Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing 

IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija.

KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM ministra Sergeja Lavrova un ES augstā ārlietu pārstāvja Žozepa Borrelja kopēja intervija utt.

Kas ir kopīgs šiem notikumiem, kādas ir kopīgas tendences? Nav sapratnes un iespējas efektīvi ietekmēt šos notikumus.

PASAULES NOSLĒPUMI

Pirmkārt, Džulians Asanžs ir datorprogrammētājs, interneta aktīvists un pētnieciskais žurnālists, kurš dibināja un vada interneta vietni “Wikileaks”. “Wikileaks” 2010. gadā publicēja vairākus simtus tūkstošus konfidenciālus ASV valdības dokumentus, kas skāra karadarbību Irākā un Afganistānā, kā arī diplomātu saraksti no ASV pārstāvniecībām visā pasaulē. Asanžs tiek vērtēts pretrunīgi, jo daudzi viņu uzskata par interneta teroristu, savukārt Asanža atbalstītāji nominējuši viņu Nobela Miera prēmijai.

Otrkārt, Edvards Džozefs Snoudens (dzimis 1983. gada 21. jūnijā) ir bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes un Nacionālās drošības aģentūras darbinieks.

2013. gada jūnija sākumā Snoudens nodeva laikrakstiem The Guardian un The Washington Post slepenu informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personas izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.

Treškārt, parastie žurnālisti spēj atrast un izsekot drošības dienestu darbiniekus, kas veica opozicionāru neitralizēšanu. Tas nedaudz pārsteidz, ka var nopirkt datus par telefonu sarunām, par cilvēku pārvietošanos utt., bet vēlreiz apstiprina tēzi, ka 21. gadsimtā nekas nepaliek ilgi noslēpumā, ja kādam vajag atklāt to.

China Foto Press

Ceturtkārt, ir oficiālās izsekošanas sistēmas. Piemēram, Ķīnā ir sistēma sabiedrības kredīts https://www.youtube.com/watch?v=1dI4zcQ14kg . Šo programmu Ķīna izstrādāja 6 gadus un tā atseko 160 000 cilvēka darbības parametrus un cilvēkiem, kas nokļūst melnajā sarakstā, ir daudz problēmu. Viņi nevar pat biļetes nopirkt uz vilcienu utt., toties tie, kas ir pozitīvi vērtēti jeb ar nevainojumu reputāciju, saņem dažādus bonusus gan saņemot kredītus bankās un citus.

Mūsdienu pasaulē ir pat programmas mobilajā telefonā, kas ļauj atpazīt ar telefonu palīdzību cilvēkus. Dažās valstīs preventīvi arestē vai kontrolē iespējamos opozicionārus, piemēram, Alekseja Novaļnaja atbalstītājus.

Piektkārt, pagaidām ir tikai viens man zināms izņēmums – blockchain. Piemēri blockchain (BCH) izmantošanai dažādās dzīves jomās:

            Personas identifikācija. Pamatojoties uz tehnoloģijām, kuru pamatā ir BCH shēma, šie pakalpojumi darbojas piekļuves tiesību identifikācijas un apstiprināšanas jomā. BCH izveido identitātes kartes digitālo ekvivalentu.

Autortiesības. Atribūtu platforma „Ascribe” izmanto papildu reģistru, kurā mākslinieki, mūziķi, izgudrotāji var uzglabāt autortiesības ar šifrētu identifikatoru palīdzību.

Balsošana. Līdz šim atvērtā reģistrācija tiek izmantota tikai privātās aptaujās. Tomēr Virginijas štata universitāte vēlas ieviest vēlēšanas tehnoloģiju, kas balstīta uz BCH iespējām. Tas samazinās viltojumu iespējamību līdz nullei.

Vadība un jurisprudence. Blokkhaina – BCH potenciāls šajā jomā ir neierobežots. Ideālā gadījumā sistēmu var izveidot ar vietējo un valsts iestāžu pārstāvju ziņojumiem, budžeta datu glabāšanu. Jau ir tādi projekti kā bez robežām ( Borderless), kas apvieno juridiskos un ekonomiskos pakalpojumus.

Mūzika. Bittunes projekts ļauj izpildītājiem saglabāt tiesības un pārdot savu darbu. Ir arī citi pakalpojumi, kuru mērķis ir izplatīt neatkarīgu mūziku un popularizēt māksliniekus.

Labdarība. Blockchain ar spēju ierakstīt un saglabāt datus ir ļoti efektīva labdarības jomā. Tātad platforma GiveTrack sniedz atklātas informācijas par ziedojumiem, fondiem un to izmaksām. Tas ir efektīvs līdzeklis cīņā pret „labdarības teroristiem”.

Nekustamais īpašums. BCH ieviešana nekustamajā īpašumā uzskaites un apkalpošanas sfērā var ievērojami uzlabot to. Paātrināsies pirkšanas un pārdošanas process, parādīsies rīks datu īpašumtiesību drošai glabāšanai utt. Blockchain tehnoloģija tiek izmantota pakalpojumu nozarē, apmaiņā un parastā tirdzniecībā. Iespējams, tas var būt noderīgi, ja ir nepieciešami ziņojumi, pārbaudot kaut kā autentiskumu, uzglabājot datus. Potenciāls ir neierobežots.

https://prostocoin.com/blog/blockchain-guide

https://www.youtube.com/watch?v=pv0WEwkNDPQ

https://www.youtube.com/watch?v=VTqfbQVAaL8

Какие профессии убьет блокчейн?

https://www.youtube.com/watch?v=zOXZT4xvMdY

Смарт-контракт понятными словами

LIETU BŪTĪBA

Krievijas prezidenta V. Putina attālināta uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā https://www.youtube.com/watch?v=kgYLlgKH1pI var maldināt nesagatavotos cilvēkus par situāciju pasaulē un pirmkārt, Krievijā.

Noskatoties https://www.youtube.com/watch?v=xQ9IYjVYyIE, var saprast kā uztver Krievija ES sankcijas. Nedaudz cerīgāk izskatās ASV prezidenta teiktais, bet vēl ir miris ārsts, kas Omska izglāba Alekseju Navaļnovu. Izskatās pēc atriebības.

Ir daudzu laboratoriju analīzes par Novaļnova saindēšanu ar aizliegto ķīmisko vielu “Novičok” https://www.youtube.com/watch?v=b-NC5u6KKg8 , bet kāda ir Krievijas reakcija. Nekāda, pat nav ierosināta izmeklēšana. Līdzīgi ir ar Baltkrieviju.

Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žozeps Borreljs norādījis, ka Krievija noraida konstruktīvu dialogu ar ES un ka blokam šajā saistībā jāizdara secinājumi, arī jāizskata jaunu sankciju iespējas

Borreljs par savu vizīti ES ārlietu ministrus informēs 22.februārī, bet ES līderi par saspringtajām attiecībām ar Maskavu diskutēs samitā martā. ES sankciju noteikšana ir atkarīga no dalībvalstīm, un šādam lēmumam ir nepieciešams vienbalsīgs 27 dalībvalstu atbalsts.

Diskutēs martā un vajadzīgs visu ES valstu atbalsts, bet vai Krievijai ir problēmas atrast vai sarunāt kādu valsti neatbalstīt sankcijas pret Krieviju? Nedomāju, ka tā ir liela problēma valstij ar lielu naudu.

PRIEKŠLIKUMI

Ķīnas totālā cilvēku kontrole ir fakts un nedomāju, ka kāds var kaut ko izmainīt. Tāda cilvēku kontrole, ne atklāti, bet notiek daudzas valstīs. Priekšlikums, piemēram Ķīnas gadījums, kad kontrolē 160 000 cilvēka darbības parametrus. Valstī izdiskutē un pieņem likumu par kontrolējamiem parametriem. Tad mākslīgais intelekts izvērtē cilvēka uzvedību. To pilnu informāciju saņem pats cilvēks un ieteikumus, kā uzlabot situāciju.

Dažādās valstīs kontrolējamie parametri var būt dažādi, bet tiem ir jābūt zināmiem cilvēkiem un daži parametri tikai konkrētam cilvēkam. Piemēram, Latvijā SAB izsniedz pielaides, bet iepriekš savāc informāciju par cilvēku, kas uz to pretendē. Tas viss ir loģiski un pareizi, bet slikti, kad šodien savākta informācija dažreiz tiek izmantota politiskajiem mērķiem.

Tas ir atsevišķā valstī. Valsts drošības struktūras palīdz realizēt dzīvē pieņemtos likumus. Tie var būr dažādi dažādās valstīs, bet valstīm ir jāvienojas par kopējiem principiem un tad, mākslīgais intelekts, izvērtē vai valsts izpilda un ko nepilda no pieņemtajiem starptautiskajiem likumiem. Tad ANO organizācijā var atrasties tikai valsts, kas ir izpildījušas noteiktos likumus jeb tām ir noteikts nosacīto bonusu skaits.

Skaidrs, ka būs valsts kas nepildīs pat vienkāršus un cilvēciskos noteikumus, bet tad tās tiek izslēgtas no ANO un izolētas no civilizētās sabiedrības. Vienošanas un likumus izstrādā dažādu valstu pārstāvji, tos apstiprina valstu vadība un tā izpildi kontrolē starptautiskā tiesa, kur tiesneši ir mākslīgais intelekts. Tos nevar uzpirkt, ietekmēt. ANO, nepieciešamības gadījumos, var mainīt normatīvo bāzi. Tas ir līdzīgi gan atsevišķā valstī gan civilizētā pasaulē kopumā.

ANO organizācijai ir jābūt savai policijai jeb drošības struktūrai un tā sākotnēji varētu būt NATO, kura var paplašināties ar asociētiem locekļiem.

Patlaban norisinās budžeta pieņemšanas laiks. Sarunas starp Saeimas deputātiem noritējušas visas vasaras garumā ņemot vērā, ka piecām partijām ir dažādas intereses un lai tās apvienotu vienkopus un izstrādātu budžetu, kas oktobrī jāiesniedz Saeimā process nav vienkāršs. Sadale notiek ar 130-150 miljoniem eiro. Kopīgi jāvienojas par lielāku nodokli azartspēlēm, mazāks pieaugums pašvaldību finansēšanā, bezdarbnieku pabalstu samazināšana ilgstošiem bezdarbniekiem.

Līdz šim nolemts: 30 miljoni Zemkopības ministrijai, proti, lauksaimnieku atbalstīšanai. 7miljoni-demografijas stiprināšanai, 13 miljoni Kultūras ministrijai-kultūras darbinieku atalgojuma palielināšanai, 8miljoni zinātnei. Mediķiem solītais algas pieaugums visticamāk netiks piešķirts, taču plānots palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām.

SPEKTRS: Krēsliņa kungs, īpaši ņemot vērā, ka Jūs esat Dienesta NBS  brig. ģenerālis(atv.) Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors, kā arī grāmatu autors un bijis pieredzējis politiķis, raugoties uz budžeta plānošanas sistēmu Latvijā. Kādi +/-?

Kārlis Krēsliņš. Izpildvara – Ministru kabinets kopumā veiksmīgi gatavo nākamā gada budžeta projektu. Pirmkārt, Latvijā ir izveidojusies situācija, kurā visas koalīcijas partijas ir ieinteresētas saglabāt šo koalīciju. Otrkārt, premjerministra spējas veikt izcilu komunikāciju starp dažādām politiskajām partijām, sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību.

Tas bija diezgan neparasti, ka politiskais spēks “Jaunā Vienotība” (J/V) ar mazāko pārstāvniecību Saeimā ieguva atslēgas MK amatus (premjerministra, FM un AM) un atbilstoši partijas reitinga straujāko un lielāko pieaugumu, salīdzinot ar citām koalīcijas partijām.

Papildus var atzīmēt “J/V” labos panākumus Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tas ir piemērs veiksmīgai partijas sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem. Tas ir piemērs, ka cilvēku apziņā ir iekodēts, ka, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, Latvijai bija “veiksmes stāsts” un tās autors bija Valdis Dombrovskis. Maz tiek stāstīts par valsts parāda pieaugumu no ~1 līdz 10 miljardiem eiro, un tas ir apmēram 10 gadu laikā. Mēs diskutējām par ātrajiem kredītiem, ka cilvēki neapdomīgi aizņemas, bet vai valsts nerāda piemēru?

Šajā situācijā ir cerības saglabāt koalīciju un apstiprināt budžetu, kas ar lielu varbūtību būs nosacīti labs, bet Latvijas iedzīvotājiem un pašiem deputātiem tas ir maz saprotams. Parastajiem iedzīvotājiem ir priekšstats, ka budžets ir politisko partiju solījumu, ambīciju izpildes budžets.

BUDŽETS. Vienmēr ļoti aktuāls jautājums, bet iedzīvotājiem neskaidro lietas būtību. Pirmkārt, IKP pieaug, un tas ir normāli, tikai valsts vadībai jārūpējas par tā pieauguma tempu un budžeta daļu no IKP.

Latvijā budžetā nonāk mazāk nekā 1/3 no IKP (bija ~30% no IKP). Tā ir ļoti nopietna problēma. AM saņem 2% no IKP, un tā ir NATO valstu vienošanās. Citām ministrijām neļauj pamatoti pieprasīt finansējumu no IKP, pamatojoties uz citu valstu pieredzi. Piemēram, vienā valstī budžets ir 30% no IKP, bet kaimiņvalstī 40% no IKP, tad nevar izmantot vienādu finanšu procentuālo sadali no IKP starp nozarēm. Vajag salīdzināt, cik % no budžeta tiek iedalīti konkrētai nozarei.

Valsts vadībai jāpaskaidro, kādēļ mūsu budžetā nonāk tikai trešdaļa no IKP, un jārisina uzdevums, kā to palielināt. Tas ļautu būtiski palielināt budžetu. Piemēram, budžetā ieņemtu par 6% vairāk no IKP, kā tas ir citās valstīs. Ja IKP ir 30 miljardi, tad budžets pieaugtu par ~1,8 miljardiem eiro. Tad varētu apmierināt nākamā gada ministriju pieprasījumus.

KONCEPTUĀLI. Valstī jābūt ilgtermiņa, vidēja termiņa un viena gada attīstības plānam (budžetam). Tāda sistēma tika izveidota NBS [1], jo 90. gados eksperti pārmeta Latvijas Bruņotajiem spēkiem, sākumā AS un Zemessardzei, bet vēlāk Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), ka nav attīstības plānu un atbilstoši loģiski pamatota aizsardzības budžeta pieprasīšana un tērēšana.

Man piedāvāja NBS štāba priekšnieka amatu un es piekritu, jo zināju, kas ir jādara. 1999. gadā izveidoju Politikas un plānošanas (J-5) departamentu un uzņēmos tā vadību. Dažu mēnešu laikā izveidojām plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēmu (PPBS). Tā vēlāk tika atzīta par paraugu valstīm, kas gatavoja savus Rīcības plānus dalībai NATO (RPDN) jeb MAP.

Sistēma sastāvēja no ilgtermiņā – 12 gadu NBS attīstības plāna DOK-1, vidēja – 4 gadu attīstības plāna DOK-2 un viena gada attīstības plāna DOK-3. Sākotnēji AM vadība neizprata šo plānošanas sistēmu. Ministrs man jautāja, kas tas par plānu DOK-1, kur nav aprēķināti nepieciešamie finanšu resursi.

Mana atbilde bija, ka DOK-1 ir konceptuāls plāns, kas nosacīti nosaka, uz kurieni ejam – uz “Maskavu, Helsinkiem vai Briseli”. 2000. gada 11. jūlijā MK pirmo reizi apstiprināja DOK-1. Es sāku pildīt NBS AŠ priekšnieka amatu 2000.-2004. gadā, kad Latvija stājās un veiksmīgi iestājās NATO. DOK-2 bija RPDN jeb MAP līdzīga struktūra – 4 gadu attīstības plāns, redzējums un viena gada budžets, tā realizācija un izpilde.

Tika paredzēts ka, sanākot jaunajai Saeimai, tā precizē šos plānus, pirmkārt, DOK-1. Kā tas Latvijā bieži notiek, iestājāmies NATO, un 2000. gadā pieņemtais ilgtermiņa attīstības plāns DOK-1 netika pārskatīts 12 gadus. Es aizgāju dienēt NAA rektora amatā un 2005. gadā aizgāju no dienesta NBS.

Veidojot valsts budžetu, noteikti vajag to sasaistīt ar attīstības plāniem. Formāli it kā tas viss ir, bet, par nožēlu, praksē netiek izmantotas šīs iespējas, jo pārsvaru ņem politiskās ambīcijas.

SPEKTRS: Par politiskām ambīcijām, kā tas ir iespējams, ka izpildvara burtiski diktē savas intereses lēmējvarai? Jaunākais piemērs ir Atkritumu izvešanas sāga. VARAM, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, ir pieprasījusi informāciju no RD. Spriežot pēc VARAM mājas lapā norādītā: „Ministrija secina, ka pirms iedzīvotāji tiek aicināti pārslēgt līgumu ar jauno atkritumu apsaimniekotāju A/S “Tīrīga”, pašvaldība nav aktualizējusi vai izdevusi jaunus saistošos noteikumus, kas saskaņoti ar VARAM. Saistošajiem noteikumiem ir jābūt vērstiem uz to, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar vienlīdzīgiem pakalpojumiem.

K. Krēsliņš: Pārmaiņas iespējamas tad, kad izpildvara nesēdēs kopā ar lēmējvaru valdībā. Pirmkārt, nekas nemainīsies, kamēr koalīcijas padome jeb citādāk nosaukta struktūra, kuru vada Ministru prezidents un kurā piedalās Saeimas pozīciju politisko partiju pārstāvji un daži izpildvaras pārstāvji, lems par izpildvaras risināmiem uzdevumiem un pieņems lēmumus, kā balsot Saeimā par būtiskiem jautājumiem.

Otrkārt, ko un kā darīt? Veidot profesionālu Ministru kabinetu. Ministrus izvēlas premjerministrs un apstiprina Saeima. Premjerministrs un ministri Saeimā sniedz pārskatu par savu darbu, par apstiprināto plānu izpildi.

Treškārt, Saeimā ir koalīcijas padome, kuru veido pozīcijā esošās politiskās partijas, kas saskaņo savas aktivitātes.

SPEKTRS: Jūs teicāt, ka vajag atdalīt likumdošanas varu no izpildvaras. Kā tas darbotos realitātē?

K. Krēsliņš: Pirmkārt, izpildvara izstrādā ilgtermiņa, vidēja termiņa (Valdības deklarācija) un viena gada (budžetu) attīstības plānu projektus, kas tiek detalizētāk izdiskutēti un apstiprināti Saeimā. Būtiski ir diskusiju laikā parādīt katras politiskās partijas un atsevišķu deputātu aktivitātes savu solījumu izpildē, pieņemot šos attīstības plānus.

Otrkārt, izpildvara realizē pieņemtos plānus. Ja rodas nepieciešamība, izpildvara var rosināt normatīvo aktu, likumu grozījumus un iesniedz savus priekšlikumus Saeimā, kur tie tiek apspriesti un pieņemti, ja tas palīdz realizēt pieņemtos plānus.

Treškārt, Saeimā ir, piemēram, Ilgtspējīgas attīstības komisija, kas var skatīt Latvijas attīstību ilgtermiņā. Piemēram, Ķīna plāno savu attīstību 50 un 100 gadu griezumā. Komisijai būtisks uzdevums būtu saprast un plānot Latvijas vietu gan ES, gan pasaulē un, ņemot to vērā, koriģēt Latvijas ilgtermiņa attīstības plānu.

SPEKTRS: (2012. gadā stājās spēkā grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta. Kaut gan likumprojekta anotācijā ir teikts, ka “grozījumu mērķis ir samazināt partiju atkarību no ziedotājiem”, taču secinājums ir skaidrs, ka administrācijas finansiāla nodrošināšana ir gaužām par maz, lai mazinātu ziedotāju ietekmi.

Patlaban Krišjāņa Kariņa valdības rīcības plānā noteikts: Tieslietu ministrijai (TM) kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) līdz 2020. gada 31. martam jāizstrādā grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, lai palielinātu valsts finansējumu politiskajām partijām līdz Baltijas valstu vidējam līmenim, no kura tas patlaban ievērojami atpaliek. 

Atzinumā , kuru sagatavojusi TM, norādīts: “Aptuvens modelējums liecina, ka 2018. gadā politiskai partijai, kurai ir vismaz 500 biedru, varētu būtu nepieciešami aptuveni 190 000 eiro tam, lai nodrošinātu savu pamatdarbību gadā, kad nav vēlēšanu.”

Vai grozījumu mērķis – partiju finansiālās atkarības mazināšana – būs sasniegta?

Kārlis Krēsliņš: Daļēji. Kamēr likumdošanas un izpildvaras nav atdalītas, kamēr ministri ir politisko partiju pārstāvji, kuriem bieži pirmajā vietā ir partijas intereses un otrajā vietā paliek viņu vadīto ministriju intereses, tikmēr bizness meklēs iespējas finansēt par nozari atbildīgo politisko partiju un lobēt savas intereses.

Ja ministriju vadītu šīs nozares labākais menedžeris – zinātājs un vadītājs, kas nav poliskās partijas pārstāvis jeb kas uz laiku ir apstādinājis savu darbību politiskajā partijā, tad biznesam nebūtu motivācijas ziedot politiskajām partijām, sagaidot savu interešu lobēšanu. Ziedotu tām politiskajām partijām, kas, pēc viņu domām, deklarē un realizē biznesam un cilvēkiem labvēlīgu politiku.

Raksta autors Kārlis Krēsliņš- Dienesta NBS  brig. ģenerālis(atv.) Dr.habil.sc.ing. Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory No 2006.gada – Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory) Zinātniskā žurnāla par drošību un aizsardzību „Militārais Apskats” redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs. Autors un autoru kolektīvu dalībnieks apmēram 90 dažādiem zinātniskiem pētījumiem un rakstiem par radiolokācijas problēmām, NBS izveides un attīstības problēmām un vietu Latvijas drošības sistēmā, kā arī par militārās izglītības jautājumiem.  Grāmatas „Gods kalpot Latvijai” autors. 

Šogad 31. augustā aprit tieši 25 gadi kopš Krievijas Federācijas karaspēka izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas

Tā faktiski ir MŪSU VALSTS UZVARAS diena

Kara muzejā, 2019. gada 30. augustā

Latvijas okupācijas norises gaita 1939. un 1940. gadā

Foto: Latvijas Republikas Kultūras ministrija

Ievads. Atļaujiet, es dažos vārdos iepazīstināšu ar sevi. Esmu viens no Latvijas politiski represētiem. Mūsu ģimeni 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju, Amūras apgabalu, Tigdas rajonu, kur mēs atradāmies līdz 1957. gadam.

Manas kompetences. Esmu atvaļināts karavīrs ar 42 gadu dienesta pieredzi, habilitētais inženierzinātņu doktors, viens no NAA dibinātājiem un bijis tās prorektors un rektors, NBS Apvienotā štāba priekšnieks 2000.-2004. gadā, kad mēs stājāmies NATO.

Atceroties vēsturiskos faktus (1939-1940). Es gribētu sākt ar “Situāciju pasaulē”. Lai saprastu situāciju pasaulē un Latvijā 1939. gadā, vajag atcerēties Pirmā pasaules kara (WW1) sekas, kuras izjuta arī Latvija.

Pirmā Latvijas padomju okupācija (1918-1919), 300 000 Latvijas iedzīvotāji tika nogalināti WW1 un cīņās par neatkarību, 850 000 bija spiesti pamest Latviju.

Vācija jutās neapmierināta ar WW1 rezultātiem. Vācijā pie varas nāca Hitlers ar revanšistiskajām idejām, ar lozungiem par Vācijas pārākumu par citām valstīm. Austrumos – Staļins ar komunisma idejām, ar vēlmi tās izplatīt visā pasaulē. Abas šīs ļaunās impērijas apspieda mazās valstis gan politiski, gan ekonomiski. Tā veidojās cieša Krievijas (PSRS) un Vācijas partnerība.

Foto: Ministru kabinets

Situācija Latvijā. 1933. gada 23. decembrī Latvijas “Jaunākās ziņas” joko par divu impēriju centieniem pakļaut savai ietekmei Latviju. Bija arī daudz nopietnāki notikumi Latvijā. 1934. gadā Ministru prezidents Kārlis Ulmanis veica 15. maija apvērsumu, izbeidzot Saeimas un politisko partiju darbību. Viņš bija valstsvīrs – cilvēks ar lielu autoritāti. Esot Sibīrijā, es dzirdēju tikai pozitīvus vārdus, veltītus “Ulmaņlaikam”.

Pēc Edgara Andersona datiem, mazākais Kara ministrijas budžets bija 19% un lielākais 40% no valsts budžeta. Vidēji tas sastādīja 25% no valsts budžeta. Latvijas Armija bija nosacīti labi ekipēta un trenēta. Bija individuālie ieroči vairāk nekā 100 000 cilvēkiem, bija pat zemūdene, un paši ražojām lidmašīnas.

Liels spēks bija Aizsargu organizācija ar 60 000 aizsargu, kura netika finansēta no Kara ministrijas budžeta un kuras uzdevums bija atbalstīt policiju kārtības uzturēšanai valstī. Šo pieredzi vajag izpētīt un izmantot hibrīdkara un “zaļo cilvēciņu” laikā. Daļēji šie jautājumi tika risināti 2018. gada mācībās “Namejs 2018”. Bet, par lielu nožēlu, Baltijas valstis nebija vienotas.

Svecīšu ceļš. Foto: Nacionālā apvienība

Notikumu hronoloģija. 1939.gada 23.augustā bija Maskavā parakstīts Molotova – Ribentropa pakts, bet papildus tika parakstīts slepens papildu protokols, kura esamību PSRS noliedza visus pastāvēšanas gadus. Tas bija pamats Otrā pasaules kara (WWII) uzsākšanai. Vācija iniciēja militāro konfliktu uz Polijas robežas un kopā ar PSRS ieņēma Poliju. Latvija paziņoja par neitralitāti.

Var atzīmēt, ka Vācija daudz ko mācījās no Staļina pieredzes, kā organizēt ieslodzījumu nometnes, kā iznīcināt cilvēkus. Tā bija divu diktatoru savstarpēja apbrīnošana. Vai tas dažviet nenotiek arī 21. gadsimtā? Tika organizētas kopējās mācības karavīriem, pat kopēja parāde Brestā – Litovskā 1939. gada 23. septembrī.

Maskavā 1939. gada 28. septembrī tika parakstīts Draudzības līgums un noteiktas robežas. Tika pievienota karte ar Staļina un Ribentropa parakstiem. Šī līguma būtību parāda plāns:

1)  strādājiet Baltijas valstīs un Somijā – atbilstoši savstarpējās palīdzības līgumiem (SPL) un padomju karaspēka izvietošanai šajās valstīs;

2)  sagatavojiet deportācijas plānus;

3)  pārtrauciet SPL līgumus un apsūdziet Baltijas valstis un Somiju par līgumu nepildīšanu;

4)  izvirziet šīm valstīm ultimātus;

5)  okupēt Baltijas valstis un Somiju;

6)  organizējiet viltus vēlēšanas okupētajās valstīs par pievienošanos PSRS.

Baltijas valstis piekrita parakstīt sasvstarpējās palīdzības līgumus ar PSRS. Igaunija to parakstīja 1939. gada 28. septembrī, Latvija – 5. oktobrī, Lietuva – 10. oktobrī. Somija atteicās parakstīt līgumu, un 1939. gada 30. novembrī PSRS uzbruka Somijai.

PSRS – Krievijas Baltijas valstu okupācijas sagatavošana. Tika sagatavots PSRS speciālo dienestu (KGB) “Slepenais deportācijas plāns Nr.001223” par Baltijas valstu iedzīvotāju deportāciju uz Sibīriju (Gulagu). Plāns bija sagatavots un parakstīts 1939. gada 11. oktobrī, tikai vienu dienu pēc līguma “Par savstarpēju palīdzību” parakstīšanas ar Lietuvu. Tas ir PSRS – Krievijas noziegums pret cilvēci.

PSRS nākamais solis bija Baltijas valstu aneksija. 1940. gada 17. jūnijā PSRS armija un tās tanki okupēja Rīgu un Latviju. To labi saprata ASV. Tādēļ tapa ASV Valsts departamenta 1940. gada 15. jūlija memorands. Divi galvenie punkti:

1) PSRS ar 500 000 padomju armijas karavīriem ir okupējusi Baltijas valstis;

2) Baltijas valstu valdības ir aizstātas ar  “PSRS marionešu valdībām”.

Terora gads – 1940. gada 16. jūnijs – 1941. gada 1. jūlijs – Baltezers, Litene, Dreiliņi, Rīgas Centrālcietums. Tad turpinājās Otrais pasaules karš, kas bija Molotova – Ribentropa pakta sekas. 75 000 Latvijas iedzīvotāji nogalināti vai deportēti. PSRS un Vācija ir sabiedrotie. 1941. gada 22. jūnijā sākās Vācijas operācija jeb “BARBAROSAS” plāna realizācija.

Secinājumi. 1940.-1941. + 1944.-1952. Padomju okupācija un 320 000 Latvijas iedzīvotāju nogalināti vai deportēti. 1941.-1945.: Vācijas okupācija un 62 000 ebreju un 80 000 latviešu ir nogalināti. Kopā 1940.-1952.: 462 000 nogalināto vai deportēto.

Latvijas karavīri, kas dienēja vācu armijā, vēlāk Cēdelgemas gūstekņu nometnē 1945. gada 18. novembrī no vietējiem pieejamiem materiāliem izgatavoja Latvijas Brīvības pieminekļa kopiju un rakstīja: “Mēs ticam, mēs zinām – nāks diena, kad mēs stāvēsim atkal pie lielā Brīvības pieminekļa mūsu dzimtenes sirdī – sirmajā Rīgā. Mēs stāvēsim ar ziediem rokās. Mēs atkal būsim brīvi brīvajā, jaunajā Latvijā.” Tāda bija visu ticība!

Valsts prezidenta A. Bērziņa komentāri par 16. marta piemiņas  dienu. “Latvijas leģionāri nav kara noziedznieki, kā to noteica sabiedrotie tūlīt pēc Otrā pasaules kara. Šobrīd dažu oponentu darbības ap leģionāru dienu ir absurds un dara tikai negodu mūsu valstij. “

Secinājumi.

1. Baltijas valstīm vajadzētu kopā aizsargāt savu teritoriju.

2. Valsts prezidenta Ulmaņa teiktais «Palieciet savās vietās, es palikšu savā», pēc mana subjektīvā viedokļa, nebija pareizs, jo nesasniedza mērķi dot iespēju izdzīvot Latvijas iedzīvotājiem (karavīriem). Tad nebūtu diskusijas par okupācijas faktu.

3. Baltijas valstis ir NATO un ES. Tagad mēs ieviešam vispārējo valsts aizsardzību (VVA) un skolās valsts aizsardzības mācību (VAM).

• VVA atbalsta NATO kolektīvo viedo  aizsardzību.
• Likumi un citi normatīvie akti tagad dod iedzīvotājiem iespēju bez papildu komandas aizstāvēt savu Tēvzemi.

Raksta autors Kārlis Krēsliņš- Dienesta NBS (atv.) ģenerālis. Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory No 2006.gada – Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory)

Lietu būtība

Notika ASV prezidenta vēlēšanās. Šis notikums bija visas pasaules uzmanības centrā. Tagad ir izteikti daudzi komentāri. Piemēram, Trampa ievēlēšana var mainīt pasaules kārtību; bažas par NATO 

Es skatos uz notikušo pozitīvi, jo viena lieta ir, kas tiek teikts priekšvēlēšanu diskusijās, un otra lieta, kad cilvēks stājas tik atbildīgā amatā, kam ir ierobežojumi no Kongresa un Senāta puses. Papildus nosaukšu jautājumus pārdomām.

1. Vai tas nav apliecinājums demokrātijai, ja ne politiķis, bet gudrs cilvēks, kurš spējis nopelnīt lielu naudu, spēj bez sevišķa politiķu atbalsta sasniegt savu mērķi?

2. Vai tas nav apliecinājums tam, ka demokrātiskajās valstīs daudziem vēlētājiem ir pretenzijas pret politiķu pārspīlēto lojalitāti, pret politiķu nekonkrēto vispārīgo runāšanu, par viņu teiktā prognozējamību utt.?

3. Sīrijā ir ļoti sarežģīta situācija. KF gan lielāko daļu savu JS nosūtīja pie Sīrijas krastiem, gan modernus Pretgaisa aizsardzības’(PGA) kompleksus S-300 un S-400. Pret ko tie plānoti? Daech jeb Islāma valstij nav lidmašīnu, tad sanāk, ka pret NATO valstu lidaparātiem.

ASV notiks prezidenta maiņa, un tas būtu labvēlīgs laiks “nejauši” notriekt “nepareizo” valstu lidaparātu. Vai Klintones ievēlēšanas gadījumā tāds scenārijs nevarētu būt? Tagad V.Putins viens no pirmajiem apsveica Trampu un KF Dome aplaudēja, tad tāda konflikta iespējamība būtiski samazinās.

4. Trampa teiktais, ka visām NATO valstīm ir jāpilda pieņemtie lēmumi. Vai tas nav pareizi? Ja ir norunāts aizsardzībai iedalīt 2% no IKP, tad tas ir jādara. Vai ASV vēlētāji atbalstīs prezidentu, kas iedala NATO budžetā ~75% no NATO kopējā budžeta, tas ir, vairāk nekā 2% no ASV IKP, un summa sastāda vairāk nekā 600 miljardus $?

Secinājums. Pirmkārt, domāju, mēs varam apsveikt ASV tautu ar ASV prezidenta izvēli.

Otrkārt, tā ir mācību stunda daudzām valstīm, ieskaitot Latviju. Latvijas iedzīvotāju uzticības kredīts nav bezgalīgs. Daži mūsu „eksperti” atļāvās pārkāpt pieklājības robežas un rupji apvainoja, apsaukāja ASV prezidenta kandidātu. Tas nav pieļaujams ne attiecībā uz Latvijas kandidātiem vienam vai otram amatam, ne uz ārvalstu kandidātiem.

Treškārt, liela varbūtība tam, ka tika izmantotas jaunas vēlēšanas tehnoloģijas. To būtība ir, kad tiek noteiktas konkrēta štata, pilsētas vai apdzīvotās vietas iedzīvotāju problēmas un vēlmes. Tas ļauj politiķiem pareizi teikt uzrunu, kas uzrunā klausītājus.

Raksta autors Kārlis Krēsliņš- Dienesta NBS (atv.) ģenerālis. Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory No 2006.gada – Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory)

Es gribētu izteikt savu viedokli un dot lasītājiem dažus argumentus diskusijām. Domāju, vajag saprast esošo situāciju un tad izteikties par vai pret bēgļu uzņemšanu Latvijā.

1)    Latvijā jau ir un tiek uzņemti bēgļi. Latvijā ir izveidojies procentuāli viens no lielākajiem pirmās paaudzes imigrantu skaitiem ES valstu vidū (pēc Eurostat datiem 2008. gadā Latvijā ~14% no valsts iedzīvotājiem dzimuši ārpus ES valstīm). Tas ir ~280 000 cilvēku.

2)    Eiropas valstīs musulmaņu skaits desmit gados ir apmēram dubultojies. 2005. gadā bija ~15 miljonu un 2015. gadā tuvu 30 miljoniem vai 10% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tam iemesli ir maza dzimstība Eiropas valstu pamatnācijās, liela dzimstība musulmaņu ģimenēs, imigrācija.

3)    Ļoti spilgts piemērs ir Zviedrija, kur 2005. gadā bija ~4% musulmaņu un tagad to skaits ir 18,4% no Zviedrijas iedzīvotāju skaita.

4)    Vācijas kanclere izteica viedokli, ka sabiedrības integrācija nav notikusi atbilstoši plānotajam sižetam. Kādā starptautiskajā seminārā Vācijas ģenerālis pateica, ka Vācijā ir reģioni, kur darbojas šariata likumi. Parasti jau tiek uzskatīts, ka Vācijas policija, atšķirībā no daudzām citām valstīm, spēj kontrolēt kārtību valstī. Otra atziņa, ka Vācijā ir skolas, kur apmācība notiek valsts valodā, kopā mācās kristiešu un musulmaņu bērni, bet daudzi kristiešu bērni negrib mācīties kopā. Tas mani šokēja, pārsteidza.

5)    Latvijā sadzīvot savā starpā kristiešiem ir elementārā aritmētika. Sadzīvot ar musulmaņiem ir augstākā matemātika. Vai mēs esam apguvuši elementāro aritmētiku? Kādreiz lasot lekciju Baltijas aizsardzības koledžā pateicu, ka musulmaņu skaits 10 gados būtiski palielinājies gandrīz par 15 miljoniem. Turcijas pulkvedis man uzdeva jautājumu: “Ģenerāļa kungs, Jūs uzskatāt musulmaņus par draudiem ES un Baltijas valstīm?”

Mana atbilde bija – mēs esam dažādi. Mēs dažādi saprotam jēdzienus, kas ir labi un kas ir slikti. Ja musulmaņi karikatūras, kādu laiku atpakaļ Dānijā, nesen Francija, uzskata par lielu var teikt nāves grēku, tad kristieši tā neuzskata. Toties, kad griež cilvēkiem galvas un to demonstrē pa TV, pat dažreiz pavadot ar cūkas kviecējiem – uzskata par normālu situāciju, jo tie tak ir neticīgie vai nepareizas ticības.

Kristiešu nogalināšana Etiopijā foto: barenakedislam.com

Es nesaku, kas ir pareizi un kas nav pareizi, bet savā valstī gribētos dzīvot pēc mums pieņemtām tradīcijām. Savā laikā kristieši arī karoja ticības vārdā arī savā starpā, bet tagad diskutē un strīdas, bet ne jau nogalina. Tādēļ es to saucu par elementāro matemātiku, bet sadzīvot rast kopējo sapratni, kas ir labi un kas ir slikti, ar musulmaņiem, kas paši cīnās nopietni savā starpā sunīti un šiiti ir augstākā matemātika.

6)    Drošības jautājumi. Tur ir vairāki aspekti, bet es gribu, atsaucoties uz starptautiskajā seminārā prezentētiem datiem, atzīmēt veselības problēmas. Piemēram, tiek atzīmēts, ka Āfrikas dienvidos ~40% slimo ar HIV/AIDS, bet no tiem, kas atnāca uz pārbaudi, ~90% bija inficēti. Tas ir no ANO programmas pārbaudes datiem. Es pieļauju, ka viņiem tās slimības attīstās citādāk nekā latviešiem.

7)    Vai nevajadzētu padomāt par cilvēku tiesībām? Ja man liktu izvēlēties doties bēgļu gaitās uz Āfriku, Tuvajiem Austrumiem vai uz Sibīriju – Amūras apgabalu, Tigdas rajonu, kur bijām 1949. gadā izsūtīti, es izvēlētos Sibīriju. Kādēļ? Klimats un vietējo cilvēku mentalitāte man ir daudz tuvāka. Es lasīju lekciju Baltijas koledžā, pasakot par musulmaņu skaita straujo pieaugumu ES, un Turcijas pulkvedis man uzdeva jautājumu:” Vai es esmu pret musulmaņiem?” Es atbildēju, ka nē, bet mēs esam dažādi. Dānijā karikatūra izsauca Dānijas vēstniecību demolēšanu daudzās musulmaņu valstīs. Nesen notikumi Francijā, piemēru ir daudz. Vienlaikus dažās valstīs tiek rādīta galvu nogriešana kristiešiem, kas pavadīta ar cūkas kviecieniem. Komentāri skan, ka tie nav ticīgi un tādēļ tas ir normāli. Domāju, mēs dažādi saprotam to, kas ir labi un kas ir slikti. Gribētos Latvijā saglabāt mūsu sapratni par labo un slikto.

8)    Vai nevajadzētu palīdzēt bēgļiem iekārtoties viņiem ierastajā vidē? Āfrikā ir maz apdzīvota. Tās teritorijā var izvietot visu ES un ASV. ES, ieskaitot Latviju, vajag palīdzēt bēgļiem, tikai šie jautājumi ir detalizēti jāpēta, kā un kādā veidā palīdzēt.

9)    Ir izteikti loģiski pamatoti priekšlikumi, ka vajag skatīt bēgļu rašanās iemeslus. Tas izskatās loģiski. Žēl, ka tas netiek detalizētāk apspriests ES un arī Latvijā.

Es neesmu pret vienas vai otras ticības vai tautības pārstāvjiem. Piemēram, manai vidējai māsai vīrs bija no Ukrainas, tāpat kā mana sieva. Vecākās māsas mazdēls apprecējās ar skaistu tumšādainu meiteni no Dominikas republikas un viņiem ir jauka meitiņa. Mēs redzam daudzus ļoti skaistus cilvēkus, kuru vecāki ir nākuši no dažādiem kontinentiem.

Ļoti nepareizi salīdzināt ir bēgļu problēmu ar NATO jautājumiem. Mēs, neiedalot 2% no IKP aizsardzībai, nepildām savas saistības ar NATO. To būtu vietā teikt, bet ne jau bēgļu jautājums. Tas arī ir jautājums, kas būtu detalizētāk jāpaskaidro sabiedrībai. Viens piemērs. Iekšlietu ministrija (IeM) likvidēja Policijas akadēmiju, tagad tiek atzīts, ka tā bija kļūda. Tagad IeM maksā Stradiņu universitātei (LSU) par policistu gatavošanu. LSU ir veidota un paredzēta mediķu sagatavošanai. Vai tā nauda nevarētu būt aizsardzības budžetā? Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) var izveidot fakultāti, kur mācītu policistus. Kādreiz NAA bija Robežsargu fakultāte. Tādu jautājumu ir daudz, bet par tiem vajag diskutēt un galvenais darīt.

Es jau vairāk iniciēju jautājumus, kurus varētu apspriest un izvērtēt. Šeit nav skarti daudzi citi jautājumi, kā, piemēram, bēgļu ģimeņu apvienošanās, cik ilgi tas turpināsies, jo naivi domāt, ka tas ir vienreizējs pasākums, cik tas izmaksās utt.? Šie jautājumi ir svarīgi, būtiski, kuri detalizētāk jāapspriež vismaz Saeimā un plašsaziņas līdzekļos. Vajadzības gadījumā, ja veidojas pretēji viedokļi, jāorganizē referendums, jo Latvijas iedzīvotājiem būs jārealizē šie lēmumi.

Latvijā ir problēma ar tiesību un atbildības sabalansētību. Mēs atceramies daudzus kļūdainus vai necaurspīdīgus lēmumus, kas nesuši daudzu miljonu zaudējumus Latvijai. Vai ir zināmi atbildīgie, vai viņi ir saukti pie atbildības? Panākumiem ir daudz autoru, bet kļūdas ir bārenītes. Negribētu piedzīvot jaunu kļūdu — bārenīšu radīšanu.

Līdzīga ziņa

Tēvijas sargi un Nacionālā Apvienība aicina piedalīties protesta akcijā pret bēgļu uzņemšanu Latvijā

Piespiedu imigrantu uzņemšana rada etnokulturālos, demokrātijas un drošības riskus

Bēgļi vai ekonomiskajie migranti? Jānis Dombrava: Eiropas mēroga muļķošana 

Jautājums:

Atbilde: spektrs.com uzskata, ka nevienam nav tiesības atņemt citam dzīvību, taču svarīgāk par to, neaizmirst: „Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīga dzīvība, kas ticat Dieva Dēla Vārdam.” (Jāņa 1.vēst. 5:11)

Situācijā ar Sīriju problēma ir tajā, ka no vienas puses nedrīkst pieļaut, ka pārkāpums (ķīmisko ieroču pielietošana) nav nosodīts un nav pielietots taisnīgs sods, taču no otras puses kā panākt, lai taisnīgs sods notiktu ārpolitiskajā līmenī. Lai izprastu situāciju spektrs.com konsultē Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš.

Par Kārli Krēsliņu

Latvijas armijas atvaļinātais brigādes ģenerālis, zinātnieks un Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš izdevis grāmatu “Gods kalpot Latvijai”. Tajā viņš īsumā pastāsta par sevi un savu ģimeni, jaunību un dienestu padomju armijā, bet lielāko daļu grāmatas velta Latvijas armijas izveidei un attīstībai, uz to raugoties no sava redzesloka, piedzīvotā un savu sagatavoto dokumentu pozīcijām.

Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš ir autors un autoru kolektīvu dalībnieks apmēram 90 dažādu zinātnisko pētījumu un rakstu par radiolokācijas problēmām, pirmkārt, par platjoslas antenu sistēmām, par NBS izveides un attīstības problēmām, par NBS vietu Latvijas drošības sistēmā, par militārās izglītības jautājumiem. Zinātniskā žurnāla par drošību un aizsardzību „Militārais Apskats” redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs.

Par situāciju Sīrijā

IEVADS. Pat Hitlers II. pasaules kara laikā nelietoja ķīmiskos ieročus. Kādēļ? Es domāju, viņš baidījās no sekām. Gandrīz vai gadsimtu mūsu civilizētā pasaule ķīmisko ieroču pielietošanu uzskata par aizliegtu. 20.gadsimtā, ja kāda valsts pārkāptu šo aizliegumu, ar lielu varbūtību un bez īpašas valstu savstarpējās saskaņošanas, tā tiktu iznīcināta. Tagad starptautiskā vide no tiesiskā viedokļa tiek pilnveidota ar  starptautiskiem līgumiem, vienošanām utt. No pirmā skata tas šķiet labi.

Bet tas ir labi tikai daļēji, jo tagad ir tik daudz noteikumu, ierobežojumu, ka reāli valsts vadītājiem ir “sasietas rokas”. Jebkāda nozieguma izmeklēšana var vilkties gadiem ilgi. Ja Krievijā ir politiķi, kuri neuzskata par pierādītu faktu, ka Katiņā Polijas virsniekus nogalināja PSRS NKVD, tad var iedomāties, cik laika vajadzētu izmeklēt kādu noziegumu Āfrikā, piemēram, Sīrijā, kur vaininieki vēlētos veikto noziegumu noslēpt.

ANO ir starptautiska organizācija, kurā, pirmkārt, pieņemot kādu lēmumu, kas neapmierinātu Drošības padomes valstis, praktiski nebūtu iespējams. Otrkārt, ANO organizācijai praktiski nav savu spēku struktūru. Domāju, nākotnē NATO varētu pildīt šādu funkciju.

PROBLĒMA. Mēģināsim paši sev atbildēt ar 21.gadsimta skatpunktu: „Vai vienmēr var diplomātiskā sarunu ceļā piespiest ikvienu valsti, nelietot ķīmiskos ieročus?” Es domāju, nē.

Izejas dati:

Sīrija nav noliegusi ķīmisko ieroču esamību valstī un ir atteikusies parakstīt konvenciju par to nepielietošanu.

Praktiski neviens nenoliedz ķīmisko ieroču pielietošanas faktu Sīrijā.

Parasti katra valsts atbild par ieroču un itsevišķi masu iznīcināšanas ieroču (MII) glabāšanas drošību savā teritorijā un to pielietošanas nepieļaušanu.

Opozīcijas spēki nav vienoti un ir ļoti dažādi un morāli gatavi pielietot MII, ja būtu tāda iespēja jeb nepieciešamība.

ANO ir grūti pieņemt pat loģiski pamatotus lēmumus, jo lielvalstīm ir dažādas intereses.

Cik ilgi civilizēta sabiedrība var ciest jebkādu morāles, cilvēktiesību un pat dzīvības normu pārkāpšanu? ASV novilka „sarkano līniju” ķīmisko ieroču pielietošanā.

Kā ASV, Francijas un Lielbritānijas vadītāji zina, kuri pielietojuši ķīmiskos ieročus? Ir veikta arī Sīrijas valsts vadības sarunu noklausīšanās. Tas juridiski nav korekti, bet ievieš skaidrību. Sīrijas prezidenta brālis, kas ir Sīrijas armijas ģenerālis un skaitās otrais ietekmīgākais cilvēks valstī, dusmās sašāvis savu radinieci.

PROBLĒMAS, RISINĀJUMI.

Nedarīt neko, vai arī veikt izmeklēšanu un mēģināt saskaņot viedokļus, lai pieņemtu ANO Drošības padomes rezolūciju. Tas var aizņemt daudzus gadus, bet pasaule saņems skaidru signālu, ka MII, piemēram, ķīmiskos ieročus var pielietot un seku nebūs.

Pielietot raķešu „punktveida” uzbrukumu vienai no konfliktā iesaistītajām pusēm. Pieļaujot kļūdu un sodot neīsto pusi, kura nav pielietojusi ķīmiskos ieročus. Slikti, bet tikai daļēji, jo pasaules valstīm un tās varām būtu skaidrs signāls, ka neviens nepaliks nesodīts, ja pielietos MII un šajā gadījumā – ķīmiskos ieročus.

Liela varbūtība, ka raķetes tiks pielietotas uzbrukuma vaininiekiem. Tas notiks tuvakajās dienās un tikai daļēji sasniegs politiķu deklarēto mērķi – nepieļaut nevainīgu cilvēku nogalināšanu.

Būtu nepieciešams sūtīt ANO miera ieviešanas spēkus, kas varētu uz vietas, valstī mēģināt novērst cilvēku nogalināšanu. Tas izriet no cilvēciskās loģikas, bet tā jau nesakrīt ar politisko loģiku. Tādu spēku praktiski nav un praktiski neviens negribēs tajā piedalīties. Tādēļ tāda lēmuma nebūs.