Mebeļu Bode. Foto: Marlēna Pirvica

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā ar klientiem un adekvātu cenu. Kā Mēbeļu Bode spēs saglabāt pamatvērtības uzsākot tirdzniecību, jo mazlietotas mēbeles Latvijā, nav nekas jauns?

Pirmais pārsteigums apmeklējot Mēbeļu Bodi, bija uzzināt adresi –Rīga, Dzelzavas iela 70. Mēbeļu Bode atrodas starp Mēbeļu Nams un VOX mēbeles gigantiem. Smaidot nodomāju, tā gan ir liela uzdrīkstēšanās, nevis izgudrot jaunu riteni novietojot to jaunā vidē, bet gan atjaunojot, un nopulējot veco, droši sēžoties uz tā citu riteņu lietotāju vidū.

Starp Mēbeļu Nams un VOX mēbeles ierindojas arī Mēbeļu Bodes logo, norādot virzienu uz veikalu, kas izrādās nav nemaz tik mazs. Mēbeļu bode ir iekļuvusi arī topā starp citām “stila pērlem”, ka arī īsā laikā faceebokā ir ieguvuši daudz sekotājus un atbalstītājus.

Otrs pārsteigums- sortiments, kaut arī veikals atvērts salīdzinoši nesen, taču ieraugot zīmīti „Pārdots” un izrādās, ka tāds uzraksts Mēbeļu Bodē ir bieža parādība.

Trešais pārsteigums- cena. Nav ko brīnīties, ka „Pārdots!” Paskat cenu!

Ceturtais pārsteigums – apkalpošana. Samulsti un sajūti, ka no tāda apmeklējuma sausa mute paliek, taču nepaspēju nodomāt, kad pie manis pienāk laipna pārdevēja un jautā: „Vai varu Jums piedāvāt tēju vai kafiju?” Es nepārdomājot jokojot atbildēju: „Tad varbūt uzreiz kafiju Latte?!..” Viņa ne aci nepamirkšķinot atbild: ”Acu mirkli!” Man palika kauns un nopakaļus saucu: „Vispār tas bija joks.” Viņa pasmaidot atbild: „Tūlīt būs kafija Latte!” Un pēc mirkļa turēju rokās krūzi ar Mēbeļu Bodes logo un putoto kafiju Latte.

Nekas cits vairs neatlika, kā apsēsties ērtā dīvānā un gaidīt, kad steidzīgais un nepārtraukti pa mobilo telefonu runājošais veikala direktors Dāvids Sīlis un veikala vadītājs Andis Vilnītis atbrīvosies un apsēdīsies līdzās, lai intervija varētu sākties.

Mēbeļu Bode. Foto: Marlēna Pirvica

SPEKTRS: Kāds ir Jūsu ceļa gājums no resocializācijas centra ”Lediņi”  līdz Mēbeļu Bode?

Dāvids Sīlis: Lai izveidotu rehabilitācijas centru, mēs pirms pāris gadiem iegādājāmies mājas “Lediņi”. Mūsu nodoms bija vīriem pēc ieslodzījuma sniegt vietu, kur uz laiku palikt, lai viņi varētu apgūt kādas darba iemaņas ar mērķi pēc tam iekļauties darba tirgū. Mēs saskārāmies ar izplatītu problēmu valstī, ka daudzi nevēlas dot darbu bijušajiem ieslodzītajiem. Cenšoties rast risinājumu, sapratu, ka man pašam jākļūst par uzņēmēju un jāsniedz viņiem darbs.

SPEKTRS: Pagāja vairāki gadi kopš „Lediņu” pastāvēšanas, un tad tā vienkārši apstākļi sakrita, ka atvērāt Mēbeļu Bodi?

Dāvids Sīlis: Tas bija turpinājums mūsu centieniem apgādāt vīrus ar kādu pastāvīgu darbu. Pirms tam mēs nodarbojāmies ar dažādiem gadījuma darbiem, piemēram, malkas zāģēšana, zāles pļaušana, telpu uzkopšana, celtniecība, taču tas neatrisināja problēmas būtību.

Meklēju dažādas iespējas. Pirms vairākiem gadiem mani draugi no Zviedrijas vēlējās praktiski atbalstīt centru Lediņi. Radās ideja sniegt atbalstu centram, nosūtot mēbeles, kuras vajadzības gadījumā tiktu atjaunotas un pēc tam tiktu pārdotas. Šis projekts tomēr neizdevās, bet tas man deva iespēju pētīt šo jomu – skatīties pārdošanas virzienā. Pētot tirgu Latvijā un Zviedrijā atklāju, ka Zviedrijā ir mēbeļu pārprodukcija. Jāņem vērā, ka Latvijā ir maz seno mēbeļu, jo kara laikā tās tika izpostītas, taču Zviedrijā kara nav bijis 200 gadus, kā arī iedzīvotāju skaits ir daudz lielāks, nekā Latvijā, tāpēc tur pastāv plašs seno mēbeļu piedāvājums. Ir arī svarīga nianse – lai restaurētu senās mēbeles Zviedrijā, darbaspēka izmaksas ir milzīgas.

Mēbeļu Bode. Foto: Marlēna Pirvica

SPEKTRS: Vai esat piedzīvojis situāciju, ka Zviedrijā pasūta atjaunošanas darbus Latvijā un tad ved restaurētas mēbeles atpakaļ?

Dāvids Sīlis: Pārsvarā tā tas nenotiek. Atjaunot mēbeles Zviedrijā nav rentabli, tādēļ zviedri, nolaižot cenu, pārdod tās mums; savukārt mēs tās atjaunojam un izliekam pārdošanā.

Vienreiz gan bija situācija, kad iepriekšējā darbavietā izpalīdzēju zviedru draugiem atrast, kur Latvijā var izdevīgi pārvilkt antīku sofu.

SPEKTRS: Antikvariāta un lietoto mēbeļu pārdošana Latvijā nav nekāds jaunums, kādā veidā Jūs konkurējat?

Dāvids Sīlis: Pētot tirgu, pārliecinājos, ka šāda veida mēbelēm Latvijā ir neadekvāti augstas cenas.

Lietotām kvalitatīvām mēbelēm par adekvātu cenu ir sava tirgus niša un savs pieprasījums Latvijas tirgū.

Mūsu konkurenti varbūt nav pat citi lietoto mēbeļu tirgotāji, kā vairāk jaunu lētu un dārgu “vienreizējo” mēbeļu tirgotāji.

SPEKTRS: Jā, ienākot Mēbeļu Bodē pievērsu uzmanību pieņemamai cenai un mēbeļu daudzveidībai.

Dāvids Sīlis: Mēs neesam ieinteresēti pārdot mēbeles par augstām cenām lēnā gaitā. Mēs esam izvirzījuši konceptu, ka strādāsim, palielinot apjomu.

Pirms vairākiem gadiem arī man personīgi nācās iziet rehabilitācijas programmu Zviedrijā un tādējādi man izveidojās labi kontakti ar vietējiem. Mums ir sadarbības partneru tīkls Zviedrijā, tādēļ ar mēbeļu trūkumu nesaskaramies.

SPEKTRS: Cik Jums ir darbinieku Mēbeļu Bodē un kā darba procesos tiek iekļauti vīri no resocializācijas centra Lediņi?

D: Veikalā strādā 3 darbinieki. Mēs ar vīriem no Lediņiem pievienojamies 2-3 reizes nedēļā, atšķirībā no nepieciešamības. Vīri piedalās preces pārvešanas, kraušanas un restaurācijas darbos. Starp citu, runājot par vīriem – šis darbs paver terapijas, mācīšanās un pelnīšanas iespējas vienlaicīgi. Tad uzreiz ir redzams, vai vīri spēj tikt galā ar darbu, vai nē. Tā ir iespēja mācīties strādāt, protams, ja paši vēlas mācīties.

Mēbeļu Bode. Foto: Marlēna Pirvica

SPEKTRS: Ar ko resocializācijas centrs Lediņi atšķiras no citiem centriem?

D: Kopumā centrs Lediņi ir parasts resocializācijas centrs, un tādu pasaulē ir simtiem. Esam viens no Teen challenge Latvija centriem, kas balstīti uz kristīgām vērtībām. Organizāciju Teen challenge dibinājis Deivids Vilkersons Ņujorkā 60’ gados pagājušajā gadsimtā.

Vienā no šādiem rehabilitācijas centriem Zviedrijā notika arī manas dzīves “pagrieziena punkts”, Paldies, Dievam par šādu iespēju! Esmu pateicīgs Dievam, ka saņēmis palīdzību, tagad pats varu to sniegt tālāk citiem.

Runājot par Lediņiem – centrs ir balstīts uz kristīgiem pamatiem, mums notiek kopīgās lūgšanas un Bībeles lasīšana. Ar varu mēs to neuzspiežam, katrs pats izdara savu izvēli. Tas ko mēs varam, ir motivēt veidot personīgas attiecības ar Dievu un smelties spēku Viņā.

Centrs ir balstīts arī uz praktiskām lietām. Vīri apgūst teorētiskas zināšanas, pielietojot tās praksē. Dažkārt jāapgūst pavisam vienkāršas iemaņas, piemēram, septiņos no rīta piecelties, ievērot higiēnu, pēc ēdienreizes aiz sevis nomazgāt traukus utt. Jāmācas pakļauties vadītājam. Tās ir it kā elementāras lietas, bet diemžēl dzīvē jāsaskaras ar to, ka vīri zaudē darbu nevis tāpēc, ka būtu slikti speciālisti, bet tāpēc, ka nav apguvuši sociālās iemaņas. Ir bijuši gadījumi, kad jau savā pirmajā darba dienā vīri sākuši runāt pretī, cenšoties priekšniecību pamācīt, kā būtu labāk jārīkojas.

S: Un, ja tomēr izrādās, ka kādam no viņiem ir bijusi taisnība un pamācīšana bija pareiza?

D: Protams, tā var būt, bet galvenais ko mēs “Lediņos” mācam ir iekļauties kolektīvā, iekļauties sabiedrībā, cienīt sevi, līdzcilvēkus un pirmkārt, jau vadītājus. Sākumā jāiemācas savu dzīvi sakārtot, tad pienāks laiks, kad varēs citiem “mācīt dzīvot”.

S: Ko jūs vēlaties panākt šo puišu dzīvēs?

D: Galvenais mērķis ir panākt, lai katrs no viņiem atrastu savu vietu šajā pasaulē. Daudzi no vīriem negrib atgriezties iepriekšējā vidē. Piemēram, nevēlas atgriezties lauku ciematiņā, kurā viņu katrs pazīst. Vai arī atgriezties pie iepriekšējiem draugiem, kuru dēļ nokļuva ieslodzījumā. Tāpēc puiši radikāli maina savu dzīves vietu, vidi un draugus. Mēs palīdzam viņiem jauna ceļa gājumā, piemēram, mainot vai apgūstot kādu profesiju. Viņiem ir dažādi mērķi: kāds grib kļūt par galdnieku, cits vēlas nolikt traktorista tiesības. Taču svarīgākais – iemācīties iekļauties sabiedrībā, atrodot piemērotu nodarbi, dzīvesvietu utt.

S: Bet taču sociālais dienests arī palīdz profesijas izvēlē, nosūtot apmācības kursos.

D: Atšķirībā no sociālā dienesta  es ar vīriem centrā pavadu lielāku dienas daļu, tā nu sanāk, ka viņi visi ir manā galvā 24 stundas diennaktī. Mēs kopā ēdam, strādājam un arī atpūšamies (piemēram, katru nedēļu ejam pirtī). Esmu viņus iepazinis vairāk, nekā tikai vārdu, uzvārdu un personas kodu. Ikdienā darbojoties kopā, es zinu, cik daudz uz kuru var paļauties, kādas ir katra vīra stiprās un vājās puses; es zinu, cik daudz naudas katram var uzticēt. Šajā darbā es viņus vēroju, palīdzu un atbalstu. Tad arī zinu vai varu rekomendēt viņus citiem darba devējiem.

Ikdienas darbošanās kopā nav tas pats, kas likt aizpildīt dažus testus un tad sniegt padomus. Man un sociālajiem dienestiem ir atšķirīgas funkcijas un katrs darām savu darbu.

S: Jā, darbs ar cilvēku ir kaut kas pavisam cits. Izskatās, ka jūs viņiem esat kā tēvs.

D: Varētu arī tā teikt, un kurš vēletos savu bērnu uzticēt tikai sociālajam dienestam? Mēs cenšamies viņus ievadīt dzīvē, balstoties uz viņu spējām. Nav jau viņi visi jāuztver kā lielie noziedznieki, daudzi ir vienkārši paklupuši. Piemēram, vaina alkoholismā. Ja kādam ar to vēl ir problēmas, palīdzu rast risinājumu, jo pats ar to biju saskāries un zinu, cik lielu postu tas nodara. Tāpēc darām visu, lai palīdzētu puišiem ieraudzīt nākotni ar cerīgu skatu. Liela daļa no vīriem kļūst par maniem draugiem.

Andis Vilnītis, veikala vadītājs.

Spektrs: Kāds ir Mēbeļu Bodes stāsts?

Andis Vilnītis: Mēs pārdodam, sākot ar sīkiem šķīvīšiem, krūzītēm un svečturīšiem, līdz pat lieliem skapjiem, dīvāniem un klubkrēsliem. Tā nu mēs kopš veikala atvēršanas jūnija mēnesī aktīvi darbojamies.

Spektrs: jūs sakiet, ka aktīvi darbojaties pirmos atvēršanas mēnešus, skan tik nereāli, zinot to, cik grūti iesākt jaunu biznesu.

Andis: Iesākt nav vienkārši, tāpēc arī pirms Mēbeļu Bodes atvēršanas bija ieguldīts milzīgs darbs. Tagad apjomi un piegāde ir pieaugusi. Cenas ir ļoti demokrātiskas. Mūsu mērķis ir ilgi nesēdēt dīvānos, kuros mēs pašreiz sēžam, bet ātri pārdot un mēneša laikā mainīt ekspozīciju.

Spektrs: Ātra pārdošana norit pateicoties tikai demokrātiskām cenām?

Andis: Ne tikai, arī apkalpošana ir svarīga. Piemēram, katru klientu mēs cienājam ar kafiju. Piesaistām jaunus klientus, izliekot reklāmu FB, fotografējam jauno pievedumu un izliekam bildes internetā.

Spektrs: Kādi ir jūsu klienti?

A: Sāksim ar vismazākajiem. Speciāli mazākajiem klientiem ir izveidots bērnu stūrītis. Tajā bērni var spēlēties ar dažādām mantiņām, leļļu mājiņām un automašīnām. Un, kamēr vecāki malkojot Mēbeļu Bodes kafiju vai tēju izvēlas preci, mūsu mazie klienti dāvanā var saņem kādu sev tīkamu mantiņu. Protams, nedrīkst aizmirst arī mūsu klientus pensionārus. Pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm ir 10% atlaide. Mums ir dažādi klienti, vieni, vēlas iekārtot īres dzīvokļus, bet citi – kafejnīcas.

S: Kafejnīcas, tajās taču parasti nepieciešams daudz vienādu krēslu un galdu, bet Mēbeļu Bodē neredzu, ka būtu daudz vienādu lietu.

A: Šobrīd vairs nav aktuāli 4 vai 6 vienādi krēsli. Kafejnīcas ir kļuvušas tik elastīgas, ka izvēlas pilnīgi dažādus krēslus un galdus. Viss vienāds bija padomju laikos, bet tagad vēlmes ir visdažādākās. Piemēram, balts galds un zili krēsli.

S: Kā ir ar pasūtījumiem, droši vien arī dažādas vajadzības un vēlams pēc iespējas ātrāk tās saņemt.

A: Pasūtījumu dažādībā ir daudz, bet mēs ne vienmēr varam apmierināt klientu vēlmes.

S: Kāds ir bijis vissarežģītākais pasūtījums, kuru nevarējāt piegādāt?

A: Vīna plaukts. Bija atbraucis kāds vīndaris un vēlējās pasūtīt vīna plauktu 300 pudelēm. Diemžēl neatradām vīna pudeļu turētāju.

S: Kāds ir vistipiskākais pasūtījums?

A: Krēsli un apaļi galdi baltā krāsā. Baltā krāsa tagad ir modē. Bieži izvēlas arī stāvlampas, arī tā ir aktualitāte. Stāvlampām piemeklē arī atsevišķi abažūrus.

Spektrs: Ievēroju, ka Jums ir milzīga kaste pilna ar abažūriem, ņem kādu vēlies.

A: Ne tikai kaste, bet vēl pilni 2 plaukti.

S: Par to visu stāstiet ar tik lielu sajūsminājumu, ka šķiet jūs šeit esat laimīgs.

A: Jā, patiešām esmu laimīgs. Man prieks strādāt Mēbeļu Bodē. Ne tikai man patīk, bet arī kolēģe cenšas izpatikt klientiem, lai viņi būtu apmierināti un atgrieztos Mēbeļu Bodē no jauna.

Pavasaris. Foto: Marlēna Pirvica spektrs.com

Latvijas simtgades gaidās sirds priekā līksmo, ka mēs, Latvijas tauta, dažādos valsts nostūros piedalāmies „Lielajā talkā”. Talkošana vieno un ir lielisks iemesls izjust kopības sajūtu.

Cenšoties ātrāk sākt un ātrāk pabeigt ieplānoto Lielās talkas laikā, pie manis pienāca kāda sieviete, uzsākot sarunu. Protams, ka darbs apstājās. Nespējot koncentrēties darbam, jo tēma -garīga, iekarsām diskusijā. Uzzinot, ka esmu kristiete, viņa uzdeva ar to saistītus jautājumus. Piemēram, kā Jūs domājat vai Jēzus mira pie krusta, vai pie staba? Nomanot viņas nodomu mani ķerstīt evaņģēlija pārzināšanā, izvēlējos uzdot pretjautājumu. Es jautāju: “Sakiet, lūdzu, kas mainās no tā, ka Jēzus mira pie krusta, vai pie staba? Varbūt ir svarīgākais tas, ka Jēzus Kristus mira pie krusta (vai staba) Golgātā par mūsu grēkiem, lai mēs iegūtu Pestīšanu.”

Viņa: „Ir ļoti svarīgi zināt, jo tā „jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus,” (Jņ.ev.8:32)”.

Es: „Nevis krusts vai stabs ir noteicošais, bet gan Jēzus Kristus. Nevis priekšmets augšāmcēlās, bet Dieva Dēls. Nevis nolietais asinīm krusts (vai stabs) mūs ieved mūžībā, bet Jēzus Kristus izlietās asinis.”

Viņa: „Vai asins pārliešana ir Bībeliska?”

Es: „Kā lai to saka.. ne jā, ne arī nē..”

Viņa: „Nav Bībeliska! Bībelē par to rakstīts: (1.Mozus 9: 4); (3.Moz.17:14) un (Apustuļu darbos 15:20)”.

Kad sieviete aizrautīgi no galvas citēja Bībeles pantus, man prātā iezagās doma, vai šāda divkauja mūs abas ved tuvāk Dievam?

Es: „Jūsu minētajās rakstvietās ir runa par asins lietošanu uzturā, nevis par asins pārliešanu.”

Viņa: „Tas ir tas pats..”

Es: „Domāju, ka mums būtu svarīgi nepazaudēt fokusu. Piemēram, vakarēdiena būtību, kad Jēzus sniedzot kausu teica: „Šīs ir manas asinis..” Un sniedzot maizi Viņš paskaidroja: „Šī ir mana miesa.””

Viņa: „Tas ir jāapspriež garākā sarunā, vai jūs vēlaties atnākt uz mūsu dievkalpojumu?”

Es: „Nē, paldies, es jums sākotnēji biju sacījusi, ka esmu kristiete, tātad apmeklēju savu draudzi.”

Ar to arī mūsu saruna beidzās. Salīdzinājumā ar pārējo talcinieku, pa to laiku savāktiem maisu kalniem, mans vienīgais mazais, sarkanās krāsas maisiņš ar lielveikala logotipu, bija kā vienīgā, pa virsu uzmestā odziņa lielās tortes viducī. Pārējie vien paķircināja mani par fiziskajām spējām, kuras krasi atšķiras no oratora spējām, visi kopā pamazām devāmies pie uzklātā galda nojumē.

Lamatas

Par tēmu, evaņģelizēšanas būtība, mums būtu jāprot atdalīt būtisko no mazāk svarīgā un saprast, ka pastāv krasa atšķirība starp zināšanām par Dievu un Viņa pazīšanu personiski. Savukārt tas palīdz mums neiekrist izliktajās „evaņģelizācijas elka” lamatās. Jo labas teoloģiskās zināšanas – ir līdzeklis godināt un pielūgt Dievu, pretējā gadījumā tās kļūst bezjēdzīgas.

Lai vieglāk saprastu, kā sevi pasargāt no lamatām rakstnieks un portāla desiringGod.org. redaktors Maršels Sigals (Marshal Sigal)  aicina sev atbildēt uz dažiem jautājumiem.

1. Vai izvēlētā teoloģiskā vēsts tuvina Dievam?

Vai konkrētās zināšanas par Dievu ieved padziļinātā lūgšanā? Neviens nevarētu Jēzum pateikt, kaut ko jaunu par Dievu, taču Viņš, nekad neizvairījās no lūgšanām. Viņš vienmēr atrada laiku, lai to pavadītu ar savu Debesu Tēvu (Marka 1:35).

Tims Kellers (Tim Keller) saka: “Drošs veids, kā pārbaudīt savu garīgo stāvokli, ieskatīties personīgajā lūgšanas dzīvē, kā to apliecina Jēzus.”

Daudzi no mums lūdz atbilstoši kultūras un sociālajām tradīcijām, vai arī tad, kad dzīvē iestājas grūtības. Tomēr tie, kuri uztur patiesas attiecības ar Dievu Tēvu neizliekoties, piedzīvo iekšējo vēlēšanos lūgt, pat tad, ja nenotiek nekādas kataklizmas.

2. Vai teoloģija veicina evaņģelizēšanu?

Vai mūsu teoloģija ar prieku atbild aicinājumam “Ejiet un māciet visas tautas”?

Zināšanas par Dievu un Viņa Vārdu jābūt “nastai” domājot par pasauli ap mums, lai tā iepazītu un iemīlētu patiesību un mīlestību, tā kā mēs to pazīstam. Katra iegaumētā rakstuvieta, un teoloģiskā izpratne ir jābūt par impulsu iet un liecināt par Kristu.

Tieši par to Jēzus arī ir lūdzis: „Tagad viņi ir atzinuši, ka viss, ko Tu man esi devis, ir no Tevis; Jo tos vārdus, ko Tu man devi, es esmu devis viņiem, un viņi tos uzņēmuši un patiesi atzinuši, ka es esamu nācis no Tevis, un ticējuši, ka tu mani esi sūtījis.” (Jāņa 17:7-8,18,23).

Mūsu zināšanām par Dievu ir tad jēga, kad mēs ar tām dalāmies. Vai mūsu teoloģija pamudina doties evaņģelizējošā misijā tur, kur Tas Kungs ir ievietojis mūs šajā pasaulē?

3. Vai mūsu teoloģijai ir upurēšanas loma mīlestībā pret citiem?

Vai jauniegūtās zināšanas par Dievu, palīdz mums aizvien vairāk kalpot un mīlēt citus?

Laba teoloģija novērš šķēršļus starp kristiešiem (1 Kor. 1:10). Tās nebūvē sienas. Izzūd ienaids. (Ef. 2:14), to izspiež izpirktā asinīm mīlestība. Tā ir mīlestība, kas liecina, par mūsu piederību Kristum (Jņ. 13:35).

Jānis raksta: „Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Deivu. Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.” (1.Jāņa 4: 7-8).

4. Vai mūsu teoloģija rada vēlmi studēt?

Vai pietiekamās zināšanas par Dievu rada vēlēšanos Viņu iepazīt vēl vairāk?

Viens no iemesliem, kas liecina par nabadzīgu teoloģiju ir pārliecība, ka kļūdīties savos uzskatos nav iespējams. Dziļa, spēcīgi iesakņojusies teoloģija veicina lūgšanu: “Atdari man acis, lai es skaidri redzu Tavas bauslības brīnuma darbus” (Ps. 118: 18)

Patiesi pazīstot Dievu, cilvēkam nekad nav pietiekoši. Viņš vienmēr alkst vairāk Dieva tuvības. Galu galā, teoloģijas mērķis ir pētīt bezgalīgu un milzīgu personību, Dievu. Tāpēc teoloģija – ne tikai ceļojums visas dzīves garumā, bet tai ir arī mūžības vērtība.

Vai mēs novērtējam patiesību tik ļoti, ka labprāt pieņemam, ka kāds norāda uz mūsu kļūdām?

Vai mēs priecājamies ik reiz, kad kāds palabo mūsu teoloģiskās neprecizitātes?

Ja jūs zināt Vienīgo, Patieso, Dzīvo Dievu, mēs nevaram atļauties, neuzzināt vairāk par Viņu. Laba teoloģija vienmēr atrod laiku izaugsmei.

5. Vai mūsu teoloģija veicina pazemību?

Vai zināšanas par Dievu ļauj paļauties uz Viņa žēlastību, aizvien vairāk?

Iespējams, apustulis Pāvils pazina mūsu Dievu diezgan labi, dziļi un personiski, kā neviens cits uz šīs zemes.

Bet viņa zināšanas nav padarījušas augstprātīgu, viņš bija pazemīgs, un veiksmīgi cīnījās ar lepnumu.

Pāvils skaidri paziņo: “Bet, pateicoties Dieva žēlastībai, es esmu tas, kas es esmu; un viņa žēlastība manī nebija veltīgi, bet es strādāju vairāk par viņiem visiem, es neesmu, bet Dieva žēlastība, kas bija kopā ar mani “(1 Korintiešiem 15:10.).

Viss, kas es esmu un ko es zinu – tas viss, Dieva žēlastības rezultāts.

Papildus Pāvils paskaidro: “Tā ir taisnība, un pilnīgi pieņemams, ka Jēzus Kristus nācis šinī pasaulē, lai izglābtu grēciniekus, starp kuriem es esmu pirmais” (1 Timotejam 1:15.).

Sadarbībā ar publisko lekciju ciklu „Domāsim kopā!” un atjaunotne.lv tiek piedāvāts ASV 45.prezidenta Donalda Džona Trampa (Donald John Trump) atklāšanas runas Prezidentūras inaugurācijas ceremonijas Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā, tulkojums. Norises laiks: piektdiena, 2017.gada 20.janvāris.

„Galvenais tiesnesi Roberts, prezident Kārter, prezident Klinton, prezident Buš, mani tautieši amerikāņi un cilvēki no visas pasaules, paldies!

Mēs, Amerikas pilsoņi, tagad vienojamies visas tautas centienos no jauna uzcelt mūsu valsti un atjaunot tās apsolījumus visai mūsu tautai. Mēs kopā noteiksim Amerikas un pasaules kursu daudziem daudziem gadiem uz priekšu. Mēs pieņemsim izaicinājumus. Mēs sastapsimies ar grūtībām, bet mēs visu paveiksim.

Ik pēc četriem gadiem mēs pulcējamies uz šīm kāpnēm, lai kārtīgi un mierīgi nodotu varu, un mēs esam pateicīgi prezidentam Obamam un pirmajai lēdijai Mišelai Obamai par viņu laipno palīdzību visā šajā pārejas procesā. Viņi bija lieliski. Paldies!

Tomēr šīsdienas ceremonijai ir īpaša nozīme. Tāpēc, ka šodien mēs ne tikai nododam varu no vienas administrācijas otrai, no vienas partijas otrai, bet mēs nododam varu no Vašingtonas Kolumbijas apgabalā atpakaļ jums – tautai.

Foto: CNN.com

Pārāk ilgi saujiņa galvaspilsētā plūca valdīšanas augļus, kamēr tauta par to maksāja. Vašingtona uzplauka, bet cilvēki nedalījās savā bagātībā. Politiķi zēla, bet darba vietas zuda un rūpnīcas tika slēgtas. Augstākās aprindas aizsargāja sevi, nevis mūsu valsts pilsoņus. Viņu uzvaras nebija jūsu uzvaras. Viņu triumfi nebija jūsējie. Un, kamēr viņi svinēja mūsu nācijas galvaspilsētā, maz ko bija svinēt ģimenēm, kuras sūri cīnījās viscaur mūsu valstī.

Tas viss sāks mainīties tieši te un tieši tagad, jo šis brīdis ir jūsu brīdis. Tas pieder jums. Tas pieder visiem, kuri te atnākuši šodien, un visiem, kuri mūs vēro visā Amerikā. Tā ir jūsu diena. Tie ir jūsu svētki, un šīs Amerikas Savienotās Valstis ir jūsu valsts.

Patiesībā nav svarīgi, kura partija kontrolē valdību, bet gan tas, ka tauta kontrolē valdību. 2017. gada 20. janvāri mēs atcerēsimies kā dienu, kad tauta atkal kļuva par šīs zemes valdniekiem. Mūsu zemes aizmirstie vīri un sievas vairs netiks ilgāk aizmirsti.

Ikviens tagad jūs klausās. Desmiti miljonu jūsu ir ieradušies, lai kļūtu par vēsturiskas kustības daļu, kam līdzīgu pasaule nekad agrāk nav redzējusi. Šīs kustības centrā ir izšķiroša pārliecība, ka valsts eksistē tāpēc, lai kalpotu saviem pilsoņiem. Amerikāņiem vajadzīgas lieliskas skolas viņu bērniem, droša tuvākā apkārtne viņu ģimenēm un labas darba vietas sev. Tās ir godprātīgas un saprātīgas taisnīgu cilvēku un taisnīgas sabiedrības prasības.

Foto: The Atlantic

Bet daudziem mūsu pilsoņiem realitāte ir pretēja. Mātes un bērni mūsu iekšzemes pilsētās ir nabadzības valgos. Sarūsējušas rūpnīcas kā kapakmeņi krustām šķērsām izmētātas pa mūsu zemi. Izglītības sistēma ir uzburbusi no naudas, bet tā atņem mūsu jauniešiem un brīnišķīgajiem studentiem visas zināšanas. Noziedzība, bandas un narkotikas ir laupījušas daudzas dzīvības, nolaupījušas mūsu valstij tik daudz neatraisīta potenciāla. Šī amerikāņu izkaušana tiek izbeigta tieši te un tieši tagad.

Mēs esam viena tauta, un tuvāko sāpes ir mūsu sāpes. Viņu sapņi ir mūsu sapņi, viņu panākumi kļūs par mūsu panākumiem. Mums ir viena sirds, vienas mājas un viena slavas pilna nākotne. Zvērests, ko es šodien dodu, ir uzticības zvērests visiem amerikāņiem.

Desmitiem gadu mēs darījām bagātu ārzemju rūpniecību uz amerikāņu rūpniecības rēķina. Subsidējām citu valstu armijas, vienlaikus ļaujot panīkt mūsu bruņotajiem spēkiem. Mēs aizsargājām citu valstu robežas, atsakoties aizsargāt savējās. Mēs iztērējām triljoniem un triljoniem dolāru aiz savām robežām, Amerikas infrastruktūrai tai laikā grimstot nolaistībā un sabrukumā. Mēs padarījām bagātas citas valstis, turpretī mūsu valsts bagātība, spēks un pārliecība sadrupa un pazuda aiz apvāršņa. Fabrikas tika slēgtas viena pēc otras  un atstāja mūsu krastus,  nedomājot par miljoniem un miljoniem amerikāņu strādnieku, kuri tika pamesti te. Mūsu vidusšķiras bagātība tika atrauta no viņu mājām, bet pēc tam sadalīta pa visu pasauli.

AP Photo Andrew Harnik

Bet tā ir pagātne, un tagad mēs skatāmies tikai nākotnē! Šodien mēs šeit sapulcējāmies un gribam, lai mūs izdzird katrā pilsētā, katrā ārzemju galvaspilsētā un visos varas gaiteņos. No šīs dienas turpmāk mūsu valsti virzīs jauna attieksme. No šīs dienas turpmāk būs tā, ka Amerika būs visupirms. Amerika – visupirms. Katrs lēmums – vai par tirdzniecību, vai nodokļiem, vai migrāciju, vai ārlietām – tiks pieņemts par labu amerikāņu strādniekiem un amerikāņu ģimenēm.

Mums jāaizsargā savas robežas no tā posta, ko nodara amerikāņu preču ražošana citās valstīs, apzogot mūsu uzņēmumus un iznīcinot mūsu darba vietas. Šī aizsardzība mums nesīs lielu uzplaukumu un varenību. Es cīnīšos par jums ar katru savu elpas vilcienu un nekad jūs nepievilšu.

Amerika atkal sāks uzvarēt. Mēs uzvarēsim kā vēl nekad. Mēs atvedīsim atpakaļ darba vietas. Mēs atjaunosim mūsu robežas. Mēs atvedīsim atpakaļ mūsu bagātības un atgūsim savus sapņus. Mēs būvēsim jaunus ceļus un šosejas, tiltus un lidostas, tuneļus un dzelzceļus pa visu mūsu brīnišķīgo valsti. Mēs panāksim mūsu tautas labklājību ar atdotām darba vietām, atjaunojot mūsu valsti ar amerikāņu darba resursiem, amerikāņu rokām. Mēs sekosim diviem vienkāršiem noteikumiem: pērc amerikāņa saražoto un algo darbam amerikāni.

Mēs meklēsim draudzību un labas attiecības ar citām pasaules valstīm. To darot, mēs saprotam, ka katras nācijas tiesības ir pirmām kārtām rūpēties par savām interesēm. Mēs necentīsimies nevienam uzspiest savu dzīvesveidu, bet lai tas mirdz kā piemērs! Mēs mirdzēsim, lai katrs varētu ņemt piemēru.

Mēs nostiprināsim vecās alianses un veidosim jaunas. Mēs apvienosim civilizēto pasauli pret radikālo islāma terorismu. Mēs to iznīcināsim un pilnībā noslaucīsim no zemes virsas.

Mūsu politikas pamatā būs pilnīga uzticība Amerikas Savienotajām Valstīm, un caur lojalitāti savai valstij mēs no jauna atklāsim  lojalitāti saviem tuvākajiem. Kad atver sirdi patriotismam, tad nepaliek vietas aizspriedumiem.

Bībele mums saka [Psalms 133:1]: „cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi”. Mums vajag atklāt savas domas, godīgi diskutēt, bet vienmēr palikt vienotiem. Ja Amerikas Savienotās Valstis būs vienotas, tad Ameriku nevarēs apstādināt. Nevajag baidīties. Mēs esam aizsargāti, un mūs vienmēr aizsargās diženi vīri un sievas – mūsu karavīri un policisti, mūsu tiesībsargājošās iestādes. Bet, visam pāri, mūs sargās Dievs.

Nobeigumā. Mums vajag domāt plaši un sapņot vēl vairāk. Mēs saprotam, ka Amerikā tauta ir dzīva tad, ja tā pēc kā tiecas. Mēs vairs nesamierināsimies ar politiķiem, kas pastāvīgi runā, bet neko nedara. Pastāvīgi žēlojas, bet nepakustina ne pirksta. Tukšu runu laiks ir beidzies. Tagad ir laiks rīkoties.

Neļaujiet nevienam jums teikt, ka tas nav paveicams. Nav izaicinājuma, kam Amerikas sirds, cīņasspars un gars nespētu stāties pretim. Mēs nepadosimies, un mūsu valsts atkal zels un plauks.

Mēs stāvam pie jaunas tūkstošgades šūpuļa, gatavi atsegt izplatījuma noslēpumus, atbrīvot zemi no slimībām un izauklēt nākotnes enerģiju, rūpniecību un tehnoloģijas. Jauns nacionālais lepnums pacels mūsu skatus un aizvilks plaisas mūsu starpā.

Šis ir laiks atcerēties senu mūsu karavīru gudrību, ko nekad nevar aizmirst. Lai kāda mūsu ādas krāsa – melna, brūna vai balta – mūsu dzīslās rit vienādi sarkana patriotu asins. Mēs visi baudām vienas diženās brīvības un mēs sveicam to pašu vareno Amerikas karogu.

Un kad piedzimst bērni Detroitas plašajās piepilsētās vai Nebraskas vējainajos līdzenumos, tad viņi skatās uz vienām un tām pašām naksnīgajām debesīm. Tās piepilda viņu sirdis ar vienādiem sapņiem, un viņos mutuļo viena un tā paša visuvarenā Radītāja dzīvības elpa.

Vēršos pie visiem amerikāņiem tuvumā un tālumā, lielās un mazās pilsētās, no kalna līdz kalnam, no okeāna līdz okeānam. Klausieties šos vārdus – jūs vairs nekad netiksiet aizmirsti. Jūsu balss, jūsu cerības un jūsu sapņi noteiks mūsu Amerikas likteni. Un jūsu drošsirdība un labestība vienmēr rādīs mums ceļu.

Kopā mēs padarīsim Ameriku atkal spēcīgu.

Mēs padarīsim Ameriku atkal bagātu.

Mēs padarīsim Ameriku atkal lepnu.

Mēs padarīsim Ameriku atkal drošu.

Un, jā, kopā mēs padarīsim Ameriku atkal diženu.

Paldies. Lai Dievs jūs svētī, un lai Dievs svētī Ameriku!

Paldies. Dievs, svētī Ameriku!”

Grupas dalībnieki uzskata, ka Ketijas Peri dziesma „Dark Horse” pārkāpj grupas „Flame” ,proti, dziesmas „Joyful Noise” autortiesības. Prasībā ir arī teikts, ka tagad dziesma asociēsies ar burvestību un melno maģiju, kuru atbalsta dziedātāja.

Dziesma „Joyful Noise” tika izlaista 2008. gadā un apbalvota ar Dove Award prēmiju par labāko hip-hop dziesmu.

„Flame” un dziesma „Joyful Noise”.

Katy Perry Sued by Christian Artists Over Alleged Song Theft

Vecāku sabiedriskā kustība “Dzimta” jau saņēmusi trīs deputātu atbildes,-ziņo spektrs.com

Latviešu militārpersonas un politiķa, bijušās Padomju armijas, Latvijas Aizsardzības spēku un Nacionālo bruņoto spēku virsnieka, militārā zinātnieka, rezerves brigādes ģenerāļa Kārļa Krēsliņa atbilde:

Vai Jūs esat pret bērnu seksualizāciju?

Jā. Es viennozīmīgi esmu pret bērnu seksualizāciju. Arī es uzskatu, ka pasaulē mākslas un mūzikas jomā šobrīd ir ļoti daudz, kas atļauts un netiek slēpts no mūsdienu pusaudžu acīm. Tomēr, Latvijas Republikas tiesu sistēma nekādā mērā neatbalsta seksualizāciju. Latvijā prostitūcija ir aizliegta, tāpēc tās jebkāda popularizēšana vai izplatīšana skolās ir krimināli sodāma. Šādas organizācija kā „Papardes Zieds” vēlas izglītot jauniešus tieši seksuālajā jomā. Lai arī paņēmieni, kā tas tiek darīts dažiem, cilvēkiem var likties nepieņemami. Latvijā ir ļoti zems izglītības līmenis tieši seksuālajos jautājumos. Ir veikti atsevišķi pētījumi, kuru atbildes ir šokējošas. Pētījumā tika uzdots jautājums tieši par izsargāšanās līdzekļiem. Daļa no respondentiem kā pietiekamu izsargāšanās līdzekli minēja celofāna maisiņu, „coca-cola” gāzētā dzēriena iedzeršanu pēc dzimumakta un citrona sulas ievadīšanu makstī. Bērnus un jauniešus ir nepieciešams izglītot seksuālajā jomā, jo pat tad, ja pusaudži nodarbojas ar jebkādām seksuālajām aktivitātēm, viņiem ir jāzina pie kādām sekām tas var novest.

Vai Jūs esat par genderu reformu ieviešanu sabiedrībā?

Genderu reformas ieviešana sabiedrībā būtu ļoti kritiska un nosodāma, pēc manām domām. Tas ir tāpēc, ka, pēc maniem uzskatiem, normālā sabiedrībā ir jābūt vīrietim un sievietei. Attiecīgi nevajadzētu pastāvēt ne homoseksuāļiem, biseksuāliem un transseksuāļiem. Dzimumu līdztiesība ir nosodāma tajā brīdī, ja runa ir par seksualitāti un bērnu drošību. Ekonomiskajā ziņā dzimumu līdztiesībai būtu jābūt kā vienai no cilvēktiesību normām, jo tas būtu ļoti negodīgi, ja vīrietis par identisku darbu saņemtu atalgojumu, kas ir lielāks, nekā par tādu pašu darbu, kuru dara sieviete.

Vai Jūs esat par viendzimuma personu seksuālo un laulības attiecību popularizēšanu bērnu izglītības un aprūpes iestādēs?

Atbildēšu pavisam īsi un kodolīgi- Nē! Tas būtu degradējoši. Es neuzskatu, ka Latvijā vajadzētu popularizēt homoseksuālas attiecības ģimenē, skolā vai sabiedrībā.

Vai Jūs esat par to, ka vecāku vara ģimenē tiek aizstāta ar vecāku aizgādības tiesībām?

Es uzskatu, ka šis lēmums ir pieņemts pareizi. Valsts nekādā gadījumā neiejauksies ģimenē, kurā tiek veselīgi audzināti bērni, pat tad, ja rodas kādas ekonomiskas vai nelielas sociālas problēmas. Šī politika tika veidota, lai pasargātu bērnus no atkārtotas varmācības, apspiešanas un bērnu traumēšanas. Neviena iestāde nevarēs atņemt vecāku aizbildniecību par to, ka bērns tika sodīts par kādu neizdarītu darbu vai pienākumu, kas bija viņam/viņai tika uzlikts. Valsts pasargās tos bērnus, kuri atkārtoti cieš no vardarbības ģimenē, tiek regulāri sisti, grūstīti vai jebkā citā veidā fiziski traumēti, kuri cieš no morālās vardarbības, uz tiem nepamatoti bļauj, apsaukā vai rada kaitējumu jebkādā citā veidā. Termins „vara” bieži vien tiek asociēts ar kaut ko negatīvu un nospiedošu, kas arī bija pamats tam, ka tika nomainīts termins „vecāku vara” uz „vecāku aizgādības tiesībām.”

Partijas “Vienotība” biedra, 11. Saeimas deputāta Dzintara Ābiķa atbilde:

1. Bērni ir jāizglīto atbilstoši vecumam.

2. Nē.

3. Nav jāpopularizē, bet jāsniedz Satversmei atbilstošs skaidrojums.

4. Ja vecāki pret bērnu izturas noziedzīgi, tad šādā ģimenē bērnu atstāt arī ir noziegums.

Patiesā cieņā /Dz. Ābiķis/

P.S. Vēl okupācijas laikā esmu strādājis vidusskolā un mācījis ģimenes mācību.

Partijas “Saskaņas centrs” biedra, 11. Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova atbilde:

1.PRET

2.PRET

3.PRET

4.PRET

2. Ko nozīmē pravietošana?

Spektrs.com atbilde:

„Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni?
Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku?” (Mat. 7:9-10)

Vairākkārtēju lūgšanu laikā Dievam lūgts pravietojums jaunajam gadam. Acīm redzot Dievs zināja, ko Viņam lūdz, tāpēc arī neakcentēja atbildē vārdus: ”2014. gads!” Taču spektrs.com piedāvā vēl kādu pravietojumu, kurā nav uzrādīts gadskaitlis. Februāra mēnesī Dievs atklāja pravietiskus vārdus arī draudzē „Prieka vēsts”.

Pravietojums caur draudzes “Prieka vēsts” mācītāju Vilni Gleški 2014.gadam.

Foto: www.gdefon.com

“Tā saka tas Kungs, kas nācis miesā! Mani bērni, jūsu labākās dienas ir jums priekšā! Tās ir jums priekšā! Tuvojas laiks, kad Manu godību ieraudzīs visa pasaule. Tuvojas laiks, kad Mani bērni uzticēsies Man vairāk nekā jelkad agrāk. Tuvojas laiks, kad cilvēki visā pasaulē un sabiedrības slāņos dzirdēs vienkāršu, svētu, stipru, svaidītu evaņģēliju. Es lietošu jūs! Es lietošu jūs! Tāpēc, ka jūs esat Mana metode, jūs esat Manas rokas, Manas kājas, jūs esat Mana mēle, jūs esat Mana gaisma. Jūs esat nolikti šajā pasaulē, lai Es uzrunātu cilvēkus. Es to darīšu caur jums. Uzticaties Man! Paļaujaties uz Mani! Tā saka Tas Kungs, kas nācis miesā!

Es nepārveidojos, Es neatkāpjos, Es nepārdomāju. Es esmu tas pats no sākuma un tas pats palikšu līdz galam! Katrs, kurš uz Mani paļaujas, nepaliks kaunā! Viņš nepaliks kaunā! Viņš nepaliks kaunā! Es Jūs izvedīšu cauri šim gadam un nākamam, un aiznākamam.un jums nav jāskatās atpakaļ, domājot, ka jūsu labākās dienas ir aiz muguras. Pasaulē tā tas nebūs, bet jums – kas Man uzticas, kas uz Mani paļaujas, kas ar Mani sadarbojas – jūsu labākās dienas ir jums priekšā!

Es māku padzirdīt tautu no klints. Es māku pārvērst putnus par gaļu. Es varu no debesīm likt krist maizei. Es varu visu! Uzticies Man – saka Tas Kungs, debess un zemes Radītājs, kas nācis miesā!

Paļaujieties uz Mani, uzticieties Man un droši dodieties nākotnē. Runājiet par mani, dziediet par Mani, paļaujieties uz Mani un jūs redzēsiet Mani.

Aleluja! Slavēts Tā Kunga brīnišķīgais Vārds!”

Ko nozīmē pravietošana? Septītās dienas adventistu draudzes skaidrojums:

„…Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.” (Ps.139:8)

            Visā vēstures gaitā pravietošana ir bijusi viena no Dieva lielākajām dāvanām cilvēcei. Tomēr, kad mēs nonākam līdz izpratnei par pravietošanu, mēs ļoti bieži sapinamies mūsu pašu iedomātās tabulās, laika skalās un grafikos. Mēs esam virzīti nostādīt interešu centrā nākotnes notikumu aprakstus, un tā mēs pazaudējam pravietojumu vēsts „kopīgo attēlu”. Jēzus teica, ka Dievs dod pravietojumu, lai „kad tas būs noticis, jūs ticētu” (Jāņa 14:29). Tas nozīmē, ka pravietojums galvenokārt ir paredzēts un dots, lai uzlabotu mūsu attiecības ar Dievu. Atklājot, kā Dievs ir ļoti aktīvi iesaistījies gan mūsu pasaulē, gan mūsu personīgajās dzīvēs, pravietojums nostiprina mūsu uzticēšanos.

Pravietojumi atklāj atskaites punktus, kas ļauj mums saskatīt, kā Dievs ir darbojies pagātnē, tagad, un kā Viņš to darīs nākotnē. Tad, kad Dievs dod pravietojumu, mēs skaidri saprotam, ka Viņš darbojas un runā arī šobrīd. Kad dzirdam par notikumiem, kam jānotiek nākotnē, mēs saprotam, ka Dievs ir apņēmies darboties arī nākotnē. Dieva paradums vienmēr ir bijis arī atsaukties uz pravietojumiem, kas ir jau piepildījušies, lai tā mums atgādinātu, ka Viņš ir darbojies arī pagātnē. Tātad Dieva iesaistīšanās mūsu dzīvēs mūs ieskauj no visām pusēm.

Cauri gadsimtiem Dievs ir izmantojis praviešus, lai sniegtu mums karti ar norādēm par ceļu, kas ved mūs pie Viņa, pie Dieva, Kurš runā. Viņš vēlas, lai mēs zinātu, ka Viņš nav mūs atstājis vienus ar mūsu problēmām. Dievs ir ļoti cieši iesaistīts kā katrā šīs Zemes vēstures, tā arī katrā mūsu personīgās dzīves aspektā.

Viena no Svētā gara dāvanām ir pravieša gars. Šī dāvana ir atlikuma draudzes identifikācijas pazīme un tā parādījās Elenas G. Vaitas kalpošanā. Kā Kunga vēstnesei, viņas raksti ir paliekošs un autoritatīvs patiesības avots, kas draudzei sniedz iepriecu, mierinājumu, vadību, padomus un norādījumus, lai izlabotu kļūdas un pasargātu no nepareizu mācību postošā iespaida. Šajos rakstos arī ir skaidri norādīts, ka Bībele ir standarts, pēc kura jāpārbauda visas mācības un piedzīvotais.

Pravietošana vai dzērums?

Atbild: „Bībeles draugu līga”  

(Apustuļu darbi 2:14-2:21) „Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt un tiem sacīja: “Jūs, jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un iegaumējiet manus vārdus; šie nav piedzēruši, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda, bet te piepildās pravieša Joēla vārdi: tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos. Un Es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un tvaiku. Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un spožā diena. Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts.”

„Pravietis ir cilvēks, caur kuru Dievs runā uz pārējiem. Viņš runā arī šodien. Senāk es domāju, ka praviešiem Vecās Derības laikos bija viegla dzīve. Dievs visu pasaka priekšā, dod pat pārdabiskas spējas, nākotnes redzējumus. Iespējams, ka arī Jeruzalemes iedzīvotāji bija līdzīgās domās par praviešiem. Lai gan, ja viņi būtu uzmanīgi pētījuši Rakstus, viņi zinātu, ka lielākā daļa pravietojumu bija vēsts no Dieva par to, kas notiek pašreiz.

Lai nu kā, tagad es zinu, ka tā bija īpaša Dieva dāvana un izredzētība būt pravietim un tas nemaz nebija tik rožaini. Apkārtējās sabiedrības izsmiekls un dažkārt pat uzbrukumi, atteikšanās no personīgās dzīves un pilnīga pakļaušanās Dievam – tāda bija pravieša dzīve. Kaut kas no tā visa redzams arī šodienas Rakstu vietā. Mācekļi pēkšņi rīkojās tik brīvi, neprognozējami un nesasaistīti. Viņi bija zaudējuši kontroli pār sevi. Kaut kas, kas līdz šim bija ticis dots reti un pa drusciņai, pēkšņi tika izliets (17.p.). Bagātīgi dāvināts visiem. Nešķirojot vairs ne pēc dzimuma, ne sabiedriskā stāvokļa, ne kā citādi. Vai tiešām visiem? Par to lasīsim turpmāk (38.p.).

Mans priekšstats par to, kādiem vajadzētu būt brīnumiem, gan ir krietni savādāks. Kaut kas priecīgs un patīkams man. Visādā ziņā ne jau biedējošs (19.p.). Šeit aprakstīts, ka brīnuma mērķis ir nevis mana labsajūta, bet gan Dieva gods. Tāpat kā pravietošana, arī šīs zīmes liecinās kaut ko par Dievu. Par to dienu, kad Kristus parādīsies otrreiz pilnā godībā un mēs neviens vairs nespēsim apšaubīt Viņu (20.p.). Tiesas diena. Dieva tiesa. Briesmīga? Ne visiem. Nez kādēļ Pēteris neturpina citēt pravieti Joēlu (Joēla 3,1-5)? Varbūt tādēļ, ka šī diena var nebūt briesmīga. Arī man. Jo arī manis dēļ Kristus cieta, nomira un ir atkal dzīvs.

Kādi stereotipi ir iespaidojuši tavu izpratni par Svēto Garu? Lūdz, lai Dievs tev dot brīvību būt bez stereotipiem!”

Pravieši Bībelē

Senākie pravieši: Ēnohs: “ Redzi, Tas Kungs nāk ar daudz tūkstošiem Savu svēto tiesāt visus…” (Jūdas 14-15)

Lamehs: “ Šis mūs mierinās mūsu pūliņos un mūsu roku darbā, kas cēlies no šīs zemes, ko tas Kungs ir nolādējis.” ( 1. Mozus 5:29)

Noa: “…Dievs sacīja Noam: “Ikvienas radības gals Manā priekšā; jo zeme ir pilna varas darbu, ko tie dara; tādēļ Es viņus izdeldēšu kopā ar zemi.” ( 1. Mozus 6: 13)

Sentēvi: Ābrahāms: Pirmais, kurš nosaukts par pravieti ( 1. Moz. 20: 7) Viņš tika saukts: Dieva draugs (2. Laiku 20: 7); (Jesajas 41: 8); (Jēkaba 2: 23) Viņam tika atklāti nākotnes notikumi (1. Mozus 15: 13) Jāzeps : Viņam no Dieva tika doti pravietiski sapņi un spēja tos izskaidrot. Viņš pravietoja faraona priekšā un izskaidroja viņa sapni. (1. Mozus 37: 5-10; 41: 1-36)

Pravieši 2. Mozus grāmatā: Mirjama: Piemita pravietošanas un muzikalitātes dāvana. “Tad praviete Mirjama, Ārona māsa, paņēma bungas savā rokā, un visas sievas sekoja viņai ar bungām dejas solī.” (2. Mozus 15: 20)

Mozus: “Un tāds pravietis Israēlā vairs necēlās kā Mozus, ko Tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā.” (5. Moz. 34: 10) Mozus ir dižākais Vecajā derībā minētais pravietis, kurš norādīja uz praviešiem, kas nāks pēc viņa. “Pravieti, kāds es esmu, Tas Kungs, Tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, klausiet viņu.” (5. Moz. 18: 15)

Bileāms: Pirmais, kurš pravietoja no Dieva, bet atteicās no Viņa. Viņš pravietoja par “zvaigzni, kas celsies no Jēkaba” norādot uz Jēzu. (4. Mozus 22: 8; 24: 17)

Soģu laiks: Samuēls: “Un Tas Kungs arī vēl turpmāk atklājās Šīlo pilsētā, jo Tas Kungs tur atklājās Samuēlam caur Savu vārdu.” (1. Samuēla 3: 21)

Debora: Lielā praviete, kura tiek saukta par Izraēla māti . “Tai laikā Izraēlā soģe bija praviete Debora…” (Soģu 4: 4)

Ķēniņi – pravieši: Sauls: “… viņš tur novilka savas drēbes un pravietoja Samuēla priekšā. Viņš krita kails pie zemes un gulēja tur visu dienu un arī nakti. Tāpēc mēdz sacīt: vai tad arī Sauls ir starp praviešiem?” (1. Sam. 19: 23-24). Neskatoties uz to, ka viņu nesauca par pravieti, viņam divreiz atklājās pravieša dāvana (1. Sam. 10: 10-13)

Dāvids: “ Prasmīgākais Izraēla dziesminieks” (2. Sam. 23: 1, 2) Dieva inspirēts sacerēja lielu daudzumu psalmus; kuru vidū mēs atrodam arī mesiāniskus pravietojumus ( Ap.d. 2: 30)

Salamans: Dievs viņu inspirēja sarakstīt gudrības pilnas grāmatas: Salamana Pamācības, Salamana Mācītājs un Salamana Augsto dziesmu.

Seno laiku ķēniņu laika pravieši: Gads: Dāvida personīgais pravietis, kurš bija kopā ar Dāvidu kopš tiem laikiem, kad viņu vajāja Sauls . Viņš tiek uzskatīts kā Samuēla grāmatu līdzautors (1. Sām. 22: 5)

Nātāns: Dāvida tuvākais draugs. Viņš bija Dāvida un Salamana padomnieks, un viņš bija atbildīgs par mūziku templī (2. Sam. 12: 1-14; (1. Ķēn. 1: 22); (2. Laiku 29: 25)

Ahija: Viņš pravietoja ķēniņa galmā Jerobeāma laikā (1. Ķēn. 11: 29) un viņš bija Jerobeāma konsultants (1. Ķēn. 14: 2)

Pravieši un ziemeļu ķēniņvalsts (Izraēlā)”:

Jehu : Viņš pravietoja Baeša valdīšanas laikā (1. Ķēniņu 16: 1-4; 2 . Laiku 19: 2; 20: 34)

Elija : Viņš pravietoja Ahaba, Ahasja un Jo rāma laikā. Viņš uzsāka lielu garīgu reformu Izraēla ķēniņvalstī un viņš atjaunoja Samuēla praviešu skolas.

Miha : Viņš pravietoja Ahaba laikā . Pravietošanas dēļ viņš nonāca cietumā (1 . Ķēniņu 22)

Elīsa: Viņš pravietoja Jorāma, Jehus, Jehoahaza un Joaša laikā. Viņš bija bagāts vīrs (1 . Ķēniņu 19: 19). Viņš tika skaļi sumināts un viņš lūdza divtik vairāk praviešu gara no Elijas. Viņam bija milzīga politiska ietekme un viņa brīnumi pārspēja Eliju.

Jona : Viņš pravietoja Joasa un Jerobeāma laikā un bija ļoti sekmīgs pravietis .

Amoss : Viņš pravietoja Jerobeāma laikā. Viņš bija gans un pļāvējs no kalnu pļavām. Viņš nāca no Jūda cilts un tika aicināts par pravieti Israēla ķēniņa galmā .

Hosea : Viņš pravietoja 6 ķēniņu laikā, no Jerobeāma II līdz ķēniņvalsts gūstam. Viņš bija ļoti izglītots.

Odeds : Viņš pravietoja Pekaha laikā. Viņš atbrīvoja ķēniņu no gūsta (2 . Laiku 28: 9)

Pravieši no dienvidu ķēniņvalsts (Jūda):

Šemaja un Ido : Viņi pravietoja Salama , Rehabeāma un Abija s laikā . Ido tika aicināts par gairšreģi un pravieti. Viņš minēts ķēniņvalsts hronikā (2. Laiku 9: 29; 12: 15; 13: 22)

Jesaja: Viņš pravietoja Usijas , Jo tāma , Aha sa , Hiskija un Manasses laikā. Viņš bija ķēniņa radinieks. Viņš pieņēma aicinājumu pravietiskajai kalpošanai ar vārdiem: “ Še es esmu. Sūti mani. ” ( Jes. 6:8 )

Miha : Viņš pravietoja Jotāma , Ahasa un Hiskijas laikā . Viņš bija pazemīgs un nāca no vienkāršas lauku ģimenes .

Nahums : Viņš pravietoja Amona laikā.

Habakuks, Cefanija un Joēlis: Viņi pravietoja Josijas laikā. Cefanija nāca no karaliskās ģimenes. Jeremija: Viņš pravietoja Josija, Jehoāza, Jojakima, Cedeķija laikā. Viņš bija priesteris. Viņš tika aicināts par priesteri, kad bija vēl jauns un veltīja šai kalpošanai 40 gadus. Viņš tika apsūdzēts par nodevību un ieslodzīts cietumā. Viņš dažkārt vēlējās pārtraukt pravietisko darbu, bet viņš juta it kā viņa sirdī būtu iedegta uguns, kas to iedrošināja turpināt darbu. (Jeremija 20: 9)

Hulda : Viņa pravietoja Josijas laikā. Viņa palīdzēja ķēniņam saprast Likumu grāmatu, ko tas atrada templī (2. Ķēniņu 22: 14-20; 2. Laiku 34: 22-28)

Obadia: Viņš pravietoja Cedeķija laikā.

Pravieši Bābelē:

Ceķiēls: Viņš bija priesteris. Viņš nāca no Jeruzalemes un tika izsūtīts uz Bābeli Jojakīma laikā, kur viņš nodzīvoja visas atlikušā mūža dienas. Viņš uzņēmās pravietisko kalpošanu 30 gadu vecumā, neilgi pēc stāšanās priestera amatā. Viņa sieva mira, kad Nebukadnecars iekaroja Jeruzālemi , bet Dievs neļāva viņam palikt sērās.
Daniels: Viņš bija no ķēniņa cilts. Viņš tika izsūtīts agrā jaunībā nesa lielu atmodu un gaismu Babilonā un Medo-Persijā, kur tam bija politisks amats. Viņš iedrošināja Kīru pavēlēt atgriezties no gūsta.

Pēdējie vecās derības pravieši:

Hagajs un Caharija: Viņi ierosināja tautu atjaunot templi Zerubābela laikā .
Maleahija : Viņš pravietoja laikā starp Nehemiju un Artakserksu . Viņš ir pēdējais Vecās derības pravietis .

Jaunās derības pravieši:

Caharija (Lūk. 1: 67) un viņa dēls Jānis Kristītājs (Jāņa 1: 6-7). Simeāns un Anna. Viņi bija gados veci pravieši un viņi bija priviliģēti skatīt Jēzu, kad to ienesa svētnīcā 8. dienā pēc dzimšanas (Lūk. 2: 25-38) Agabs: Viņš pravietoja par lielu badu, kas nāks Klaudija laikā (Ap.d. 11: 27-28). Barnaba, Simeons, Lūkijs no Kirenas, Manaēns un Sauls. Pravieši un skolotāji Antioķijā (Ap.d. 13: 1) Filipa meitas (Ap.d. 21: 8-9). Jānis: Apustulis un pravietis, kurš bija pēdējais kanoniskais pravietis ( Atkl. 1: 1)

Pravieši – šodien

„Kad Jūs Viņa balsi dzirdiet, neapcietinājiet savas sirdis.” (Ēbr. 4: 7)

Deivids Vilkersons.

(Joēla 3:1–2) “Un tad notiks, ka Es izliešu Savu Garu pār visu miesu un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas, jūsu vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības. Arī pār kalpiem un kalponēm Es izliešu tais pašās dienās Savu Garu.”

(Ebr 1:1–3) “Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā;”

Nākotnes pravietojumi:

(Atkl 12:17) “Tad pūķis sadusmojās par sievu un gāja karot ar pārējiem viņas cilts locekļiem, kas turēja Dieva baušļus un apliecināja Jēzu.”
(Atkl 19:10) “Tad es kritu pie viņa kājām, gribēdams viņu pielūgt. Bet viņš man saka: “Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!” Proti, Jēzus liecība ir praviešu gars.”

Ieteicamā literatūra:

„Pravietošana„ autors Alekss Bahanans

„Tēmas – Kas ir pravietošana? Īsti pravietojumi pastāv arī mūsdienās. Pravietošanas nosacījumi. Pravietošana ir vajadzīga. Kā, kad un kur mums ir jāpravieto? Kā mēs varam pārbaudīt savu pravietojumu? Dāvana un kalpošana.”

„Pravieši un pravietošana” autors Bils Hemens

„Pravieši un pravietošana nesatur abstraktus teoloģiskus apgalvojumus, bet ir praktisks ceļvedis, kas parāda, kas īstenībā ir pravietiskā kalpošana un kas jums ar to jādara”

Foto: nebruks.lv

Žurnāla Spektrs redaktore Marlēna Pirvica, solidarizējoties ar daudziem Latvijas pilsoņiem, nosūtīja savu vēstuli Eiroparlamenta Latvijas deputātiem ar aicinājumu neatbalstīt LGBTI totalitāro likumu caursitējas lesbietes Ulrikas Lunacekas ziņojumu. Kā zināms, EP deputāti šo ziņojumu ar ievērojamu balsu pārsvaru 4.februārī tomēr pieņēma. Trīs deputāti no Latvijas balsoja PAR šo dokumentu – S.Kalniete, K.Kariņš un A.Rubiks,-ziņo dziesminieks Kaspars Dimiters nebruks.lv

Marlēna Pirvica, līdzīgi citiem rakstītājiem, saņēma no K.Kariņa atbildes vēstuli, uz kuru drosmīgi atbildēja ar savējo. Pateicībā Marlēnai par drosmi un ar viņas atļauju publicēju kā K.Kariņa vēstuli viņai, tā viņas atbildi K.Kariņam. Ceru, ka Marlēnas nostāja un spēja savu nostāju paust iedvesmos arī citus par ģimenes un bērnu aizsardzību cīnīties gatavus tēvus, mātes, vectēvus, vecmāmiņas, brāļus, māsas un jau patstāvīgi spriest gatavus bērnus. Esiet taču ievērojuši, pieaugušie, ka LGBTI morālie varmākas bērniem atļauju izplatīt savu perverso propagandu taču neprasa.

Eiroparlamentārieša K.Kariņa vēstule M.Pirvicai:

Kā četru bērnu tēvs domāju, ka varu droši teikt, ka ne tikai atbalstu ģimenes vērtības kā sabiedrības pamatu, bet arī zinu, ko šie vārdi nozīmē. Ģimene ir vieta, kur bērns apgūst pamatus visai turpmākai dzīvei, tai skaitā vērtības. Izirstot ģimenes institūcijai sabiedrībā, vienlaikus izirst drošā vide, kur bērni var augt un apgūt šos nepieciešamos pamatus. Tāpēc stingri uzskatu, ka valstij ir jāveicina ģimeņu veidošanās kā balsts mūsu sabiedrībai kopumā.

Savā ģimenē ar sievu cenšamies ne tikai mācīt mūsu bērniem atšķirt labu no ļauna, bet vienlaikus saprast, ka cilvēki ir dažādi, ar dažādu pieredzi, jūtām un uzskatiem. Lai jebkura sabiedrība varētu pastāvēt mierā, ir svarīgi, lai tās locekļi apgūst arī iecietību. Taču ar to vien nepietiek – nepieciešama arī izglītība, kuras iegūšanas laikā, būvējot uz ģimenē ieliktajiem pamatiem, jaunietis apgūst loģiku un analītisko domāšanu, lai tālāk dzīvē varētu atšķirt patiesību no meliem.

Debates, kuras šobrīd sabiedrībā risinās ap t.s. “Lunačekas” ziņojumu Eiropas Parlamentā skaidri parāda divus trūkumus: reizēm trūkst iecietības un trūkst arī faktu analīzes. Eiropas Parlamenta vairākums ir atbalstījis ziņojumu, kas nav nekas vairāk kā viedoklis par to, ka sabiedrībā nevajadzētu veicināt naidu un diskrimināciju pret “citādi domājošiem” – šajā gadījumā cilvēkiem ar netradicionālu seksuālo orientāciju. Parlamenta vairākums nebalsoja par oriģinālo ziņojumu, bet par līdzsvarotāku alternatīvu. Šajā alternatīvā ziņojumā, par kuru balsoju arī es, nav runas par to, ka Eiropas Komisijai būtu jāiejaucas dalībvalstu likumdošanā saistībā ar laulības definīciju – tas ir un paliek katras dalībvalsts (sabiedrības) kompetencē.

Iespējams, ka neiecietības vēsmas, kas pamanītas šajā debatē, ir veidojušās dēļ tā, ka ir maldīgi skaidrots, ka Eiropas Parlaments vēlas iejaukties dalībvalstu kompetencē. Manuprāt, nav nekādas pretrunas starp ģimenes vērtībām un iecietību pret citādi domājošiem, tie iet roku rokā.

M.Pirvicas vēstule K.Kariņam:

Cien. Kariņa kungs!

Jūsu vēstulē jaušami manevri, kurus tautā dēvē: „Izlokas kā zutis.”

Jūs sakāt, ka pārzināt ģimenes vērtības, apelējot pie saviem četriem bērniem un minot piemēru, nevis kā audzināt bērnus uz ģimenes vērtību pamata, bet kā sagatavot tos “iecietībai” pret homoseksuālismu.

Jūs sakāt: „Savā ģimenē ar sievu cenšamies ne tikai mācīt mūsu bērniem atšķirt labu no ļauna.”

Sakiet, lūdzu, vai tas, ja cilvēks nevēlas apvaldīt savu miesaskāri, ir „labi” vai „slikti”? Jātiek taču galā ar saviem „niķiem un stiķiem”, nevis sabiedrībai jāpaziņo: „pieņemiet mani tādu, kāds es esmu.” Un tad pieprasīt „toleranci” no pārējiem.

Zinātniski runājot, proti, ieskatoties ģenētiskajā kodolā, katrai organismu sugai raksturīgs noteikts HROMOSOMU skaits, Cilvēkam 2n ir 46 (23 pāri). No 23 HROMOSOMU pāriem 22 pāri (autosomas) vīrietim un sievietei ir vienādi; 23. pāris (dzimumhromosomas) sievietei sastāv no 2 lielām X HROMOSOMAS, vīrietim — no 1 X un 1 mazas Y HROMOSOMAS. Tas ir standarts, no kā izriet, ka nav citas metodes, kā HROMOSOMĀM nodrošināt šūnas kodolā esošās ģenētiskās informācijas (gēnu) nodošanu nākamajām šūnu un organismu paaudzēm. Nav iespējams rasties nekatrai dzimtai, bezdzimuma cilvēkam vai cilvēkam, kuru varētu raksturot šādi – pa pusei sieviete, pa pusei vīrietis. Atvainojiet, bet kentauri arī nerodas. Tāds ir dabas likums. DNS sistēma ir nemainīga.

Ja tā, tad par kādiem sieviešu-vīriešiem vai vīriešu-sievietēm var būt runa?!.. Kā iespējams savienot divas nesavienojamas lietas? Nav iespējams! Tāpēc tās cenšas ieviest uzspiežot. Bet sabiedrības vairākums to nepieņem. Arī bērnam mamma uzšauj pa dibenu, kad tas neklausa. Nevar bērns saņemt uzslavu tad, kad pelnījis nosodījumu. Tā tas notiek arī pieaugušo dzīvē.

Jo, kā Jūs jau arī nojaušat, spiediens un no LGBTI lobiju puses ir spēcīgs. Tādējādi ir redzama Jūsu padošanās neizbēgamajam. Aizmirstot, ka Eiroparlamentā Jūs ir iecēlusi tauta, lai Jūs aizstāvētu ģimenes vērtības. Jūs pats ar savām rokām izdarāt to, kā pats sakāt, „veiciniet” neizbēgamo. Šādu emocionāli naivu vēstuli varētu saņemt no savas draudzenes –blondīnes, bet nevis no cilvēka, kurš nes atbildību ne tikai par savu valsti, bet arī par citām nācijām.

Jūs sakāt, ka „parlamenta vairākums nebalsoja par oriģinālo ziņojumu, bet par līdzsvarotāku alternatīvu.” Cienītais, Jūs taču redzat, kādas atšķirības starp vienu un otru dokumentu ir patiesībā. Izņemti daži teikumi un pārveidoti, situācijā neko būtisku nemainot.

Jūs uzskatāt, ka nav nekādas tālejošas sekas un ka „reizēm trūkst iecietības un trūkst arī faktu analīzes.” Vai tiešām Jūs uzskatāt, ka šajā gadījumā tautas ir tik aprobežotas un nesaprot, kurā virzienā vējš pūš, bet Jūs, redz, zināt? Jūsu runa izklausās kā homoseksuālistu kampaņas diktēta. Ieskatieties, lūdzu, pievienotājā shēmā, lai pārliecinātos vēlreiz, par ko Jūs esat nobalsojis.

Shēmā uzrādās – „Lunacekas ziņojuma bīstamākie fragmenti un juristu komentāri.”

Jūs sakāt: „Šajā alternatīvā ziņojumā, par kuru balsoju arī es, nav runas par to, ka Eiropas Komisijai būtu jāiejaucas dalībvalstu likumdošanā.”

Nu Jūs taču neesat blondīne un saprotiet, cik ļoti vairāku gadu garumā LGBTI un PROVIDUS arī Latvijā manipulē, pamatojoties uz Eiropas, kā viņi saka, rekomendācijām, kuras Latvijā esot jāievēro, bet deputāti paklausīgi pakļaujas, it kā zelta podu par to saņēmuši.

„Iespējams, ka neiecietības vēsmas, kas pamanītas šajā debatē, ir veidojušās dēļ tā, ka ir maldīgi skaidrots, ka Eiropas Parlaments vēlas iejaukties dalībvalstu kompetencē.”

Deputāta kungs, neiecietība vairojas dēļ neeksistējošas problēmas dominēšanas un aktualizēšanas. Tieši tas sadusmo tautu. Ieteiktu Jums vairāk ieklausīties tautas sirdspukstos, lai saprastu tās domas, emocijas un uzskatus, nevis daudz laika pavadīt PROVIDUS un LGBTI apskāvienos, „toleranci” meklējot.

Ticu, ka tautai nebūs „īsa atmiņa” jaunajās ES vēlēšanās un tā atminēsies, kādu vilšanos Jūs tai esat sagādājis.

Līdzīga ziņa:

13.02.2014. Eiroparlamentāriešu balsojums par Lunačekas ziņojumu izsaucis krasu viedokļu apmaiņu 

Konfrontācija starp homoseksuālisma interešu lobēšanu un “Par dabīgu ģimeni” atbalstītājiem 

Akcija notika, lai paustu protestu pret sagatavoto Lunacekas rezolūcijas projektu “Rīcības plāns pret homofobiju un diskrimināciju dzimuma identitātes un seksuālās orientācijas dēļ”.

Latvijas iedzīvotāji 2.februārī sūtīja e-pastus gan Eiropas Parlamenta prezidentam Martinam Šulcam, gan Latvijas deputātiem, aicinot balsot pret Lunacekas rezolūciju.

Jāpiebilst, ka nesen ļoti līdzīgs ultimatīvs manevrs, kas izpaudās Edītes Estrelas ziņojumā Eiropas Parlamentā noraidīts. Tagad to pārvēršot nedaudz demokrātiskā ceļā pārveidoja ar citu nosaukumu “Rīcības plāns pret homofobiju un diskrimināciju dzimuma identitātes un seksuālās orientācijas dēļ” un no jauna piedāvāts Eiropas Parlamentā. Zibakcija „Par dabīgu ģimeni” norisinājās Doma laukumā, Līvu laukuma un pie Brīvības pieminekļa.

Ārvalstīs protesta akcija norisinājās arī Francijā, Beļģijā, Polijā, Itālijā un Ungārijā.

http://new.livestream.com/HO/marcha-por-el-matrimonio-y-la-infancia/videos/41257072

http://new.livestream.com/HO/marcha-por-el-matrimonio-y-la-infancia

Zibakcijas “Par dabīgu ģimeni” laikā, tās galvenā iniciatore biedrības “Asociācija Ģimene” priekšsēdētāja Ilona Bremze ar domubiedriem izgāja Rīgas ielās, lai pievērstu uzmanību Lunacekas rezolūcijai. Tika izgriezti plakāti ar burtiņiem, kas atspoguļoja vārdus “Par dabīgu ģimeni”. Akcijas laikā tika dalīti arī informatīvie bukleti.

Bildes no zibakcijas:

http://failiem.lv/u/uftktek

http://failiem.lv/u/vcckhwm

Par to, kāda bija garāmgājēju reakcija zibakcijas laikā, Ilona Bremze stāsta: „Reakcija bija dažāda – gan vienaldzība un skepse, gan  liela ieinteresētība, kas izvērtās jautājumos un dedzīgā idejas atbalstīšanā. Mums bija izdrukāti 300 flaierīši, kurās bija informācija, par to kur jāsūta un kāpēc. Izdalījām visus! Piemēram, pie Brīvības pieminekļa pienāca krieviski runājošas sievietes, varbūt pat nebija vietējās, nezinu,  -prasīja, par ko uzraksts? Kad saprata – sāka smaidīt un teica, ka mēs esam malači.

Biedrības “Par tautas dzīvību“ pārstāve Eva Lūse par piedalīšanos zibakcijā stāsta globālos mērogos pievēršot uzmanību kopējai lietai, tā ir izmirstoša tauta Latvijā. Eva Lūse stāsta: „Demogrāfija Latvijā ir kritiskā stāvoklī. Mirstība joprojām pārsniedz dzimstību.” Un ir divi pamatceļi, kādā veidā situāciju risināt, proti, Eva Lūse uzsver : „Pirmais, ļaut piedzimt tiem bērniņiem, kuri ik dienu tiek nogalināti abortos. Ja tauta turpina izmirt, nav jēgas ceļu uzlabošanai vai lepoties ar Gaismas pili, ja katru dienu tēlaini izsakoties viena standarta 1a. klase tiek iznīcināta , bet viena gada laikā tādā veidā Latvijā tiek nogalināti tik daudz bērnu, cik ir iedzīvotāju Cēsu pilsētā. Otrs ejamais ceļš ir ģimenes un laulības institūcijas sakārtošana un stiprināšana, jo tikai tādā veidā mēs panāksim ne tikai dzimstības kvantitātīvo, bet arī kvalitatīvo pieaugumu. Protams, bērni dzimst arī nepilnās un ievainotās ģimenēs, un valsts pienākums šajā gadījumā ir izrādīt gādību par tām, vienlaikus nepārspīlējot ar atbalstu, lai netiktu diskriminētas stiprās un stabilās ģimenes. Taču šī akcija ir par to, ka tikai dabīga ģimene ir vienīgā un atzīstamā ģimenes forma, un vispār ir absurdi, ka tas ir kādam jāpierāda un par to ir jācīnās.”

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājs Vilnis Gleške komentējot zibakcijas atbalstīšanu un piedalīšanos tajā stāsta: „Viss ir ļoti vienkārši, mēs ticīgie ne tikai  Ticam Dievam  un cilvēka personīgām attiecībām ar kungu Jēzu, bet esam arī daļa no tautas, esam bērni, vecāki un vecvecāki arī. Mums rūp mūsu, mūsu bērnu un mazbērnu nākotne. „Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (Romiešiem 8:28) Mēs redzam, ka Eiropas “jaunās” aktivitātes apdraud tautas morālās  veselības pamatus, mūsu bērnu psiholoģiskās attīstības  pamatus, mums IR jāiesaistās. Ir pilnīgi nesaprotami, ka cilvēku ar “novirzi” tiesības kļūst SVARĪGĀKAS par normālu un veselīgu bērnu un ģimenes tiesībām. Tas ir NEPIEŅEMAMI!”

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, attiecībā par balsošanu stingi izteicis savu lēmumu balsot PRET rezolūciju. Starp citu, solījumu Roberts Zīle arī izpildīja. Viņš saka: Runājot par minēto Eiropas Parlamenta deputātes Ulrikes Lunačekas ziņojumu „Ceļvedis homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai” vēlētos uzsvērt, ka Eiropas Parlamenta plenārsesijā balsošu “pret” tā pieņemšanu.

Uzskatu, ka tajā izteiktie aicinājumi Eiropas Komisijai, izstrādājot normatīvos aktus dažādās jomās, ņemt vērā „visas ģimeņu formas”, var nonākt pretrunā ar Latvijas Satversmē noteikto laulības kā savienības starp vīrieti un sievieti principu. Es viennozīmīgi uzskatu, ka šis princips ir jāsaglabā arī turpmāk, vēršoties pret visiem mēģinājumiem to apstrīdēt, izmantojot Eiropas Savienības likumdošanu.

Pēc manam domām, deputātes Lunačekas pašiniciatīvas ziņojumu, līdzīgi kā nesen Eiropas Parlamentā noraidīto Edītes Estrelas ziņojumu, var vērtēt kā atsevišķu šauru interešu grupu centienus izrādīt savas aktivitātes pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Man kā konservatīvas politiskās grupas pārstāvim šādas provokatīvas aktivitātes nav pieņemamas. Taču vēlētos norādīt, ka pat tad, ja Eiropas Parlaments atbalstītu Lunačekas ziņojumu, kas ir maz ticams, tam nebūtu likumdošanas spēka un šie jautājumi bija, ir un paliks katras ES dalībvalsts kompetencē.”

Zibakciju internetvidē aicinot sūtīt e-pastus uz norādītajām adresēm aktīvi iesaistījās izdevums Spektrs.com un tās pārstāve Marlēna Pirvica, kura par Biedrības “Asociācija Ģimene” priekšsēdētājas Ilonas Bremzes iniciatīvu stāsta: „Nesen par ģimenes vērtībām sarunājoties ar kādu politiķi Latvijā, īpaši par nostiprināto Satversmē 110. pantu „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti.” Viņš pavīpsnājot atbildēja: „Droši vien, tas nav uz ilgu laiku. Drīz homoseksuālisma propagandas lobiji varētu tikt klāt arī Latvijas Satversmei. Referenduma ceļā viss ir iespējams!” Izteiktie vārdi liecināja par kārtējo dažu labu politiķu vienaldzību tik būtiskos jautājumos, kas skar latviešu tautas demogrāfiju un izdzīvošanu savā Latvijas zemē. Aizvien vairāk arī jaušama bezspēcība politiķu izteikumos un darbībās, kas skar latviešu tautas pastāvēšanas un tās aizsardzības jautājumos. Secinājums ir acīmredzams, liberālais ceļš ir bīstams un slidens mūsu valstij un nācijas pastāvēšanai.”

Spektrs.com pārstāve tic, ka šādā situācijā ir īpaša nozīme tautas kustības vienotībai un mobilizācijai. Marlēna Pirvica no sirds priecājas, ka asociācija “Ģimene” ir apņēmības pilna uzņemot kursu- ģimenes vērtību nostiprināšanā. „ Mēs ticam, ka šāds cēls mērķis un tā realizēšana vainagosies ar panākumiem. Savukārt lielākais panākums Latvijā ir kuplas latviešu tautas ģimenes. Jo pateicoties Dieva atziņai un latviešu tautas kuplajam skaitam -Latvijai ir nākotne!” – piebilst Marlēna.

Taču par zibakcijas laikā internetvidē piedzīvoto stāsta.: „Runājot par mūsu sadarbības partneriem lieku jautājumu nebija, viss bija pašsaprotams. Parakstījās par iniciatīvu labprāt, taču no jauna nākas saskarties arī ar pretēju viedokli, kuram gribas pievērst uzmanību detalizētāks, cerot, ka nākošreiz līdzīgās aktivitātēs nesapratne mazināsies. Nav runa gluži, ka tas ir pretējs viedoklis, tādējādi neatbalstot dabīgas ģimenes, bet gan, ka pastāv uzskats, ka šādām lietām tiek lieki pievēsta uzmanība, salīdzinot, kā ierasts, runa ir par nabadzību Latvijā, mazām algām un bezdarbu. Dažkārt šķiet, ka- nabadzība, mazas algas un bezdarbs tiek izmantots, kā labs aizsegs, lai vienkārši pavīpsnātu, ironizētu, pakritizētu un galu galā neko nedarītu.

Es šo lietu kārtību redzu tā, kā nesen saņēmu atklāsmē no Dieva un par kuru dažkārt runā lielie mārketinga attīstītāji tikai, protams, savā formulējumā. Tas skan šādi: “Vislabāk ir, ja tu pie viena (ilgtermiņā) stipri turies, bet arī no otra (īstermiņā) neatlaidies, jo tas, kas Dievu bīstas tiek tālāk nekā viņi visi!” (Sal. māc. 7: 18)

Mums ir izvirzīts gan ilgtermiņa plāns, kurā iesaistīts ir arī Kaspars Dimiters, un tas ir plānotais referendums, gan arī mazāki īstermiņa plāni. Šajā gadījumā Ilonas Bremzes zibakcija reaģējot uz notiekošo šobrīd, kuru arī nedrīkstam palaist no redzesloka.

Abas lietas ir svarīgas, (kaut arī personīgi man referenduma rīkošanas sakarā, tās patiesais mērķis no galvenā organizatora puses šķiet pretrunīgi vērtējams) un, ja no mums to atbalstīšanā daudz pūļu neprasa, tad kāpēc gan neielikt savu parakstu gan vienā ilgtermiņa plānā, gan arī daudzos citos īstermiņa plānos?

Jā, piekrītu, var jau vispār nereaģēt, kā tas ir izskanējis komentāros internetvidē, uzskatot, ka ar zibakcijas palīdzību reaģējot mēs reklamējam pretējās nometnes centienus. Taču piedodiet var būt tas var skanēt naivi, bet uzskatu, ja mēs neaizsargāsim savas robežas uzskatot, ka ienaidnieks ienākot Latvijas zemē tikai vienkārši reklamējas, tā teikt, izrādās un gozējās slavas saulītē, vai tad mūsu robežu sardzes karavīri ielaižot ienaidnieku bez cīņas nav pārāk lētticīgi?”

Par dažādām interesēm runājot Marlēna Pirvica komentē: ”Protams, var būt arī citādākas intereses, piemēram, saistītas ar pastiprinātu uzmanības pievēršanu, latviešu tautai, Latvijas nacionālām interesēm un Latvijas zemei, taču tas, netraucē nedaudz laika pievērst arī šādai aktivitātei, tādējādi atbalstot domubiedrus un kopā ceļot Latviju dažādos virzienos un līmeņos.”

Andrejs Lucāns - Pēdējos 20 gadus interešu lokā bija un ir palikušas nacionālā un lauksaimniecības problēmas. Pašlaik uzmanība pievērsta Latvijas zemes aizsardzības jautājumiem.  Aģitē Armanda Krauzes aicinājumu balsot par  ”LATVIJAS ZEME LATVIJAS PILSOŅIEM”   -   .

Andrejs Lucāns par zibakciju stāsta: „Pilnībā pievienojos Marlēnas Pirvicas centieniem par kuplu ģimeņu veidošanas apstākļu nodrošināšanu, saglabāšanu, neierobežotu attīstību un šo attīstību diskriminējošu šķēršļu novākšanu. Bez kuplām ģimenēm nereāls ir sapnis par latvisku Latviju.

Latviešu tauta saules mūžu dzīvos tikai tad, ja tā netiks atrauta no savas zemes un valsts,  ja tā runās latviešu valodā, ja vidēji katrā latviešu ģimenē būs četri bērni, kas tiks audzināti gadsimtos izkristalizētajās tautas garīgajās vērtībās- savai ģimenei, tautai un valstij, t.i., nacionālā garā – nacionālā pašapziņā, pašcieņā un atbildības apziņā.  Tiem, kas to uzskata par utopiju, pretargumentam atsaukšos uz skotu filozofa Deivida Hjūma teikto : ”

 „ Ja jūs kaut ko nepieredzat, jums nav tiesību par to runāt, jo, ko neesat piedzīvojis, to jūsu gars nevar satvert vai pat pieskarties tam.’’             

Mūsdienu deputātu un valsts vadītāju neveiksmju pamatā ir šī Hjūma atklāsme – viņi to nav pieredzējuši un piedzīvojuši, tāpēc arī viņu gars to nav spējīgs satvert, pat ne pieskarties tam

Līdzīga ziņa:

13.02.2014. Eiroparlamentāriešu balsojums par Lunačekas ziņojumu izsaucis krasu viedokļu apmaiņu 

14.02.2014. Nebruks.lv par Lunačekas ziņojumu: Marlēnas kariņš ar Krišjāni 

Artūrs Ilziņš: Paldies par Jūsu pausto viedokli. AS Latvijas Maiznieks kā uzņēmums nekultivē divvalodību, taču jāatdzīst, ka mēs savus klientus cenšamies uzrunāt viņiem saprotamā valodā. Šo situāciju esam pārrunājuši ar uzņēmumu SIA Link, kas vada mūsu uzņēmuma ražotās produkcijas degustācijas, lai nākotnē izvairītos no šādiem atgādinājumiem.

Jautājums: Jūs sakāt, ka : „lai nākotnē izvairītos no šādiem atgādinājumiem.” Vai ir iecerēts izvairīties no tādiem klientiem kā es, kuri atgādina? Vai arī tomēr ir iecerēts mainīt situāciju, kad vienlaicīgi tiek uzrunāti klienti divās valodās: latviešu un krievu?

Artūrs Ilziņš: Kā jau es teicu, mēs „Latvijas maiznieks” šo situāciju jau esam pārrunājuši ar SIA Link, kuri organizē mūsu produktu prezentācijas. Ar SIA Link esam vienojušies, ka nedrīkst būt šāda veida pārpratumi un prezentācijām ir jābūt oficiālajā valsts valodā. Gan es pats, gan mani kolēģi regulāri apsekojam veikalus, kur tiek prezentēti mūsu produkti, bet saprotams, ka nevaram visu laiku atrasties blakus SIA Link pārstāvjiem.

Jautājums: Jūs sakāt, ka : „mēs savus klientus cenšamies uzrunāt viņiem saprotamā valodā.” Lūdzu, paskaidrojiet, vai ir runa par saprašanos starp degustācijas vadītājiem un potenciālo klientu, vai ir runa par krievu valodu? Par pirmo-nav nekādas pretenzijas, ir fantastiska attieksme, korektums un laipnība. Bet  vērsta uzmanība pārmērīgai svešvalodas lietošanai, kura nav (ES) valoda.

Turklāt nav skaidrības kādus klientus Jūs cenšaties uzrunāt, vai ir runa par tiem klientiem, kuri ir nepilsoņi (3%), un ir izvēlējušies nepilsonību un atrašanās vietu Latviju ar valsts valodu –latviešu, vai arī šajā gadījumā ir runa par jaunajiem pilsoņiem Latvijā (35%), kuri ir saņēmuši pilsonību un Latvijas Pasi, un tas nozīmē, ka pārvalda valsts valodu un pēc būtības jābūt lojāliem pret Latvijas valsti?

Artūrs Ilziņš: „Mēs kā uzņēmums nekad neesam kultivējuši divvalodību. Es atvainojos gan Jums, gan citiem, kuriem šis starpgadījums ir sagādājis nepatīkamus mirkļus un darīšu visu iespējamo, lai nekas tāds vairs neatkārtotos.”

“Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet vairies no ļauna.”(Sal.pam 3:7)

Pie piedzīvotām sakāvēm ir vainojami daudzi. Taču pie savas dzīves neveiksmēm ir vainojams arī Tu pats. Brīdinājuma vārdi: “Nestreb karstu!” ; “Neliec cilpu kaklā!”; “Neskrien lamatās!” attiecas tieši uz Tevi. Tu saki: „Vai tad es karstu putru strebju? Vai tad es cilpu sev kaklā lieku, bet par kādām lamatām vispār ir runa?” Bet, jo vairāk un skaļāk Tu protestē, jo ātrāk aizcērtas Tev ļaundaru sagatavotās lamatas. Tu sašutumā sauc: „Ko? Ar kādām tiesībām? Laidiet mani ārā!” Bet pretī ir sadzirdams vien klusums. Kad sašutums rimstas un kad lamatu stiprums pārbaudīts vairākkārt un bēgšanas mēģinājumi izanalizēti, bet rezultāts neveiksmīgs un kad beidzot iestājas enerģijas izsīkums, Tu pārdomā notikuma gaitu. Kā tas ar Tevi varēja notikt? Vai nu kā, bet Tu lamatās neiekļūtu. Un kas vispār notika? Tad atceries Manus vārdus: “Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību.”

Tu saki: „Mana pārliecība… Bet kā tad ir ar manu pārliecību? Es taču zinu, ka man ir taisnība. Man šeit vispār nevajadzētu atrasties.” Jā, nevajadzēja. Taču “Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet vairies no ļauna.” Jā, Tu varonīgi seko saviem ideāliem. Lūst vai plīst, bet Tu par taisnību! Paceļot uzvaras karogu augsti virs galvas, nesoties mērķa apskāvienos. Bet kurš skatīsies arī zem Tavām kājām? Jāapskatās, ja nu kāds akmens, peļķe, grāvis vai arī kanalizācijas vāku, kāds pamanījies aizstiept.

Pievērs uzmanību vārdiem: “Vairies no ļauna.” Mans bērns, nekāp varonīgi izliktajā cilpā, jo redz, Tu ej par taisnību. Pamani slazdus un izvairies, tad tu būsi gudrs un taisnots. Un tad Tevi neaizkavēs lamatās iekļūšana, izpildīt savu mērķi savlaicīgi. Īstajā laikā un savā vietā.

Tu saki; „bet, Dievs, es taču par Tevi cietu.” Bet vai Es tev to liku darīt?

Daudz kristiešu saka, ka gods Jēzus dēļ ciest. Bet cieš savas dumjības un godkārības dēļ. Tikai sevi apkaunodami. Evaņģelizē vietā un nevietā, laikā un nelaikā lepodamies ar otro. Labāk īstajā vietā un laikā to darītu, klausoties ko Gans saka, nevis avju prātā lietas sastrādā un labprātīgi no kraujas lēkdami.

“Neesi pārliecīgi taisns un neturi pats sevi par pārliecīgu gudru, jo kāpēc tu gribi pats sev kaitēt?”

Jūs laika zīmes pārzināt, bet laiku, kad runāt ,evaņģēlija vēsti, vai klusēt nezināt? Jūs nepaklausāt sava Gana balsij un uzreiz nesludināt, tad kad to saku, bet pēc tam attopaties, nokavēdami īsto laiku skrienat sasteigt. Bet jau par vēlu. Tā arī paši sev kaunu darīdami. Pēc tam lepodamies viens otram liecināt, ka Manis dēļ cietuši. Ne Manis, bet savas miesīgās atziņas dēļ cietuši.

“Bet neesi arī pārlieku bezdievīgs un nerīkojies kā nelga, jo kāpēc tu gribi nomirt pirms laika?”

Pasargi sevi, neievaino sevi pats un neprasi Man, par ko tev tas? Vai arī, par ko tev tāds lāsts? Pats to sev esi radījis ar saviem miesīgajiem darbiem. Pakļauj sevi Garam, tad redzēsi taisnotu uzvaru savā dzīvē.

“Vislabāk ir, ja tu pie viena (ilgtermiņā) stipri turies, bet arī no otra (īstermiņā) neatlaidies, jo tas, kas Dievu bīstas tiek tālāk nekā viņi visi!”

Novēlu pieturēties vārdiem: „Kas Dievu bīstas tiek tālāk nekā viņi visi!”