Raidījumu vada: Tālivaldis Tālbergs – LKR prezidents

Plašāka informācija pieejama portālā daudzbērnu ģimenēm godagimene.lv

Kongresu ievadā skanēja muzikālā grupa „Auļi”. Savukārt kongresu atklāja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Valsts himna.

Roberts Zīle, TB/LNNK valdes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts, runās par darbu Eiropas Parlamentā un iepazīstinās ar Eiropas Parlamenta kandidātiem.

Kultūras ministre Dace Melbārde stāstīja par kultūrpolitikas pamatnostādnēm.

Rīgas domes NA frakcijas vadītāja un kandidāte Eiropas Parlamenta vēlēšanām Baiba Broka sniedza ieskatu par darbu Rīgas domē un iepazīstināja ar NA prioritātēm Eiropas Parlamenta politisko pamatnostādņu kontekstā.

Ināra Mūrniece, Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja, runāja par Latvijas mediju vides problēmjautājumiem.

Saeimas demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks informēja par paveikto jauno ģimeņu atbalstam.

Romāns Naudiņš, Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis, ziņoja par priekšlikumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

Nacionālās apvienības kongress 07.12.2013/„Auļi” VIDEO 

Nacionālās apvienības kongress / Raivis Dzintars 07.12.2013 video 

Nacionālās apvienības kongress / Roberts Zīle 2013

Nacionālās apvienības kongress / Baiba Broka

Nacionālās apvienības kongress / Ināra Mūrniece

Nacionālās apvienības kongress / Imants Parādnieks

Nacionālās apvienības kongress / koris

Skatītāju balsojums ar milzīgu pārsvaru (87%) noslēdzās ar NA viedokļa uzvaru, ka uzturēšanās atļauju tirgošana ir jāizbeidz.

27.09.2013. Šlesera izteikumi par “nacistiem” – nožēlojami un bezkaunīgi 

REZULTĀTS: 01.10.2013. Nacionālā identitāte: Varētu ierobežot darījumu skaitu, kas ļauj izsniegt uzturēšanās atļaujas

Plānots arī izvērtēt valsts pienākumu sniegt savu atbalstu. Konferences dalībniekus aicināti uzrunāt tieslietu ministrs Jānis Bordāns, tiesībsargs Juris Jansons, bioētiķis Gunārs Brāzma, Latvijas Universitātes profesore Valentija Liholaja, Latvijas Juristu biedrības pārstāve Natālija Magazeina, zvērināta advokāte Petra Janule, Saeimas deputāte Daina Kazāka, kā arī Eiropas Tiesību un tieslietu centra direktors Gregors Pipinks.

Konferenci moderēs Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (NA) un deputāte Inga Bite.

„Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.  Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.” (Ps 139:14-16)

Pagājušajā mēnesī notika Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde par abortiem. Sēde beidzās bez lēmuma pieņemšanas – deputāti netika līdz balsojumam par izmaiņu tālāku virzīšanu un nolēma diskusijas turpināt.

Pēc notikušās sēdes SPEKTRS.COM saņēma divas nozīmīgas vēstules šajā sakarā. SPEKTRS.COM izsaka pateicību Jānim Pļaviņam un Natālijai Magazeinai no „Moral Revolution” par to, ka jautājums par abortiem Latvijā nav vienaldzīgs.

Statistika: Pērn Latvijā izdarīti vairāk nekā 10 tūkstoši abortu, un priekšlikums mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu radies pēc nesen Saeimā notikušās konferences, pēc kuras asociācija “Ģimene”, kas pārstāv kristīgo virzienu, vērsās pie politiķiem ar vairākiem priekšlikumiem abortu skaita samazināšanai Latvijā.

Apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) sēdes sākumā visiem izdalīja embrijus, lai parādītu, “ka bērniņam, kurš ir ieņemts, jāpiedzimst”.

Deputāti apsprieda priekšlikumu mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, tajā nosakot, ka “Katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību”. Taču iesniegtajā priekšlikumā abortu atbalstītāji saskata abortu aizliegumu.

Pašlaik likums pasaka, ka “katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību”.

Atbalsts sievietēm

Izskanējis priekšlikums arī palielināt atbalstu sievietēm, kas vēlas izdarīt abortu, proti, apdomas laiku palielināt no 72 stundām līdz piecām diennaktīm jeb 120 stundām. Komisijas vadītājs arī aicināja apspriest nodrošināt iespējas piedzimušu bērniņu nodot adopcijā kā vienu no atbalsta mehānismiem. Varētu arī izveidot Dzimstības veicināšanas fondu, piešķirot vienreizēju pabalstu pēc bērna piedzimšanas ģimenēm ar smagiem finanšu apstākļiem.

“Uzsveru, ka tas nav abortu aizliegums, bet atbalsta mehānisms sievietēm. Mūsu pamatuzstādījums – ka visiem ir viens mērķis, neapšaubīsim to, aborti kā operācija, procedūra ir nepieņemama, un vēlamies, ja bērniņš ir ieņemts, viņam ir jāpiedzimst. Kā par to radīt izpratni sabiedrībā, tas ir galvenais apakškomisijas uzdevums,” pastāstīja Parādnieks.

“Tas būs kā simbols, par ko tad mēs īsti cīnāmies. Mēs visi kādā brīdī esam bijuši šādi. Tagad esam mazliet paaugušies,” sacīja Parādnieks, izdalot embrijus, kas parāda, kāds izskatās bērns 12 nedēļās pēc ieņemšanas.

Tiesībsargs Juris Jansons: “Ar abām rokām esmu par bērniem un visos iespējamos veidos, rūpējamies arī par nedzimušiem bērniem, bet mēs varētu izvairīties no šādām likuma normām, ja sabiedrības apziņa būtu tam sagatavota. Svarīgākais ir, kā sabiedrība un potenciālās mammas uztver šo stāvokli, kurā viņas ir. Ir pārliecinātas un jūt, ka valstij ir reāla programma, atbalsta mehānisms, lai varēt nodrošināt pilnvērtīgu bērniņa attīstību un piedzimšanu. Tas ir svarīgāk, jo piedāvātā likuma redakcija pēc savas būtības neko nemainīs, ja nemainīsies attieksme, uz to pašu Lietuvu aizbrauks.” pavēstīja tiesībsargs.

Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Līvija Liepiņa:  ”Ja priekšlikumam nav atrunas, kuros gadījumos, kādā procedūrā ir iespējams veikt abortu, pašreizējā redakcija liecina par abortu aizliegumu. Veiksmīgāk būtu nevis aizliegt, bet piedāvāt sievietēm reālu atbalstu, jo likumsakarība starp abortu aizliegumu un dzimstības pieaugumu nav konstatēta. Otrs svarīgs aspekts – jāatceras, ka atrodamies Eiropas Savienībā. Mēs veiksim maksājumus Igaunijai, jo sievietes var aizbraukt un šādu operāciju veikt citur.”

VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule: „Problēma ir jāskatās plašāk, ir jāveic analīze par iemesliem, kāpēc sievietes izšķiras par abortiem.”

“Māmiņu kluba” pārstāve Sandija Salaka: „Nosakot stingrākus aizliegumus bez lielāka finansiāla atbalsta, var pastāvēt risks ar nelegālajiem abortiem, kas var palielināt sieviešu māšu mirstību.”

Pretējs viedoklis

Deputāte Daina Kazāka (Reformu partija): “Ir svarīgākas sievietes kā dzimušas personas tiesības nekā nedzimuša embrija tiesības.”

Sagaidot negatīvu reakciju no klātesošajiem Kazāka atzina, ka tas viņu ir izsitis no līdzsvara, un, nesagaidot sēdes beigas, pameta telpu.

PRETREAKCIJA 

Pēc notikušās sēdes atbalss sabiedrībā.

Jānis Pļaviņš nodarbojas saistībā ar strukturētu ūdens Memory Water ražošanu. Dodot cilvēkiem informāciju, par to, kā būt laimīgākiem un labāk sasniegtu savus mērķus.  Jānis Pļaviņš piedalās arī Igates baznīcas būvniecības projektā.

Kad rodas cilvēks?

Tā kā dažādu nozaru zinātniekiem – juristiem, ārstiem un biologiem nav vienots viedoklis, tādēļ izskaidrojums nav meklējams sarežģītos aprēķinos un pētījumos. Cilvēka rašanās brīdi iespējams izskaidrot ar elementāru loģiku.

Kad mašīna ir? Tad, kad ir samontētas visas tās daļas.
Kad cilvēks ir? Tad, kad spermatozoīds ir savienojies ar olšūnu. Tās ir vienīgās samontējamās detaļas. Tālāk mazais cilvēciņš attīstās un izaug pats no sevis, no iekšienes. Dzīvai būtnei – ne kājas, ne galva, ne rokas netiek atsevišķi piemontētas.

Ne velti arī dažādu pasaules reliģiju svētajos rakstos ir teikts, ka brīdī, kad spermatozoīds ir savienojies ar olšūnu šajā veidojumā ieiet dvēselē un cilvēks jau ir, lai arī ļoti maziņš.

Ir tikai 4 atšķirības starp dzimušu un nedzimušu cilvēku :

a) izmērs
b) attīstības līmenis
c) atkarības līmenis
d) vide, kurā dzīvība atrodas

Svaru princips

Ir gadījumi, kad aborts ir pieļaujams, tomēr tie ir īpaši gadījumi. Ja vienā svaru pusē ir dzīvība, tad otrā pusē jābūt kam līdzvērtīgam. Nebūtu pareizi nogalināt dzīvību, aizbildinoties ar naudas trūkumu. Naudas vienmēr bus par maz.  Tieši naudas trūkums Māmiņu kluba aptaujā minēts kā visbiežākais aborta iemesls. Uzskatu, ka mātes dzīvības apdraudējuma, iespējams izvarošanas, kroplības u.c. smagos gadījumos aborts būtu saprātīgs risinājums. Tomēr tie ir ļoti reti gadījumi.

Tajā pašā laikā būtu jāpalielina jaunajām māmiņām atbalsts, tomēr valsts vai pašvaldības atbalsta neesamība nevar būt attaisnojums dzīvības atņemšanai. Tad varētu dēļ naudas neesamības atņemt dzīvību arī 6 mēnešu vecam bērnam, jo viņš tāpat neko nesaprot, čurā pamperos, ir neattīstīts, atrodas pilnīgā vecāku atkarībā, tikai atrodas nevis mātes vēderā, bet telpā. Nav citu atšķirību. Ja viņam atņemsim dzīvību viņš pat neatcerēsies, ka ir bijis piedzimis. Uz priekšu?

Vajag tikai iegūt zināšanas pirms taisīt abortu

Uzskatu, ka šobrīd sabiedrība nav gatava aborta aizliegumam, tādēļ tos arī nevajadzētu aizliegt. Nebūsim ekstrēmisti. Tomēr likumā ir nepieciešams paredzēt, ka dzīvība ir aizsargājama no ieņemšanas brīža. Šī ir deklaratīva norma un abortu neaizliedz. Līdzīgi kā Satversmē noteiktās tiesības uz iztiku mums nedod tiesības iet uz Labklājības ministriju vai banku pēc naudas, ja mums trūkst iztikai.

Jaunajām māmiņām vajadzētu aizliegt izdarīt abortus pirms tās nav apmeklējušas profesionālus konsultantus, piemēram, Grūtniecības krīzes centrā vai citos līdzīgos centros Latvijā. Skat. http://www.krizescentrs.lv/. Interesanti, ka šādiem centriem ir ļoti augsti rezultāti – vairāk kā 90% sieviešu pēc zināšanu iegūšanas izvēlas paturēt dzīvību. Arī šo centru kapacitāte ir pietiekama, lai palīdzētu visām jaunajām māmiņām, kuras atrodas izvēles priekšā. Diemžēl tikai jaunās māmiņas par to neko nezina.

Baltic Business Law Office valdes locekle un fonda “Moral Revolution” valdes locekle, Mg. iur. Natālija Magazeina

Nedzimis bērns ir patstāvīgs un aizsargājams tiesību subjekts

Latvijā uz pasaules valstu fona ir izteikti liberāls abortu regulējums, kas sievietei dod neierobežotas privilēģijas lemt par cita cilvēka (nedzimušā bērna) dzīvību. Lai izdarītu šādu izvēli nav nepieciešami nekādi papildus kritēriji, piemēram, daudzās citās valstīs (mātes dzīvības apdraudējums, izvarošana, kropls bērns vai tml.). Lai turpinātu diskutēt par šiem jautājumiem, manuprāt, vispirms ir jāizprot nedzimuša bērna legālais statuss. Tikai pēc tam varam diskutēt par to, vai un kad iespējama šīs jaunās dzīvības nogalināšana.

Regulējums starptautiskajos aktos

Tiesības uz dzīvību ir noteiktas daudzos starptautiskos aktos: Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 6. pants 1. daļa – Tiesības uz dzīvību ir katra cilvēka neatņemamas tiesības. Šīs tiesības aizsargā likums. Nevienam nedrīkst patvarīgi atņemt dzīvību.

ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija 3. pants – Ikvienam ir tiesības uz dzīvību.

EP Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. pants – Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Nevienam nedrīkst ar nodomu atņemt dzīvību, izņemot, ja tiek izpildīts tiesas spriedums pēc apsūdzības noziegumā, par kuru likums paredz šādu sodu.

ANO Bērnu tiesību deklarācijas preambula – bērnam viņa fiziskā un garīgā brieduma trūkuma dēļ ir nepieciešama īpaša aizsardzība un gādība, ieskaitot arī pienācīgu tiesisko aizsardzību, kā pirms, tā arī pēc dzimšanas.

Latvijas regulējums

Tiesības uz dzīvību ir aizsargātas arī Latvijas normatīvos aktos:

Satversmes 93. pants – Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.

Satversmes 94. pants – Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību.

Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 1. pants – Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu nedzimušu dzīvību un jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.

28.10.2003. MK noteikumu Nr.590 “Grūtniecības pārtraukšanas organizatoriskā kārtība” 2.1. punkts – Legāls aborts – grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās [kur paliek vīrieša griba?]  līdz grūtniecības 12. nedēļai [nav nekādi kritēriji – sievietes dzīvības apdraudējums utt.…]

Rodas jautājums – kas ir “ikviens”, “katrs cilvēks”, “persona”, “bērns”? No kura brīža apaugļotu olšūnu var uzskatīt par bērnu jeb potenciālu cilvēku?

Ar zinātnes atzinumiem ir pierādīts, ka cilvēka aizmetņa dzīvība sākas ar ieņemšanas brīdi un tās “kvalitāte” pieaug ar katru embrija attīstības posmu. Ir 2 cilvēka attīstības posmi:

Intrauterinārais – sākas ar ieņemšanas brīdi;

Ekstrauterinārais – sākas ar piedzimšanas brīdi; atrašanās sociālajā vidē.

Bērniņa sirds sāk pukstēt jau aptuveni 22. dienā, pakāpeniski attīstās viņa orgāni, kauli, veidojas pirkstu nospiedumi utt. 12. nedēļā bērniņam ir viss, lai viņš sajustu sāpes (nervi, mugurkauls), viņš ir kustīgs.

Nedzimis bērns nav tikai sievietes ķermeņa daļa, bet gan bioloģiski unikāla cilvēciska būtne, kas aug sievietes ķermenī.

Šobrīd ne starptautiski, ne reģionāli nav vienotas izpratnes par tiesību uz dzīvību sākuma brīdi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2007. gada 20. marta spriedumā lietā Tysiac v. Poland noteica, ka dzīvības sākuma brīža izpratne ir katras valsts brīvības ietvaros.

Uzskatu, ka Latvijā nedzimis bērns ir jāaizsargā un vispārīgā gadījumā jādod viņam tiesības piedzimt. Šobrīd saskaņā ar Civillikuma 386. pantu fiziska persona spēj mantot, ja mantojuma atklāšanās laikā viņa ir ieņemta, kaut arī vēl nav piedzimusi. Izveidojusies absurda situācija – nedzimušam bērnam ir tiesības uz mantojumu, bet nav tiesību dzīvot..

Ungārijas un Vācijas piemēri

Interesanti šos jautājumus ir atrisinājusi Ungārija. Ungārijas konstitūcija nosaka, ka cilvēka cieņa ir neaizskarama. Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību un cilvēcisku cieņu; embrija un augļa dzīvība tiek aizsargāta no ieņemšanas brīža. Papildus tam ir pieņemts Ģimenes aizsardzības likums.

Arī Vācija strikti iestājas par nedzimuša bērna tiesībām dzīvot. Vācijas Federātīvās konstitucionālās tiesas lēmums BVerfGE 39, 1 (1975) noteic, ka mātes miesās veidojošās dzīvība kā patstāvīgs tiesību subjekts bauda konstitūcijas aizsardzību (VFR Pamatlikuma 2. panta 2. daļas 1. teikums, 1. panta 1. daļa). No valsts pienākuma šo dzīvību aizsargāt izriet ne vien aizliegums valstij tieši iejaukties dzīvības veidošanās procesā, bet turklāt uzliek valstij par pienākumu šo dzīvību aktīvi aizsargāt (burtiski: “nostāties tai priekšā”). Miesas augļa dzīvības aizsardzība principā visas grūtniecības laikā ir vērtējama augstāk par grūtnieces pašnoteikšanās tiesībām; to nedrīkst apšaubīt nevienā grūtniecības periodā.

Tiesības uz dzīvību pamatojas dabiskajās tiesībās

Tiesības uz dzīvību ir dabisko tiesību visaugstākā vērtība. Ikvienam ir skaidrs, ka nevienam nav tiesību nogalināt otru. Šis pats princips ir attiecināms arī uz dzīvu nedzimušu bērnu, kurš jau pirms dzimšanas mātes miesās ir unikāla persona ar savu ģenētisko kodu.

Risinājumi

1. Jēdzienu “bērns” attiecināt arī uz nedzimušiem bērniem no ieņemšanas brīža. Tādējādi bērni jau kopš ieņemšanas brīža, pamatojoties uz rakstītām tiesību normām, baudītu viņu dzīvības aizsardzības tiesības. Tādā gadījumā papildus normas nebūtu jāpieņem.

2. Viennozīmīgi atbalstu likumprojektu, kurš paredz izteikt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7. pantu šādi: “Katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību.”

3. Gadījumā, ja šobrīd netiek noteikts abortu vispārējs aizliegums ar atsevišķiem izņēmumiem, tad ir jānosaka obligāts konsultāciju apmeklējums pie valsts atzītām organizācijām, kuras nodarbojas ar krīzes grūtniecībā nonākušo māmiņu atbalstu un informēšanu. Tāpat būtu jāpagarina arī tā sauktais “pārdomu laiks” pēc ārsta norīkojuma uz abortu izdarīšanu līdz aborta veikšanai – 3 dienu vietā būtu jābūt vismaz 5 dienām. Lēmumu pieņemšanas procesā par abortu būtu jāiesaista arī bērna tēvs. Šobrīd tēvu tiesības (bieži vien pat uz vienkāršu informāciju, ka ir gaidāms bērniņš) tiek pilnībā ignorētas. Aborta veikšanai būtu jāsaņem arī bērna tēva rakstveida piekrišana.

4. Atbalstu papildinājumu Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 1. pantā: “Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu nedzimušu dzīvību no ieņemšanas brīža un jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.”

Papildus tam ir jāparedz kriminālatbildība par Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 15. panta (ierobežojumi medicīniskajā apaugļošanā) pārkāpumiem, jo šobrīd par medicīniskās apaugļošanas pārkāpumiem ārsti nevar tikt saukti pie atbildības.

__________Līdzīgas ziņas______________

Darba grupā diskutē, kā uzlabot konsultāciju sniegšanu sievietēm pirms izšķiršanās par aborta veikšanu

Vai diskusijā par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu aborti ir prioritārais jautājums?

„Jautājums ir par konsultēšanas sniegšanu tām sievietēm, kuras svārstās vai kuru rīcībā nav pietiekamas informācijas par šo tēmu – pēc sarunām viņas varētu nolemt arī neveikt abortus,” skaidroja apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kā jau iepriekš teikts pretrunīgi vērtētās organizācijas “Papardes zieda” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle norādīja, ka konsultācijas nedrīkstot uzspiest.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente un ginekoloģe Dace Matule dalījās savā pieredzē stāstot: „Kādu reizi sarunājos ar vairāk nekā 40 gadus vecu klienti apspriedām to, vai nepieciešams veikt abortu. Saņēmu atbildi: “Es esmu katole, – Matule, neskalo man smadzenes.” Arī citas sievietes Matuli esot aicinājušas “nekompostrēt smadzenes”, jo viņas jau ir pieņēmušas lēmumu, kā rīkoties.

Saeimas deputāte Inga Bite (RP), teica, ka, lai gan cilvēkiem ir tiesības veikt pašnāvības, savas dzīvības atņemšana tiek atzīta par sociālu problēmu. Līdzīgi arī abortus, uz kuru veikšanu sievietēm ir tiesības, nepieciešams atzīst par sociālu problēmu.

Ķelle uz politiķes sacīto reaģēja, paužot neizpratni, kāpēc uzmanība netiek pievērsta tādām sociālām problēmām kā jauniešu izglītības trūkums seksuālās veselības jomā, kā arī faktam, ka jauniem cilvēkiem nav iespējas dzīvot atbildīgu dzimumdzīvi.

Apakškomisijas priekšsēdētājs atzina, ka par šīm tēmām būtu jārunā, taču darba grupas mērķis ir risināt situāciju, kā palīdzēt sievietēm, kurām ir krīzes grūtniecība.

Atvaļinājumā esošā Latvijas pārstāves vietniece Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības institūta padomē Dace Kavase pauda uztraukumu, ka sievietes tiek sociāli piespiestas neveikt abortu, bet pēc tam valsts nesniedz tām nepieciešamo atbalstu.

Parādnieks prognozēja, ka minimālo atbalstu situācijas uzlabošanai gan konsultāciju, gan citās jomās varētu sniegt no 2013.gada, piešķirot līdzekļus no valsts budžeta.

To Neatkarīgajai atzina gan Saeimas Izglītības komisijas, gan Demogrāfijas lietu apakškomisijas pārstāvji.

Pirmajā pusgadā Ministru prezidents, Ministru kabinets un Valsts kanceleja kopumā saņēmusi 1660 fizisko un juridisko personu iesniegumu. Vēstulēs iedzīvotāji visbiežāk izteikuši viedokli par pedagogu atalgojumu un nepieciešamajām reformām. Tikpat svarīga tēma ir arī demogrāfiskā situācija valstī.

Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (VL!TB/LNNK) akcentēja, ka tieši iedzīvotāju ierosmes ir viens no labākajiem veidiem, kā politiķi var precīzāk izprast likumdošanas nepilnības un rosināt attiecīgas izmaiņas. Kā piemēru viņš minēja šonedēļ Valsts prezidenta izsludinātos grozījumus likumā Par valsts pensijām, kas cita starpā no 30 līdz 25 gadiem samazina obligāto darba stāžu daudzbērnu ģimeņu vecākiem. I. Parādnieks uzsvēra, ka Saeima ķērās pie šā jautājuma risināšanas pēc tam, kad parlaments saņēma kādas septiņu bērnu ģimenes vēstuli, kurā cilvēki ar savu pieredzi parāda likumdošanas kārtības aplamības. «Lai gan iedzīvotāju iesniegumus saņem gan Saeima, gan valdība, parlamenta tiešais darbs ir nākt klajā ar likumu uzlabojumiem. Bet Ministru kabinets nav mūs informējis, ka lielākoties šogad vēstulēs cilvēki dalās ar savu viedokli par demogrāfisko problēmu risināšanu,» atzina politiķis.

Arī apakšomisijas deputāte Iveta Grigule (ZZS) ar nožēlu secina, ka Ministru kabinets neuztur pienācīgu kontaktu ar parlamentu, lai darītu maksimāli iespējamo demogrāfisko jautājumu risināšanā. «Demogrāfija pasludināta par valsts prioritāti numur viens, taču pagaidām tie ir tikai vārdi. Lai kā tiktu spekulēts ar viedokli, ka nauda bērnu radīšanai nav galvenais, tas tomēr ir ļoti, ļoti būtisks faktors. Tajā pašā laikā valdība jau gadiem saglabā māmiņalgu griestus un nepalielina ģimenes valsts pabalstu, lai gan katra no šīm pozīcijām no valsts budžeta prasītu mazāk nekā desmit miljonus latu. Tikmēr koalīcija ar vieglu roku Hipotēku un zemes bankas pamatkapitālā ieguldīja 25 miljonus latu, ar kuriem būtu pieticis visām jauno ģimeņu nepieciešamībām. Kas tad valstij ir svarīgāk: panākt dzimstības pieaugumu vai spēlēt politiskas spēles?» sašutusi ir I. Grigule.

Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka valdība parlamentāriešus neinformējot par to, kādas ierosmes un novērojumus par izglītības jomas nepilnībām vēstulēs izsaka iedzīvotāji. «Acīmredzot cilvēki intuitīvi jūt, ka ministrs Roberts Ķīlis ir stājies amatā ar vērienīgu reformu uzstādījumu, tāpēc iedzīvotāji redz iespēju paust arī savu viedokli. Tiesa, ja politiķi šo sabiedrības iniciatīvu atstās bez uzmanības, cilvēku aktivitāte ātri var apsīkt,» pauda parlamentārietis.

Tas paredz ģimenēm, kuras audzina trīs un vairākus bērnus, noteikt īpašu statusu sabiedrībā un piešķirt unikālas identifikācijas kartes, ar kurām būtu iespējams saņemt dažādas atlaides.

“Tā pamatideja ir godināt Latvijas ģimenes. Goda ģimenes statuss pienāktos ģimenēm, kuras krietni audzina trīs vai vairāk bērnu. Tāpat statusu būtu iespējams iegūt ģimenēm, kuras adoptējušas bērnu vai kuras rūpējas par bērnu invalīdu un audzina divus bērnus,” uzsvēra I.Parādnieks.

Apakškomisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka šāda projekta realizācija mērķēta uz sabiedrības stereotipu laušanu attiecībā par daudzbērnu ģimenēm, kā pamudinājums cilvēkiem izvēlēties radīt vēl bērnus vai izšķiroties par labu bērnu adoptēšanai.

Šīm ģimenēm plānots piešķirt unikālas identifikācijas kartes, kas būtu kā valsts VIP apliecība – ar šīm kartēm Goda ģimeņu locekļiem būtu iespēja saņemt paredzētās privilēģijas, piemēram, atlaides sabiedriskajā transportā, muzejos, kinoteātros, veselības aprūpē, kā arī brīvpusdienas skolās, atlaides skolas pulciņu apmeklēšanai.

“Lai arī piešķiramās privilēģijas varētu būtiski ietekmēt uzņēmēju atsaucība šim projektam, apakškomisija uzskata, ka uzņēmējiem šī varētu būt lieliska iespēja iegūt prestižu sabiedrības acīs, prezentējot sevi kā uzņēmumu, kurš atbalsta stipras un lielas ģimenes. Līdzīgi šāda projekta piemēri jau darbojas vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā, Itālijā un Spānijā,” norāda I.Parādnieks.

Demogrāfijas lietu apakškomisija konceptuāli apstiprināja projekta idejisko nepieciešamību un vienojās par idejas virzīšanu tālākai izstrādei. Projektu varētu realizēt Dzimstības veicināšanas fonda ietvaros, par kuruideja tika prezentēta februāra sākumā Demogrāfijas apakškomisijā un arī Sadarbības padomē. Par atbildīgo nozīmēts I.Parādnieks, kurš trešdien tiksies ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli un prezentēs pieņemto lēmumu, kā arī apspriedīs turpmāko projekta virzību.