Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis

Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij.

Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu, okupācijas, izvarošanas, pārkrievošanu, personību un pilnīgu inteliģences iznīcināšanu.

Šodien nekas nav mainījies, kā vien tas, ka šobrīd Krievijai ir politiski neērti atklāti iebrukt Baltijas valstīs. Taču savu ietekmi un mērķus Kremlis cenšas sasniegt ar hibrīdkara un propagandas metodēm. Jau gadu simtiem Krievijas impērijas iekšējā un ārējā politika ir ļoti vienkārša – viens cars (šobrīd Putins), viena valoda (krievu) un viena reliģija (Krievijas pareizticīgā baznīca). Tātad pat vidusmēra Latvijas pilsonim nav grūti saprast, ka valstī darbojas ļoti daudz Krievijas aģentu un sabiedrisko darbinieku ar vienu mērķi – izmantot krieviski runājošo Latvijas tautas daļu kā piekto kolonnu saviem imperiālistiskajiem mērķiem mūsu zemē, tos apstrādājot ar atklāti melīgu propagandu. Gandrīz puse Rīgas iedzīvotāju ir krieviski runājošie, kuriem pieskaitīt var vēl 80% iedzīvotāju, kas runā un saprot krieviski. Tas rada lielisku platformu Putina mērķu realizācijai mūsu tautā. Tieši tāpēc, lai palielinātu un vienotu krieviski runājošo diasporu un mobilizētu tos Kremļa virzienā, tiek izmantots valodas un reliģijas faktors. Antisektantu uzdevums ir nepieļaut Putina “avju” noklīšanu no vienīgās pareizās un Kremlim uzticamās reliģijas – Krievijas pareizticīgās baznīcas. Otrs antisektantu mērķis ir nepieļaut Latvijas draudžu vienotību, jo Latvijas draudzes kopumā ir Latvijas tauta. Vienkāršs princips – skaldi un valdi. Skaldi draudzes un skaldi tautu ar valodas palīdzību.

Vēl pavisam nesen tika veikts referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu, taču tas izgāzās. Tagad notiek cīņa par krievu valodu krievu skolās, un tas notiek diezgan agresīvi. Ar meliem, nomelnošanu un saucot protestantu draudzes par sektām, cilvēki tiek vienoti zem pareizticības karoga. Tāpat regulāri parādās mūsu valsti nomelnojoši raksti ne tikai Latvijā, bet arī pasaules laikrakstos un interneta ziņu portālos. Latvieši tiek attēloti kā tauta, kas neievēro minoritāšu tiesības un kā tauta, kas neprot pārvaldīt savu valsti. Risinājums, protams, visām šīm problēmām ir Krievija Putina personā.

Nezinu, kā tas nākas, bet portāls TVNET ir sācis apjomīgu rakstu sēriju par sektām ar atklāti izsmejošu un nepatiesu kampaņu pret Latvijas evaņģēliskajām protestantu un citām draudzēm. Ja tuvāk papēta raksta autorus un personas, no kurām žurnālists smeļas informāciju, ir skaidri saskatāms pavediens, kas ved uz Kremli. Rakstu autore Viktorija Puškele savos rakstos atsaucas arī uz antisektantiem Viktoru Jolkinu, Svetlanu Krilovu, un ir skaidri redzams, ka tie ir tie paši cilvēki, kas atbalsta Gopoņenko atbrīvošanu, kas ir apcietināts par mūsu valsts suverenitātes apdraudēšanu. Viņi arī ir iestājušies par krievu valodu jeb vienu valodu, vienu ticību un vienu caru. Acīmredzot tie ir mūsu valstij nelojāli elementi.

Krievijā valda absolūta diktatūra, neievērojot elementāras cilvēku tiesības uz brīvību. Jebkāda opozīcija vai brīva doma tiek vardarbīgi apspiesta. Vai mēs vēlamies to pašu Latvijā? Vēl pavisam nesen Putins pasludināja Jehovas lieciniekus par ekstrēmistiem un teroristiem un pakļāva tos mantas izlaupīšanai, kratīšanām, pazemojumiem un naidam no sabiedrības puses. Kas būs nākamais upuris? Latvijā tuvojas vēlēšanas, un šobrīd prokrieviskajiem spēkiem kā vēl nekad ir iespēja gūt politisku varu. Tāpēc cīņā tiek laisti visnetīrākie ieroči, un viens no tiem ir izplatīt totālus melus par Latvijas draudžu darbību, šķeļot draudzes un kurinot naidu pret kristiešu draudzēm.

Tātad uzmanību – antisektanti! Latvija ir mūsu valsts. Mūsu Latvija, mūsu tauta un mūsu zeme. Iestāsimies par brīvu, neatkarīgu Latvijas Republiku! Par savu tautu, zemi, valodu un par brīvību ticēt un domāt! Neiekritīsim Kremļa propagandas tīklos un nedziedāsim tiem līdzi!

“Kristus pasaulei” draudzes mācītājs- Mārcis Jencītis

Viss, ko es vēlos, ir lūkoties Dieva sejā, jo nav nekā labāka. Es nezinu, kā tas ir tev, bet manā dzīvē nav nekā labāka par būšanu Dieva klātbūtnē. Pats labākais ir būt vienatnē ar Viņu. Arī dievkalpojumā, kaut arī visi esam kopā, tomēr mēs katrs individuāli, personīgi sastopamies ar Jēzu Kristu. Svētrunas tēma – „Dievs, svētī Latviju!” Tas ir tas, kas ir manā sirdī. Es vispār nevaru runāt to, kas nav manā sirdī.

Vai tu kādreiz ieskaties ziņās? Vai tas ir ļoti veselīgi? Depresīvi. Man nav prieka par to, ko es tur lasu. Es cenšos pēc iespējas mazāk tur ielūkoties. Televīziju es neskatos, vienīgi nesen noskatījos Maira Brieža boksa maču. Jaunumus es paskatos internetā. Tas, ko es tur redzu, ir tas, ka nekas nemainās, un manī tas izsauc negatīvas emocijas. Tas ir Dieva Gars manī, kas skumst, norāda un runā uz mani.
Dievs uz mani norāda, uz tevi norāda, uz draudzēm Latvijā kopumā norāda. Tā ir tava tauta. Tā ir tava zeme. Tās ir tavas mājas. Tu šeit esi dzimis, audzis. Kurš uzņemsies atbildību?
Un es ļoti labi apzinos, ka tā ir mana atbildība. Tā ir mana atbildība, kas notiek manā tautā, manā zemē, jo es esmu daļa no savas valsts. Tu esi daļa no šīs valsts, tu esi daļa no šīs nācijas, no Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat kā tu esi daļa no Dieva, daļa no draudzes, tieši tāpat mēs kā draudze esam daļa no nācijas. Mūsu tauta ir daļa no pasaules tautām.

Kas notiek virs zemes? Ļaunums iet plašumā. Kas par to uzņemsies atbildību? Kāpēc tā notiek? Šonedēļ es ļoti piedzīvoju Dievu. Man bija sagatavotas vairākas tēmas, kuras es biju gatavs sludināt, piemēram, kāpēc ir jākalpo Dievam, kāpēc jādzīvo svēta dzīve. Abas šīs tēmas es varēju runāt, bet vakar man pieskārās Dievs, un es Viņu ļoti piedzīvoju. Ir reizes, kad Dievs izteikti runā. Viņš reāli runāja uz mani un norādīja konkrētus Bībeles pantus, pareizāk sakot, vienu nodaļu. Es izraudājos, izlūdzos un pēc tam staigāju tāds dīvains pa māju. Es pat nevaru atbildēt, kam Dievs to pateica. Es nolēmu pateikt to jums. Man pat nebija īsti skaidrs, vai tas ir jāsaka draudzei. Tas būs ļoti īpaši.

„Tad amonietis Nahašs devās un apmetās teltīs pie Jabešas Gileādā, un visi Jabešas vīri sacīja Nahašam: “Noslēdz derību ar mums, mēs gribam tev kalpot.” Tad amonietis Nahašs viņiem sacīja: “Tikai tā esmu ar mieru ar jums visiem noslēgt derību, ka es jums visiem izduru labo aci, tā likdams kaunam nākt pār visu Israēlu.” Tad Jabešas vecaji viņam sacīja: “Dod mums septiņas dienas laika, lai mēs izsūtām vēstnešus pa visām Israēla robežām; ja tad nebūs neviena glābēja mums, mēs paši iziesim pie tevis. “Kad vēstneši nonāca Gibeā, Saula pilsētā, un izstāstīja visus šos vārdus tautai, tad visa tauta pacēla savu balsi un raudāja. Bet Sauls atgriezās ar vēršiem no lauka. Un Sauls vaicāja: “Kas ļaudīm ir noticis, ka tie raud?” Tad tie viņam izstāstīja Jabešas vīru vēsti. Kad Sauls šos vārdus dzirdēja, tad Dieva Gars nāca pār viņu un viņš iedegās ļoti bargās dusmās. Viņš sagrāba jūga vēršus un tos sakapāja mazos gabalos. Tos ar vēstnešu rokām viņš izsūtīja pa visām Israēla robežām, teikdams: “Kas nesekos Saulam un kas nesekos Samuēlam, ar tā vēršiem tiks darīts tāpat!” Tad bijība Tā Kunga priekšā it pēkšņi pārņēma visu tautu, un tie devās karā kā viens vīrs. Viņš tos pārskaitīja Bezekā, un tad Israēlam izrādījās trīs simti tūkstošu, bet Jūdam trīsdesmit tūkstoši vīru. Tad tie sacīja vēstnešiem, kas bija nākuši: “Tā sakiet Jabešas vīriem Gileādā: rītdien, kad saule karsti spiedīs, jums būs glābšana.” Kad vēstneši atnāca un paziņoja to Jabešas vīriem, tad tie priecājās. Un tad Jabešas vīri paziņoja amoniešiem: “Rīt mēs labprātīgi dosimies jūsu rokās, tad dariet ar mums, kā jums patīk!” Nākamā rītā Sauls sadalīja karaspēku trijos pulkos, un tie rīta ausmā uzbruka ienaidnieku nometnei un kāva amoniešus līdz dienas karstākai stundai; bet tie, kuri palika pāri, tika tā izklīdināti, ka pat divi nepalika kopā. Tad tauta sacīja Samuēlam: “Kas tie tādi bija, kuri sacīja: vai lai Sauls pār mums valda kā ķēniņš? Dodiet šurp mums šos vīrus, lai mēs tos nonāvējam!” Bet Sauls sacīja: “Šodien lai neviens nemirst, tāpēc ka Tas Kungs šodien ir devis atpestīšanu Israēlam.” Un tad Samuēls sacīja tautai: “Nāciet, dosimies uz Gilgalu un apstiprināsim tur ķēniņa varu!” Tad visa tauta nogāja uz Gilgalu, un tur viņi iecēla Saulu par ķēniņu Tā Kunga priekšā Gilgalā, un viņi tur nesa Tam Kungam kaujamos pateicības upurus. Tur tad arī Sauls ar visiem Israēla vīriem ļāvās lielam priekam.” (1.Samuēla grāmata 11.nodaļa)

Tas ir laiks, kad Saulu ieceļ Izraēlā par ķēniņu. Viņš bija pats pirmais ķēniņš. Apkārt Izraēlam bija milzum daudz ienaidnieku. Šodien mūsu jeb draudzes ienaidnieki ir velns un viņa eņģeļi – tumsas spēki, grēks. Ir rakstīts, ka amonietis Nahašs devās un apmetās pie Jabešas Gileādā. Jabešas iedzīvotāji bija daļa no Izraēla, tāpat kā mūsu draudze ir daļa no Latvijas draudzes. Jabesiešu delegācija devās pie Amonas ķēniņa un teica, lai slēdz ar viņiem derību, un tad viņi viņam kalpos. Kāpēc viņi tā darīja? Izraēlieši liecās svešas tautas priekšā, kas tajā brīdī viņus apdraudēja. Viņi apzinājās, ka amoniešu spēks ir ļoti liels. Viņiem jau bija savs ķēniņš, tomēr viņi neredzēja iespējas un slēdza šo vienošanos.

Līdzīgi kā tagad, kad Latvijas tauta veido attiecības ar Krieviju, Eiropu, Ameriku, NATO. Mēs veicam dažādas pārrunas un meklējam, kurš mūs aizstāvēs. Un latvieši pat ir gatavi pārdot savus bērnus, savu tautu, savu dvēseli par kaut kādu cilvēcisku drošību, aizstāvību, par kaut kādām garantijām, aizdevumiem. Šeit ir līdzīgi – izraēlieši iet pie amoniešiem un ir ar mieru izpildīt to, ko no viņiem prasīs, tikai lai viņus atstāj dzīvus.

Tas, ko es tagad runāju, daudzām ausīm nebūs patīkami. Īpaši nepatīkami tas būs vienam – velnam. Taču patiesība dara brīvu. Man nesen bija sprediķis – „Dzīve kā pasakā.”

Tā izskatās, ka Latvijā liela daļa cilvēku dzīvo kā pasakā. Kristīgās draudzes dzīvo kā pasakā.

Viss ir baigi labi. Viss ir skaisti, ka tikai mūs pie dzīvības atstāj. Ka tikai atļauj dzīvot kādā vienistabas, divistabu dzīvoklī un vilkt savu dzīvi. Ka tikai mēs esam paēduši, ir televizors, ka tikai ir kaut kāda drošība. Drošība ir ļoti relatīvs jēdziens.

Tātad izraēlieši iet slēgt līgumu ar pretinieku par to, lai viņi neuzbrūk un viņus nenogalina. Faktiski viņi nolemj padoties un būt kalpi. Ko atbild amoniešu ķēniņš? Ko atbild velns, kad tu ej ar viņu vienoties jeb ej uz kompromisu? Ko Latvijai un latviešu tautai atbild tumsa? Ko atbild cilvēki, kas ir tumsas varā, kad mēs ejam viņu priekšā zemoties? Amoniešu ķēniņš, kas šodien simbolizē velnu, atbild: „Tikai tā esmu ar mieru ar jums visiem noslēgt derību, ka es jums visiem izduru labo aci, tā likdams kaunam nākt pār visu Izraēlu.”

Kad viens kristietis dzīvo kā lupata, tad tas ir kauns visai draudzei. Kad viena draudze ir neaktīva un mirusi, tad tas ir kauns visai Kristus miesai.

Kad draudze Latvijā ir neaktīva, bez tuvām attiecībām ar Dievu, tad tas ir kauns visai draudzei un tautai, jo draudze nepilda savu pienākumu. Cilvēki meklē izeju, viņi iet pie amoniešu ķēniņa, gan tiešā nozīmē pie velna, gan pie svešām tautām un lūdz palīdzību un kaut kādas drošības garantijas. Arī mēs kristieši ejam uz kompromisu ar velnu, lai tikai mēs varam dzīvot, lai tikai ir kaut kāda drošība. Šie cilvēki, kuri ir velna kalpi, saka: “Labi, nāciet, tikai ar noteikumu, ka mēs jums izduram labo aci, tādā veidā liekot kaunam nākt pār visu tautu, pār visu Latviju.”

Man Dievs rādīja, ka Latvijas tauta ir apkaunota, pazemota, bet tikai daudzi to neredz un dzīvo kā pasakā. Daļa cilvēku valsts augšgalā to redz, daļa to neredz. Tas pats attiecas arī uz draudzēm. Ir dažas draudzes jeb kristiešu grupas, kurām pašām viss ir baigi labi, bet starp tām nav nekādas vienotības. Katrs velk deķi uz savu pusi. Zini, kā valda velns? Viņam ir skaldi un valdi politika. Kamēr draudžu starpā nav vienotības, tikmēr var aizmirst par kaut kādām izmaiņām.

Es atgādinu, ka šo Rakstu vietu man iedeva Dievs, pārdabiskā veidā man to parādīja. Ko darīja Jabešas iedzīvotāji? Viņi dzirdēja šos noteikumus par labo aci un teica; „Dod mums septiņas dienas laika, lai mēs izsūtam vēstnešus pa visu Izraēlu; ja tad mums nebūs neviena glābēja, mēs paši iziesim pie tevis, ļausim aci izdurt un kalposim tev.” Kad vēstneši nonāca Gibejā, Saula pilsētā, un izstāstīja visus šos vārdus tautai, tad visa tauta pacēla savu balsi un raudāja. Ne jau viņus apdraudēja, bet tikai konkrētu apgabalu – Jabešas iedzīvotājus. Kāpēc viņi raudāja? Tāpēc, ka viņi bija šīs tautas daļa! Viņi raudāja, jo viņu brāļus apkaunoja un apspieda. Viņi raudāja, un tajā brīdī Sauls atgriezās ar vēršiem no lauka. Pirms tam ir rakstīts, ka Sauls bija iecelts par ķēniņu. Tu zini, ka ticībā uz Kristu mēs esam ķēnišķīgi svēta tauta, priesteri un ķēniņi?

Dažkārt mēs negribam redzēt, tomēr bieži nevaram neredzēt apkaunojumu, kas ir uz mūsu tautas, mēs redzam, kā bezdievībā grimst latviešu tauta, kā bezdievībā grimst draudzes. Varbūt tavā grupiņā bezdievībā grimst kāds cilvēks? Mēs to redzam, un tas ir apkaunojums mums visiem, tās ir sāpes mums visiem, mēs raudam.

Man bija spēcīgs pārdzīvojums. Es saprotu, ka tas nav kaut kas tāds, lai tikai jums pastāstītu, tas ir kaut kas, ko es darīšu. Tas ir kaut kas, ko es runāšu, līdz tu sāksi darīt. Tas ir kaut kas, uz ko es aicināšu cilvēkus un draudzes. Sauls atnāca no lauka ar vēršiem. Cilvēks, kam bija jāvada un jāizstāv Jabešas iedzīvotāji, cilvēks, kuram laicīgi bija jāzina, ka draud iebrukums, un kuram bija jāsavāc armija, ar vēršiem atgriezās no lauka… Paldies Dievam, ka viņš dzirdēja šos vārdus! Ar Saulu notika tas pats, kas notika vakar ar mani. Pār Saulu nāca Dieva Gars, un viņš iedegās ļoti bargās dusmās. Viņš sagrāba jūga vēršus un tos sakapāja mazos gabalos.

Draugs, tu nedzīvo miera laikā. Ja tu domā, ka pēdējais karš bija Otrais pasaules karš, kas beidzās 1945. gadā, ja tu domā, ka pēdējās nepatikšanas Latvijā bija komunisms, tu maldies. Jēzus saka, ka nav atnācis nest mieru virs zemes, bet gan zobenu. Draugs, tu esi karalaukā. Ne pret cilvēkiem mums jācīnās, bet pret garīgām tumsas varām. Mums jāsaka savs vārds ne tikai velnam, bet arī valdībai, savs vārds tautai, cilvēkiem. Ja ne es, tad kurš? Ja ne tu, tad kas? 

Sauls sapulcēja lielu armiju. Viņš sūtīja ziņu Jabešas iedzīvotājiem, ka rīt viņiem būs glābšana. Viņi no rīta uzbruka amoniešiem no trim pusēm. No agra rīta līdz pusdienas laikam viņi kāva amoniešus. Jabešas iedzīvotājiem atnāca palīdzība – tika atņemts kauns no tautas.

Kāpēc tika atņemts kauns? Atradās kāds, kurš sasauca armiju, kurš Svētā Gara spēkā un svētās dusmās aicināja celties kaujai.

Doktors Jongi Čo vienā savā grāmatā raksta, ka reiz viņa rokās nonāca Bībeles skolas izlaiduma fotogrāfiju albums. Viņš skatījās uz absolventiem un redzēja, ka lielākā daļa no viņiem vairs nav dzīvi. Izrādījās, ka tie, kas vēl bija dzīvi, pēc Bībeles skolas beigšanas bija uzņēmušies kalpošanu. Tie, kas nebija sākuši kalpot, bija jau miruši. Es nesaku, ka tā vienmēr notiks, bet ir vērts padomāt.

Kāpēc tu mācies Bībeles skolā? Kāpēc tu apmeklē draudzi? Kāpēc tu tici Dievam? Kāpēc vispār pastāv draudze? Kāds ir mūsu mērķis? Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas!

„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja evaņģēlijs 28:19)

Izdurt labo aci, – tāds ir velna piedāvājums. Ko tas nozīmē mūsu tautai? Kas būtu tas, par ko būtu jāraud? Nevis jāskatās uz šīm lietām virspusēji un jālaiž gar ausīm. Esi reāls! Mēs gribam kaut kādu drošību. Mums ir Austrumu kaimiņš, Rietumu kaimiņš, mums ir NATO, Amerika. Ja mēs gribam būt Eiropas Savienībā, tad pastāv dažādi kopīgi noteikumi. Nauda arī ir vajadzīga. Nesen Latvijā bija krīze. Kā mēs no krīzes izgājām, vai mēs paši to izdarījām? Nē, mums iedeva lielu naudu. Vienmēr tad, kad kāds dod lielu naudu, tam ir kaut kādi noteikumi. Vienmēr, kad tu ej pēc palīdzības pie velna, viņam ir savi noteikumi. Ja mēs vēlamies aizdevumu un dalību Eiropas Savienībā, tad pastāv noteikums – ierobežot mūsu ražošanu. Kāpēc? Lai viņi varētu tirgot savas preces mūsu zemē. Vai neviens neko tādu nav pamanījis? Vai mazos uzņēmējus Latvijā vērtē? Vienīgais reālais naudas avots mūsu valstij ir Latvijas bizness. Uz kurieni aizgāja ss.com? Es domāju, ka ss.lv vairs neatgriezīsies. Tu atgrieztos? Es atgrieztos, jo es ticu Dievam. Es ticu, ka tieši šeit, Latvijā, ir visas cerības un nākotne. Veselam cilvēkam tas ir kā slima suņa murgs, ka šeit kādreiz kaut kas varētu mainīties. Tikai mēs ticam, ka kaut kas varētu mainīties. Es ticu, ka var mainīties.

Es ticu, ka pār draudzi nonāks Dieva Gars un mēs sadzirdēsim, ko Dieva Gars saka draudzei. Jāvienojas kopīgā lūgšanā, ir jāvienojas kopīgās balsīs un jāsaka savs vārds Latvijas labā. Ir vajadzīgas lūgšanas, ir vajadzīga vienotība, skaitliska un garīga izaugsme, politiska ietekme. 

Politiskā ietekme ir mūsu balsis. Iedomājies, ja mēs būtu megadraudze – 10 000 cilvēku! Tad pietiktu ar tūkstoti parakstu vienā dienā, un mūsu iniciatīva būtu iesniegta valdībai par jebkuru jautājumu. Mums ir jāceļ megadraudze! Jāaug ne tikai mūsu draudzei, bet katrai draudzei Latvijā. Katrai draudzei ir jāaug! Katrai draudzei ir jālūdz! Tikai tad tam būs svars, kad lūgsim un strādāsim. Draudzei ir jāsludina “Dievs, svētī Latviju!”

Ko atbild velns? “Gribat aizdevumus, gribat drošību? Tad mēs paņemsim jūsu bērnus. Mēs likvidēsim tādus jēdzienus kā ‘māte’ un ‘tēvs’. Mēs mācīsim jūsu bērniem, ka viņiem nav dzimuma. Mēs padarīsim jūsu bērnus par emocionāliem kropļiem. Viņi skaidri nezinās, kas viņi ir. Mēs darīsim ar jūsu bērniem tādas lietas, ka viņi nevairosies. Mēs sakropļosim viņu orientāciju.” Man liekas, ka vienīgie, kas vēl domā par augšupejošu demogrāfiju, ir draudze un daži veseli cilvēki, kas vēl palikuši.

Es jūtu, ka Dievs grib darīt lielas lietas Latvijā! Un tajā ir ļoti liela loma arī mūsu draudzei. “Bet tikmēr mēs paņemsim jūsu bērnus un padarīsim par cilvēkiem ar nenoteiktu dzimumu, par gejiem un lesbietēm, un ierobežosim dzimstību. Izdursim jums labo aci un pazemosim. Esiet šeit! Neražojiet, nevairojieties un nerunājiet!”

Varbūt kādam šķiet, ka es pārspīlēju. Draugi, man Dievs ir atvēris acis. Es skaidri redzu to, kas notiek. Un katrs vesels cilvēks, palūkojoties apkārt, man piekritīs. Labā ziņa ir tāda, ka arvien vairāk ir to cilvēku, kuri sāk saprast, kādā bedrē šobrīd ir Latvija.

“Mēs vispār iznīcināsim tādu jēdzienu kā ‘ģimene’. Mēs būsim liels kolhozs ar nenoteiktu dzimumu.” Vai tu zini, ka šobrīd jaundzimušo oficiālajos papīros raksta nevis ‘tēvs’ un ‘māte’, bet ‘Vecāks nr.1’ un ‘Vecāks nr.2’?! Vai tevi kāds par to ir informējis? Vai tu tam esi piekritis, ka neesi bērnam ne māte, ne tēvs? Vai tas vispār saskan ar mūsu konstitūciju jeb satversmi? Nē! Mūsu satversmē ir rakstīts, ka ģimene ir mūsu sabiedrības pamats.

Dievs, svētī Latviju! Vai tā ir? Kas notiek? Kāpēc dažas nelielas cilvēku grupas ar milzīgu finansējumu var to visu darīt un šeit saimniekot? Kāpēc šie “amonieši” tā var saimniekot mūsu zemē? Viņu mērķis ir iznīcināt draudzi kā tādu. Viņu mērķis ir Dievu vispār izstumt no sabiedrības, un tie ir tikai asni. Ja šo čūsku, kamēr tā ir maza, neiznīcinās, viņa augs lielāka. Vai jūs gribat to visu? “Ticības mācību no skolām ārā, bet mācību par seksualizāciju skolās iekšā! Mēs seksualizēsim jūsu jaunatni, lai, ja vēl kāds dzims, tad lai dzimst kroplīgā veidā, bez normālas ģimenes.” Kas notiks ar šādiem bērniem? Kā kaut ko tādu var izdomāt? No kurienes tas viss nāk? No elles. Kā var izņemt ārā bērnu no normālas ģimenes un ielikt viņu viendzimuma ģimenē? Kā kaut ko tādu mēs vispār varam pieņemt? Vai tu vari to pieņemt?

Atver acis! Tikai ar lūgšanām, vienotību, izaugsmi un savu vārdu politikā var apturēt ļaunumu. Ko dara velns un bezdievīgi cilvēki? “Mēs nomaskēsim pret tautu vērstus dažādus darījumus un līgumus ar tādiem šifrētiem nosaukumiem kā “Stambulas konvencija” un “Juvenālā justīcija”.” Kurš vispār zina, kas tas ir? Tiek izmantoti tādi vārdi, kurus neviens nesaprot, izņemot dažus izredzētos. Vai tu esi par Juvenālo justīciju? Vai tu esi par Stambulas konvenciju un sieviešu tiesībām? Tu nezini, kas tam visam ir apakšā; tajā ir ietverti mazi punkti, kuri ir paši svarīgākie visā konvencijā. Kāpēc pastāv mūsu likumdošana, kurā visas cilvēka tiesības jau ir aizstāvētas un aizsargātas? Kāpēc vajag vēl kaut ko? Tāpēc, ka tur ir daži punkti. Vai kāds var mums normālā latviešu valodā pateikt to, kas tas viss ir? Ne visi mācās augstskolās un to saprot. Latvija parakstīja Stambulas konvenciju 2016. gadā. Kāpēc atkal ir jāvāc tautas paraksti? Tāpēc, ka tas vēl nav ratificēts (iestrādāts iekšā likumdošanā un ieviests darbībā). Daudzas citas valstis ir atteikušās to darīt. Piemēram, igauņi ir pieņēmuši visu, bet viņi arī dzīvo tuvāk troļļiem. Es runāju par Norvēģiju un Skandināvijas valstīm, kurās ir pieņemams asinsgrēks un pedofilija.

Ko vēl velns saka, kad mēs ejam ar viņu uz kompromisu? “Mēs paņemsim jūsu labāko darbaspēku, labākos prātus darbā pie sevis, lai celtu mūsu valstību, bet ne Latviju. Ar kreditēšanas palīdzību mēs padarīsim jūs paklausīgus un bezzobainus. Draudzi un garīgumu mēs padarīsim par vecmodīgu, nicināmu parādību. Dievu mēs piesmiesim un izstumsim no sabiedrības pavisam.” Lūk, tāds ir velna mērķis.

Ja draudze nesaka savu vārdu, ja mēs klusējam, tad velnam ir savs plāns. Vai tu zini to, ka, ja tev nav sava plāna, tad tevi ieplānos?

Tas ir līderības likums: ja tev nav sava mērķa, savas vīzijas un savas stratēģijas, tad tevi ieplānos kāds cits. Paldies Dievam, pret Stambulas konvenciju paraksti ir savākti. Šos parakstus vāca divus gadus. Divus gadus cilvēki domāja: “Vajag vai nevajag parakstīties?” Kāpēc? Nav jau zināms, kas tam visam ir “apakšā”, jo to tā smuki maskē. Parakstu ir vairāk, nekā bija nepieciešams, un tas tiks iesniegts Saeimā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mēs pateicām savu vārdu. Iedomājies, ir nepieciešami 10 000 cilvēku paraksti, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā. Ja mēs esam megadraudze ar 10 000 cilvēku, tad jebkurā jautājumā mums ir savs vārds. Āmen! Lūk, kāpēc valsts to negrib, un, lūk, kāpēc mūs apsmej! Par mums runā, ka šeit esot kontrole un vēl nez kas cits. Lūk, kāpēc tā notiek! Tas ir reliģiozais velna dzimums, kurš negrib, lai draudze augtu un lai draudzei būtu savs vārds sakāms.

Vai Dievs uz tevi runā? Slavē Viņu, ka dzirdi patiesību! Katru gadu no Latvijas izbrauc ap 20 000 cilvēku. Kādas ir Latvijas pilsētas? Piemēram, Liepājā ir aptuveni 80 000 cilvēku. Jāpaiet četriem gadiem, un Liepājas vairs nav. Katru gadu no Latvijas “aizbrauc” divas mazpilsētas. Vai tu zini, kāda vecuma cilvēki visvairāk izbrauc? Vidēji tie ir 25-39 gadus veci cilvēki.

Mūsu draudze ir brīnums! Šeit ir jaunieši un cilvēki spēka gados! Kāpēc? Izraēlā ir Dievs! Latvijā ir Dievs! Mums ir, ko teikt! Mums ir vārds! Mēs uz ārzemēm nebraucam ar izdurtām acīm, pazemoti. Mēs neesam pakļāvušies un padevušies bezdievībai. Mēs cīnīsimies ar tām metodēm, kas ir Latvijas likuma ietvaros. Un, pirmkārt, tā būs lūgšana un izaugsme.

Mēs nedomāsim, vai parakstīties, vai nē pret bezdievību, kad tiek vākti paraksti. Kopumā no Latvijas ir aizbraukuši vismaz 450 000 cilvēki. Latvijā šobrīd ir vien nepilni divi miljoni iedzīvotāju. Latvijā dzīvo latvieši, krievi un citu tautību cilvēki. Vai tu zini, kuri visvairāk izbrauc? Tieši latvieši. Mēs drīz būsim kā muzeja eksponāti. Latviešu valodu pētīs kā sengrieķu valodu. Tā kā mēs šobrīd pētām lībiešu valodu, kas arī gandrīz jau ir izzudusi, bet ir vēl cilvēki, kuri to prot, tā drīz būs ar latviešu valodu. Es neesmu piedzimis krievs vai čigāns, es esmu piedzimis latvietis! Un, ja es būtu piedzimis šeit kā citas tautības cilvēks, tad jebkurā gadījumā es būtu Latvijas iedzīvotājs. Tautībai nav vispār nekāda svara. Mūsu mājās ir ienācis ienaidnieks. Pie manis mājās ir ienācis ienaidnieks. Tas neattiecas tikai uz tiem, kuri sēž “augšā”. Ne tikai viņi ir valsts. Mēs esam valsts. Mēs vēlējām demokrātisku valdību, lai tā lemj to, ko mēs, tauta, vēlamies. Un mums, draudzei, arī ir, ko teikt.

Kāpēc uzņēmēji atstāj Latviju?

Palasīju kādu svaigu ziņu rakstu par to, kāpēc uzņēmēji atstāj Latviju, reģistrē uzņēmumus citur un arī paši brauc ārā. Lūk, ko teica kāds uzņēmējs. “Rādās, ka to, kuri saņem algu par traucēšanu uzņēmējiem, ir daudz vairāk nekā to, kas viņiem palīdz.” Iedomājies, mēs no saviem nodokļiem maksājam algu tiem, kuri traucē mazajiem uzņēmējiem! Kā velns mūs “mierina”? “Mums nevajag mazos uzņēmējus. Mums nevajag lielos uzņēmējus. Mums vispār naudu nevajag. Mums Eiropa iedos naudu un diktēs savus noteikumus. Mums Krievija vai kāda cita valsts iedos naudu un diktēs savus noteikumus.” Kā vispār var dzīvot uz kredīta? Kā var dzīvot no tā, kas tev nepieder, ko tu neesi nopelnījis? Tā ir viena liela putra, tev tā nešķiet? Manabalss.lv ir interneta vietne, kurā vāc parakstus par dažādām iniciatīvām. Kādām? Piemēram, pret Stambulas konvenciju (kad savāca parakstus, uzreiz ziņās bija iekšā), par noteikto normālo darba stundu skaita samazināšanu. Interesanti, kurš par to parakstās un kurš to grib? Valsts ierēdņi, kuri saņem naudu no uzņēmējiem un no taviem nodokļiem. No kurienes var būt nauda, samazinot darba stundu skaitu? Kāds domā: “Es gribu vairāk atpūsties.” Protams, tie, kuri traucē uzņēmējiem strādāt, grib arī mazāk stundas strādāt. Es runāju par to, kam es ticu, un to, kas ir manā sirdī. Par ko vēl vāc parakstus? Par valsts apmaksātām pasēm un ID kartēm Latvijas iedzīvotājiem. Mēs zinām to, ka par pasi un ID karti pašam ir jāmaksā. Vai valsts nēsās tavu karti un pasi? Tā piederēs tev vai valstij? Kam tas ir vajadzīgs? Jā, gan valstij, gan tev, bet no kādiem līdzekļiem valsts maksās? Bomži vāc parakstus par to, lai viņiem par brīvu ir pases, taču tie, kuri strādā, tik un tā maksā nodokļus, un no mūsu nodokļiem atkal maksās par to. Vai tu to saproti? No kurienes tam visam, par ko vāc parakstus, būs nauda? No kurienes valsts ierēdnis saņem algu? Viss ir no uzņēmējiem. Ko dara ar uzņēmējiem? Labi, ka uz mūsu draudzi tas neattiecas. Kas ir stipri, tie sāk savu uzņēmējdarbību un visu izdara. Nav problēmu, taču kā ar tiem, kuri ir ārpusē un kuriem nav ticības? Kā ir ar tiem, kuri staigā nošļukuši? Tā nav daļa no mūsu tautas?

Kā jārīkojas situācijā, kad tavā ģimenē tavs vīrs vai bērns netic Dievam? Dainim, kad viņš pilnā mērā kļuva ticīgs un ienāca mūsu draudzē, mamma pateica: “Tagad tu vairs neesi mans dēls.” Vai tas ir normāli? Vai tad, ja tavā ģimenē ir kāds neticīgais, viņš vairs nav tavas ģimenes loceklis un daļa no tevis? Vai tas, kas notiek ar cilvēkiem ārpusē, vai tas, kas notiek valstī, mums ir vienaldzīgs? Ko darīja Izraēla tauta, kad Jabešas iedzīvotāji atnesa ziņu par to, ka amonieši pieprasa viņiem vienu aci? Visi raudāja! Ko darīja Sauls, kad to izdzirdēja? Vienmēr ir vajadzīgs līderis, kāds, kurš uzdrošinās visus sasaukt un pateikt: “Ja tu nenāksi uz kopīgām lūgšanām, visām draudzēm kopā, ar tavu draudzi būs tāpat kā ar Saula vēršiem. Neaugs tava draudze un vispār būsi nolādēts.” Viņš sasauca visus. Visi lūdza un balsoja. Lūk, kur ir spēks! Mēs dzirdam jēdzienu “Vislatvijas lūgšanas”. Es nevēlos kaut ko izsmiet, bet nedaudz pavērt acis vaļā “Vislatvijas lūdzējiem”. Pastāv tādas Vislatvijas lūgšanas dažādās vietās, kaut kādās draudzēs, piemēram, Ozolniekos.

Draugi, Vislatvijas lūgšanas ir tad, kad visas draudzes sanāk kopā stadionā, Arēnā Rīga, lūdz, slavē, pielūdz un saka savu vārdu. Lūk, tās ir Vislatvijas lūgšanas! Kamēr tādas nebūs un visas Latvijas draudzes kopīgi neteiks savu vārdu, tikmēr arī nebūs drošība šai zemei un tautai. Lai kā arī nenotiktu turpmāk, ir jāatceras: kad mēs esam visu no savas puses izdarījuši, tad mūsu sirds ir mierīga, jo mēs izdarījām, ko varējām.

Kas tā vispār ir par domāšanu – mazāk strādāt un vairāk pelnīt? Īpaši jau tiem, kuri strādā. Runā, ka Latvijā ir šausmīgi izverdzināti cilvēki. Darbu nevarot dabūt. Te jau jāmeklē darbaspēks no ārzemēm! Varbūt kāds pasekoja līdzi tam, kas notika dziesmu konkursā Supernova, un zina, kādu kandidātu izvirzījām uz Eirovīziju? Ziņās par to stāstīja. Es paklausījos to dziesmu un nodomāju: “Tas ir labākais, kas mums ir?” Šī meitene ir no Brazīlijas. Iepriekšējos gados notika tas pats. Kāds cilvēks internetā bija ievietojis komentāru: “Iesaku Latvijā slēgt mūzikas skolas. Ja nav, tad nav. Atkal jāņem kārtējais viesstrādnieks, jo mūsu mūzikas pedagogi paši nevienu nav spējuši izskolot. P.S Kāpēc visur pasaulē dziedātāji prot smaidīt, bet pie mums uz skatuves dziedātāji spazmās lokās?” Es nesaku neko sliktu par šo meiteni, viņa dzied labi, taču tas ir arī viss, ko es varu pateikt. Markuss Riva ir par galvas tiesu pārāks par viņu, brīvāk jūtas uz skatuves un dara to no sirds, un nav tās trakās, mākslīgās kustības. Par kādu tēmu šī meitene dziedāja? Es angliski nesaprotu, bet man pietika dziesmu vienu reizi noklausīties, lai saprastu. Viņa dziedāja ar akcentu. Nav izredžu. Ja šādu priekšnesumu kaut kur arī novērtēs, tad tas ir zems līmenis. Tu zini, ka “Dievs, svētī Latviju!” ir dziedamā himna? Vai tu zināji, ka latvieši ir dziedātāju tauta? Kur ir mūsu dziedātāji, kā tu domā? Kur ir visi jaunie dziedātāji vecumā no 25 līdz 29 gadiem? Ārzemēs. Dievs, svētī Latviju!

“Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība.” (Jeremijas 29:7)

Dievs saka, ka mums ir jārūpējas par savas valsts labklājību. Kam Viņš to saka? Kristiešiem, Dieva bērniem un draudzēm. Rūpējies par savas pilsētas labklājību! Šajā gadījumā tā pat nebija viņu valsts, jo Izraēls atradās trimdā.

“[..] bet ja es aizkavētos – lai tu zinātu, kā pienākas izturēties Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats.” (1.Timotejam 3:15)

Draudze ir patiesības balsts un pamats. Latvieši kā tauta pastāv pateicoties brāļu draudžu atmodai, un mūsu avots, kāpēc mēs joprojām esam kā valsts un kā tauta, ir Dievs. Tiešā nozīmē tas ir Dievs. Un nevis kaut kāds dieviņš, bet Jēzus Kristus, Svaidītais Glābējs, Alfa un Omega, Sākums un Gals, Tiesnesis.

“Un jūs zināt, kas ir tagad tas kavēklis, kura dēļ viņš atklāti parādīsies tikai tad, kad būs pienācis viņa laiks.” (2.Tesaloniķiešiem 2:6)

Runa ir par pēdējiem laikiem, kad uz zemes valdīs grēks un vairs nebūs nekā laba. Būs pilnīga anarhija, haoss un valdīs antikrists. Būs tāds ļaunums, kāds nekad nav bijis un nekad vairs nebūs. Kad? Tad, kad pazudīs kavēklis. Kas ir šis kavēklis? Draudze. Tas būs tad, kad draudze tiks paņemta prom. Mēs varbūt gaidām, kad no debesīm nāks Jēzus un pēkšņi viss notiks, bet varbūt vienkārši draudze atdzisīs. Tas gan būtu pretēji Bībelē teiktajam, bet teorētiski to var tam pielīdzināt.

Kad dzīvā Dieva draudze atdziest un pieņem visas pasaules normas, tad kavēklis ir novākts un ļaunums var valdīt. Tad cilvēkiem tiek piešķirtas tik lielas tiesības, ka beigu beigās vairs nekādu tiesību nevienam nav.

Tagad modē ir teikt, ka visiem ir tiesības. Dažiem ir tik lielas tiesības, ka citiem tā dēļ vairs to nav. Kas tas ir? Kurp mēs ejam?

“Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās.” (2.Korintiešiem 2:14)

Apzinies, ka tu esi Dieva labā smarža cilvēkiem! Mēs esam pilsēta kalna galā.

“Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.” (1.Korintiešiem 12:27)

Mēs esam Kristus miesa virs zemes. Mēs esam Viņa kājas, rokas, mute. Mēs esam tie, kuri saka savu vārdu! Mēs esam tie, kuri iet un iesniedz Saeimā dažādus priekšlikumus un balso. Vai nu mūs klausās vai nē, bet mums no savas puses ir jāizdara viss, ko varam izdarīt. Pirmais, ko varam darīt, ir lūgšana. Visvairāk ir jāaug. Kāpēc ir nepieciešamas mājas grupiņas un neformālie pasākumi? Nav citu iespēju, kā tikai augt. Ne tikai tāpēc, ka vienam cilvēkam vajag glābšanu. Arī mūsu valstij to vajag. Dievs, svētī Latviju!

Es mīlu Latviju! Es nekur nevēlos braukt! Kas man ir pazudis svešā zemē, svešā tautā? Aizbraukt ceļojumos var, bet kas man svešā valstī ir pazudis? Vai tā ir mana tauta? Vai mani tur kāds gaida? Vai tur mīl mani un gaida, kad braukšu pie viņiem dzīvot? Es spēju saprast cilvēkus, kas emigrē. Man šķiet nepieņemami, ja šādi rīkojas kristieši, taču saprotu arī tos cilvēkus, kas šādu soli sper krīzes vadīti. Draudzes “Kristus Pasaulei” mācība ne velti ietver arī punktus par labklājību. Manuprāt, Latvija biznesam joprojām ir ļoti laba vide. Tirgus pašmāju produkcijai ir diezgan neapgūts. Iemesls tam, kādēļ neražojam pietiekošā daudzumā cūkas, sieru un citas preces, ir tas, ka Eiropas Savienība diktē sava tirgus monopolu, kamēr mūsu lauki stāv atmatā un mēs nesakām savu vārdu. Ikdienā patērējam importa preces no Polijas un citām ES valstīm.

Pamazām mēs kļūstam par lielu nāciju bez dzimuma un tautības

Politikā vēl nesen bija populārs eiropeiskais liberālisms un partija Vienotība. Mums samierināties ar to visu? Nē. Tā ir draudze, kurai būtu jābūt vienotai; mums un citām draudzēm, lai kopīgi mēs pateiktu savu vārdu. Iemesls, kādēļ vēl līdz šim Latvijā nav tikuši īstenoti daudzi projekti, aiz kuriem stāv sātans, ir pateicoties draudzei. Pirmkārt, pateicoties “Jaunajai Paaudzei”, tad katoļu, luterāņu un citām draudzēm.

Pie mums nav kā Zviedrijā, kur par luterāņu draudzes bīskapu ordinēta ir no skapja iznākusi lesbiete. Pie mums Rubenis, kurš ienesa antikristīgu filozofiju, vairs neatrodas luterāņu draudzē.

Nav svarīgi arī tas, ka starp draudzēm ir domstarpības, jo mums ir daudz vairāk kopīga – sava zeme, sava tauta un savs Dievs. Draudžu uzdevums ir lūgt, būt vienotām un augt. Uz esošajiem izaicinājumiem var būt tikai viena atbilde – megadraudze. Ne pašas megadraudzes, bet Latvijas dēļ. Dieva dēļ, tevis dēļ, tavu bērnu dēļ, mūsu zemes dēļ.

Izstāstīšu vienu iespaidu, kas vakar nāca pār mani vīzijas veidā. Es lūgšanas laikā sajutu, ka manā rokā tiek iespiests zobens. Es to izjutu tikpat fiziski, kā šeit stāvu. Tas notika slavēšanas un pielūgsmes laikā. Vārdi nāca pār mani: “gaismas zobens”.

“Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.” (Mateja evaņģēlijs 10:34)

“Viņam bija labajā rokā septiņas zvaigznes, no Viņa mutes izgāja zobens, abās pusēs ass, un Viņa vaigs spīdēja kā saule savā spēkā.” (Atklāsmes grāmata 1:16)

“Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:17)

“Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Efeziešiem 6:11-12)

Ja Dievs dod Gara zobenu mācītājam, Viņš dod to draudzei. Nest ne mieru, bet karu. Aizmirsti par mieru, ir kara laiks. Miers būs debesīs. Tur varēsi dzīvot, priecāties un apmeklēt pielūgsmes sapulces. Šobrīd ir kara laiks.

“Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to paturēs.” (Lūkas evaņģēlijs 17:33)

Es aicinu tevi kvalitatīvi iesaistīties draudzes aktivitātēs, evaņģelizācijā. Celiet savas mājas grupiņas, lūdziet, strādājiet, dodieties karā tā vietā, lai paturētu savu komfortu. Visos draudzes projektos iesaisties no sirds!

Topošo mūziklu, evaņģelizācijas, līderības seminārus, visu, kas top, dariet no sirds kā Dievam un ne cilvēkiem. Dievs grib tevi lietot. Tavās rokās ir Dieva Gara zobens.

Mācītājs Dāgs Hevards Mills vienā no savām grāmatām dalījās ar atmiņām, kā reiz ar saviem palīgiem aizbrauca uz Benija Hina dievkalpojumu. Dāgu nosēdināja uz skatuves, palīgus pirmajās rindās, viņš jutās aplaimots, ka tik tuvu var atrasties Benijam Hinam. Dievkalpojuma laikā viņš pavērās uz saviem palīgiem un pamanīja vienu ar vaļēju muti aizmigušu. Neesi kā šis palīgs, jo, kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs!

Ja tev šķiet mazsvarīgs tas, ko mācītājs runā, mazsvarīgs tas, kas ir Dieva vārdā, mazsvarīgs savs personīgais laiks ar Dievu, mazsvarīga mājas grupiņa, mazsvarīgi neformālie pasākumi, tu zaudēsi savu dzīvību. Velns tev atprasīs aci un pazemos tevi, un tu nespēsi pretī stāties.

Un tas pats ir arī ar draudzēm. Vai nu mēs vienojamies, vai nu mēs mirstam, zaudējam. Vai nu mēs lūdzam, vai nu mēs padodamies. Vai nu mēs augam, vai arī mēs nonīkstam. Un vai nu mēs sakām savu balsi savā tautā, valdībā, vai mēs zaudējam. Dievs, svētī Latviju!

Mūsu Tēvs debesīs! Lai notiek Tavs prāts kā debesīs, tā arī virs zemes. Lai notiek Tavs prāts šeit, mūsu tautā, mūsu zemē! Debesu Tēvs, lai notiek Tavs prāts mūsu draudzē “Kristus Pasaulei”! Debesu Tēvs, lai notiek Tavs prāts luterāņu draudzēs, katoļu draudzēs, baptistu draudzēs, adventistu draudzēs, evaņģēliskajās draudzēs! Lai notiek Tavs prāts un Tava griba! Lai nāk Tava valstība, Kungs! Lai šī vieta ir laimes vieta, prieka vieta! Mēs ņemam gara zobenu, mēs ņemam lūgšanu! Sātan, Jēzus Kristus Vārdā, vācies prom no Latvijas! Vācies no Dieva draudzes, Jēzus Kristus Vārdā! Lai nāk Dieva valstība. Šeit būs Dieva valstība, Dieva prāts! Aleluja! Mēs pielūdzam un pielūgsim dzīvo Dievu! Mēs meklēsim un slavēsim Tevi, Kungs, jo Tu vienīgais esi Dievs!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Dievs, svētī Latviju!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Līdzīgi

Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Vēsma

Juvenīlais artrīts ir slimība, kas var parādīties bērniem līdz 16 gadu vecumam. Tas ir locītavu iekaisums, kā rezultātā veidojas pietūkums, sāpes un kustību ierobežojumi. Šīs slimības cēloņi vēl nav īsti noskaidroti,-ziņo spektrs.com/draudze “Kristus paaulei”, Vēsmas Lazdiņas liecību pierakstīja Kristīne Krapāne

Vēsmai artrīts nebija nekāds jaunums – viņas ģimenē tas pāriet no paaudzes paaudzē, arī mammai un vecmāmiņai tika konstatēta šī nepatīkamā diagnoze.

Vēsma iesāk ar kādu atgadījumu bērnībā: “Atceros, kad man bija astoņi gadi, aizbraucu uz jūru. Man vienmēr ir ļoti paticis ūdens, tādēļ daudz laika pavadīju peldoties. Tajā dienā biju pamatīgi nosalusi, un mamma teica, lai lienu ārā no ūdens, ko nevēlējos darīt. Nākamajā dienā pamodos ar stiprām sāpēm locītavās, viena kāja bija tā saliekusies, ka nevarēju to normāli iztaisnot. Vecāki saprata, ka tas ir nopietni, un mēs devāmies pie ārsta. Mediķi man konstatēja juvenīlo artrītu.”

Ar juvenīlo artrītu slimoja arī manā ģimenē, un tad, kad man to konstatēja, mamma saprata, ka cēlonis ir iedzimtība. Vēršoties pēc palīdzības slimnīcā, man deva daudz zāļu, lai samazinātu iekaisumu un sāpes. Ārsti īsti nevarēja paskaidrot, kāpēc man ir šī slimība. Pēc slimnīcas lietoju dažādus medikamentus un vitamīnus, lai novērstu simptomus, taču problēmu tas neatrisināja. Par spīti visiem medikamentiem, man ik pa laikam bija sāpes locītavās, sirdī un es nevarēju veikt straujas kustības, paskriet vai ilgi staigāt. Šī iemesla dēļ skolā mani atbrīvoja no sporta nodarbībām. Nevarēju pietupties, jo sāpēja locītavas, straujākas kustības izraisīja diskomfortu, tāpēc man bieži nācās apsēsties un atpūsties. Bērnībā šos simptomus manīju ne tikai kājās, bet arī plecos. Regulārās sāpes un diskomforts traucēja normāli dzīvot, taču ar laiku es ar to samierinājos. Pēc diviem vai trīs gadiem pretsāpju medikamentus vairs nelietoju, jo neredzēju jēgu.

Lai gan es biju piedzimusi kristīgā ģimenē, tomēr draudzē, kuru tolaik apmeklējām, nemācīja par to, ka Dievs var dziedināt. Līdz ar to mana mamma šo slimību uzskatīja par nolemtību, ar ko jāsamierinās. Es pati vienmēr esmu ticējusi Dievam, bērnībā gāju uz draudzi, piedalījos dažādās draudzes aktivitātēs, reizēm lasīju Bībeli vai lūdzu Dievu. Tā kā nebiju izveidojusi tuvas attiecības ar Dievu, tad nezināju, ka Dieva griba ir dziedināt. Biju gan lūgusi, lai Viņš palīdz sadzīvot ar šo slimību, tomēr neticēju, ka Dievs dziedina.

Ar laiku pārcēlos uz dzīvi citā pilsētā, kur vairs nevarēju apmeklēt iepriekšējo draudzi, tādēļ ik pa laikam devos uz kādu citu. Laikā, kad dzīvoju Rīgā, man internetā uzrakstīja kāda sieviete un uzaicināja mani uz mājas grupiņu draudzē „Kristus Pasaulei”. Tā kā toreiz man bija vēlme atrast savu garīgo ģimeni, tad izlēmu aiziet. Mājas grupiņā man ļoti patika atmosfēra un cilvēki. Sāku ik pa reizei nākt gan uz grupiņām, gan dievkalpojumiem. Šajā draudzē mācītājs mācīja par to, ka Dieva griba ir, lai katrs cilvēks nododas Dievam un ir dziedināts, jo tas ir rakstīts Viņa vārdā. Apmeklējot draudzi arvien biežāk, nolēmu veidot arī attiecības ar Dievu – sāku regulāri lasīt Bībeli un lūgt, ko agrāk neuzskatīju par tik nozīmīgu. Tas man palīdzēja vairāk iepazīt Jēzu un Viņa gribu. Beidzot sāku ticēt un lūgt par savu dziedināšanu, par mani tika aizlūgts arī mājas grupiņā. Pēc laika gribēju nodoties Dievam vēl vairāk un atvēru arī savu mājas grupiņu, kurā kalpoju un palīdzu cilvēkiem. Dievs savā vārdā saka – ja mēs darbosimies Viņa lietās, tad Viņš atrisinās mūsu problēmas. Manā sirdī vienmēr ir bijusi vēlēšanās kalpot Dievam un cilvēkiem, palīdzot viņiem iepazīt Jēzu un dzīvot pilnvērtīgu un veiksmīgu dzīvi. Koncentrējoties uz attiecībām ar Dievu un darot Viņa darbu, es vienā brīdī pamanīju, ka sāpes ir izzudušas. Pirms laika biju iesākusi arī nodarboties ar sportu, kas mani ļoti saistīja jau kopš bērnības – „power lifting” jeb smagatlētiku. Lai cik paradoksāli tas arī neizklausītos, es tik ļoti vēlējos to darīt, ka sākumā vingrinājumus veicu ar lielu piepūli par spīti visām sāpēm. Ārsts apgalvoja, ka es nekad nevarēšu nopietni nodarboties ar sportu, kur nu vēl tādā mērā! Taču ar laiku, esot draudzē un kalpojot Dievam, es vairs nejutu ne sāpes, ne diskomfortu, pat sportojot nē. Kad es to pamanīju, mani pārņēma milzīgs prieks, jo sapratu, ka esmu dziedināta! Es ievēroju, ka varu darīt lietas, kas agrāk sagādāja grūtības. Ja iepriekš pietupšanās izraisīja sāpes un stīvumu, tad tagad pietupienus veicu, cilājot smagsvarus bez sāpēm. Ja sākumā pēc treniņa kājām, es varēju veselu nedēļu palikt mājās, jo nespēju paiet, tad šobrīd man vairs nav šādu problēmu. Arī ikdienā varu veikt straujas kustības, ātri iet, nostaigāt lielus ceļa gabalus, neizjūtot nekādus slimības simptomus. Sāpes sirdī arī ir pazudušas, jūtos enerģiska un vesela.

Ikvienam, kurš vēlas būt dziedināts, iesaku nodoties Dievam, kalpot cilvēkiem, jo Viņš vienmēr atrisina mūsu problēmas, ja meklējam Viņu un esam uzticami visās lietās!”

„Vēl ir laiks Latvijas draudzēm mosties. Es stiprināšu Latvijas drošību no austrumu agresora. Vēl ir laiks. Izmantojiet laiku. Es gribu nākt un atklāties savai tautai, Latvijai, Igaunijai. Es apmeklēšu jūs vēlreiz. Es nākšu otrreiz laiku beigās. Ir pēdējie laiki. Latvija mosties, es sūtu no Sava Gara. Ņemiet, lietojiet To. Ejiet Svētā Gara, Manā spēkā un celiet Manu valstību. Maksājiet cenu. Maksājiet pilnu cenu. Vēl ir laiks. Izmantojiet to. Es svētīšu Latviju. Ja vien jūs iesiet un celsiet, darīsiet manu darbu. Es mīlu katru cilvēku, Es mīlu jūs mana draudze. Jūs esat mana miesa. Ejam un darām manu darbu. Dvēseles ir izslāpušas pēc Manis, pēc mana Gara. Dodiet jūs viņiem ēst, dodiet jūs viņiem dzert. Vēl ir laiks. Es apžēlošos par savu zemi. Latvija pieder man. Jūsu likteņi ir manās rokās. Vēl ir laiks. Druvas ir baltas, ejiet un strādājiet, kamēr vēl ir laiks. Es dodu jums laiku. Visiem, kas dzīvo savos grēkos. Vēl ir laiks atgriezties. Vēl ir laiks.”

Mārcis Jencītis: Kā Krievijas specdienesti izmanto reliģiju, lai šķeltu Latvijas sabiedrību

Jau vairākus gadsimtus Krievijas impērija Latvijā īsteno ļoti skaidri definētu politiku – viena ticība, viena valoda, viens cars. Pašā Krievijas Federācijā, kas šodien atdzimst kā impērija, ir veiksmīgi realizēti tās pamati: viena ticība - pareizticība ar patriarhu Kirillu augšgalā, valoda - krievu, imperators - Vladimirs Putins. Lai izprastu šī brīža Krievijas politiku Latvijā, jāmeklē kopsaucēji tieši šajos trijos impērijas balstos.

Lai paplašinātu un uzturētu savu impēriju, Krievija bijušajā PSRS teritorijā un pat aiz šīs teritorijas tur dzīvojošos krieviski runājošos cilvēkus izmanto kā piekto kolonnu. Vēl pavisam nesen Krievijas specdienesti cīnījās par to, lai Latvijas krievus, baltkrievus un ukraiņus paturētu vienā ticībā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas daudzi krievi pievērsās kristīgai ticībai, aktīvi apmeklēja protestantu, ieskaitot evaņģēlisko kristiešu draudzes. Lai parūpētos par krievu saliedēšanu zem vien ticības karoga, Latvijā tika uzsākta “sektu apkarošanas kampaņa”. Tika izveidota Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komiteja ar profesoru Aleksandru Dvorkinu priekšgalā. Šī komiteja darbojās ar čekistu propagandas metodēm, un drīz vien masu saziņas līdzekļus mūsu valstī pārplūdināja materiāli, kas nomelnoja un apmeloja protestantu, un jo īpaši neatkarīgās draudzes. Čekisti savu darbu paveica teicami, un, ja šodien pavaicāsi kādam krievu cilvēkam Latvijā, kuri gandrīz visi ir pareizticīgie, par protestantu draudzēm, tad atbilde būs viena – tā ir sekta! Arī latviešu vidū ir šāds, mākslīgi izveidots priekšstats, un pašas latviešu draudzes sev nevēlamus konkurentus dēvē par sektantiem, tādējādi atbalstot Krievijas politiku.

Interesanti, ka arī Ukrainas teritorijā Krievijas specdienesti veica līdzīgu darbību. Liels balsts Ukrainas oranžajai revolūcijai bija tieši protestanti, evaņģēliskie kristieši, taču tas nekādi nesaskan ar Krievijas interesēm. Pirms Krievijas invāzijas Ukrainā Dvorkins darbojās arī tur, un sekas ir acīmredzamas.

Nākamais solis ir realizēt ideju par vienu valodu, un pie tā pašlaik aktīvi tiek strādāts. Nesen krievu intereses atbalstošās politiskās un sabiedriskās organizācijas panāca pat referendumu, lai mūsu valstī otrā valsts valoda būtu krievu. Šodien šīs pašas organizācijas Kremļa aizsegā cīnās un rada melīgu priekšstatu Latvijas krieviem, latviešiem un pasaulei, ka krievi un viņu valoda tiek diskriminēti, apspiesti un mūsu valstī atdzimst fašisms. Šīs propagandas rezultātā pat ANO ieteica Latvijas valdībai ievērot krievu tiesības. Taču patiesība ir pavisam cita – fašisms atdzimst Krievijā, un tas apdraud gan Latviju, gan visu pārējo demokrātisko pasauli.

Vispirms Krievijas specdienesti veiksmīgi izveda karu par vienu reliģiju, šobrīd karš notiek par vienu valodu, taču noslēgumā būs karš par vienu ķēniņu. Tas nozīmēs kādas Latvijas daļas vai visas Latvijas nonākšanu zem Putina kontroles.

Latvijas politiķi nenovērtē Krievijas spēkus, kuri šobrīd darbojas ar Padomju Savienības laika aukstā kara metodēm. Daudziem šķiet, ka tik rupjas metodes mūsdienās vairs nevar darboties un cilvēki uz tām neuzķersies. Taču vēsture rāda pretējo, un arī mani novērojumi šodien rāda pavisam citu ainu. „Jo lielāki meli, jo vairāk sabiedrība tiem tic.” Tā savā laikā teica nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gebelss.

Daudzi runā par NATO, kā par drošības garantu, taču NATO drīzāk ir izaicinājums militāram iebrukumam. NATO nespēs mūs aizstāvēt, ja paši savā valstī nevarēsim uzturēt kārtību un iestāties par savām nacionālajām interesēm, nevis gļēvi izdabāt pasaules lielvarām mīļā miera labad. Ja mēs paši atdodam savu brīvību un valsti austrumu agresoram, ne Amerikas Savienotās valstis, ne Eiropas Savienība mums nespēs palīdzēt un nepalīdzēs. Ja mēs neko neliksim pretī Kremļa ideoloģijai, tad nonāksim neapskaužamā situācijā, kas faktiski jau ir pie durvīm.

Nupat aizvēra vienu Krievijas melu propagandas kanālu, bet četri turpina brīvi darboties, un tā vietā, lai ierobežotu šo aģitāciju, TV 3 pazuda arī no Lattelekom kabeļtelevīzijas klāsta.

Mums, Latvijas tautai, ir jāiestājas par brīvu, suverēnu un demokrātisku Latvijas valsti ar vienu valodu – latviešu, ar reliģijas brīvību un tautas vēlētu valdību. Lai nekad šeit nebūtu Krievija ar savu valodu, savu reliģiju un savu caru. Dievs mūs ir radījis brīvībai!

Dievs svētī Latviju!

Visi, kas Jēzū Kristū pirmkārt ir Dieva valstības pilsoņi, tikai pēc tam savas valsts pilsoņi un konkrētas politikas piekritēji. Lūk, ko Jēzus saka par esošo krīzi: Jēk. 1:1 No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos?

2 Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc, ka jūs nelūdzat Dievu.

3 Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc, ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās.

4 Laulības pārkāpēju cilts, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.

Tātad vissvarīgākais jautājums ir: Vai tu esi Jēzus pusē? Svarīgākais, lai ieņemot konkrētu politisko nostāju, tu nekļūtu par Dieva ienaidnieku un nekristu tai pašā sodā, kas paredzēts bezdievjiem viņu bezdievības dēļ.

Konferencē uzstājās Vecāku Sabiedriskā Kustība „Dzimta”.  Organizāciju apvieno dažādu nacionalitāšu un reliģisku uzskatu cilvēki ar mērķi sargāt ģimeniskās vērtības.

Vecāku Sabiedriskā Kustība „Dzimta” organizējusi Parakstu vākšana bērnu aizsardzībai, kas paredz Grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā — par homoseksuālisma propagandas aizliegšanu bērniem.

Šo svētdien, 23. februārī Mārča Jencīša draudzē būs dievkalpojums, kurā runās par šo tēmu. Būs arī notāri, kuri reģistrēs cilvēku balsojumus, lai nav jāiet pašiem meklēt iespējas nobalsot. Šāda veida balsojums maksā 3.- €.

„Sešpadsmit gadus esmu nodzīvojusi Saldus pašvaldības dzīvoklī kopā ar saviem sešiem bērniem. Dzīvoklis bija tikai 31 kvadrātmetru liels. Kad pašvaldības pārstāvji nodeva šo dzīvokli manā rīcībā, viņi teica, ka lielākas dzīvojamās platības, ko man piedāvāt, viņiem nav un visticamāk arī nebūs. Es varēju pati meklēt iespējas samainīt šo dzīvokli pret lielāku, taču tas šķita neiespējami. Kurš gan varētu man piedāvāt lielāku apmaiņā pret manu mazo dzīvoklīti?! Biju pārliecināta, ka man visu mūžu lemts mitināties mazajā dzīvoklī, jo neko labāku māte ar sešiem bērniem nevar atļauties. Īrēt citu baidījos, jo šķita, ka mani ienākumi tik tikko pietiek bērnu uzturēšanai. Tā biju paradusi domāt, ka esmu mazvērtīga un labāka dzīve manai ģimenei nebūs,” atceras Sandra.

„Kad sāku nākt uz draudzi, uzzināju, ka Dievs vēlas mūs svētīt arī finansiāli. Draudzē sludinātais vārds no Bībeles par to, ka desmitā tiesa no mūsu ienākumiem jau pieder Dievam, mani ļoti uzrunāja. Es sāku saprast, – ja paklausīšu Bībelē rakstītajam un sākšu ziedot desmito tiesu no saviem ienākumiem draudzē, tad Dievs būs mans apgādātājs un svētību avots. Pamazām, lasot Bībeli un pieņemot Dieva apsolījumu, ka man pietiks un pāri paliks labiem darbiem, es vairs nebaidījos, ka man pietrūks un sāku dot arī brīvprātīgos ziedojumus. Visvairāk mani uzrunāja mācītāja bieži vien atkārtotie vārdi no Bībeles – „Tu esi galva un nevis aste. Tu vienmēr būsi augšā un nekad lejā.” Tā mana mazvērtības sajūta palēnām mazinājās,” saka Sandra.

Pagājušā gada beigās nolēmu ziedot īpašu naudas summu Dievam. Es nolēmu, ka vairs nevēlos domāt, ka man nepietiek naudas, tāpēc pienesu Dievam tik lielu naudas summu, kādu nekad nebiju devusi. Es stipri ticēju, ka draudzes 2013.gada moto no Bībeles – „Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu” attiecas arī uz mani. Ticībā un paļāvībā uz Dievu beidzot nolēmu lūgt par plašāku dzīves vietu, jo mazajā dzīvoklīti man pat nebija savas vietas, kur pabūt vienai, lūgt Dievu un lasīt Bībeli. Arī draudzes mājas grupiņā mēs regulāri lūdzām, lai manai ģimenei pavērtos iespēja pārvākties uz plašāku dzīves vietu. Aptuveni pēc pusgada man zvanīja no Saldus pilsētas Domes un uzaicināja apskatīt kādu dzīvokli. Tas izrādījās ļoti patīkams un skaists, ar divām istabām un atradās jaunā daudzstāvu mājā pašā pilsētas centrā. Ilgi nedomājot, es sniedzu atbildi, ka būtu ar mieru pārcelties uz piedāvāto dzīvokli, atdodot atpakaļ pašvaldībai savu vienistabas dzīvoklīti. Pēc tam arī Domes sēdē tika nolemts šo dzīvokli nodot manā īpašumā,” Sandra priecīgi stāsta.

Tagad Sandrai un viņas bērniem ir sava mājvieta, kas ir Sandras īpašums. Jaunajā dzīvoklī Sandrai ir iespēja pavadīt laiku divatā ar Dievu, lūdzot un lasot Bībeli. Sieviete ir neizsakāmi pateicīga Dievam par izmainītu domāšanu un jauku mājvietu. Viņa paklausīja Bībelē rakstītajam, nolēma uzticēties Dievam un darīt – ziedot no savām finansēm. Viņa ir piedzīvojusi, kā Dieva apsolījums par labklājību un svētību piepildās dzīvē.

„Dievs ir tik ļoti uzticams! Kad mēs lūdzam un paļaujamies uz Dievu arī ar savām finansēm, Viņš parāda, ka ir mūsu apgādātājs un Tēvs. Kad caur Dieva vārda iepazīšanu mainījās mana domāšana un es vairs neskatījos uz sevi kā uz bezpalīdzīgu sievieti, kurai nekam nepietiek naudas, manā dzīvē ienāca labklājība. Dievs mani ir ļoti svētījis. Beidzot ir piepildījies mans sapnis par savu dzīvokli, kur mums visiem pietiktu vietas! Varu droši teikt, ka arī ikdienā manai ģimenei nekā netrūkst, jo Dievs par mums rūpējas,” priecājas Sandra.

Sandras Petrovas liecību pierakstīja Laura Gruševa

Linda stāsta: „Mums ir kāds patstāvīgais klients, kurš parasti pasūtīja dāvaniņas savai firmai divas reizes gadā. Šajā uzņēmumā gada sākumā vadība saplāno izdevumus reklāmas vajadzībām visam gadam. Pirmo pasūtījuma daļu pie mums viņš veica pavasarī, kā parasti, tomēr brīdināja, ka otrajai pasūtījuma daļai finanses viņa uzņēmumā neesot atvēlētas pietiekami. Tas radīja manī diezgan lielu uztraukumu. Šī organizācija ir ļoti nozīmīga mūsu uzņēmumam, jo viņi pie mums veic lielus pasūtījumus. Viņi ir vieni no lielākajiem klientiem, kas nodrošina mūs ar darbu. Bez viņu regulārajiem pasūtījumiem mūsu peļņa tieši šogad būtu stipri mazāka. Es sāku lūgt par savu klientu. Lūdzu Dievu, lai Viņš svētī šo uzņēmumu un lai mums arī turpmāk ar viņiem veidojas cieša un auglīga sadarbība.”

Reklāmas jomā valda ļoti sīva konkurence. Parasti ikviens uzņēmējs vadās pēc principa – lētāk nopirkt un dārgāk pārdot. Naudas pelnīšana un labdarība ir grūti savienojamas lietas. Taču šoreiz notika savādāk!

„Līdz šim šī firma pasūtīja precīzu, iepriekš zināmu skaitu reklāmas priekšmetu par noteiktu summu. Katru preci mēs pārdodam viņiem par nemainīgu cenu. Taču šoreiz šis klients piezvanīja pats un teica, ka viņi ir gatavi nopirkt kvalitatīvāku preci un samaksāt par to vairāk, piemaksājot par katru izstrādājumu diezgan palielu papildus naudas summu. Vēl vairāk – pēc trim dienām viņš zvanīja atkal un lūdza, vai mēs nevaram šoreiz viņu pasūtījumu dubultot?! Tā esot nolēmusi uzņēmuma vadība.”

Linda uzskata, ka šo finansiālo brīnumu paveica vienīgi Dievs. Turklāt šī svētība bija tik nozīmīga gan viņai pašai, gan viņas uzņēmuma tālākai attīstībai.

Mums ir vārds no Tā Kunga šim gadam: „..Svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.” (Ebrejiem 6:14) Es pati daudz lūdzu, meklēju Dievu Pašu un Viņa gribu savai dzīvei, kā arī dodu draudzē desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem un cenšos daudz ziedot. Tagad varu apliecināt, ka Dievs ir uzticams un brīnišķīgs. Viņa plāns ir mūs svētīt!”

Lindas Elsenas liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums

Sabiedrībā daudz tiek runāts, par draudzēm, kuras ietekmē un rada pozitīvas izmaiņas mūsdienu sabiedrībā. Vairums baidās no pārdabiskā. Bailes par Dieva dziedināšanām no smagām slimībām, atbrīvošanu no alkohola un narkotiskās atkarības, bet papildus viltus bailes izraisa arī ar preses palīdzību nomelnojot labas gribas darītājus. Apsaukt par sektantiem un draudzes par sektām, jau sen pierasta lieta. Presē „atmaskošanas” metodes mulsina un atbaida sabiedrību. No tādas preses spiediena neizpaliek arī dažādas draudzes Latvijā, kurām nav nekāda sakara ar pieminēto. Piemēram, TV programmā „Bez Tabu” draudzes „Kristus pasaulei” nomelnošana.

Pierasts, ka draudzes un kristieši necenšas sevi aizstāvēt, jo sirdsapziņa ir tīra. Mācītāji citē Bībeli : „Mīli savus ienaidniekus.” Līdz ar to arī kristieši ir pasīvi. Taču prese dažkārt nerimstas un no jauna ķeras klāt draudzēm. Cenšas kaut ko „atmaskot”, jo pozitīvas ziņas par to, ko draudzes dara reāli par labu sabiedrībai, acīmredzot preses politika neļauj. Medijos ir zināms, ka kristieši un draudzes parasti neaizstāvas, bet situācijas lūgšanās ieliek vien Dieva rokās, tādējādi neapzinoties sekas, ļauj presei apmelot ar nereāli izdarītiem pieņēmumiem padarot tos par faktiem.

Taču par pārsteigumu, kāda draudze tomēr nostājās aizsardzības pozīcijā un pateica tieši : „Nē, apmelot Kristus miesu neļausim!” Draudze „Kristus pasaulei” juridiski pieteica prasību. Rezultātā TV ēterā atvainojās par draudzes apmelošanu. Tas bija ļoti netipisks gadījums Latvijā. Par to, ka šoreiz draudze nenoklusēja vairums žurnālistos un sabiedrībā bija jaušams apmulsums. Tas bija liels notikums draudžu pieredzē.

Tāpēc arī neizbrīnīja mācītāja apņemšanās rakstīt grāmatu par tādu neparastu tematiku. Tomēr jāatzīst, ka vēl nesen bija tikai runāts par ieceri, bet par pārsteigumu grāmatas saturs praktiski ir jau gatavs, piedāvājot ekskluzīvu iespēju arī SPEKTRS lasītājiem ieskatīties grāmatas „Patiesība par sektām” saīsinātā versijā.

Patiesība par sektām

Autors: draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis

Šī tēma ir ļoti nepieciešama Kristus miesai. Jo viens no svarīgākajiem sātana ieročiem, lai cilvēkus turētu tumsībā, ir Kristus draudzes apmelošana. Un viens no šiem melu veidiem ir vārds sekta. Kad cilvēki dzird vārdu sekta, viņi turas pa gabalu no Dieva un Viņa iestādījumiem. Bet vai tu zini, ka tad, kad tu iepazīsi patiesību, patiesība darīs tevi brīvu? Tieši tad, kad tu zināsi patiesību, velnam nebūs varas pār tevi. Arī tie cilvēki, par kuriem tu lūdz un evaņģelizē, kad viņi uzzinās patiesību, ko tad patiesībā nozīmē vārds sekta, kļūs brīvi no aizspriedumiem. Pēc kāda laika mēs par šo tēmu izdosim brošūru. Tad dod viņiem to lasīt!

Kas notiek, kad sabiedrība pieļauj citādu attieksmi pret citādi ticošiem?

Vai esi pamanījis, ka draudzes ir daudz un dažādas? Kas notiek, ja sabiedrībā, pie tam vēl ar likumu, pieļauj atšķirīgu attieksmi pret tiem, kuri tic un domā citādi, vai pieder citādai draudzei?

Lūk, daži piemēri:

Sākot no 1924. gada, kad ateistiskais komunisms izplatījās no PSRS pa visu pasauli, īpaši pēc Otrā Pasaules kara no 1945. – 1975. gadam komunisti aktīvi vajāja kristiešus. Arī es augu komunisma laikā, dienēju Padomju armijā un visu to esmu izbaudījis. Vidēji katru gadu visā pasaulē tika nogalināti 330 000 kristieši. Nevis vienkārši pazemoja, izsmēja vai apcietināja, bet nogalināja. Iznīcināja dažādās nometnēs un čekas pagrabos. Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā nogalināto skaits strauji samazinājās, bet tik un tā šodien pasaulē nogalināto kristiešu skaits ir iespaidīgs. Saskaņā ar Pasaules kristīgo enciklopēdiju aptuveni 155 000 – 159 000 kristiešu pasaulē katru gadu tiek iznīcināti savas ticības dēļ. Iespaidīgs skaitlis! Komunisma laiks šodien ir pagājis un par kristiešu slepkavībām šodien vairāk atbildības ir jāuzņemas musulmaņu valstīm.

Sudāna 1997. gads. 13 gadu laikā Sudānā tika nogalināti 3 000 000 cilvēku savas reliģiskās pārliecības dēļ. Pārsvarā tie bija kristieši. 1992. gadā militārā hunta pieteica karu visiem nemusulmaņiem. 8 miljoni kristiešu palika bez savām mājām, 250 000 mājas tika nonestas ar buldozeru palīdzību. Karavīri iebruka ciemos, izvaroja sievietes, spīdzināja un nogalināja vīriešus. Dažus sadedzināja dzīvus, citiem nogrieza ausis vai ģenitālijas, citus pārdeva verdzībā.

Eiropā tiek reģistrēts aizvien vairāk gadījumu, kuros novērota neiecietība un diskriminācija pret kristiešiem. Plašsaziņas līdzekļu palielinātā interese ir pievērsusi uzmanību un piešķīrusi starptautisku nozīmību līdz šim nezināmiem gadījumiem, kuros cilvēki ir cietuši. Par to raksta Neiecietības un diskriminācijas pret kristiešiem Eiropā novērotājiestāde (OIDCE) savā 2011. gada 19. martā publicētajā ziņojumā, kas pieejams tīmekļa vietnē. Šajā pētījumā iekļautie statistikas dati liecina, ka 74% aptaujāto Apvienotās Karalistes iedzīvotāju uzskata, ka „kristieši tiek vairāk diskriminēti nekā citu reliģiju pārstāvji”. 84% no vandālisma gadījumiem Francijā notikuši kristiešu pielūgsmes vietās. Savukārt Skotijā 95% reliģiski motivētas vardarbības ir vērsta pret kristiešiem.

Lūk, kas notiek tad, kad valsts pārāk maz pievērš uzmanību neiecietībai pret citādi domājošajiem un citādi ticošajiem. Ir daudz dažādas konfesijas un draudzes. Ir vajāšanas, kas vērstas pret visiem kristiešiem, bet ir vajāšanas, kas vērstas tikai un vienīgi pret dzīvajām draudzēm. Tikai un vienīgi pret jaunajām draudzēm, kuras ir minoritātes. Tiklīdz kaut kur tiek dibināta kāda jauna draudze uz Bībeles pamatiem, tā tiek diskriminēta, atstumta un nepieņemta.

Vai Latvijā arī ir vajāšanas?

Kad mēs pavisam nesen meklējām draudzei Saldū telpas, tad pašvaldība mums tās nepiešķīra. Veikli tika izmainīts kāds likums, saskaņā ar kuru tāda veida draudzēm kā mēs telpas nedrīkstot piešķirt. Tā ir vistiešākā veida diskriminācija. Citāda veida attieksme tikai tāpēc, ka mēs esam draudze „Kristus Pasaulei”. Ja no sabiedrības puses pret vienu draudzi ir citāda attieksme nekā pret otru, kaut kādu priekšrocību piešķiršana vai atņemšana, tad tā ir diskriminācija. Tātad, Latvijā ir diskriminācija. Kad es pirms dažiem gadiem braucu evaņģelizācijas dievkalpojumos pa Latviju, ne Vidzemē, ne Kurzemē pārsvarā nebija nekādas problēmas. Bet Latgalē vairākās pilsētās mūs vajāja. Vajāja varas iestādes. Viņi skaidri pateica: „Mēs izdomāsim jebkādus iemeslus, izsludināsim kaut vai gripas karantīnu, bet kultūras nams jums būs slēgts!” Tā arī bija Balvos mēs evaņģelizāciju rīkojām Sociālā dienesta telpās, Līvānos mums dievkalpojumu nācās noturēt dzīvoklī, bet Preiļos vispār nebija nekādu variantu. „Kristus Pasaulei”, evaņģēliskie kristieši, jaunās draudzes!? Aizmirstiet par telpām šajā pilsētā! Lūk, citāda attieksme.

Kas notiek, ja šādu attieksmi veicina? Un kas notiek tad, ja paši diskriminētie kristieši klusē un neko nedara šajā jautājumā? Tās iet plašumā un beidzas ar vardarbīgām akcijām kā komunisma laikā kādreiz un musulmaņu zemēs šodien.

Vai Latvijā ir vajāšanas un kas notiks, ja nekas netiks darīts šajā jautājumā?

Pēc Rīgā notikušajiem Bībeles svētkiem Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komiteja vērsusies pie tradicionālo konfesiju līderiem ar neizpratni un bažām par viņu piedalīšanos kopējā pasākumā ar baznīcas “Jaunā Paaudze” vadoni Alekseju Ļedjajevu. Bībeles svētki taču ir kopēji visiem kristiešiem! Taču cilvēki, kuri nav draudzes pārstāvji, cīnās par to, lai jaunās draudzes nebūtu vienlīdzīgas ar tradicionālo konfesiju draudzēm. Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komiteja ir neizpratnē par faktu, kad sektas līderis līdztiesīgi ar tradicionālo konfesiju garīdzniekiem piedalās ticīgajiem nozīmīgajos pasākumos. Šausmas! Sabiedrības acīs tas tiek uztverts kā sektas atzīšana un samazina tradicionālo konfesiju autoritāti.

Lūk, ko saka Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra (RBTAC) Uzticības tālruņa nodaļas vadītāja Inta Biezā: „Es runāju par atkārtotu Latvijas okupāciju. Turklāt tā ir daudz viltīgāka un bīstamāka okupācija nekā tanku iebraukšana 1940. gadā”. Jāņa Kučinska interviju ar viņu var lasīt internetā. Ar okupāciju viņa domā tādas draudzes, kā mēs. Viņa runā par visām draudzēm, kuras nav tradicionālas. Un to saka amatpersona.

Ģimenes konfliktos vainīgais parasti ir sektants. Lielākoties jau ticīgais nedzer, bet tā otra puse dzīvo, kā patīk, lieto alkoholu un pārkāpj laulību. Taču, kad notiek konflikti, tiesas ceļā tiek šķirta laulība vai ir strīds par bērniem, vainīgs būs tas, kurš pieder pie draudzes „Kristus Pasaulei”. Jo viņš ir sektants. Visa sabiedrība ir panākusi to, ka vārds sektants ir ļoti iedarbīgs. Tas nozīmē garīgi nelīdzsvarotu un bīstamu cilvēku, kuram ir jāatņem bērnus, nevar uzticēt naudu, nevar dot normālu darbu un tā tālāk un tā joprojām. Sektants kā iemesls tiek lietots sūdzībās un prasībās tiesās. Jo beidzot ir atrasti grēkāži, vainīgie pie visām nelaimēm.

Vai Latvijā ir kristiešu diskriminācija?

Jā, un īpaši pret evaņģēliskajām draudzēm, kuras nepieder pie tradicionālajām konfesijām. Un tādas ir ļoti daudz. Masu mediji izsmej īpaši jaunās kustības.

Mūsu draudzē ir gadījumi, kad tuvinieki novēršas no saviem bērniem. Pirms kāda laika tēvs atteicās no meitas tikai tāpēc, ka viņa atgriezās pie Dieva un ir mūsu draudzē. Kamēr viņa dzīvoja izlaidīgu dzīvi un lietoja narkotikas, viņa bija mīļa meita saviem vecākiem. Tiklīdz viņa pārstāja dzert un nodoties netiklībai, esot mūsu draudzē un iepazīstot Dievu, tēvs atteicās no viņas. Daudziem tuviniekiem vairāk apmierināja viņas palaistuves dzīve nekā tas, ka viņu meita iet dzīvā draudzē. Vai tā nav diskriminācija tavas ticības Dievam dēļ? Labāk ir prostitūcija, labāk narkotikas, tikai pasargi Dievs no dzīvā Dieva draudzes, no Dieva un no Kristus! Paldies Dievam, ka Viņš ir žēlīgs. Viņš ir pacietīgs un joprojām vēl gaida. Daudziem tuviniekiem tava dzīve, pirms tu biji ar Kristu, apmierināja vairāk, nekā tagad. Daudzi aizskar, pazemo un arī fiziski iespaido tavas ticības dēļ.

Ko tad nozīmē vārds sekta?

Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā vārdam sekta ir šāds skaidrojums:

1. No valdošās baznīcas atšķēlies reliģisks grupējums. Pasaules acīs arī mums var pielietot šo apzīmējumu, jo mēs nepiederam pie tradicionālajām baznīcām.

2. No kāda ideoloģiska virziena atšķēlusies cilvēku grupa, kam raksturīgas šauras intereses un dogmatiski uzskati.

Pēc šīs pašas vārdnīcas sektants ir:

1. Sektantisma piekritējs, reliģiskas sektas loceklis.

2. Cilvēks ar šauriem, dogmatiskiem uzskatiem.

Pēc vārdnīcā sniegtās definīcijas liekas – nekas īpašs. No kāda reliģiska vai politiska virziena atšķēlusies grupa.

Bet vai tu zini to, ka kristietība pati radās mūsu ēras 1. gadsimtā kā jūdaisma sekta? Lielās, šodien tradicionālās draudzes kādreiz ir bijušas sektas to cilvēku acīs, kuri piederēja pie toreiz tradicionālajām draudzēm. Vienmēr, kad valdošā baznīca atkāpjas no Bībeles normām un no tās iziet ārā cilvēku grupa un uzsāk jaunu draudzi, viņus sauc par sektantiem. Tā tas ir bijis mūžīgi. Vienmēr tie lielākie ir vajājuši mazākos un šodien ar vārdu sektants apzīmē tos, kuri nav vēlami šiem cilvēkiem. Viņi cīnās par savu ietekmi un savu stāvokli.

Jau pēc pāris gadsimtiem kristīgā draudze bija tik ļoti izpletusies kvantitatīvi un atšķirības no jūdaisma jau bija tik ievērojamas, ka tā kļuva par Baznīcu. Vārdskatolikos nozīmē vispārīgs. No šīs baznīcas, savukārt, atšķēlās jaunas sektas (montānisti, ariāņi, gnostiķi, ebionīti, nestoriāņi u.c.). Eiropā XVI gs. no katoļu baznīcas atšķēlās protestantu sektas, ar laiku pārtopot par Baznīcām. Arī mūsu pašu Evaņģēliski luteriskā baznīca pārstāv protestantus. Ir katoļu un pareizticīgo draudzes un ir protestantu draudzes. Protestantu draudzes sākās ar luterāņiem, no kuriem, savukārt, laiku pa laikam atšķēlās un radās jaunas sektas. Piemēram, baptisti, septītās dienas adventisti un citas. Pirmās divas Latvijā nu jau ir kļuvušas par “tradicionālām” Baznīcām. Arī mēs, „Kristus Pasaulei”, esam protestanti.

Ko Bībele saka par vārdu sekta?

Bībelē tiek minētas gan farizeju, gan saduķeju sektas bez nicinošas nozīmes kā normāla parādība.

„Bet augstais priesteris un saduķeju sektas piederīgie, kas ap viņu bija, dusmās iedegušies (..)” (Ap. d. 5:17)

„Bet piecēlās daži no farizeju sektas, kas bija kļuvuši ticīgi, un sacīja: “Tos vajag apgraizīt un pavēlēt tiem turēt Mozus bauslību.”” (Ap. d. 15:5)

Bībelē šis vārds ir bez īpašas negatīvas nozīmes. Dažādi jūdaisma novirzieni tiek apzīmēti par sektām.

Interesanti, ka šajā pašā Rakstu vietā evaņģēlists Lūka saka, ka sektants ir farizejs, bet tas, kurš atšķēlies no farizejiem, ir ticīgais! Daži no farizeju sektas bija kļuvuši ticīgi Kristum. Drīzāk, pēc Bībeles, sektanti ir valdošā, tradicionālā baznīca! Šajā gadījumā tas ir vadošais farizeju novirziens jūdaismā. Bet tie, kas atšķēlās, pieņemdami Jēzu, tie tiek saukti par ticīgajiem.

Draugs, tu neesi sektants, tu esi ticīgais! Kaut arī pēc definīcijas par sektantu var nosaukt jebkuru. Jo viss, kas šodien ir liels, vienmēr ir sācies ar kaut ko mazu un no kaut kā ir atšķēlies. Tā tas ir noticis vienmēr. Apustuli Pāvilu sauca par bīstamās Nācariešu sektas vadoni.

„Jo mēs esam izzinājuši, ka šis vīrs ir bīstams cilvēks un nemiera cēlājs visu jūdu vidū visā pasaulē, ka viņš ir nācariešu sektas vadonis (..)”( Ap. d. 24:5)

Pats vārds sekta šeit netiek minēts kā slikts vārds. Bet Bībelē tiek minētas bīstamas sektas un parastas sektas. Kristietība tiek nodēvēta par bīstamu sektu. Tātad, mēs esam bīstama sekta, jo mēs mācāmies Pāvila vēstules un sekojam Pāvila mācībai! Un Pāvila mācība ir Kristus mācība.

Pāvils apgalvo, ka, pirms viņš iepazina Kristu, viņš piederēja pie visstingrākās farizeju sektas.

„(..) esmu dzīvojis pēc mūsu reliģijas visstingrākās sektas noteikumiem, būdams farizejs.” (Ap. d. 26:5)

Sauls bija farizejs un kļuva par ticīgo Pāvilu, kad Dievs viņam pieskārās! Tātad, tajā laikā bija visstingrākās sektas, bīstamās sektas un parastās. Un bija ticīgie.

Romieši, tāpat kā jūdi, par sektām dēvēja arī kristiešu draudzes. Romieši gribēja no Pāvila uzzināt par kristietību, dēvējot to par sektu vispārējā nozīmē.

„Tomēr mēs labprāt gribam no tevis dzirdēt, ko tu domā, jo par šo sektu mums ir zināms, ka tai visur pretojas.” (Ap. d. 28:22)

Tā laika Roma nozīmēja pagānisko pasauli. Un viņi kristiešu draudzes sauca par sektām. Draugs, tad no kurienes patiesībā nāk šis apzīmējums kristiešiem? Jau no pagāniskās Romas. Visam ir saknes.

Ko patiesībā cilvēki saprot ar vārdu sekta?

Viena lieta, ko saka enciklopēdija un kas ir Bībelē, bet otrs, ko tad ar šo vārdu saprot cilvēki Latvijā? Ar vārdu sektants apzīmē cilvēkus, kuriem nav vietas sabiedrībā, kurus būtu jāsoda. Ar vārdu sektants izsmej un pazemo citādi domājošus un ticošus cilvēkus. Ar šo vārdu apzīmē tos, kurus ienīst. Ar vārdu sektasabiedrība pārsvarā saprot bīstamu organizāciju.

Tā ir sekta, kas izspiež naudu. Tur nodarbojas ar šausmīgām, slepenām lietām. Tur zombē cilvēkus. Tur skraida pliki, nodarbojas ar seksuālām orģijām, dzer asinis, ēd cilvēku gaļu. Draugs! Tie nav izdomājumi. Daudzi cilvēki tiešām arī šādi domā. Un tam, kāpēc cilvēki tā domā, ir iemesls. Sabiedrība uz viņiem skatās kā uz garīgi nelīdzsvarotiem un slimiem. Ja vien daudziem dotu varu, šķiet, viņi būtu sākuši linčošanu. Vārds sekta un sektants sabiedrībā ir ieņēmis lamu vārda vietu. Tas ir tāpat, kad tevi ienīst dzimuma, ādas krāsas vai seksuālās orientācijas dēļ. Tieši tāpat ar vārdu sektanti apzīmē cilvēkus, kurus ienīst. No kurienes mūsu sabiedrībā ir radusies šāda attieksme?

10 iemesli, kāpēc sabiedrība ar bailēm, naidu un nicinājumu izturas pret kristiešiem, īpaši pret kristiešu draudžu minoritātēm, dēvējot tās par sektām.

Lielajām draudzēm klājas mazliet vieglāk, nekā mazajām, taču diskriminēti tiek visi, gan tradicionālie, gan netradicionālie.

1. Vajāšanas

„Atcerieties Manus vārdus, ko Es jums sacīju: kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi Manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos.” (Jāņa 15:20)

Vai tu tici Bībeles vārdiem, ka Kristu vajāja un piesita krustā? Arī tevi vajās. Un nedomā, ka tu no tā izbēgsi.

„Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ.” (Mat. 5:11)

Kad tevi vajā un apmelo, tu esi svētīgs! Un ja tev nekad nav bijušas vajāšanas, tad gaidi, tās būs. Un ja tu gaidi un nav, tad tas nozīmē, ka tu netici Kristum, draugs. „Jo visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū, arī tiks vajāti”, saka Pāvils. Kā minimums, tevi saukās par nepilnvērtīgu un bīstamu sektantu. Tevi apvainos ģimeņu ārdīšanā. Arī šis apvainojums nāk no Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komitejas. Ģimeņu ārdītāji ir alkoholiķi un laulības pārkāpēji. Mēs esam par stipru un vienotu ģimeni.

„Jo jau toreiz, kad bijām pie jums, mēs teicām jums, ka vajāšanām jānāk; un tā tas arī ir noticis, jūs to zināt.” (1. Tes. 3:4)

Pāvils bija draudzē Tesalonikā un teica: „Būs vajāšanas, jo Jēzus tā saka!” Viņi domāja, ka nekādu vajāšanu jau nebūs, bet pēc kāda laika tās sākās. Pāvils raksta: „Nu, tagad tas ir noticis!” Mums būs vajāšanas. Negribi? Būs! Slavē Dievu! „Jo svētīgi jūs esat, ka jūs lamā un vajā Manis dēļ”, saka Jēzus.

„Tāpēc, redzi, Es sūtu pie jums praviešus, gudros un rakstu mācītājus; dažus no tiem jūs nokausit un sitīsit krustā un citus šautīsit savās sinagogās un vajāsit no vienas pilsētas uz otru.” (Mat. 23:34)

Jēzus skaidri saka, ka Viņš sūtīs Savus kalpus, kurus nogalinās un izsmies. Tā tam jābūt! Ja tu esi uz pareizā ceļa, tev būs vajāšanas. Es reiz kādam vecam vīram no krievu baptistu draudzes prasīju: „Kā ir labāk ticēt Dievam? Vai tagad, vai toreiz, kad jūsu vajāja?” Viņš nāca pie manis uz cietumu, kad es pazinu Dievu tikai pusgadu. Nāca un mācīja man Kristus ceļu. Viņš bija piedzīvojis vajāšanas padomju laikā. Viņš padomāja un teica: „Nē, tad bija labāk. Tad bija azarts ticēt”.

„Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs, nododot jūs sinagogās un cietumos, vedot jūs ķēniņu un valdnieku priekšā Mana Vārda dēļ.” (Lūk. 21:12)

Vajātāji bieži vien raksta dažādus iesniegumus varas iestādēm. Viņi centīsies panākt, ka pieņem dažādus likumus, kas ierobežo evaņģēlisko draudžu darbību. Jēzu Kristu pielīdzināja cietumniekiem, ļaundariem un piesita krustā kopā ar diviem noziedzniekiem. Ja Jēzu pielīdzināja noziedzniekiem, vai tu domā, ka tevi nepielīdzinās? Ko tikai man nav nācies dzirdēt! Slava Dievam!

„Un, kad tie nonāca tai vietā, ko sauc par pieres vietu, tad tie tur sita krustā Viņu un tos ļaundarus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku.” (Lūk. 23:33)

Ik gadus 150 000 kristiešu kļūst par vajāšanu upuriem. Šodien kristieši ir visvairāk vajātā reliģiskā grupa pasaulē. Tas var šķist neloģiski, jo Rietumos cilvēki sen jau ir pieraduši pie domas, ka kristieši ir vajātāji, nevis vajātie. Viduslaikos tā arī bija. Reliģija vajāja ticīgos un visus pārējos. Bet tagad, kā ziņo The Pew Forum on Religion & Public Life, kristiešu vajāšanas notiek 133 pasaules valstīs, un tās skar divas trešdaļas pasaules tautu. Mēs neesam vienīgie. Saskaņā ar vācu starptautiskās cilvēktiesību organizācijas datiem, aptuveni 80% no pasaulē fiksētajiem reliģiskās diskriminācijas gadījumiem ir vērsti tieši pret kristiešiem.

Jēzu gribēja nogalināt jau tad, Viņš bija vēl bērnu autiņos. Hērods lika nogalināt visus bērnus Jēzus vecumā, bet, paldies Dievam, Viņš jau bija izvests no šīs pilsētas. Ko bērns autiņos var kaitēt varas iestādēm? Bet viņi gribēja Viņu nogalināt. Viņi nepārtraukti gribēja nogalināt Jēzu, taču nevarēja, jo Jēzus Pats izvēlējās, kad Viņš mirs un kā Viņš mirs! Un arī tu pats izvēlēsies! Bet mums ir jāiztur līdz galam.

Pāvils izmanto vajāšanas, lai augtu Kristū.

„Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” (2. Kor. 12:10)

Izmanto šīs ciešanas un vajāšanas kā tramplīnu jaunām uzvarām! Tās tevi norūda un dara stipru.

Simtkārtīgas svētības tiem, kas pastāv līdz galam.

„(..) kas nedabūtu simtkārtīgi jau šinī laikā namus un brāļus, un māsas, un mātes, un bērnus, un tīrumus, kaut arī ar vajāšanām, un nākošā laikā mūžīgu dzīvi.” (Marka 10:30)

Jau šajā dzīvē, ja tu kaut ko atstāj Kristus dēļ, tu saņem simtkārtīgi. Un nākamā laikā mūžīgo dzīvi! Kaut arī ar vajāšanām. Simtkārtīgas svētības visās tavas dzīves jomās, bet ar vajāšanām. Un vajāšanām ir jābūt. Slava Dievam!

„Un jūs būsit visu ienīsti Mana Vārda dēļ. Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Mat. 10:22)

Kurš tiks izglābts un baudīs visus Debesu labumus? Izglābti tiks tie, kas pastāvēs līdz galam arī vajāšanās, kas izturēs šos pārbaudījumus. Kas nenoliegs Kristu un neatstās Viņu arī vajāšanās. Nu un, ka tevi vajā tuvinieki? Kāda starpība! Es iešu uz savu draudzi, es kalpošu savam Dievam, es darīšu Dieva gribu un dzīvošu pēc Viņa prāta. Punkts!

2. Svētums

„Bet visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.” (2. Tim. 3:12)

Ko nozīmē svētums? Tas nozīmē, ja tu pazīsti Dievu, tu sāc dzīvot pēc Bībeles principiem. Tu sāc dzīvot tā, kā grib Dievs. Tu esi atbrīvots no netikumiem, esi dziedināts un šķīstīts un sāc dzīvot svētu dzīvi. Un tava dzīve ļoti atšķirsies no to cilvēku dzīves, kuri nepazīst Dievu. Un te būs konflikts.

Es pazinu kādu sievieti, kalpotāju draudzē, kura ar savu vīru kopā skatījās pornogrāfiju. Kad šī sieviete atgriezās pie Dieva, viņa pārstāja dzert, smēķēt un skatīties pornogrāfiju. Tad mājās sākās karš. Reiz vīrs satvēra viņu pie rīkles un naidā ķērca: “Es esmu tavs dievs!” Jo viņa sieva kopā ar viņu vairs neskatījās šīs neķītrās filmas. Cilvēks bija izmainījies un vairs nevēlējās kopā ar savu vīru iet posta ceļu. Viņš gan neuzdrošinājās rakstīt valsts varas iestādēm, bet citi līdzīgās situācijās nereti tā dara. Un tie, kuri tik ļoti ienīst Dievu un Viņa cilvēkus, bieži vien paši izrādās zemiski un netīri. Šis cilvēks izrādījās bērnu izmantotājs. Viņš seksuāli izmantoja savu paša meitu un nokļuva cietumā. Viņš rīkoja tračus un mēs zvanījām policijai. Daudzi teica: „Nevajag zvanīt. Policija nepalīdzēs”. Kā nepalīdzēs? Vajag zvanīt, palīdzēs. Pagāja laiks, iesniegumi pret viņu sakrājās, atklājās bērnu seksuāla izmantošana un viņš dabūja trīs gadus cietumā. Lai Dievs viņu svētī, ja var.

„Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu. Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīramāti. Un viņa paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki. (Mat. 10:34-36)

Vai tu dzirdi, ko Jēzus šeit saka? Varbūt tu domā: „Visi mani piederīgie pieņems manu ticību un izturēsies pret mani tik labi!” Nekas tāds nebūs! Būs vajāšanas. Nedomā, ka tev būs mierīga, komfortabla kristieša dzīve! Aizmirsti par to. Gribi būt kristietis? Gribi dzīvot svētu dzīvi un kalpot Dievam? Tad gatavojies vajāšanām!

Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts, un, kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts. Un, kas savu krustu neuzņemas un Man neseko, tas Manis nav vērts. Kas savu dzīvību manto, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to iemantos.” (Mat. 10:37-39)

„Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība.” (Mat. 5:10)

Gan Vecajā Derībā, gan Jaunajā vajāja taisnos. Priecājies par vajāšanām svētuma dēļ jo tas pierāda tavu piederību Visaugstākajam!

„Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija.” (Mat. 5:12)

Reizēm pret Kristu un Viņa draudzi var apvienoties visas kustības un reliģijas.

„Jo patiesi Hērods un Poncijs Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla ļaudīm šinī pilsētā apvienojušies pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi svaidījis (..)” (Ap. d. 4:27)

3. Reliģija

Lūk, kāda anekdote par reliģisku “kristieti”. Mājā ielaužas laupītājs. Viņš meklē pa māju kaut ko noderīgu un tad, ejot garām virtuvei, saprot, ka ir izsalcis, tāpēc atver vaļā ledusskapi. Tur ir desa. Viņš jau grasās to ēst, bet tad pēkšņi atceras: “Oi, šodien piektdiena! Mūsu draudzē gavēnis!”

Šis cilvēks pieder pie kādas draudzes, tradicionālās baznīcas. Viņš var piederēt arī pie mūsu draudzes, taču viņš nedzīvo ar Kristu. Viņš nedzīvo pēc Viņa principiem, bet ievēro kādas tradīcijas un rituālus. Varbūt atnāk uz dievkalpojumu Ziemassvētkos un noziedo kaut ko draudzei. Arī šeit tu vari nākt, tikai klausīties un nemainīties.

Kur sākas reliģija? Tā sākas tajā brīdī, kad ir gan draudze, gan mācība un mācītājs, bet nav personīgas attiecības ar Dievu katram cilvēkam. Draugi, lasiet paši Bībeli un lūdziet Dievu katru dienu! Nost ar reliģiju! Bet tagad būs kāda nepatīkama lieta.

Spānijas Romas katoļu inkvizīcija izveidoja 17 tribunālus. Tās bija tiesu iestādes, kur notiesāja visus nevēlamos un citādi domājošos. Šī baznīca viduslaikos bija pārvērtusies par briesmīgu slepkavošanas mašīnu, kas bija uzkundzējusies visā pasaulē. Katoļu draudze šodien nav tā, kas bija toreiz. Pāvests ir pat lūdzis piedošanu par šīm lietām. Tikai Spānijā vien viduslaikos tūkstoši izgāja caur spīdzināšanām un tā arī nespēja atgūties no ievainojumiem. 32 000 cilvēki tika atzīti par vainīgiem tikai par pāvesta doktrīnu neatzīšanu. Ja tu neatzini katoļu mācību, tevi gaidīja inkvizīcija un tiesa. Tika atņemti īpašumi. Ai, kādas mums „vajāšanas” ir šodien! Kāds pateica, ka es esmu sektants. Bet viņi tika spīdzināti neaprakstāmās, nežēlīgās spīdzināšanās un pēc tam sadedzināti. Tika izsūtīti vai citādi sodīti 339 000 cilvēku. Īpaši viņi vērsās pret protestantiem. nogalināti tūkstošiem kristiešu, musulmaņu, ebreju. Tomēr galvenokārt vajāšanas skāra protestantus. Tā bija kristīgā mācība, ko izplatīja Mārtiņš Luters. Un arī pirms viņa bija daudzi cilvēki, kuri sludināja Bībeles patiesību. Viduslaiku valdošā baznīca rūpīgi sekoja līdzi un iznīcināja cilvēkus, kuri uzdrošinājās mācīt patiesību.

Reliģija vienmēr tiecas iznīcināt ticību, Kristu un sadarbojas ar politiķiem.

„Tad tie glūnēja uz Viņu un sūtīja izlūkus, kam vajadzēja izlikties nevainīgiem, lai tie Viņu pieķertu kādā vārdā un To varētu nodot valdībai un zemes soģa varai.” (Lūk. 20:20)

Reliģiozie cilvēki, kuri rūpējas par savu varu un ietekmi, kuri vajā citādi ticošus cilvēkus, cenšas sadarboties ar valsts varām un politiķiem, panākt dažādu likumu pieņemšanu, lai izstumtu tevi ārpus normālu cilvēku sabiedrības.

Saulam (vēlāk apustulim Pāvilam) bija likumīgas pilnvaras nogalināt un spīdzināt kristiešus.

„Pa visām sinagogām es tos daudzkārt ar sodiem esmu spiedis zaimot, pārlieku pret tiem trakojis, vajādams tos pat svešās pilsētās.” (Ap. d. 26:11)

Sauls bija saņēmis pilnvaras no jūdu sinedrija Jeruzālemē vajāt kristiešus pat citās pilsētās. Viņš ceļoja no vienas pilsētas uz otru un spieda kristiešus zaimot. Viņš bija slepkava. Stefana nogalināšana bija Saula darbs. Bībelē rakstīts, ka tie, kas nomētāja Stefanu ar akmeņiem, savas drēbes nolika pie Saula kājām. Acīmredzot viņš vadīja šo pasākumu. Viņš ienīda kristiešus un par vienīgo pareizo uzskatīja tikai savu farizeju mācību. Pārējie bija iznīcināmi.

Arī tradicionālo draudžu vēlme saglabāt savu ietekmi, komfortu, stāvokli, varu, savus cilvēkus, kas tā jau ir maz, pretēji uzpūstajiem cipariem, liek sadarboties ar laicīgo varu, lai apkarotu jaunās draudzes. Mums tur nav vietas, jo mēs esam tie, kas traucē. Gadās, ka cilvēki, kuri ir sapratuši kaut ko vairāk un vēlas iepazīt dzīvo Dievu, no reliģiskas draudzes pārnāk uz evaņģēlisku draudzi. Ja kas, reliģiskiem vadoņiem ir pamats uztraukties! Jo mēs augsim lieli un būsim megadraudze. Vai tu domā, ka mums nebūs vajāšanas? Draugi, ir pamats vajāšanām. Slava Dievam!

Gandrīz katrs tradicionālās draudzes priesteris vai mācītājs uzskata mūsu draudzi par sektu. Kaut arī publiski izskan atvainošanās jo likums to neatļauj, tomēr savā vidē viņi tā māca savus sekotājus. Ja tu parunāsi ar tradicionālo konfesiju ticīgajiem par jaunajām draudzēm, viņi teiks: „Tā ir sekta!” Jo viņus tā māca. Arī Hitlers „izglītoja” vācu tautu, ka āriešu rase ir vienīgā, pareizā un labākā. Pārējie domāti vai nu verdzībai, vai iznīcināšanai.

Arī pagāniskā reliģija ir iemesls tam, kāpēc Latvijā, lietojot vārdu sekta, tik neiecietīgi izturas pret kristiešiem. Īpaši pret netradicionālajām draudzēm jeb minoritātēm. Atceries, ka latviešu pirmtautai bija savi priesteri un reliģija. Latvju dainās to var pamanīt. Pirms šeit ienāca vācu krustneši ar krustu, uguni un zobenu, latviešiem bija savi dievi un arī šodien vēl viņi tos pielūdz, kaut arī daudz mazākā mērā. Un šis atlikums, kas vēl pielūdz senlatviešu dievus un piekopj folkloras tradīcijas, principā neatzīst ne katoļus, ne evaņģēliskās draudzes, jo viņiem ir sava reliģija. Ja radīsies labvēlīgi apstākļi, arī šie cilvēki nostāsies pret jaunajām draudzēm un skandinās vārdu sekta. Kaut arī visumā viņi ir labvēlīgāki tradicionālajām konfesijām, jo tur bieži vien ir atrodami daudzi pagānisma elementi un valda kristietības un senču ticības sajaukums.

Okultisms bieži vien atzīst tikai reliģiskās baznīcas. Ja cilvēks aiziet pie burves, viņa iesaka apmeklēt kādu tradicionālu baznīcu, pārmest krustu vai izdarīt kādu rituālu. Bet ja runa ir par dzīvu draudzi, tāda kā mūsu, tad viņi nekādā gadījumā neieteiks tur iet. Viņi teiks: „Tur gan nesper savu kāju, ka nenotiek kas ļauns!”. Ekstrasensi un burvji parasti ir tieši dzīvās draudzes ienaidnieki.

4. Draudzes kļūdas

Ne jau tikai citi vainīgi pie negatīvas attieksmes pret kristiešiem. Arī pati draudze ir pieļāvusi un pieļauj kļūdas. Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Tieši tāpat kā visi, arī draudze kļūdās. Absolūti visi kļūdās. Ārsti dažreiz aizmirst instrumentus pacienta vēderā. Policisti brauc dzērumā pie stūres. Vai esi lasījis ziņās, ka kāds no viņiem ir pieķerts? Ātrā palīdzība neatbrauc laikā. Matemātiķi veic nepareizus aprēķinus būvēm un tās sagrūst. Tiesneši notiesā nevainīgus. Taču, kaut arī visi kļūdās, uz draudzi cilvēki skatās kā caur palielināmo stiklu. Pasaules acīs mums ir jābūt absolūti svētiem, nevainojamiem un, nedod Dievs, tu kaut kur kļūdīsies! Tas uzreiz būs iemesls negatīvai attieksmei.

Pazinu kādu cilvēku, kurš savā darbavietā nestrādāja, bet visiem uzbāzās ar evaņģēliju, pārkāpjot iekšējos noteikumus. Dažreiz viņš lietoja alkoholu un sludināja par Jēzu. Esmu arī redzējis cilvēkus, kuri uz ielas sludina un bļaustās. Šie cilvēki sludina tā, kā viņi to saprot, tomēr draudzei būtu jāmāca un jāskatās līdzi, kādā veidā viņu cilvēki sludina un liecina par Kristu. Jo bieži vien tas izraisa pretēju efektu.

Arī ievērojamu un pazīstamu mācītāju krišana izraisa negatīvu attieksmi pret draudzi kopumā. Ja kāds sazadzies naudu vai pārkāpis laulību, tad šādas ziņas vienmēr ir gards kumoss visiem draudzes ienaidniekiem.

5. Politika

Kopš pastāv cilvēce, politiķi vienmēr ir veiksmīgi izmantojuši reliģiju saviem mērķiem. Autoritāri politiķi un valsts iekārtas vienmēr uzspiež savu reliģiju, mācību un dzīves veidu kā vienīgo pareizo un cenšas novākt jebkuru, kas uzdrošinās runāt patiesību, jebkuru, kas apdraud viņa pastāvēšanu. Hērodam bija ļoti pa prātam valdošā jūdu farizeju un saduķeju reliģija, un viņi sadarbojās savā starpā. Viņiem bija kopīgas intereses un vēlme pārvaldīt ebreju tautu, gūt materiālu un citādu labumu. Viņi sēdēja savās iesildītajās komfortablajās vietiņās un cīnījās, lai paliktu tajās. Hērods ar saviem piekritējiem rūpējās, lai paliktu savās laicīgas varas pozīcijās. Farizeji un citi lielāko sektu piekritēji, līderi rūpējās par savas reliģiski – politiskās varas nostiprināšanu.

„Jo tas pats Hērods bija sūtījis un licis Jāni apcietināt un saistīt cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ; jo viņš to bija apprecējis.” (Marka 6:17)

Jānis Kristītājs skaidri pateica ķēniņam Herodam viņa grēku. Par to viņu arestēja un vēlāk arī nocirta galvu. Par to, ka viņš runāja patiesību. Tas bija pa prātam gan farizejiem, gan saduķejiem, gan Herodam.

„Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā varētu Viņu pieķert kādā vārdā. 16 Un tie sūtīja savus mācekļus pie Viņa ar ķēniņa Hēroda ļaudīm (..)” (Mat. 22:15)

Farizeji kopā ar valsts varas pārstāvjiem nāk un novēro Kristu, lai Viņu pieķertu kādā noziegumā, kādā nepilnībā, kādas instrukcijas nepildīšanā vai nodokļa nemaksāšanā, lai varētu Viņu apsūdzēt un iznīcināt. Politika vienmēr ir bijis lielisks ierocis. Piemēram, vācu krustnešu iebrukums Latvijā. Līdz 1200. gadam šeit bija vietējās ciltis, savi dievi un savi ķēniņi, bet tad atnāca vācu krustneši ar kristīgo ticību. Viņi uzspieda šo ticību ar uguni un zobenu. Tā bija tā laika katoļu reliģiskā vara kopā ar politisko varu. Tur bija tirgotāji, kuriem interesēja Latvijas teritorija. Pievērst latvieti katoļu ticībai nozīmēja pievērst latvieti Vācijas impērijai. Reliģija veiksmīgi tika lietota politiskiem un ekonomiskiem mērķiem. Nokristījies? Tagad tu esi mūsējais. Maksā nodokļus! Viņi kristīja ar varu un latvieši pēc tam gāja Daugavā un mazgāja šo „kristību” nost. Latviešu ciltis sacēlās, nogalināja daudz mūku un krustnešu, bet vācieši sūtīja jaunus. Tā viņi šeit nostiprinājās. Un vēl līdz šai dienai šīs politikas sekas un tā mācība, ko viņi šeit mācīja, joprojām ir cilvēku galvās no paaudzes uz paaudzi. Ir tikai viena ticība. Jā, ir gan viena pareizā, un tā ir Bībeles mācība! Nav vienīgās pareizās draudzes. Ir ticīgie, kuri pielūdz Kristu un dzīvo pēc Viņa prāta. Un latviešu tautai ir naids pret krustnešiem, “kristīgās ticības nesējiem”. Tas atspoguļojas latviešu dzejnieku darbos, piemēram, eposā „Lāčplēsis”. Lāčplēsis cīnījās ar Melno bruņinieku un abi iekrita Daugavā. Ko tas nozīmē? To, ka šī cīņa nekad nebeigsies. Eiropai vienmēr būs intereses šeit. Arī mūsu austrumu kaimiņam – Krievijai, vienmēr būs šeit intereses. Un latviešu tauta ļoti labi atceras krustnešu noziegumus, vācu baronu un muižnieku kundzību. Cik daudz mums Latvijā ir dažādas pilsdrupas? Tās visas ir vācu impērijas paliekas. Cik daudz muižas mums ir laukos. Muiža bija centrs, blakus bija baznīca un mācītājs sludināja to, kas bija vajadzīgs muižniekam. Draudze pildīja tikai latviešu tautas pārvaldīšanas funkciju. Kāpēc mūsu tautā ir tāda attieksme pret kristiešiem? Vācu krustnešu grēki un latviešu tautas naids pret viņiem. Un ja mēs esam kristieši, tad šis naids reizēm ir vērsts arī pret mums. Un var viņus saprast. Šie cilvēki gan nesauks mūs par sektām, jo viņu naids vērst pret visām draudzēm.

Promuižnieciskā vācu valdošā baznīca pagājušajos gadsimtos. Un proimpēriskā Krievijas valdošā baznīca Latvijā pagājušajos gadsimtos. Uz Latvijas teritoriju pretendēja gan Krievija, gan Vācija, gan Zviedrija. Te ir mainījušās varas juku jukām. Un katra vara ir nākusi ar savu reliģiju. Vācieši nāca ar katolismu, Krievija nāca ar pareizticību, Zviedrija nāca ar protestantismu. Visu šo varu interesēs bija kristīt latviešus savā ticībā. Ja tu pievērs cilvēku savai ticībai, viņš ir lojāls vai nu vācu, vai krievu impērijai. Un šo valstu politikas uzspiestā domāšana ir saglabājusies mūsu tautā no paaudzes paaudzē. Un arī tāpēc pret kristietību ir tik negatīva attieksme.

Komunistu mantojums. Komunistu līderi mācīja un solīja paradīzi zemes virsū bez paša Dieva. Mācīja, ka visi citādi domājošie ir jāpārmāca vai jāiznīcina. Rezultātā tika iznīcināti 100 000 000 cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2. Pasaules kara upuri. Kad es mācījos skolā, mums bija ateistu pulciņš. Šī pulciņa vadītāja dabūja iesauku „ateja”. Un neviens negribēja būt „atejistu” pulciņa vadītājs! Tāds nosaukums! Pusaudžiem daudz nevajag, viņi izdomā visu ko. Tomēr skolās mācīja ateismu. Tādas blēņas un melus! To uzspieda skolā un plašsaziņas līdzekļos un tas viss ir palicis cilvēku apziņā. Apmelojumi, ka kristieši ēd mazus bērnus un tamlīdzīgi, visi nāk no turienes. Visas naidīgās varas Latvijā vienmēr ir noskaņojušas cilvēkus pret patiesu ticību Kristum.

Maskavas politika. Bez jokiem. Vari palasīt ziņās internetā, ko dažādi politiķi un analītiķi runā, tad tu sapratīsi to pašu, ko es. Tas vairs nav nekāds noslēpums, ka viņi strādā pie visu jauno evaņģēlisko draudžu nomelnošanas, saskalda Latvijas iedzīvotājus pareizticīgajos un sektantos. Ir tikai pareizticīgie un visi pārējie ir sektanti. Maskavas čekisti strādā pie sabiedrības šķelšanas visās iespējamās frontēs. Viņi skalda mūsu sabiedrību krieviski runājošajos un latviski runājošajos, bagātajos un nabagajos. Strādnieku un zemnieku šķira, kurai noteikti jābūt neapmierinātai ar Latvijas valdību un kārtību. Un visbiežāk minētā strādnieku šķira ir bezdarbnieki un dzērāji, kā arī dažādi antisociāli elementi. Šādi Maskava piekopj SKALDI UN VALDI politiku Latvijā un pagaidām sekmīgi tas izdodas. Pats nožēlojamākais ir tas, ka šajos čekistu propagandas tīklos ieķeras vai pat pārdodas dažādi Latvijas populārākie mediji un popularizē šos melus. Gadu simtiem Krievijas impērijas politika attiecībā uz Latvijas un arī citām tautām ir viena: Viena ticība (pareizticība), viena valoda (krievu), viens ķēniņš (cars).

Un tāpēc visās šajās frontēs slepenie dienesti Latvijā strādā, lai skaldītu mūsu valsti, izmantojot reliģiju, izmantojot valodu, tautību, rasi un izmantojot šķirisko piederību, to, vai cilvēks ir bagāts vai nabags.

Džordžs Frīdmens ir Privātās izlūkošanas un analītiskās organizācijas STRATFOR dibinātājs un izpilddirektors. Lūk, viņa analītiskā prognoze Latvijai. Latvijas teritorija Krievijai ir ļoti vajadzīga viņu drošībai. Ap 2020. gadu krievi iesāks procesus, lai neitralizētu Baltijas valstis. Krievu rīcībā būs trīs līdzekļi, ar kuru palīdzību tie centīsies ietekmēt trīs Baltijas valstis. Pirmkārt, slepenās operācijas. Krievi sāks finansēt un mudināt rīkoties krievu minoritātes šajās valstīs, kā arī citus prokrieviskos elementus, kuri tiks uzpirkti tāpat, kā to dara ASV ar nevalstiskajām organizācijām visā pasaulē. Kad Baltijas valstis apspiedīs šīs kustības, tas dos krieviem izmantot otru līdzekli – ekonomiskās sankcijas, pirmām kārtām pārtraukt dabas gāzes piegādi. Visbeidzot krievi izmantos militārus draudus, izvietojot lielas karaspēka daļas uz Baltijas valstu robežas. Psiholoģiskais spiediens būs milzīgs. Frīdmens to prognozē ap 2020. gadu, taču tas viss, draugi, jau notiek šodien. Ilgu laiku pasaulē bija tikai divas lielvaras – Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība. Joprojām to starpā notiek cīņa. Šobrīd Latvija ir NATO valsts, bet arī Krievija ir ieinteresēta šajā vietā, cenšas destabilizēt mūsu valsti un panākt, ka šeit pie varas ir viņiem lojāli politiski spēki, līdzīgi, kā viņi to izdarīja Ukrainā. Šobrīd Ukrainas patrioti sēž cietumā. Krievija to pašu cenšas panākt arī šeit.

Lūk, no kurienes šī Totalitāro sektu apkarošanas komiteja! Viņi visi runā ar krievu akcentu! Lūk, no kurienes internetā parādās tik nenormāli daudz komentāri un raksti par „Jauno Paaudzi”, „Prieka Vēsti” un citām evaņģēliskajām draudzēm! Krievija tērē 30 miljonus rubļu sabiedrības viedokļa ietekmēšanai sociālajos tīklos. Facebook un Tvnet komentāros sēž viņu cilvēki un darbojas.

Latvijas iekšpolitika ir vēl viens iemesls sabiedrības negatīvajai attieksmei pret jaunajām draudzēm. Pirms kāda laika mums bija Latvijas 1. partija. Tur bija daudzi mācītāji un kristieši, kuri devās politikā. Tad sākās partiju cīņas un nomelnošanas kampaņa. Ja kāds no viņiem piederēja pie „Jaunās Paaudzes” vai kādas citas evaņģēliskās draudzes, tad žurnālisti meklēja un izmantoja visu, lai tikai viņus nomelnotu. Tika rādīts, kā draudzēs cilvēki krīt zemē, smejas un kliedz, kā tiek vākti ziedojumi. To visu rādīja televīzijā, bieži vien atsevišķus kadrus, izraujot no konteksta un apzināti veidojot negatīvu sižetu. Tātad, arī Latvijas iekšpolitika nav mums bijusi labvēlīga. Caur masu medijiem šie politiķi veido sabiedrības viedokli. Tas ir tas, ko viņi redz un ko viņi dzird.

6. Īstu antikristīgu, sātanisku sektu noziegumi un nejēdzības

Reizēm mūs pilnīgi nepamatoti pielīdzina viņiem. Sātanistu melnajās misēs notiek izvarošanas, slepkavības, cilvēku upurēšana, asins dzeršana un citas nejēdzības un šausmīgas lietas. Lūk, citāts no sātana bībeles: „Mīli tos, kuri to ir pelnījuši, bet ienīsti, tos, kuri tevi neciena. Cilvēks ir tikai dzīvnieks, kurš tikai dažreiz ir labāks, bet daudz biežāk ir sliktāks nekā citi dzīvnieki un, kurš “garīgās un intelektuālās attīstības” dēļ ir kļuvis par visizvirtušāko dzīvnieku no visiem.” Lūk, kāda filozofija. Dzīvnieku var nogalināt, var upurēt un var vadāt ķēdītē. Lūk, ko kāds sātanists Itālijā raksta savā dienasgrāmatā: „Bez žēlastības turpināt ienaidnieku iznīcināšanu, ziedojot viņu pīšļus tam, kurš sēž tronī”. Viņus pēc tam tiesāja par asins dzeršanu un slepkavībām.

7. Nauda

Daudziem cilvēkiem nez kāpēc ir priekšstats, ka draudzei jāpastāv un jādarbojas bez naudas. Viņi neiedomājas, ka arī viņi dzīvo valstī, kur no mūsu nodokļiem tiek uzturētas gan visas amatpersonas, gan valsts struktūras mūsu pašu drošībai un valsts funkcionēšanai. Tieši tāpat ir arī draudzē. Šeit ir un būs 10. tiesa, šeit ir un būs brīvprātīgie ziedojumi. Šeit būs pilna laika kalpotāju algas un labas algas. Būs telpas, nami un viss pārējais. Bez naudas nevar pastāvēt neviena organizācija. Tāpēc es brīnos par cilvēkiem, kuri kaut ko iebilst un saka, ka draudzē izspiež naudu. Dieva griba ir, ka mēs dodam līdzekļus Viņam un Viņa darbam. Arī valsts vairs nebūs valsts, ja tā nevāks nodokļus. Valsts vadītāji un amatpersonas saņem algu no mūsu nodokļiem. Un tāpat kā valstī, tā arī draudzē ir iespējama sava stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Starp citu, viens no Jēzus mācekļiem, Jūda, bija zaglis. Valsts korupcijas novēršanas dienests pieķer amatpersonas un pēc tam tās rāda televīzijā. Gadās, ka arī draudzē kāds zog. Arī šeit notiek tādas lietas. Kas notiks, ja valstī neviens nemaksās nodokļus? Tad tev būs diskriminācija! Kas būs, ja nebūs vairs ne policijas, ne medicīnas, ne ugunsdzēsēju? Kas būs ja nebūs ne skolas, ne pensiju sistēmas? Valstī sāksies anarhija, bandas karos savā starpā un līs asinis.

„Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas.” (Jāņa 12:6)

Tie, kas apvaino draudzi naudas izspiešanā, droši vien lielākā daļa paši ir no tiem, kas nodokļus nemaksā valstij. Jūda tāpat teica par eļļu, kura nav pārdota. Tie var būt arī cilvēki, kuri neizprot došanas principus, kurus saprot ikvienas plaukstoša uzņēmuma līderi. Tāpat tie var būt cilvēki, kam nauda ir Dieva vietā.

8. Mūzika

„Lai viņi teic Viņa Vārdu ar stabulēm, lai viņi Viņam dārdina ar bungām un spēlē ar cītarām.” (Ps. 149:3)

„Teiciet Viņu ar bungām un vijīgām dejām, teiciet Viņu ar stīgu un flautas skaņām!” (Ps. 150:4)

Draudzi apvaino, ka tajā spēlē pasaulīgu un sātanisku mūziku. Patiesībā nevis mēs no pasaules un sātanistiem esam aizguvuši roku un popmūziku, bet viņi no mums, no Dieva. Lucifers bija slavēšanas eņģelis. Bungas un stīgu instrumenti bija jau pirms tūkstošiem gadu. Ilgi pirms rokenrola paaudzes.

„Un Dāvids pavēlēja levītu vadoņiem, lai viņi izrauga savus brāļus dziedātājus ar mūzikas instrumentiem – cītarām, arfām, cimbālēm un zvaniņiem, kas lai tālu skandina svētku prieku.” (1. Laiku 15:16)

9. Pārdabiskais elements

Cilvēki piedauzās pie Svētā Gara izpausmēm draudzē. „Tur krīt zemē! Tur zombē un hipnotizē”. Kāda māsa reiz teica: „kad pirmo reizi biju dievkalpojumā „Jaunajā Paaudzē”, man pirms tam bija sastāstījuši, ka tur zog un izkrāpj naudu, lai uzmanos. Kad izgāju priekšā, lai pieņemtu Jēzu, visu laiku turēju roku uz kabatas, lai man neizvelk visu naudu!” Cilvēki reāli tic muļķībām, jo par to raksta masu saziņas līdzekļos. Cilvēki bīstas no pārdabiskā elementa draudzē un domā, ka kāds viņus caur to dabūs zem savas kontroles, manipulēs un izmantos saviem mērķiem. Zemē krišana, konvulsijas, mēles, Svētā Gara izpausmes un brīnumi. Cilvēki neizprot šīs lietas un tāpēc baidās no tām. Taču Bībele ir pilna ar pārdabisko, ar brīnumiem. Lūk, piemēri:

Priesteri nevar nostāvēt no Dieva godības:

„Un, vienlaicīgi iesākoties mūzikai un dziesmai, šķita, it kā būtu tikai viens, kas taurētu, un viens, kas dziedātu, un tikai skanētu viena balss, kas To Kungu teiktu un slavētu Viņu; un, kad uz augšu pacēlās tauru, cimbāļu un citu instrumentu un slavas dziesmas skaņas, pauzdamas: “Jo Tas Kungs ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” – tad viss nams, Tā Kunga nams, piepildījās ar mākoni, tā ka priesteri nevarēja nostāvēt, lai kalpotu, šī mākoņa dēļ, jo Tā Kunga godība bija piepildījusi Dieva namu.” (2. Laiku 5: 13-14)

Draugs, zemē krišana ir aprakstīta Bībelē! Tas nenozīmē, ka mums visur vienmēr un visur ir jākrīt, taču ja notiek šāda pārdabiska lieta, tas ir atrodams Bībelē. Tas ir Dieva godības pieskāriens.

Sauls un viņa pavadoņi nokrīt no Dieva godības uz Damaskas ceļa:

„Mēs visi nokritām pie zemes, un es dzirdēju balsi ebreju valodā uz mani sakām: Saul, Saul, ko tu Mani vajā? Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt.” (Ap. d. 26:14)

Viņi nevis vienkārši pielūdza Dievu, bet nokrita pie zemes, spožas gaismas apmirdzēti.

Jēzus gūstītāji nokrīt:

„Kad nu Viņš teica: Es tas esmu, – tie atkāpās un nokrita pie zemes.” (Jāņa 18:6)

Daniels nokrīt no Dieva godības:

„Es, Daniēls, biju vienīgais, kas redzēja šo parādību; visi citi, tie vīri, kas bija pie manis, to neredzēja; tos pārņēma tādas bailes, ka tie aizbēga un paslēpās. Es paliku viens pats un uzlūkoju šo vareno parādību. Man izzuda visi spēki, mans vaigs zaudēja savu krāsu līdz nepazīšanai, un es kļuvu galīgi bezspēcīgs. Kad viņš iesāka skaļi runāt un kad es izdzirdēju viņa vārdu plūsmu, es nokritu kā pamiris uz sava vaiga pie zemes.” (Dan. 10: 7-9)

Jānis nokrīt no Dieva godības:

„Un, kad es redzēju Viņu, es nokritu pie Viņa kājām kā miris, bet Viņš man uzlika Savu labo roku, sacīdams: nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais un Dzīvais.” (Atkl. 1:17)

Raustīšanās, brēkšana, zemē krišana atbrīvošanas laikā:

„Un viens no ļaudīm Tam atbildēja: “Mācītāj, es savu dēlu pie Tevis esmu atvedis, tam ir mēms gars. Un tas izgāja, brēkdams un to stipri raustīdams, un viņš kļuva līdzīgs mironim, tā, ka daudzi sacīja: “Tas ir nomiris.”” (Marka 9:17;26)

Kad no cilvēka izdzen ļaunos garus, bieži ir izpausmes. Cilvēks kliedz, trīc, vemj, šķauda, klepo. Un tas ir Bībelē. Izņem no Bībeles ārā brīnumus un tev vairs nekas nepaliks pāri no Dieva vārda. Draugi, es ticu brīnumiem.

Jēzus Ģetzemanes dārzā trīcēja:

„Un Viņš paņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un iesāka baiļoties un trīcēt,” (Marka 14:33)

Mēles. Apreibums, eiforija no Svētā Gara pieskāriena:

„(..) un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. (..) Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: “Kas tas ir?” Bet citi zobodamies sacīja: “Tie salda vīna pilni.”” (Ap. d. 2:4;12-13)

Dievs grib, ka mēs visi runājam mēlēs:

„Es gribētu, ka jūs visi varētu runāt mēlēs, bet vēl vairāk, ka jūs pravietotu. Jo tas, kas pravieto, ir lielāks nekā mēlēs runātājs, ja pēdējais nesniedz paskaidrojumu, lai draudze tiktu celta.” (1. Kor. 14:5)

Brīnumi ir līdzejoša zīme patiesiem kristiešiem:

„Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Mr.16:17-20)

Mācekļi izdzen ļaunos garus un dziedina slimos:

„(..) un izdzina daudz ļaunu garu un svaidīja daudz vājus ar eļļu un darīja viņus veselus.” (Marka 6:13)

10. Kristiešu pasivitāte

Pasaule mums „taisa” uz galvas, jo mēs paši esam pasīvi! Es meklēju iestādes, kur griezties diskriminācijas gadījumos, kad ir pārkāptas mūsu likumīgās tiesības. Bija dažādas iestādes un centri. Sieviešu, bērnu, invalīdu, homoseksuālistu un lesbiešu tiesību centri. Tikai nebija neviena kristiešu tiesību aizsardzības centra. Tātad, kristieši nedomā par savu aizsardzību un neizmanto visus Dieva dotos ieročus.

„Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu, ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem.” (Ef.6:11-18)

Kā cīnīties pret šādiem sabiedrības aizspriedumiem un uzbrukumiem?

Lūk, Dieva ieroči, kā cīnīties un aizstāvēt sevi, kad tevi saukā par sektantu, kad tevi diskriminē un neiecietīgi izturas. Ieroči cīņai pret ienaidniekiem, kas jūs vajā:

Mācība

Māci cilvēkus! Izsūti šīs svētrunas ierakstus un tās iztirzājumu visiem, kas tevi vajā vai kuri saskaras ar vajāšanām.

„Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:32)

Draugs, patiesība par to, kas tad ir sektas, atvērs acis šiem cilvēkiem. Māci viņus! Es mācu jūs, jūs mācat savus cilvēkus grupiņās. Izglīto viņus šajā jautājumā.

„Un ļaudis nāca atkal kopā pie Viņa, un Viņš, kā parasts, tos atkal mācīja.” (Marka 10:1)

„Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16:20)

Lūgšana un gavēšana

„Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā.” (Mat. 5:44)

Kas mums jādara ar tiem cilvēkiem, kuri mūs vajā? Jālūdz par viņiem Dievs. Ko lūgt? Vispirms, lai Dievs viņiem piedod. Arī vajātājus Dievs grib izglābt. Kristus izglāba Saulu un piedeva viņam. Sauls, vēlāk Pāvils, raksta:

„Kaut gan iepriekš biju zaimotājs, vajātājs un varmāka; tomēr es esmu apžēlots, jo es nezinādams esmu darījis to neticībā.” (1. Tim. 1:13)

Kāds acīmredzot bija lūdzis par viņu, lai viņš atgriežas pie Dieva. Lūdz arī tu, un gavē!

Lūgšana un slavēšana atver durvis un važas krīt Pāvilam un Sīlam Filipos.

„Ļaužu pulks sacēlās pret tiem, un pilsētas pārvaldnieki tiem noplēsa drēbes un pavēlēja tos šaust rīkstēm. Pēc daudz sitieniem viņi tos iemeta cietumā un pavēlēja cietuma sargam tos stingri apsargāt. Šis, dabūjis tādu pavēli, tos iemeta cietuma dziļākajā vietā un viņu kājas ielika siekstā. Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzītie viņos klausījās. 26 Piepeši notika liela zemestrīce, tā, ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas.” (Ap. d. 16: 22-25)

Viņus vajāja, bet viņi slavēja un lūdza. Un notika liela atbrīvošana! Slavē, pielūdz, gavē, lūdz, un Dievs tev palīdzēs. Viņš pārdabiskā veidā iejauksies.

Piedošana, Neatmaksāt ar ļaunu, Laba darīšana

„Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet!” (Rom. 12:14)

„Un mēs grūti strādājam savām rokām. Mūs lamā, un mēs svētījam; mūs vajā, un mēs paciešam.” (1. Kor. 4:12)

Mīlestība

„Bet jums, Saviem klausītājiem, Es saku: mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst.” (Lūk. 6:27)

Garīgās autoritātes lietošana, lai apturētu.

Būs gadījumi, kad tu mīlēsi šo cilvēku, savu ienaidnieku, piedosi viņam, un tomēr ir reizes, kad šādi uzbrukumi ir jāneitralizē ar garīgās autoritātes palīdzību. Jēzus lietoja Savu autoritāti un izdzina no Tempļa reliģiozos biznesmeņus. Viņš ar pātagu izdzina visus baložu pārdevējus un apgāza naudas mainītāju galdus.

„Un, iztaisījis pātagu no auklām, Viņš visus izdzina no Tempļa, aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus.” (Jāņa 2:15)

Ar lūgšanu un Dieva vārda apliecināšanu neitralizē šo cilvēku ietekmi savā dzīvē. Dievam nav tīkami Viņa pretinieki.

„Kas nonāvējuši Kungu Jēzu un praviešus, kas mūs vajājuši, kas Dievam nav patīkami un ir naidīgi pret visiem cilvēkiem.” (1. Tes. 2:15)

Pāvils padara aklu evaņģēlija sludināšanas pretinieku, kādu, kurš mēģināja novērst no ticības cilvēku, kuram viņš sludināja.

„Pārstaigājuši visu salu līdz Pafai, viņi sastapa kādu zīlnieku, viltus pravieti, jūdu, vārdā Barjēsus. Tas bija viens no prokonsula Sergija Paula, gudra vīra, pavadoņiem. Ataicinājis Barnabu un Saulu, viņš ļoti vēlējās dzirdēt Dieva vārdu. Bet Elima – zīlnieks, tā tiek tulkots viņa vārds, viņiem nostājās pretī, cenzdamies prokonsulu novērst no ticības. Bet Sauls, saukts arī Pāvils, Svētā Gara pilns viņu uzlūkojis, sacīja: “Ak tu velna bērns, visas viltības un blēdības pilns, visas taisnības ienaidnieks, vai tu nemitēsies sagrozīt Tā Kunga taisnos ceļus? Redzi, Tā Kunga roka ir pret tevi, tu būsi akls un kādu laiku neredzēsi sauli.” Tūdaļ krēsla un tumsa apņēma viņu, un, taustīdamies ap sevi, viņš meklēja, kas viņu vestu pie rokas. Tad prokonsuls, redzēdams notikušo, kļuva ticīgs, brīnīdamies par Tā Kunga mācību.” (Ap.d.13: 6-12)

Elija iznīcina pretiniekus. Ķēniņš Ahasja sūt gūstītājus, bet uguns tos aprija.

„Pēc Ahaba nāves Moābs atkrita no Israēla. Kad Ahasja izkrita cauri savas augštelpas loga režģiem Samarijā, sasitās un gulēja slims, tad viņš nosūtīja vēstnešus un tiem sacīja: “Ejiet un iztaujājiet Ekronas dievu Baal-Zebubu, vai es no šīs slimības izveseļošos!” Bet Tā Kunga eņģelis sacīja Elijam no Tisbes: “Celies, dodies pretī Samarijas ķēniņa sūtņiem un saki viņiem: vai tad Israēlā nav Dieva, ka jūs ejat, lai izjautātu Ekronas dievu Baal-Zebubu? Tāpēc Tas Kungs saka tā: no tās gultas, kur tu guli, tu vairs nepiecelsies, jo tu mirdams mirsi!” Un Elija devās tālāk. Kad vēstneši nāca atpakaļ pie ķēniņa, tad viņš tiem jautāja: “Kāpēc jūs esat nākuši atpakaļ?” Un tie viņam atbildēja: “Kāds vīrs nāca mums pretī, un tas mums teica: ejiet, griezieties atpakaļ pie ķēniņa, kas jūs ir sūtījis, un sakiet viņam: tā saka Tas Kungs: vai tad Israēlā nav Dieva, ka tu esi sūtījis, lai izjautātu Ekronas dievu Baal-Zebubu? Tādēļ no tās gultas, kurā tu esi iekāpis, tu vairs neizkāpsi, jo tev jāmirst.” Tad viņš tiem jautāja: “Kāds tas vīrs izskatījās, kas jums nāca pretī un uz jums šos vārdus runāja?” Un tie viņam atbildēja: “Tas vīrs bija spalvainā apģērbā un ādas apsēju ap saviem gurniem.” Tad viņš nodomāja: tas ir Elija no Tisbes. Un viņš pie tā nosūtīja virsnieku pār piecdesmit vīriem līdz ar tiem piecdesmit, kas bija pie viņa. Un, kad tas bija pie viņa kalnā uzkāpis, tad redzi, Elija sēdēja kalna virsotnē, un tas uz viņu sacīja: “Tu, Dieva vīrs, ķēniņš ir pavēlējis: kāp zemē!” Bet Elija atbildēja un sacīja virsniekam pār piecdesmit vīriem: “Ja es tiešām esmu Dieva vīrs, tad lai uguns nonāk no debesīm un aprij tevi un tavus piecdesmit vīrus!” Tad krita no debesīm uguns un aprija viņu līdz ar viņa piecdesmit vīriem.  Bet ķēniņš no jauna pie tā nosūtīja citu virsnieku pār piecdesmit un viņa piecdesmit vīrus; tas viņu uzrunāja un sacīja: “Tu, Dieva vīrs, tā saka ķēniņš: steidzies ātri, nāc lejā!” Bet Elija atbildēja un tiem sacīja: “Ja es esmu Dieva vīrs, tad lai uguns krīt no debesīm un lai aprij tevi ar taviem piecdesmit vīriem!” Tad Dieva uguns krita no debesīm un aprija to un viņa piecdesmit vīrus. Bet ķēniņš nosūtīja vēl trešo virsnieku pār piecdesmit vīriem līdz ar tiem piecdesmit, kas bija pie viņa. Kad nu šis trešais virsnieks uzkāpa pie viņa augšā, tad viņš nokrita Elijas priekšā ceļos, lūdza piedošanu no viņa un sacīja viņam: “Tu, Dieva vīrs, es tevi lūdzu, lai mana dvēsele un šo tavu piecdesmit kalpu dvēseles ir dārgas tavās acīs! Redzi, uguns nonāca no debesīm, un tā aprija tos divus iepriekšējos virsniekus pār piecdesmit līdz ar viņu piecdesmit vīriem; bet nu tagad – lai mana dzīvība ir dārga tavās acīs!” Tad Tā Kunga eņģelis sacīja Elijam: “Nokāp kopā ar viņu un nebīsties no viņa!” Tad Elija cēlās un nokāpa, un gāja kopā ar viņu pie ķēniņa. Un viņš sacīja tam: “Tā saka Tas Kungs: tāpēc, ka tu esi sūtījis sūtņus, lai tie izjautātu Ekronas dievu Baal-Zebubu, it kā Israēlā nebūtu Dieva, kuru varētu izvaicāt, tāpēc tu no tās gultas, kurā tu esi iekāpis, vairs neizkāpsi laukā, jo tev jāmirst.” Un tā viņš nomira, kā Tā Kunga vārds, ko Elija bija vēstījis, sacīja; un Jorāma, Jūdas ķēniņa Jošafata dēla, otrā valdīšanas gadā, Jorāms kļuva ķēniņš viņa vietā, jo viņam nebija dēla. Un, kas vēl stāstāms par Ahasju, ko viņš ir darījis, – tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.” (2. Ķēniņu 2:1-18)

Ar šādām lietām nevajadzētu pārspīlēt. Tomēr ir reizes, kad man un tev ir jālieto mums Dieva dotā autoritāte. Un nu būs pats interesantākais.

Likumīgās, valsts garantētās tiesības

Dievs grib, ka mēs izmantojam visas iespējas, ko mums dod valsts vara, lai celtu Dieva valstību un cīnītos pret ļaunumu. Bībele māca mūs pakļauties laicīgajām varām. Taču tas nenozīmē tikai pakļauties, tas nozīmē lietot arī visas privilēģijas, kuras Dievs mums dod caur laicīgo valsts varu. Visu, kas nav pretrunā ar Dieva vārdu.

„Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu. Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas, labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu, jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.” (Rom. 13:1-4)

Tu vari mīlēt savu ienaidnieku, piedot un lūgt par viņu, un tomēr nodot viņu likuma varai! Valsts ir kalpone tavā labā. Un cilvēkam ir jāsaņem sods par to, ka viņš diskriminē otru. Pāvils izmantoja savas tiesības, ko garantēja valsts likums.

„Bet Pāvils sacīja: “Es esmu jūds, tarsietis, ievērojamās Kilikijas pilsētas pilsonis; es tevi lūdzu, atļauj man runāt uz ļaudīm.”” (Ap. d. 21:39)

Kad Pāvils to pateica, romiešu vienības komandieris pret viņu izturējās citādi.

„Bet komandieris turpināja: “Es par lielu maksu esmu ieguvis šīs pilsoņa tiesības.” Pāvils sacīja: “Bet es tāds jau esmu piedzimis.”” (Ap. d. 22:28)

Izmanto savas likumīgās tiesības!

Valsts likumi.

Latvijas Satversme, valsts pamatlikums.

1. Pants. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

95. Pants. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.

99. Pants. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.

100. Pants. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

102. Pants. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Reliģisko organizāciju likums.

2. Panta 2. punkts. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas iedzīvotājiem tiesības uz reliģijas brīvību, kas ietver tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, individuāli vai kopā ar citiem pievērsties kādai reliģijai vai nepievērsties nevienai no tām, brīvi mainīt savu reliģisko vai citu pārliecību, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus.

4. pants. Iedzīvotāju līdztiesība neatkarīgi no viņu attieksmes pret reliģiju. 1. Punkts. Tieša vai netieša iedzīvotāju tiesību ierobežošana vai priekšrocību radīšana iedzīvotājiem, kā arī jūtu aizskaršana vai naida celšana sakarā ar viņu attieksmi pret reliģiju ir aizliegta. Par šā noteikuma pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.

2. Punkts. Nevienai personai savas reliģiskās pārliecības dēļ nav tiesību neievērot likumus.

3. Punkts. Norāde par attieksmi pret reliģiju vai par konfesionālo piederību valsts izsniegtajos personas dokumentos netiek fiksēta.

4. Punkts. Valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, kā arī uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām aizliegts no saviem darbiniekiem un citām personām prasīt ziņas par viņu attieksmi pret reliģiju vai par konfesionālo piederību. Likumā paredzētās reliģisko organizāciju tiesības aizsargā valsts. Valstij un pašvaldībām un to institūcijām, kā arī sabiedriskajām un citām organizācijām nav tiesību iejaukties reliģisko organizāciju reliģiskajā darbībā.

3. Pants. Valsts atzīst vecāku un aizbildņu tiesības audzināt savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību.

6. Pants. Reliģisko organizāciju un ticīgo darbība ir ierobežojama tikai tajos gadījumos, kad tiek pārkāpta Latvijas Republikas Satversme un likumi.

Kas ir diskriminācija?

Diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ. Eiropas Savienības direktīvas un Lisabonas līgums izceļ sešus galvenos aizliegtos diskriminācijas pamatus: dzimums, rase vai etniskā izcelsme, reliģiskā vai cita pārliecība, invaliditāte, vecums un seksuālā orientācija. Personas aizskaršana ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar kādu no aizliegtajiem diskriminācijas pamatiem (dzimums, vecums utt.) un kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides radīšana.  Tomēr ne vienmēr, kad vērojama atšķirīga attieksme, ir notikusi diskriminācija. Diskriminācija ir tad, ja atšķirīga attieksme ir nepamatota. Piemēram, sieviešu klubā nevar nākt vīrieši. Celtniecības firma nepieņems darbā šuvēju. Tāpat draudzes locekļi var būt tie, kas ievēro draudzes mācību. Un tā nav tiesību ierobežošana. Bet ja tu melnādainam cilvēkam uz galda nepārtraukti liksi banānus vai zīmītes ar tekstu: „Brauc uz Āfriku!”, tad tā ir diskriminācija. Ja sieviete uzskata, ka viņas darba kolēģu joki par sievietēm ir divdomīgi, un nejauši pieskārieni viņu aizskar, tad tā ir diskriminācija uz dzimuma pamata. Ja tevi diskriminē tavā ģimenē, skolā vai darbavietā tavas reliģiskās pārliecības dēļ, valsts iestādes saka, ka ir jāziņo! Un Dieva vārds arī saka, ka ir jāziņo, jo tādā veidā tu izglābsi sevis un citus.

Kur vērsties diskriminācijas gadījumā?

Ikvienā diskriminācijas gadījumā cilvēks var vērsties Tiesībsarga birojā, kas ir vienādas attieksmes veicināšanas iestāde, kuras uzdevums ir palīdzēt diskriminācijas upuriem. http://www.tiesibsargs.lv/

Latvijas cilvēktiesību centrs aicina ziņot par diskriminācijas gadījumiem.

http://www.humanrights.org.lv

lūk, ko viņi paši raksta: „Ja esat kļuvis par naida nozieguma upuri, lūdzu, aizpildiet veidlapu un aizsūtiet uz office@humanrights.org.lv vai pa pastu. Visa informācija paliks konfidenciāla.”

Naida motivēts noziegums ir kriminālnoziegums, kas vērsts pret personu vai īpašumu un kura motīvs ir aizspriedumi/naids pret personu, tās rases, ādas krāsas, etniskās izcelsmes/tautības, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības, invaliditātes vai citu pazīmju dēļ. Ja kāds tevi pagrūž vai nolamā tavas ticības dēļ. Tas ir ļoti smags pārkāpums. Ja tevi ģimenē sit tāpēc, ka tu apmeklē draudzi, tas ir smags kriminālnoziegums. Katrā ziņā daudz smagāks, nekā tad, ja konflikts būtu noticis tāpat vien.

Šie noziegumi ir īpaši bīstami, jo tie ir vērsti pret cilvēka identitāti, pret to, kas jūs esat (vai kas jūs šķietat uzbrucējam). Tie skar ne tikai konkrēto cilvēku, bet arī citus grupas pārstāvjus ar tādām pašām pazīmēm un kuri uztver šos noziegumus kā vērstus arī pret sevi.

Naida motivētiem noziegumiem var būt dažādas izpausmes formas:

• Rasistiski draudi vai aizskārumi, kas var būt mutiski vai rakstiski

• Īpašuma bojāšana

• Naidīga satura materiālu izplatīšana

• Aizvainojoši grafiti

• Fizisks uzbrukums

Latvijas Krimināllikums paredz kriminālatbildību par naida kurināšanu uz rases, etniskās piederības un nacionālās izcelsmes, kā arī reliģiskās piederības pamata (78.,150.,151.pants). Tas arī nosaka, ka rasistisks motīvs ir atbildību pastiprinošs apstāklis par visiem citiem noziegumiem (48.pants).

Kāpēc par naida noziegumiem nepieciešams ziņot? Mums visiem ir tiesības uz cieņpilnu dzīvi kā savās mājās, tā darba vietās un uz ielas. Ja par noziegumiem netiek ziņots, pāridarītāji var veikt līdzīgus noziegumus atkal, vai nu pret Jums, vai citiem sabiedrības locekļiem. Šiem noziegumiem ir tendence eskalēt. Tie bieži sākas ar mutiskiem aizskārumiem, kas ilgākā laika periodā var pāraugt vardarbībā. Ziņojot par šiem noziegumiem, mēs varam iegūt daudz reālāku priekšstatu par to izplatību.

Interneta vietnes adreses un kontakti, kur vērsties diskriminācijas gadījumos:

LR tiesībsargs:

http://www.tiesibsargs.lv/

Latvijas cilvēktiesību centrs:

http://www.humanrights.org.lv

LR likumi zināšanai:

http://www.likumi.lv/index.php

Cīnies pret ļaunumu. Tā tu izglābsi sevi un citus, pasargāsi sabiedrību no vardarbības.

„Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo, darīdams to, tu izglābsi gan pats sevi, gan tos, kas klausās tevi.” (1. Tim.4:16)

Tātad, izmanto visus tos ieročus, par kuriem tu šodien uzzināji no šīs svētrunas. Dievs izraus tevi no visām vajāšanām jo tu zini patiesību par sektām. Lieto tos ieročus, kurus šodien tev izsniedzu. Viņi tevi vajās, taču viņiem tas neizdosies, ja tu lietosi šos ieročus.

„(..) manām vajāšanām, manām ciešanām, kas man gadījās Antiohijā, Ikonijā, Listrā; šīs vajāšanas es esmu panesis, un no visām Tas Kungs ir mani izrāvis.” (2. Tim. 3:11)

Dievs ir labs! Šajā sprediķī es neminu gadus, datumus un citus faktu pierādījumus laika trūkuma dēļ un lai vienkāršāk uztvert. Taču grāmatā būs daudz konkrētākas lietas tiem, kas vēlas iedziļināties un redzēt pierādījumus.

Debesu Tēvs! Es pateicos Tev par draudzi „Kristus Pasaulei”, par patiesību, kas dara mūs brīvus. Es Tev pateicos par zināšanām un gudrību, par ieročiem, kurus Tu mums dod. Un es slavēju Tevi arī par vajāšanām, ka tām ir jānāk un ka Tu caur tām dari mūs stiprākus un lieto Saviem mērķiem. Es Tev pateicos arī par valsts iestādēm, kurās mēs varam griezties un par kurām mēs zinām. Tad nu palīdzi mums, ka mēs katrā situācijā gudri rīkojamies, lietojot Tavus ieročus. Ka mēs spētu pastāvēt un uzvarēt, lai Latvijā mainās attieksme pret Tevi, Kristu. Lai mūsu zemē, neatkarīgi no tautības mainās attieksme pret Tevi un Tavu draudzi. Kungs! Lai katra draudze pazīst Tevi personīgi. Dzīvais Dievs! Lai šis vārds „sektants” un „sekta” iznīkst no cilvēku prātiem, lai šie vārdi tiek lietoti tikai un vienīgi pareizos nolūkos. Paldies tev, debesu Tēvs, ka Tu caur šo vārdu tik daudzus darīsi brīvus, tik daudziem atvērsi acis. Slava Tev, Kungs. tu esi labs, Tu esi brīnišķīgs! Āmen.

Svētrunas iztirzājumu rakstīja Artūrs Danenbaums

Pielikumā:

Kur vērsties diskriminācijas gadījumā

Aizsardzības mehānismi

Aizsardzības mehānismi diskriminācijas gadījumos

Strīdu risināšanai diskriminācijas gadījumos tiek izmantota gan tiesāšanās, gan alternatīvi domstarpību risināšanas veidi, piemēram, sarunu vadīšana, mediācija un izlīgums.

Ikvienā diskriminācijas gadījumā cilvēks var vērsties Tiesībsarga birojā, kas ir vienādas attieksmes veicināšanas iestāde, kuras uzdevums ir palīdzēt diskriminācijas upuriem. Sūdzības izskatīšana ir konfidenciāls un bezmaksas process. Tiesībsarga likums nosaka, ka, izskatot pārbaudes lietu, tiek veicināts izlīgums starp strīda pusēm. Ja puses nevar vienoties par izlīgumu, tiesībsargs sniedz atzinumu, kurā dod vērtējumu pārbaudes lietā konstatētajam. Tiesībsarga atzinums nav juridiski saistošs, tam ir rekomendējošs raksturs. Izvēloties tiesībsargu savu interešu aizstāvībai, personai jāņem vērā, ka sūdzības iesniegšana tiesībsargam un pārbaudes lietas ierosināšana neaptur normatīvā akta, tiesas nolēmuma, administratīva vai cita individuāla tiesību akta darbību, kā arī likumā noteikto procesuālo termiņu tecējumu.

Pēc sūdzības izskatīšanas Tiesībsarga ir tiesības, aizstāvot personu tiesības un likumiskās intereses, ar aizskartās personas piekrišanu iesniegt iestādei iesniegumu vai tiesai pieteikumu tādās administratīvajās lietās vai civillietās, kurās prasības būtība ir saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.

Tiesībsarga birojs

Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010

Tālr. (+371) 67686768,fakss67244074

e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

mājas lapa: www.tiesibsargs.lv

Ja notikusi diskriminācija darba tiesiskajās attiecībās, neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir valsts vai pašvaldības iestāde, vai privāts uzņēmums, persona var iesniegt sūdzību Valsts darba inspekcijā. Darbinieks var pieprasīt darba devējam izbeigt atšķirīgo attieksmi un prasīt no darba devēja atbilstošu atlīdzību par pieļauto pāridarījumu, ieskaitot atlīdzību par morālo kaitējumu. Valsts darba inspekcija ir tiesīga administratīvi sodīt darba devēju. Par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu var tikt piemērots naudas sodu apmērā no simt līdz piecsimt latiem (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.17 pants („Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana”))

Valsts darbs inspekcija

K.Valdemāra iela 38 k-1, Rīga, LV-1010

Tālr. (+371) 7021704, konsultatīvais tālrunis (+371) 67186522

e-pasts: vdi@vdi.gov.lv

mājas lapa: www.vdi.gov.lv

Ja cilvēks uzskata, ka darba attiecībās pret viņu vērsta diskriminācija, viņam ir tiesības vērsties tiesā, prasot atzīt, ka notikusi diskriminācija, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Šajā gadījumā svarīgi ir rīkoties nekavējoties – saskaņā ar Darba likumu lielākajā daļā diskriminācijas gadījumu var iesniegt prasību tiesā trīs mēnešu laikā. Ja diskriminācija ir notikusi, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, prasība tiesā ceļama viena mēneša laikā.

Par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu reklāmā persona var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

K.Valdemāra iela 157, Rīga, LV-1013

Tār. (+371) 65452554

e-pasts: ptac@ptac.gov.lv

mājas lapa: www.ptac.gov.lv

Diskriminācijas gadījumos Jūs varat vērsties arī nevalstiskajās organizācijās:

Attiecībā uz visiem diskriminācijas pamatiem varat vērsties Latvijas Cilvēktiesību centrā.

Latvijas Cilvēktiesību centrs

Alberta iela 13 (7.st.), Rīga, LV-1010

Tālr. (+371) 67039295,fakss67039291

e-pasts: office@humanrights.org.lv

mājas lapa: www.humanrights.org.lv

Konsultācijas – ar iepriekšēja pieraksta.

Ja diskriminācija konstatēta darba tiesiskajā attiecībās, varat vērsties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Bruņinieku iela 29/31, Rīga, LV-1001

Tālr. (+371) 67270351, 67035960,fakss67276649

e-pasts: lbas@lbas.lv

mājas lapa: www.lbas.lv

Attiecībā uz diskrimināciju, kas vērsta pret sievietēm (tai skaitā multiplo diskrimināciju), varat vērsties Resursu centrā sievietēm „Marta”.

Resursu centrs sievietēm „Marta”

Brīvības iela 183/2-30, Rīga, LV-1012

Tālr. (+371) 67378539,fakss(+371) 67378538

e-pasts: centrs@marta.lv

mājas lapa: www.marta.lv

Individuālas konsultācijas klātienē ar iepriekšēju pierakstu

Attiecībā uz diskrimināciju, kas vērsta pret cilvēkiem ar invaliditāti, persona var vērsties Invalīdu un viņu draugu apvienībā „Apeirons” un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijā SUSTENTO

Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”

K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010

Tālr./fakss (+371) 67299277

e-pasts: info@apeirons.lv

mājas lapa: www.apeirons.lv

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO

Antonijas iela 24-6, Rīga, LV-1010

Tālr. (+371) 67590437,fakss(+371) 67802546

e-pasts: sustento@sustento.lv

mājas lapa: www.sustento.lv

Attiecībā uz diskrimināciju, kas vērsta pret cilvēkiem ar psihiskās veselības traucējumiem un intelektuālās attīstības traucējumiem varat vērsties Resursu centrā cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda”.

Resursu centrā cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda”

Mārupes iela 4-31, Rīga, LV-1002

Tālr./fakss (+371) 67442828

e-pasts: zelda@zelda.org

mājas lapa: www.zelda.org.lv

Konsultācijas – ar iepriekšēja pieraksta.

Attiecība uz diskrimināciju rases vai etniskās piederības dēļ varat vērsties Latvijas Cilvēktiesību komitejā un Afrolatviskajā asociācijā (Afrolat).

Latvijas Cilvēktiesību komiteja

Dzirnavu iela 102a, Rīga, LV-1050

Tālr. (+371) 67285633 (darbdienās no 15:00-18:00)

e-pasts: lchr@lchr.lv

mājas lapa: http://www.lhrc.lv/

Tā kā ne visos gadījumos ir viegli izprast, vai tiešām notikusi diskriminācija, tad, pirms vērsties pēc palīdzības, vēlams piefiksēt šādu informāciju:

Diskriminācijas pamats:

rase vai etniskā piederība,

invaliditāte,

seksuālā orientācija,

dzimums,

reliģija vai ticība,

vecums,

cits (kāds?).

Diskriminācijas joma:

nodarbinātība un profesionālā apmācība,

sociālā drošība,

pieeja publiskām precēm un pakalpojumiem,

izglītība,

cita (kāda?).

Kurš bija diskriminētājs?

Kad tas notika?

Kur tas notika?

Notikušā sīkāks apraksts.

Vai jums ir liecinieki?

Vai jau esat vērsies pēc palīdzības? Kur? Kāds bija rezultāts?

Diskriminācijas veidi

Diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ: dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi. Tomēr ne vienmēr, kad vērojama atšķirīga attieksme, ir notikusi diskriminācija, – diskriminācija ir tad, ja atšķirīga attieksme ir nepamatota.

Tiešā diskriminācija ir tad, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret personu saistībā ar kādu no aizliegtajiem pamatiem ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu.

Netiešā diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personai kāda diskriminācijas pamata dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

Personas aizskaršana ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar kādu no aizliegtajiem diskriminācijas pamatiem (dzimums, vecums utt.) un kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides radīšana.

Norādījums vai aicinājums diskriminēt ir diskriminācijas veids, kas konstatējams gadījumos, kad tiek dots norādījums citai personai diskriminēt kādu personu, pamatojoties uz aizliegto pamatu. Par šādu nodarījumu soda abus – gan to, kas lika diskriminēt, gan to, kas diskriminēja.

Piesakot darba vakanci Nodarbinātības valsts aģentūrai, darba devējs izsaka vēlmes pēc potenciālo kandidātu dzimuma, vecuma vai tautības. Uzņēmuma vadītājs liek nodaļas vadītājam diskriminēt kādu darbinieku.

Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas – reaģējot uz sūdzību par diskrimināciju, tiesvedības procesu vai citas personas, kura vērsusies pret diskrimināciju, atbalstīšanu. Aizliegts sodīt personu vai citādi tieši vai netieši radīt nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka persona pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.

Institucionālā diskriminācija attiecas uz tādu praksi, procedūrām vai normām uzņēmumā, iestādē vai arī sabiedrībā kopumā, kas ir strukturētas veidā, kas parasti rada diskriminējošas sekas.

Multiplā diskriminācija ir gadījumā, kur persona tiek nostādīta sliktākā situācijā vairāku diskriminācijas pazīmju dēļ..