Foto: Gods Princess At Heart

Nesen nācās piedzīvot brīnišķīgas emocijas politiska satura ziemassvētku vakara sarīkojumā. Profesionāls vakara vadītājs un savas profesijas lietpratējs parūpējās, lai pavadītais laiks nebūtu garlaicīgs. Pasākuma nagla – karaoke dziedāšana. Tas, protams, ir atsevišķs stāsts, jo kā zināms, latvieši ir dziedātāju un dejotāju tauta. Abas īpašības vakara gaitā izpaudās pilnā krāšņumā.

Vakara gaitā dalībnieki kā bišu spietā ik pa laikam pārcēlās no viena bagāti klāta galda, pie otra. Es nebiju izņēmums. Vakara gaitā paciemojos pie katra galda. Latviešu tautas viesmīlībai nav gala. Pie katra galdiņa nācās vispirms iekosties speķa pīrādziņā vai kādā citā našķī un tikai tad sākt sarunu par politiku.

Neizpalika sarunas arī par mūžības tēmu- pagānisms un kristietība vienā kokteilī. Dzert to nemaz negribējās. Taču nevienu nevar vainot, jo piedāvājums tiek pasniegts no visas sirds un ar pārliecību. Saprotams, lai mainītu pasaules uzskatu vispirms, jātiek galā ar tās definīciju. Viens no sarunas biedriem apgalvoja, ka ziemassvētku vecītis taču esot atvasinājums no Svētā Nikolasa savukārt viņš taču esot bijis kristietis, tātad ziemassvētku vecītis ir kristīgā vērtība. Mans galvenais uzdevums bija iegalvot, ka nevis Svētajam Nikolasam ir jābūt uzmanības centrā, bet gan mūsu Pestītāja Jēzus Kristus dzimšana. Jēzus Kristus ir visas pasaules centrs un kristieši svin Jēzus Kristus piedzimšanu. Lūk, tā arī ir galvenā, īstā, mūžam nemainīgā un neviltotā kristīgā vērtība. Sarunas biedrs apmulsa, bet veikli izgāja no situācijas aicinot uzlaist danci.

Svētais Nikolass

Mūsu ēras 4. gadsimtā Pataratas pilsētā, (Romas impērijā), kas atrodas mūsdienu Turcijā dzīvoja kāds bagāts un dievbijīgs jauneklis vārdā Nikolass. 17 gadu vecumā viņš kļuva par mūku un sāka studēt teoloģiju, 25 gadu vecumā kļuva par Demras bīskapu Turcijas Rietumu krastā. Būdams bagātu vecāku dēls, viņš savu bagātību tērēja, palīdzot nabagiem un īpaši rūpējoties par bērniem, apdāvinādams tos ar dažādām dāvanām. Pēc nāves Nikolass tika pasludināts par svēto gan Romas katoļu baznīcā, gan Pareizticīgo baznīcā. Arī mūsdienās Itālijas dienvidu pilsēta Bari ir nozīmīgs katoļu centrs un to ik gadu apmeklē tūkstošiem svētceļnieku, lai Svētā Nikolasa bazilikā atdotu godu mūsdienu Santa Klausa jeb Ziemassvētku vecīša prototipam – Svētā Nikolasa relikvijām (pīšļiem). Savukārt krievu pareizticīgajā tradīcijā svētais Nikolass biežāk tiek dēvēts par Nikolaju Brīnumdarītāju iekļaujot tēlu ikonā.

Iepirkšanās un dāvināšanas kults

19.gadsimtā izceļotāji no Holandes stāstu par Svēto Nikolasu nogādāja Amerikā, kur tas pamazām pārtapa, patērētāju sabiedrībai, pieejamākā tēlā Santa Klausā jeb Ziemassvētku vecītī, sarkanā mētelī ar garu baltu bārdu. Un ziemassvētki pārtapa gaistošā iepirkšanās un dāvināšanas laikā. 1931.gadā mārketinga speciālisti stāstu par Ziemassvētku vecīti materializēja dzīvē. Mākslinieks Hedons Sandbloms uzzīmēja iedomātu ziemassvētku vecīti, kas kalpoja par kompānijas “Coca- Cola” dzēriena reklamēšanu Ziemassvētku laikā, cerot uz apgrozījuma palielināšanu. Pirms tam ziemas mēnešos “Coca- Colas” dzērieni nebija sevišķi pieprasīti. Taču tagad reti kur ASV Ziemassvētki tiek sagaidīti bez šī dzēriena.

Ziemassvētku vecītis- nekaitīga izklaidēšanās vai traģiska uzmanības novēršana?

Johans Pipers desiringGod.org dibinātājs un skolotājs, kā arī Betlēmes koledžas & semināra kanclers, 33 gadus kalpojošais mācītājs Minesotas Betlēmes baptistu baznīcā, kā arī vairāk nekā 50 grāmatu autors salīdzinot Santa Klausu ar Jēzu Kristu teica zīmīgu domu: „Ziemassvētku vecītis piedāvā tikai zemes lietas, neko mūžīgu un paliekošu. Jēzus piedāvā mūžīgu prieku visā pasaulē.

Ziemassvētku vecītis piedāvā gaistošu labumu, kas ir nopelnāms ar labiem darbiem dziesma vēstī: “Viņš zina, kad tu guli. Viņš zina, kad tu esi nomodā. Viņš zina, kad esi bijis labs vai slikts, tāpēc esi labs dāvanu dēļ.” Tā ir lietu praktizēšanas reliģija. Taču Jēzus piedāvā bezmaksas žēlastības dāvanas caur ticību.”

Kaut arī vienas reliģijas pārstāvji atdod godu pīšļiem, savukārt citas reliģijas pārstāvji godina ikonu, bet liela sabiedrības daļa izvelējusies piekopt iepirkšanās un dāvināšanas kultu, tomēr atsevišķas darbības līdz šim nav spējušas aizēnot Ziemassvētku patiesā stāsta brīnuma aktu- mūsu Pestītāja Jēzus Kristus dzimšanu. Lūk, tā arī ir patiesā visai pasaulei sniegtā dāvana iekļaujama kristīgo vērtību saraksta galvgalī.

Lai mūžam mūs pavada Ziemassvētku vēsts: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” (Lūk.2:14)

Un, lai skan dziesma: „Klusa nakts, svēta nakts”.

Līdzīga ziņa

Betlēmes spožā rīta zvaigzne – bija vai nebija?

Ziemassvētku „prāta spēle”

Gada skaistāko svētku – Ziemassvētku gaidās

Ziemassvētku gaidās: Dievs Radīja Pasauli no nekā?!..

Foto: ePilupu

Darba devējiem Lielbritānijā nav jāuztraucas, ka viņu darbinieki apsveic viens otru Ziemassvētkos, jo tādējādi nepastāv diskriminācija pret citu reliģiju pārstāvjiem, paziņoja Karalistes līdztiesību un cilvēktiesību komisija,- ziņo spektrs.com/РИА Новости.

“Reliģijas brīvība ir cilvēka pamattiesības, un to nevajadzētu nomākt bailes aizvainot kādu. Tomēr, daudzi darba devēji tagad ir patiesi nobažījušies, ka attiecībā uz saviem musulmaņu vai ebreju ticības padotajiem var būt veikta diskriminējoša rīcība” raksta avīze The Sunday Times  citējot komisijas priekšsēdētāju Deividu Aizeku.

Deivids Aizeks piebilda, ka ir pienācis laiks, “piemērot samērīgu pieeju” par šo jautājumu, piemēram, kad sabiedrībā rezonansi ieguva aizliegums Ziemassvētku laikā kinoteātri izrādīt filmas rullīti, kurā redzama kristīgās lūgšanas „Mūsu Tēvs debesīs!” aina.

Šajā gadījumā, Aizeks bažījas, ka reklāmas ražotāji varētu pilnīgi aizliegt reliģisku saturu. Tajā pašā laikā, viņš atgādināja, ka patiesas demokrātiskās sabiedrības pazīme ir “ievērot tautas tiesības paust pārliecību, kurai var arī nepiekrist.”

Holivudas filmu studija “Columbia Pictures” sadarbībā ar “LD Entertainment” laidusi klajā režisora Kevina Reinolda vēsturisko drāmu “Risen”, kas latviskais nosaukums ir “Augšāmcēlies”.

Filmas veidotāji centušies atainot notikumus, kuri risinājušies Jeruzalēmē un tās apkārtnē četrdesmit dienas pēc Jēzus krusta nāves un augšāmcelšanās. Kinostāsta galvenajam varonim kādam Romas impērijas karaspēka virsniekam, kuru atveido aktieris Džozefs Fainss, Jūdejas prefekts Poncijs Pilāts uzdevis izmeklēt Kristus miesas pazušanu no kapa.

Kinodarba autori centušies sasniegt pēc iespējas precīzāku vēsturisko faktu atainojumu, tieši sekojot Svēto Rakstu motīviem.

Filmu “Augšāmcēlies” no 17.marta plāno sākt izrādīt lielākajā Eiropas daļā, taču Latvija starp tām neesot iekļauta. Iespējams, ka filmu izplatītāji uzskata, ka latviešiem šī filma nebūšot īsti piemērota.

Foto: telegraph.co.uk

Neaizmirstot Ziemassvētku brīnuma stāstu par Betlēmes rīta zvaigznes mirdzēšanu vietā, kurā piedzima Pestītājs pirmo reizi 21. gadsimtā parādīsies aukstais Mēnesis, lai atgādinātu, cik spoža un gaiša bija Jēzus Kristus dzimšana rīta zvaigznes tuvumā,-ziņo spektrs.com

2015. gada 24. Decembra Ziemassvētku naktī, būs iespējams novērot neaizmirstamu dabas parādību, kas notiks pirmo reizi 21. gadsimtā, kuru sauc par auksto mēnesi vai arī garās nakts mēnesi. Šajā laikā vairāku stundu garumā, notiks tā saucamais pretnostatīšanās efekts. Tās laikā mēness disks kļūst gaišāks, nekā parasti. Efekts pazīstams ar to, ka noteiktajā laikā pazūd ēnojums uz mēness virsmas.

Šī ir reta parādība, kas notiek tikai pāris reizes gadsimtā. Maksimālais mirdzums mēness pilnmēness laikā ir -12,7.

Iepriekšējais pilnmēness notika Ziemassvētku dienā pirms gandrīz 40 gadiem, tālā 1977. gadā. Bet šoreiz ASV iedzīvotāji varēs nepazasto parādību novērot 24. Decembrī, bet Eiropā – 25 decembrī.  Nākamā reize, kad varēs novērot neaizmirstamu dabas parādību būs 2034. gadā.

Tā ir pārtulkota daudzās valodās un, dziedājušas daudz, pazīstamas estrādes zvaigznes, tostarp Andrea Bočelli un Kristina Agalera. Jaunajā videoklipā piedalījušies The Piano Guys, Peters Holens (Peter Hollens), Davids Arčuleta (David Archuleta) un citi pazīstami dziedātāji. Lai izveidotu jauno video klipu bija nepieciešams ieguldīt 10 ooo stundu, taču rezultātā izdevās izveidot brīnišķīgu un patiesu Ziemassvētku stāstu.

Svētrīts. Studijā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas

10 Bet eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks:

11 jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.”

Apzināties, kas es īstenībā esmu, ir viens no  mūsu dzīves brieduma fundamentālajiem mērķiem. Sevi nepazīt ir daudzu nelaimju cēlonis.

Ja cilvēks sevi pazītu, bieži pazustu lepnums , kas ir daudzu ļaunumu sakne. Mēs daudz biežāk meklētu un pieņemtu padomu. Mēs nekavētos dāvāt piedošanu katram , kas to lūdz un daudz biežāk to lūgtu citiem.

Ja mēs nepazīstam sevi, tad ļoti bieži bez iemesla kļūstam lepni, jūtamies viszinoši, pārgudri un paštaisni.

Iespējams, ka viens no uzskatāmiem pierādījumiem, ka sevi nepazīstam, ir tas, cik daudzās vietās tiek piedāvāti horoskopi un cik tie ir populāri, jo –  ja cilvēks nezina, kas viņš ir, tad viņam vienmēr būs daudz jautājumu, ko viņam darīt un kā rīkoties. Savukārt tad , kad mēs atrodam savu identitāti – kas es patiesība esmu, tad daudzie „ko darīt?”,  „ko nedarīt?” atrisinās paši no sevis. Mēs vienkārši sākam dzīvot,  izejot no tā, kas mēs tiešām esam, no savas dzīves centra, savas identitātes un aicinājuma.

Ziemassvētku naktī eņģelis pasludina cilvēkiem lielu prieku  „Jums šodien Pestītājs dzimis.”

Tomēr – pirms šī ziņa kļūst par pašu labāko mūsu dzīvē, tā var mums likt satraukties un pat ļoti apbēdināt. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir slikta ziņa mūsu neīstajam Ego, kas mums saka: ”Tu esi pazudis, tev ir problēmas, kuras tu pats nevar atrisināt. Tev vajag Glābēju.”

Tā ir slikta ziņa manai iedomībai, dzīvei, ko es pats esmu konstruējis ar visām dekorācijām.

Nav viegli atzīt, ka tev un man vajag Glābēju, ka es neesi pašpietiekams. Īpaši vīriešie to nav viegli atzīt. Reizēm tikai neatrisināmas problēmas spēj caursist mūsu svētulīgo paštaisnības sienu.

Un kad Patiesība sagrauj tevis paša radīto masku, sabiedrisko tēlu, falšās dekorācijas – tad kaut kas lielāks var notikt. Tad es esmu ne tikai gatavs Glābēja nākšanai, bet es izmisīgi ilgojos Viņu sastapt, es ilgojos iziet Viņam pretī un sagaidīt.

Romas katoļu baznīcas Latvijas Bīskapu konferences ietvaros tika sastādīta vēstule, kurā izklāstīta Latvijas vīzija atskatoties uz vēsturiskiem notikumiem, kas ietekmējušas Eiropas un Latvijas attīstību. Vēstules mērķis ir vērsties pie ticīgās tautas un visiem labas gribas cilvēkiem un izskaidrot dažus principus, kuru ievērošanu tā uzskata par būtiski svarīgu Latvijas nākotnei.

Informāciju sagatavoja: Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrs.

Pēckara Eiropas apvienošanās process neapšaubāmi ir nesis ieguvumus tajā iekļautajām tautām - tās ir pārstājušas karot savā starpā un lielā mērā ir nojaukti naida un atsvešinātības mūri starp mūžsenajiem pretiniekiem, dodot vietu konstruktīvai sadarbībai. Tomēr sākotnējais Eiropas apvienošanās projekts, kas bija balstīts ne tikai uz ekonomisko sadarbību, bet arī uz kopīgām vērtībām, šobrīd ir nopietni apdraudēts. Eiropas Savienība atrodas krustpunktā, tā šobrīd piedzīvo nopietnu identitātes krīzi, nav vienprātības attiecībā uz to, kādas ir Eiropas integrācijas projekta ilgtermiņa prioritātes. Ekonomiskā krīze, kas aizsākās 2008. gadā, ir vājinājusi tajā ietilpstošo valstu savstarpējo uzticēšanos un izraisījusi nabadzības līmeņa pieaugumu. Demogrāfiskie rādītāji gan Eiropā kopumā, gan arī Latvijā ir traģiski.

Šai situācijā, kad nav skaidra redzējuma attiecībā uz apvienotās Eiropas nākotnes vīziju, atsevišķām interešu grupām ir daudz vieglāk ietekmēt tajā notiekošos procesus, piepildot Eiropas identitātei tik svarīgos brīvības, demokrātijas un tolerances jēdzienus ar sev vēlamu saturu, tos izskaidrojot veidā, kas draud pārvērsties par savu pretstatu. Rodas iespaids, ka tas viss tiek darīts mērķtiecīgi, saskaņā ar noteiktu plānu. Patēriņa sabiedrībā izpratne par seksualitāti ir strauji mainījusies – tā arvien vairāk tika atrauta no cilvēka personas viengabalainības un uzskatīta par vienkāršu baudas instrumentu. Pēc tam tiek pieprasīta viendzimuma savienību legalizācija, piešķirot tām identiskas tiesības kā normālām ģimenēm. Nākošais solis ir prasība, lai viendzimuma pāriem atļauj adoptēt bērnus. Paralēli tam notiek seksualitātes dabiskās identitātes apstrīdēšanas process, ko veicina tā saucamā gender ideoloģija, apgalvojot, ka cilvēka dzimums ir sociāls veidojums, ko cilvēks pats var brīvi izvēlēties un veidot. Tiek virzīts arī jautājums par eitanāzijas legalizāciju, tai skaitā bērniem. Tie, kuri pretojas šo interešu grupu uzspiestajam viedoklim, tiek izsludināti par cilvēku nīdējiem jeb homofobiem un demokrātijas pretiniekiem.

Visi šie procesi tiek virzīti ne jau uzreiz. Tas notiek pamazām. Attiecīgās pārmaiņas likumdošanā sākumā ir ieviestas dažās dalībvalstīs, pēc tam tiek mēģināts to panākt jau visas Eiropas mērogā, jo Eiropas Savienības līmenī pastāv spēcīgi lobiji, kas ir ieinteresēti šo jautājumu virzīšanā. Eiropas Parlamentā tiek pieņemtas atbilstošas rezolūcijas, kas nostiprina šāda veida domāšanu un sagatavo augsni izmaiņām likumdošanā. Nesen bijām liecinieki tam, ka notika balsojums par t.s. Estrelas un Lunačekas rezolūcijām, kas ir tipiski piemēri šai procesā. Nākošais solis ir mēģinājums panākt atsevišķajās valstīs likumdošanas izmaiņas, kuras bieži vien ir pretrunā gan ar tautas gribu, gan ar tās tradīcijām. Vienlaicīgi tiek apgalvots, ka tā ir Eiropa, kas to pieprasa, nevis attiecīgās interešu grupas. Ikviens šāds mēģinājums noved pie arvien lielāka eiroskepticisma sabiedrībā, pie tā, ka gan politiķi, gan ES struktūras zaudē tautas uzticību. Par dārgu cenu iegūto brīvību mēģina, jaunas ideoloģijas vārdā, norobežot no izpratnes par to, kas ir morāli labs un ļauns, mudinot to izmantot cilvēka tuvredzīgo iegribu apmierināšanai. Ilgtermiņā tas kļūst postoši. Par to liecina narkotiku (arī „spaisa”) lietošana, daudzie atkarīgie, kuriem vajadzīga palīdzība, arvien lielākā ģimeņu nestabilitāte un demogrāfiskā situācija.

Šai situācijā Latvijas Bīskapu konference pirms 24.maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām vēlas vērsties pie ticīgās tautas un visiem labas gribas cilvēkiem un izskaidrot dažus principus, kuru ievērošanu tā uzskata par būtiski svarīgu Latvijas nākotnei.

Valsts varas galvenais pienākums ir rūpēties par visas sabiedrības kopējo labumu. Tas nav visas sabiedrības indivīdu personīgo labumu matemātiska summa. Kopējais labums pieaug, vienīgi apvienojot kopējas pūles. Tiesiskas un demokrātiskas valsts aicinājums ir radīt brīvu pilsoņu sabiedrību, kas kopā nenogurstoši tiecas pēc visiem paredzētā kopējā labuma. Viens no sabiedrības brieduma kritērijiem ir tas, cik lielā mērā kopējais labums tajā tiek izmantots katra sabiedrības locekļa personības pilnveidošanai. Tāpēc šeit ir jāuzsver, ka privātīpašums nav kaut kas absolūts – jā, tas apmierina cilvēka galvenās vajadzības, bet tā uzdevums ir arī palīdzēt attīstīt un vairot kopējo labumu. Daudzskaitlīgā iedzīvotāju emigrācija liecina par to, ka šis princips pie mums Latvijā tiek īstenots ļoti nepilnīgi.

Pilsoniskā sabiedrība veidojas un nostiprinās, pateicoties pareizi sabalansētām indivīda un kopienas, kā arī sabiedrību veidojošo dažādo struktūru attiecībām. Ikviens ir atbildīgs par to, kas viņam uzticēts savā līmenī – atbilstoši Dieva dotajām spējām un talantiem. Katrai augstākstāvošajai varai ir jāpalīdz zemākstāvošajiem, nodrošinot to tiesības nest atbildību par tiem uzticēto darbu un bez objektīvas nepieciešamības neiejaucoties to profesionālajā kompetencē. Subsidiaritātes jeb rosmes principa ievērošana aizstāv un veicina personas radošo garu, stimulē indivīda iesaistīšanos un iedrošina viņu uzņemties atbildību par savu ieguldījumu kopējā labuma vairošanā. Tas atbilst cilvēka cieņai un pilnveido personību, jo pieprasa: no vienas puses – deleģēt citiem autoritāti un atbildību; no otras – iesaistīties, pieņemt lēmumus un būt atbildīgam, tas atbilst cilvēka cieņai.

Solidaritāte izgaismo cilvēka dabai piemītošo sociālo virzību uz cilvēka cieņas un pamattiesību vienlīdzību un cilvēku un tautu vienotību. Tā atklāj cilvēku savstarpējo atkarību un aicina uz pieņemšanas un piedošanas gaisotni, lai būtu iespējama kopīga izaugsme. Solidaritāte atmodina cilvēkos izpratni par to, ka viņi ir parādā sabiedrībai, kurā izauguši un izskolojušies. Solidaritāte aicina dalīties. Tas nozīmē ne tikai dot, bet arī pieņemt. Solidaritāte ir pretēja klajam individuālismam un no tā izrietošajai vienaldzībai.

Jānis Pāvils II, kurš 1993. gadā apmeklēja arī Latviju, neilgi pirms savas nāves ir norādījis, ka lielākās briesmas, kas draud austrumeiropiešiem, ir savas identitātes saduļķošana. Viņa skatījumā mūsu reģiona tautu būtiskākais devums mūsdienu apvienotās Eiropas izveidē ir savas identitātes nosargāšana. Tā nav iedomājama bez patriotisma, kas nav nekas cits kā mīlestība uz visu to, kas attiecas uz tēvzemi – tās vēsturi un tradīcijām, valodu un daiļradi, kā arī dzimtās zemes dabu. Tautas kultūras un vēsturiskās identitātes saglabāšanā būtiska loma ir vēstures un literatūras, īpaši to daiļdarbu, kas veido t.s. tautas kultūras kodu, mācīšanai skolās.

Latvijai, kura var lepoties ar to, ka tai ir raksturīga gadsimtiem ilga daudzu konfesiju, kultūru un tautību mierīga līdzāspastāvēšana un radoša mijiedarbība, ar to var dot savu ieguldījumu vienotajai Eiropai. Vienlaicīgi mums priekšā ir izaicinājums ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt šīs tradīcijas. Pēdējo starptautisko notikumu gaismā redzam, cik starpnacionālie jautājumi ir jutīgi un viegli manipulējami, ātri kļūstot sprādzienbīstami un nesot neparedzamas sekas. Patiesa integrācija ir iespējama vienīgi tad, ja citu tautību pārstāvjiem ļauj saglabāt savu identitāti, vienlaicīgi padarot viņus par Latvijas patriotiem. Ir svarīgi, lai katrs, kas ir Latvijas patriots un vēlas strādāt tās labā, atrastu šeit savu vietu un justos kā mājās.

Skolas un visas izglītības sistēmas uzdevums ir ne tikai dot izglītību, bet arī audzināt, sagatavojot jauno paaudzi patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Viens no galvenajiem rādītājiem, vai cilvēks tam ir nobriedis, ir gatavība nodibināt ģimeni un radīt bērnus. Uz to arī jābūt vērstai seksuālajai audzināšanai skolās. Ir svarīgi, lai skolēnam sniegtā informācija viņu netraumētu, bet respektētu viņa vecumam raksturīgo uztveri un neapsteigtu viņa attīstības posmus. Prioritāte ir sagatavot dzīvei ģimenē, bet ir svarīgi arī parādīt pāragru dzimumattiecību postošo iedarbību uz cilvēka personību un spēju vēlāk izveidot stabilu ģimeni. Šķirto laulību skaits ar katru gadu palielinās, bet 70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par audzināšanu seksuālās identitātes jomā. Par lielu apdraudējumu jaunam un nenobriedušam cilvēkam kļūst jau minētā gender ideoloģija, kas var ļoti viegli novest pie viņa identitātes „sašūpošanas”, kas draud ar neparedzamām sekām visa mūža garumā. Bērnam un jaunietim visvairāk ir nepieciešams nevis piedāvājums eksperimentēt ar savu seksuālo identitāti, bet gan palīdzība viņam dabiski dotās identitātes izpratnē un nostiprināšanā. Arvien lielāks sajukums šai sfērā liecina ne tikai par to, ka daba ir piesārņota un arvien vairāk ietekmē cilvēka dabisko hormonālo sistēmu, bet pirmām kārtām par to, ka Eiropā ir sākusi šķobīties līdzšinējā izpratne par pašiem būtiskākajiem cilvēka un ģimenes identitātes jautājumiem.

Eiropas Savienības dibinātāju mērķis, kā to ir teicis Roberts Šūmans, bija izveidot ne tikai ekonomisku vai aizsardzības aliansi, bet arī kultūras kopienu. Runājot par Eiropas kultūras kopienu, ir svarīgi apzināties, ka tieši kristīgās ticības izplatīšanās ir veicinājusi atsevišķu Eiropas tautu veidošanos. Tikai tad, kad Izraēļa tautai dotā bibliskā Atklāsme ar tās piepildījumu Jēzū Kristū nonāca līdz Eiropai un sāka mijiedarboties ar Senās Grieķijas un Romas mantojumu, radās Rietumu civilizācija. Katrai Eiropas tautai ir sava kultūra, bet tām visām kopīga ir vērtību sistēma, kas sakņojas Evaņģēlijā. Tieši pateicoties šīm kopējām pamatvērtībām, Eiropa ir bijusi vienota, vienlaikus ļaujot attīstīties nacionālo kultūru daudzveidībai. Šī sintēze arī ir pamatā tā sauktajam eiropeiskumam.

Kā redzam, dievišķajai Atklāsmei ir bijusi izšķiroša loma mūsdienu Eiropas tapšanā, tā ir ienesusi radikālu pārmaiņu attiecībā uz sabiedrības pamatvērtību izpratni. Dievišķās atklāsmes centrā ir Derība, kas tiek noslēgta starp cilvēku vai konkrētu tautu un Dievu. Līdz ar Derību tiek atzīta arī Dieva atklāto desmit baušļu autoritāte jeb Likums, kurā ietverti desmit uzvedības principi. Tie ir ikvienas cilvēku kopienas, tautas vai starptautiskās sabiedrības pamatā, jo noslēpumainā veidā šie baušļi ir ierakstīti ikviena cilvēka sirdī, tāpēc to sauc par dabisko likumu un tādējādi tas ir saistošs arī tiem, kas Atklāsmi nepieņem. Vienā vai otrā veidā tas ir klātesošs arī ikvienā no lielajām pasaules reliģijām. Katrs no šiem Dekaloga baušļiem aizsargā kādu no cilvēku kopējās dzīves pamatvērtībām. Ikviens cilvēks spēj šo dabisko likumu atklāt un ievērot (ja vien nav kādas ideoloģijas pārņemts un manipulēts). Tas attiecas arī uz visu sabiedrību vai atsevišķām tās grupām. Ja valsts likumi respektē šo dabisko likumu, tad tie veicina sabiedrības uzplaukumu. Tas nozīmē, ka cilvēku iedibinātajiem likumiem ir robežas, kuras pārkāpjot notiek cilvēku kopējās dzīves pamatvērtību erozija un izšķīdināts tiek tas, kas ir veidojis mūsu eiropeisko identitāti. Tātad -demokrātisko valstu parlamentu kompetencei ir robežas, kuras tie nedrīkst pārkāpt – to pienākums ir respektēt Dieva un dabisko likumu.

Tad, kad Dievs vairs netiek uztverts kā objektīva realitāte, tiek noliegta arī Viņa Atklāsme, un cilvēks pats sāk izlemt par to, kas ir labs un ļauns, arī jautājumus par savu un ģimenes identitāti un sūtību. Tas noved arī pie tā, ka ideoloģizētu apsvērumu dēļ tiek noraidīta patiesība par cilvēka dabu kā objektīvi pastāvošu. Dabiskais likums, kas ir ierakstīts cilvēka sirdī, tiek aizstāts ar brīvi veidotu un, piemērojoties apstākļiem, mainītu „domāšanas rezultātu”. Tas noved pie pilsonisko tikumu zuduma sabiedrībā, un tad mēs vairs nevaram runāt par patiesu tiesiskumu un demokrātiju. 20. gadsimtā tā rezultātā tika piedzīvots divu totalitāru režīmu uzplaukums un īsts ļaunuma „izvirdums”.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas un Eiropas nākotnes vārdā Latvijas Bīskapu konference aicina politiķus nolikt malā partikulārās intereses un meklēt kopējo labumu, likumdošanas procesā respektējot Dekaloga un dabiskā likuma principus. Savukārt ikvienam balsstiesīgajam Latvijas pilsonim ir pienākums piedalīties vēlēšanās. Bīskapi aicina balsot par kandidātiem, kuri ir gatavi rūpēties par visas sabiedrības kopējo labumu, sargāt Latvijas identitāti un atbalstīt dabīgu ģimeni. Politiķim nebūs atcelt to, ko Dievs ir iedibinājis un ierakstījis cilvēka sirds dziļumos!”

Vēstuli parakstījuši:

Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps – metropolīts - Zbigņevs Stankevičs

Kardināls -Jānis Pujats

Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps -Jānis Bulis

Jelgavas diecēzes bīskaps -Edvards Pavlovskis

Liepājas diecēzes bīskaps -Viktors Stulpins

Bīskaps-Antons Justs

Bīskaps- Jānis Cakuls

 Jautājums: Kā tas ir iespējams, ka Jēzus vienlaicīgi bija cilvēka dēls un Dieva dēls?

Atbilde: Brīnumaina piedzimšana no Svētā Gara. Nevainīgā Marija kļuva grūta pārdabiskā veidā. Tāds ir Jēzus sākotnējās dzīves apraksts, ar kuru varam iepazīties evaņģēlijā, taču ieskatīsimies arī zinātniskajā laukā, lai rastu ieskatu, par to, kā tas ir iespējams, kas sen jau pastāv…

Trīssimtus gadus atpakaļ zinātnieks Īzaks Ņūtons daudz domāja par gaismas īpašībām. Viņš veica dažādus eksperimentus. Viens no tādiem bija gaismas atstarošana no spoguļiem un izlaižot to caur prizmām. Zinātnieks nonāca pie secinājuma, ka gaisma sastāv no daļiņu plūsmas. Aptuveni tajā pašā laikā kāds cits Nīderlandes zinātnieks Kristians Gjuigens arī izdarīja virkni eksperimentu un secināja, ka gaisma ir viļņveidīga. Taču tajā laikā Ņūtona autoritāte bija tik spēcīga, ka zinātniskajā pasaulē gandrīz nemaz neievēroja Gjuigensa idejas. Pēc simts gadiem Tomass Jangs publicēja savus spīdošos eksperimenta rezultātus, kas demonstrēja gaismas interferenci, kas tika izlaista caur divām spraugām. Sasniegtie rezultāti apstiprināja viļņu gaismas teoriju.

Taču tikai XIX gadsimtā tika atzīta viļņu teorija ar Klarka Maksvela palīdzību. Maksvels pierādīja, ka gaismai piemīt elektriskais un magnētiskais lauks.

1900. gadā Maks Planks izvirzīja tā dēvēto kvanta teoriju par to, ka gaisma sastāv no mazām daļiņām- kvantiem.

Rodas jautājums, kā gaismu raksturot vai viļņveidīgu, vai kvantu plūsmu?

No vienas puses dažas pazīmes, piemēram, difrakcija un interference ir raksturīgas tikai viļņu teorijai. No otras puses, tādas parādības, piemēram, gaismas mijiedarbība ar atomu sistēmu, fotoelektrisko efektu, kā arī diskrētā spektrālās līniju eksistence ir izskaidrojama tikai kvantu teorijas terminiem.

No tā izriet, ka dažādi apstākļi ir izskaidrojami dažādi šķietami nesavienojamos un pretrunīgos aprakstos.

Kvantu teorijas attīstības laikā, tās izskaidrošanai talkā nāca arī matemātiski risinājumi.

Luijs de Brojī (Louis de Broglie) franču fiziķis. Franču fiziķis Luijs de Brojī (1892 – 1987) 1923. gadā izteica hipotēzi, ka starp gaismas un vielas īpašībām pastāv dziļa analoģija. Viņš pieņēma, ka divējādas īpašības piemīt ne tikai gaismai (vai elektromagnētiskajam starojumam), bet arī daļiņām, un viļņu –korpuskulu duālisms  ir matērijas vispārīga īpašība.

Klasiskajā filozofijā duālisms tiek raksturots kā attiecības starp prātu un matēriju. Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.

Ņemot vērā, ka Bībelē ir teikts ka gars kļuva par miesu, tad arī šajā gadījumā apziņa jeb doma ir primārā, no domām , garīgā avota sastāv Visums, un matērija ir sekundāra. Tā ir domas, garīgās avota projekcija šajā realitātē.

Sengrieķu filozofi – Sokrāts, Platons, Aristotelis – jau sen ir izskaidrojuši pasaulei to, ka lietas jeb matērija ir otršķirīga, primāra vienmēr būs dvēsele, ideja, viss nemateriālais.

No garīgā viedokļa duālisms ir nekas cits kā nemitīga Gaismas cīņa ar Tumsu.

Interesanta doma tiek ietverta Bībelē aprakstā par Jēzu Kristu, ka Viņš jau bija pirms piedzimšanas. Kā to saprast? Jēzus Kristus kopā ar Tēvu atrodoties ārpus laika  no Piektās dimensijas  piedalījās pasaules radīšanā. Tikai pēc tam Dievs sūtīja savu Dēlu uz zemi, (Trešā dimensija) lai piedzimtu kā cilvēka bērns, taču Dieva iemiesojums, lai glābtu pasauli.

Jēzus Dieva Dēls mira pie krusta, mūsu grēku dēļ. No mums ir atkarīgs pieņemt, saprast un dzīvot tajā, ko Dieva Dēls ir atstājis.

„Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti. “(Rom 8:1-17)

Jēzus cilvēka dēls un Dieva Dēls, kā tas ir iespējams? „ Jo Dievam nekas nav neiespējams.” (Lūk 1:37)

Plkst.17.00 koncerts notiks arī Sv. Pētera baznīcā, un tajā uzstāsies Nevadas, ASV, Apvienotās augstskolas jauniešu koncertkoris. Plkst. 18.00 Sv. Pāvila baznīcā klausītājus aicina uz koncertu Krusta ceļš. Koncertā uzstāsies Latvijas Zinātņu akadēmijas jauktais korisGaismaspils, mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Andžeja Ranceviča vadībā, un solisti Aivis Daiņa (baritons) un Ingars Rancevičs (vijole).

plkst. 21.15 Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā ikviens gaidīts uz G. F. Hendeļa Brokes pasiju. Koncertā piedalīsies baroka korisCollegium Choro Musici Riga un baroka orķestris Collegium Musicum Riga, diriģents Māris Kupčs. Solisti Sergejs Jēgers, Monta Martinsone, Jānis Ķirsis un Ivars Krauze.

30. martā plkst. 17.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā notiks koncerts PER CRUCEM, kurā piedalīsies Ēriks Kiršfelds (čells), Ilze Reine (ērģeles) un Aigars Reinis (ērģeles).

31.martā plkst. 11:00 draudzē „Prieka vēsts” Bērzaunes ielā 6, notiks svētku koncerts-mūzikls „Viss piedots, Viss piedots!”.

Trīsdesmit trīs gadus vecais Neitans Grindals (Nathan Grindal) vēroja divu finālistu sacensību no skatītāju zonas, kad kāds no blakus sēdošajiem pamanīja viņa līdzību ar Dieva dēlu Jēzu Kristu.

4500 skatītāju pilnā zālē fani sauca: „Celies augšā, ja Tu mīli Jēzu”, bet pēc brīža nepārtraukti atkārtoja: “Jēzus! Jēzus!”

Saucieni nerimās, tāpēc spēle, tika pārtraukta. Izsauktā apsardze pavadīja Jēzus līdzinieku no zāles.

Apsargi pavadīja Neitanu līdz bāram, palūdzot turpināt mača vērošanu televīzijas ekrānā. Taču izvešanu no zāles Neitans uzskata par diskriminējošu. Kaut arī čempionāts beidzās, tomēr fani steidzās uzmeklēt Neitanu, lai iegūtu autogrāfu.

Neitans intervijā skaidroja: “Es negāju uz šautriņu maču, saģērbies kā Jēzus – es devos uz turieni kā es pats.” Mača uzvarētājs Fils Teilors intervijā atzinās, ka, ja atkal ieraudzīs Jēzus līdzinieku, tad piesitīšot krustā pats savām rokām.