Atbilde: Lasot vēstuli radās doma šāda veida jautājumu apskatīt plašākā nozīmē, jo tā jau ir iesākta pagājušā mēnesī. „Komunisma un homoseksuālisma lāsta graušana”

Ieskatoties kādu ceļu ir mērojis un joprojām iepēdo Latviju komunisma gars, jo okupācijas sekas vēl ar vien nav likvidētas. Un kādas krievvalodīgo draudzes locekļa komunisma propaganda Bībeles ietvarā tiek sūtīta latviešu draudzēm. (Vēstījums latviešu tautai.)

Vispirms par būtisko. Kas ar Jums notika tad, kad izgājāt draudzes priekšā? To ko mācītājs Jums teica un Jūs atkārtojāt bija „grēku nožēlas lūgšana” ar tās tekstu Jūs varat iepazīties šeit. Laimīga sagadīšanās.

Jūsu radušās asociācijas lūgšanas laikā ir saprotamas, latviešu tautas sāpes var pēkšņi parādīties un dot par sevi zināt brīžiem tad, kad vismazāk par to gaidīts. Tas bija psiholoģisks moments. Skaļā lūgšana krievu valodā uzplēsa Jūsu brūces. Tas ko Jūs izjutāt ir pazemojums, ar kuru ikdienu latviešu tauta saskaras Latvijā. Diemžēl Jūs to ieraudzījāt arī draudzē, krievisks klimats, kas valda draudzē Jūs tikai lieki uzbudināja. Tas izsita no līdzsvara un neļāva saņemt Pestīšanu pilnā mērā. Acīm redzot, Jums tā arī neizdevās nodibināt kontaktu pa tiešo ar Dievu, jo traucējošais faktors to neļāva. Taču bez psiholoģiskā momenta ir arī garīgais aspekts. Notika patiesi spraigs karš garīgā pasaulē par Jūsu dvēseli. Garu pasaule sastāv no ļaunajiem gariem-dēmoniem un labajiem gariem- Dieva eņģeļiem. Dēmonisks gars spēja Jūs ietekmēt izmantojot mācītāja valsts valodas nezināšanu. Tā ir milzīga problēma Latvijā, kuras dēļ tiek nesta sķelšanās sabiedrībā, nevis vienotība. Tas ir komunistiskais gars mūsdienās izpaužoties un apvienojoties arī ar kosmopolītisko garu, kas spraucās iekšā pa visām pieejamām spraugām, sevišķi, ja ir tik plaši atvērtas durvis ar nosaukumu -valsts valodas nezināšana. Tomēr Jūsu ierašanās draudzē nebija nejaušība. Iespējams arī ceļš uz īsto draudzi arī varētu būt šāds. Lūdzu, neiekrītiet izmisumā, jo nekas labāk latvieša dzīvē nevar būt, ja viņa rētas dziedē Dievs, Jēzus Kristus un Svētais Gars. Tieši tāpēc Jums ir nepieciešama draudze, kurā Jums palīdzēs nodibināt kontaktu ar Dievu iepazīt atziņas no Bībeles. Latvijā ir arī daudz latviešu draudzes. Ar to sarakstu varat iepazīties interesējoties mūsu redakcijā: spektrszunals@gmail.com.

Atklātais Komunisms baznīcās PSRS Latvijā

Baznīcas graušana no ārpuses:

Mag.iur. Ringolds Balodis, Latvijas Reliģijas lietu konsultatīvās padomes loceklis,
Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktors, — “Latvijas Vēstnesim” raksta: „Ja savā laikā Baznīca bija valsts politiskās sistēmas neatņemama sastāvdaļa un reprezentatīvs iestādījums, tad PSRS, kad valsts pilnīgi noteica visus sabiedriskās dzīves aspektus, to skaitā arī garīgo dzīvi, Baznīca tika uzskatīta par anahronisku subkultūras paveidu. Komunistu ideoloģijā vienmēr nemainīgs bija tas PSKP ideoloģijas virziens, kurš bija tendēts uzateismu jeb reliģijas noliegšanu.

Jau Krievijas komunistiskās (boļševiku) partijas KK(b)P VIII kongresā pieņemtajā otrajā partijas programmā tika izvirzīts uzdevums izveidot sociālistisku sabiedrību. Atsevišķā programmas sadaļā komunisti norādīja, ka partija neapmierināsies tikai ar jau apstiprināto lēmumu par Baznīcas nošķiršanu no valsts un skolas nošķiršanu no Baznīcas, bet centīsies atsvabināt darbaļaužu masas no reliģiskiem aizspriedumiem.

1940. gada 25. augustā pieņemtās LPSR konstitūcijas 96. pants deklarēja: “Lai nodrošinātu pilsoņiem apziņas brīvību, Baznīca Latvijas PSR ir atdalīta no valsts un skola — no Baznīcas. Brīvība piekopt reliģiskus kultus, kā arī pretreliģijas propagandas brīvība atzīta visiem pilsoņiem.”

Represijas iesākās pamazām. 1940. gada 30. jūlijā tika izdots atbilstošs rīkojums ar norādi: “Sākot ar 1940./41. mācību gadu, ticības mācība jāsvītro no visu skolu stundu plāniem. Ar šā gada 1. augustu jāpārtrauc algas izmaksa visiem skolotājiem par ticības mācības stundām.” Ar Ministru kabineta 1940. gada 4. augusta lēmumu likvidēja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Tas bija sākums. Pēc divām nedēļām ar 13. augusta lēmumu komunisti slēdza visas privātās garīga rakstura mācību iestādes, to skaitā arī ģimnāzijas ar kristīgu noslieci. Teoloģijas fakultātes studentiem liedza turpināt izglītību citās fakultātēs un pasniedzējiem neļāva pasniegt teoloģiskos priekšmetus vai pasniegt citu priekšmetus citās fakultātēs. Teoloģijas fakultātes bibliotēka un muzejs pārgāja LU Centrālās bibliotēkas specfondos. No visām bibliotēkām tika izņemti reliģiska satura darbi un ievietoti specfondos. Turpmāk ne tikai grāmatām, bet pat Baznīcu dziesmu lapiņu iespiešanai vajadzēja valsts institūciju īpašu atļauju.

1940. gada 25. novembrī LPSR Tautas komisāru padome reorganizēja dzimtsarakstu aktu reģistrācijas kārtību. Baznīcai atņēma šo funkciju, nododot to pagastu pagaidu izpildu komitejām un Iekšlietu ministrijas dzimtsarakstu birojiem. Latvijas PSR Tautas komisāru padome 1941. gada martā ar TKP priekšsēdētāja Viļa Lāča parakstu pieņēma lēmumu Nr. 420-s: “Par kulta rakstura lūgšanu ēku uzskaiti un novērtēšanu Latvijas PSR teritorijā.” Lēmumu pildīja apriņķu un pilsētu izpildkomitejas, kurām līdz 1941. gada 1. maijam vajadzēja ņemt uzskaitē kā tautas mantu — kulta ēkas (respektīvi, visas baznīcas!)” Pilns teksts. 

Slēptā komunisma rusifikācijas ietvarā mūsdienu draudzēs Latvijā

Baznīcas graušana no iekšpuses:

Saprotamas, ka Brīvajā un Nacionālajā Latvijas valstī nav iespējams aizliegt reliģijas izplatīšanu. Jaunā laikmetā atklāti propagandēt Padomju Savienības komunistiskos uzskatus nevar, taču to var darīt slēptā veidā. Tautā saka: „Kamēr neesi pieķerts pie rokas, tikmēr var zagt.” Tomēr pastāv arī jautājums, cik lielā mērā ir vēlēšanās pieķert pie rokas. Piemēram, 9 maijā komunistiskās simbolikas izmantošana, Latvijas valsts gānīšana un apmelošana, kā arī vēsturisko faktu izkropļošana. Ja labi grib, taču ir veidi, kā šādas Latvijas goda zagšanu apturēt. Tas pats attiecams arī par nepilsoņu stāvokļa falsificēšanu Latvijas teritorijā. Taču Latvijā pastāv arī neaizskaramā tēma, kuras atklāšanai acīm redzot ir pienācis laiks. Kauss ir pilns.

Tiek palaists garām moments kā komunisma propaganda un kosmopolītiskais pasaules skatījums tiek ieviests Latvijas draudzēs. Krievvalodīgie mācītāji atzīst, ka viņus etniskais, vēsturiskais un valsts jautājums neinteresē, jo viņu galvenais uzdevums nest Pestīšanas vēsti par Kristu. Taču nocietināta sirds un aizspriedumi par valsts nācijas nozīmi, kas velkas līdzi kā sēru lente vēl aizvien no Latvijas okupācijas laikiem, neredz tālāk par to, ko vēlas redzēt. Sevišķi, ja ir tik laba atruna, kā sava bēda – nepilsoņa statuss un valsts valodas nezināšana. Kristīgā vidē parādījies teiciens: „Kāds mācītājs, tāda draudze.” Nepilsoņu manifestēšanās un nostiprināšanās Latvijas zemē zem karoga „Jēzus” taču iekšējo būtību nemainot, paliekot ar greizajiem uzskatiem padusē un nīstot latviešus, tādiem karoga simbols ir tikai aizsegs. Bībelē brīdināts: „Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā.”(Mat 7:21)

„Maigā vara” Latvijā

„Maigās varas” uzskatāmi izpaužas pielietojot „informatīvā kara” ieročus. Informatīvajā karā „Maigā vara” izmanto diametrāli pretēja notikumu uztveri un diametrāli pretēju attieksmi pret notiekošo. Par to, ka „Maigā vara” atspoguļojas Latvijas teritorijā politiskā un sociālajā vidē nav noslēpums, taču komunisma rēgs ieklīst arī baznīcu sienās.

Valodas barjera traucē valsts mēroga procesa īstenošanā

Novērots, ka starp latviešiem un krievvalodīgajiem jautājums par „Homoseksuālisma propagandu Latvijā” diemžēl ir divas dažādas izpratnes. Pārsvarā latviešu auditorijai ir skaidrs parakstu vākšanas mērķis. Taču kaut arī cenšoties krievvalodīgajiem izskaidrot likuma grozījuma būtīb,u rodas pretēja un bieži vien neskaidra sapratne attiecībā par 78. Krimināllpanta papildināšanu, jo „iesprūst” terminos „nacionālais un etniskais”, un tālāk jau nespēj sekot vārdiem dziļākā izpratnē- „seksuālās minoritātes”. Secināts, ka viena no problēmām tā ir latviešu un krievu savstarpējās attiecības, kas balstās uz etniskiem un nacionāliem dabas jautājumiem, kas krasi „pārceltas” orientējoties uz „seksuālām minoritātēm”.

Krievvalodīgie nespēj no vienas fundamentālas problemātikas pārcelties uz tik mazsvarīgu, kā „seksuālās minoritātes”. Apjūk un nesaprot, kas no viņiem tiek gaidīts. Tādējādi rodas pārpratumi un jautājums: Par ko tiek vākti paraksti? Kaut gan nosaukuma formulējums ir skaidrs, kas ietverta domā, vai Tu esi PAR vai PRET homoseksuālisma propagandas legalizēšanu Latvijas krimināllikumos?

Otra problēma- valsts valodas nezināšana. Bieži vien krievvalodīgie nepārvaldot valsts valodu paši sevi iedzen „stūrī”, jo nez kāpēc šo jautājumu izprotot kā vēršanos pret -„nacionālo un etnisko” nevis pret „seksuālām minoritātēm”, tādējādi atturoties no parakstu sniegšanas tik svarīgā jautājumā. Šāda veida jautājumi rada arī neizpratni, no latviešu, proti, parakstu vācēju puses, par to, kā lielākā daļa krievvalodīgie saņēmuši pilsonību.

Valsts valodas likuma nepiemērošana draudzēs

Daudzās krievvalodīgajās draudzēs, kuras apmeklē arī latvieši nenotiek tiešais tulkojums valsts valodā.

Piemēram: Draudzē „X” Tās dibinātājs no ASV 2000jos. gados organizēja kursus draudzes kalpotājiem, lai visi draudzes kalpotāji spētu komunicēt latviešu valodā. Nedaudz vēlāk ārvalstu baznīcas dibinātājs pārcēlās uz Krieviju, lai tur celtu jaunu draudzi. Taču šodienas situācija Latvijas draudzē ir, ka daļa kalpotāju un draudzes locekļu vispār nesaprot latviešu valodu! Turklāt „X” draudzes dievkalpojumus un seminārus agrāk tulkoja latviski, jau vairākus gadus visi kopējie  pasākumi ir tikai krievu valodā! Tas tomēr liecina par attieksmi, kura kulminē! Ir runa par krievvalodīgo attieksmi. Jo šī attieksme kļūst aizvien uzstājīgāka un traucējošāka.

Protams, mērķis ir, lai krievvalodīgie sāktu saprast notikumus Latvijā, sāktu mainīt savu komunistisko vai kosmopolītisko attieksmi pret vietējiem likumiem un pamatnāciju.

Viena lieta ir pakļaušanās draudžu kārtībai, bet otra lieta – attieksme pret latviešiem un latviešu valodu, jo redzams, ka situācija Latvijā pasliktinās ar katru gadu.

Novērots, ka krievvalodīgo draudzes locekļi aizvien vairāk ignorē Latvijā noteikto valsts kārtību un likumdošanu, jo tā neietilpst tikai nodokļu maksāšanu.

Spilgts piemērs par Eiropas paku izdali, kas ir sociāls projekts, kuru iniciē Latvijas valsts. Eiropas paku izdales sapulces Vecmīlgrāvī un Ūnijas 99 notikušas tikai krievu valodā. Starp citu, Latvijā sociālo palīdzību saņem galvenokārt nepilsoņi, pat Krievijas pilsoņi ar Krievijas pasēm!

Tikko kāda draudze nosvinēja 20 gadu jubileju, tās bukleti, kas tika popularizēti ārpus draudzes bija sastādītas divās valodās: latviešu un krievu. Tas arī ir spilgts piemērs divvalodības propagandēšanai Latvijas teritorijā pēc 23 gadiem, kad valsts valoda būtu jāzina ne tikai sarunas līmenī. Zīmīgi, ka draudzes dzimšanas dienā ieradās Rīgas Domes deputāts Jānis Šmits, kurš apsveica draudzi un mācītāju … Deputāts mācītājam uzdāvināja pildspalvu un piekodināja sākt rakstīt latviešu valodā. Ja par to jau tiek runāts no valdības puses, acīm redzot problēma ir tik ļoti samilzusi un brīdinājumi, kas skanējuši arī draudzes iekšienē starp latviešu un krievu draudzes locekļiem nav ņemti vērā, tādā gadījumā sakāpinātā sāpe pēdējo gadu laikā, jau iziet ārpus draudzes sienām. Lai kā arī propagandētu divvalodību Latvijas krievvalodīgās draudzēs, tomēr nevis latviešiem jāpielāgojas cittautiešiem Latvijas teritorijā, bet otrādi: cittautiešiem jāpielāgojas latviešiem.

Galvenais ir Jēzus jeb „Glavnoje Isus”

„Glavnoje Isus” ir izveidojies krievvalodīgo kristīgā vidē kā piedēklis, lai ar to aizstātu tēmu par starpetnisko un stapkultūru attiecībām Latvijas vidē un nediskutētu par to, bet paliktu savā noraidošā attieksmē pret latviešiem.

Kaut arī svarīgi saprast, ka patiešām galvenais ir Jēzus, taču vai no tā izriet, ka draudzēm Latvijā nav nekā kopēja ar Latvijas valsti? Vai draudzes tiešām ir tik neatkarīgas no valsts, ka var darīt tā kā uzskata par pareizu, kaut tas ir pretrunā ar valsts pamatnostādnēm, principiem un likumdošanu? Nevajadzētu aizmirst, ka draudze neatrodas bezsvara stāvoklī, lidojot starp zemi un debesīm. Gluži kā garam ir miesa, tā arī Bībeles mācība notiek draudzē. Daudzas draudzes kaut arī atrodas uz privatizētas zemes, taču atrodas uz Latvijas zemes, Latvijas teritorijā, kurai pieder suverēnā vara un tās galvenā sastāvdaļa ir valsts nācija-latvieši un valsts valoda.

Mācītājs Guntis Kalme saka : „Svēto Rakstu patiesības attiecas ne tikai uz specifiski reliģiskiem jautājumiem vien. To lietojums ir arī vispārcilvēcisks. Šeit apustulis runā par kopības neiespējamību starp principiāli, kvalitatīvi un būtiski atšķirīgām lietām – patiesā Dieva pielūgsmi un elkdievību. Pārnesot šo domu uz laicīgo pasauli, tas nozīmē – ir principiāli atšķirīgas lietas, starp kurām nevar un nedrīkst būt kompromisu, kuras nevar sajaukt, pielīdzināt vienu otrai.”

Maskēšanās ar terminu pielietošanu „Galvenais ir Jēzus” nerisinot problēmu un neizskaužot komunisma garu saknē, kura tik dziļi ir iesakņojusies cilvēku prātos ir faktiski noziedzīga rīcība un elka (gara) pielūgšana. Gluži kā teicieni, ka „Dievam nav vajadzīga nacionalitāte vai, ka Dievam nav vajadzīga valoda” ir demagoģija.

Mācītājs Guntis Kalme zīmīgi teicis: „Demagoģija nav nevainīga lieta, tā nav neprasme argumentēt, kā varētu šķist. Tā ir nicinoša, augstprātīga, noraidoša attieksme pret uzrunājamo, aizrunājot, pārrunājot viņu ar populistisku argumentāciju vai puspatiesībām. Un puspatiesība, kā zināms, ir daudz ļaunāka par meliem, jo rāda acīm tikai vienu – patīkamo pusi.„

Dievam nacionālā piederība nav svarīga?

Daži krievvalodīgie mācītāji Latvijā saka: „Dievam nav svarīga nacionalitāte”; „Dievam nav svarīga valoda.” Tādas demagoģiskas puspatiesības izplatīšana ir apzināta mērķtiecīga sevis attaisnošana par to, ka cittautieši-kristieši Latvijā nelieto valsts valodu. Ar šādiem izteikumiem, tiek pazemota un mazināta arī ebreju izredzētība vadoties no nacionālās piederības. Maskēšanās nolūkā tiek labprāt pieminēti dažādi it kā kristīgu vārdu kopums, lai apkauninātu latviešu- kristiešu nacionālās un patriotiskās goda jūtas, nerisinot būtību saknē.

Vai tiešām Dievam nacionālā piederība nav svarīga? Ieskatīsimies vērīgāk faktos. Kā jau mēs zinām, Jēzus ieņemšana mātes Marijas miesās bija pārdabiska, taču, ja reiz Dievam nav nepieciešama nacionālā piederība, tad kāpēc Jēzus piedzima tieši Dieva jau iepriekš izredzētajā tautā? Kāpēc Jēzus nepiedzima arī pārdabiskā veidā, piemēram, lidojot no dievišķās atmosfēras taisni Marijas rokās? Tad taču nevajadzētu Jēzu uzskatīt par ebreju, bet gan ,piemēram, kosmopolītu labākajā gadījumā.

Ja Dievam nacionālā piederība nav svarīga, tad kāpēc Bībelē tik daudzās rakstu vietās tiek minēts: Jēzus, ebrejs, Izraēla tauta, izredzētie?

No tā izriet, ka Jēzus piedzima konkrētā valstī, konkrētā nācijā un pēc nacionalitātes bija ebrejs. Dievs sev izvēlējās, nevis kādu kosmopolitsiskas cilvēku daļas grupas kopumu sev par izredzētu tautu, bet gluži otrādi akcentējot nacionālo piederību.

Mūsdienu Latvijā valsts valodas nepratēji varētu arī teikt: „Mums Jēzus ebrejs nav vajadzīgs, dod mums jaunu Jēzu kosmopolītu.”

Nevērīga, nolaidīga attieksme bija sastopama arī vēstules pret krimināllikuma 78. panta sūtīšanas laikā, jo daudzas krievvalodīgās draudzēs vēstule kā izrādās nav lasīta, jo tā sastādīta valsts valodā. Tāpēc klaji ignorēta.

Runājot ar draudzes „XI” krievvalodīgo mācītāju bija jābrīnās, jo mācītājs stāstīja, ka viņa māte ir latviete, bet sarunas laikā bija skaidrs, ka pilnīgi nemaz nerunā un nesaprot latviski. Kad mācītājs bija mudināts uz to, lai ietu valsts valodas kursos, viņš nosmīnēja. Turklāt atbilde bija vēl dīvaināka, citējot Bībeles rakstvietu par to, ka stiprajiem ir jāpanes vārgos. Taču dažkārt izrādās, ka arī mācītājiem ir jāatgādina, lai nemanipulē ar Bībeles tekstiem sev par labu, jo rakstvieta vēstī par bāreņiem un atraitnēm, nevis par to, ka jāaizsargā 23 gadus pēc kārtas sliņķus -valsts valodas nepratējus. Taču, kad radās vēlēšanās vairāk padiskutēt par šāda veida jautājumu, tad mācītājs teica, ka viņam jāsteidzas prom.

Klaja valsts valodas noraidīšana notika arī LKR radiopārraides laikā. Pieprasot vēstules tulkojumu un apkaunojot vēstules autoru par valsts valodas lietošanu radiopārraidē: „Omega time”.

Galvenajai parakstu vākšanas iniciatorei bija it kā jākaunas kādā draudzē par to, ka atļaujas vākt parakstus, jo tādējādi nostājoties pret valsts varu. (Rom. 13:1) Taču vai draudzes locekļiem it nemaz nav jākaunas, ka paši pārkāpj valsts likumu un nostājas pret valsts varu, proti, ignorējot Satversmes 3.pantu, kas nosaka: „Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.” (Par šo tēmu vairāk “Vai paklausīt valsts varai?”)

Nesen kādas krievvalodīgās draudzes mācītājs lepojās, ka draudzi apmeklējot 30% latviešu. Taču atrodoties dievkalpojumā, secināts, ka dievkalpojums netiek tulkots latviešu valodā, tātad tiek ne tikai diskriminēti 30% latviešu, bet atklāti pārkāpts valsts valodas likums. Vai tāds ir sasniegums par ko būtu jālepojas? Par mākslīgu rusifikāciju un latviešu asimilāciju draudzēs?

Uz savas ādas bija izjusts arī šāds piemērs. Ienākot sen nebijušā krievvalodīgā draudzē, draudzes pārstāve laipni sasveicinājās krieviski, bet tad, kad tika atbildēts valsts valodā un izteikts aicinājums lietot valsts valodu, tad laipnība draudzes pārstāvī pēkšņi izzuda un ieskārtušiem vaigiem iekvēloties dusmās, kaut ko nopurpināja zem deguna. Sarunā ar draudzes locekļiem latviski, pretī tika saņemta noraidoša un ignorējoša attieksme. Kā tad ir ar to brāļu un māsu savstarpējo mīlestību un latviešu tautai labās vēsts nešanu?

Problēmas sakne:

Holokaustu pārdzīvojušie un viņu pēcnācēji nebūt nav gatavi aizmirst, kas notika. Citādi līdzīgi noziegumi var turpināties tālāk – atkārtoties tuvākā vai tālākā nākotnē bez aizspriedumiem, taču vai ar latviešu tautu it kā miera laikos Latvijas okupācijas laikā nebija līdzīgi, kad 30% Latvijas iedzīvotāju bija izvesti un nežēlīgi izkauti nomainot ar krievvalodīgajiem iebraucējiem. Vai arī par to nevajadzētu atgādināt tai cittautiešu daļai, kura ieradās Latvijā okupācijas un pēc okupācijas laika periodā? Pretējā gadījumā izriet, ka upuriem-latviešu tautai nepārtraukti jājūtas neērti par to, ka joprojām atļaujas dzīvot savā zemē un lietot savu dzimto valodu.

Spilgts piemērs ko miera laikos paspēja izdarīt vienas dienas laikā. 1949. gada 25. martā izsūtīja 42 000 cilvēku un vairāk nekā puse no viņiem bija bērni.

Acīm redzot krievvalodīgie kristieši domā, ka savu labklājību un Dievišķu svētību un veselību iespējams iegūt uz valsts nācijas upuru kauliem. Bet dažkārt jūtas izbrīnīti, ka divdesmit gadu garumā nekas būtisks viņu privātajās dzīvēs nav izmainījies.

Varbūt pienācis laiks pārvērtēt kas altāra priekšā tiek nests par upuri un kādi elki glabājas sirds kambaros.

Varbūt pienācis laiks saprast, ka nepārtrauktie pazemojumi spekulējot ar Bībeliskiem terminiem ir noziedzība un valsts nācijas pazemojoša.

Retorisks jautājums:

Vai Latvijas valsts svarīgajos jautājumiem var droši paļauties uz krievvalodīgajām draudzēm, kuras 23 gadu laikā nav uzskatījušas par vajadzību cienīt valsts nāciju un lietot valsts valodu? Un vai tiešām mūs visus vieno „Galvenais ir Jēzus” jeb „Glavnoje Isus”?

Risinājums:

Bībelē teikts: „Cieni savus vecākus, tad Tev labi klāsies.” Ja šo Bībeles pantu izvērstu plašāk, tad jāsecina, ka tas varētu attiekties arī uz valstsnāciju Latvijā. „Cieni latviešus, lieto valsts valodu un tad tev labi klāsies.” Secinot, ka nevar gaidīt pilnā mēra svētības un Svētā Gara izliešanos, kā arī Atmodu Latvijas krievvalodīgajās draudzēs, ja nepilda elementārus, pašsaprotamus norādījumus, nenožēlo grēkus attiecībā pret latviešiem un neatsakās no iekarotāja un uzvarētāja sindroma, kā arī no komunistiskās virskundzības Latvijā.

Tas pats arī attiecams uz latviešiem, nevar gaidīt pilnā mēra svētības un Svētā Gara izliešanos, kā arī Atmodu Latvijas latviešu draudzēs, kamēr neatsakās no verdziskā sindroma apzinoties, ka „Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! ” (8:15), attiekties no pārliekās piekāpības un pazemošanos, kas atšķiras no pazemības un lūgt Dievu, lai Viņš svētī ar saimnieka saprašanu.

Bībelē mēs lasām, ka pirmā vietā ir ebreji, tikai pēc tam pārējie. Latvijā vispirms ir pamatnācija latvieši un tikai tad krievvalodīgie. Tāpēc cenšoties saņemt atklāsmi par uzstādītām prioritātēm, var droši teikt, ka Atmoda var nākt drīz. 

Vēstules autors Juris Kravalis, taču sarakstē ar autoru, kuru spektrs redakcija uzskatīja par Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāju, izrādījās, ka ar bankas darboni nav nekāda sakara. Tas acīmredzot ir pseidonīms. Kā paskaidroja autors, tad viņš esot krievu tautības cilvēks. Dievs esot uzrunājis vērsties ar brīdinājumu latviešu tautai. Par cik zināšanas latviešu valodā neesot, vēstule tika pārtulkota. Vēstule, kā paskaidroja autors, tikusi nosūtīta 80 latviešu draudzēm Latvijā. 

Jāpiebilst, ka sazinoties ar vēstules autoru, lai veiktu precizējumus un noskaidrotu faktus, attiecībā par kādu „melu vēsturi” un „latviešu patiesību” vai „Dieva brīdinājumiem” ir runa, lai pilnvērtīgi varētu atbildēt uz izteiktiem pieņēmumiem, vai arī „Dieva brīdinājumiem” un salīdzināt ar vēsturiskiem vai Bībeliskiem avotiem, tad vēstules autors atbildēja, ka viņam nav ko pievienot un aicinājis lūgt Dievu, lai Viņš atklāj. Tāpēc spektrs publiski izsaka Jurim pateicību par lūgšanu un sniedz atbildi.

Cik šajā vēstījumā latviešu tautai ir „brīdinājums no Dieva” un cik no aizvainota krievu tautības cilvēka, spriediet paši. Taču SPEKTRS patur tiesības komentēt vēstules saturu, kā to arī bija aicinājis vēstules autors.

„Juris Kravalis” uzskata, ka Latvijai būs jāpieņem lēmumi, kuri izlems tās nākotni. Tāpēc aicinot atteikties no nacionālisma ar nosaukumu „latviešu patiesība”, kas spēcīgi iesakņojusies mūsu sabiedrībā un pat Kristus miesā. Juris Kravalis saka: „Paliekot vienaldzīgam pret šo grēku, mēs ļaujam lāstam un nāvei valdīt pār šo zemi. Dievs ir licis mums piepildīt Viņa prātu uz šīs zemes un šajā tautā un par tiem procesiem, kas norisinās šajā tautā, Dievs prasīs atbildību no draudzes un tiem kalpotājiem, kurus Viņš aicinājis nest Dieva Vārdu šai tautai.”

„Juris Kravalis” balstās Bībeles Vecās Derības vēstījumā. Tajā teikts, ka Dievs ar kalpa starpniecību vērsies pie tautas, kas jāpamāca un jābrīdina Dieva Vārdā. “Kad Es saku bezdievim: tev jāmirst! – un tu to nepamāci un nebrīdini, lai bezdievis atgrieztos no sava ļaunā ceļa un tas paliktu dzīvs, tad bezdievis gan nomirs savos grēkos, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas. Bet, kad tu bezdievi būsi pamācījis un viņš tomēr neatstājas no savas bezdievības un sava ļaunā ceļa, tad viņš nomirs savos grēkos, bet tu izglābsi savu dzīvību. Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu un Es nostāšos pret viņu, viņš mirs. Kad tu viņu nebūsi pamācījis, viņš nomirs savos grēkos. Viņa taisnību, ko tas darījis, vairs nepieminēs. Bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas. Bet, kad tu pamācīsi taisno negrēkot un viņš negrēkos, tad viņš paliks dzīvs, tādēļ, ka pieņēma pamācību, un tu būsi izglābis savu dzīvību.”  (Ecehiēla 3:16 21)

Kopīgā un individuālā svētība vai lāsts 

J: Lasot Bībeli, redzam, ka Dievs attiecas pret katru tautu kā vienu veselu. Tauta var saņemt kopēju svētību, bet tā var saņemt arī kopēju nosodījumu un sodu. To ļoti labi ilustrē pravieša Jeremijas grāmata no 46. līdz 51.nodaļai un pravieša Amosa grāmatas 1. un 2. nodaļa. Šāda attieksme pret tautu kā vienu veselu ir pretrunā humānismam, jo no cilvēkiem ļoti bieži var dzirdēt, ka nav sliktas tautas, ir tikai slikti cilvēki katrā no tautām. Bet cilvēka skatupunkts nav patiesība. Pirmkārt, tāpēc, ka ir pretrunā Dieva Vārdam. Un otrkārt, izvēlēties starp labo un slikto cilvēki var izvēlēties ne tikai individuāli, bet arī kopā. Visa tauta var būt iesaistīta kādā konkrētā grēkā –[„latviešu patiesība”].  Tas nozīmē, ka tauta var saņemt vienu kopēju sodu.

Vēsturiskās mācības: Cariskā Krievija: Tas labi redzams Cariskās Krievijas piemērā, kur lielais vairums cilvēku atsacījās no Dieva gribas un vadības savā dzīvē, kā rezultātā, tautas, kas apdzīvoja šo valsti, piedzīvoja I Pasaules karu, pēc tam – pilsoņu karu, masveida politiskās represijas un vēl vienu pasaules karu.

SPEKTRS: Arī mūsdienu Krievijā joprojām lielais vairums cilvēku atsakās no Dieva gribas un vadības savā dzīvē. Ārī mūsdienu Krievijā piekopj represijas politiskā līmenī paši pret saviem tautiešiem. Vienalga kāda opozīcijas aktivitāte arī nenotiktu, Krievijas prezidenta Putina padotie panāks visu, lai tās apslāpētu, pat politiskos darboņus – deputātus iesēdinot cietumos. Par ko? Gan jau vienmēr atradīsies iemesls par ko. Vai arī, jebkādas tautas pretestības spēku līderiem atņemt brīvību. Piemēram,  „Pussy Riot”, jā, jāpiekrīt, ka pretestības metodei izvēlētā vieta baznīcā, nebija no tām labākajām, taču dziesmas saturs bija lūgšana Dievmātei, kur gan to dziedāt, ja ne baznīcā? Vai meitenes bijušas pelnījušas 2 gadus cietumsoda? Nē, administratīvais pārkāpums-noteikti, samaksājot naudas sodu, taču vai bija iemesls sodīt krimināli? Diez vai… Vai patiesi tika aizskartas kristiešu jūtas, dziedot lūgšanu Dievmātei, par to, lai viņa „novāc” Putinu? Kaut gan neskaitāmu reižu vairāk  ir gadījumu Krievijā, kad patiesi tiek aizskartas kristiešu jūtas, bet tās netiek aizstāvētas!.. Visticamāk šādā veidā tika aizskartas tieši politiskās, proti, Putina goda jūtas.

 J: Vācija: Tāpat uzskatāms piemērs ir Vācija 30. un 40.gados. 1945.gadā visa Vācija bija sagrauta. Vācieši kā tauta cieta politisku, ekonomisku krahu un zaudēja karā. Miljoniem cilvēku gāja bojā. Miljoni nokļuva nežēlīgā gūstā. Daudzi cilvēki zaudēja piederīgos, savu veselību un īpašumu. Desmitiem tūkstošu vācu sieviešu tika izvarotas. Vācijas valdība zaudēja savu neatkarību. Visi šie procesi, kas notika ar Vācijas tautu, bija pļauja no viņu pašu sētām sēklām! Lieta tāda, ka pirms tam lielais vairums vāciešu izdarīja vienotu izvēli par to, kā izturēties pret citām tautām. Viņi paverdzināja, iznīcināja, aplaupīja, izvaroja un nogalināja citas tautas. Un to darīja ne tikai Hitlers un citi „sliktie puiši”. To darīja vācu tauta! Tāpēc arī sodīta tika vācu tauta.

SPEKTRS: Praktiskā Vācija. Pēc II Pasaules kara Vācija paziņoja visai pasaulei, ka vairs nekad nebūs agresors. Tā atzina savu vainu un kļūdu. Vācija joprojām maksā kompensācijas Izraēlai par holokaustu pret ebrejiem. Tagad Vācija, kas jāpiebilst pēc II Pasaules kara bija gandrīz noslaucīta līdz ar zemi, šajā diezgan īsajā laika periodā spējusi uzcelt Vāciju no jauna un pacelt ekonomiku tik augstā līmenī, ka šodienas skatījumā nosaka savas pozīcijas ES kārtībā, atšķirībā no uzvarētājas- Krievijas Federācijas. Krievija joprojām nav atvainojusies Baltijas valstīm un izmaksājusi kompensāciju par Baltijas reģiona okupāciju, lai tādējādi arī praktiskā veidā saņemtu Dieva piedošanu, žēlastību un mieru visai Krievijas tautai, lai tā beidzot varētu dzīvot civilizētā un demokrātiskā, kā arī uzplaukumu pilnā valstī.

J: Latvija: Latviešu attieksme pret krieviem atgādina to, kā poļi 20. – 30.gados  attiecās pret baltkrieviem un ukraiņiem, kurus tie uzskatīja par nacionālām minoritātēm, kam „jākļūst!” par poļiem.

SPEKTRS: Juri, ko nozīmē vārdi „jākļūst!” par poļiem?” Kļūstot par poli var tādā gadījumā, ja viens no vecākiem ir polis un otrs krievs, tad arī jaunietis var izvēlēties, vai viņš vēlas būt pilsonis – krievs- vai pilsonis – polis. Arī jautājumā par to, ka viens no vecākiem ir pilsonis, bet otrs nepilsonis, arī tādā gadījumā jaunietim ir izvēles tiesības. Tāpēc vārds „jākļūst!” ir absolūti nevietā.

J: Polijā tika slēgtas ukraiņu un baltkrievu skolas. „Nepoļiem” bija grūti iekārtoties darbā, kāpt pa karjeras kāpnēm un daudzas citas problēmas, caur kurām viņiem nācās iet nacionālās atšķirības dēļ.

SPEKTRS precizējums: Vispirms jāatgādina, ka sabrūkot Padomju Savienībai bijušās okupētās teritorijas atguva neatkarību un valstsnācijām radās tiesības atjaunot savu valsts teritoriju. Ņemot vērā, ka pirms Padomju Savienības izveides okupētajās teritorijās, lietoja noteiktās valsts valodu, tad arī pēc tās sabrukuma valstis varēja atteikties no okupētājvalsts vardarbīgi ieplūdinātās tautas uzstādījumiem un noteikumiem, kuras bija uzspiestas valstīm okupācijas laikā, tostarp lietot okupētājvalsts valodu. Tāpēc neatkarību ieguvušās valstis laika gaitā bija tiesīgas slēgt krievu skolas. Tāda ir priekšvēsture, taču šodienas skatījumā ierobežojumi ir nevis nacionālās atšķirības dēļ, bet gan gadījumos, ja pretendents nezin valsts valodu. Jāatgādina, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma periods ir pagājis diezgan liels un cittautiešiem ir bijusi iespēja iemācīties vietējo valodu apmeklējot valsts apmaksātus valodas kursus.

Saprotiet, lūdzu, pareizi, ka Polijā poļu etniskā grupa sastāv no 96,7% un cittautiešu ir 3,3%. Turklāt valsts valoda Polijā ir poļu, tas taču ir loģiski, ka poļi savā etniskajā zemē vēlas, lai cittautieši publiskā telpā runātu poliski. Kā arī pretendējot uz darbu publiskā sektorā, saprotams, ka darba devējs ir tiesīgs pieņemt darbā tādu darbinieku, kurš pārvalda valsts valodu.

J: Saucot lietas īstajos vārdos, var teikt, ka poļi apspieda baltkrievus, ukraiņus un citas tautas, kuras apdzīvoja pirmskara Polijas teritoriju. Mūsdienu Polijā no daudziem politiķiem un arī vienkāršiem ļaudīm var dzirdēt, ka Polija kļuva par nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības upuri, ka tās bez iemesla apspieda Poliju. Taču tā ir „poļu patiesība”, kas nav īstenība.

SPEKTRS: Tad kāda ir jūsuprāt „patiesība?” Diemžēl par to Jūs klusējat. Juri, patīkami, ka  esat lasījis SPEKTRS iepriekš rakstīto „Vai Latvijā nepieciešama multikulturālisma politika?” un piemērojat rakstā pieminētos piemērus savā vēstulē, taču ir palaists garām raksta būtība. Rakstā bija runa par citu zemju iekarošanas sekām, taču, pieminēt piemēru par Latviju  nav gluži taktiski un precīzs vēstures vai Bībelisks atspoguļojums.

Latvija, kopš savas pastāvēšanas laikiem, nekad nav uzbrukusi un okupējusi citas valstis, lai tās apvienotu ar Latviju!

No Jūsu piemēra par Carisko Krieviju un Poliju izriet, ka Latvijā, proti, latvieši kādreiz savā vēsturiskajā pagātnē ir apspiedusi kādu tautu un tāpēc tagad vai drīzā nākotnē par to atbildēs. Tādā gadījumā nākas atgādināt Latvijas vēsturi. Latviešu tautas senči-balti ieradās Latvijas teritorijā otrā gadu simtenī, svarīgi atzīmēt, ka balti neienāca teritorijā iekarojot to! Visdrīzāk kā uzrāda statistika mūsdienās tiek apspiesta tieši latviešu tauta.

J: Ļoti svarīgi saprast, ka nav tādas poļu, vācu, krievu, amerikāņu, latviešu vai kādas citas tautas patiesības. Ir tikai viena patiesība un tā nāk no Dieva!

SPEKTRS pretjautājums: Kuram gan būtu labāk zināma pagātne, kā vien tam uz kuru tas tieši attiecams un ir iesaistītā persona, proti, pamatnācijai. Tā atrodas dotajā teritorijā ar vēsturisku nozīmi, nevis ienācējam.

Iedomājieties situāciju ģimenē. Notiek strīds starp vecākiem. Vēcāki paskaidro saviem bērniem strīda iemeslu, taču kaimiņš pienāk pie bērniem un saka: „Nē, tā ir „ģimenes (latviešu) patiesība”, bet es jums pateikšu Jūsu vēcāku īsto „kaimiņa (krieva) patiesības” strīda iemeslu.”

Vai Jums, Jura kungs, nešķiet, ka no šāda imperiālisma, vai liberālisma, kā Jūs sakāt „grēka” krieviem Latvijā vajadzētu atbrīvoties?

J: „Jo Dievs ir patiess, bet ikviens cilvēks melkulis, gluži kā ir rakstīts: lai Tev būtu taisnība Tavos vārdos un Tu uzvarētu, kad ar Tevi iet tiesā.” (Romiešiem 3:4)

SPEKTRS: Tātad no vēstules  izriet, ka arī Jūs- „Juris Kravalis”, kurš runā par „krievu patiesību” arī melo, jo tikai Dievs ir patiess.

J: Poļi nokļuva ļaunu un bezdievīgu totalitāru režīmu varā tāpēc, ka paši bija ļauni apspiedēji! No taisnības viedokļa, tas bija godīgi!

SPEKTRS komentārs: no Jums- Jura Kravaļa viedokļa var saprast, ja poļi Polijas pamatnācija savā etniskajā zemē prasa runāt poļu valodā cittautiešus, kuri nākuši no citām zemēm, politiska, ekonomiska vai cita apsvēruma dēļ, tad tas nozīmē, ka poļi ir apspiedēji.

Jāatzīst, ka SPEKTRS redakcija uzskata, ka tas īpatnēji skan no „Dieva brīdinātāja” mutes. Ņemot vērā, ka Dievs pats ir teicis, ka tautas un teritorijas nodala ar robežām, par to vairāk: „Latvijas nacionālā bagātība un kristīgā valdība (Nr.2)” kurās tām būs dzīvot. Vai Dievs pēkšņi ir mainījis savus likumus un licis Jura Kravaļa mutē teikt brīdinājumu, ka Viņš mainījis savu Vārdu? Nekad! Dieva Vārdā teikts, ka Dievs ir nemainīgs!

(Tālāk Juris Kravalis balstās uz neskaitāmām rakstu vietām par pārgalvību, lepnību, augstprātību, zobošanos, ņirgāšanos. Par cik autors nemin kādā sakarā rakstvietas pieminētas, tad spektrs tās nepublicē.)

 Latvijas problemātika

J: Dieva Vārdā teikts, ka visi mūsu vārdi un darbi ir sēkla. Un cilvēks vai tauta savā dzīvē saņem to, ko pats iesēj (Galatiešiem 6:7). „Juris Kravalis piemin, it kā latviešu kļūdu savas valodas aizstāvībā Tēvu zemē: „Latvijā notikušais referendums par krievu valodas statusu parādīja, ka naidu pret krieviem izjūt ne tikai ultralabējie radikāļi, bet arī lielais vairums „mēreno” latviešu politiķu un vienkāršo latviešu. Lai referendums nenotiktu, pietiktu ar to, ja neviens uz to neatnāktu. Bet cilvēki atnāca un nobalsoja. Un šis balsojums parādīja īsto ainu par to, kā latviešu tauta attiecas pret citām tautām šajā valstī.

Daudzi uzskata, ka viņiem ir likumīgas tiesības bojāt krieviem dzīvi, jo krievi, viņuprāt, ir vainojami visās Latvijas nelaimēs un Latvija pieder latviešiem. Sāksim ar to, ka Latviju nekad nav apdzīvojuši tikai latvieši! Latvieši šodien sēj tās pašas sēklas, ko vācieši un poļi 20., 30. un 40.gados. Tas nozīmē, ka, ja latvieši nenožēlos grēkus, viņus sagaida tāds pats liktenis, tā pati pļauja, tā pati tiesa, ko saņēma vācieši un poļi.

SPEKTRS: Latvijas problēmas saknes un risinājums „Nepopulāru jautājumu risinājums”, kā arī „Vai pilsoņu karš?”

Attiecībā par referendumu šajā rakstā: Latvijas inteliģence: Referendums ir izvēle starp godu un kaunu Turklāt Latvijas Satversmē ir teikts, ka valsts valoda ir latviešu valoda, tātad pret to vērstas darbības ir antikonstitucionālas!

Cilvēks vai tauta savā dzīvē saņem to, ko pats iesēj

SPEKTRS: „Un cilvēks vai tauta savā dzīvē saņem to, ko pats iesēj.” Ieskatīsimies „sēšanas laikus” Latvijā netālā pagātnē, proti, PSRS.

Kravaļa kungs, Jūs piemināt, ka PSRS bija politisks nevis nacionālas dabas jautājums. Diemžēl nevar tam piekrist. PSRS laiki okupētajās zemēs bija labi pārdomātas un pārņemtas visās sfērās! Sākot no politiskās, nacionālās, sociālās, saimnieciskās līdz pat dzimstības un miršanas pašregulācijā, lemjot kurš dzīvos un kurš mirs. Nelaimes gadījums „Ņešjasnij slučij” metode bija ierasta lieta.

Tagad ieskatīsimies, nacionālajā sfērā. PSRS viens no galvenajiem uzdevumiem jau okupētajās teritorijās bija panākt vietējo tautu samazināšanu (represijas un izvešanas) pakļaujot  ar Krievijas krievu tautas ievešanu okupētajās zemēs, tādējādi ar tās pārsvaru nospiežot un iznīcinot pamatnācijas, kā arī rusificējot tās.

Pēc nacionālās pazīmes

1)       viena valoda (krievu): Tās oficiālā propaganda un koncepcija –internacionālisms. Visā PSRS okupētajā teritorijā faktiskās priekšrocības gan politiskajā karjerā gan izglītības un kultūras dzīvē bija vienai etniskai grupai –krieviem un tā saucamajiem „krieviski runājošajiem”, respektīvi, apzinātas, noziedzīgas valsts politikas rezultātā pārtautotajiem citu etnosu pārstāvjiem. Jāatzīst, ka ne latviešiem, ne lietuviešiem, ne igauņiem nebija iespējas uz valsts rēķina piedāvāti bezmaksas krievu valodas apmācības kursi!. Sabiedriskā telpā bija jārunā krieviski.

2)       Viena tauta; okupētajās teritorijās ieviesa lepošanās zīmi -piederību „padomju tautai” vai krieviem. Abi šie uzvedības veidi bija līdzvērtīgas, oficiāli atļautas padomju patriotisma izpausmes veidi. Turpretī nekrievu tautām noliegt savu tautu bija padarīts par godu.

3)       Padomju varas gados bija īstenots genocīds-plānveida veselu etnosu iznīcināšanas politika valstiskā līmenī. Vispirms tā tika īstenota pret latviešiem un igauņiem.

Mūsdienas. Tagad parunāsim par „žēlastības pilno pļauju.” Latvija ieguva neatkarību un šķiet, ka divdesmit trīs gadu laikā arī latviešu tauta varētu īstenot atmaksu pret apspiedējiem. Taču tik žēlastības pilnu nāciju kā latviešus nevarētu ieraudzīt nevienā citā nācijā. Latvija atļavusi agresorus atstāt savā zemē. Neveic de-kolonizāciju pilnībā. Neveic un neveicina repatriāciju. Dod intergrēšanās un naturalizācijas iespējas. Bet attiecībā par valsts valodu, latviešu tautas nodokļu maksātāji apmaksā un sniedz bezmaksas valsts valodas apmaksātus kursus. Bet kur tad ir tā solītā „pļauja?” Var tikai atzīt, ka latvieši ir žēlastības pilna un lēnprātīga nācija, vienīgi citiem to vajadzētu jau spēt pa šiem gadiem novērtēt un pateikties par neierobežotām attīstības iespējām šajā valstī. Nevis pelt pamatnāciju, kura uz saviem pleciem savā zemē tik daudz izcietusi.

No tā izriet, ja valsts nācija savā etniskajā zemē prasa, lai cittautieši runātu valsts valodā publiskajā telpā, tas nozīmē, ka tieši krieviem un ne citām etniskām minoritātēm tiek bojāta dzīve. Lēmums par valsts valodas zināšanām nav bijis pēkšņs, par to tiek runāts 23 gadu laikā. Un tagad teikt, ka krieviem tiek bojāta dzīve ir ne tikai aplami, bet arī bezkaunīgi.

Bet attiecībā par referenduma rīkošanu par divvalodību no krievu puses ir bijis nekrietns žests.

Jāsaprot, ka Latvijā ir pamatnācija latvieši un lībieši, tāpat kā jebkurā valstī ir pamatnācija. Kā tas ir jebkurā valstī. Tā arī nosaka primāri savu likteni! Tieši uz pamatnācijas pleciem gulstas atbildība un tai jāuzņemas pienākumi, turpretī nepilsoņiem ir tiesības, bet no tiem netiek prasīta atbildība politikā līmenī. Piemēram, ģimene atrodas pie ārsta un ārsts iesaka terapiju, kas var atstāt sekas ģimenes locekļu organismā un ar izšķiršanās lēmumu būtu jādzīvo visu atlikušo mūžu. Tas nozīmē, ka atbildība-pienākums gulstas uz ģimenes pleciem, nevis uz ārsta, kurš šodien iesaka, taču rīt viņa vietā var atrasties cits un ieteiks citu ārstēšanās terapiju.

Tāpēc rodas pretjautājums, kas tieši latviešu tautai būtu jānožēlo? Pēc Jūsu teiktā šķiet, ka sēja un pļauja attiecama uz to, ka latvieši ir izdarījuši to pašu ko savulaik krievi. Latvieši iebrukuši Krievijas Federācijā okupējuši valsti un tagad piespiež runāt latviešu valodā. Ja tā būtu, tad gan Jūsu teiktais būtu precīzs, ka Latvieši agresori apspiež Krievijas iedzīvotājus Krievijas Federācijā.

Latviju nekad nav apdzīvojuši tikai latvieši

Ja tas ir Jūsu mājiens attiecībā, ka Latvijā latvieši vienmēr ir dzīvojuši ar krieviem, tad tie ir meli! Sāksim ar to, ka sākotnēji, Latvijas teritoriju kopš otrā gadu simteņa apdzīvoja balti- latviešu tautas senči. Savukārt balti sadalījās tautībās- lībieši, latvieši, kurši, senprūši, latgaļi, zemgaļi. Vairums no tām ir izmirušas, mūsdienās palikuši –latvieši, latgaļi un lībieši. Sāksim ar to, ka krievu šajā sastāvā nebija. Taču tagad ieskatīsimies no kurienes mūsdienu Latvijā ir tik liels skaits krievu.

Vēsturiski krievi Latvijā ienākuši kā karotāju tauta! XV gadsimtā Krievija atbrīvojās no mongoļu-tātāru jūga un lūkojās pēc jaunu teritoriju iegūšanas. Krievu cara sūtītais karaspēks vairākkārt iebruka Latvijā-Livonijā. 1476. gadā Krievija Latviju okupēja. 1502. gadā pie Pleskavas tika izcīnīta asiņaina kauja ar krievu pulkiem. Latvija –Livonija ieguvu atelpu.

1558. gadā Krievijas cars Ivans Bargais ar karaspēku iebruka Livonijā. No 1558-1583 gadam turpinājās nežēlīgs kara periods Latvijā-Livonijā. 1583. gadā Ivans Bargais cieta sakāvi pēc sakāves, tā rezultātā atteicās no pretenzijām pret Latviju-Livoniju. 1721. gadā Krievija no jauna iebruka Latvijā. Nekad LATVIEŠU tauta nav bijusi tik apspiesta, beztiesīga un izkalpināta, kā cariskās Krievijas valdīšanas laikā. 1920. gadā Latvija tika atbrīvota. 1945-1990 gadam Krievija no jauna okupēja Latviju.

J: Tas, kas šodien tiek pārdots kā Latvijas vēsture, ir meli!

SPEKTRS: Ja Jūs uzskatāt, ka Latvijas vēsture, cik saprotu, runa par PSRS okupācijas laikiem Latvijā, ir meli, tad piedāvāju ieskatīties statistikā.

Nacionālais sastāvs Latvijā: 1937. gada līdz 1939. gadam tomēr bija nemainīgs 75,5% latviešu Latvijā. Taču starp dažādām nacionalitātēm krievu bija 11% (sakarā ar iepriekšējiem ilggadīgiem Krievijas okupācijas kariem Latvijā) no kopējā iedzīvotāju skaita.

Laikposmā no 1940. gada līdz pirmajai pēckara tautas skaitīšanai 1959. gadā latviešu skaits Latvijā samazinājās no 1,5 miljoniem līdz 1,3 miljoniem, kas ir apmēram par 200 000 mazāk nekā pirms kara.

Vēlāk 1949. gada marta deportācijās Latvijā uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk nekā 42 000 cilvēku. Izsūtīto vietā tika veicināta iedzīvotāju imigrācija no Krievijas. Faktiska tautas (pēc nacionālās piederības latviešu pret krieviem) nomaiņa.

Pēckara deportācijas un imigrācija no citām padomju republikām būtiski ietekmēja etnisko situāciju Latvijā. Latvija starp Eiropas valstīm izcēlās ar ļoti augstu imigrācijas līmeni un augstu ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju īpatsvaru (26 procenti 1989. gadā). Latviešu kopskaits pakāpeniski palielinājās no 1 298 000 1959. gadā līdz 1 387 000 1989. gadā, bet tas joprojām bija par 79 tūkstošiem mazāks nekā 1935. gadā. Latviešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 62 procentiem 1959. gadā līdz 52 procentiem 1989. gadā. Ļoti strauji pieauga slāvu tautības iedzīvotāju skaits: ukraiņi – 3,1 reizes, baltkrievi – 1,9 reizes un krievi – 1,6 reizes.

Latvijas problemātika

Runājot par Latvijas problemātiku tad jāteic, ka Jūsu uzskats ir PSRS laikā ieaudzinātā viena no „potēm”, bet ja skatāmies problēmas saknē globālā mērogā, no politiskā viedokļa, tad domājams Latvijas galvenā problemātika ir tāda, ka tā ārpolitiski un iekšpolitiski tiek rauta uz divām pretējām pusēm un tai nav iespēja pēc neskaitāmu karu postījumiem gan Latvijas zemē, gan arī latviešu tautas apziņas līmenī, aklimatizēties savā teritorijā un pašai nolemt kādu politisku virzienu izvēlēties.

Pasaulē pastāv divi atšķirīgi valsts modeļi un divas koncepcijas par valsts tipu. No nacionālās politikas viedokļa nacionāla valsts, kur valstī dominē viena valoda un viena nācija uzņemas politisko atbildību par valsti, savukārt no otras puses „tautu sakausēšanas katla” modelis viens, no kuriem tika īstenots PSRS laikos –komunisms, Latvijas teritorijā, līdz ar to nonivelētas latviešu tautas pamatnācijas vajadzības un pašnoteikšanās un uzspiesta svešas „lielā brāļa” tautas dzīves un politiskais modelis.

Taču pēc Latvijas neatkarības iegūšanas Latvija tika momentāli ierauta ES sastāvā, kurā principā darbojas tas pats „tautu sakausēšanas katla” modelis-liberālisms un multikulturālisms, līdz ar to atstājot novārtā pamatnāciju vajadzības. Tiek uzspiestas svešu „lielo tautu” dzīves un politiskais modelis.

J: Politiķi, kas pasludināja Latvijas valsts neatkarību un atjaunošanu, visiem Latvijas iedzīvotājiem apsolīja pilsonību un vienlīdzīgas tiesības, neatkarīgi no nacionalitātes. Bet tiklīdz Latvija kļuva neatkarīga, latviešu politiķi sadalīja sabiedrību pilntiesīgos latviešos un „nelatviešos”, kas kļuva par otrās šķiras cilvēkiem paši savā zemē! Saucot lietas īstajos vārdos, latviešu politiķi vienkārši piemānīja krievu cilvēkus, kuru lielākais vairums balsoja referendumā par Latvijas neatkarību!

SPEKTRS: Nav skaidrības par kādiem tieši politiķiem un solījumiem Jūs runājat, jo konkrētus vārdus nemināt. Pēc Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem 1994. gada 5. janvārī Latvijā bija 99 tautību pārstāvji- 2 473 098 iedzīvotāji, no tiem 1 743 754 ir pilsoņi, bet no nepilsoņiem 670 201 izteikuši vēlmi naturalizēties!

Runājot par apgalvojumu „sava zeme”, tad par cik Jūs apelējat ar Dieva Vārdu, tad atgādinu, ka Dieva tauta- ebreji Izraēlā pieņem cittautiešus kā līdzvērtīgus pēc trešās paaudzes un arī tad, ja tiek pildīti visi ebreju tautas uzstādījumi, paražas un reliģija, proti, pilnībā integrējušies.

Tāpēc uzstādījums „sava zeme” tāpēc, ka krievu senči ieradušies ar „sirpi un āmuru” Latvijā kara vai pēc kara laika periodā un šajos neatkarības gados bērns piedzimis Latvijā, vēl nenozīmē, ka „sava zeme” ir Latvija! Latvija šajā gadījumā ir Dzimtene, bet „sava zeme”-Tēvzeme ir Krievija!

Jāpiebilst, ka Latvijā dzīvojošie cittautieši paši bija ieinteresēti Latvijas neatkarībā, tādējādi pārstājot ciest no PSRS visatļautības Latvijā. Jo kā pirmskara pieredze pierāda, ka PSRS rupji pārkāpa visus ar Baltijas valstīm noslēgtos miera, neuzbrukšanas un savstarpējās drošības līgumus. Ir jāsaprot, ka primārais okupācijas norietā Latvijas mērķis bija visus resursus mērķēt uz Latvijas neatkarības atgūšanu.

Savstarpēja izlīguma vārdā cittautiešiem jāsamierinās ar to, ka Latvija ir latviešu un lībiešu valsts.

J: “Sirdsšķīstība vadīs tiklos, bet nelietīga ļaunprātība nievātājus galīgi sagraus.” (Sālamana pam. 11:3).

Krieviem Latvijas skolās un augstskolās neļauj mācīties dzimtajā valodā. Apmācību latviešu valodā grib ieviest pat bērnudārzos. Citiem vārdiem sakot, krieviem Latvijā grib aizliegt būt krieviem. Valodas un nacionalitātes atšķirību dēļ daudziem krieviem ir problēmas ar iekārtošanos darbā un kāpšanu pa karjeras kāpnēm. Latvieši norobežojuši krievus no politiskās dzīves pat pilsētās, kur krievu ir vairākums. Tas viss ir sēkla, kas noteiktā laikā dos pļauju! Ja latvieši nenožēlos savus grēkus, mēs kā tauta nokļūsim tādā pašā situācijā, kādā esam ieveduši krievus.

SPEKTRS: Vienīgais reālistiskais Latvijas etniskās attīstības modelis ir- latviešu un lībiešu nacionālā valsts, kas balstās uz nacionālās valstīs starptautisko tiesību un nacionālo valstu prakses pieļaujamas t.i. „pozitīvās diskriminācijas”, kura noteic savā vēsturiskajā teritorijā dzīvojošajām tautām neatņemamas prioritātes; – citu valstisku etnisku integrācija, ne tikai nepieprasot no tiem atteikties no savas identitātes, bet pat sekmējot to kultūras izkopšanu; – civilizēta daudzkultūru sabiedrība, nepieļaujot latviešu un lībiešu kultūras degradāciju un jebkuras importētas sub-vai popkultūras pārsvaru.

J: „Ko tad cilvēks tik daudz sūdzas, kamēr viņš dzīvo? Lai ikkatrs sūdzas par saviem grēkiem!” (Jeremijas Raudu dziesmas 3:39). Ļoti nepatīkams mūsdienu fakts ir tas, ka ļoti daudz latviešu, kas ir no augšienes dzimuši ticīgie, atrodas „latviskās patiesības” varā, kas pēc būtības ir pretrunā ar 1.un 2.bausli par mīlestību. Mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus Svaidījums ir tas, kas mūs dziedina, atbrīvo, sargā, piepilda mūsu vajadzības (Lūkas ev. 4:18,19). Bet Svaidījums darbojas ticībā, kas, savukārt, nav aktīva bez mīlestības.

„Jo Kristū Jēzū nedz apgraizīšana ko spēj, nedz neapgraizīšana, bet ticība, kas darbojas mīlestībā.” (Galatiešiem 5:6) Ja mēs pārkāpjam bausli par mīlestību, mēs paši apturam pārdabiskā Dieva spēka darbību mūsu dzīvē. Kāds var teikt – es neesmu pret krieviem un viņiem neko sliktu nedaru. Bet, ja jūs neatbalstījāt viņus referendumā, tad jūs atbalstījāt tos, kas viņus apspiež! (Ko tas nozīmē? Jūs iestājaties par divvalodību Latvijā?) Es no sirds ticu, ka no augšienes dzimušiem latviešiem jābūt pirmajiem, kas aizstāvēs krievus šajā netaisnībā, kas notiek mūsu valstī, tāpēc, ka tā saka Dieva Vārds!

„Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir it kā mēmi un savā labā runāt nespēj, un visu to lietas labā, kas ir atstāti! Atdari savu muti, spried taisnu tiesu un atrieb nelaimīgos un nabagus!” (Sālamana pam. 31:8,9).

SPEKTRS: Kā Jūs domājat, kāpēc Dievs ir iedibinājis 10 baušļus? Lai arī tas varētu skanēt paradoksāli, bet tas tika darīts, lai aizsargātu Dieva tautu. Tautas labad. Tas ir Dieva mīlestības žests. Kāpēc valstīs ir iedibināti Likumi? Tas ir valsts mīlestības žests pret savu tautu. Kāpēc māte savu bērnu māca, lai tas nedarītu aplamības uzstādot noteikumus un aizliegumus? Tas ir mīlestības žests.

Taču attiecībā par rakstvietu no (Sālamana pam. 31:8,9). Tajā ir runa par tiem, kuri patiešām nespēj par sevi iestāties, tie ir- bāreņi, sērdieņi, atraitnes, nabagi, ubagi, kurlmēmie, invalīdi iespējams, ka arī flora un fauna. Šo sociālo grupu ir mūsu pienākums un gods aizstāvēt un apsargāt.

J: Nacionālisma grēks. Gan draudzēs, kurās runā latviski, gan krievvalodīgajās draudzēs mācītājiem jāatklāj šis grēks un daudz jāmāca par šo tēmu, jo nacionālisma grēks ir viens no galvenajiem velna instrumentiem, ar kuriem viņš mēģina atbrīvot savu varu kā Latvijā, tā Kristus miesā Latvijā. Neviens „ģeniāls” politiķis un nekāda “pārmoderna” ekonomiska programma nenesīs Latvijai pārticību, ja šajā zemē plaukst grēks! Tieši grēks rada valstī un zemē to, kas zog, iznīcina un nogalina (5.Mozus 28:15-68, Jāņa ev. 10:10) Ja jūsu draudzē nesludina pret nacionālismu, tad patiesībā jūsu draudzē nesludina Dieva Valstības evaņģēliju Latvijai!

Ja jūsu draudzē sludina „latviešu patiesību”, bēdziet no šīs draudzes, jo šīs draudzes kalpotāji atrodas tiešā nepaklausībā Dieva Vārdam, Svaidījums tur nedarbosies, jo Svaidījums ir mīlestības, nevis naida izpausme.

Mūsdienās no iebraukušajiem rietumu sludinātājiem nereti var dzirdēt „atbalsta vārdus” tam, cik ļoti mūs visi apspieduši. Šie sasmakušie „pravietojumi”, kas, iespējams, arī bija aktuāli padomju laikā vai vācu, zviedru, poļu okupācijas laikā, bet ne tagad. Latvija jau vairāk kā divdesmit gadus ir apspiedēju zeme, nevis apspiešanas upuris. Latvieši paši jau vairāk kā divdesmit gadus rāda piemēru apspiešanā un ir kļuvuši par ļoti priekšzīmīgiem apspiedējiem! Latviešiem vajag atklāt grēkus, nevis liet mums uz sirds „nacionālo pravietojumu eļļu”, kas nedziedina mūsu pagājušo gadu sāpes, bet attaisno nepareizu attieksmi pret citu tautu.

SPEKTRS: Jūsu teiktais atgādina PSRS propagandu okupētajās valstīs pagātnē un mūsdienās zaudētajās teritorijās „Kremlis atjauno kontroli pār bijušajām padomju republikām un pastiprina kontroli ES”

Aicinājums bēgt no draudzes tāpēc, ka tajā māca mīlēt savu tautu, māca nacionālo identitāti-pašnoteikšanās attīstību un patriotisma jūtas pret savu Dzimteni un Tēvzemi atgādina rakstvietas no Bībeles par farizejiem, kuri sēdēja pilsētu vārtos un nesaprata Dieva Vārdu un neļāva to saprast arī pērējiem. Piemērs „Garīgā konfrontācija”.

Aicinājumā bēgt no draudzes ir kaut kas dēmonisks. Dievs aicina uz draudzi, bet sātans nes nesaskaņas un atdala no draudzes. Ja arī pastāv kāda problēma draudzes dzīvē, tā ir jārisina nevis jābēg.

Sakarā par pārticību Latvijā ieteiktu palasīt rakstu,
Latvija bez Dieva atziņas-cik tālu tiks? kuras centrālā doma ir par to, ka, ja tautā mazinās Dieva bijība un tiekšanās pēc Dieva tuvuma, tad palielinās morālais pagrimums un attīstības lejupslīde.

J: Gribu īpaši pasvītrot, ka šī vēstule rakstīta ne tāpēc, lai uzvarētu „krieviskā patiesība”, bet tāpēc, lai glābtu latviešus no katastrofas, kas noteikti notiks, ja latvieši nenožēlos grēkus! Dot krieviem tiesības Latvijā daudz svarīgāk ir tieši latviešiem, nevis krieviem, jo pilnīgais garīgais likums saka, lai cilvēki attiektos pret citiem tā, kā grib, lai citi attiektos pret viņiem (Mateja ev.7:12) un to, ko cilvēks sēj, to viņš pļaus (Galatiešiem 6:7). Latviešiem pašiem jāstāsta citiem latviešiem par nepareizu attieksmi pret krieviem, jo liela latviešu sabiedrības daļa ir norobežojusi sevi no krieviem ar naida sienu. Un viņiem ir nepieņemams viss, par ko krievi runā, pat ja tas ir pareizi un nāk par labu Latvijai. Mūsu mazā zeme ir aicināta spēlēt ļoti svarīgu lomu Dieva plānā par pēdējo atmodu pirms Jēzus Kristus atnākšanas.

Nacionālisms, kas parādās „latviešu patiesībā”, ir velna uzbrukums pret Latviju, lai paturētu šo tautu un zemi lāstos un neļautu Dieva svētībai dziedināt šo zemi un visas tautas, kas to apdzīvo. Tiem, kas atrodas naida varā, to jāatstāj. Tiem, kas bijuši vienaldzības un bezdarbības varā, arī jānožēlo grēkus. Šodien ir laiks mainīt situāciju Latvijas sabiedrībā! Atlikt nedrīkst, citādi mēs to ļoti nožēlosim!

SPEKTRS: Grēka būtība un risinājums: „Dieva bērna identitāte’

Nobeigumā: „Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs, – un redzi, baļķis tavā paša acī? Liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” (Mat 7:4)

Jums un krievu tautai, kā arī krievu ticīgajiem ieteiktu sniegt Dieva mīlestības evaņģēliju latviešu tautai. Ar to Jūs domājams, daudz vairāk iegūsiet, nekā nostājoties pret latviešu tautas pašnoteikšanās tiesībām savā Tēvu zemē.

Vēstījums latviešu tautai!

Nedomāju, ka Dieva griba caur Jūsu vēsti ir –pazemot, sabārt un noniecināt latviešu tautu. Domājams, ka piešķirot latviešiem savu apsolīto zemi, kā ar tās apsaimniekošanas saistītām problēmām, līdz ar to radīto latviešu tautas sāpi, ciešanas un pārdzīvojumus, Dievs pārzina labāk par Juri Kravali un līdzīgi domājošajiem. Dievs ir ieinteresēts dziedēt latviešu tautu, savā garajā verdzības un neskaitāmo karu laikā, no jauna uzrautās rētas. Dievs ir ieinteresēts pacelt latviešu tautas pašvērtējumu savā zemē. Dievs ir ieinteresēts, lai latviešu tauta iepazītu Viņu kā Glābēju, žēlastības pilnu Tēvu. Bet Tēvam rūp un sāp savu bērnu liktenis. Dievs redz latviešu tautu, kuru rausta uz visām pusēm un tai joprojām nav miera. Latviešu tauta, kurai sveši kungi joprojām liek samierināties ar apstākļiem un padoties. Taču latviešu tauta no jauna sirdī nes Latvijas Atmodas sapni. Dievam sāp par stūrgalvīgo tautu, kas izklīdināta svešās zemēs klaušu darbos, bet nav spējusi pastāvēt par savām interesēm Tēvzemē-Latvijā. Latviešu tauta redz, ka palīdzība nav, ne aiz trejdeviņām jūrām un, ne trejdeviņiem kalniem, bet kaut kur dziļi sirdī nojauš, ka ir jābūt kaut kam daudz lielākam par to, ko pārmet Krievija, ES un visa pasaule. Spēks, kas atbrīvo no apspiešanas. Spēks, kas dziedina rētas. Spēks, kas dara laimīgu.

Nāk laiks, kad Dievs savu tautu sauc atkal mājās, bet tauta svešās zemēs iegūstot pazemību, dzirdēs Tēva balsi un atgriezīsies. Tā būs brīva no savas pašas grēkiem. Verdzības plīvurs nokritīs no tautas acīm un tā redzēs skaidri. Tā būs brīva savā apziņā. Tā padzīs ienaidnieku no savas zemes, lai atgūtu savas pirmdzimtības tiesības. Jo ATMODA nāk! Atmoda drīz nāk! Atmoda jau notiek! Latviešu tauta mostas.

Nāc Dievs drīz! Lai Tavs prāts notiek kā debesīs tā arī virs (Latvijas) zemes! Āmen!

Lūgšana par latviešu tautu

„Es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās, aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda. „ (Ef. 1: 16)