Atskatoties uz neseno lielveikala nelaimi, pārliecinājos, ka cilvēka dzīvība mums ir ļoti nozīmīga. Tā bija apbrīnojama vienprātība un vienotība, kā ļoti daudzi raudāja ar raudošajiem, centās palīdzēt cietušajiem, tuviniekiem, pat viņu mājdzīvniekiem..! Tas nozīmē, ka mūsu tautas sirds pukst, un izmisuma brīžos mēs spējam atmest lieko un mobilizēties: palīdzēt, aizstāvēt, ziedot naudu, organizēt labdarības koncertu, apbalvot varoņus-glābējus… Tas ļoti silda sirdi un dod cerību par mūsu valsti.

Tai pat laikā nevaru nedomāt par to absurdu, ka mūsu valstī legāli tiek nogalināti dzīvi cilvēki. Par to, ka ieradušies nelaikā. Par to, ka kādam tai brīdī traucē. Tie ir mūsu nedzimušie bērni. Katru dienu aptuveni 27 – vesela klase. Ar ārstu rokām. Ar vecāku atļauju. Mūsu demogrāfiskās katastrofas apstākļos. Mēs – sabiedrība klusējot to akceptējam. Vainīgie netiek meklēti. Atbalsts krīzes grūtniecībā nokļuvušām ģimenēm/māmiņām no valsts – tuvu nullei.

Papētot abortu iemeslus, biežākie izrādās sociāli ekonomiskie jeb materiālie apstākļi – aptuveni 2/3 abortu gadījumu. Tātad māmiņas nejūtas pietiekami nodrošinātas, lai parūpētos par sevi un bērniņu. Un te ir mūsu – sabiedrības – iespēja palīdzēt. Kāpēc gan mēs nevarētu atdot pašiem vairs nevajadzīgos ratiņus, bērnu gultiņu, drēbītes utt. jeb arī ziedot palīdzības organizācijai šim mērķim? Interesanti, ka Krīzes Grūtniecības centrs (KGC) ir aprēķinājis, ka vienas dzīvības saglabāšanai nepieciešami 300 Ls. Tā ir summa, lai nodrošinātu pirmās nepieciešamības preces bērniņam un mammai – ratiņus, gultiņu, drēbītes, higiēnas piederumus dzemdībām un bērna kopšanai. Papildus tam Kraukļa fonds, kas nodarbojas ar krīzes situācijā esošu ģimeņu atbalstu pārtikas jomā, ir gatavs parūpēties arī par grūtnieču un jauno māmiņu nodrošināšanu ar pārtiku, pateicoties ziedotāju atbalstam. Un šīs nav vienīgās palīdzības organizācijas. Iedomājies, tikai 300 Ls – tā ir dzīvības cena!!! Kā apgalvo KGC vadītāja Judīte Briede-Jureviča, „jo vairāk būtu iespējams nodrošinām māmiņām šīs pirmās nepieciešamības lietas, jo vairāk arī izvēlētos saglabāt bērniņa dzīvību.” Ļoti līdzīgu atbalsta sistēmu realizē arī citas NVO pasaulē – tā ļoti labi darbojas, un māmiņas, turot rokās savus bērnus, ir neizsakāmi pateicīgas par atbalstu krīzes brīdī, kas ļāva izvēlēties bērna dzīvību[1]. 300 Ls – tā daudziem ir nozīmīga summa, patiesībā daudzi neaizdomājas, ka par šo summu tiešām var nodrošināt pamatlietas bērniņam, kaut arī lietotas.

Tas ļoti atgādina slaveno filmu „Šindlera saraksts”, kurā vācu uzņēmējs „atpirka” no nacistiem ebrejus, izglābjot viņus no holokausta nāves. Filmas beigās, kad izglābtie ebreji viņam bija neizsakāmi pateicīgi par dzīvību, viņš nožēlā raudāja un teica, ka būtu varējis izglābt vēl kādus, pārdodot savu mašīnu, nozīmīti, mēteli..

Dārgie deputāti, valdības pārstāvji! Ir nepieciešami aptuveni 2 miljoni latu gadā, lai dotu iespēju ģimenēm un māmiņām saglabāt gaidāmā mazuļa dzīvību. 300 Ls par katru cilvēku. Papildus esošajai dzimstībai tas varētu nodrošināt pat līdz 7000 bērnu gadā pieaugumu mūsu tautai! Attiecīgi šo finansējumu varētu piešķirt ikvienai māmiņai, kurai ir ļoti svarīgs materiāls atbalsts, lai izlemtu par labu dzīvībai. To varētu organizēt ar labdarības organizāciju un sociālo dienestu palīdzību. Mēs tērējam simtiem miljonu latu aizsardzības budžetam vien, simtiem miljonu latu labklājības budžetam, tai skaitā, bez vēlētāju piekrišanas tiek finansēta mistiska dzimumu līdztiesības programma utt. Šajos apstākļos 2 miljoni ir atrodama summa. Šis būtu pirmais darbs jaunajai valdībai.

Vēl viens resurss dzīvības vērtības paaugstināšanai un reālai dzimstības veicināšanai – izbeigsim abortus. Mēs dziļi sirdī zinām, ka aborts ir dzīvības pārtraukšana – slepkavība. To zina gan ginekologi, kuri redz gabalos saraustīto ķermenīti, gan arī sievietes, kuras to atļauj – ilgstošā vainas apziņa un nožēla neļauj šo lietu uzskatīt par vienkāršu „medicīnisku procedūru”.

Nesen sevi pieķēru pie domas, ka es vērtēju mātes dzīvību augstāk par bērna (nedzimuša) dzīvību. Kāpēc? Jo biju iedomājusies, ka aborts Latvijā ir nepieļaujams, izņemot vienu gadījumu – mātes dzīvības apdraudējums. Bet, ja tā padomā – kāpēc gan mātes dzīvība būtu jāvērtē augstāk par nedzimuša bērna dzīvību? Ar ko māte Radītāja priekšā ir labāka par bērnu? Un es sapratu, ka kļūdījos. Mēs visi – jauns vai vecs, spēcīgāks vai mazāk spēcīgs, dzimusi vai nedzimusi dzīvība – esam vienlīdzīgi Dieva priekšā, ar vienādām tiesībām dzīvot. Pie tam, nav lielākas mīlestības, ja kāds atdod savu dzīvību par citu. Ir Viens, kurš ir dzīvības devējs un Viens, kurš to arī paņem. Tāpēc nedzimušu bērnu dzīvības godināšana, nepieļaujot abortus – bērnu masveida nogalināšanu, ir otrs priekšlikums, kuru es aicinu ieviest dzīvē jaunajai valdībai.

Maximas nelaime mums visiem lika apstāties un padomāt par standartiem, kuri ir neaizskarami un svēti. Būvniecībai ir jābūt drošai, kvalitatīvai, brīvai no korupcijas, jo mums rūp sava un apkārtējo dzīvība. Kā būs ar nedzimušas dzīvības neaizskaramības standartu? Vai mēs klusējot turpināsim akceptēt morāli nepieļaujamo?

Lai derīgām pārdomām pilns un sirsnīgs šis Adventa laiks.

[1] Pateicības vēstules no izglābto bērnu vecākiem

Komisija sēdē apsprieda grāmatas „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards” saturu un norādīja, ka šis grāmatu komplekts nav piemērots izmantošanai bērnudārzos un ir jāliek lielāks uzsvars uz ģimeni kā tradicionālu vērtību.

Viedokļi

„Ja mums ir par maz problēmu Latvijā, tad paldies LM par šīs neesošās problēmas aktualizēšanu,” sēdē norādīja deputāte Ingūna Rībena („Vienotība”).

Savukārt vairāki citi sēdes dalībnieki pauda satraukumu par grāmatu saturu. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Ruta Ināra Kaņepēja norādīja, ka par šo jautājumu ir aptaujāti apmēram 400 studenti. Izņemot divus studentus, vairākums ir paudis neglaimojošas piezīmes par to, ka minētie literārie darbi ir „šizofrēniski murgi, kuri zombē sabiedrību”.

Kaņepēja arī no savas pieredzes nedomā, ka bērni tiek ierobežoti viņu dzimuma dēļ. Viņa neatceras gadījumu, kad netiktu ļauts meitenēm skriet un būt aktīvām viņu dzimuma dēļ – līdzīgi citās darbībās netiek ierobežoti arī zēni.

Nevalstisko organizāciju grupas pārstāve Natālija Magazeina pauda satraukumu, ka pirmsskolas vecuma bērniem domātajos metodiskajos materiālos dzimuma lomas identitātes veidošanās tiek dēvēta par procesu, kas var vest dažādos nevēlamos virzienos.

Par Saeimas komisijas sēdi pilns apraksts. 

Plānots arī izvērtēt valsts pienākumu sniegt savu atbalstu. Konferences dalībniekus aicināti uzrunāt tieslietu ministrs Jānis Bordāns, tiesībsargs Juris Jansons, bioētiķis Gunārs Brāzma, Latvijas Universitātes profesore Valentija Liholaja, Latvijas Juristu biedrības pārstāve Natālija Magazeina, zvērināta advokāte Petra Janule, Saeimas deputāte Daina Kazāka, kā arī Eiropas Tiesību un tieslietu centra direktors Gregors Pipinks.

Konferenci moderēs Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (NA) un deputāte Inga Bite.

Asociācija „Ģimene”, kura ir tikai viena no daudzajām NVO, kura piedalās darba grupas sēdēs, pauž neizpratni un izbrīnu par šo soli. Līdz šim darbs bija ļoti konstruktīvs, visi tika aicināti sūtīt savus priekšlikumus, tie tika uzklausīti un apspriesti. „Iepriekšējās sēdēs ekspertu diskusijas nereti bija ļoti emocionālas, tika pārstāvēti dažādi viedokļi, tomēr strīdīgajos jautājumos lēmums tika pieņemts ļoti demokrātiskā ceļā – balsojot, par ko var pārliecināties katrs interesents iepazīstoties ar sēžu protokoliem, tāpēc mums nav saprotama paziņojuma būtība. Minētie argumenti neatbilst patiesībai. Vēl vairāk. Darba grupas vadītājs I.Parādnieka kungs, mūsuprāt, ir vadījis sēžu darbu ļoti profesionāli un atbildīgi, pieaicinot plašu ekspertu loku, piemēram,  Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāju profesori Valentiju Liholaju, zvērinātu advokāti Petru Januli, kura raksta savu doktora disertāciju par nedzimuša bērna tiesisko statusu, Krīzes Grūtniecības centra vadītāju Judīti Briedi un citus.

Arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju ir pārstāvējuši dažadi ginekologi, kuru viedokļi nebūt nav viennozīmīgi traktējami katrā konkrētajā jautājumā, par kuriem līdz šim profesionāli diskutējām. Piemēram, šodien, turpinot darbu, mēs uzklausījām vienu no šīs asociācijas pārstāvjiem – ārstu Gintu Lapiņu, kura viedoklis vairākos jautākos neatbilst oficiālajam ginekologu asociācijas paustajam viedoklim presē. Pie tam, ikviens darba grupas loceklis pārstāv kādu ekspertu loku vai sabiedrības daļu, nevis kristīgās baznīcas oficiālo viedokli. Tas, ka darba grupā piedalījās „Luterāņi Dzīvībai” un katoliskās kustības „Par dzīvību” pārstāvji nebūt nenozīmē vienīgi kristīgo organizāciju viedokļu paušanu. Visas pārējās organizācijas un akadēmiskās vides pārstāvji izsaka savu neatkarīgu un profesionālu viedokli, lai iestrādātu kompleksu atbalsta sistēmu sievietēm un ģimenēm, kuras nonākušas krīzes situācijā. Darba grupas mērķis ir nevis aizliegt abortus, bet gan mainīt valsts un sabiedrības attieksmi par labu nedzimušai dzīvībai”, nobeigumā pauž „Asociācijas Ģimene” valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze. Savukārt, Krīzes Grūtniecības centra vadītāja Judīte Briede – Jureviča uzsver: “Ir būtiski palielināt tēva un vīrieša atbildību, lai sievietes netiktu atstātas vienas tik grūtā brīdī, kā arī mērķtiecīgi strādāt ar jauniešu sagatavošanu ģimenes un laulības dzīvei, vecāku pienākumiem un atbildīgai rīcībai.”

Lai gan darba grupu šodien pameta vairāki tās locekļi, priekšlikumu apspriešana turpinājās un tika pieņemts lēmums virzīt vēl nedzimuša bērna aizsardzības nostiprināšanu valstiskā līmenī, kā arī pagarināt pirms aborta pārdomu laiks no 3 līdz 5 dienām, lai sievietēm nodrošinātu iespēju saņemt informāciju par atbalsta iespējām un palīdzību.

Iepriekš presē izskanējis, ka grāmatas paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem diskusiju veicināšanai par zēnu un meiteņu lomām.

Kā skaidro grāmatu veidotāji, grāmatas lasīšana bērnudārzā palīdzēs veidot viedokli par dzimumlīdztiesības jautājumiem, piemēram, vai meitenēm spēlēt futbolu ir pieņemami, vai puišiem, kuri vēlētos paspēlēties ar lellēm, par to būtu jākautrējas, vai visām meitenēm patīk rozā drēbes, bet puikām – tumšas, un vēl daudziem citiem jautājumiem.

Taču SPEKTRS redakcijā ir saņemti satraukti zvani no vecākiem, kuri uzskata, ka tādā veidā tiek izplatīta līdzcietība pret homoseksualitāti, nevis, lai puikām mācītu vīrišķību un meitenēm sievišķību. Kāds satraukts un iekarsis divu bērnu tēvs jautā: „Kāpēc man neviens nejautā tieši: „Vai jūs vēlaties, lai Jūsu dēlu padarām par homoseksuālu? Mēs zinām lielisku veidu kā to panākt!” Mana atbilde ir: „Nekad!”

Šodien valsts augstākajām amatpersonām iesniegta protesta vēstule par tendenciozu bērnu grāmatu. 54 nevalstiskas organizācijas pieprasa Labklājības ministres demisiju. Fonda “Moral Revolution” vadītāja Natālija Magazeina pauž sašutumu par to, ka Labklājības ministrija ir piekritusi šo grāmatu tulkošanai un izplatīšanai, gan arī par to, ka sabiedrība nav bijusi iesaistīta šajā procesā. Organizāciju vārdā Natālija Magazeina  teica: „Mēs uzskatām, ka šo grāmatu publicēšana un izplatīšana pārkāpj Latvijas tiesību aktus un apdraud valsts pamatus – ģimeni kā īpašo sievietes un vīrieša savienību, kā arī bērna tiesības uz savu tradicionālo un garīgajās vērtībās skaidri balstīto identitāti.”

Ne tikai bērnu vecāki nojauš, ka tāda veida dzimumlīdztiesības mācīšanai ir mērķis dezinformēt bērnus par savu dzimumu, bet arī nevalstiskās organizācijas runā par to pašu. „Tādējādi bērnos tiek nevis nostiprināta no dzimšanas dotā dabiskā dzimuma identitāte, bet, apzināti radot dzimumu jucekli, tā tiek grauta, veidojot situāciju mākslīgai citas orientācijas iegūšanai,” Organizāciju vārdā saka Natālija Magazeina.

Nevalstiskās organizācijas uzskata, ka šajā gadījumā vairs nav runa par dzimumu līdztiesību, bet gan par dzimumu maiņu!

Nevalstiskās organizācijas aicina ieskatīties grāmatas saturā minot kādu konkrētu bērnu identitātes graušanas piemēru:

«Čau!» saka tas, kuru sauc Kārlis. «Kā tevi sauc?»

«Rūta,» otrs bērns atteic. «Pārējie gan visu dienu saukāja mani par Rihardu, un es jau gandrīz esmu pieradusi pie tā.»

«Es labi zinu, ko tu domā,» Kārlis saka. «Mani šodien saukāja par Karlīnu.»

Abi bērni vienojas, ka viņiem gribētos tādus vārdus, kas piederētos, savādā otrdienā satiekoties Alā.

«Ja mani sauc Uno, tu vari būt Duo,» Kārlis ierosina.

Protesta vēstulē teikts, ka bērniem tiek mainīta dzimuma identitāte, lai gan viņiem tā šobrīd liekas kā spēle.. Šeit jau tiek lietota nekatrā dzimte, līdz ar to dzimums tiek aizstāts ar “dzimti”..

Grāmatām pievienots metodiskais materiāls, kura 27. lpp. pavisam skaidri pateikts: ”Šī metodiskā materiāla mērķis ir panākt, lai bērnu dzimumam nav izšķirošas nozīmes (!!!!!). Nav vienas galīgās patiesības par to, kādiem jābūt zēniem un kādām – meitenēm. Šādu patiesību ir daudz, un tās ir mainīgas.” Šāds apgalvojums neatbilst dabas likumiem par vīrišķību un sievišķību, kā arī ir klajā pretrunā ar Latvijas sabiedrības interesēm.

Sakarā ar ministres nostāju nevalstiskās organizācijas ir pārsteigtas, jo Ar Labklājības minstri I.Viņķeli ir notikušas diskusijas, kurās tika vērsta uzmanība uz tradicionālu ģimeņu stiprināšanas kritisko nepieciešamību, uz nepieciešamajiem pasākumiem demogrāfijas krīzes pārvarēšanā, uz to, ka nepieciešams valstisks atbalsts laulību skaita palielināšanai utml. Tomēr tagad mūs pārsteidz šo grāmatu lieta, kas savā būtībā grauj ģimenes institūtu.

Nevalstisko organizāciju sastādītā protesta vēstulē tiek atgādināts negatīvs piemērs ministrei uzstājoties televīzijā. „LTV1 raidījumā “Sastrēgumstunda” 29.08.2012. ministre atzina, ka valstij nav jāveicina laulību skaita pieaugums, jo tā būšot diskriminācija pret kopā dzīvojošiem pāriem un nepilnām ģimenēm (pretruna ar LM nolikuma 5.2.13. pantu – „Ministrija veicina bērniem un ģimenei labvēlīgas vides veidošanos valstī“). Pie tam, ministre kā labu dzimumu līdztiesības piemēru raidījumā minēja Zviedriju (lai gan statistika rāda, ka Zviedrijā ir ļoti augsts pašnāvību skaits, kā arī milzīgs antidepresantu lietotāju skaits, Zviedrijā ir vairāk nekā 40 tūkstoši bērnu, kam vecāki, vai viens no vecākiem ir homoseksuāli). Tādējādi top skaidrs, ka ministrei nav saprotamas elementāras pamatlietas par ģimeni un laulību kā valsts balstiem, kā arī neinteresē Latvijas tautas labklājība, bērnu tiesības un sabiedrības intereses.” Organizāciju pārstāvji jautā: „Jājautā, kā interesēs viņa strādā?”

Sabiedrisko organizāciju prasība

Pamatojoties uz katastrofālajiem demogrāfijas rādītājiem, un loģiski sekojošo ģimenes un laulības institūta stiprināšanas nepieciešamību; Satversmes 1., 110. pantu, Bērnu tiesību aizsardzības likumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Ministru Kabineta iekārtas likumu, Labklājības ministrijas nolikumu:

Pieprasām:

1.     Labklājības ministres I.Viņķeles demisiju;

2.     nekavējoties aizliegt grāmatu „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards” izplatīšanu un pasniegšanu bērniem;

3.     aizliegt metodisko materiālu pedagogiem “Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm”;

4.     saukt pie atbildības visas amatpersonas, kuras piedalījušās šī prettiesiskā materiāla sagatavošanā un izplatīšanā.

Projekta kopējās izmaksas ir6430 lati. Katra grāmata ir izdota 500 eksemplāros.

>>Grāmatas vizuālais izskats<<

„Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.  Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.” (Ps 139:14-16)

Pagājušajā mēnesī notika Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde par abortiem. Sēde beidzās bez lēmuma pieņemšanas – deputāti netika līdz balsojumam par izmaiņu tālāku virzīšanu un nolēma diskusijas turpināt.

Pēc notikušās sēdes SPEKTRS.COM saņēma divas nozīmīgas vēstules šajā sakarā. SPEKTRS.COM izsaka pateicību Jānim Pļaviņam un Natālijai Magazeinai no „Moral Revolution” par to, ka jautājums par abortiem Latvijā nav vienaldzīgs.

Statistika: Pērn Latvijā izdarīti vairāk nekā 10 tūkstoši abortu, un priekšlikums mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu radies pēc nesen Saeimā notikušās konferences, pēc kuras asociācija “Ģimene”, kas pārstāv kristīgo virzienu, vērsās pie politiķiem ar vairākiem priekšlikumiem abortu skaita samazināšanai Latvijā.

Apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) sēdes sākumā visiem izdalīja embrijus, lai parādītu, “ka bērniņam, kurš ir ieņemts, jāpiedzimst”.

Deputāti apsprieda priekšlikumu mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, tajā nosakot, ka “Katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību”. Taču iesniegtajā priekšlikumā abortu atbalstītāji saskata abortu aizliegumu.

Pašlaik likums pasaka, ka “katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību”.

Atbalsts sievietēm

Izskanējis priekšlikums arī palielināt atbalstu sievietēm, kas vēlas izdarīt abortu, proti, apdomas laiku palielināt no 72 stundām līdz piecām diennaktīm jeb 120 stundām. Komisijas vadītājs arī aicināja apspriest nodrošināt iespējas piedzimušu bērniņu nodot adopcijā kā vienu no atbalsta mehānismiem. Varētu arī izveidot Dzimstības veicināšanas fondu, piešķirot vienreizēju pabalstu pēc bērna piedzimšanas ģimenēm ar smagiem finanšu apstākļiem.

“Uzsveru, ka tas nav abortu aizliegums, bet atbalsta mehānisms sievietēm. Mūsu pamatuzstādījums – ka visiem ir viens mērķis, neapšaubīsim to, aborti kā operācija, procedūra ir nepieņemama, un vēlamies, ja bērniņš ir ieņemts, viņam ir jāpiedzimst. Kā par to radīt izpratni sabiedrībā, tas ir galvenais apakškomisijas uzdevums,” pastāstīja Parādnieks.

“Tas būs kā simbols, par ko tad mēs īsti cīnāmies. Mēs visi kādā brīdī esam bijuši šādi. Tagad esam mazliet paaugušies,” sacīja Parādnieks, izdalot embrijus, kas parāda, kāds izskatās bērns 12 nedēļās pēc ieņemšanas.

Tiesībsargs Juris Jansons: “Ar abām rokām esmu par bērniem un visos iespējamos veidos, rūpējamies arī par nedzimušiem bērniem, bet mēs varētu izvairīties no šādām likuma normām, ja sabiedrības apziņa būtu tam sagatavota. Svarīgākais ir, kā sabiedrība un potenciālās mammas uztver šo stāvokli, kurā viņas ir. Ir pārliecinātas un jūt, ka valstij ir reāla programma, atbalsta mehānisms, lai varēt nodrošināt pilnvērtīgu bērniņa attīstību un piedzimšanu. Tas ir svarīgāk, jo piedāvātā likuma redakcija pēc savas būtības neko nemainīs, ja nemainīsies attieksme, uz to pašu Lietuvu aizbrauks.” pavēstīja tiesībsargs.

Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Līvija Liepiņa:  ”Ja priekšlikumam nav atrunas, kuros gadījumos, kādā procedūrā ir iespējams veikt abortu, pašreizējā redakcija liecina par abortu aizliegumu. Veiksmīgāk būtu nevis aizliegt, bet piedāvāt sievietēm reālu atbalstu, jo likumsakarība starp abortu aizliegumu un dzimstības pieaugumu nav konstatēta. Otrs svarīgs aspekts – jāatceras, ka atrodamies Eiropas Savienībā. Mēs veiksim maksājumus Igaunijai, jo sievietes var aizbraukt un šādu operāciju veikt citur.”

VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule: „Problēma ir jāskatās plašāk, ir jāveic analīze par iemesliem, kāpēc sievietes izšķiras par abortiem.”

“Māmiņu kluba” pārstāve Sandija Salaka: „Nosakot stingrākus aizliegumus bez lielāka finansiāla atbalsta, var pastāvēt risks ar nelegālajiem abortiem, kas var palielināt sieviešu māšu mirstību.”

Pretējs viedoklis

Deputāte Daina Kazāka (Reformu partija): “Ir svarīgākas sievietes kā dzimušas personas tiesības nekā nedzimuša embrija tiesības.”

Sagaidot negatīvu reakciju no klātesošajiem Kazāka atzina, ka tas viņu ir izsitis no līdzsvara, un, nesagaidot sēdes beigas, pameta telpu.

PRETREAKCIJA 

Pēc notikušās sēdes atbalss sabiedrībā.

Jānis Pļaviņš nodarbojas saistībā ar strukturētu ūdens Memory Water ražošanu. Dodot cilvēkiem informāciju, par to, kā būt laimīgākiem un labāk sasniegtu savus mērķus.  Jānis Pļaviņš piedalās arī Igates baznīcas būvniecības projektā.

Kad rodas cilvēks?

Tā kā dažādu nozaru zinātniekiem – juristiem, ārstiem un biologiem nav vienots viedoklis, tādēļ izskaidrojums nav meklējams sarežģītos aprēķinos un pētījumos. Cilvēka rašanās brīdi iespējams izskaidrot ar elementāru loģiku.

Kad mašīna ir? Tad, kad ir samontētas visas tās daļas.
Kad cilvēks ir? Tad, kad spermatozoīds ir savienojies ar olšūnu. Tās ir vienīgās samontējamās detaļas. Tālāk mazais cilvēciņš attīstās un izaug pats no sevis, no iekšienes. Dzīvai būtnei – ne kājas, ne galva, ne rokas netiek atsevišķi piemontētas.

Ne velti arī dažādu pasaules reliģiju svētajos rakstos ir teikts, ka brīdī, kad spermatozoīds ir savienojies ar olšūnu šajā veidojumā ieiet dvēselē un cilvēks jau ir, lai arī ļoti maziņš.

Ir tikai 4 atšķirības starp dzimušu un nedzimušu cilvēku :

a) izmērs
b) attīstības līmenis
c) atkarības līmenis
d) vide, kurā dzīvība atrodas

Svaru princips

Ir gadījumi, kad aborts ir pieļaujams, tomēr tie ir īpaši gadījumi. Ja vienā svaru pusē ir dzīvība, tad otrā pusē jābūt kam līdzvērtīgam. Nebūtu pareizi nogalināt dzīvību, aizbildinoties ar naudas trūkumu. Naudas vienmēr bus par maz.  Tieši naudas trūkums Māmiņu kluba aptaujā minēts kā visbiežākais aborta iemesls. Uzskatu, ka mātes dzīvības apdraudējuma, iespējams izvarošanas, kroplības u.c. smagos gadījumos aborts būtu saprātīgs risinājums. Tomēr tie ir ļoti reti gadījumi.

Tajā pašā laikā būtu jāpalielina jaunajām māmiņām atbalsts, tomēr valsts vai pašvaldības atbalsta neesamība nevar būt attaisnojums dzīvības atņemšanai. Tad varētu dēļ naudas neesamības atņemt dzīvību arī 6 mēnešu vecam bērnam, jo viņš tāpat neko nesaprot, čurā pamperos, ir neattīstīts, atrodas pilnīgā vecāku atkarībā, tikai atrodas nevis mātes vēderā, bet telpā. Nav citu atšķirību. Ja viņam atņemsim dzīvību viņš pat neatcerēsies, ka ir bijis piedzimis. Uz priekšu?

Vajag tikai iegūt zināšanas pirms taisīt abortu

Uzskatu, ka šobrīd sabiedrība nav gatava aborta aizliegumam, tādēļ tos arī nevajadzētu aizliegt. Nebūsim ekstrēmisti. Tomēr likumā ir nepieciešams paredzēt, ka dzīvība ir aizsargājama no ieņemšanas brīža. Šī ir deklaratīva norma un abortu neaizliedz. Līdzīgi kā Satversmē noteiktās tiesības uz iztiku mums nedod tiesības iet uz Labklājības ministriju vai banku pēc naudas, ja mums trūkst iztikai.

Jaunajām māmiņām vajadzētu aizliegt izdarīt abortus pirms tās nav apmeklējušas profesionālus konsultantus, piemēram, Grūtniecības krīzes centrā vai citos līdzīgos centros Latvijā. Skat. http://www.krizescentrs.lv/. Interesanti, ka šādiem centriem ir ļoti augsti rezultāti – vairāk kā 90% sieviešu pēc zināšanu iegūšanas izvēlas paturēt dzīvību. Arī šo centru kapacitāte ir pietiekama, lai palīdzētu visām jaunajām māmiņām, kuras atrodas izvēles priekšā. Diemžēl tikai jaunās māmiņas par to neko nezina.

Baltic Business Law Office valdes locekle un fonda “Moral Revolution” valdes locekle, Mg. iur. Natālija Magazeina

Nedzimis bērns ir patstāvīgs un aizsargājams tiesību subjekts

Latvijā uz pasaules valstu fona ir izteikti liberāls abortu regulējums, kas sievietei dod neierobežotas privilēģijas lemt par cita cilvēka (nedzimušā bērna) dzīvību. Lai izdarītu šādu izvēli nav nepieciešami nekādi papildus kritēriji, piemēram, daudzās citās valstīs (mātes dzīvības apdraudējums, izvarošana, kropls bērns vai tml.). Lai turpinātu diskutēt par šiem jautājumiem, manuprāt, vispirms ir jāizprot nedzimuša bērna legālais statuss. Tikai pēc tam varam diskutēt par to, vai un kad iespējama šīs jaunās dzīvības nogalināšana.

Regulējums starptautiskajos aktos

Tiesības uz dzīvību ir noteiktas daudzos starptautiskos aktos: Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 6. pants 1. daļa – Tiesības uz dzīvību ir katra cilvēka neatņemamas tiesības. Šīs tiesības aizsargā likums. Nevienam nedrīkst patvarīgi atņemt dzīvību.

ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija 3. pants – Ikvienam ir tiesības uz dzīvību.

EP Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. pants – Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Nevienam nedrīkst ar nodomu atņemt dzīvību, izņemot, ja tiek izpildīts tiesas spriedums pēc apsūdzības noziegumā, par kuru likums paredz šādu sodu.

ANO Bērnu tiesību deklarācijas preambula – bērnam viņa fiziskā un garīgā brieduma trūkuma dēļ ir nepieciešama īpaša aizsardzība un gādība, ieskaitot arī pienācīgu tiesisko aizsardzību, kā pirms, tā arī pēc dzimšanas.

Latvijas regulējums

Tiesības uz dzīvību ir aizsargātas arī Latvijas normatīvos aktos:

Satversmes 93. pants – Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.

Satversmes 94. pants – Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību.

Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 1. pants – Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu nedzimušu dzīvību un jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.

28.10.2003. MK noteikumu Nr.590 “Grūtniecības pārtraukšanas organizatoriskā kārtība” 2.1. punkts – Legāls aborts – grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās [kur paliek vīrieša griba?]  līdz grūtniecības 12. nedēļai [nav nekādi kritēriji – sievietes dzīvības apdraudējums utt.…]

Rodas jautājums – kas ir “ikviens”, “katrs cilvēks”, “persona”, “bērns”? No kura brīža apaugļotu olšūnu var uzskatīt par bērnu jeb potenciālu cilvēku?

Ar zinātnes atzinumiem ir pierādīts, ka cilvēka aizmetņa dzīvība sākas ar ieņemšanas brīdi un tās “kvalitāte” pieaug ar katru embrija attīstības posmu. Ir 2 cilvēka attīstības posmi:

Intrauterinārais – sākas ar ieņemšanas brīdi;

Ekstrauterinārais – sākas ar piedzimšanas brīdi; atrašanās sociālajā vidē.

Bērniņa sirds sāk pukstēt jau aptuveni 22. dienā, pakāpeniski attīstās viņa orgāni, kauli, veidojas pirkstu nospiedumi utt. 12. nedēļā bērniņam ir viss, lai viņš sajustu sāpes (nervi, mugurkauls), viņš ir kustīgs.

Nedzimis bērns nav tikai sievietes ķermeņa daļa, bet gan bioloģiski unikāla cilvēciska būtne, kas aug sievietes ķermenī.

Šobrīd ne starptautiski, ne reģionāli nav vienotas izpratnes par tiesību uz dzīvību sākuma brīdi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2007. gada 20. marta spriedumā lietā Tysiac v. Poland noteica, ka dzīvības sākuma brīža izpratne ir katras valsts brīvības ietvaros.

Uzskatu, ka Latvijā nedzimis bērns ir jāaizsargā un vispārīgā gadījumā jādod viņam tiesības piedzimt. Šobrīd saskaņā ar Civillikuma 386. pantu fiziska persona spēj mantot, ja mantojuma atklāšanās laikā viņa ir ieņemta, kaut arī vēl nav piedzimusi. Izveidojusies absurda situācija – nedzimušam bērnam ir tiesības uz mantojumu, bet nav tiesību dzīvot..

Ungārijas un Vācijas piemēri

Interesanti šos jautājumus ir atrisinājusi Ungārija. Ungārijas konstitūcija nosaka, ka cilvēka cieņa ir neaizskarama. Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību un cilvēcisku cieņu; embrija un augļa dzīvība tiek aizsargāta no ieņemšanas brīža. Papildus tam ir pieņemts Ģimenes aizsardzības likums.

Arī Vācija strikti iestājas par nedzimuša bērna tiesībām dzīvot. Vācijas Federātīvās konstitucionālās tiesas lēmums BVerfGE 39, 1 (1975) noteic, ka mātes miesās veidojošās dzīvība kā patstāvīgs tiesību subjekts bauda konstitūcijas aizsardzību (VFR Pamatlikuma 2. panta 2. daļas 1. teikums, 1. panta 1. daļa). No valsts pienākuma šo dzīvību aizsargāt izriet ne vien aizliegums valstij tieši iejaukties dzīvības veidošanās procesā, bet turklāt uzliek valstij par pienākumu šo dzīvību aktīvi aizsargāt (burtiski: “nostāties tai priekšā”). Miesas augļa dzīvības aizsardzība principā visas grūtniecības laikā ir vērtējama augstāk par grūtnieces pašnoteikšanās tiesībām; to nedrīkst apšaubīt nevienā grūtniecības periodā.

Tiesības uz dzīvību pamatojas dabiskajās tiesībās

Tiesības uz dzīvību ir dabisko tiesību visaugstākā vērtība. Ikvienam ir skaidrs, ka nevienam nav tiesību nogalināt otru. Šis pats princips ir attiecināms arī uz dzīvu nedzimušu bērnu, kurš jau pirms dzimšanas mātes miesās ir unikāla persona ar savu ģenētisko kodu.

Risinājumi

1. Jēdzienu “bērns” attiecināt arī uz nedzimušiem bērniem no ieņemšanas brīža. Tādējādi bērni jau kopš ieņemšanas brīža, pamatojoties uz rakstītām tiesību normām, baudītu viņu dzīvības aizsardzības tiesības. Tādā gadījumā papildus normas nebūtu jāpieņem.

2. Viennozīmīgi atbalstu likumprojektu, kurš paredz izteikt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7. pantu šādi: “Katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību.”

3. Gadījumā, ja šobrīd netiek noteikts abortu vispārējs aizliegums ar atsevišķiem izņēmumiem, tad ir jānosaka obligāts konsultāciju apmeklējums pie valsts atzītām organizācijām, kuras nodarbojas ar krīzes grūtniecībā nonākušo māmiņu atbalstu un informēšanu. Tāpat būtu jāpagarina arī tā sauktais “pārdomu laiks” pēc ārsta norīkojuma uz abortu izdarīšanu līdz aborta veikšanai – 3 dienu vietā būtu jābūt vismaz 5 dienām. Lēmumu pieņemšanas procesā par abortu būtu jāiesaista arī bērna tēvs. Šobrīd tēvu tiesības (bieži vien pat uz vienkāršu informāciju, ka ir gaidāms bērniņš) tiek pilnībā ignorētas. Aborta veikšanai būtu jāsaņem arī bērna tēva rakstveida piekrišana.

4. Atbalstu papildinājumu Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 1. pantā: “Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu nedzimušu dzīvību no ieņemšanas brīža un jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.”

Papildus tam ir jāparedz kriminālatbildība par Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 15. panta (ierobežojumi medicīniskajā apaugļošanā) pārkāpumiem, jo šobrīd par medicīniskās apaugļošanas pārkāpumiem ārsti nevar tikt saukti pie atbildības.

__________Līdzīgas ziņas______________

Darba grupā diskutē, kā uzlabot konsultāciju sniegšanu sievietēm pirms izšķiršanās par aborta veikšanu

Vai diskusijā par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu aborti ir prioritārais jautājums?