<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>spektrs.com &#187; katoļi</title>
	<atom:link href="http://spektrs.com/tag/katoli/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://spektrs.com</link>
	<description>žurnāls</description>
	<lastBuildDate>Thu, 19 May 2022 16:50:09 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.3.2</generator>
		<item>
		<title>Polija joprojām ieņem pirmo vietu Austrumeiropā reliģiozitātes ziņā</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/polija-joprojam-ienem-pirmo-vietu-austrumeiropa-religiozitates-zina/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/polija-joprojam-ienem-pirmo-vietu-austrumeiropa-religiozitates-zina/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 22 May 2017 07:24:56 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2017]]></category>
		<category><![CDATA[Ārvalstīs]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[katoļi]]></category>
		<category><![CDATA[Polijā]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=15185</guid>
		<description><![CDATA[Amērikas Sabiedriskās domas pētniecības institūts Pew Research Center secinājis, ka vairāk nekā ceturtdaļu gadsimta pēc komunisma sabrukuma, reliģija sākusi ieņemt ļoti nozīmīgu lomu Austrumeiropas iedzīvotāju dzīvē.- ziņo spektrs.com/Polskie Radio  Aptaujas rezultāti tika prezentēti Varšavas katoļu baznīcas statistikas institūtā. Polija Austrumeiropā joprojām ieņem pirmo vietu  reliģiskās prakses izplatības kritērijā, kaut gan procentuāli katoļi Polijā pēdējos gados samazinājušies no 96-87% .]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2017/05/Polsk.jpg"><img class="alignleft size-full wp-image-15186" title="Polsk" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2017/05/Polsk.jpg" alt="" width="260" height="160" /></a>Amērikas Sabiedriskās domas pētniecības institūts Pew Research Center secinājis, ka vairāk nekā ceturtdaļu gadsimta pēc komunisma sabrukuma, reliģija sākusi ieņemt ļoti nozīmīgu lomu Austrumeiropas iedzīvotāju dzīvē.- ziņo spektrs.com/<a href="http://www.polskieradio.com">Polskie Radio <span id="more-15185"></span></a></p>
<p>Aptaujas rezultāti tika prezentēti Varšavas katoļu baznīcas statistikas institūtā.</p>
<p>Polija Austrumeiropā joprojām ieņem pirmo vietu  reliģiskās prakses izplatības kritērijā, kaut gan procentuāli katoļi Polijā pēdējos gados samazinājušies no 96-87% .</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/polija-joprojam-ienem-pirmo-vietu-austrumeiropa-religiozitates-zina/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Katoļi: Marijas Mistiskās Rozes pravietojums 2016.gadā</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/katoli-marijas-mistiskas-rozes-pravietojums-2016-gada/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/katoli-marijas-mistiskas-rozes-pravietojums-2016-gada/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 04 Jan 2016 05:53:34 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[katoļi]]></category>
		<category><![CDATA[pravietojums]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=14292</guid>
		<description><![CDATA[Labā gana vēstījumi Marijas Mistiskās Rozes aicinājums Dieva bērniem. Manas Sirds bērniņi, mana Kunga miers lai ir ar jums visiem. Maziņie, Lielā Pārbaudījuma diena nāk arvien tuvāk, un cik skumji, ka lielākā daļa no maniem bērniem nezina to, kas nāk; viņi dzenas pēc grēka kā nevaldāmi kumeļi; daži to vārdos ņem vērā, citi šaubās un [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p align="right">Labā gana vēstījumi</p>
<p align="right">Marijas Mistiskās Rozes aicinājums Dieva bērniem.</p>
<div id="attachment_14293" class="wp-caption alignleft" style="width: 310px"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2016/01/shepherd_lloydstebbins_com.jpg"><img class="size-medium wp-image-14293" title="shepherd" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2016/01/shepherd_lloydstebbins_com-300x166.jpg" alt="" width="300" height="166" /></a><p class="wp-caption-text">Foto: lloydstebbins.com.jpg</p></div>
<p>Manas Sirds bērniņi, mana Kunga miers lai ir ar jums visiem.<br />
Maziņie, Lielā Pārbaudījuma diena nāk arvien tuvāk, un cik skumji, ka lielākā daļa no maniem bērniem nezina to, kas nāk; viņi dzenas pēc grēka kā nevaldāmi kumeļi; daži to vārdos ņem vērā, citi šaubās un ir skeptiski, bet lielākā daļa netic realitātei, kas nāk. Vien nedaudzi – pavisam neliela daļa saņem vēstījumus un izpilda norādījumus no Debesīm.<span id="more-14292"></span><br />
Tumsas bērni vēl joprojām ir gudrāki nekā gaismas bērni, jo viņi jau sen gatavojas uzņemt, sveikt savu viltus Mesiju; kamēr Dieva bērni ir apātiski, miegaini un daudzi nezina, vai ticēt, ka mana Dēla Otrā atnākšana ir pavisam tuvu. Kā es tā dēļ ciešu! Ticība ar katru dienu arvien vairāk un vairāk novārgst un vēstījumi no Debesīm netiek sadzirdēti un uztverti.<br />
Bērniņi, es saku vēlreiz: jūsu ceļš cauri mūžībai ir pavisam tuvu, ko jūs vēl gaidāt, lai savestu kārtībā jūsu rēķinus? Atcerieties, ka daudzi nav gatavojušies nostāties šī pārbaudījuma priekšā, un ja jūs šajā pasaulē dzīvojat grēkā, jūs uzņematies risku tikt zaudētiem uz visiem laikiem.</p>
<p>Tūkstošiem un tūkstošiem nonāk ellē katru jūsu laika dienu un Debesis nevar neko darīt viņu labā, jo viņi ir nolieguši Dievu un viņi ir novērsušies no Viņa.<br />
Bērniņi, ģimenes krīze pieaug, lielākā daļa jauno pāru nevēlas laulāties baznīcā, bet viņi dod priekšroku dzīvošanai netiklībā, bez saistībām un uzticības. Rodas bērni, un daudzi no šiem bērniem tiek viena no vecākiem noraidīti. Radības, kam nepiemīt mīlestība – nemīlošas radības, kuras aug bez vērtībām; skumji un dumpīgi bērni, kuri veidojas bez zināšanām par Dievu un ar visiem šiem garīgajiem un emocionālajiem trūkumiem sasniedz jauniešu vecumu, un tas ir tad, kad daudzi izvēlas sliktu dzīvi, kas viņus noved pie netikumiem, ļaunuma, tumsas un mūžīgās nāves.<br />
Bērniņi, šī pasaule ir izolēta dēļ mīlestības trūkuma; un mīlestības trūkums izraisa sabiedrības morālo, sociālo un garīgo pagrimumu. Mīlestība ir Dzīvība un dzīvība nāk no Dieva, kurš ir ideāla – pilnīga Mīlestība. Viss griežas ap Mīlestību un jūs tikāt radīti no Mīlestības. Ja jūs no tās atturēsieties, novērsīsieties – jūs būsiet beigti augļi. Atgriezieties, bērniņi, Dievs ir Dzīve, tas ir viss, neturpiniet staigāt kā klīstošas ēnas; paskatieties, ka Dievišķā Taisnīguma laiks ir gandrīz jau klāt, un daudzi aizies bojā, jo trūkst zināšanu. Nāk mana Tēva Brīdinājums un daudzus notvers nesagatavotus. Es vaicāju jums: atrodoties mūžībā, ko jūs atbildēsiet Augstākai Tiesai?<br />
Bērniņi, pasaule jau ir satraukta, vēl tikai trūkst Lielās Žēlsirdības diena, lai viss tiktu izpildīts, kā tas ir rakstīts. Padariet taisnus jūs ceļus, dumpīgie bērniņi, neturpiniet iepriekšējos, atgriezieties Dieva Dzīvē, jo turpinot sekot pa iepriekšējiem ceļiem, jūsu dvēseles var tikt zaudētas ejot cauri Dievišķajam. Dievs grib glābt jūs, mazie dumpinieki, no mūžīgās nāves, bet neko nevar darīt, ja jūs turpiniet atdalīties no Dieva un atsakāties atgriezties pie Viņa.<br />
Esiet sveikti Dievišķās Žēlsirdības gadā, lai jūs varētu saņemt piedošanas žēlastības un varat atgriezties mīļotā Dēla Patvērumā.<br />
Pārplēsiet savas sirdis, bērniņi, jo tuvojas Dēla Triumfālā Atgriešanās.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/katoli-marijas-mistiskas-rozes-pravietojums-2016-gada/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>4</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>07.08.12. Latvija: Prezidents ticīgos Aglonā neuzrunās, taču piedalīsies dievkalpojumā</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/07-08-12-latvija-prezidents-ticigos-aglona-neuzrunas-tacu-piedalisies-dievkalpojuma/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/07-08-12-latvija-prezidents-ticigos-aglona-neuzrunas-tacu-piedalisies-dievkalpojuma/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 07 Aug 2012 07:37:58 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Aglona]]></category>
		<category><![CDATA[Andris Bērziņš]]></category>
		<category><![CDATA[Arhibīskaps]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunava Marija]]></category>
		<category><![CDATA[katoļi]]></category>
		<category><![CDATA[Luidži Bonaci]]></category>
		<category><![CDATA[prezidents]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=9199</guid>
		<description><![CDATA[Latvijas prezidents Bērziņš 15.augustā būs atvaļinājumā, taču dosies uz Aglonu, kur tūkstošiem cilvēku būs sapulcējušies, lai atzīmētu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienu, kas ir katoļu baznīcas vieni no lielākajiem svētkiem,-ziņo spektrs.com Prezidents piedalīsies svinību dievkalpojumā, bet uzrunu tautai neteiks, kā to darīja viņa priekštecis amatā. Pērn prezidents paskaidroja savu nostāju: &#8220;Esmu izlēmis sākt jaunu tradīciju dievkalpojuma [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2012/01/latvijas_prezidents_andris_berzins_foto_presidentlv.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-3954" title="latvijas_prezidents_andris_berzins_foto_president.lv" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2012/01/latvijas_prezidents_andris_berzins_foto_presidentlv-300x199.jpg" alt="" width="300" height="199" /></a>Latvijas prezidents Bērziņš 15.augustā būs atvaļinājumā, taču dosies uz Aglonu, kur tūkstošiem cilvēku būs sapulcējušies, lai atzīmētu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienu, kas ir katoļu baznīcas vieni no lielākajiem svētkiem,-ziņo spektrs.com<span id="more-9199"></span></p>
<p>Prezidents piedalīsies svinību dievkalpojumā, bet uzrunu tautai neteiks, kā to darīja viņa priekštecis amatā. Pērn prezidents paskaidroja savu nostāju: &#8220;Esmu izlēmis sākt jaunu tradīciju dievkalpojuma norises gaitā, par ko vienojos arī ar katoļu baznīcas vadību. Mana izpratne par baznīcas kanoniem un kārtību, ko ikviens kristietis godā un pārzina, ir likusi man pieņemt lēmumu – neteikt Valsts prezidenta runu galvenā svētku dievkalpojuma noslēguma daļā, kā tas ticis darīts līdz šim. Esmu pārliecināts, ka dievkalpojums ir sakrāls process, kurā laicīgajai varai nav jāiejaucas. Tās ir manas domas un vienlaikus mans visaugstākās cieņas apliecinājums ticīgajai tautai.&#8221;</p>
<p>Šogad Aglonā ieradīsies arī Romas pāvesta sūtnis Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonaci.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/07-08-12-latvija-prezidents-ticigos-aglona-neuzrunas-tacu-piedalisies-dievkalpojuma/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>13.07.2012. Ārvalstīs: lojālistu un katoļu nacionālistu krustugunis Belfāstā</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/13-07-2012-arvalstis-lojalistu-un-katolu-nacionalistu-krustugunis-belfasta/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/13-07-2012-arvalstis-lojalistu-un-katolu-nacionalistu-krustugunis-belfasta/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 13 Jul 2012 08:56:16 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[Ārvalstīs]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[katoļi]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=8940</guid>
		<description><![CDATA[Ceturtdien izcēlušās nekārtības Ziemeļīrijas pilsētā Belfāstā pēc protestantu gājiena pilsētas katoļu rajonā. Nemieros, kas turpinājās ceturtdienas naktī, ievainoti deviņi policisti,-spektrs.com/BBC. Policistus ar akmeņiem un degmaisījuma pudelēm apmētāja gan protestantu lojālisti, kuri atbalsta britu pārvaldi Ziemeļīrijā, gan katoļu nacionālisti, kuri ir par neatkarību no Lielbritānijas. Pūļa savaldīšanai policija izmantojusi ūdensmetējus un izšāvusi gumijas lodes. Protestantu gājiens tika rīkots par [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2010/03/krusts.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-854" title="krusts" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2010/03/krusts-300x225.jpg" alt="" width="300" height="225" /></a>Ceturtdien izcēlušās nekārtības Ziemeļīrijas pilsētā Belfāstā pēc protestantu gājiena pilsētas katoļu rajonā. Nemieros, kas turpinājās ceturtdienas naktī, ievainoti deviņi policisti,-spektrs.com/<a href="http://www.bbc.co.uk/news/uk-northern-ireland-18823292">BBC</a>.<span id="more-8940"></span></p>
<p>Policistus ar akmeņiem un degmaisījuma pudelēm apmētāja gan protestantu lojālisti, kuri atbalsta britu pārvaldi Ziemeļīrijā, gan katoļu nacionālisti, kuri ir par neatkarību no Lielbritānijas.</p>
<p>Pūļa savaldīšanai policija izmantojusi ūdensmetējus un izšāvusi gumijas lodes. Protestantu gājiens tika rīkots par godu Anglijas karaļa Viljama III uzvarai kaujā pie Boinas 1690. gadā, kas ļāva pakļaut Īriju. Nacionālisti iebilst pret šādiem gājieniem un uzskata tos par provokācijām.</p>
<p><a href="http://www.bbc.co.uk/news/uk-northern-ireland-18823292">VIDEO</a></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/13-07-2012-arvalstis-lojalistu-un-katolu-nacionalistu-krustugunis-belfasta/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>05.07.2012. Ārvalstīs/Itālija: Sicīlijas kristieši pret mafiju</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/05-07-2012-arvalstisitalija-sicilijas-kristiesi-pret-mafiju/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/05-07-2012-arvalstisitalija-sicilijas-kristiesi-pret-mafiju/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 05 Jul 2012 07:55:22 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[Ārvalstīs]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Itālija]]></category>
		<category><![CDATA[katoļi]]></category>
		<category><![CDATA[korupcija]]></category>
		<category><![CDATA[mafija]]></category>
		<category><![CDATA[mafioza]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=8869</guid>
		<description><![CDATA[„Mafija nav neuzvarama” – pirms vairākiem gadiem teica sicīliešu tiesnesis Džovanni Falkone intervijā Itālijas televīzijai Raitre, piebilstot, ka „tā ir sava veida kultūra, kas ir radījusi mītus, tai skaitā par savu neuzvaramību”,-ziņo spektrs.com/radiovaticana.org/ I. Šteinerte/VR Šajās dienās Falkones teikto atceras Itālijas Katoļu akcijas Sicīlijas nodaļa, kas gaidot Dieva kalpa Pino Puļjizi drīzo beatifikāciju, ir vēlējusies pagodināt [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/02/italy_rome_colosseum.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-2596" title="italy_rome_colosseum" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/02/italy_rome_colosseum-300x200.jpg" alt="" width="300" height="200" /></a>„Mafija nav neuzvarama” – pirms vairākiem gadiem teica sicīliešu tiesnesis Džovanni Falkone intervijā Itālijas televīzijai <em>Raitre</em>, piebilstot, ka „tā ir sava veida kultūra, kas ir radījusi mītus, tai skaitā par savu neuzvaramību”,-ziņo spektrs.com/<a href="http://www.radiovaticana.org">radiovaticana.org</a>/ I. Šteinerte/VR<span id="more-8869"></span></p>
<p>Šajās dienās Falkones teikto atceras Itālijas Katoļu akcijas Sicīlijas nodaļa, kas gaidot Dieva kalpa Pino Puļjizi drīzo beatifikāciju, ir vēlējusies pagodināt vēl viena mafijas nogalinātā jurista Paolo Borsellino piemiņu.</p>
<p>Itālijas Katoļu akcijas Sicīlijas nodaļa ir izdevusi dokumentu, kurā uzsver, ka ir jāizglīto sirdspaziņa. „Ir jādod pretspars mafioza veida domāšanai, korupcijai un varas izmantošanai savtīgās interesēs. Tā vietā ir jāveicina iekšējā brīvība, patiess pilsoniskums, informētība, legalitāte, taisnība, solidaritāte,” apgalvots dokumentā.</p>
<p>Tiesnesis Paolo Borsellino un viņa pavadītāji no mafijas rokas mira 1992. gada 19. jūlijā Palermo. Katoļu akcijas dalībnieki uzskata, ka organizētās noziedzības upuru piemiņa prasa neatlaidīgu darbu, lai izskaustu ļaunumu. „Šis darbs mūs nepadarīs par varoņiem, bet tas padarīs mūs par īstiem pilsoņiem, kuri pazīst un ciena savas tiesības un pienākumus, solidaritātes un likumības pamatus,” lasām Itālijas Katoļu akcijas Sicīlijas nodaļas dokumentā.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/05-07-2012-arvalstisitalija-sicilijas-kristiesi-pret-mafiju/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>21.05.2012. Ārvalstīs: Garīgā Atmoda Dienvidkorejā un Honkongā</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/21-05-2012-arvalstis-gariga-atmoda-dienvidkoreja-un-honkonga/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/21-05-2012-arvalstis-gariga-atmoda-dienvidkoreja-un-honkonga/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 21 May 2012 06:07:46 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[Ārvalstīs]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Atmoda]]></category>
		<category><![CDATA[baznīca]]></category>
		<category><![CDATA[church on hong kong]]></category>
		<category><![CDATA[Dienvidkoreja]]></category>
		<category><![CDATA[Honkonga]]></category>
		<category><![CDATA[kardināls Nikolas Čeongs Džinsuks]]></category>
		<category><![CDATA[katoļi]]></category>
		<category><![CDATA[Nicholas Cheong Jin-suk]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=8348</guid>
		<description><![CDATA[Pēdējo 50 gadu laikā Dienvidkoreja ļoti ātri attīstās. Statistika uzrāda, ka tās iedzīvotāju skaits laikā no 1960. līdz 2010. gadam pieaudzis no 23 līdz 48 miljoniem cilvēku, iekšzemes kopprodukts pieaudzis vairāk nekā 10 reižu un kristiešu skaits – no 2% līdz 30% no kopējā iedzīvotāju skaita. No tiem aptuveni 10–11% ir katoļticīgie (aptuveni 5,4 miljoni),-ziņo spektrs.com/Ilze Mežniece/avvenire.it/ radiovaticana.org  Atmoda Dienvidkorejā Sākot ar 2008. gadu, katru gadu katoļticīgo [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2012/05/church_on_hong_kong_.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-8349" title="church_on_hong_kong_" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2012/05/church_on_hong_kong_-300x225.jpg" alt="" width="300" height="225" /></a>Pēdējo 50 gadu laikā Dienvidkoreja ļoti ātri attīstās. Statistika uzrāda, ka tās iedzīvotāju skaits laikā no 1960. līdz 2010. gadam pieaudzis no 23 līdz 48 miljoniem cilvēku, iekšzemes kopprodukts pieaudzis vairāk nekā 10 reižu un kristiešu skaits – no 2% līdz 30% no kopējā iedzīvotāju skaita. No tiem aptuveni 10–11% ir katoļticīgie (aptuveni 5,4 miljoni),-ziņo spektrs.com/Ilze Mežniece/avvenire.it/ radiovaticana.org <span id="more-8348"></span></p>
<p><strong>Atmoda Dienvidkorejā</strong></p>
<p>Sākot ar 2008. gadu, katru gadu katoļticīgo skaits pieaug par aptuveni 3%. Ja pirms 50 gadiem šajā valstī bija vien 250 priesteru, tad šodien to skaits pārsniedz 5000, un ik gadu tiek iesvētīti 130–150 jauni priesteri. Gada laikā katrā draudzē no 200 līdz 400 budistu pieņem kristību katoļticībā. Seulas arhibīskaps, kardināls Nikolas Čeongs Džinsuks (Nicholas Cheong Jin-suk) norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā katoļu Baznīcā ticīgo skaits ir audzis no 3 miljoniem līdz vairāk nekā 5 miljoniem.</p>
<p>Dienvidkorejas katoļu Baznīca ir visstraujāk augošā visā Āzijā. Sākot no 1986. gada, korejieši ļoti lielā mērā sāka pievērsties kristietībai, jo tās pamatā ir ideja, ka visi Dieva radītie cilvēki ir vienlīdzīgi. Turklāt tieši protestanti un katoļi piedalījās tautas kustībā pret militāro diktatūru laikā no 1961. līdz 1987. gadam, kad konfuciānisma un budisma piekritēji propagandēja ideju par paklausību autoritātēm.</p>
<p>Korejas Baznīcu raksturo liela laju iesaistīšanās evaņģelizācijas darbā. Korejas Baznīca dzima, pateicoties vairākiem korejiešu filosofiem un diplomātiem, kuri konvertējās Pekinā, bet vēlāk dzimtenē sludināja ticību. 18. –19. gs. kristietība izpaltījās, pateicoties franču misionāriem, vēlāk sekoja vajāšanas, bet ideja par aktīvu sadarbību starp Baznīcu un ticīgo tautu nezuda. Arī šodien katrs katolis Dienvidkorejā zina, ka, kļūstot par Baznīcas locekli, jāiesaistās dažādās Baznīcas kustībās vai kopienās, jo pasīvs katolicisms te netiek pieļauts.</p>
<p><strong>Atmoda Honkongā</strong></p>
<p>Līdzīga situācija ir Honkongā, kur šā gada Lieldienu naktī 3500 katehumēni saņēma Kristību, Pirmo Svēto Komūniju un Iestiprināšanas sakramentu. Lieldienu pastorālajā vēstulē kardināls Džons Tongs īpaši pateicās priesteriem, diakoniem, klostermāsām un daudzajiem lajiem, kas iegulda savu laiku un enerģiju, piedāvājot katehisma studijas. Saskaņā ar diecēzes statistiku 2011. gadā te bija 39 apmaksāti katehēti un vairāk nekā 1500 brīvprātīgo katehētu uz 363 tūkstošiem diecēzes ticīgo. Kardināls atzīst, ka ticīgo skaits ir ievērojami audzis, tomēr, pēc viņa domām, ļoti svarīga ir viņu ticības kvalitāte, tāpēc nepieciešams turpināt strādāt evaņģelizācijas laukā.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/21-05-2012-arvalstis-gariga-atmoda-dienvidkoreja-un-honkonga/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>13.02.2012. Latvija-Rīga: Katoļu Baznīcas Latvijā bīskapi: Latviešu valoda &#8211; vienīgā valsts valoda Latvijā ir taisnības jautājums</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/13022012-latvija-riga-katolu-baznicas-latvija-biskapi-latviesu-valoda-vieniga-valsts-valoda-latvija-ir-taisnibas-jautajums/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/13022012-latvija-riga-katolu-baznicas-latvija-biskapi-latviesu-valoda-vieniga-valsts-valoda-latvija-ir-taisnibas-jautajums/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 13 Feb 2012 09:11:37 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Nacionālā identitāte]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Kardināls Jānis Pujats]]></category>
		<category><![CDATA[katoļi]]></category>
		<category><![CDATA[katoļu baznīca]]></category>
		<category><![CDATA[nacionālā identitāte]]></category>
		<category><![CDATA[referendums]]></category>
		<category><![CDATA[Zbigņevs Stankevičs]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/zinas/?p=4015</guid>
		<description><![CDATA[Sakarā ar 18.februārī izsludināto referendumu arī Katoļu Baznīcas Latvijā bīskapi nav palikuši malā un izsaka savu viedokli,-ziņo spektrs.com Vispirms vēlamies atgādināt, ka 1917.gada 9. un 10. maija Rēzeknes kongresā, kurā tika izlemta galīga Latgales apvienošanās ar pārējiem latviešu novadiem un likts stiprs pamats latviešu tautas vienotībai un Latvijas valstiskajai identitātei, vadošā loma bija tieši garīdzniekiem [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p class="MsoNormal"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Janis_Pujats_foto_AFIjpg.jpg"><img class="alignleft size-full wp-image-6239" title="Janis_Pujats_foto_AFIjpg" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Janis_Pujats_foto_AFIjpg.jpg" alt="" width="300" height="225" /></a>Sakarā ar 18.februārī izsludināto referendumu arī Katoļu Baznīcas Latvijā bīskapi nav palikuši malā un izsaka savu viedokli,-ziņo spektrs.com<span id="more-4015"></span></p>
<p class="MsoNormal">Vispirms vēlamies atgādināt, ka 1917.gada 9. un 10. maija Rēzeknes kongresā, kurā tika izlemta galīga Latgales apvienošanās ar pārējiem latviešu novadiem un likts stiprs pamats latviešu tautas vienotībai un Latvijas valstiskajai identitātei, vadošā loma bija tieši garīdzniekiem (Nikodemam un Jāzepam Rancāniem, Kazimiram Skrindam, Francim Trasunam un citiem). Arī šodien, gandrīz simts gadus vēlāk, garīdznieku pienākums ir skaidri paust savu viedokli visai tautai tik svarīgajā latviešu valodas jautājumā.</p>
<p class="MsoNormal">Latvijas pamatnācijas valoda ir valoda, ap kuru vienojas visas šeit dzīvojošās mazākumtautības. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā – tas ir arī taisnības jautājums. Taisnības princips prasa, lai pasaules tautu plašajā forumā latviešiem Latvijā, tāpat kā krieviem Krievijā, būtu sava telpa, kur nebūtu apdraudēta nācijas identitāte, tās valoda un kultūra. Tāpēc mūsu pienākums kā Latvijas pilsoņiem ir aizstāvēt Latvijas pamatnācijas lielāko vērtību – latviešu valodu, jo tauta nevar pastāvēt bez savas valodas. Svētajos Rakstos lasām: «Dievs (..) nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem [cilvēkiem] dzīvot, lai tie meklētu Dievu, lai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jo Viņš nav tālu nevienam no mums.» (sal. Apustuļu darbi 17, 24-27).</p>
<p class="MsoNormal">Latvijas vēsturē ne tik sen bija laiki, kad Latvijas zemē ar tā laika varas gādību dominēja krievu valoda. Tā visās dzīves jomās pamazām izspieda latviešu valodu. Cariskā Krievija līdz 1904. gadam Latgalē neļāva dibināt latviešu skolas, nedrīkstēja arī izdot latviešu periodiku utt. Neaizmirsīsim faktus no latviešu tautas vēstures, jo skaitliski mazai tautai savā zemē valoda ir eksistences jautājums.</p>
<p class="MsoNormal">Katoļu Baznīca ir toleranta un respektē ikvienas tautas kultūru, valodu, sludina Kristus Evaņģēliju konkrētās tautas valodā un iestājas par mieru, saticību, savstarpēju cieņu un labvēlību. Draudzēs ir dažādu tautību cilvēki, tādēļ tiek teikti sprediķi, svinēti dievkalpojumi, laulības, kristības, bēres gan poļu, gan krievu, gan lietuviešu valodās, gan citās, ja apstākļi to prasa. Tā tas būs arī turpmāk, taču mēs dzīvojam Latvijā, tādēļ aicinām ticīgo tautu un visus labas gribas cilvēkus Latvijai tik svarīgā brīdī iestāties par Latvijas valstiskās identitātes un latviešu valodas saglabāšanu, piedalīties referendumā un balsot PRET grozījumiem Satversmē, tai skaitā, balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.</p>
<p class="MsoNormal">Kardināls Jānis Pujats</p>
<p class="MsoNormal">Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs</p>
<p class="MsoNormal">Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis</p>
<p class="MsoNormal">Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis OP</p>
<p class="MsoNormal">Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis</p>
<p class="MsoNormal">Bīskaps Jānis Cakuls</p>
<p class="MsoNormal">Bīskaps Antons Justs</p>
<p class="MsoNormal">Bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis</p>
<p class="MsoNormal">Līdzīgas ziņas________________________________________</p>
<p class="MsoNormal"><a href="http://www.spektrs.com/zinas/2012/02/12/13022012-latvija-riga-%E2%80%9Eprieka-vests%E2%80%9D-macitajs-vilnis-gleske-referenduma-balsos-pret/">13.02.2012. Latvija-Rīga: „Prieka vēsts” mācītājs Vilnis Gleške referendumā balsos PRET</a></p>
<p class="MsoNormal"><a href="http://spektrs.com/zinas/2011/12/23/23122011-nacionala-identitate-vanags-un-pujats-aicina-referenduma-balsot-pret-krievu-valodu-ka-otro-valsts-valodu/">23.12.2011. Nacionālā identitāte: Vanags un Pujats aicina referendumā balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu</a></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/13022012-latvija-riga-katolu-baznicas-latvija-biskapi-latviesu-valoda-vieniga-valsts-valoda-latvija-ir-taisnibas-jautajums/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Katoļi apvienojās ar astronautiem sociālajā reklāmā &#8220;pret abortiem&#8221;(video)</title>
		<link>http://spektrs.com/video/3022/</link>
		<comments>http://spektrs.com/video/3022/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 09 May 2011 13:26:19 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[Video]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[astronauti]]></category>
		<category><![CDATA[Džīns Krancs]]></category>
		<category><![CDATA[Džozefs Kervains]]></category>
		<category><![CDATA[Gene Krantz]]></category>
		<category><![CDATA[Joseph Kerwin]]></category>
		<category><![CDATA[katoļi]]></category>
		<category><![CDATA[Mēness]]></category>
		<category><![CDATA[NASA]]></category>
		<category><![CDATA[Nīls Ārmstrongs]]></category>
		<category><![CDATA[pret abortiem]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/zinas/2011/05/09/3022/</guid>
		<description><![CDATA[Katoļi apvienojās ar astronautiem sociālās reklāmas dēļ. Divi NASA astronauti dr. Džozefs Kervains (Joseph Kerwin) un Džīns Krancs (Gene Krantz) kopā ar katoļu organizācija Fidelis piedalījās pret abortiem vērstā video-rullīša tapšanā.  45-sekunžu video tiek demonstrēts, bērna pirmie soļi, pēc kura seko dokumentālie kadri ar kosmonauta Nila Armstronga pirmajiem soļiem uz Mēness virsmas. Rādot nedzimuša bērna [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><object width="560" height="315" classid="clsid:d27cdb6e-ae6d-11cf-96b8-444553540000" codebase="http://download.macromedia.com/pub/shockwave/cabs/flash/swflash.cab#version=6,0,40,0"><param name="allowFullScreen" value="true" /><param name="allowscriptaccess" value="always" /><param name="src" value="http://www.youtube.com/v/kxH7CUhHkug?version=3&amp;hl=lv_LV" /><param name="allowfullscreen" value="true" /><embed width="560" height="315" type="application/x-shockwave-flash" src="http://www.youtube.com/v/kxH7CUhHkug?version=3&amp;hl=lv_LV" allowFullScreen="true" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" /></object></p>
<p>Katoļi apvienojās ar astronautiem sociālās reklāmas dēļ.</p>
<p>Divi NASA astronauti dr. Džozefs Kervains (Joseph Kerwin) un Džīns Krancs (Gene Krantz) kopā ar katoļu organizācija Fidelis piedalījās pret abortiem vērstā video-rullīša tapšanā. <span id="more-3022"></span></p>
<p>45-sekunžu video tiek demonstrēts, bērna pirmie soļi, pēc kura seko dokumentālie kadri ar kosmonauta Nila Armstronga pirmajiem soļiem uz Mēness virsmas. Rādot nedzimuša bērna 3 &#8211; D ultrasonogrammu, balss vēsta: „Viņa sirds sāks pukstēt 5 nedēļu vecumā, 9. nedēļā veidosies viņa kājas un 80 dienu vecumā viņš spers savu pirmo soli.” ,-ziņo spektrs.com</p>
<p>Nākamajā kadrā redzama Nīla Ārmstronga nosēšanās uz Mēness un dzirdami viņa slavenie vārdi, ka tas ir „milzīgs visas cilvēces lēciens”.<br />
Rullītis noslēdzas ar tekstu, „2,024 nedēļas ….. Dzīvība. Iedomājieties potenciālu.”</p>
<p>Saskaņā ar autoru ieceri, reklāma atgādina skatītājiem par cilvēka dzīves svarīgumu un katra bērna potenciālu.<br />
Video prezentācijā uzstājās NASA astronauti dr. Džozefs Kervains un Džīns Krancs. „Ļaudis tūkstošiem gadu lūkojās uz Mēnesi un zvaigznēm tālumā. Bet pirms četrdesmit gadiem mēs paveicām neiedomājamo. Mēs nolaidāmies uz Mēness. Šis jaunais CatholicVote.org video, izgaismojot cilvēka dzīvības potenciālu, ir uzsūcis šīs vēsturiskās misijas garu. Lai mēs nekad nepārstājam apbrīnot ikvienas cilvēka dzīvības dāvanu un potenciālu!,” teica Dž. Kervains.</p>
<p>CNN un NBC televīzijas kanāli atteicās demonstrēt sociālo Fidelis veidoto video, kurā par cilvēka dzīves vērtību mēģināja atgādināt, izmantojot ASV prezidenta Obamas fotogrāfiju. Pie tam priekšvēlēšanu cīņas periodā organizācija nosodīja Obamas atbalstu par sieviešu tiesībām taisīt abortu.</p>
<p>Šodien, 20.jūlijā apritējuši 40 gadi kopš dienas, kad amerikāņu astronauti uzkāpa uz Mēness.</p>
<p><iframe src="http://www.youtube.com/embed/ApuCM1e__Lk?rel=0" frameborder="0" width="520" height="296"></iframe></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/video/3022/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>KAILAIS ĀDAMS</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/kailais-adams/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/kailais-adams/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 01 Sep 2007 06:30:34 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2007]]></category>
		<category><![CDATA[septembris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[Ādams]]></category>
		<category><![CDATA[katoļi]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=6791</guid>
		<description><![CDATA[Kanādas katoļu nūdistu grupa, uzskata, ka nepieciešams mainīt sabiedrības priekšstatus par kailiem cilvēkiem. Interesentu grupa uzskata, ka kailais izskats atspoguļo Dievišķo varenību savā radījumā – cilvēkā. „Bībele vēršas nevis pret kailumu, bet pret grēku” uzskata viens no grupas locekļiem Vinsents Pidži. Viņš ir uzrakstījis arī atskaiti, kuru paredzēts lasīt festivāla laikā Sant – Antuan – [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><span style="font-size: small;">Kanādas katoļu nūdistu grupa, uzskata, ka nepieciešams mainīt sabiedrības priekšstatus par kailiem cilvēkiem. Interesentu grupa uzskata, ka kailais izskats atspoguļo Dievišķo varenību savā radījumā – cilvēkā.<span id="more-6791"></span></span></p>
<div align="justify"><span style="font-size: small;"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2012/01/Adams.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-6792" title="Adams" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2012/01/Adams.jpg" alt="" width="631" height="474" /></a>„Bībele vēršas nevis pret kailumu, bet pret grēku” uzskata viens no grupas locekļiem Vinsents Pidži. Viņš ir uzrakstījis arī atskaiti, kuru paredzēts lasīt festivāla laikā Sant – Antuan – Abē netālu no Monreālas.</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Vinsents Pidži priecājas par to, ka daudzu nūdistu uzskats ir; būdami kaili atrodas tuvāk Dievam, tādā veidā viņi jūtas brīvi un nejūtas iespiesti nedabiskajās drēbēs;</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Kā arī – pozitīvs iespaids rodas no tā, ka būdams kails jūties kā daļiņa no Ēdenes dārza.</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Ko par to domā tu?</span></div>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/kailais-adams/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
