"Bēgļu" brīdinājums Eiropai. Foto: www.taisnigums.lv

Sociālajā tīklā twitter lielu popularitāti iekarojis kāda latvieša stāsts par bēgļiem-imigrantiem Itālijā.

“Parunāju ar itāli no mazpilsētas, kurā ir bēgļi-imigranti.  Šie pieprasa no privātām bodītēm aizvākt krustus, kuri atrodas pie sienas. Ja tos negrib novākt, tad draud izdemolēt,” raksta sociālo tīklu lietotājs nra.lv

"Bēgļu" brīdinājums Eiropai. Foto: www.taisnigums.lv

Somijas sociālo tīklu lietotāji sašutuši par video, kurā redzams melnīgsnējs jaunietis, kurš ņirgājas par kristiešu kapa vietām.  Melnīgsnējs puisis staigā pa kapsētu un smejas par kapa vietām, uzsaucot “Allahu Akbar”. Somijas policija solījusies incidentu izmeklēt, taču sociālo tīklu lietotāji neslēpj savu sašutumu par šo rīcību.

Ķelnes apgabala tiesa jūnija beigās atzina, ka apgraizīšana, kas nav veikta medicīniskos nolūkos, ir “smaga un neatgriezeniska iejaukšanās cilvēka ķermeņa veselumā”, un tādējādi musulmaņu un ebreju piekoptā reliģiski motivētā apgraizīšana uzskatāma par krimināli sodāmu miesas bojājumu nodarīšanu.

Tiesas lēmumu, kas gan nav saistošs visā Vācijas teritorijā, nosodījis arī Izraēlas parlaments.

Vācijas diplomāti atzinuši, ka spriedums nodarījis “katastrofālu” kaitējumu Berlīnes tēlam ārvalstīs un izsaucis sašutumu gan Izraēlā, gan musulmaņu valstīs.

Tikmēr Pasavas universitātes pasniedzējs Holms Pucke, kas gadiem iestājies par apgraizīšanas aizliegumu, norāda, ka “spriedums ir ļoti svarīgs pirmkārt jau ārstiem, jo šī ir pirmā reize, kad viņiem ir juridiskā skaidrība”.

“Pretstatā daudziem politiķiem tiesa nav ļāvusies iebiedēties aiz bailēm, ka tiks kritizēta par antisemītismu vai iestāšanos pret reliģiju,” piebildis Pucke. “Šis spriedums var ne tikai ietekmēt turpmākos tiesas spriedumus, bet, labākajā gadījumā, arī mainīt attiecīgo reliģiju apziņu jautājumos, kas attiecas uz bērnu pamattiesību ievērošanu.”

Tiesa pirmdien atzina, ka apgraizīšana, kas nav veikta medicīniskos nolūkos, ir „smaga un neatgriezeniska iejaukšanās cilvēka ķermeņa veselumā”, un tādējādi musulmaņu un ebreju piekoptā reliģiski motivētā apgraizīšana uzskatāma par krimināli sodāmu miesas bojājumu nodarīšanu.

Integrācijas vārdā

„Manuprāt, šis spriedums ir diskriminējošs un kontrproduktīvs integrācijas centieniem,” atzinis Islāma reliģiskās kopienas priekšsēdētājs Ali Demirs.

„Šis tiesas spriedums ir sašutumu raisošs un neiejūtīgs lēmums,” savā paziņojumā viņam piebalso Vācijas Ebreju centrālās padomes prezidents Dīters Graumans.

Ebreju padome tiesas lēmumu nosaukusi par „reliģisko kopienu pašnoteikšanās tiesību bezprecedenta dramatisku pārkāpumu”.

Tiesa savu spriedumu taisīja, izskatot prokuratūras prasību pret kādu musulmaņu ārstu, kurš apgraizījis četrus gadus vecu zēnu. Divas dienas pēc operācijas māte dēlu nogādāja slimnīcā ar asiņošanu, par ko uzzināja prokuratūra.

Pirmā tiesu instance ārstu attaisnoja, taču prokuratūra spriedumu pārsūdzēja.

Tiesa atzina, ka zēna tiesības uz sava ķermeņa veselumu ir pārākas par viņa vecāku tiesībām piekopt savu reliģiju.

Gan Graumans, gan Demirs pret to iebilst, apgalvojot, ka spriedums esot diskriminējošs un netaisnīga iejaukšanās viņu reliģiskajā brīvībā.

„Tā ir nekaitīga procedūra, kurai ir tūkstošiem gadu ilga tradīcija un augsta simboliska vērtība,” savā paziņojumā norādījis Demirs, piebilstot, ka apgraizīšana palīdzot arī ierobežot slimību izplatību.

Graumans uzsver: „Jaundzimušu zēnu apgraizīšana ir neatņemama jūdaisma reliģijas sastāvdaļa un visā pasaulē tiek piekopta tūkstošiem gadu. Šīs reliģiskās tiesības tiek respektētas visās valstīs.”

Graumans vērsies pie Vācijas parlamenta aicinot radīt tiesisko normu sistēmu, kas aizsargātu reliģisko prakšu piekopšanu.

Eksperti prognozē, ka galīgo lēmumu šajā jautājumā nāksies pieņemt Vācijas Konstitucionālajai tiesai.

Draudzes mācītājs Dītmars Kelbraijers aicināja musulmaņu grupu svinēt Vasarsvētkus kopā ar viņiem “netradicionālā veidā”. Tikšanās notika ar devīzi “Mieram”. Pats mācītājs acīmredzot, nesaprotot musulmaņu lūgšanas un  jēdzienu nozīmi, vai arī sludinājis ideju par  ticības izpratnes robežu “paplašināšanu”, musulmaņiem atļāvis apliecināt savu rituālo frāzi “Allah Akbar!”. Turklāt Muhameda sekotāji kopā ar imamu kristiešu baznīcā vienojās arī Korāna lūgšanā. Allahu Akbar (Arārbu: الله أكبر) ir frāze, ko arābiski sauc  Takbir, un nozīmē “Dievs ir lielāks” vai “Dievs ir vislielākais”.

Ir pagājis gads, kopš “arābu pavasaris” satricināja Tuvos Austrumus. No Marokas līdz Bahreinai arābu ielas piedzīvoja vēl nepieredzētus nemierus. Tika gāzta valdība Tunisijā, Ēģiptē un Lībijā. Izskatās, ka šim scenārijam sekos arī Sīrija un Jemena. Citas arābu valstis, piemēram, Jordānija, Alžīrija un Maroka ātri ieviesa reformas, lai novērstu masu nekārtības.Arābu sacelšanās nāca negaidīti. To izraisīja arābu jaunieši – Facebook paaudze, studenti un intelektuāļi, kuri vēlējās labāku dzīvi. Tādēļ daudzi Rietumu novērotāji saskatīja cerību “arābu pavasarī.” Taču viss strauji mainījās. Sākumā radikāli noskaņotā “Musulmaņu brālība” nepiedalījās demonstrācijās, bet vēlāk saprata, ka var palaist garām zelta iespēju izmantot pūļu saucienus pēc apvērsuma un demokrātijas. Kopš tā brīža Brālība ir izmantojusi savu tīklu, lai uzvarētu vēlēšanās Tunisijā, Marokā un Ēģiptē. “Arābu pavasaris” ir pārvērties “arābu ziemā.”

Vai arābu kristietībai pienācis gals?
“Musulmaņu brālībai” gūstot lielāku ietekmi, Ēģiptē par pirmajiem uzbrukuma objektiem kļuva kristieši un ebreji.

Saniknoti pūļi uzbruka arī Izraēlas vēstniecībai Kairā, kā rezultātā tika evakuēts Izraēlas vēstnieks un citas amatpersonas. Vairākas draudzes ir tikušas nodedzinātas vai saspridzinātas. Koptu kristieši atkal piedzīvo pret viņiem vērstu naida izvirdumu.

Kristiešu masveida aizplūšana no nemieru pārņemtā reģiona pamudinājusi pat vadošo Izraēlas ziņu portālu Ynet paziņot, ka arābu kristietībai pienācis gals. Tikmēr Bagdādes arhibīskaps Benjamins Sleimans brīdināja par kristietības izzušanu Tuvajos Austrumos.

Tā ir patiesība, ka lielākajā daļā Tuvo Austrumu reģiona ir notikušas sliktas izmaiņas un ir pamats pesimismam. Tomēr, neskatoties uz vajāšanām, ir vērojama arī citu notikumu attīstība, kas dod cerību par kristietības uzplaukumu Tuvajos Austrumos. Tās ir pirmās atmodas pazīmes arābu pasaulē.

Atmodas uguns Irānā
Musulmaņu zemēm tuvojas unikāla Dieva kustība. Misija “Mocekļu balss” (Voice of the Martyrs), kas darbojas Irānā, nesen laidusi klajā grāmatu “Irāna ir izmisusi pēc Dieva.” Tajā autors apgalvo, ka visstraujāk pieaugošā kustība arābu zemēs, kur musulmaņi pāriet kristietībā, pašlaik norisinās Irānā. Grāmatā teikts, ka pēc 30 gadu pavadītas dzīves ajatoliešu apspiestībā, lielākā daļa irāniešu ir noguruši no nežēlīgās, paverdzinošās un aukstasinīgās uzticības Allāham, ko pieprasīja viņu valsts.

Saskaņā ar irāniešu mācītāju teikto, evaņģēlisko draudzi Irānā pirms islāma revolūcijas 1979. gadā sastādīja tikai daži simti ticīgo. Šodien evaņģēliskie kristieši ir vairāk par vienu miljonu. 2006. gadā pat Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads dusmīgi nosodīja savas valsts musulmaņu pieaugošo pāriešanu kristietībā. Irānas pagrīdes draudžu skaits pieaug par divdesmit procentiem gadā – procentuāli augstākais pieaugums pasaulē, (kam seko Afganistāna ar sešpadsmit procentiem gadā).

Iepriecinošas ziņas no Alžīrijas
Kāds Alžīrijas mācītājs, kurš pagājušā gada rudenī bija atbraucis uz Jeruzalemi Lieveņu svētku laikā, pastāstīja, ka pirms desmit gadiem vietējās draudzēs bija tikai daži simti cilvēku. Neskatoties uz to, ka pastiprinājās vajāšanas no kareivīgā islāma puses, šodien evaņģēliskās draudzes Alžīrijā sastāda ap 200 000 cilvēku. Atmoda aizsākās Berberu ciltīs un pārņēma citus sektorus. Joprojām tiek dibinātas jaunas draudzes. Tikpat iepriecinošs ir fakts, ka šie jaunie arābu kristieši pauž dedzīgu mīlestību uz Izraēlu. Mācītājs sacīja: “Mūsu brāļiem mājās patīk tas, ko jūs darāt Izraēlas labā. Vai mēs varētu dibināt Starptautiskās kristiešu vēstniecības filiāli Alžīrijā?”

Arī Lībijā ir pārsteigumi. Vairākus gadu desmitus Lībijā valdīja Gadafi diktatūras režīms. Tā bija viena no grūtāk aizsniedzamajām tautām, lai pasludinātu evaņģēliju. Tomēr misiju ceļvedis “Pasaules operācija” (“Operation World”) ziņo savā jaunākajā 2010. gada izdevumā, ka garīgais klimats Lībijā ir ievērojami mainījies pēc Gadafi krišanas. Dievs dara jaunu darbu šajā zemē. Ir novērojams garīgais izsalkums tautā, taču Bībeles nepietiek visiem, kuri tās vēlas lasīt.

Šis pats avots ziņo par Maroku: “Marokas draudzes strauji pieaug briedumā, kā arī daudzumā.”
Par Tunisiju: “Pēdējo gadu laikā ir aizsāktas jaunas draudzes un palielinājies jauno ticīgo skaits.”
“Jordānijā evaņģēliskā draudze piedzīvo pieaugumu. Laika posmā no 1995. līdz 2010. gadam ticīgo skaits pieaudzis divkārt.”

Līdzīgi ziņojumi lasāmi arī no Sīrijas un Libānas. Bet Irākā, – lai gan tradicionālie asīriešu kristieši masveidā bēg, evaņģēlisko kristiešu skaits ir palielinājies līdz 50 000 cilvēku dažu gadu laikā.
Pēdējos gados ir saņemts neiedomājams daudzums liecību arī no Arābu pussalas, kur musulmaņi sastopas ar augšāmcēlušos ebreju Mesiju sapņos un vīzijās.

Pagājušajā rudenī Ēģiptē pielūgšanas sanāksmēs zem atklātām debesīm pulcējās desmitiem tūkstošu koptu, katoļu un evaņģēlisko kristiešu, lai kopīgi lūgtu par vienotību un atmodu savā zemē.

Arī šeit, Jeruzalemē, mēs dzirdam no arābu kristiešiem brīnišķīgas liecības par jaunu Dieva kustību viņu draudzēs Izraēlā un palestīniešu teritorijās. Nesen mēs uzzinājām par jaunas Bībeles studiju grupas atvēršanu Jeninā – Rietumu krasta kādreizējā pašnāvnieku spridzinātāju galvaspilsētā. Pirmajā sapulcē astoņpadsmit cilvēku atklāti apliecināja ticību Jēzum.

Tas viss liecina par to, ka lielu politisko apvērsumu vidū arābu pasaulē notiek arī garīgā revolūcija. Tas, ko mēs šodien redzam, nav kristīgās arābu draudzes beigas, bet tikai sākums, iespējams, vēsturiskai atmodai.

Lai gan sākumā solu rindas nav pārpildītas, vidējais draudžu pieauguma rādītājs arābu zemēs ir starp pieciem un desmit procentiem. Tas ir augstāks nekā jebkurā Rietumu valstī šodien. Starp citu, viena no noturīgākajām atmodām pašlaik norisinās Indonēzijā, kurā ir lielākais musulmaņu iedzīvotāju skaits un ap trīsdesmit procentiem kristiešu.

Pagājušā gada janvārī mūsu kolektīvs uzsāka lūgšanu kampaņu. Pirmajā sapulcē mēs lūdzām par katru arābu valsti atsevišķi – par atmodu un par arābu draudzi, kurai būtu raksturīga mīlestība uz Izraēlu. Laika gaitā mēs sapratām, ka Dievs dara it kā apslēptu darbu arābu zemēs, pat milzīgu politisko nemieru vidū. Neskatoties uz to, ka nākotnē Tuvo Austrumu reģionā iespējamas lielas izmaiņas, kas skars arī Izraēla tautu, mums jātic, ka Dievs darbosies varenā veidā caur tiem, kurus Viņš ir aicinājis.

Milža krišana

Mēs varam secināt, ka pat arābu zemēs, kuras ārēji ir naidīgas pret ebreju valsti, pastāv kristiešu pieaugošais atlikums, -cilvēki, kuri mīl Izraēlu un lūdz par mieru Jeruzalemē. Es neaizmirsīšu labi pazīstama Izraēlas rabīna un Kneseta pārstāvja lūgumu, kurš reiz skubināja mūs: “Lūdzu, pasakiet saviem kristiešu draugiem sūtīt vairāk misionāru uz arābu zemēm!” Es nebiju pārliecināts, vai es pareizi viņu sapratu. Tad viņš izskaidroja: “Ja mūsu kaimiņi ticēs tāpat kā jūs, tad Tuvajos Austrumos būs miers.”
Pirms pāris nedēļām sarunā ar šo pašu rabīnu es jautāju, ko viņš domā par faktu, ka “arābu pavasaris” ir pārvērties ziemā. Viņš atbildēja: “Jurgen, es esmu ļoti optimistisks. Es ticu, ka tas, ko mēs šodien redzam, ir islāma milža pēdējais izmisuma kliedziens. Mēs redzēsim viņu krītam un Dieva godība apspīdēs visu šo reģionu.”
Pievienojies mums lūgšanās, meklējot Dieva vaigu par Izraēlu un Tuvajiem Austrumiem! Lūgsim un sagaidīsim Dieva godību izlejamies Izraēlā un arābu zemēs! Un atcerēsimies, ka Dieva Vārdā ir brīnišķīgi apsolījumi arī Izraēlas apkārtējām kaimiņu valstīm (Jes.19:23-25).
Būsim pateicīgi arī par Jūsu atbalstu ICEJ kalpošanā arābu tautai. Sadarbībā ar vietējiem arābu mācītājiem mēs vēlamies paplašināt kalpošanas robežas arābu sektorā Izraēlā un palestīniešu teritorijās.

© WFJ Februāris 2012
Raksta autors – ICEJ direktors Jurgens Bjulers
tulkoja Ilze Saulīte
lv.icej.org@hotmail.com
www.icej.org

Foto: www.pro-koeln.org