Krievija; Foto: Радіо Свобода

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors. 

No malas

Lasot latviešu patriotu rakstus bieži vai nu jālasa kādas no dzīves atrautas teorijas, vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti «pēc noklusējuma» mums automātiski pienākas tas un tas, tiek piesauktas dažādas konvencijas un pat ANO dokumenti.

Mēs neprotam iziet no sava nama un paskatīties uz to no malas. Novērtēt pasauli ārpus Latvijas. Ja to darām, tad ļoti primitīvi un bez kritiska vērtējuma.

Kad runa ir par Krieviju, tad parasti tas aprobežojas, ar kādu tur nosapņotu demokrātiju, brīvību vai draudu līmeni. Nopietnas analīzes nav, nopietna vērtējuma arī nav.

Latviju apdraudēja un apdraudēs nākotnē tikai viena valsts, un tā ir Krievija. Vai tā būs brīva, demokrātiska, nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka Krievija vienmēr pacieš kaimiņu neatkarību tikai tad, ja trūkst spēka un iespēju to pakļaut. Tā bija, tā ir, un tā būs, līdz Krievija eksistēs. Latvijai svarīgi, lai Krievija nekad nav vienota un stipra. Jo vienīgais, kā izpaužas uz āru tās vienotība un spēks, ir agresija pret citām valstīm.

Noliegt vai izlikties nesaskatām vienīgo draudu nav gudri. Nebūt gataviem kaimiņu agresijai nav gudri, bet muldēt, ka nekas tāds nav iespējams nav nedz gudri, nedz muļķīgi, tas ir nodevīgi un noziedzīgi.

Šai rakstā nebūs dziļas zinātniskas Krievijas analīzes un neizteikšu precīzas prognozes, tikai rosināšu domāt, analizēt un vērtēt. Mans veikums nav zinātniska raksta vai dziļa politiska apcerējuma vērts.

Kad sabruks?

Man bieži jautā: tu teici, ka Krievija sabruks, kad tas būs, vai rīt? Un ironiski piebilst, varbūt vakar jau sabruka?

Svētie raksti skaidro ar līdzībām sarežģītas lietas, tās vienkāršojot vai sakāpinot līdz absurdam. Līdzīgi rīkošos arī es.

Iedomājieties ēku, kura uzcelta uz sliktiem pamatiem un no sliktiem materiāliem. Jebkurš, kurš no celtniecības kaut ko saprot, teiks, tā māja sabruks. Ja pajautāsiet – kad, viņš nevarēs precīzi to prognozēt, bet būs pārliecināts, ka māja, kurai šķībi pamati, saplaisājušas sienas un caurs jumts sabruks. Tas ir tikai laika un dabas stihijas jautājums.

Gadās arī tā, ka ļoti sen, atbilstoši tā laika izpratnei par celtniecību, ir uzbūvēta kāda māja. Laikam ejot, pamati ir izskaloti, sienas saplaisājušas un jumts sašķiebies.

Abos minētajos gadījumos cēloņi dažādi, bet nākotne vienāda. Abas celtnes pārvērtīsies būvgružos.

Mēs zinām daudzus gadījumus, kad ēkas atjauno. Atjaunot var daudz ko, bet ir arī tādas ēkas, kuras atjaunot nav iespējams. Tās vai nu jānojauc, vai jāļauj sabrukt. Lētāk un gudrāk ir to vietā uzcelt citu ēku.

Turpinājumā ielūkosimies Krievijas ēkā. Kādi ir pamati, uz kuriem tā stāv, kāds ir sienu stāvoklis un pārbaudīsim jumtu.

Nams

Krievijas pamatu stāvokli aplūkošu no 1990. gada, kad aktīvi iesaistījos politiskās norisēs līdz 1998. gadam, kad sāku izdot laikrakstu «Latvietis Latvijā».

Sienu stāvokli no 1998. gada maksāt nespējas Krievijā līdz 2008. gada krīzei un no 2018. gada līdz šodienai ielūkosimies bēniņos.

Lūkojoties uz pamatiem, secinu, ka laikā no 1990. gada līdz 1998. gadam Krievijas ekonomika samazinājās par 45%. ASV no 1929. līdz 1933. gadam samazinājās par 24% un amerikāņi to uzskata par lielo recesiju. Tad kā nosaukt to, kas notika ar Krievijas pamatiem šai laikā?

Nākamajā posmā Krievijas sienās bija vērojama stabila izaugsme, jo no zemes dzīlēm iegūtais kļuva dārgāks. Šai laikā Krievijas iekšzemes kopprodukts dubultojās un pieauga līdz 99.7 %.

Iekšzemes kopprodukts

IKP nav valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājs, bet ir tikai viens no rādītājiem, kas jāņem vērā, vērtējot ekonomisko stāvokli valstī.

Labāk par IKP ekonomisko situāciju valstī atspoguļo NKP, jeb Nacionālais kopprodukts, kurā ir iekļautas visas valstij piederīgās ražotnes, arī tās, kuras atrodas citās valstīs. NKP nav iekļautas citām valstīm piederīgās ražotnes, kas atrodas attiecīgās valsts teritorijā. Taču NKP analīze, saprotamu iemeslu dēļ netiek popularizēta un man tādi dati nav pieejami. IKP valsts izsaimniekotājiem ir daudz izdevīgāka, jo pat pilnīgi visas valstī esošās ražotnes un resursus var pārdot ārzemniekiem un vienalga, atskaitēs, valsts ekonomika pastāvēs.

Bēniņi

Ja ielūkojamies bēniņos, tad secinām, ka laika posmā no 2008. gada līdz mūsdienām iekšzemes kopprodukta pieaugums ir gandrīz četri procenti.

Līdz ko Krievija par saviem pilsoņiem uzskatīja arī Krimas iedzīvotājus un Krievijas statistika iekļāva tos savos aprēķinos iekšzemes kopprodukta izaugsme samazinājās. Ja 2010. gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums bija desmit procentu, tad visā laikaposmā no 2008. gada līdz 2018. gadam tikai 3.8%. Tas nozīmē, ka izaugsmes kritums bēniņos bija aptuveni piecdesmit reizes.

Ja aplūko māju kopumā, tad var secināt, ka pirmajā laika posmā kritums vidēji gadā bija 6.6%, tad pieaugums 7.2% un pēdējā posmā pieaugums 0.6% un 0.4% ja izdala uz katru iedzīvotāju.

Ja skatās uz patēriņa rādītājiem, tas ir nevis uz to, ko saražo, bet ko un, cik patērē, tad vislielākais patēriņš bija 2014. gadā. No 2014. gada, četros gados patēriņš ir samazinājies par sešiem procentiem.

Demogrāfija

Demogrāfiskā situācija valstī ir atkarīga arī no tā, cik nacionāla, vai antinacionāla ir valsts politika. Valsts var būt samērā nabadzīga, bet, ja tā nodokļu naudu novirzīs nevis bezjēdzīgu, būvju celtniecībai un citiem valsts izzagšanas projektiem, bet sociāliem mērķiem (medicīnai, izglītībai, ģimeņu atbalstam), tad dzimstības līknes lejupslīde mazināsies.

Krievijā līdz 2012. gadam, mirstība pārsniedza dzimstību. 2012. gadā mirušo un dzimušo skaits bija vienāds. Krievija pārstāja izmirt. Vai uz krievu rēķina vai kādas citas tautības, par to citreiz. Kopējā aina bija tāda, katru gadu no diviem tūkstošiem līdz divdesmit tūkstošiem dzima vairāk ne, kā mira. Tas neturpinājās ilgi.

No 2015. gada rudens sākās tas, ko mēdz saukt par demogrāfisko krīzi un katastrofu. Sākumā tie bija 2.5% gadā. Tas nozīmē, ka par tik mazāk dzima. Šādas pārmaiņas dzimstībā, jo mirstība daudz nemainās, saistītas nevis ar naudas trūkumu vai kādiem citiem saimnieciskiem aprēķiniem, bet ar apzinātu lēmumu nelaist pasaulē bērnus. Nedzemdēt bērnus, jo cilvēki jūt, ka valsti gaida lieli satricinājumi un kari. Šis lūzums cilvēku pasaules skatījumā notika tad, kad Krievija turpināja karadarbību Ukrainā un sāka Sīrijā. Ja pavērosiet dažādu valstu statistiku, tad secināsiet, ka tā ir bieži, kad kāda valsts gatavojas karot vai karo, dzimstība krītas.

Acīmredzams ir, ka tieši karadarbības, gan esošās, gan paredzamās nākotnē ir tās, kuras liek krieviem Krievijā atteikties no bērnu laišanas pasaulē.

Tas nav pamatojams ar finanšu krīzi, jo krīze sākās ātrāk, tas nav izskaidrojams ar patēriņa samazināšanos, jo arī tas sākās agrāk, tā nav rubļa devalvācija, tā notika 2012. gadā un vēlāk.

Rublis

Valsts bojāeju veicināja arī mēģinājumi norobežoties no ASV dolāriem un pāriet uz norēķiniem citās valūtās. Gribam vai nē, bet naftas cenas un citas izejvielas pasaulē ir pieņemts rēķināt ASV dolāros. Varam atminēties deviņdesmitos, kad vēl nebija lata, dzīvokļu cenas, mašīnu cenas un citu vērtējām dolāros.

Krievija centās izvedot citu valūtu kursu, kurš nebūtu pakļauts dolāra uzvaras gājienam. Šādi mēģinājumi bija arī iepriekš un to rezultātā (pēdējos trīsdesmit gados) pret ASV dolāru rubļa pirktspēja samazinājās 511 reizes. Mēģinājumi atkārtoti iekāpt tai pašā grāvī noveda pie tā, ka rubļa pirktspēja vēl samazinājās.

Kopprodukts

Vēl viens rādītājs ir Krievijas iekšzemes kopprodukta īpatsvars pasaules kopproduktā. Pēdējo desmit gadu laikā šis rādītājs no 2.5% samazinājās līdz 1.9%. Tas nozīmē, ka viena astotā vai septītā (kā nu kurš rēķina) pasaules daļa spēj saražot tikai divus procentus no pasaulē ražotā. Šai aprēķinā ir, iekļautas pat daudz, tādu valstu, kur liels vairums iedzīvotāju dzīvo primitīvos mitekļos vai zaru būdās. Pat tie pamanās ražot vairāk, kā Krievija.

1.9% rādītājs Krievijā nav bijis nekad. Pat Pētera pirmā laikā ap 1700. gadu Krievijas ieguldījums pasaules ekonomikā bija lielāks, tas ir 2.15%! Šodienas Krievijas īpatsvars pasaulē ir mazāks, kā tas bija, kad Krievijas cars karoja Narvā.

Kāpēc? Kāpēc tā ir noticis un notiek?

Ekonomiskā izaugsme

Bieži ir tā, ka valsts ekonomiskā izaugsme ir atkarīga ne tikai no tā, cik brīvību ir valstī, bet arī no tā, cik nacionāla, vai tieši otrādi – kosmopolītiska ir valsts pārvalde un tās piekoptā ekonomiskā politika.

Brīvības jēdziens mūsdienās bieži tiek aizstāts ar izkropļotu un pārprastu brīvību, jeb liberālismu. Parasti tā aizsegā valsts ekonomika tiek grauta (kā tas ir noticis ar Latviju), kur brīvības vārdā brīvība tiek ierobežota vai pat pilnīgi likvidēta.

Politiskās brīvības

Un tomēr, galvenais faktors, kas to ietekmē ir politikās brīvības. Jo to mazāk, jo mazāks kopprodukts, jo vairāk korupcijas un mazāk uzņēmējdarbības, jo mazāk ekonomiskās izaugsmes. Visa valsts eksistē tikai priekš tam, lai, pie varas esošs loks cilvēku apspiežot tautu dzīvotu pārtikušu dzīvi, turot tautu bezierunu paklausībā.

Jo vairāk brīvību ir valstī, jo veiksmīgāk tā aug ekonomiski un otrādi, jo mazāk tajā brīvību, jo mazāka ekonomika.

Citiem vārdiem sakot, ja vēlamies panākt, lai valstī ir ekonomikas pieaugums un pieaug patēriņš, tātad ir augsts dzīves līmenis, tad to visvairāk ietekmē politiskās brīvības valstī. Šie divi rādītāji ir likumsakarīgi. Ja gribam, lai cilvēki dzīvo labāk, ir jāpalielina politiskās brīvības un jāsamazina valsts loma.

Ja mērķis ir pretējs, tad jāsamazina politiskās brīvības, preses brīvību, iespēju piedalīties valsts pārvaldīšanā, valsts ierēdņu un ievēlēto kontrolē. Tad ekonomikas izaugsme apstāsies un sāksies posts, cilvēki būs spieti pamest valsti, lai izdzīvotu. Tieši tas ir noticis Latvijā un daudz lielākā mērā Krievijā, kuras zirnekļa tīkli ir pārņēmuši Latviju.

Krievijas loma un ietekme pasaulē ir daudz lielāka nekā tās reālais ieguldījums un sniegums. Kā to Krievija panāk? Tikai ar draudiem, militāru spēku un agresijām pret citiem, kā arī, izmantojot plašu Rietumu, valstu vadītāju, dažādu līmeņu, uzpirkšanu un piespiešanu kalpot Krievijas interesēm.

Secinājumi

Iespējams, ka kāds vai kādi, dārgi maksājot, renovēs šo namu, kurš saucas Krievija, palielinās tur politiskās brīvības un caur to padarīs mazāk bīstamu pasaulei vai tā bruks radot daudz būvgružu, kuru putekļos varam nosmakt arī mēs.

Man nav pamata būt optimistam šai jautājumam, un es paredzu, ka notiks Krievijas sabrukšana. Laicīgi iesaku nodrošināties ar elpošanas palīglīdzekļiem, lai pārdzīvotu lielo putekļu laiku, un turēt lāpstas gatavībā, lai ir ar ko iztīrīt ielas un pagalmus.

Leonards Inkins par ārpolitikas procesiem: Brāķis

Okupētā Krimā Krievija ar KF likumdošanas spēku atņem baznīcas. Foto: ua.krymr.com

Krievijas varas iestādes pieprasījušas no Ukrainas baznīcām un reliģiskām organizācijām Krimā līdz 1. martam 2015 pieteikties pārreģistrācijai saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem.

Nepildot uzrādītos noteikumus seko aizliegums baznīcu reliģiskajai darbībai un tās tiek likvidētas. Tas pats attiecas arī uz juridiskām personām. Jāatgādina, ka savulaik Krievijas Federācija paredzot Krimas okupāciju veica labojumus likumdošanā un 31.12.2014. gadā stājās spēkā 19. likuma panta Nr. 52-F3, papildinājums ar Nr.506-F3,-ziņo spektrs.com/ unian.ua

“Juridiskām personām, kas nav pārvedušas dokumentus saskaņā ar Krievijas Federācijas normatīvajiem aktiem un nav iesniegušas ziņojumu kopējā reģistrā un nav ieguvušas ārvalsts organizācijas filiāles (pārstāvniecības) statusu noteiktajā termiņā, nav tiesīgas turpināt savu darbību Krievijas Federācijas teritorijā un esošās organizācijas tiek likvidētas, “- teikts Krievijas Federācijas federālajā likumā.

Saskaņā ar okupācijas varas pārstāvju teiktā, reliģisko organizāciju pārreģistrācijas process Krimā “ir ļoti grūts.” Par to ziņo Simferopoles Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas paplašinātā sēdē par starpetnisko un reliģiju attiecību saskaņošanu, Krimas Reliģisko lietu un Nacionālo kultūras biedrību departamenta Kultūras ministrijas vadītājs Aleksandrs Selevko.

Viņš teica, ka, Krievijas plānotā Krimas reliģisko kopienu pāreja līdz 2014. Gadam 31. decembrim neizdevies panākt, tāpēc termiņš bija jāpagarina līdz 2015. gada 1. martam. Taču arī termiņa pagarināšana nav būtiski mainījusi situāciju.

Saskaņā ar Krievijas prezidenta sūtņa Krimā Vladimira Bobrovska teiktā, reģionā atkārtoti reģistrējušās 9 kopienas. Vēl 73 ir reģistrācijas procesā. Organizāciju filiāles Maskavā pārreģistrējušas  tikai 2 reliģiskās organizācijas.

Krievijas likumdošana stingri ierobežo ticīgo un reliģisko organizāciju tiesības, salīdzinot ar Ukrainas likumdošanu.

Saskaņā ar Reliģijas Brīvību Institūta ekspertu teikto, par juridiskas personas statusa atņemšanu:

1) vispirms tiks apdraudēts Ukrainas reliģisko kopienu īpašumtiesības, kas nedrīkstēs izmantot savas baznīcas, lūgšanu namus un citas ēkas.

2) Šāda pārreģistrācijas prasības mērķis ir piespiest Ukrainas priesteriem un ticīgajiem pieņemt Krievijas pilsonību, kā arī pilnīgu pakļaušanos Krievijas Federācijas tiesību aktiem.

Atgādināsim, ka 2014. gada sākumā Krimā ar juridisko statusu reliģisko organizāciju darbojās 1409. Darbojās arī vairāk nekā 674 reliģiskās kopienas, galvenokārt Krimas tatāru, kurām reģistrācija nebija nepieciešama. Pēdējo 25 gadu laikā reliģisko kopienu skaits Krimā pieaudzis no 47 līdz 2083.

Ukraina Baltkrievija Krievija prezidenti. Foto: Scanpix/AFP

Ukrainas Prezidents Petro Porošenko divpusējās tikšanās laikā ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, citēja Bībeli,-ziņo spektrs.com

„Es ļoti ceru, ka šodienas tikšanās rezultāts būs miers. Bībele saka: “Svētīgi miera nesēji” (“Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.” Mateja 5:9). Tāpēc, ja mēs šodien ar mūsu kolēģi spēsim panākt vienošanos par mieru Ukrainas zemē – tas kļūs ļoti nozīmīgs notikums mūsu divpusējās attiecībās.”

Kā zināms Baltkrievijā, Minskā notikusi tikšanās Eiropas Savienības formātā. Tikšanās laikā piedalījās Ukrainas Prezidents Petro Porošenko, Baltkrievijas prezidentu Aleksandrs Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Kazahstānas prezidents Nurultans Nazarbajevs, kā arī trīs ES komisāri.

Crimea Catholics Selling Homes, Moving Away in Fear of Arrests, Church Confiscation Under Russian Rule 

“Sakiet, lūdzu, vai jūs esat redzējuši video, kurā uzskatāmi redzams, kā Krievijā risina, jūsuprāt, lielo postu – homoseksualitāti?

Ļoti iesaku to noskatīties, lai jūs nebūtu “šokā”, kāpēc Eiropas Parlamenta pārstāvji balso par homofobijas apkarošanu,” portāla “Apriņķis.lv” lapā “Facebook.com“ rakstīja kāda lasītāja.

“Krievija ir galējs piemērs tam, kas notiek, ja netiek ievērotas cilvēktiesības un tiek diskriminēti cilvēki, kas izvēlas dzīvot citādāk, nekā to uzskata kāda cita sabiedrības daļa. Tas, ka visus netradicionālās orientācijas pārstāvjus nositīs, fiziski pazemos vai turpinās diskriminēt un pārkāps cilvēktiesības, neveicinās dabīgo ģimeņu skaita pieaugumu!” viņa uzskata. “Tas, ka netradicionālās orientācijas pārstāvjiem dos vienlīdzīgas tiesības, veicinās sabiedrību, kurā netiek fiziski vai emocionāli pazemoti cilvēki, kuriem ir atšķirīgi uzskati, kā dzīvot savu dzīvi. Jūs tiešām domājat, ja gejiem un lesbietēm ļaus precēties, ka tagad visi masveidā sāks precēties un aicinās to darīt arī pārējos? Ja jūs tā domājat, tad papētiet, kāda ir situācija tajās valstīs, kur viendzimuma laulības ir atļautas. Šāds likumprojekts veicina toleranci, nevis bērnu skaita pazemināšanos. Vēl nesen melnādaini cilvēki nedrīkstēja braukt vienā autobusā ar baltajiem, vēl nesen sievietes nedrīkstēja balsot. Kad pieņēma likumu, ka tā ir diskriminācija, viss mainījās, un tagad tas šķiet absurds.”

Ar lasītājas komentāru iepazinās interneta žurnāla “Spektrs.com” redaktore Marlēna Pirvica, kura pērn organizēja plašu parakstu vākšanas kampaņu pret izmaiņām Krimināllikumā, kas paredz sodīt tos, kuri publiskajā telpā slikti izteiksies par homoseksuāliem cilvēkiem: “Saprotama ir jūsu emocionālā satraukuma izpaušana, cenšoties situāciju paplašināt un vēršot uzmanību arī cita veida problemātikai. Taču situāciju apraksti diemžēl ir dažādi.

Ierosinu ieskatīties situācijā arī no sabiedrības vairākuma skata punkta. Jāņem vērā, ka citas orientācijas cilvēki dzīvo mūsdienu sabiedrībā, kurā valda tradicionālās vērtības. Jebkurai vērtībai ir savi standarti, kurām sekot, kopt un uzturēt. Ja pārbaudītas, pozitīvas vērtības un normas tiek kropļotas, tad, kā jau sabiedrībā ierasts, ar tām palīdz tikt galā apkārtējie, lai tādējādi “kašķi un stiķi” būtu vieglāk pārdzīvot un izslimot. Iedomājieties situāciju, ka kāds pavēstī, ka ar saviem “kušķiem un stiķiem” nav jācīnās un savs raksturs nav jāizkopj un jānostiprina, bet var dzīvot, kā iegribas. Tiek lauzti principi un ieviests haoss savstarpējās cilvēku attiecībās.

Piemēram, ja kādam kaut kas ir atļauts, kas līdz šim bija liegts, tad kāpēc kāds cits to pašu nevar atļauties? Kāpēc gan nevar izlaisties un ne ar vienu nerēķināties? Tādējādi sabiedrība tiek sašķelta, vērtības tiek degradētas. Kā tādās situācijās justies sabiedrības vairākumam? Pieņemt to, kas nav pieņemams, ir absurdi un utopiski. Secinājums viens – ar savu miesas kāri ir jātiek galā.

Zinātniski runājot, proti, ieskatoties ģenētiskajā kodolā, katrai organismu sugai raksturīgs noteikts hromosomas skaits. Cilvēkam 2n ir 46 (23 pāri). No 23 hromosomas pāriem 22 pāri (autosomas) vīrietim un sievietei ir vienādi; 23. pāris (dzimumhromosomas) sievietei sastāv no 2 lielām X hromosomas, vīrietim – no 1 X un 1 mazas Y hromosomas. Tas ir standarts, no kā izriet, ka nav citas metodes, kā hromosomām nodrošināt šūnas kodolā esošās ģenētiskās informācijas (gēnu) nodošanu nākamajām šūnu un organismu paaudzēm. Nav iespējams rasties nekatrā dzimta, bezdzimuma cilvēks vai cilvēks, kuru varētu raksturot šādi – puse sieviete un puse vīrietis.

Atvainojiet, bet kentauri arī nerodas. Tāds ir dabas likums. DNS sistēma ir nemainīga. Tad par kādiem sieviešu-vīriešiem vai vīriešu-sievietēm var būt runa?! Kā iespējams savienot divas nesavienojamas lietas? Nevar! Tāpēc tās cenšas ieviest uzspiežot. Un sabiedrības vairākums to nepieņem. Var jau censties iežēlināt ar emocionāliem stāstiem un apelējot ar cilvēktiesībām. Taču arī bērnam mamma uzšauj pa dibenu, kad tas neklausa. Nevar bērns saņemt uzslavu, kad pelnījis nosodījumu. Tā tas notiek arī pieaugušo dzīvē.”

Tāpat viedokli saistībā ar izlasīto komentāru iesūtījis biedrības “Asociācija “Ģimene”" pārstāvis Jānis Lulle, kurš bija viens no organizatoriem zibakcijai “Par dabīgu ģimeni” Latvijā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību, aicinot Eiropas Parlamenta deputātus neatbalstīt Ulrikes Lunačekas rezolūcijas projektu “Rīcības plāns pret homofobiju un diskrimināciju dzimuma identitātes un seksuālās orientācijas dēļ”, kura pieņemšanas gadījumā var nākties mainīt arī mūsu valsts likumdošanu – viendzimuma laulības tiktu legalizētas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

“Savas domas šajā sakarā īsumā jau izteicu, komentējot ziņu portālā apolo.lv, tomēr priecājos par iespēju izteikties plašāk, jo komentārā visu nevarēju pateikt. Pirmkārt, par Krieviju: noskatoties video, es neatradu atbildes uz dažiem jautājumiem, proti, vai materiāls ir parādīts prokuratūras darbiniekiem? Ar viena puiša liecībām ir daudz par maz. Nav pašu policistu skatījuma uz notiekošo. Kopumā materiāls ir vienpusējs, jo parāda tikai homoseksuāļu viedokli. Turklāt neatstāj izjūta, ka tas radīts mērķtiecīgi, ar nolūku piedēvēt mazskaitlīgu grupu vai pat atsevišķu indivīdu darbības metodes visiem homoseksuālisma pretiniekiem.

To apstiprina arī teksts pirms video: “Krievijas ierēdņi iedrošina homofobus vardarbīgiem uzbrukumiem.” Tā kā jēdziens “homofobija” ir diezgan nekonkrēts, tad teorētiski par “homofobu” var nosaukt ikvienu homoseksuālisma kritiķi. Šāds paņēmiens pretinieku apmelošanai tiek plaši pielietots – piemērs tam ir regulārie katoļu priesteru pedofilijas “skandāli”.

Otrkārt, kā jau minēju, komentējot “Apollo.lv” ziņu, arī “Mozaīkas” paziņojumā Lunačekas rezolūcijas kritiķu – asociācijas “Ģimene” – nostāja tiek atspoguļota sagrozītā veidā: “Vienlaikus “Mozaīka” pauž nožēlu, ka, noraidot minēto rezolūciju, tās pretinieki cita starpā maldīgi atsaukušies uz Latvijas Satversmi. Patiesībā deputātes Ulrikes Lunačekas rezolūcija nav pretrunā ar Satversmi, gluži pretēji, rezolūcijas būtība pilnībā saskan ar Satversmes 91. pantu, kas vēstī: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”"

Šis citāts skaidri parāda, ka “Mozaīkas” pārstāvjiem asociācijas “Ģimene” ieteikto vēstuļu saturs, kurā bija runa par Satversmes 99. (apziņas brīvība), 100. (domas un runas brīvība) un 110. (ģimene kā savienība starp vīrieti un sievieti) pantiem (visi šie panti gan netika tieši minēti), ir zināms, tādēļ runas par “maldīgo atsaukšanos” uz Satversmes 91. pantu (kā to var noprast) ir apzināta lasītāju maldināšana. Dīvainā kārtā, runājot par “diskrimināciju”, homoseksuāļi nav spējuši minēt kaut vienu pārbaudāmu piemēru (vismaz es tādus nezinu).

Tālāk, pašas “Mozaīkas” citētais pants pierāda homoseksuāļu prasību absurdumu. Homoseksualitāte pati par sevi jau tagad nedz Latvijā, nedz Krievijā nav un nevar būt par pamatu cilvēka tiesību ierobežošanai – ar to nevar pamatot, piemēram, atteikumu sniegt medicīnisko palīdzību, atlaišanu no darba, nemaz nerunājot par cieņas aizskaršanu vai fizisku iespaidošanu. Un vēl, es nevaru iedomāties, kā var pierādīt, piemēram, atlaišanu no darba tieši homoseksualitātes dēļ (bet nevis piemēru par to, ka homoseksuālis darba laikā uzturējies darba vietā alkohola reibumā).

Kā jau minēju, teorētiski par “homofobu” var kļūt ikviens homoseksuālisma kritiķis. To, kā izpaužas “homofobijas” apkarošana, pierāda piemēri no tiesu prakses:

1. Pagājušā gada jūlijā Anglijā tika apcietināts misionārs no ASV Tonijs Miano. Viņu apsūdzēja “homofobiskas runas lietošanā, kas cilvēkiem var radīt raizes, satraukumu, ciešanas, trauksmi vai insultu”. Mācītājs, sprediķojot par 1. Tes. 4; 1 – 12, bija uzdrošinājies runāt par homoseksuālisma grēcīgumu. Par to viņam bija jāpavada septiņas stundas cietumā. Skotlendjarda rīcības brutalitāti kritizēja arī homoseksuāļu organizācijas. Pēc virknes līdzīgu incidentu Anglijā tika uzsākta kampaņa nolūkā mainīt likumdošanu. To vadīja aktieris Rovans Atkinsons – Mr. Bīna lomas atveidotājs.

2. ASV senators Teds Kruzs pērn jūlijā atklāti norādīja, ka valstīs, kurās tiek atzītas homoseksuāļu “laulības”, nākamais solis ir kristīgās pārliecības izpaušanas atzīšana par naida runu.

3. 2004. gadā Oke Grēns, vasarsvētku draudzes mācītājs Kalmārā (Zviedrijā), tika notiesāts par naida runu tādēļ, ka sprediķī homoseksualitāti bija nosaucis par “nenormālu, šausmīgu, vēzim līdzīgu audzēju sabiedrības miesā”.

Gan Latvijas, gan starptautiskie likumi ikvienam garantē tiesības uz apziņas brīvību, domas brīvību un runas brīvību, ar ko tiek saprastas arī tiesības brīvi apliecināt savu ticību praksē, uzkrāt un izplatīt informāciju. Minētajos piemēros (un tādus varētu nosaukt vēl un vēl) cilvēki tika tiesāti tieši par šo tiesību izmantošanu.

Tādēļ homoseksuāļu prasību īstenošana novedīs pie tā, ka sabiedrības nospiedošajam vairākumam nebūs iespējas izmantot tiesības un brīvības, kuras garantē Latvijas un starptautiskie likumi. Tas arī ir mūsu galvenais iebildums.”

Līdzīga ziņa:

Konfrontācija starp homoseksuālisma interešu lobēšanu un “Par dabīgu ģimeni” atbalstītājiem 

14.02.2014. Nebruks.lv par Lunačekas ziņojumu: Marlēnas kariņš ar Krišjāni 

Ārvalstu strādnieku sarunas dzimtajā valodā izraisa “pamatiedzīvotāju sašutumu”, norādīja likumprojektu sagatavojušie deputāti Jans Zeļinskis un Jeļena Afanasjeva.

“Lieta ir tāda, ka mums ir federālais likums par valsts valodu. Mēs visi runājam krievu valodā,” skaidroja Zeļinskis.

“Kāpēc man ir nepatīkami dzirdēt, kad veikalā, piemēram, divas moldāvietes vai divas uzbekietes manā klātbūtnē sarunājas savā dzimtajā valodā? Ko viņas runā? Varbūt viņas ir kaut kādas teroristes, sadomājušas uzspridzināt māju, veikalu vai arī apvaino mūsu krievu tautu? Man ir jāsaprot, ko viņas runā,” uzsvēra deputāts.

Mājās iebraucēji var sarunāties savā dzimtajā valodā, viņš piebilda, “bet darba vietā, darba laikā mūsu valstī jums ir jārunā mūsu krievu valodā”.

Atbildot uz laikraksta “Kommersant” jautājumu, kas veiks jauno normu izpildes kontroli un, zinot, ka imigranti bieži vien strādā par sētniekiem un apkopējiem, vai kādam būs jāseko tam, kādā valodā sarunājas divi sētnieki, deputāts atbildēja, ka tā būs tiesībsargājošo iestāžu kompetence.

«Viss ir tiešām lieliski,» pēdējā preses konferencē pirms spēļu sākuma izteicies SOK koordinācijas komitejas pārstāvis Žans-Klods Kilī (Jean-Claude Killy).

Viņš arī centies kliedēt bažas par pretrunīgi vērtēto Krievijas likumu, kas paredz arnaudas sodu, arestu vai izraidīšanu no valsts sodīt gejus un lezbietes par maiguma izpausmēm publiskās vietās vai homoseksuālisma simbolikas izmantošanu.

Kā vēsta Al Jazeera, sporta funkcionārs uzsvēris: «SOK uzdevums nav apspriest likumus. Kamēr tiek ievērota Olimpiskā Harta, mums pretenziju nav».

Soču ziemas olimpiādes atklāšana Melnās jūras kūrortpilsētā paredzēta 2014.gada 7.februārī.

“Tradicionālas seksuālas attiecības ir attiecības starp vīrieti un sievieti. Šīm attiecībām nepieciešama īpaša aizsardzība no valdības puses,” norādīja viena no likumprojekta autorēm. Privātpersonām, kas izmanto medijus, tostarp internetu, lai propagandētu homoseksuālismu, likumprojektā paredzēti lieli naudassodi. Organizācijas var arī tikt slēgtas uz laiku līdz pat 90 dienām. Līdzīgi naudassodi attiecināti arī uz ārvalstu pilsoņiem, kuriem var tikt piemērots arī līdz pat 15 dienām ilgs apcietinājums un deportēšana.

Vadoties no jaunākām ziņām, Krievijas parlamenta apakšnams – Valsts dome – piektdien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru ārvalstu viendzimuma pāriem aizliegts adoptēt Krievijas bērnus,-ziņo spektrs.com/lkr.lv

Dokuments vēl ir jāapstiprina arī augšpalātā un jāparaksta prezidentam Vladimiram Putinam.
Likums Valsts domē tika pieņemts, 444 deputātiem balsojot «par» un nevienam nebalsojot «pret». Likumā noteikts, ka vairāk nekā desmit valstīs Krievijas bāreņus nedrīkstēs adoptēt arī neprecējušies cilvēki.

Pagājušajā mēnesī spektrs.com tika publicēts raksts „„Juvenālā justīcija” Latvijā – SĀTANA SMAIDS„. Šajā mēnesī piedāvāts tēmas turpinājums. „Juvenālā justīcija- bērnu tiesību aizsardzība jeb sātana smaids Nr.2” Profesors Osipovs izklāsta kāda ir „Bērnu tiesību aizsardzības likuma” ietekme Krievijā no garīgā aspekta. Sniegts ieskats arī kāds ir „Bērnu tiesību aizsardzības likums” Latvijā un kā tas darbojās praktiski.

„Un bērni celsies pret vecākiem un tos nonāvēs.” (Mat.10:21)

Juvenālās justīcijas programma „bērnu tiesību aizsardzība” uzņēmusies rūpes par bērniem un ieņem nozīmīgu lomu ģimeņu attiecībās. Programmas realizēšanu pārstāv noteikts spēks, kas ietekmē arī masu mēdijus. Nenoliedzami tā mērķis ir sabiedrības un individuālo vērtību izkropļošana un Gara nokaušana. Patiesībā nav jau runas par to, lai glābtu bērnus, jo saprotams, ka kur gan bērnam var būtu labāk ja ne savā ģimenē. Tikai ģimenē iespējams saņemt pienācīgu un veselīgu audzināšanu. Programmā ir iekļautas acīmredzamas lietas, kas vērstas pilnīgi citā virzienā. Par šādām iespējamām izmaiņām ir brīdinājis mūsu Kungs 2000. gadu atpakaļ. Toreiz tas skanēja absurdi. Evaņģēlijā teikts: „Un bērni celsies pret vecākiem un tos nonāvēs.” (Mat.10:21)

Mūsdienās acīm redzami ir tie rīki, kas tagad tiek izmantoti bērnu aizsardzībā. Bērns apsūdz vecākus un nodod tos attiecīgajiem orgāniem. Bērns policijai, skolotājai, audzinātāji vai pierzvanot pa uzticības telefonu apsūdz tēvu par audzināšanas metodēm, piemēram, par to, ka par nerātnību ticis sodīts ar pļauku pa pēcpusi. Vai arī bērns sūdzas par māti, ka tā nav iedevusi konfekti, bet tēvs nav iedevis tik daudz kabatas naudas, cik saņem citi bērni. Tādā veidā bērnu tiesību aizstāvji vai drošības orgāni ierodas pie vecākiem un likumīgi iejaucas ģimenes institūcijā. Par pārkāpumiem brīdina vai piespriež naudas sodu vecākiem. Vecākus brīdina par to, vai nu pret bērniem izturēsies cilvēcīgi, vai arī bērni tiks izņemti no ģimenes.

Bērni izmantojot šādu instrumentu izjūt varu pār vecākiem. Bērniem vēl nav saprašanas, jo vēl mazi, taču ļoti labi apzinās kādā veidā var komandēt vecākus. Taču vecāki saprot, ja nedarīs pēc bērna prāta, tad tiks sodīti ar naudas sodu, vai pat ielikti cietumā. Būtībā attiecīgās organizācijas piespiež ar tādām metodēm bērniem kļūt par vecāku ienaidniekiem. Kas par to šausmīgāks vispār var būt? Par kādu bērnu audzināšanu vispār var būt runa.
VIDEO (ru)

Nākošā problēma, kuru piedzīvo ģimenes ir tad, kad bērni tiek atņemti un ievietoti audžu ģimenēs, vai arī bērnu namos. Vai tad bērni dzīvojot ar svešiem cilvēkiem saņems patiesu mīlestību vai pienācīgu audzināšanu? Taču tiek noklusēta kāda svarīga lieta.

Rietumos galvenais programmas mērķis ir bērnu atdošana viendzimuma pārstāvjiem, kurās notiek bērnu psihes traumēšana un izviršana.

Sarkastiskais sātana smaids

Galvenokārt Juvenālā justīcija- bērnu tiesību aizsardzības, galvenais virziens ir antikristīga rakstura. Virziens padara starp vecākiem un bērniem ienaidniekus.

Būtībā sagrauj arī gan kristīgās, gan arī sapratni par ģimenes tikumiskām un sabiedrības vērtībām. Juvenālā justīcija- bērnu tiesību aizsardzība aizliedz jebkādu bērnu sodīšanu. Taču kādas sekas tās rada? Galu galā bez bērnu sodīšanas par pārkāpumiem un nepareizām lietām nav iespējama pilnvērtīga audzināšana. Tas ir zināms visas cilvēces vēstures laikā. Bet tagad pēkšņi 21 gadsimtā secinājuši, ka nevar pielietot nekādus mērus bērna audzināšanā? Kas tas ir? Tas ir sātana smaids. Sarkastiskais sātana smaids. Lūdzu, jums fināls. Saprotams, ka šīs jaunās kārtības iedibināšana novedīs pie dažādām negatīvām izpausmēm sabiedrībā. Iedomājieties kādas bez-soda rīcības viņi jau pieauguši būdami var darīt. Viņi var darīt jebkādu noziegumu, jo par to nebūs sodīti, kaut gan pieauguši cilvēki par līdzīgu nodarījumu nonāk cietumā līdz pat daudziem gadiem.

Sekas graujošas: izirušas ģimenes, degradēta tikumība, grauta sabiedrības dzīve, noziedzības pieaugšana un korupcija.

Apstākļos, kad bērni izmantos savu varu pār vecākiem, bet vecāki nezinās kā pasargāt savus bērnus no visatļautības sāksies liela mēroga korupcija. Vecāki centīsies atpirkties dažādas veidotas, lai tikai bērnu izaudzinātu ģimenē. Darīs visu, lai tikai ierēdņi neatņemtu bērnus.

Juvenālā justīcija- bērnu tiesību aizsardzība, lauž sabiedrības dzīves pamatus un likumu. Galvenais sabiedrības likums saistāms ar disciplīnu un pakļaušanos vecākiem un sociālajā vidē.

Iedomājieties, ja kareivim iedotu tādas pašas tiesības kādas tiek piešķirtas ģenerālim, tad var droši rēķināties ar armijas sakāvi. Ja uzņēmumā darbiniekam iedotu tādas pašas pilnvaras, kādas tās ir uzņēmuma direktoram, uzņēmums ātri bankrotētu. Ja pilsonim iedotu tādas pašas tiesības kādas tās ir valsts prezidentam, tad ir skaidrs, ka valsts sabruks. Taču, ja bērnam tiek sniegtas ne tikai tādas pašas tiesības kādas tās ir vacākiem, bet pat vairāk.. Jāteic, ka tieši to arī cenšas panākt ar Juvenālā justīcija- bērnu tiesību aizsardzības palīdzību.

Ieinteresētā puse

Tātad tās ir acīm redzamas lietas. Taču pastāv jautājums, kuram tas ir vajadzīgs? Kurš ir ieinteresēts jaunā dzīves modelī?

Senie romieši tā arī teica : „Kurš tajā ir ieinteresēts?” Diemžēl bieži vien mēs neiedziļināmies jautājuma būtībā.

Redzams, ka šāda veida cietsirdības, netikumības un vardarbības un antisenāinā propagandas izplatīšanā Juvenālā justīcija- bērnu tiesību aizsardzības aizsegā ir ieinteresēts tas pats spēks. Tas ir reāli eksistējošais sātanisms. Citas atbildes nav. Kuram ir vajadzīgs izrādīt cietsirdību un vardarbību TV ekrānos. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Kuram ienāktu prātā bērnus atņemt vecākiem? Tas ir tas pats avots. Mēs tuvojamies pēdējiem laikiem, kad uzskatāmi tiek gatavots ceļš antikrista nākšanai. Neaizmirsīsim, ka viņš ir sociālo procesu ģēnijs. Un tumsas valdīšana nonāks pār mūsu zemi. Biedē tas fakts, kas redzams ārvalstu baznīcu darbībā. Baznīcas nodarbojas ar sociālo darbību. Bērnu nami, spēļu laukumi, bet kā ir ar garīgo pusi?

Cik daudz ir ieguldītas rūpes par bērnu namiem, patversmēm un pansionātiem. Tur var lepoties ar lieliskiem bērnu spēļu laukumiem un labvēlīgas fiziskās nodarbes radīšanu un cik lieliski ir bērnu teātri. Redziet! To visu dara draudze! Ar ko lepojas? Draudzes galvenais uzdevums ir dziedināt sabiedrību no nešķīstības, iekāres, naida, meliem, lepnuma, iedomības un citām garīgām kaitēm. Protams, arī sociālajam darbam ir atvēlēta sava vieta, taču visam ir jābūt ar mēru. Pretējā gadījumā baznīca zaudē savu patieso lomu. Manuprāt, notiek liela baznīcas laicīgošana. Tā sērga ar laicīgo smaku ielaužas rietumu kristīgā dzīvē un tagad tā negatīvi ietekmē arī Krievijas pareizticību. Tāpēc tagad mēs stāvam lielas un reālas izvēles priekšā.

Latvijā/ Bērnu tiesību aizsardzības likums

„Un bērni celsies pret vecākiem un tos nonāvēs.” (Mat.10:21)

Latvijā: „Bērns var griezties pēc palīdzības bāriņtiesā, ja vecāki, viņaprāt, noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās.) Bērnu tiesību aizsardzības likums 25.pants (2).

27.pants. Bērna šķiršana no ģimenes

Bērnu atņemšanas statistika Latvijā

Kā darbojas Bērnu tiesību aizsardzības likums?

Ikšķilē māmiņai bāriņtiesa izlaupa bērnu 19.marta raidījums “Bez Tabu” (2013).
Ikšķiliete Agnija ir jaunā māmiņa, kurai prieku par mazuļa nākšanu pasaulē aizēnojis fakts, ka dažus mēnešus pēc priecīgā notikuma gan viņai, gan bērna tēvam atņemtas aprūpes tiesības.

Jaunā māmiņa Agnija raidījumam “Bez Tabu” izrāda dēliņa mantas, drēbes un gultiņu, kura jau kādu laiku ir tukša.

Pirms trim nedēļām četrus mēnešus vecais Miks Rihards tika izņemts no ģimenes. “Paspēlējāmies, paēdām vakariņas un kāds klauvēja pie durvīm. Bāriņtiesa,” atminas mamma. Viņa sākotnēji nodomājusi, ka iestādes darbinieki atnākuši ģimeni apciemot, taču patiesība izrādījusies daudz skaudrāka — bērns no ģimenes vienkārši izņemts.
Četrus mēnešus vecais mazulis tika nogādāts bērnu aprūpes centrā un viņam pašlaik tiek meklēti audžuvecāki.
Ikšķiles novada Bāriņtiesas vadītājs Valdis Bonka raidījumam uzsver, ka vienmēr, kad ir aizdomas par vardarbību, bērns no ģimenes tiekot šķirts. Taču tajā pašā laikā uzsver, ka atklāta vardarbība šajā gadījumā nemaz neesot bijusi. Drīzāk nevērība, kas izpaudusies tā, ka mamma savu dēlu nav ņēmusi rokās. “Kaut vai tas, ka bērns visu laiku guļ gultiņā. Viņš tomēr ir jāņem rokās,” norāda Ikšķiles bāriņtiesas vadītājs, piebilstot, ka vecākiem ar bērnu neesot emocionāls kontakts, jo mazulis nesmaidot. Mamma gan oponē un rāda bildes, kurās redzams smaidīgs mazulis.

Juvenelā justivija ir papildus ierocis cilvēku tirdzniecībā

Latvijā ir vairāki grupējumi, kuri nodarbojas ar bērnu tirdzniecību un to darbības rezultātā ir izveidojusies bērnu tirdzniecības sistēma, kas sevī ietver juristus, politiķus, bāriņtiesu vadību, prokuratūru, tiesnešus,  policistus, psihologus u.c. personas. Sistēmas galvenais vadmotīvs ir nauda un tā, nesastopot pretestību, paplašinās līdz ar katru amatpersonu, kura par samaksu palīdz nokārtot to vai citu gadījumu. Pēdējā valsts struktūrvienība, kura reāli cīnījās ar bērnu tirdzniecību Latvijā bija Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centrs, kuru saskaņā ar Nila Ušakova rīkojuma likvidēja 2009.gada beigās.

VIDEO (lv)

Advokāts Bruno Liberts, ilgus gadus nodarbojas ar adopcijas lietām, uzskata, ka ārvalstu adoptētājiem jāļauj adoptēt bērni ne tikai no bērnu namiem, bet arī no aizbildņiem. Šobrīd tāda iespēja formāli pastāv, taču aizbildņi nereti nedod savu jāvārdu bērna adopcijai, un tajā pašā laikā arī paši bērnus pienācīgi neaudzina.