Ķelnes apgabala tiesa jūnija beigās atzina, ka apgraizīšana, kas nav veikta medicīniskos nolūkos, ir “smaga un neatgriezeniska iejaukšanās cilvēka ķermeņa veselumā”, un tādējādi musulmaņu un ebreju piekoptā reliģiski motivētā apgraizīšana uzskatāma par krimināli sodāmu miesas bojājumu nodarīšanu.

Tiesas lēmumu, kas gan nav saistošs visā Vācijas teritorijā, nosodījis arī Izraēlas parlaments.

Vācijas diplomāti atzinuši, ka spriedums nodarījis “katastrofālu” kaitējumu Berlīnes tēlam ārvalstīs un izsaucis sašutumu gan Izraēlā, gan musulmaņu valstīs.

Tikmēr Pasavas universitātes pasniedzējs Holms Pucke, kas gadiem iestājies par apgraizīšanas aizliegumu, norāda, ka “spriedums ir ļoti svarīgs pirmkārt jau ārstiem, jo šī ir pirmā reize, kad viņiem ir juridiskā skaidrība”.

“Pretstatā daudziem politiķiem tiesa nav ļāvusies iebiedēties aiz bailēm, ka tiks kritizēta par antisemītismu vai iestāšanos pret reliģiju,” piebildis Pucke. “Šis spriedums var ne tikai ietekmēt turpmākos tiesas spriedumus, bet, labākajā gadījumā, arī mainīt attiecīgo reliģiju apziņu jautājumos, kas attiecas uz bērnu pamattiesību ievērošanu.”