2015. gadā Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, te notiks dažādi svarīgi pasākumi – gan valsts institūciju, gan sabiedrisku kustību organizēti. To vidū arī Eiropas homoseksuāļu un visādu citu seksa novirzienu pārstāvju (viņus apzīmē ar abreviatūru LGBT) kopā sanākšana. Vērienīgākajos praidos ierodas vienlaikus pat miljons demonstrantu. Un pasākuma norise pirmo reizi bijušās Padomju Savienības teritorijā varētu raisīt zināmu interesi arī par Rīgu. Taču tradicionāli šiem seksa festivāliem seko daudzi konservatīvi heteroseksuāļi un reliģiozi cilvēki, visādi cenšoties traucēt praida norisi. Tajā skaitā mētājas ar olām un kakām, spļaudās, kā arī internetā raksta rupjus komentārus.

Speciāli grozīs Krimināllikumu

Lai nodrošinātu eiropraida patīkamu norisi un tiesiski izolētu tā radikālākos oponentus, Latvijas drošības institūcijas un likumdevēji gatavo attiecīgus grozījumus Krimināllikumā. Proti, ar 78. pantu, kas šobrīd noteic atbildību par nacionālā, etniskā un rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, iecerēts aizsargāt arī seksuālās minoritātes – kriminalizējot tā dēvēto naida runu. Faktiski tas policijai dotu iespēju arestēt, bet tiesām – likt cietumā katru, kas raksta gejus aizvainojošus komentārus internetā.

Līdzšinējā tiesībsargājošo iestāžu praksē gan nav daudzu gadījumu, kad cilvēku diskriminācija patiešām būtu saistīta ar seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti. Tiesībsarga birojs var nosaukt tikai vienu ierosinātu lietu – cietusī ir kāda homoseksuāla persona, kurai pērnā praida laikā iemests ar olu. Bijusi vēl viena sūdzība par to, ka cilvēks nav pieņemts darbā bārā acīs krītoša tetovējuma un it kā seksuālās orientācijas dēļ. Taču homoseksualitāte šajā stāstā liekoties aiz matiem pievilkta. Līdzšinējie sociālie pētījumi neuzrāda, ka Latvijā būtu nozīmīgas problēmas saistībā ar negatīvu attieksmi pret atšķirīgām seksualitātes izpausmēm. Baltijas Sociālo zinātņu institūta savulaik veiktajā pētījumā tikai 0,4% aptaujāto atzinuši, ka izjutuši aizskarošu attieksmi saistībā ar savu seksuālo orientāciju. Savukārt kaimiņos ar homoseksuāļiem dzīvot nevēlētos 43% Latvijas iedzīvotāju, kas tikai par 3% pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju. Daudz vairāk vidējam latvietim nepatīk narkomāni, dzērāji un izbijuši noziedznieki.

Nacionālās drošības jautājums

Tomēr gaidāmā eiropraida dēļ seksuālo minoritāšu jautājums Latvijas politikā šobrīd pacelts nebijušos augstumos. Tas izskatīts Nacionālās drošības padomē, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Iesaistījusies arī Ģenerālprokuratūra. Vēstulē tieslietu ministram ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers novembra beigās aicināja izvērtēt naida runas kriminalizācijas iespēju, starp citu sniedzot šādu pamatojumu: «Saistībā ar Latvijas Republikas prezidentūru Eiropas Savienībā 2015. gadā sagaidāms, ka Rīgā varētu notikt Eiropraids – 2015 (seksuālo minoritāšu plašs, publisks pasākums). Šajā sakarā Latvijā, iespējams, notiks plašaspret minēto pasākumu vērstas akcijas, tajā skaitā dažādas naida izpausmes, ieskaitot aicinājumus uz vardarbību un vardarbības pielietojumu. Uzskatu, ka tiesībsargājošajām iestādēm jau savlaicīgi jāsāk izvērtēt iespējamie riski un pasākumi šādu prettiesisku aktivitāšu mazināšanai.»

Noprotams, ka šī vēstule tapa, jo starp Tieslietu ministriju un geju interešu lobētājiem parlamentā – Ainara Latkovska vadīto Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju – pērn izvērtās tik nopietns konflikts, ka abas puses pat atteicās savā starpā sarunāties. Ministrijas krimināltiesību ekspertus vairs neaicināja uz komisijas sēdēm. Finālā Ģenerālprokuratūras iejaukšanās rezultējās ar ministra Jāņa Bordāna vīzu valsts sekretāram sagatavot Krimināllikumā pieprasītos grozījumus līdz 1. februārim. Taču pašlaik tie iestrēguši Krimināllikuma pastāvīgajā darba grupā. 23. janvārī tā sanāca kopā, bet vienoties ne par ko nespēja, izņemot to, ka jānāk kopā atkal un vēl plašākā ekspertu lokā.

Tādējādi «Tieslietu ministrija šobrīd nevar vēl sniegt viedokli par nepieciešamību noteikt kriminālatbildību par naida kurināšanu pret personām to seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ», ziņo preses dienests.

Privileģētas cilvēktiesības

Ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis nācis klajā ar privātu publisku paziņojumu, ka «naida noziegumu grupas paplašināšanas patiesais mērķis ir sagādāt noteiktas privilēģijas LGTB kopienām». Šo, pēc A. Lūša domām, nepamatoto, privilēģiju, bet pretēji domājošo traktējumā – taisnīgu cilvēktiesību piešķiršanu prasa nodrošināt ietekmīgas starptautiskās institūcijas: Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību, kā arī Eiropas Komisija, kas ir seksuālo minoritāšu organizācijas ILGAEuropa lielākais finansētājs – ap miljons eiro gadā. Komisijas pārstāvniecībā šo dāsnumu skaidro šādi: «Eiropas Komisija ir iesaistīta daudzās aktivitātēs, kuru mērķis ir apkarot homofobiju un seksuālo minoritāšu diskrimināciju, un īsteno visaptverošu politiku pret visu veidu diskrimināciju. Tas ietver arī atbalstu ES līmeņa nevalstisko organizāciju tīkliem, kuri iestājas par vienlīdzīgām iespējām visiem Eiropas iedzīvotājiem.»

Pašlaik viss liecina, ka eiropraida norise Rīgā tiks nodrošināta maksimāli augstā līmenī un olu mešana geju karnevāla virzienā pat domās tiks bargi sodīta.

Konference sākās ar arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča videovēsti “Kas ir mūžīgās vērtības? – Reliģija, politika, ikdienas dzīve.”

Ar ievadvārdu dalījās arī katoļu prāvests Andris Kravalis. (video)

Aiz prāvesta sekoja arhitekts Pēteris Blūms, kurš dalījās priekšstatos par garīgo dominanti modernajā pilsētas arhitektūrā.

Māra Lāce, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore stāstīja par kultūras kanonu un klasiskām vērtībām un kāpēc tās vajadzīgs sabiedrībai?

Dr. hist. Jānis Krēsliņš no Stokholmas Karaliskās bibliotēkas aizrautīgi stāstīja par to, vai Latvija ir piederīga Ziemeļeiropas kultūrvēsturiskajai telpai?

Kārlis Freibergs, Sabiedrības domas attīstības centra “Domā!” pārstāvis centās uzskatāmi parādīt kādi ir konservatīvo un liberāļu leksikas aizspriedumi.(video)

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts, AECR pārstāvis diskutēja par konservatīvisma idejām un politiku šodien: pasaulē un Latvijā. (video)

Jānis Bordāns, Tieslietu ministrs teica, ka nacionāla valsts – konservatīvisma vērtība. (video)

Arnis Kaktiņš, SKDS vadītājs uzrādīja statistiku par konservatīvo ideju popularitāti sabiedrībā.

Einārs Cilinskis, LR Saeimas deputāts, VARAM parlamentārais sekretārs ziņoja par
zaļo izaugsmi un konservatīvo politiku un vai pastāv pretruna. (video)

Pēteris Blūms: Pilsētu garīgās dominantes

Pilsētas siluets, panorāma joprojām ir kods, pēc kura varēja un arī var joprojām nojaust tās iekšējo būtību un saturu. To var viegli uztvert, kur  ir šīs Vietas spēks – komerciālajā, materiālajā, garīgajā. Lielā mērā to rāda pilsētu silueta evolūcija.

• Jo mazāk pilsētā (siluetā) garīgo dominanšu, jo vairāk tā dzīvo patērēšanai.

• Urbānas garīgās dominantes rodas no mūsu iedzimtas tieksmes patiesību

meklēt tur, augšā, kā laikmetu kliedzieni, ar atbalsi un izskaņu. Tās spēj saglabāties, ja cilvēkiem pietiek laika ieklausīties.

• Dominanšu maiņas ir likumsakarīgas. To saglabāšana iemāca toleranci.

Māra Lāce: Kultūras kanons un klasiskās vērtības: kāpēc tas vajadzīgs sabiedrībai?

Kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Šobrīd Latvijas Kultūras kanonā ir iekļautas 99 vērtības: Tautas tradīcijas -13 Vizuālā māksla – 15 Skatuves māksla – 15 Mūzika – 12

Literatūra – 14 Arhitektūra un dizains – 18 Kino – 12

Kam vajadzīgs Kultūras kanons?

- Plašākai Latvijas sabiedrībai kā kultūras atmiņas zīmes, kurām vajadzētu palīdzēt veidot piederības sajūtu Latvijai.

- Katram indivīdam savas pašvērtības apliecināšanai, kur zināšanas par kultūras

mantojumu un kultūras aktualitātēm rada aktīvu un darboties gribošu cilvēku.

- Izglītības sistēmai, lai definētu vērtību prioritātes un uz to bāzes tālāk attīstītu radošu un atvērtu sabiedrību.

- Tūrismam, lai būtu orientieri, uz kā balstoties, veidotu stāstu par Latviju. Mūsdienu Latvijā jābaidās no paviršības domāšanā un dziļuma dimensijas trūkuma. No vēlmes nedomāt, kas attur izvērtēt vēlmju un vērtību plūsmas.

Kārlis Freibergs: „Konservatīvo un liberāļu leksikas aizspriedumi”

Centrālā Kārļa Freiberga vēsts: „Vērtības ierobežo un vērtības atbrīvo. Svarīgi ir arī izprast apzinātas dzīves integrācijas pieredzi caur paštranscendenci savu galīgo saprasto vērtību horizonta virzienā.

Vienu no galvenajām konsekvencēm Freibergs piemin ierobežotu vērtību izmantošanu (piem., ģimene, tiesības) argumentācijā bez autentiskas liecības par augstāko personīgo vērtību viegli atmaskojas kā populisms.

Jānis Bordāns: „Nacionāla valsts – konservatīvisma vērtība”

Konservatīvas vērtības manā uztverē ir tās, kas nemitīgā cilvēces progresā spēj saglabāt civilizācijas kodolu, neļaujot ne demokrātijai, ne arī citām iekārtām pieļaut sabiedrības pašiznīcināšanos.

Šķelšanās sakne

Latvijas tautas šķelšanās radusies ar sociālo ideju ieviešanu 19. gadsimta beigās. Tā strauji izpaudās 1905. gadā. Bija jautājums, vai valsts pastāvēs pēckara laikā. Jāņem vērā, ka Pētera Stučkas laikā atradās tās atbalstītāji Latvijas iedzīvotāju vidū. Sociālisma idejām ir liela loma sabiedrības dzīvē. Taču pateicoties konservatīvām vērtībām tika dibināta Latvijas valsts. Konservatīvās vērtības saglabāja tautu neļaujot noslieties un sarkanā terora puses. Patiecoties konservatīvām vērtībām uzplauka mūsu Latvijas valsts.

Manuprāt, šajā laikā ir svarīgi, lai konservatīvie atbalstītāji nepaliktu klusējot. Nenoklusējot svarīgos jautājumus aktīvi rīkojoties.

Aicinājums politiķiem

Uzskatu, ka arī politiķiem nevajadzētu noklusēt to, uz kādām vērtībām Latvijas valsts ir būvēta. Jāaizstāv latviskās kultūras vērtības, sociālie jautājumi saistībā ar referendumiem un citu valstu radītiem apdraudējumiem un citu vērtību atzinējiem. Mums nevajadzētu kaunīgi novērsties no latviskas Latvijas uzsvēršanas. Ir arī svarīgi kādā valodā politiķi vēršas pie tautas, jo tai būtu jābūt latviešu valodai.

Roberts Zīle: Konservatīvisma idejas un politika šodien: pasaulē un Latvijā

Konservatīvisma pamatā ir uzskats, ka dažas idejas ir vienmēr aktuālas un šīs idejas ir jāsaglabā.

Pasaule mainās ātri un skaidrs, ka globalizācija nāk pasaulei par labu un ir reizē nenovēršama. Tomēr globalizācija nav gluži vienlīdzības zīme liberālajam

entuziasmam. Pārmaiņām notiekot ātri, jāsaprot, ka tās daudziem izraisa bailes, citiem nezināšanu. Kulturālā nedrošība tiek pastiprināta,

ja sabiedrībā ir neskaidrība par tās kultūru vai par to, kā to saglabāt. Šī neskaidrība ir jārisina, lai novērstu to, ka tā pārvēršas ekstrēmismā, kas nāk par labu daudzajiem radikāļiem -vienalga, kreisajiem vai labējiem -, kuri sabiedrības vērtību vakuumu ātri pārvērtīs sava politiskā kapitāla audzēšanai.

Kāds ir jaunā konservatīvisma uzdevums?

Veidot sinerģiju starp personisko brīvību un sabiedrību viņam/viņai apkārt. Sabiedrība nav vārds, uz ko var kapitalizēt “labējie” vai “kreisie”, bet gan platforma, uz kā veidojas personiskā izaugsme, brīvība, atbildība. Piederības sajūta indivīdam nav iespējama bez sabiedrības eksistences. Konservatīvisms nevar “no augšas” piedāvāt maģisko recepti, tomēr tas var cilvēkiem dot iespēju mainīt situāciju “no lejas”, veidojot stiprāku sabiedrību, kur katra cilvēka devums tai ir manāms; kur katrs indivīds ir kas vairāk par nodokļu maksātāju un valsts pilsoni. Jo cilvēki veido sabiedrību, un sabiedrība veido cilvēku. Lai kļūtu par veiksmīgu un patstāvīgu indivīdu, ir nepieciešama stingra sabiedrība un kopiena sev apkārt.

Sabiedrības saliedētība konservatīvisma kontekstā

Līdzīgi ir sabiedrību kopumā. Britu konservatīvie laikā, kad leiboristi vēl bija pie varas (ap 2005. gadu) dalījās rakstiskās pārdomās par to, kas palīdzētu konservatīvajiem atgūt bijušo spožumu.

Lai arī viņiem bija skaidrs, ka konservatīvas vērtības un pastāvēšana par tām

nav problēma, tauta viņus vairs nemīlēja. Kā vienota iezīme daudzu rakstītajā bija tas, ka ideoloģija nedrīkst šķelt valsti. Līdz ar to konservatīvisms, kas skaidri nostāda “viņējos” un “mūsējos” ir lemts marģinalizācijai labākajā gadījumā. Nav runa tikai par tautām un kultūrām, bet arī par attiecīgām cilvēku grupām: būtu tās sievietes, jaunieši vai vecāka gājuma cilvēki. Konservatīvismam ir jābūt platformai, kura spēj adresēt un simpatizēt dažādo cilvēku uzskatiem un tādējādi cenšas sabiedrību “līmēt” kopā, nevis šķelt.

Konservatīvismam ir jācenšas atrast kopsaucēji, nediskriminējot attiecīgas kopienas un reizē pastāvot uz to, ka sabiedrībai ir vairāk kopīga, nevis atšķirīga.

Konservatīvisma izaicinājumi 21. gadsimtā: ņemot pārmaiņas vērā

Pieeja, kas nosaka, ka konservatīvisms paliek nemainīgs un, kur tiek mēģināts ātrās pārmaiņas integrēt soli pa solim, ir lemta katastrofai.

Tomēr, lai arī pārmaiņas ir nenovēršamas, nedrīkst pazaudēt savu identitāti. Vērtības, ko jāsaglabā, ir mums visapkārt: kultūra, kas mūs vieno, mūsu valoda -viens no galvenajiem identitātes noteicējiem –, rietumu kultūras vērtības — demokrātija, brīvība -, u.c

Arnis Kaktiņš: Konservatīvo ideju popularitāte sabiedrībā

Pētījumā piedalījās: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondentu skaits: 1018 respondenti.

Statistiskās pētīšanas laikā izrādījās, ka vairums iedzīvotāju, kuri sevi uzskatījuši par konservatīvi vai liberāli noskaņotiem aptaujas laikā analizējot izrādījās, ka faktiski bijuši maldīgi priekšstati par savu pārliecību. Domājot par uzskatu sistēmu un vērtību orientācijā, vai respondenti vairāk sevi uzskata par kreisi vai labēji noskaņotiem, piedaloties aptaujā izrādījās, ka arī šajos uzskatos nav bijušas pareizi uzskati par jautājuma būtību. Piemēram, sākot aptauju 37% respondentu uzskatīja, ka ir labēji noskaņoti aptauju noslēdzot izrādījās, ka 5% no respondentu kopējā skaita ir labēji noskaņoti.

Einārs Cilinskis: Vai zaļā politika var būt konservatīva?

Zaļās ekonomikas definīcijas

cilvēka labklājības pieaugums;

sociālā līdztiesība (iekļaušana);

vides risku un ekoloģisko ietekmju samazināšana;

zemas oglekļa emisijas;

resursu efektivitāte.

Kas ir zaļā attīstība?

Mērķtiecīga un plānveidīga valsts attīstība, lai, ievērojot nākotnes pasaules attīstības tendences un vietējās kultūras saknes, izveidotu resursu efektīvu, elastīgu pret ārējiem satricinājumiem uz zināšanām bāzētu ekonomikas modeli, kas ir sabiedrību vienojošs un sociāli iekļaujošs.

Ko ietver zaļā attīstība?

Izmantot Latvijas priekšrocības, nevis koncentrēties uz trūkumiem;

Zīmols – Latvija kā zaļākā valsts pasaulē;

Piedāvāt politikas vīziju un mērķus, kas spēj apvienot sabiedrību, pamatojoties uz lepnumu par savu valsti;

Īstenot sociāli iekļaujošu politiku, kas samazina sabiedrības nevienlīdzību (pretruna ar ekonomisko izrāvienu);

Resursu efektivitāte – ražošanā, ēkās, enerģētikā;

Dabas un kultūras kapitālu izmantošana;

Inovatīva ražošana (jo cita veida ražošanā nevaram konkurēt);

Izglītības sistēmas reforma, kas atbilst šiem uzstādījumiem;

Plānots arī izvērtēt valsts pienākumu sniegt savu atbalstu. Konferences dalībniekus aicināti uzrunāt tieslietu ministrs Jānis Bordāns, tiesībsargs Juris Jansons, bioētiķis Gunārs Brāzma, Latvijas Universitātes profesore Valentija Liholaja, Latvijas Juristu biedrības pārstāve Natālija Magazeina, zvērināta advokāte Petra Janule, Saeimas deputāte Daina Kazāka, kā arī Eiropas Tiesību un tieslietu centra direktors Gregors Pipinks.

Konferenci moderēs Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (NA) un deputāte Inga Bite.

“Īpašumu atdošana ir beigusies! Mērnieku laikiem ir jābeidzas – man uzskats ir tāds! Ja ir kāds izņēmums, piemēram, reliģiska kulta celtne, kurā šobrīd atrodas sporta zāle, un tā šobrīd pieder valstij, to var iznomāt atbilstošām personām, kuras uzrāda un spēj pierādīt, ka ir tiešas mantinieces noteiktām organizācijām, nenodarot zaudējumus bērniem, kas tur trenējas. Nenoliedzami sporta zāle vai diskotēka kulta celtnē – tas ir sovjetisms. Bet runa var būt tikai par kādu atsevišķu gadījumu, pieņemot par to īpašu likumu,” akcentē ministrs.

Viņš uzsver, ka šādi gadījumi nevar kļūt par sistēmu, kad vienai cilvēku grupai ir jāatdod gana daudzi īpašumi vai nauda. “Var būt runa par atsevišķu īpašumu iznomāšanu, turklāt tikai konkrētiem mērķiem. Ja attiecīgais īpašums konkrētajam mērķim vairs netiek izmantots, līgumam uzreiz jāizbeidzas. Bet netiks rīkota akcija ar īpašumu atdošanu vienai organizācijai. No Tieslietu ministrijas puses nekāds īpašumu saraksts nevienam uz paplātes netiks nolikts,” brīdina Bordāns.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu ir noņēmusi no savas darba kārtības un uzskata, ka tas ir risināms politiskas diskusijas veidā Saeimā.