī bērna tēvs. Šobrīd tēvu tiesības (bieži vien pat uz vienkāršu informāciju, ka ir gaidāms bērniņš) tiek pilnībā ignorētas. Aborta veikšanai būtu jāsaņem arī bērna tēva rakstveida piekrišana.

4. Atbalstu papildinājumu Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 1. pantā: “Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu nedzimušu dzīvību no ieņemšanas brīža un jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.”

Papildus tam ir jāparedz kriminālatbildība par Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 15. panta (ierobežojumi medicīniskajā apaugļošanā) pārkāpumiem, jo šobrīd par medicīniskās apaugļošanas pārkāpumiem ārsti nevar tikt saukti pie atbildības.

__________Līdzīgas ziņas______________

Darba grupā diskutē, kā uzlabot konsultāciju sniegšanu sievietēm pirms izšķiršanās par aborta veikšanu

Vai diskusijā par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu aborti ir prioritārais jautājums?