Kāds draudzes mācītājs saka, ka Bībelē esot teikts: „Un, tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs.” (Mat.24: 12) Taču, tālāk neseko vārdi: „Tāpēc padodieties ļaunumam, jo tāpat neko nepanāksiet. Tam tā ir jābūt! Pieņemiet to! Tas tā paredzēts!”
Gluži otrādi, tālāk seko vārdi: „Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!” (Mat.24: 13) Savukārt citi garīgie līderi acīmredzot baidās no politiskās un juridiskās vajāšanas. Nedrīkstot par to runāt, politkorektuma dēļ. Droši vien cienījamie mācītāji Latviju sajaukuši ar Ameriku, taču, lai tas paliek..

Vien jāatgādina, ka Bībelē arī teikts: „Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.” (2.Tim. 1:7)

Kamēr tiek meklētas atrunas Bībelē vai likumdošanā, tikmēr mūslaiku kultūra aizvien uzstājīgāk un skaļāk uzrāda augošo un komplicēto problēmu. Jo ir teikts:” ja šie [baznīca] klusēs, tad akmeņi brēks.”(Lūk.19:40)
Homoseksuālisma propaganda valstīs iet savu gaitu. Amerikā par homoseksuālisma propagandas nosodīšanu un pretošanos tai, soda ar brīvības atņemšanu. Kā tas varēja notikt ar tik lielām mega-baznīcu pastāvēšanu, kurās vienkopus konferencēs savācās miljoniem ticīgo? Varbūt atbilde vienkārša: kompromiss un garām palaistais laiks.
Latvijā no jauna izplešas homoseksuālisma propaganda. Sabiedriskā mēdija programmā „Aizliegtais paņēmiens” 
par ģimenes vērtību uzturētāju naudu, veikta propaganda pārraides laikā. Kāpēc? Jo sabiedrībā tiek vākti paraksti „Par grozījumiem bērnu tiesību aizsardzības likumā.” 

Savādi noraudzīties, ka programmas darbinieki intervējuši kādu mācītāju ar slepeno kameru, it kā viņš nepateiktu to pašu atklātā intervijā, kameras priekšā. Izvēlētā tēma jaušama ar tendenciozu pieskaņu un vienpusēju problēmas attēlošanu. Programmas laikā tika aicināts studijā esošajam mācītājam noklusēt, kad katra žurnālista izteiktā doma, pati par sevi lika pielabot neprecizitātes. Taču, kad mācītājs nerimās un aicināja runāt par tēmu, nevis vilkt paralēlas ar citām, tādējādi provocējot skatītājus ar dezorientējošu asociācijas palīdzību, tad žurnālists kaunināja mācītāju, prasot no viņa cieņu. Taču jāatgādina, ka kāds gudrs cilvēks reiz teica: „Cieņa ir jānopelna!” Mācītājs skaidroja, ka ir normālas lietas un ir nenormālas lietas. Un homoseksuālisms nav norma. Taču žurnālists kariķēja mācītāju un pretnostatīja jautājumu, sakot: „Tātad, kad jaunietis izdarītu pašnāvību, Jūs uzskatītu, ka tas ir normāli.” Savukārt mācītājs skaidroja, ka ir normāla seksualitāte un ir nenormāla seksualitāte… No mācītāja atbildes žurnālists secināja, ka jaunietim ir jāiet uz mežu un jāpakaras. Skatoties programmu radās priekšstats, ka žurnālists sapinās savos ātri izdarītajos secinājumos.
Noslēdzot programmu žurnālists vērsās pie skatītājiem sakot, ka sabiedrības naids pret homoseksuālistiem var novēst pie pašnāvības. No tā izrieta, ka sabiedrībai nevajadzētu ienīst homoseksuālistus.

Tam ir jāpiekrīt, jo arī Bībele mūs māca, ka mēs varam ienīst grēku, bet ne cilvēku. Tā ir patiesība! Taču kāds ir risinājums? Ja sabiedrība būs vienaldzīga pret grēcinieku, tad homoseksuālisma problēma tiek atrisināta un viņi mazāk no tā cietīs? Taču nē.

Nevis sabiedrībai jānovēršas un jākļūst vienaldzīgai pret homoseksuālistiem cerot, ka kāds no viņiem neizdarīs pašnāvību, bet gan jāpalīdz atbrīvoties no homoseksuālisma un uzmācošām pašnāvības domām. Domājams, ka tādam būtu jābūt sabiedrības galvenajam mērķim. Kopā ar homoseksuālistiem palīdzēt cīnīties, pastāvēt un uzvarēt. Tāpēc piedāvāju par attiecīgo tēmu ieskatīties no cita skata punkta.

               Bijušais gejs Maikls Gleits pieņem Jēzu un apprecas ar sievieti

Maikls Gleits (Michael Glatze) pieņēma Jēzu Kristu par savu Pestītāju, atbrīvojās no homoseksuālisma un 2007.gadā, 26. oktobrī, apprecējies ar sievieti vārdā Rebeka. Šī vēsts satracināja homoseksuālistu pasauli, jo Maikls savulaik bija homoseksuālās pasaules viens no vadošajiem līderiem. Šāds konvertēšanās piemērs radījis negatīvu iespaidu par homoseksuālistiem, jo ir daudz strādāts pie mīta, ka par homoseksuālistu piedzimst un, ka mainīt šo dzīves veidu nevar.
Maikla piemērs veicinājis draudus homoseksuālistu vidū, jo atrodas tādi, kuri izvēlas iet Maikla pēdās un izkļūt no homoseksuālisma pasaules.

Tagad Maikls ir vietējās baznīcas mācītājs Amerikā, Vajoming (Wyoming) štatā. Maikls kopā ar režisoru Justinu Keliju (Justin Kelly) strādā arī pie sava dzīves stāsta atveidošanas filmā.

                Kā “Geju tiesību” līderis kļuva par heteroseksuālu

Maikla Gleitsa (Michael Glatze) dzīvesstāsts.

Homoseksualitāte manā dzīvē ienāca viegli, jo mana griba tajā laikā bija novājināta.
Mans tēvs nomira, kad man bija 13, bet mamma nomira, kad man bija 19. Agrā vecumā, piedzīvoju apjukumu. Mans apjukums un alkas pēc pienācīgas dzīves, uzmanību piesaistīja tas, kas notiek man apkārt. Un līdzās atbalstu izrādīja tieši vecāki par mani geji. Viņi mani veda viņuprāt „uz pareizo ceļu”. Tā nu, es kļuvu par geju no 14. gadu vecuma. 20 gadu vecumā, visa mana dzīve bija saistīta ar geju pasauli. 22 gadu vecumā, es kļuvu žurnāla redaktors.

Žurnāla galvenais mērķis ir jauniešu- geju mērķauditorijas piesaistīšana. Žurnāls bija pornogrāfiska satura, ar attiecīgām fotogrāfijām, bet es arī sapratu, ka varētu izmantot to, kā platformu, mērķētu uz kādām lielākām un labākām lietām.
Tik tiešām, Amerikas Jaunieši Geji žurnāls radās, lai aizpildītu nišu un kļūtu citādāks, nekā jau esošais pornogrāfiskā satura žurnāls, kura mērķis ir jaunieši geji. Amerikas Jaunieši Geji uzņēma tempu un kļuva populārs jauniešu vidū.
Geji atsaucās ar prieku. Tā žurnāls sāka saņemt atzīšanu, un kļuva cienījams. Laika gaitā tā saņēma balvas, lielus apbalvojumus, tostarp Valsts paraug-modeļa balvu no galvenās geju līdztiesības foruma organizācijas – kuru sniedza Kanādas premjerministrs Žans Čr (Jean Chr). Tika veicinātas dažādas uzstāšanās medijos, piemēram, „Seattle Times”. Tas nokļuva arī uz žurnāla „Time” vāka.

Es producēju, ar homoseksuālistu organizācijas filiāļu palīdzību un līdztiesības foruma atbalstu, pirmo lielāko dokumentālo filmu, lai novērstu geju pusaudžu pašnāvību, “Jim In Bold”, kas apceļoja pasauli un saņēma vairākas labākās festivālā” balvas.

Žurnāls Amerikas Jaunieši Geji izveidoja arī fotogrāfiju izstādi. Fotogrāfijas ar stāstiem par geju jauniešiem visā Ziemeļamerikas kontinentā. Fotogrāfiju izstāde apceļoja Eiropu, Kanādu un daļu ASV.
Žurnāls uzsāka savas gaitas 2004. gadā, lai izliktos, ka nodrošina “tikumīgu kolēģiju”, citiem avīžu kioskos iegādājamajiem medijiem, kuru mērķauditorija arī ir jaunieši geji. Es sāku izlikties, jo patiesībā AJG bija tikpat kaitīga kā citi atklātie pornogrāfiskie izdevumi, tāpēc mums bija vairāk ievērības.

AJG Žurnāls izplatījās vairākās Ziemeļamerikas pilsētās. Tur bija ekstrēms atbalsts, no visām pusēm, -skolās, vecāku grupās, bibliotēkās, nevalstiskās organizācijās, visi, šķiet, vēlas žurnālu un tās izplatīto dzīvesveidu. Tā materializējās pasaulīgais gars- “pieņemt un veicināt” homoseksuālismu, un es tiku uzskatīts par kustības līderi. Mani aicināja runāt pat prestižajā Hārvardas Kenedija valsts skolā 2005. gadā.

             Apstāšanās un atkāpšanās laiks

Man prasīja gandrīz 16 gadus, lai atklātu, ka homoseksuālisms pats par sevi nav nekas “tikumisks.” Bija grūti paskaidrot savas jūtas par šo jautājumu, ņemot vērā, ka mana dzīve bija tik ļoti ierauta tajā.

Homoseksuālisms, ielaužas jauniešu prātos, un pēc savas būtības tai ir pornogrāfisks saturs. Tas iznīcina uztveres spējas nenobriedušajos jauniešos un kropļo sapratni par veselīgo seksualitāti. Es to nesapratu līdz 30 gadu vecumam.
Tas bija laiks, kad es nopietni sāku pārdomāt un apšaubīt to, ko es daru ar savu dzīvi un citu ietekmētām dzīvēm. Pateicoties novājinātai cīkstēšanās ar zarnu trakta krampjiem, ko veicināja kuņģa kairinājumu izraisīšana, to iekšēji pārdzīvoju un sāku meklēt savu dzīves jēgu.

              Atklāsme

Nezinot nevienu, kas man varētu palīdzēt atbildēt uz maniem jautājumiem un šaubām, es vērsos pie Dieva. Es sāku izprast lietas un manas attiecības ar Dievu pieauga. Drīz, sāku saprast, ko nekad nezināju iepriekš. Izrādījās, ka es ar savas vadošās kustības palīdzību atbalstīju grēku un korupciju.

Man nācās atklāt un uzzināt par homoseksuālismu pārsteidzošas lietas. Patiesību meklējot es nonācu pie konkrētiem secinājumiem par sevi. Tā bija reāla atklāsme. Lūdzot Dievu, Viņš man atklāja to, ko iepriekš pat iedomāties nevarēju.
Pirmkārt, ka homoseksuālisms mani novērš no patiesās sevis apzināšanās. Mēs nevaram redzēt patiesību, kamēr esam „akli” un dzīvojam homoseksuālās attiecībās. Un ticam, ka homoseksuālā iekāre ir ne tikai pieņemama, bet gan ir arī tikums. Taču izrādās, ka realitātē nav homoseksuālas “vēlēšanās”, kas būtu neatkarīga no iekāres.

Ar šo fakta noliegšanu, es cīnījos, lai izdzēstu šo patiesību par katru cenu, un to darīju ar dažādiem pazīstamajiem veidiem, lai noņemtu no sevis atbildību un attaisnotu kārdinājumu, iekāri un citu uzvedību. Es par to biju pārliecināts un domāju, ka man ir taisnība – pateicoties kultūras un pasaules līderiem, kuri dzīvo šādu dzīves veidu, atbalsta un stimulē to.

Es meklēju patiesību, jo sapratu, ka man tomēr nav taisnība un nekas nav pareizi bez Viņa. Jēzus Kristus atkārtoti mums ir teicis, lai neuzticamies nevienam, izņemot Viņam. Es darīju to, ko Viņš teica, zinot, ka Dieva Valstība dzīvo ikviena cilvēka sirdī un prātā.

Otrkārt, Dievs atsauca manī pagātnes atmiņas. Tas bija skolas laiks, kad homoseksuālisma vēlmes manī raisījās no tā, kad sāku pievērst pārlieku daudz laika citiem puišiem.
Es sapratu, ka ar savu nepareizo un egoistisko uzvedību riskēju nodarīt kaitējumu citiem cilvēkiem, jo es pieprasīju pārāk lielu uzmanību sev.

Es tiku dziedināts no pagātnē pieļautām kļūdām. Un katru reizi, kad manī atmodās kārdinājums- iekāre, es ar to cīnījos. Es saucu to vārdā un atteicos no tā Jēzus Kristus vārdā. Tad vienkārši ļāvu tai izzust no manas dzīves.
Pastāv milzīga un svarīga atšķirība starp virspusēju apbrīnu – par sevi, vai citiem – un neatņemamu apbrīnu. Kad mēs mīlam sevi pilnībā, mums vairs nav nepieciešams kaut kas no “ārpuses”, vairs nav vajadzīga atzīšana no citiem, vai fizisku apmierinātību. Pretējā gadījumā „vēlme” kļūst raksturīga mūsu būtībai, tā kļūst nevaldāma un izsauc neirotiskos traucējumus.

Tāpēc tā jāapstādina savlaicīgi, neļaujot tai izplatīties sevī.
Homoseksuālisms ļauj izvairīties no izzināšanas „rakšanas dziļāk” un meklēt problēmas būtību. Tāpēc izmantojot paviršību, tā aicina ļauties iekāres iedvesmojošām fantāzijām un ilūzijām, tādējādi pieprasot sevis atzīšanu no pasaules vismaz tik ilgi, kamēr tā kļūst “akceptēta” ar likumu.

Homoseksuālisma ceļš man sākās 13 gadu vecumā, un beidzās pēc tam, kad es “izslēdzu sevi” no ārējas ietekmes un intensīvi koncentrējos uz iekšējās patiesības izzināšanu, tad arī atklāju Dieva dziļumus un atpazinu no Dieva doto savu īsto „es” pēc 30 gadu vecuma.

Pasaulē Dievs tiek uzskatīts par ienaidnieku, kad ir runa par homoseksuālismu vai citu uzvedības dzīvesveidu. Jo Viņš atgādina tiem, kas viņi ir patiesībā un kādai dzīvei reālitātē ir domāti. Cilvēki labāk izvēlas palikt “aklā neziņā” izmantojot trokšņainās un sāpju slāpēšanas metodēm, nekā uzzināt patiesību. Viņi labāk vaino citus, savā leksikā izmantojot antagonismu, un saucot pārējos, piemēram, par “rasistiem”, “nejutīgiem”, “ļaunajiem” un “diskriminētājiem”.
Brūču sadzīšana, ko izraisa homoseksuālisms nav viegla – jo pastāv ļoti mazs un profesionāls atbalsts. Kāds tur atbalsts, ja joprojām tiek apkaunoti tie, kuri sāk saprast, ka tomēr ar viņiem pašiem nav kaut kas kārtībā un vēlas kaut ko mainīt savā dzīvē. Tādi tiek izsmieti, apklusināti ar retoriku un argumentāciju birumu. Lai mazinātu attapušo pūles no homoseksuālisma „iziešanas”, tiek panākts homoseksuālisma atzīšana ar likuma spēku.

Lai atrastu patiesību, man nācās aizdzīt balsis savā prātā, kas pamatā atreferēja vienu un to pašu, respektīvi, to, ko es kādreiz zināju un pieredzēju. Daudzu homoseksuāļu mērķis ir apturēt tos, kuri meklē izeju. Tāpēc cenšas panākt, lai izveidotos uzskats, ka konvertēšanās nav iespējama un nav spējīga atbildēt uz jautājumiem, nemaz nerunājot par to, vai tas vispār darbojas.

No savas pieredzes, “ataust” atmiņā, ka izkļūšana no ietekmējošās homoseksuālās domāšanas bija ļoti atbrīvojoša, skaistākā un pārsteidzošākā lieta, ko es jebkad esmu pieredzējis savā mūžā.
Fiziskā iekāre mūsu psihi “pieslēdz” uz kādu citu fizisko formu. Tas ir iemesls, kāpēc homoseksuālais seks un visas citas iekāres, kas balstās uz seksu, nekad nav apmierinoša. Tas ir nervozs process, kas veicina pataloģiju, nevis dabiski normālu procesu.

Homoseksuālisms izņem mūs no vienotā mūsu normālā stāvokļa, un šķir mūs no tā, lai pieaudzētu ārpusē norādīto uzstādījumu. Homoseksuāli cilvēki, tāpat kā visi pārējie, ilgojas par mītisko mīlestību, kas faktiski nepastāv. Problēma ar Homoseksuālismu ir tā, ka patiesa mīlestība nāk tikai tad, kad mēs esam nekas, lai novērstu mūs no ārējās pasaules ļaujot tai spīdēt iekšpusē. Tas ir sirds stāvoklis. Mēs nevaram pilnībā būt paši par sevi, kad mūsu prāts ir Ieslodzījuma ciklā un grupas mentalitātes sankcionēta, kad iekāre top aizsargāta un svinēta.

Dievs manā dzīvē parādījās, kad es biju apjucis, baiļu apmāts un zaudējis cerību. Viņš man teica – caur lūgšanu – ka man nav jābaidās, un ka Viņš mājos manās sirds mājās. Man vajadzēja tikai nedaudz veikt mājas-manā prāta, tīrīšanu.
Es uzskatu, ka visi cilvēki, būtībā, zina patiesību. Domāju, ka ir zināms iemesls, kāpēc kristietība tik ļoti biedē cilvēkus. Tā atgādina, kas mājo viņu sirdsapziņā.
Sirdsapziņa stāsta par labo no ļauno, un ir ikkatra rokasgrāmata, ar kuras palīdzību un vadību mēs varam augt, kļūt spēcīgāki un brīvi. Grēka dzīšanās un neziņa vienmēr pastāv, bet pirmā lieta, kas jādara, ir izkļūšana no mentalitātes, kas sadala un iekaro cilvēci.

Seksuālo patiesību var atrast, ja mēs esam gatavi un spējam pieņemt, ka kultūras uzvedības noteicēja kaitē mūsu dzīvei. Jāņem vērā arī tas, ka vainas apziņa nedrīkst būt iemesls, lai izvairītos no sarežģītu jautājumu risināšanas.
Homoseksuālisms atņēma gandrīz 16 dzīves gadus. Tajā laikā es dzīvoju izvēlēs gulēt ar vienu vai citu partneri, taču arī iemūžinot un nostiprinot savu izvēli ar valsts atbalstu ietekmējot bērnus. Eiropas valstīs, homoseksuālisms tiek uzskatīts par tik normālu, ka vairums skolās bērniem māca par homoseksuālismu un liek lasīt grāmatas, par to.
Polija, ir pazīstama valsts ar to, ka pretojās iedzīvotāju iznīcināšanai ar ārējām ietekmēm un drosmīgi mēģināja apturēt Eiropas Savienības homoseksuālās propagandas ietekmi uz saviem bērniem. Atbildot uz to, Eiropas Savienība ir aicinājusi “pretīgo” Polijas premjerministru attapties.

Ja es, kā “geju tiesību” kustības līderis, būtu agrāk zinājis, kādu kaitējumu manas darbības rada plašajā sabiedrībā, es daudz ko būtu darījis savādāk.
Tagad es zinu, ka homoseksuālisms ir iekāre ar pornogrāfisku saturu. Vienalga ko man tagad arī teiktu, un lai cik arī būtu lokana mēle un izveicīgs prāts stāstot par homoseksuālismu, es nekad neļaušu sevi pārliecināt. Es esmu redzējis to. Es zinu patiesību.
Dievs mums devis saprast un redzēt patiesību. Tā pastāv. Tās nav izdomātas shēmas vai dīvaini ideāli – tā ir patiesība.
Atbrīvošanās no pasaules grēkiem nenotiks vienā mirklī, bet tas var notikt, ja mums nav „bloķēts” prāts.
Beigās Dievs vienmēr uzvar, gadījumā, ja Tu to nezināji.

VIDEO par tēmu

Šai aktivitātei ir 2 mērķi:

1)      palīdzēt rast mieru tiem vecākiem, kuri ir satraukušies par pēdējos gados pieņemtajiem likumiem un notikušajām aktivitātēm, kas ir vērstas pret ģimeni un tās vērtībām;

2)      noskaidrot, cik liela ir deputātu gatavība likumdošanas līmenī aizsargāt ģimenes un bērnu intereses.

Vēstulē mēs uzdodam deputātiem 4 jautājumus, un uz katru no tiem sagaidām konkrētu atbildi – “par” vai “pret”:

1. Vai Jūs esat par bērnu seksualizāciju?
2. Vai Jūs esat par genderu reformu ieviešanu sabiedrībā?
3. Vai Jūs esat par viendzimuma personu seksuālo un laulības attiecību popularizēšanu un reklāmu bērnu izglītības un aprūpes iestādēs?
4. Vai Jūs esat par to, ka vecāku vara ģimenē tiek aizstāta ar vecāku aizgādības tiesībām?

Saņemtās deputātu atbildes tiks apkopotas un publiskotas Vecāku sabiedriskās kustības „Dzimta” mājas lapā.  .

Vecāku sabiedriskā kustība «Dzimta» ir dibināta 2013.gada septembrī. Tā apvieno sabiedriski aktīvus cilvēkus, kas iestājas par ģimenes un tikumiskajām vērtībām — tām patiesajām vērtībām, kas palīdzēja cilvēcei izdzīvot skarbajos vēsturiskajos apstākļos un palīdz cienīgi pastāvēt mūsdienās. «Dzimta» apvieno cilvēkus ar dažādu pasaules uzskatu un etnisko piederību, dažādiem politiskajiem uzskatiem un dažādu attieksmi pret reliģijām.

Savā darbībā «Dzimta» īpaši iestājas par Latvijas Republikas Satversmes 110. un 116. pantiem, kas ir vērsti uz tikumības un tradicionālo ģimenes vērtību saglabāšanu un nostiprināšanu.

Viņa apgalvo, ka homoseksuāļu aktīvisti nevēlas laulības institūcijas pieejamību. Viņi vēlas to radikāli izmainīt un galu galā izskaust to. Lūk, ko viņa nesen teica radio intervijā:

“Tas būtu absurds, ja homoseksuāļiem būtu tiesības precēties, bet es arī uzskatu, ka tāpat būtu absurds, ja nepastāvētu laulības institūcija. Cīņa par geju laulību likumību ietver melus attiecībā uz to, ko mēs gatavojamies darīt ar laulību. Mēs apgalvojam, ka mēs nekā nevēlamies mainīt laulības institūcijā, bet tie ir meli.

Laulības institūcijā briest pārmaiņas, un šīs pārmaiņas ir vajadzīgas. Es nedomāju, ka šai institūcijai vajadzētu būt. Man nepatīk piedalīties fikciju radīšanā attiecībā uz manu dzīvi. Man prātā šī doma bija jau pirms trīsdesmit gadiem.

Man ir trīs bērni, kuriem ir pieci vecāki, un es nesaprotu, kāpēc likumīgi nedrīkst būt pieci vecāki … Es satiku savu jauno partneri, un viņai tikko bija piedzimis bērns, un šī bērna bioloģiskais tēvs ir mans brālis, bet manas meitas bioloģiskais tēvs dzīvo Krievijā, bet mans adoptētais dēls arī uzskata viņu par savu tēvu. Tātad pieci vecāki sadalās divās grupās pa trim … Un tiešām, es gribētu dzīvot tādā tiesību sistēmā, kas spēj atspoguļot šo realitāti, un es nedomāju, ka tā ir saderīga ar laulības institūciju.”

Jau ilgu laiku dabiskās laulības aizstāvji ir mēģinājuši norādīt, ka homoseksuāļi patiesībā nevēlas laulību līdztiesību. Patiesībā viņi vēlas iznīcināt laulību institūciju un izskaust tradicionālās vērtības no sabiedrības. (Tas galu galā ietver centienus apklusināt un nosodīt Baznīcu, kas atklāti neatkāpjas no savas reliģiskās mācības par laulību un seksuālo morāli.)

Ir skaitliski piemēri, kas apliecina viņas viedokli. Kad ir dota iespēja precēties un likums to atļauj, salīdzinoši neliels procents homoseksuāļu izvēlas precēties salīdzinājumā ar heteroseksuāliem pāriem. Tikai 12 procenti homoseksuāļu Nīderlandē vēlas precēties, salīdzinot ar 86 procentiem no heteroseksuāliem partneriem. Mazāk nekā 20 procenti homoseksuāļu pāru, kas dzīvo kopā Kalifornijā, ir precējušies pēc 2008. gadā dotās iespējas. Turpretim 91 procenti no heteroseksuāliem pāriem Kalifornijā, kuri dzīvo kopā, ir precējušies.

Skaidrs, ka homoseksuāļu nolūks ir radīt kultūras pārmaiņas un iznīcināt tradicionālās ģimenes ētiskās vērtības. Lielākajai daļa homoseksuāļu, kas dzīvo kopā, nejūt nedz nepieciešamību, nedz arī vēlmi precēties – viņu mērķis ir izjaukt laulību institūciju.

Šajā saistībā jau sākta gatavošanās, lai 2015. gadā Rīgā organizētu “Europride”. Šis pasākums ir pretrunā ar Latvijas Satversmes 110. un 116. pantu un pārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumā u.c. normatīvo aktu noteiktās normas un ir cilvēka cieņu aizskarošs un morālo vērtību degradējošs, kā arī apdraud citu cilvēku tiesības, un tikumību, ko aizsargā LR spēkā esošā likumdošana, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencija.

Saeimas Aizsardzības, tieslietu un korupcijas novēršanas komisija uzdevusi LR Tieslietu ministrijai apsvērt grozījumu izdarīšanas nepieciešamību Krimināllikuma 78. pantā (nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana), aicinot attiecināt šo pantu uz „plašākām naida izpausmēm”, konkrēti – „homoseksuālistiem”.

Jautājums: „…Jūs te tā sakāt, kas jādara valdībai un tautai. Bet mūs parasto tautu jau neviens neņem vērā. Mēs vidējā paaudze šajā valstī neesam vajadzīga. Jūs tā skaisti runājat, tad arī vadiet mūs! Vadiet mūs uz uzvaru un to Atmodu!…”

Atbilde: Daudzu gadu garumā kristieši Latvijā citē rakstvietu no Bībeles: „Un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi.” (2 Laiku 7: 14)

Akcentējot šo rakstvietu tiek palaists garām domas turpinājums, bet kas tad notiek tālāk pēc grēka nožēlas? Ja pestītiem cilvēkiem iegalvo, ka viņi ir grēcinieki, kuriem visu laiku jānožēlo grēki, tad nepietiks laiks, lai dzīvotu un kaut ko lietas labā arī darītu. Tādā veidā notiek pašapziņas graušana, lai apslāpētu nacionālo pašnoteikšanos, latviešu identitāti, kā arī dievbērnības Garu.

Kad izpaliek tālāki norādījumi, tad cilvēks tiek atstāts bezsvara stāvoklī. Tāpēc jāpiekrīt Jūsu teiktajam, ka rodas iespaids par sevis neiederību sabiedrībā.

Lai sapratu ko mēs kopā tālāk varam darīt, ieskatīsimies Bībeles norādījumā: „Tu uzcelsi vecās posta vietas, tu atjaunosi agrāko cilšu pamatus, un tevi sauks par plaisu pielīdzinātāju un par apdzīvojamu vietu atjaunotāju.”(Jes. 58: 12) Tas nozīmē, ka galvenais akcents ir nevis uz to, ka Dievs to darīs, bet Tu un Es Dieva spēkā. Jautājums ir par to vai mēs to tiešām darām, lai varētu nonākt pie Jūsu teiktā secinājuma..

Problēmas sakne

Diemžēl Latvijā ir izaugušas iepriekšējā laikā iesētās komunisma sēklas un tās paspārnē arī ateisms. Kaut arī daudzas spēcīgu ideoloģiju nezāles ir izrautas, taču dziļos līmeņos saknes atstātas un tās slepeni jau izaugušas.

Var oponēt vārdiem, ka PSRS laiki Latvijā neatgriezīsies, jo tagad ir demokrātija, taču par demokrātiju runā arī valstu līderi no savām tribīnēm Krievijā, Ukrainā, Indijā, un Āfrikā. Vai tajās valda demokrātija? Visdrīzāk tās ir tukšu runu aisbergu redzamā daļa, jo Bībelē teikts,  „Nav arī brīnums; jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli.” (2. Kor. 11:14) To vairs nevar arī noslēpt un nepamanīt. Bībelē teikts: „Jo nekas nav paslēpts, kas netaps redzams, nedz apslēpts, kas netaptu zināms un nenāktu gaismā.” ( Lūk. 8:17) Tas labi redzams Rīgas Domes līdera runās, atklātās darbībās, kā arī finansējumos. Latvijas parlamentā ir partija, kas pārstāv un apkalpo no jauna izaugušo nezāļu ideoloģijas prasības, tās forma arī atklāti manifestācijās 9. maijā. Tagad latviešu tautai naidīgā ideoloģija ietērpta „vārda brīvībā”, jo tas esot demokrātijas veids. Vai tiešām pretrunīgi vērtētā 9.maija svinības ir brīvības un demokrātijas vēstnesis?

Dabīgais un pārdabīgais

Nezāļu DNS nespēj pēkšņi pārvērsties krāšņā ziedā, kas priecē citu acis. Nevar piespiest sintētisko ziedu smaržot. Pat likuma kārtā “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” neizdevās klonēšanas eksperiments. Jo jebkāda veida klonēšana ir negantība Dieva acīs.

Viss šajā dzīvē notiek dabīgi, bet pārdabīgais atkarīgs no Dieva dvašas, vai arī dēmoniskais no sātana. Bet piespiešanas, likšanas, klonēšanas metodes, kā arī seksuālo minoritāšu iegribu pieņemšanas prasības ir nedabisks process.

Pieprasīt no dabīgā, lai atzīst pretdabīgo un pieņem to par normu ir dabīgo formu iekšējās būtības kastrācija. Tas ir līdzīgi, ja kristiešiem likuma kārtā pieprasītu sātanu atzīt par savu Kungu. Tad labāk iet mocekļa- asinsliecinieka nāvē. Taču savienību ar sātaniskām ideoloģijām un propagandu pieprasa no kristīgi domājošajiem ik pa laikam. Un, tad svešu ideoloģiju piekritēji izsaka nožēlu un izbrīnu, kāpēc saprātīgie nepieņem sātanu gaismas drēbēs un neidentificējas ar to. Kas kopīgs gaismai ar tumsu? Naktij ar dienu? Saulei ar Mēnesi? Bībelē teikts: „ jo jūs visi esat gaismas bērni un dienas bērni. Mēs nepiederam ne naktij, ne tumsai.” (1. Tes. 5:5)

Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī? Tad kāpēc latviešu tautai pēkšņi aizliedza brīvprātīgi veikt ierakstu pasē LATVIETIS? Kāpēc pusgada garumā vajadzēja cīnīties par to, lai brīvprātību no jauna atjaunotu? Kad notiek taisnības princips attiecībā par pamatnāciju, tad tas ir slikti, bet viss pārējais –labi. Vai 78. panta grozīšana iekļaujot tajā „seksuālās minoritātes” tiešām ir labi diskriminējot heteroseksuālo Latvijas tautu?

Kad mēs metamies aizstāvēt vīrusa slimniekus, tad vispirms jāparūpējas, lai būtu potēti pret šo vīrusa veidu. Bet, ja kāds apmeklējot slimnieku savas muļķības dēļ inficējas, tad to nevar prasīt arī no vairākuma, lai tagad visi mestos brīvprātīgi inficēties. Tas ir pašnāvības veids, bet Dieva acīs -negantība.

Tur, kur parādās komunisma vai liberālisma rēgs, tur notiek Dieva un kristīgo vērtību noliegšana, bet tad seko bads, rasu naids, tautas apkarošana. Mūsu tautu un valdību apkaro no divām frontēm. No vienas puses -sociālais komunisms ar tā mūsdienīgajiem veidiem, bet no otras puses liberāliskais globālisms ar tā jaunajiem veidiem. Un abi spēki pieprasa, lai mēs sevi noliedzam. Sātans Jēzum gavēšanas laikā teica, ka visu došot, ja sevi noliegs. Arī tās abas ideoloģijas gaismas drēbēs ietērptie saka: „Es Tev visu došu, ja Tu sevi noliegsi. Noliedz savu ticību, savu identitāti, nacionālo piederību, savas saknes un pieņem nezāļu loģiku.

K.G.Jungs teica: „Cilvēkam pēc savas dabas piemīt reliģiskais instinkts.” Zinātniski sakot mēs esam homo-religiozus. Bībelē teikts, ka šīs tieksmes atspoguļojas nepārtrauktā alkšanā pēc garīgā spēka. Tiekšanās, vēršanās un identificēšanās tajā. Bet, ja cilvēks tiek atrauts un par upuri nests politiku ideoloģiju vai finansu un banku sektoru dēļ, tad viņš no tautas pārstāvja pārvēršas un ieplūst patērētājsabiedrības masā . Viņam vairs nav intereses par notiekošo valstī, paliek slinks, pasīvs, nelaimīgs un mētāts no viena grāvja malas otrā. Z.Mauriņa reiz teica: „Ja cilvēks zaudē izjūtu, ka ir saistīts ar Dievu viņu mētā, rausta instinkti, iekāres un bailes.” Izaugušām nezālēm tiekšanās pretī Dieva gaismai nepatīk , tāpēc iedēstītās krāšņās puķes cenšas aizēnot. Nezāļu žņaugos tiek izdzēsta cilvēka apziņā tā vērtība un piederība valstij. No tāda izmisuša un skeptiska cilvēka neko daudz nevar prasīt, vienīgi lietot kā masu, kuru veiksmīgi savulaik izmantoja Hilres un Staļins. Varbūt latviešu tauta tiek gatavota šādiem mērķiem…

Mums jāsaprot, ka uzplaukuma un veiksmes sēklu nevar iesēt nezāļu pilnā laukā. To nevar izdarīt, kamēr nezāļu saknes nav no jauna izrautas. Naivi domāt, ja vienu gadu vecākā paaudze tās ir izrāvusi, tad nākamajai paaudzei nākošajā gadā to nevajag atkārtot, lai pārliecinātos, ka nav palikušas vēl kādas nepamanītas. Nenoliedzami mēs to atkārtoti neesam darījuši, tāpēc tagad izaugušās nezāles būs izraut grūtāk. Tas ir iespējams, ja uzrauksim rokas, nolieksimies pāri Latvijas laukiem un sāksim to beidzot darīt. Tad arī radīsies gandarījums, prieks un laimes sajūta, ka mēs to darām!

Pēdējos gados Ir bijuši ne mazums daudz sēšanas mēģinājumi sausā, neuzartā un šķietami izravētā zemē.

Sēkla parazītu apēsta vēl nepaspēj nokļūt Latvijas zemes dzīlēs. Taču cik daudz tautas sūri un grūti atdotā nodokļu upur-sēklu daudzums izputējušas vējā?

Abas globāla izmēra saknes paslēpušās Latvijas zemē dzemdējušas grēku-naidu pret kristietību, naidu pret domājošo un rīcībspējīgo tautas daļu.

Dažkārt mēs gaidām pārdabīgas lietas, taču nesagaidām, jo dabīgā pienesuma altāris tukšs. Mēs gaidām Dievišķas izpausmes un pārdabīgu uguni, taču nepavīžojam pagales salikt uz altāra un sagatavot dabīgo platformu, lai Dievišķs uguns varētu aizdegties. Ja nezin garīgo principu, ka viss pārdabīgs notiek uz dabīgās bāzes, tad nevar gaidīt rezultātus. Aizvien biežāk nākas dzirdēt cilvēkus izsakāmies, ka latviešu tauta tāpat neko nevar panākt. Un ka valdība neklausās tautas viedoklī . Vai arī sakām, ka kāda jēga kaut ko darīt, jo mēs tāpat esam zaudējuši  u t.t.

Ienaidnieks zinot garīgo principu, ka vārdam ir spēks izmanto izmisušo, bezpējīgo un naivo prātus. Jo vairāk izteiktu šādu vārdu, jo ātrāk tās iedarbojas garīgā pasaulē. Vēl jo vairāk, ja šādu vārdu lietošana pastiprinājas ar ārējo darbošanās paralīzi, tad ienaidniekam tiek sniegta uzvara bez nekādas kaujas. Tāds paniskais viltus -vīrus izplešas pār visu tautu un, ja cilvēks nav imūns pret to, tad tiek inficēts.

Ja upuris nav sagatavots un nav likts uz altāra, tad mums nav nekādas tiesības teikt, ka neko tāpat nepanāksim. Mums nav tiesības teikt, ka esam darījuši visu iespējamo un secinājuši, ka tam nav jēgas. Domājams, ka Dievs tad atbildētu „Ko Tu esi izdarījis, lai tagad darītu Es?”

Kādā svētdienas dienā luterāņu draudzē savu referātu lasīja Brāļa Ordeņa loceklis Jānis Rožkalns. Noslēdzot referātu viņš teica : „Kristus mācība IR ļoti reāla un iedarbīga, ja vien tā tiek brīvi un patiesi lietota, ja tā nav iesaiņota reliģijas vai citos, cilvēka paša, meistardarbu žņaugos.

Mēs bieži dzirdam garīdzniekus publiski lūdzam – “mēs pateicamies Dievs, ka Tu mums atkal dāvāji brīvību un savu valsti!”  Bet, varbūt pamēģinām lūgt nedaudz  citādi -  “Mēs pateicamies Dievs, ka Tu devi mūsu iepriekšējo paaudžu brīvības cīnītājiem drosmi un izturību stāvēt par savu valsti un tādēļ mums tā atkal ir! Arī šodien mēs gribam ziedot laiku un spēkus, lai aizstāvētu mūsu kopējo zemi un ļoti lūdzam, lielais Dievs – stāvi mums šajā cīņā klāt!” „ Jāsecina, ka viņam ir dziļa taisnība.

Risinājums: Jāņem vērā, ka Satversmes 2 pants nosaka: „Visa vara pieder tautai.” Ja tauta to spēs iegalvot gluži kā Tēvreizi, tas atjaunos ticību, ievelkot jaunu brīvības dvašu, atjaunojot spēkus Dievišķā gaismā un atklāsmē tauta spēs veikt revolūciju apziņā un savā Tēvijā. Vai Satversmes 2. pants nosaka, ka visa vara pieder tautai? Tas atkarīgs no mums!Lai vienotā Dieva vadībā mēs varētu iet droši uz uzvaru un Atmodu mums ir jāvienojas arī lūgšanā.

Lūgšanas atslēgas vārdi: „Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. „(Ef. 6:12)

„Ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.” (Mat. 18: 18)

Lūgšana: „Mēs kopīgā lūgšanā savienojušies lūdzam: „Paldies Jēzu, ka Tu esi devis mums savu spēku uzvarēt sabiedriskajā cīņā un iestāties par Latvijas tautu. Tāpēc Jēzus Kristus vārdā mēs izraujam komunisma un homoseksuālisma sasētās nezāles Latvijas zemē, saistām dēmoniskus garus, kas kontrolē mūsu Latvijas zemi, valdību un katru Latvijas iedzīvotāju atsevišķi. Mēs pasludinām garīgo atdzimšanu un Atmodu Latvijā. Jēzus Kristus vārdā mēs atraisām Svētā Gara spēku par Latviju un atdarām garīgās acis valsts vīriem, lai ierauga Patiesību, atdarām viņu garīgās ausis, lai dzird no Dieva pareizas valsts vadīšanas stratēģijas plānu, atdarām garīgo sirdi, lai jūt un zina, kas nāk par svētību mūsu Latvijai un lai spēj nostāties pret ļaunām lietām, kas cenšas ieplūst Latvijas teritorijā. Paldies Dievs par brīvu un neatkarīgu Latviju. Dievs, svētī Latviju!”

Atbildot uz jautājumu par vadīšanu uz uzvaru un to Atmodu!… tā atspoguļojas vēstules parakstīšanā, lai Atmoda nāktu drīz.

Praktisks darbs: Vēstules parakstīšana!

Runas laikā prezidents pievērsās ekonomiskajiem, enerģētikas, izglītības un parāda samazināšanas jautājumiem. Tomēr Obama atkārtoti apstiprināja savu atbalstu abortiem un viendzimuma laulību legalizācijai. Kaut arī Obama neizteica vārdus “aborts” vai “geju laulības” viņa 40 minūšu runā, bija jaušami signāli, kas par to liecināja. „Tie Vašingtonas politiķi, grib izlemt, ar ko jūs varat precēties vai arī kontrolēt veselības aprūpes jautājumus, kas sievietēm būtu jāizšķir pašām,” norādīja Obama.

Obama veltīja arī pietiekami lielu laiku oponentu republikāņu izvirzītā prezidenta Mita Romnija un viceprezidenta amata kandidāta Pola Raiena nosodīšanā un kritizēšanā. Viņš uzsvēra, ka kandidāti esot iesācēji ārpolitikā, kas it kā apdraud ASV nacionālo drošību.

Par daudz peltā “homoseksuālisma propagandas” aizlieguma likuma pārkāpumiem Sanktpēterburgā līdz šim sodīti jau 73 cilvēki, piektdien informēja policija,-ziņo spektrs.com

Par homoseksuālisma vai pedofilijas “propagandas” izplatīšanu likumā noteikta sodanauda.

“73 cilvēki tikuši sodīti par homoseksuālisma propagandu, un viena persona sodīta par pedofilijas propagandu,” apstiprināja Sanktpēterburgas policijas priekšnieks Sergejs Umnovs.

Jau ziņots, ka šā gada februārī Sanktpēterburgā pieņemtais daudz peltais likums paredz, ka ikvienam, kas piedalās “publiskos aktos”, lai propagandētu homoseksualitāti, biseksualitāti vai transdzimuma identitāti nepilngadīgo vidū, draud līdz 3000 rubļu (50 latu) liela sodanauda, bet šādu pasākumu organizatoriem līdz 50 000 rubļu (900 latu) liels naudassods.

Savukārt ikvienam, kurš piedalās “publiskos aktos”, lai propagandētu pedofiliju, draud 5000 rubļu (90 latu) liels naudassods, bet šādu pasākumu organizatoriem nākas rēķināties ar miljonu rubļu (18000 latu) lielu naudassodu.

Homoseksualitāte Krievijā tika dekriminalizēta 1993.gadā.

Dievkalpojumā starp vairākiem spīkeriem runāja arī Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps. -ziņo spektrs.com/Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrs

“Sākumā es gribu pateikties visiem, kuri interneta vidē un jebkādā citā veidā nostājāties pret praidu un tā ideoloģijas uzspiešanu Latvijā,” dievkalpojumā teica arhibīskaps Stankevičs. “Vienīgi no manas puses ir lūgums darīt to bez agresijas un cilvēka cieņai atbilstošā veidā. Divkāršu pateicību vēlos izteikt tiem, kuri to darīja ne tikai emocionāli, bet arī ar racionāli un zinātniski pamatotiem argumentiem.

Pats homoseksuālisms kā tāds ir jānošķir no tā ideoloģijas aizstāvības un iepludināšanas sabiedrībā,” teica arhibīskaps.

Garīdznieks uzsvēra, ka baznīca ir pret agresiju attiecībā uz homoseksuālām personām un šāda dzīves veida propagandētājiem, jo tas ir pretrunā ar tuvākmīlestības bausli, kurā Kristus aicina mīlēt savus ienaidniekus.

“Jebkāda agresija pret homoseksuālām personām dod iespēju geju ideoloģijas aizstāvjiem pavērst pret mums valsts likumus un visu Eiropas Savienības (ES) represīvo un propagandas aparātu. Mums ir jāapzinās, ka praida ideoloģija – tā ir nāves civilizācijas ofensīva,” uzsvēra Stankevičs.

“Tad, kad sākas lepošanās ar šo grēku un mēģinājumi uzspiest sabiedrībai viedokli, ka tas ir kaut kas normāls, ka tā ir gluži vienkārši viena no cilvēku kopdzīves alternatīvām, tas kļūst par ļoti nopietnu apdraudējumu visai sabiedrībai, jo tā ir nāves civilizācijas legalizācija un ofensīva. Pie tam, tas tiek darīts, piesedzoties ar cilvēktiesībām un iztēlojot sevi par upuriem. Visi, kuri nepiekrīt šai ideoloģijai, tiek pasludināti par cilvēku nīdējiem jeb homofobiem,” sacīja garīdznieks.

“Tiek mēģināts nostādīt savu uzskatu pretiniekus ārpus likuma un iesēdināt viņus cietumā. Diemžēl šī ideoloģija ir iracionāla, tā ir pretrunā ar veselo saprātu, dabisko un Dieva likumu. Diemžēl šis neprāts ir uzvarējis vairākās ES valstīs, un to tiek mēģināts uzspiest arī Latvijai, pie tam iztēlojot to kā augstāko cilvēktiesību un civilizācijas sasniegumu,” skaidroja Stankevičs.

“Mēs esam šeit, lai lūgtu Dievu, lai Viņš pasargā Latviju no šī neprāta uzvaras, jo tas ir pretrunā ar mūsu gadu simtiem piekoptajām vērtībām, ar mūsu paražu tiesībām, ar mūsu nācijas izdzīvošanas nepieciešamību. Mēs nevaram apliecināt arvien no jauna un dziedāt: “Dievs svētī Latviju!”, un tai pat laikā atbalstīt un propagandēt grēku, kas sauc pēc atriebības uz debesīm,” norādīja arhibīskaps.

Viņš atzina, ka cilvēks, kuram ir šī nosliece, kas bieži vien ir radusies bez viņa līdzdalības un vainas, ir pelnījis līdzjūtību un atbalstu, tomēr šāds cilvēks ir aicināts uz dzīvi šķīstībā. Protams, ka šis izaicinājums viņam vienlaikus var būt smags krusts, bet šķīstība ir iespējama arī homoseksualitātes tieksmju gadījumā.

“Ja cilvēks paklūp un piekāpjas šai tendencei, bet ar to nelepojas publiski, tad mēs to varam saprast, un šai gadījumā sabiedrība un baznīca ir atvērta uz šo cilvēku un ir gatava sniegt viņam palīdzīgu roku, sniegt visa veida iespējamo atbalstu. Ja viņš cīnās un meklē problēmas risinājumu, tad šis cilvēks ir pelnījis divkāršu cieņu,” savā uzrunā sacīja arhibīskaps.

Rezumējot Stankevičs sacīja, ka vēlas vērsties pie visiem praida ideoloģijas aizstāvjiem – “gan atklātajiem, gan tiem, kas pa kluso to atbalsta” un teikt: “arī jums ir cerība! Arī jūs Dieva spēkā varat sakārtot savu dzīvi un sākt normālas, cilvēciskas attiecības ar pretējo dzimumu un dibināt normālu ģimeni. Tas nav viegli, tas ir izaicinājums, tas var būt liels krusts jums, bet mēs, kristieši, un arī pārējā sabiedrība vēlamies jums palīdzēt atgriezties normālā dzīvē”.

Šodien, pamatojoties uz likumu par „homoseksuālisma propagandas” aizliegumu, Sanktpēterburgas tiesa uzlikusi naudassodu 12. aprīlī aizturētajam homoseksuālistu tiesību aktīvistam un biedrības “GayRussia” vadītājam Nikolajam Aleksejevam, atzīstot viņu par vainīgu „homoseksuālisma propagandā”. ,-ziņo spektrs.com/LETA/interfax.ru

Šis ir pirmais notiesājošais spriedums, kas pieņemts, pamatojoties uz likumu, kuru apstiprinājusi Krievijas otras lielākās pilsētas dome.
Aleksejevam, kurš Maskavā organizējis virkni nesakcionētu geju gājienu jeb tā dēvēto praidu, tiesa uzlika 5000 rubļu (90 latu) lielu sodanaudu.

Jau iepriekš vairākiem aktīvistiem, pamatojoties uz jauno likumu, tikušas izvirzītas apsūdzības, taču pret viņiem ierosinātās lietas tika izbeigtas.

Aleksejevs tika aizturēts pie pilsētas domes ēkas, kur viņš turēja plakātu ar uzrakstu: „Homoseksuālisms nav perversija. Perversija ir lauka hokejs un ledus balets.”

Jaunpieņemtais Sanktpēterburgas likums paredz, ka ikvienam, kas «veicis publiskas darbības lai nepilngadīgo vidū propagandētu homoseksuālismu», draud 5000 rubļu (90 latu) liela sodanauda.

Savukārt organizācijām, kas atzītas par vainīgām šādā nodarījumā, draud vēl lielāks naudas sods.

Līdzīgas normas jau darbojas arī citās Krievijas pilsētās un likumprojekts, kas ietver šādas normas, šobrīd ir iesniegts izskatīšanai Valsts domē.

Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes 116. pantā noteikto normu, kas paredz veikt ierobežojumus, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un tikumību, kā arī likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 3. panta otro daļu, 11. panta pirmās daļas 6. punktu, ar kuru pašvaldībai piešķirtas tiesības vērtēt pasākuma iespējamo apdraudējumu tikumībai, citu cilvēku tiesībām, demokrātiskajai valsts iekārtai un sabiedrības drošībai.

Galīgais lēmums par saistošo noteikumu grozījumiem jāpieņem Rīgas domei.