Piektdien, 17. aprīlī plkst. 15.00 Talsu novada muzejā būs tikšanās ar virspriesteri Jāni Kalniņu viņa jaunākās grāmatas prezentācijas pasākumā,-ziņo spektrs.com 

Grāmatā “Process” daļēji ir aprakstīti metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) vadībā veiktie noziegumi, kurā apkopota gan paša autora, gan visu pareizticīgo latviešu sāpe. Vadoties pēc Baznīcas kanoniem metropolīts Aleksandrs būtu jau sen jāpadzen no amata, viņa dēļ cieš visas Pareizticīgās Baznīcas prestižs, tiek zaimots Kristus vārds, viņš ir apkaunojums ne tikai pareizticīgajiem, bet arī visiem kristiešiem.

Par skandāliem ar Baznīcas īpašumu izsaimniekošanu, ne arī metropolīta Aleksandra atklātie meli un bezkaunīgā, dažbrīd pat nenormālā, uzvedība sabiedrības priekšā, ne citi pārkāpumi. Krievijas Pareizticīgo Baznīcu neuztrauc. Rodas daudz jautājumu, uz kuriem virspriesteris Jānis Kalniņs līdz galam neatbild. No grāmatas konteksta var saprast, ka viņš daudzas lietas noklusē, kā viņš pats saka: “Baznīcas dēļ”.

Otra svarīga lieta, kas atspoguļota grāmatā ir krievu pieaugošais šovinisms, kas gatavs Latvijā un LPB noslaucīt un aprīt visu nekrievisko.

Starp citu, 2008. gada 11. aprīlī Jeruzalemes patriarhs Teofils tikšanās reizē ar krievu žurnālistiem izteicās, ka krievi “Palestīnā, arī Sīrijā un citās Tuvo Austrumu teritorijās ienesa rasisma sērgu un indi. No tā laika nekas nav mainījies… Krievija turpina attīstīt savas kultūras un politikas agresīvo uzmācību”.

Par grāmatas autoru:

Jānis Kalniņš  izdevis 56 grāmatas par pareizticību,  pats sarakstījis 7 no tām: “Mans ceļš pie Dieva”, kas izdota atkārtoti latviešu un krievu valodās,  “Svētais Rīgas Jānis”, “Latvijas Pareizticīgā Baznīca. Vēstures komentārs”, “Tēvs Tavrions”, “Lai neviens Jūs nepieviļ…”, “Latvju krusta ceļš” un “Process”.

Līdzīga ziņa:

Artūrs Letūrs: Process jeb par latviešu apspiešanu Latvijas Pareizticīgajā Baznīcā

Preambulu otrajā lasījumā atbalstīja 69 deputāti, bet pret bija – 27 „Saskaņas centra” (SC) deputāti.

 Satversmes preambulas teksts


„1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvija ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību.

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valstiskumu un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un uz valsts nepārtrauktības pamata, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību, atguva savu brīvību. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistiskā un nacistiskā totalitārā režīma noziegumus.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības.

Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene, darbs un uzticība Latvijai ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret citiem cilvēkiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Latvija, apzinoties sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu, aizstāv savas intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.

Dievs, svētī Latviju!”

Saeima „Grozījumus Latvijas Republikas Satversmē” vēl skatīs trešajā lasījumā. Priekšlikumu ieteikšanas termiņš noteikts līdz 10.jūnijam.

Artūrs Ilziņš: Paldies par Jūsu pausto viedokli. AS Latvijas Maiznieks kā uzņēmums nekultivē divvalodību, taču jāatdzīst, ka mēs savus klientus cenšamies uzrunāt viņiem saprotamā valodā. Šo situāciju esam pārrunājuši ar uzņēmumu SIA Link, kas vada mūsu uzņēmuma ražotās produkcijas degustācijas, lai nākotnē izvairītos no šādiem atgādinājumiem.

Jautājums: Jūs sakāt, ka : „lai nākotnē izvairītos no šādiem atgādinājumiem.” Vai ir iecerēts izvairīties no tādiem klientiem kā es, kuri atgādina? Vai arī tomēr ir iecerēts mainīt situāciju, kad vienlaicīgi tiek uzrunāti klienti divās valodās: latviešu un krievu?

Artūrs Ilziņš: Kā jau es teicu, mēs „Latvijas maiznieks” šo situāciju jau esam pārrunājuši ar SIA Link, kuri organizē mūsu produktu prezentācijas. Ar SIA Link esam vienojušies, ka nedrīkst būt šāda veida pārpratumi un prezentācijām ir jābūt oficiālajā valsts valodā. Gan es pats, gan mani kolēģi regulāri apsekojam veikalus, kur tiek prezentēti mūsu produkti, bet saprotams, ka nevaram visu laiku atrasties blakus SIA Link pārstāvjiem.

Jautājums: Jūs sakāt, ka : „mēs savus klientus cenšamies uzrunāt viņiem saprotamā valodā.” Lūdzu, paskaidrojiet, vai ir runa par saprašanos starp degustācijas vadītājiem un potenciālo klientu, vai ir runa par krievu valodu? Par pirmo-nav nekādas pretenzijas, ir fantastiska attieksme, korektums un laipnība. Bet  vērsta uzmanība pārmērīgai svešvalodas lietošanai, kura nav (ES) valoda.

Turklāt nav skaidrības kādus klientus Jūs cenšaties uzrunāt, vai ir runa par tiem klientiem, kuri ir nepilsoņi (3%), un ir izvēlējušies nepilsonību un atrašanās vietu Latviju ar valsts valodu –latviešu, vai arī šajā gadījumā ir runa par jaunajiem pilsoņiem Latvijā (35%), kuri ir saņēmuši pilsonību un Latvijas Pasi, un tas nozīmē, ka pārvalda valsts valodu un pēc būtības jābūt lojāliem pret Latvijas valsti?

Artūrs Ilziņš: „Mēs kā uzņēmums nekad neesam kultivējuši divvalodību. Es atvainojos gan Jums, gan citiem, kuriem šis starpgadījums ir sagādājis nepatīkamus mirkļus un darīšu visu iespējamo, lai nekas tāds vairs neatkārtotos.”