Es par to dažas reizes esmu mācījis un ne tikai šeit, mūsu draudzē. Man tika uzdoti jautājumi no cilvēkiem –„Kas ir līgo kults? Kāpēc mācītājs ir teicis, ka nevajag piedalīties šajos svētkos?” Lūk, tāpēc tapa atbilde par to, kas ir līgo un Jāņu kults.

„Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” (5.Mozus 5:6-7)

Tas ir pirmais bauslis. Kāpēc tas ir pirmais? Tāpēc, ka tas ir pats svarīgākais. Dievs saka, ka Viņš ir svētību un auglības, labklājības un mūžīgās dzīvības avots. Šo iemeslu dēļ, lai gūtu svētību, tev nebūs vērsties pie citām personām – pie dieviem, pie velna vai pie cilvēkiem.

Vispirms mēs atgriezīsimies senatnē un ieskatīsimies Dieva vārdā. No kurienes ir cēlies šis kults? Vai tiešām tas ir tikai Latvijā, vai arī tam ir kāda vispasaules nozīme? Vai tas ir minēts Bībelē? Atbilde ir „Jā!”.

„Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības. Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu. Savas briesmas Es sūtīšu tev pa priekšu un sacelšu izbailes ikvienā tautā, pie kurām tu nāksi, un visiem taviem ienaidniekiem Es likšu bēgt.” (2. Mozus 23:25-27)

Ar vienu nosacījumu – tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam. Dievs atklāj, ka Viņš ir visu svētību avots. Auglības, vairošanās avots itin pie visa. Tur ietilpst veselība, finansiāla labklājība, veiksmīga kalpošana un karjera, sakārtots prāts un emocionālais stāvoklis, iekšēja brīvība, mūžīgā dzīvība. Viņš ir avots mūžīgai dzīvībai un visa veida svētībām.

„Tiešām, svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.” (Ebrejiem 6:14)

Viņš ir visu svētību, auglības, visu dzīvības formu avots. Viņa vārds ir Jēzus Kristus. Ne Jānis, ne Līga, ne Pēteris, ne kādi svētki, ne dēmoni, ne eņģeļi vai cilvēki nav tavs svētību avots. Jā, cilvēks var tev palīdzēt, bet tas, ar ko viņš to darīs, ir Dieva dots. Cilvēka iespējas ir ierobežotas, un Dievs pirmajā bauslī aizliedz griezties pie citiem dieviem, kā vien pie Viņa.

„Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas. Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību, kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem, bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem. Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo.” (Romiešiem 1:21-32)

Tātad, viņi Dieva vietā ir sākuši pielūgt dažādus tēlus un kaut ko citu, un tā pārkāpuši Dieva gribu. Cilvēki pārkāpj pirmo bausli, pēc svētībām, ko paredzējis Dievs, vēršoties pie citiem avotiem – pie elkiem. Pats svarīgākais, kas mums ir jāzina, ka Līgo un Jāņu kults vienkāršā definīcijā ir fakts, ka cilvēki Dieva pielūgsmi samaina pret elkdievību – elku pielūgsmi. Dieva – Jehovas, Dieva Radītāja pielūgsme prasa no Dieva atbildību. Kas notika Ēdenes dārzā, kad Ieva baudīja no aizliegtā, deva to savam vīram? Kad abi bija krituši grēkā un nežēlastībā, tad viņi vainoja viens otru. Ādams teica: „Sieva man deva šo augli.” Bet sieva teica: „Čūska vainīga.” Pēkšņi cilvēki pārstāja uzņemties atbildību. Grēkā krišanas rezultātā cilvēks ir pārstājis uzņemties atbildību par savu rīcību un par savu dzīvi. Lūk, kāpēc ir tik daudz pamestu bērnu, ciešanas un katastrofas visā pasaulē. Cilvēki neatbild par savu rīcību. Viņi nevēlas atbildēt par savu rīcību. Vīrieši nevēlas atbildēt par to, ka ir piedalījušies kāda bērna veidošanā. Valstī varas struktūrām ir jāpiespiež šo vīrieti maksāt alimentus, jo viņš pats nejūt atbildību par saviem bērniem. Bet tad, kad bija jāguļ kopā un jāpriecājas, viņš nedomāja ar galvu. Nedomājiet, ka tas attiecās tikai uz vīriešiem. Ir arī tādas pašas mātes. Ēdenes dārzā cilvēki pārstāja uzņemties atbildību. Lūk, Dieva pielūgsme un kalpošana Viņam ar apsolījumu, ka Viņš svētīs tavu maizi un ūdeni. Viņš gādās par tevi un svētīs. Pirmkārt, tas prasa atbildību Dieva, ne cilvēku priekšā. Tu domā par savu rīcību, pa katru savu soli un pārdomā, vai Dievam tas ir patīkami. Vai tu rīkojies tā, kā Tēvam ir patīkami? Tas ir normāli, ka tev ir Svētais Gars, kurš tev pamudina, atgādina un palīdz saprast, kas ir ļauns, slikts un kas ir pareizs un labs, un palīdz rīkoties tā, kā Dievs grib. Tas prasa atbildību. Lūk, kāpēc arī mēs slēdzam derību starp vīrieti un sievieti, nevis dzīvojam civillaulībā, kā to tautā sauc. Ja mēs precamies, tad darām to vienreiz ar vienu cilvēku. Vīrietis ar sievieti, un sieviete ar vīrieti. Un viņi abi uzņemas atbildību pilnā mērā. Lūk, kāpēc ir tik stingri noteikumi, un es nelaulāju visus pēc kārtas, kas pie manis nāk. Es vēlos pārliecināties, ka cilvēks, kurš precas – gan vīrietis, gan sieviete, uzņemas atbildību par savu dzīvi, viens par otru un par saviem bērniem.

Tātad, Dieva pielūgsmi cilvēki nomaina pret elka pielūgsmi, kas neprasa atbildību. Viņi prasa izpildīt kādus rituālus, samaksāt kādu naudas summu, kādu konkrētu ziedojumu. Tas ir rituāls. Mēs ar vienu no līderu ģimenēm šonedēļ bijām Viļņā. Tur ir ļoti daudz baznīcu. Mēs uzkāpām Gedimina tornī, kur no augšas bija ļoti skaists skats. Pēc tam mēs staigājām pa baznīcām. Mēs pat dzirdējām koncertu un novērtējām kādai ir jābūt skaņai. Bija ideāla skaņa un sapratām, ka to nevar projicēt neviena aparatūra. Mēs iegājām kādā no baznīcām, kurā notika dievkalpojums. Es pamanīju, ka pašā vidū stāvēja tāds kā stikla zārks, un man bija tādas nelabas aizdomas. Kalpotāji piegāja pie zārka, nobučoja, kaut ko noslaucīja un gāja tālāk. Es piegāju klāt, un tur iekšā gulēja trīs līķi. Viņi bija aptuveni 600 – 700 gadu veci. Viņi bija kristieši, kas savas ticības dēļ bija vajāti Viļņā. Viņi tika mocīti, pakārti, nogalināti par to, ka neatteicās no Kristus. Viņus nogalināja pagānu ķēniņu un priesteri. Lūk, tur bija viņu kauli, kurus šie cilvēki pielūdza. Un tā viņi dara gadu simtiem. Tie līķi ir izceļojušies pa bijušo Padomju Savienību un tagad atkal ir atpakaļ mājās. Es domāju, ka tas ir viņu lepnums. Lūk, tur nav nekāda atbildība. Atnāc reizi pusgadā – pabučo, pastaigā un vēl kaut ko padari, kas tur vajadzīgs. Tur nav nekādas atbildības. Tālāk dzīvo, kā māki. Lūk, cilvēki ir apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgiem cilvēkiem, putniem, lopiem un līdzīgiem tēliem. Šajā gadījumā tie bija cilvēku tēli. Tieši tāpēc Dievs nodeva viņu izvirtībai, kurā viņi paši ir sākuši sagandēt savas miesas. Lūk, līgo kults. Kāds tam sakars ar līgo kultu? Lasi uzmanīgi, iesim tālāk un tu visu sapratīsi.

„Tu saderināsies ar sievieti, bet cits vīrs pie tās gulēs; tu sev uzcelsi namu, bet tu tanī nedzīvosi; tu dēstīsi vīna dārzu, bet augļus tu nebaudīsi. (..) tavi dēli un tavas meitas tiks nodoti citai tautai, tavas acis to redzēs un caurām dienām pēc viņiem īks.” (5. Mozus 28:30;32)

Šajā Rakstu vietā ir teikts, ka elku pielūgsme ir tautas lāsts.

Šodien ir 22. jūnijs. Vai zini, kas šī ir par dienu. Tu domā, ka līgo svētki? Nē, šī Latvijā ir fašistu okupācijas diena. Lūk, Otrā Pasaules kara darbība Latvijā sākās 1941. gada 22. jūnijā ar Vācijas kara aviācijas uzlidojumiem Liepājā un Ventspilī. Tas ir tas laiks, kad latviešu tauta svin šos svētkus. Kas vēl ir noticis šo svētku laikā „labs”? Līst lietus un ir auksts. Ir teiciens: „Līst, kā pa Jāņiem.” 14. jūnijā, īsi pirms šiem svētkiem, ir komunistiskā genocīdu upuru piemiņas diena. Tad notika genocīds pret latviešu tautu – izvešana. 17. jūnijā ir Latvijas Republikas padomju okupācijas diena. Tas viss ir šo svētku laikā, ap šiem svētkiem. Vai tā ir sakritība, vai Dieva brīdinājuma zīme, vai likumsakarība? Bībelē ir skaidri teikts: „Tavas acis īks pēc taviem tautu dēliem, kas tiks izvesti vai paši izbrauks.” Vai tas tev neatgādina mūsu tautu šobrīd?

Centrā ir tas, ka cilvēki ir apmainījuši Dieva pielūgsmi pret elku pielūgsmi. Dievs, kurš prasa atbildību Savā priekšā un arī par savu dzīvi cilvēku priekšā. Elki neprasa atbildību. Tie sola svētību, auglību, vairošanos, bet neprasa atbildību. Dievs sola svētību, vairošanos un mūžīgo dzīvību, bet prasa atbildību. Rezultāts ir gluži pretējs. Ja tu atbildi par savu rīcību Dieva priekšā, tad tu patiešām esi svētīts, un tiešām tie cilvēki, kuri ir tev apkārt, tiek svētīti un darīti reāli brīvi. Taču elku pielūdzēji, ja arī saņem kādu īslaicīgu labumu vai svētību, tad pēc tam mēs skaidri redzam, kas notiek. Kas šobrīd notiek ar mūsu tautu? Narkomāni, alkoholiķi un laulības pārkāpēji. Viņiem visiem ir bijuši saldi mirkļi. Salds mirklis, kad ir pagaršojis pirmo glāzīti, pārkāpis laulību. Bet pēc tam ir problēmas.

2. Ķēniņu grāmatā 23. nodaļā rakstīts, ka ķēniņš Josija, kurš bija dievbijīgs ķēniņš, iztīrīja Jeruzālemē Dieva templi no elkiem. Tā laika ticīgie bija pamanījušies Dieva pielūgšanas vietā sanest elkus un pielūgt viņus.

Es pieminēšu dažus no tiem elkiem, kuri šeit ir rakstīti:

„(..) lai tie iznes ārā no Tā Kunga nama visus tos priekšmetus, kuri bija darināti Baālam un Aštartei, kā arī visiem debesu zvaigznāju pulkiem (..) Tad viņš atcēla elku priesterus” (2. Kēniņu 23:4)

Tur bija darināti priekšmeti Baālam un Ašērai. Josija atcēla elku priesterus. Baāls un Aštarei bija elki, kur pirmais bija vīriešu kārtas pārstāvis un otrs – sieviešu. Rakstu vietā minēti debesu zvaigznāju pulki bija priesteri. Tika nopostītas augstnīcu svētnīcas, kurās upurēja Baālam, saulei, mēnesim, zvaigznājiem un visiem debesu zvaigžņu pulkiem. Noraka pakalniņus, kas bija ierīkoti elku pielūgsmei. Bija arī vietas, kur upurēja savus dēlus un mietas, kā uguns upuri Moloham. Un no tempļa izveda saules ratus. Šo visu piefiksē, jo nāksies atcerēties līdzība un savilkt paralēles ar mūsu svētkiem. Kad bezdievīgs ķēniņš Ahas upurēja.

„Un viņš arī nesa kaujamos upurus un kvēpināmos upurus augstieņu svētnīcās un arī uz pakalniem, kā arī zem visiem kupli zaļojošiem kokiem.” (2. Ķēniņu 16:4)

Tātad visur, kur vien kaut kas pamanāms – kalns, zaļojošs koks, tika ierīkotas elku pielūgsmes vietas. Kā rezultāts ir katram zināms un par ebreju likteni man jums nav jāstāsta. Kad viņi ticēja Dievam, izpildīja Viņa gribu, tad Dievs nes svētības. Tiklīdz viņi novēršas no Dieva un pievēršas elkiem, tā tūlīt seko okupāciju no svešam tautām. Ar ko mēs atšķiramies? Ne ar ko! Vēsture turpinās.

Līgo un Jāņu kultiem saknes ir meklējamas pagātnē kopš radīšanas. Pirmkārt, kas ir Baāls un Aštarte, ko pielūdza izraēlieši? Tās ir auglības dievības. Auglība ietver visu – finanses, veselība, vairošanās, emocionāli viss ir sakārtots. Tas ir tas, ko tev grib dot Dievs, bet ir vajadzīga atbildība. Bet, pielūdzot elkus, atbildība nav vajadzīga. Tu vienkārši atnāc, izdari rituālu un būsi svētīts. Atceries, ka tam var būt saknes. Īslaicīgai laimei ir negatīvas sekas – lāsts. Tātad Baāls un Aštarte ir prototipi Līgai un Jāņim.

Kas ir Līga un kas ir Jānis?

Kas vēl ir kopīgs šiem kultiem – svētkalni, kupli zaļojoši koki, elku stabi, pakalni, priesteri un upuri.

11. – 12. gadsimta vēsturiskos datos ir teikts, ka pareizticīgie misionāri ir atstājuši kādas ziņas, ko viņi šeit mūsu teritorijā ir darījuši. Viņi reizēm cēla baznīcas tur, kur bija kulta vietas, kur notikusi cilvēku upurēšana. Viņi izskauda cilvēku upurēšanu. Tā ir noticis arī Latvijas teritorijā. Mēs esam cēlušies no baltu ciltis. Lībieši pieder citam atzaram – somugriem. No baltu ciltīm ir gan lietuvieši, gan latvieši. Savukārt viņu saknes ir meklējamas tagadējā Irākas teritorijā, kur cēla Bābeles torni, kur pielūdza sauli un elkus. Tur cilvēki atteicās no Dieva pielūgsmes un cēla savu impēriju. Kā sekas mēs visā pasaulē redzam vardarbību, ļaunumu un dažu cilvēku rokās īslaicīgu bagātību. Un tūkstošiem cilvēku masas ir paverdzinātas.

Latvijā ir tāda vieta – Bitarīnu kalns. Arheologi Bitarīnu kalnā rokot, uzgāja upurēto zirgu skeletus, tātad atklāja vietu, kur tika upurēti ne tikai cilvēki, bet arī zirgi.

„Baals” nozīmē kungs, auglības dievs, sievietes puse Baalam ir Ašēra. Kalpošana Baalam, šim dēmonam, izpaudās caur orģijām, upuriem, arī ar cilvēku upuriem. Jau Mozus laikā dievība bija zināma. Ahaba un Manasas laikā, tā bija oficiālā valsts reliģija Izraēlā. Pilnībā nomainīja Jehovas pielūgsmi ar Baala pielūgsmi. Ahaba laikā bija 450 Baala un 500 Aštartes priesteri. Tad padomā, kā jutās pravietis Elija, viņš bija palicis viens, kurš sludināja Dieva vārdu.

„Belcebuls” – mušu ķēniņš, viens no Baala paveidiem, ebreji viņu sauc par sātanu. Tātad Baals ir sātans. Velns vienmēr ir imitējis Dievu. Jau Ēdenes dārzā viņš novērsa cilvēka domas no Dieva sakot: „Es tevi svētīšu, tev nebūs jāatbild par savu rīcību, tu pats varēsi nolemt, kas ir labs un kas slikts”.

„Un Elija sacīja tautai: “Es esmu vienīgais Tā Kunga pravietis atlicies. Bet Baala praviešu ir četri simti piecdesmit vīru.”” (1. Ķēniņu grāmata 18;22)

Lūk, kāda bija situācija Izraēlā.

Latvijā ir kalni un pakalni, uz dažiem vēl ir palikušas pilis, uz citiem kādreiz ir bijušas pilis. Kas vēl uz šiem pakalniem ir noticis? Ir četru veidu kalni un pakalni:

4. Dzimtas svētvietas. Piemēram, ģimene, ja viņa grib, uztaisa sev krustu, vai koka stabu, nes uz turieni monētas, ziedojumus, svin savus svētkus un lūdz auglību.

Ja dziļāk pameklē internetā, tad var atrast, ka luterāņu un katoļu mācītāji nodarbojās ar elkdievības izskaušanu Latvijas teritorijā. Daudz informācijas ir arī par to, ka latviešu sētās bija ļoti daudz elku stabi.

Latvijā novadu kalns, Zilaiskalns, Trikātas kalns, Jēņu kalns, Saules kalns. Rituālās svētvietas bija pie katra pilskalna, aizsardzībai ar maģijas palīdzību. Latvija nebija vienmēr kristīga zeme, tā arī tagad tāda nav. Latvija ir reliģioza un pagāniska zeme un tauta. Taču pirms krustnešiem šeit bija sava baltu reliģija, ar saviem priesteriem. Tāda pati pagāniska reliģija, kā  Baals un Aštarte Izraēlā, latviešiem – Jānis un Līga. Es jums to vēl pierādīšu, ja neticat man, pameklējat un atradīsiet to pašu informāciju, kas ir man.

Lūk, senlatviešu dievi, kādus viņi pielūdza. Jānis, ir pirmais, velns, Jumis, Māra, Laima, Marija, katoļu baznīcas svētie, Ūsiņš, Zemes māte, Meža māte, Vēja māte, Veļu māte, Pēteris, Miķelis, Mājas gars, Pērkons u.c.  Un viens no daudziem šajā tandēmā ir Jēzus Kristus, arī tViņu pielūdza! Dieviņš ir labs, Dieviņš tev palīdzēs. Un uz baznīcu tikai svētku dienās.

Lūk, tāda bija situācija. Es visu tā precīzi nepaskaidroju, bet es iešu cauri visam un tu pats sapratīsi, kāds sakars ar to, ko Josija izdarīja. Baltie tēvi, tos sauc arī par Jānīšiem, krīviem, priesteriem, viņi ir nēsājuši ap roku sudraba čūsku un spieķīti rokā. Tie bija latviešu priesteri. Ir cilvēki, kuri no paaudzes paaudzē apzinās, ka ir šo priesteru pēcteči, līdzīgi kā Levītu cilts Izraēlā apzinājās, ka viņi ir priesteri, kas mantoja amatu. Tieši tāpat, kā šie latviešu priesteri, viņi manto šo pēctecību, arī šodien ir šādi cilvēki, un viņu paveidi ir daudz un dažādi. Bet ļoti maz tev nāksies sastapties ar šādiem, kuri patiesi ir precīzi mantojuši visu, manuprāt, šīs zināšanas ir krietni pabalējušas un sajaukušās ar daudzām modernām maģijas formām kopā.

Kāds ir Jāņus svinēšanas iemesls? Jāņa pamatā ir zemkopju tautu, ne tikai Latvijas, auglības kults, saules kults un falla kults, dzimumlocekļa pielūgsme. Tātad, saistīts ar izvirtību. Vai templī bija izvirtība un prostitūtām ierīkotas speciālas telpas, ko Josija iznīcināja? Bija. Priesteri bija? Bija. Pielūgsme saulei bija? Bija.

Līgošana Jāņu dienā ir saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu, to ko grib tev dot Dievs. Tauta ir apmainījusi Dieva pielūgsmi ar elku pielūgsmi.

Kāds ir Jāņu svinēšanas laiks? 21. vai 22. jūnijs, kā nu katru gadu astronomiski tas iekrīt. Saulgriežu kulminācijas punkts. Šie lielākie latviešu svētki. Saulgrieži – saules pielūgsme. Īsākā nakts, garākā diena, saule augstākajā punktā, daba pilnbriedā, viss ir pilnbriedā. Tas ir moments, kad pēc vecajām tradīcijām, maģijas tradīcijām jeb elku pielūgsmes formām pielūdz sauli, Baalu un Aštarti.

Kas ir Jānis? Pirmais Jānis baznīcas grāmatās ir ierakstīts 1767. gadā, Rīgā. Kopš Zviedru laikiem katram dzimtas vecākajam dēlam deva vārdu Jānis un kāpēc? Jo agrāk par Jāni drīkstēja saukties tikai „svēti vīri, kuri senču ticību ir turējuši tautā”. To runā paši elkdievības piekritēji, es lasīšu tagad tekstu no viņu pašu grāmatas.

„Kādreiz par Jāni varēja saukties tikai svēti, priesteri, kuri pārstāvēja dievu – Jānis. Indiešiem šī paša dievība saucās – devijana, slāviem – jans, latīņu – janos, kurš ir tāds pats saulgriežu veidols.”

Lūk, ko raksta viens Baltais tēvs. Jāņi ir dainās visvairāk apdziedātā gadskārtas svinības norise. Ap 200 dainas stāsta par vasaras saulgriežu cilvēciskoto teiksmu tēlu, dieva dēlu, Jāni. Par to runā latviešu dainas, tātad, Jēzus aizvietotājs, dievība – Jānis. Bet pēc izraēliešu konteksta – Baals, auglības dievs.

Kas ir Līga? Es teicu – Aštartes prototips. Lībiešu vārda „līgo” atvasinājums ir svētīšanas vārds, ko dzird dziesmās, „lai top”. Patiesībā šie vārdi, izteikti no pagāniskām mutēm, ir lāsta vārdi. Kad kāds saka: „līgo”, viņš lādē. „Līgo” – tas ir lāsts Dieva acīs. Baala, sātana vārdā, cilvēks saka: ”lai top”. Bet Bībele saka, lāsts pār to.

Īstie svinētāji Jāņus nosvinēja jau šonakt. Rīt jau vairs nebūs „pareizie” Jāņi. Ne Līgo, ne Jāņi rīt vairs nav.  Katoļu baznīca pārlika šos laikus un latvieši pat daudzi nezina, ka viņi svin Jāņus „nepareizajā” datumā un ka viņi nesaņem „svētību” pat pēc pagānu priekšstatiem.

Aplīgošana, kas tas par rituālu? Ar Jāņu zālēm apstaigā sētas, tīrumus un dārzus dziedādami Jāņu dziesmas, nolikdami Jāņu zāles un vainagus ar nozīmi, nes svētību un laimi cilvēkiem, vairojot bagātību un turību sētā.

Mans Dievs, man saka: „Tev būs kalpot tam Kungam, savam Dievam, un tad Viņš svētīs tavas maizes un tavus tīrumus un tavu ūdeni”. Aleluja!

Kas ir Jāņu zāles? Vakar, kad braucām mājās, mašīnas stāvēja uz lielās šosejas maliņā, rindā un pļavas bija pilnas ar meitenēm un vīriešiem tautu tērpos, viņi „īstajā” datumā lasīja Jāņu zāles, tikai tām ir burvju spēks. Rīt vai šodien nav nemaz, tā, ka var neplūkt nemaz!

Te var daudz stāstīt, jo es esmu ļoti daudz pētījis šo tēmu, tas viss ir ļoti interesanti un man pat patīk to darīt. Jāņiem ir arī pozitīvā puse, vismaz tos divus palikušos miljonus kaut kas vēl vieno, Dievam vajadzētu mūs vienot, protams, un tomēr ir kaut kāda pozitīvā puse, bet tā negatīvā ir daudz lielāka un tā nav redzama, kā aisbergs zem ūdens.

Es saprotu tos cilvēkus, kuri popularizē šos svētkus, nu, protams, tas vieno mūsu tautu, taču kādas tam sekas, par kādu cenu? Ne visi to izprot.

Kas ir Jāņu zāles? Pagāni tic, ka tikai līdz Jāņiem plūktajām zālēm ir dziedniecisks spēks, bet Jēzus saka: „Es esmu tavs Kungs, tavs ārsts!” Bet mūsu tautā tic, ka  Jāņu zāles un izkaltētie pīlādžu zari ir tavs ārsts. Saulgriežu laikā vāktajām zālēm piemīt īpašs dziedinošs spēks, tas spēj vairot veselību skaistumu un labsajūtu, tas spēj arī atvairīt visu ļauno. Pušķošanas nozīme ir veicināt auglību un svētību gādāšana sētai. Jāņu zāles beidz lasīt Jāņu naktī, jo tām vairs nepiemīt burvju spēks. Gribi būt skaists, auglīgs, bagāts un svētīts, vienreiz gadā, „pareizajā” datumā ir jāsavāc zālītes.

Kas ir Jāņu vainagi? Vainags no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts ir kā maģisks aplis, kas galvā uzlikts, pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Vainags veidoja apli, tāpat kā Jāņu siers un Jāņu uguns simbolizē sauli. Ozolu vainags, ko liek Jāņu tēvam galvā, sola zirgu un bišu svētību. Bet no citiem avotiem, Jāņa vainags no ozola lapām, uzlikts Jānim galvā, simbolizē upurēšanu dievam Jānim. Jānis bija priesteris, viņam nesa upurus, viņš dieva priekšā visu pienesa, līdzīgi kā Vecajā Derībā izraēlieši.

Rituāla darbība, vainaga mešana ūdenī, kas nodrošina dieva labvēlību. Gribi, lai Jānītis ir labs pret tevi, tad nopin trejdeviņu puķu vainadziņu un iemet ūdenī Jānītim, un būs viņš labvēlīgs pret tevi!

Kas ir Jāņu uguns? Jāņa uguns šķīsta, veicina veselību un auglību. Jāņu uguns gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūstot spēku un auglību. Es pats to esmu redzējis, ka tieši īstajā naktī, braucot mājās, pie laukiem zemnieki dedzināja lielus ugunskurus, lai naktī apspīdētu visus viņu laukus, jo, ja neapspīdēs, nebūs svētības un auglības. Tā viņi tic. Tāpēc to uguni liek tā augstu, lai pēc iespējas tālāk apspīd zemi. Un Jāņu naktī nedrīkst iziet ārā ārpus ugunskura gaismas, citādi svētībiņu pazaudēsi. Ja kāds ir bijis slims, to nesuši  pie Jāņu uguns. Līdzīgi, kā pie Pētera nesa uz aizlūgšanu visus slimos Jeruzalemē. Apspīd uguns, un šie veseli uzreiz. Uguns ir viņu dieva aicināšanas un godināšanas zīme. Pār ugunskuru lēkšanu darīja, lai attīrītos no visa liekā. Un jaunie ļaudis lēca sadevušies rokās, lai burvju spēks tos savienotu kopā. Un vēl viena Jāņu nakts tradīcija, pēc pusnakts no kalna ripināja degošus riteņus.

Kas ir papardes zieds? Tā atradējam ir garantēta laba veselība, bagātība, laime, labklājība. Auglības simbols, burvju zieds, ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas tautās, igauņiem un slāviem.

Papardes ziedam piedēvēja brīnišķīgu spēku. Jāņu naktī paparde zied ar krāšņiem ziediem, un, kas iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss ko viņš vēlas. Zāļu vakarā jāiet uz mežu un jānostājas pie kādas papardes, un, Tēva reizi skaitot, ar dzelzs nūju jāapvelk ap sevi un papardi pēc iespējas lielāks riņķis, un jāgaida, līdz paparde uzziedēs. Kas dabūjis papardes ziedu, tas uz visu mūžu laimīgs. Papardes zieds ziedot, vienā acumirklī nozied. Tāpēc es nebrīnos, ka daudzi viņu ir redzējuši: „Redzēji, bija?!” Otrs: „Nē, nebija gan!” Paparde zieds ar sudrabotiem, un pēc citu nostāstiem, zelta vai dimanta ziediem zied. Kas papardes ziedu ieliek apavos, tas var iet kur grib un neviens to nedzird vairāk – var iet zagt. Jāņu naktī uz slotas kāta ir jāapjāj astoņas reizes ap astotnieku, kas uzvilkts uz zemes, tajā brīdī nesarunājoties un nesmejoties. Kad tas to ir izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus jālec līdz tuvākajam papardes ziedu pudurim. Tikai tas ir jādara vienam pašam. Un tad tas redzēs papardes ziedu ziedam. Tātad: slotas kāts, astotnieks, astoņas reizes apkārt un tad fiksi uz papardēm, un noteikti redzēsi papardes ziedu ziedam dimanta ziedos. Un tie, kas vairāk dzēruši, tie vairāk redzēs. Jānisstrēba, Līga šņauca, Jāņa bērni špricējās. Lūk, tādi ir šie svētki. Izvirtība!

Par dzimstību es dzirdēju, ka martā dzimst vairāk bērni, nekā citos mēnešos. Kāpēc? Jo Jāņos, papardes ziedos, vienkārši taisa bērnus kam pagadās, kur pagadās un kā pagadās. Bet kur paliek atbildība par bērniem? Nu ne jau visi kur pagadās to dara, bet nu liela daļa. Seksuālā vaļība Jāņos. Pastāvēja uzskats, ka ar līdzīgām, erotiskām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radošo veģetācijas spēku, veicinot vispārēju dabas enerģijas kāpināšanu. Visādas seksuālas rotaļas, piemēram, es dzirdēju tādu stāstu, ka meitenes kailas, apsegtas ar kaut kādu drānu, kaut kur pa mežu klīda un puiši varēja viņas ķert. Un kad noķer, tad viss kārtībā. Vienu meiteni varēja ķert vairākas reizes. Tā tika veicināti ārpuslaulības sakari un ārlaulības bērnu dzimšana. Vai šādas lietas bija arī Izraēlā? Un, kad papardes ziedu meklē, kas, starp citu, ir falla simbols, Jāņu meitas un sievas lūdza palīgā Māru, lai Jāņu nakts rituāls dāvina pēcnācēju. Lūk, Māra arī piedalās pie tā – tur svecīti. Vai, kā nacionāļi mani tagad lamātu, ja viņi šo redzētu! Bet manā Bībelē ir rakstīts, ka nekāds ļaunums man nenotiks un nepelnīti lāsti mani neskars! Viņi tic saviem senču dieviem, bet es ticu vienīgajam Dievam, un Viņš tiešām ir Radītājs un visu svētību avots.

Skriešana plikiem pa laukiem. Jāņu naktī vajag kailam apskriet laukus, tad labāka raža laukos. Es domāju, ka daudziem ir vecāki, kas ir skrējuši pa laukiem pliki. Un, man liekas, kāds arī pats ir skrējis, tikai negrib tagad teikt. Riktīgi blieza pa laukiem pliks. Ko vēl vajag darīt? Jāņu naktī vajag stāvēt plikam vārtu starpā un tad var dabūt velnu redzēt.  Arī šobrīd Pedvālē un citur tiek praktizēti kolektīvie skrējieni plikiem, tātad, tradīcija turpinās.

Dejošana ap ozolu – auglības veicinātāja un svētības nesēja nozīme. Negulēšana naktī – nākamajam gadam dabū labu veselību un modrību, var sagaidīt labu dzīves draugu, laimi mīlestībā un auglību.

Pirts esot svētāka vieta, nekā baznīca. Jāņu pirtī vīrieši un sievietes mazgājās visi kopā. Tikai nejaukie kristieši ir atnākuši un atdalījuši atsevišķi vīriešus no sievietēm. Tā arī dievturi paši saka: „Nebūtu kristietība, tā mēs te tagad visi pliki skraidītu pa pirtīm.” Kad tu ej pirtī, ar pirtiņu vajag sasveicināties: „Labdien pirtiņ!” Un vajag palūgt pirtiņai attīrīt un svētīt: „Pirtiņ, pirtiņ, lūdzu, attīri manu sirsniņu, jo visi puiši man ir tā sagānījuši tajā sirsniņā, lūdzu, dabū to visu tagad ārā, salabo to un saremontē, lūdzu!” Un tad fiksi iekšā pirtiņā, peries un ņemies. Tas jau vēl nav viss. Kas notiek pēc tam? Peldēšanās plikiem! Tātad, Jāņu naktī ir sudrabots ūdens, kas spēj attīrīt cilvēku no jebkura, pat vissmagākā grēka. Iedomājies!? Vienā naktī no grēka tīrs! Pamazgājies, palūdz pirtiņai, un tu esi no grēkiem nomazgāts, auglīgs, tīrs, svētīgs un bagāts! Tiki kaut kā neizskatās Latvijā, ka tas tā būtu. Vai tev tā izskatās? Cik bagāta valsts – vienu tanku pat nevar nopirkt!

Kāda māsa no mums tikko bija Nīderlandē. Tā ir, apmēram, uz pusi mazāka teritorija nekā Latvija. Viņa brauca uz turieni ar automašīnu. Visu laiku no Nīderlandes brauca fūres – pilnas ārā, tukšas iekšā. Pilns ar fūrēm, jo 95% ziedu tirdzniecība visā pasaulē ir no Nīderlandes. Jūs teiksiet, ka viņiem tur ir geji, bet tas jau ir cits stāsts un cita vēsture. Bet mēs, pateicoties elku kultiem, esam ļoti „bagāta” valsts.

 „(…) ”ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs (…)” (Jāņa 11:25)

Kurš ir augšāmcelšanās, kurš ir dzīvība, kāds ir viņa vārds!? Jēzus!  Mēs ticam Dievam, kurš ir radījis debesis un zemi, kurš ir nācis virs zemes cilvēka miesā – Jēzū Kristū, kurš ir atdevis Sevi par tevi, izpircis tevi no grēka varas. Tu esi jauns radījums, svētīts, svēts, auglīgs un bagāts!

Es nolasīšu stāstu par kādu cilvēku. Skolā ejot, viņš izstrādāja 17 punktus savai dzīvei – auglīgai un laimīgai dzīvei. Tu varēsi minēt, kas tas ir, un tu neuzminēsi. Viņš piedzima 1732. gadā un nomira 1799. gadā. Tātad, 17 punkti:

1. Vienmēr rīkojies, apzinoties Dieva klātbūtni un centies izdabāt Dievam visās lietās.

2. Centies saprast Dieva gribu attiecībā pret visu un atbilstoši dzīvot.

3. Nedomā domas un neauklē sajūtas, nerunā vārdus un nedari darbus, kas negodā Dievu un nenes labumu tev un līdzcilvēkiem, un, tu nekritīsi kaunā tiesas dienā.

4. Katru dienu sāc un beidz ar lūgšanu, veltot lūgšanā visas savas laicīgās un mūžīgās intereses Viņa vadībai, gādībai un virzībai.

Šo cilvēku visi pazīst un ir redzējuši gandrīz visā pasaulē.

5. Katru dienu lasi Bībeli ar pastiprinātu uzmanību no visas sirds un ar karstu lūgšanu, ar mērķi saprast, ticēt un izpildīt.

6. Nekad nepriecājies par ļauno un nedari nevajadzīgas sāpes cilvēkiem un dzīvniekiem.

7. Lai visu cilvēku laime kļūst par tavu mērķi caur ko tu ietekmēsi esošo un nākamās paaudzes.

8. Ieraugi Dieva universālo prātu visos apstākļos un esi vienmēr apmierināts.

9. Neapskaud to, kas ir virs tevis un, nenicini to, kas ir zem tevis, esi labs, cik iespējams, pret visiem cilvēkiem.

10. Nekad, ne ar vienu nerunā un nedomā tā, kā tu nevēlētos, lai runā un domā par tevi.

11. Lai visi tavi izteicieni un paziņojumi ir precīzs augstākās patiesības atspulgs.

12. Dzīvo Dievam, pasaulei, mūžībai, vienmēr apstiprinot augstāko labumu.

13. Lai sevis salīdzināšana ar Kristu kļūst par ieradumu. Ļauj viņa Garam piesūcināt sevi caurcaurēm un atklāj viņu ar visiem saviem darbiem.

14. Neaizmirsti, ka visa labā autors, kas ir cilvēkā, ir Svētais Gars. Pastāvīgi meklē Viņa atklāsmes un vadību, esi Viņa templis, veltī Viņam visus savus talantus un spējas.

15. Karsti vēlies lai Svētais Gars arvien vairāk atklāj tev Kristu un izvairies no visa, kas traucē tev būt līdzīgam Viņam.

16. Lai tavs ēdiens un dzēriens ir Dieva gribas izpildīšana. Nepārtraukti turi viņa baušļus.

17. Visu labo, kas ir noticis, notiek un notiks, pieņem kā Jēzus Kristus žēlastību. Uzticies Viņam visā, kas notiek un notiks tavā dzīvē. Paļaujies un Viņu un līdzinies Viņam un par katru svētību dod slavu un pateicību Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam.

Vari minēt, kas viņš ir? Kāds cilvēks savā darbā par šo cilvēku ir aprakstījis kādu gadījumu. Viņa bērnībā zēns esot nocirtis ķirsi, un, kad tēvs gribējis noskaidrot patiesību, dēls atbildēja: „Es nespēju melot, es to izdarīju.” Kas tas varētu būt? Ejam vēl tuvāk atminējumam. Viņa alga bija 2% no visa Amerikas Savienoto valstu budžeta. Neatkarības kara laikā viņš bija Kontinentālās armijas virspavēlnieks un viņš ir viens no tā dēvētajiem Amerikas nācijas tēviem. Tas ir pirmais Amerikas prezidents – Džordžs Vašingtons.

Lūk, auglības avots un Viņa vārds ir Jēzus Kristus – Tēvs, Dēls un Svētais Gars! Lūk, Amerikas svētības avots. Lūk, pirmā ASV prezidenta dzīves principi. Viņš bija bezbailīgs kara vadonis. Man patika, kad viņš ieviesa sauso likumu Amerikas štatos. Bija štati, kas neatzina sauso likumu un sadumpojās. Un ko viņš izdarīja? Viņš aizsūtīja armiju un ieveda kārtību. Lūk, tā es saprotu normālu kristietību. Kārtība valstī, nevis pārrunas – varbūt šitā, varbūt tā. Džordžs Vašingtons ir tas, kurš ir iesācis un izveidojis visu Amerikas valdības sistēmu. Es pārāk daudz no tā visa nesaprotu, bet, viņš nodalīja prezidenta varu, tiesu varu un izpildvaru. Tās bija neatkarīgas savā starpā un tas padarīja korupciju starp prezidentu, kongresu un tiesu varu gandrīz neiespējamu.

Latvieši tic, ka reizi gadā zied papardes zieds. Es domāju, ka katrs, vairāk vai mazāk, ir domājis par laimi un mūžīgu dzīvību. Pēc latviešu tradīcijas cilvēki domā arī par papardes ziedu, kurš tikai vienu reizi gadā zied. Tāpat kā papardes zieds, tā katram viņa dzīves laikā atveras debesu vārti un tad aizveras. Līdzīgi ir ar debesīm, kas atveras un ir pieejamas tikai tik ilgi, kamēr tu dzīvo virs zemes. Tāpēc, vai nebūtu prātīgi, kad tajā brīdī kad tev kāds sludina Evaņģēliju, kad atveras tev debesu vārti, pieņem to, ieej labklājībā un mūžīgā dzīvībā, un kļūsti par jaunu radījumu, par Dieva bērnu.

 „Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” (Jesajas 55:6)

Kamēr tu vēl vari, kamēr ir iespēja. Kā neesošs un nereāls papardes zieds zied vienreiz gadā, tā debesu vārti atveras tajā brīdī, kad dzirdi Evaņģēlija vēsti. Tu vari ieiet tajos, kamēr tu vēl dzīvo, kamēr vēl ir laiks, jo mēs nezinām to dienu, kad mēs mirstam. Pāvils saka:

„Jo to iegaumējiet: nevienam netiklim, netīram vai mantrausim, tas ir, elku kalpam, nav vietas Kristus un Dieva valstībā!”(Efeziešiem 5:5)

Nevienam, kas piedalās šajos pagāniskajos auglības rituālos, nav vietas Dieva valstībā. Būsim radikāli un domājoši, ticēsim Dieva vārdam tādam, kāds tas ir. Neviens lai jūs nepieviļ ar tukšām runām: „Brauc meitiņ, brauc dēliņ, taisīsim Jāņus, svinēsim un darīsim.” Pāvils saka:

 „Neviens lai jūs nepieviļ tukšām runām, jo šādu lietu dēļ Dieva dusmas nāk pār nepaklausības bērniem. Nebiedrojieties ar viņiem. Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni.” (Efeziešiem 5:6-8)

„Nepiedalaities neauglīgajos tumsības darbos, bet labāk celiet tos gaismā.” (Efeziešiem 5:11)

Lūk, es ceļu gaismā šos darbus. Nepiedalieties šajos darbos! Turieties tālāk no pagānu svētku svinēšanas. Mūsu gadījumā mums ir draudzes brīvdienas šajos datumos. Jēzus saka:

„Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa 10:10)

Zaglis nāk un piedāvā tev neauglīgus rituālus, lai zagtu, nokautu, nomaitātu un pazudinātu. Jēzus ir atnācis lai tev būtu dzīvība un pārpilnība.

Līdzīgs raksts:

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?

• Reliģiski svētki ir Jāņa Kristītāja diena baznīcā.
• Reliģiski svētki ir jaunpagānu rituāli viņu sapulcēs.
• Jāņi, kādus svinēja skroderdienās Silmačos, nebija reliģiski svētki.
• Jāņi, kādus svinēja manā bērnībā, nebija reliģiski svētki.
• Jāņi mūsdienu Latvijā nav reliģiski svētki.

Tikai pirms kādiem 15-20 gadiem medijos aktīvi sāka potēt apziņu, ka Jāņi esot pagānu svētki. Daļa kristiešu uz to reaģēja ar dedzīgu Jāņu noraidījumu, varbūt negribot, taču faktiski izrādot piekrišanu, ka Jāņi tiešām ir pagānu svētki, kas savukārt lej ūdeni uz to dzirnavām, kas runā, ka kristietība esot pretlatviska un sveša reliģija.
Kaut ko līdzīgu var novērot dzīvnieku pasaulē. Kad āpsis izrok alu, atnāk lapsa un atstāj tajā savas “zīmes”. Āpsis to nevar paciest un aiziet, atstājot alu lapsai. Lapsa nu var svinēt Jurģus un smiet kuplajā astē. (Par šo līdzību pateicos māc. Aleksandram Bitem.) Vai mēs būsim tādi āpši, ka atstāsim skaisto Jāņu dienu tiem, kas nāk virsū ar stāstiem par pagānu svētkiem?

Es esmu kristietis, bet savas kristības dēļ nenoliedzu savu latvietību, nedz arī atdodu to jaunpagānu talibiem, kas nāk virsū un stāsta, ka būt latvietim nozīmē būt pagānam. Blēņas!

Apustulis Pāvils pret “Jāņu svinēšanu” izturējās diezgan mierīgi. Vēstulē Korintiešiem, 10. nodaļā viņš raksta —
Viss ir atļauts, bet ne viss der, viss ir atļauts, bet ne viss ceļ. Ēdiet visu, ko tirgū pārdod, un neapgrūtiniet sirdsapziņu ar pārmetumiem.

To viņš saka īpaši jūtīgajiem kristiešiem, kas baidījās, ka tirgū var nopirkt tāda dzīvnieka gaļu, kas iepriekš upurēts pagānu dieviem. Vai tad elks ir kaut kas? Tas ir izdomāts tēls, rokām darināts priekšmets vai prāta darināta koncepcija, kuras personālai esamībai bieži pat netic.

Pāvils raksta: “Ja kāds no neticīgajiem jūs aicina un jūs nolemjat iet, tad ēdiet visu, ko jums liek priekšā un neapgrūtiniet sirdsapziņu ar pārmetumiem. Bet, ja kāds jums teiks: tas ir elku upura ēdiens, – tad neēdiet”, turklāt nevis savas, bet šī sacītāja sirdsapziņas dēļ, lai viņu neieļaunotu.

Tādēļ, ja mēs, kristieši savā starpā, ģimenes vai draugu lokā svinam Jāņus un zinām, ka mums tas nav elku dievkalpojums, tad lai svinam ar mierīgu prātu, tikai ievērojot mērenību un tikumu. Varam arī pieminēt Jāni Kristītāju, par ko Jēzus saka: “Viņš bija lukturis, kas deg un apgaismo, bet jūs gribējāt tikai brīdi palīksmoties tā gaismā.” (Jņ.5:35) To pašu Jāni, kurš par Jēzu teica: “Kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani, es neesmu cienīgs pienest viņa sandales, viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī.” (Mt.3:11) Šie vārdi, kristiešiem izsenis saistās ar tradīciju Jāņu naktī iedegt ugunskuru, tāpat kā lēkšana pār to daudziem atspoguļo šķīstīšanas ideju, ko Jānis izsaka pravietojumā par Kristu: “Viņš iztīrīs savu klonu un savāks savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī.”

Ja tomēr mums nav mierīgs prāts un mēs domājam, ka varbūt ar to dodam godu pagānu tradīcijām vai arī topam līdzīgi pasaulei, tad nesvinēsim, jo nav labi darīt neko, par ko sirdsapziņa ir nemierīga. Tikai nemēģināsim cits citu par to tiesāt vai kontrolēt. Arī Pāvils raksta:
Kādēļ gan lai cita sirdsapziņa spriež par manu brīvību? Ja es ēdu ar pateicību, kādēļ mani zaimo par to, par ko es pateicos? Tādēļ, vai ēdat vai dzerat, vai ko citu darāt, visu dariet Kungam par godu.

Tomēr apustulis šai brīvībai redz arī robežas. Kristietis nedrīks iesaistīties kultos, kas kalpo citu dievību godāšanai. Tādās lietās Pāvils vairs nav bezrūpīgs:
“Bet es saku: ko tie upurē, to upurē dēmoniem, nevis Dievam, bet es negribu, ka jūs nonāktu kopībā ar dēmoniem. Jūs nevarat dzert gan no Kunga biķera, gan no dēmonu biķera, jūs nevarat piedalīties gan Kunga mielastā, gan dēmonu mielastā”, viņš raksta.

Dievturi un citi jaunpagāni reliģiskus rituālus Jāņos praktizē, kopjot savu ticību. Tur kristiešiem nav ko meklēt. Taču var gadīties, ka vienkārši publisku pasākumu vadītāji ievieš kādus pašu izdomātus kulta elementus, upurē ugunij, piesauc kādas dievības, iesaka kādu maģiju un tamlīdzīgi. Ja jums liekas, vai jūs pat redzat, ka tiek pārkāptas tautas svētku robežas un svinēšana tiešām kļūst par reliģisku rituālu ar burvestībām un ar upurēšanu elkiem, tad aizejiet no turienes vai vislabāk — tādās vietās nemaz neejiet.

Lai mūs svētī un pasargā visuvarenais Dievs — Tēvs un Dēls un Svētais Gars!

Raksts no avīzes Svētdienas Rīts

Materiālu sagatavoja: „Dievišķā straume”.

Daudzās Latvijas baznīcās simti un tūkstoši kristiešu dažādu konfesiju draudzēs gadiem ilgi lūdz par latviešu tautas atmodu. Velti lūgt, ja tu svini pagānu kulta svētkus Jāņus, tad velti tu lūdz, jo tu esi dziļi pagrimis līgo kulta okultismā.

Pirmo reizi savā dzīvē vairākums latviešu piedzeras tieši Jāņos jau pusaudžu gados. Tieši šajos līgo svētkos viņi iesāk dzert. Un māksla nu apgūta, lai varētu dzert un līgoties ne vairs tikai Jāņos , bet arī visos pārējos svētkos un svinamās dienās…

Bībele brīdina “Ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva Valstību”1.Kor. 6:10 ).

Sevišķi tagad pēc Latvijas neatkarības atgūšanas latviešu tautā atdzīvojas pagāna kulta tradīcijas. Jau skolas solā un dažādās folkloras kopās un saietos bērnus un jauniešus apmāca, lai tie pilnībā apgūtu līgo kulta pagāniskās tradīcijas. Internetā ir sastopamas mājas lapas, kurās māca tautai Jāņu tradīcijas.

Jau Vecajā derībā Dievs brīdina Savu tautu:

„Nezemojies viņu dievu priekšā, nekalpo viņiem un nedari tā, kā viņi mēdz darīt, bet nogāz tos un satriekdams satriec viņu elku stabus. Bet tev būs kalpot Tam Kungam savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības” ( 2.Moz.23:24-25 ).

Arī 5. Mozus grāmatā 28. nodaļā ( izlasi šo nodaļu ) teikts, ka ja tu klausīsi tā Kunga, Sava Dieva balsij, tu būsi svētīts, dziedināts un brīvs, un tu būsi galva, nevis aste, bet ja tu neklausīsi, lāsti nāks pār tevi un tu būsi aste. Visu laiku latviešu tauta ir aste, visu laiku vispazemotākā un vispaverdzinātākā tauta Eiropā.

„Kaut jel Mana tauta klausītu Mani, kaut staigātu Manos ceļos! Acumirklī Es pazemotu viņu ienaidniekus, un pret viņu pretiniekiem Es izstieptu Savu roku!” ( Ps.81:14-15 ).

Jūnija lāsti Latvijas tautā

Tieši jūnijā Līgo svinēšanas laiks ir saistāms arī ar latviešu tautai tik traģiskiem notikumiem14. jūnijā – izvešana; 17. jūnijā – okupācija; 22. jūnijā – vācu nacistu iebrukums. Vai jūs atceraties 2000. gada asiņainos Jāņus, kas paņēma 28 dzīvības? Tas viss notiek mēnesī, kad katru gadu svin pagānu līgo kulta svētkus Jāņus ar visām tā izdarībām, kas visas saistītas ar okultismu. Tādējādi tauta ir zem grēka lāsta dēļ šiem līgo.

Kas patiesībā ir līgo kults? 

Latvieši pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Visām šīm valodām ir kopīga pirmtauta. Pēc Noasa plūdiem palika dzīvi astoņi cilvēki. Noasa šķirsts palika uz Ararata kalna. Tagadējās Irākas teritorijā bija Babilonija. Noa bija trīs dēli: Šems, Hams un Jafets. No Šema radās semīti, no Hama – hamīti. No semītiem izceļas Israēls, bet no hamītiem – kanaānieši, kas bija nolādēti. Viņi dzīvoja Kanaāna zemē, ko iekaroja Israēls. Semīti un hamīti pieder pie indo eiropiešu valodu saimes.

Semīti un hamīti ir mūsu tautas koptauta. Indobaltu ciltis atnāca līdz Baltijai. Igauņi pieder pie somu – urgu valodu saimes. Kanaānieši pielūdza Baalu – senebreju val. ‘Baal’ – kungs – auglības, ūdens, pērkona un kara dievs seno semītu miteoloģijā. Igauņi savukārt pielūdza Jaanu – latvieši – Jāni. Baals bija zemkopju tautu auglības dievs. Baalam bija sieva Ašēra. Tie ir indoeiropiešu tautu mitoloģijas dievi. Dieva izredzētā tauta Israels iegāja Kanaānā un sāka pielūgt Baalu, cēla tam elku tēlus kalnu pārejās, tāpēc Dievs šo tautu atmeta. Baalam kanaānieši upurēja bērnus, kā dedzināmos upurus. Pagānu tautu mitoloģijas kopējā iezīme – upurēšana auglības dievam. Kalpošana Baalam noritēja ar orģijām.

Kas ir Jānis? 

Tā ir tā pati pagānu dievība kā Baals. Jānis – tas pats Baals. Tā ir tā pati dvīņdievība. Jāņa sieva ir Līga, tāpat kā Baala sieva ir Ašēra. Ķēniņa Ahabas valdīšanas laikā kalpošana Baalam bija oficiāla valsts reliģija. Pat tika pārdota upuru gaļa. Viņš iznīcināja visus izraēliešu priesterus un praviešus, dzīvs palika vienīgi pravietis Ēlija, kas izsauca Dieva uguni, pēc tam tika nokauti 450 Baala pravieši (izlasi 1.Ķēn.18. nodaļu). “Ķēniņš Jehus iznīcināja kalpošanu Baalam Izraēla vidū” (2.Ķēn.10:28). Bet pēc viņa atkal un atkal tas turpinājās (izlasi 2.Ķēn.23.nod.).

Viss tas notika Kānaāniešu zemē, Dieva izredzētās tautas vidū. Dieva dotajā zemē. Uzrunājot pravieti Ēliju, Dievs saka, ka visā Izraēlā palikuši tikai 7000, „kas ceļus nav locījuši Baala priekšā, un kuru mute nav skūpstījusi Baala attēlu” (1.Ķēn.19:18). Vai visā Latvijā atradīsies 7000, kas nav līgojuši un piekopuši un piedalījušies latviešu senču auglības dieva Jāņa kulta pagāniskajās izdarībās, jeb praktizējuši tā saucamās „jaukās” un latviešu tautai tik „mīļās” un iecienītās līgo vakaru un Jāņu dienas tradīcijas?

“Skaistus Jāņus vienmēr svinējām”, saka Mirtas tante populārajā latviešu filmā  “Limuzīns Jāņu nakts krāsās”.

Viss tas, kas notika Kanaānā, Ābrahamā, Īzaka un Jēkaba Dieva izredzētās tautas zemē, notika arī Latvijas teritorijā. Tālavas pēdējais ķēniņš bija Tālvaldis. Pils tuvumā bija uzkalns, kuru apsargāja krīvs (tā sauca seno latviešu priesterus). Gan šajā, gan citos Tālavas kalnos, atrodami dažāda krāvuma akmeņi. Latvieši pielūdza mirušo garus un savus daudzos dievus. Latviešu tautas dainās minēts dieviņš un daudzi citi dieviņi. Jānis ir galvenais dieviņš no latviešu dieviem. Latviešu tauta izdzīvoja tikai tāpēc, ka šie elki viņus vienoja. Bet viņi nebūtu nonākuši svešzemnieku jūgā, ja nebūtu piekopuši Jāņa kultu un pielūguši elkus: Vēja māte, Meža māte, Laimes māte, Veļu māte, Māra, Laima, Ūsiņš, Jumis, Pēteris, Miķelis, Pērkontēvs utt. Vesels pantenons dievu. Gandrīz kā Sengrieķu Olimpa kalnā!

Jānis – latviešu auglības dievs – auglības kults. Jāņus svinēja no 21. – 22. jūnijam, tieši tad, kad vasaras saulgrieži. Katoļi sagrozīja to uz 22.-23. jūniju. Par Jāņiem varēja saukties tikai kulta kalpi – īpaši svētie. Tie bija krīvi – latviešu priesteri.

Latvieši kopā ar vācu krustnešiem 9 reizes pārstaigāja Igauniju, kur maz dzīvo palika pāri, tāpēc igauņi ir tik maza tauta. Latviešiem Melnais bruņinieks asociējas ar katoļu baznīcu un vācu varu. Melnais bruņinieks – daudzu gs. latviešu tautas ienaidnieks. Vācijā valdīja katoļi. Tam nebija nekā kopēja ar Kristu. Vācijai bija vajadzīgi tirdzniecības ceļi. Katoļi lādēja pareizticīgos. Pāvests pasteidzās un ar Vācijas roku steidzās paverdzināt latviešus.

Tā bija reliģija bez Kristus. Atnāca vācu katoļi – iekarotāji un sāka kristīt latviešu tautu. Kā?

“Indriķa hronikā” (Indriķis bija katoļu priesteris, kas pierakstīja notikumus) tas aprakstīts. Latviešus sadzina Daugavā un kristīja. Pēc tam bruņinieki iekaroja zemi. Vācu muižniecība daudzus gadsimtus apdzirdīja latviešu tautu, lai to varētu vieglāk pakļaut un turēt verdziskā paklausībā. Pie baznīcām cēla krogus. Visu zemi pārklāja krogu tīkls.

“Uz krodziņu līdzens ceļš,

Uz baznīcu grumbuļains.”

Mirušo garu pielūgšana

Senie priesteri īpašās situācijās upurēja cilvēkus. Cilvēkus iemūrēja arī kā upurus baznīcas sienās. Katoļi piedāvāja savu svēto garu pielūgšanu.

Veļu dienā Miķelis baro mirušo dvēseles. Kas kopējs Kristum ar mirušo valstību? Laimas vietā katoļi aicināja pielūgt Mariju.

Baznīca dod alu, lai apdzirdītu latviešu tautu. Pie visām baznīcām krogi. Vidzemē vien 930 krogu. Katoļu baznīca sadarbībā ar vācu muižniekiem būvēja spirta dedzinātavas un alus brūžus.

“Jāņu sestdienā darbi Straumēnos bija apdarīti. Puiši, jāja uz upi zirgus peldināt, paši kaili tiem mugurā sēdēdami. Izkāpuši malā, viņi bija brūni un melni, lai līdzinātos tiem kumeļiem, ar kuriem Jānis apbrauc Zemgales druvas. Straumēnu saimniece jau sen uz šo dienu bija sagatavojusies. Klētī stāvēja degvīns brūnās māla krūkās kopā ar ozola koka alus kannām, ko vectēvs senlaikos bija darinājis. Vēl uz galda pudelēs bija redzams sacukurots šņabis, kam bija ķimeņu vai kādu ogu garša, kas, glāzēs, tecēja biezs, kā tikko no šūnām izsviests medus. Visi ar ozola vainagiem galvās devās uz kalnu aiz mājām, kur vīri beidza uzdzīt kārts galos sveķainās malkas pilnās rumbas. Straumēns pats tam pielaida uguni, un, kad tās uzcēla augšā, sarkanas un dūmainas triju pūčku liesmas cēlās pret debesīm. Pūčkas pacēlās arī pie citām mājām un drīz vien viss klajums laistījās liesmās, kas apspīdēja rudzu, kviešu, auzu un miežu laukus. Pamale tagad bija ne tik vien uguņu, bet arī dziesmu pilna: dziesmas skanēja no visām mājām un visiem apvāršņiem., Puravelnu saimnieks izskatījās līdzīgs pašam Jāņu dievam… Saimnieks taisīja vaļā savas zāļu šņabja pudeles… Drīz vien dzērāju ( dzērāji neredzēs debesu valstību) galva apauga ar savdabīgām fantāzijām, un viņi runāja, tajā skatīdamies… Vīri, sievas un meitas, lāgā neko neredzēdami zem kuplajiem vainagiem, kas viņiem pastāvīgi muka uz acīm, griezās, kājas nepiesizdami… Rītā, tikai tad, kad tika iztukšotas pēdējās glāzes, viesi sasēdās ratos, tāpat ar visiem vainagiem galvās. Zirgi uzreiz iesāka skriet rikšiem un Straumēnu ļaudis vēl ilgi klausījās pie ilkšu galiem piesieto zvanu skanēšanā, un likās, ka tur pats Jānis, noreibis, dodas atpakaļ uz savām aizsaules mājām.”

Liekas tik skaisti, vai ne? Velns visu prot uztaisīt skaisti, bet zem ārējā skaistuma paslēpta grēka sagandētā dzīve.

Ko nozīmē Jāņu nakts rituāli? 

Jānis – auglības dievība. Vārdu Jānis līdz 18.gs. varēja dot tikai krīviem, jo to uzskatīja par dieva vārdu. Latviešu tautas dainās ir ap 200.000 tautas dziesmu par Jāni un Jāņiem. No 18.gs. šo drīkstēja likt tikai vecākajam dēlam, bet no 19.gs. šie kanoni tika atcelti.

Vārds ‘Līga’ tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē < lai top > . Auglības dievs Jānis svēta katru Līgu un līdz ar to katru iedziedāto < līgo!> . Vārds ‘līgo’ ir pagānu svētības vārds. Ar līgo dziesmu vibrāciju latvieši izskalo no savas dvēseles rūpes un bēdas.

Aplīgošana ir pagānu svētīšanas un burvestības vārdi, kas var arī materializēties kā lāsts.

Vainagu pīšana – katrai sava emocionāla, garīga un mentāla nozīme.

Vainags ir aplis – saules simbols (saules pielūgšana), maģisks elements. Vainags meitenei – auglības veicināšana.

Tā nav Radītāja Dieva svētība, jo ir teikts: „Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: „Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi” (1.Moz.1:28). Vai arī: „Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja: „Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi” (1.Moz.9:1) .

Ozollapu vainags jauneklim – svētībai un auglībai.

Nekad neatļauj likt sev galvā pagānu kulta svētkos Jāņos vainagu – tas ir ziedojums Jānim – pagānu dievam. Dieva acīs tā ir negantība – tas ir elku pielūgsmes grēks. „Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikliem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otrā nāve” (Atkl. 21:8 )

Lēkāšana pāri ugunskuram- balstās uz ticību, ka Jāņuguns svētī, šķīsta, attīra un veicina auglību, jo parasti lec pāri, kas sadevušies rokās. Vēl arī tas nozīmēja, ka burvju spēks ieplūst un savienojas ar tiem, kas lec pāri ugunskuram.

Taču Jēzus teica, ka mēs tiekam šķīstīti tad, ja mēs atzīstamies savos grēkos. Arī 1.Jņ. 1:7,9 teikts: „Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”

Jāņuguns nozīmē lauku svētīšana. Kalnos krīvi, latviešu priesteri Jāņi ar garām baltām bārdām, tērpušies garās baltās sutanās, kas viduklī apjoztas ar maģisku zīmju izrakstītām jostām, iekūra Jāņu ugunskuru. Jāņuguns gaismā lauki iegūst svētību, lūk, kas ir Jāņuguns! Tieši tā arī Edvards Virza rakstīja:

„Drīz vien viss klajums laistījās liesmās, kas apspīdēja rudzu, kviešu, auzu un miežu laukus. Ja kāds bija slims, to nesa pie Jāņuguns. To izmantoja arī zīlēšanai. uguns dieva godināšana. Cilvēks izmanto uguni kā elku, lai pagodinātu dievu.”

Diemžēl Jāņuguns nedod svētību un gaismu, bet tas ir apgaismoti vārti uz tumsas un nāves valstību. Dievs ir Gaisma.

„Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: „ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”” (Jāņa.8:12 ).

Pliko skrējieni

Ja Jāņu naktī pliks stāvēsi mājas vārtos, dabūsi redzēt velnu. Jau vairākus gadus tieši Jāņos Pedvālē pie Kuldīgas tiek organizēti pliko skrējieni pāri vēsturiskajam Ventas tiltam. Dzirdēju, ka nu jau šādi skrējieni notiek arī Rīgā pie Juglas, un droši vien tādi drīz tiks organizēti ne vienā vien Latvijas pilsētā. LTV–1 jau rādija, kā pēc pirts līgo vakarā pliki lec ezerā. Ratu riteņu ripināšana no kalna lejā saistījās ar vairākiem maģiskiem ticējumiem. Kad ķēniņš Josija lika iztīrīt Templi, tur tika atrasts un no tā izmests saules ritenis. Ritenis tāpat kā vainags ir aplis, kas simbolizē sauli. Jau izmirušo lībiešu pēdējais krīvs Dainis Stalts ar sievu katru gadu organizē ziemas Saulgriežos bluķu vilkšanu un velšanu pa Rīgu, kam ir zināma līdzība ar riteņu ripināšanu vasaras Saulgriežos.

Un ko tik neripina… Lieldienās taču olas jāripina! Grūti pateikt, vai vēl kādai tautai Eiropā ir ar tik maģiskām, pagāniskām un burvestībām piesūcinātas tradīcijas.

Papardes zieda meklēšana

Papardes zieds piedēvē brīnišķu burvestības spēku. Tā meklēšana saistās ar maģiskiem rituāliem. No tā var uzzināt nākotnes noslēpumus.

„Jums nebūs zīlēt, nedz burt.” (3.Moz.19:26) ). Ar papardes zieda meklēšanu saistās vesela virkne ticējumu un burvestību. Pie papardes zieda jāveic dažādi maģiski un nešķīsti rituāli. Tā ir tieša nešķīstības un seksa atklāta veicināšana. Ne par velti pornogrāfiskais žurnāls saucas ”Papardes zieds”.

Jāņu naktī ar slotas kātu jāizlec astoņnieks, tad pie papardēm varēs redzēt papardes ziedu. Jāņu naktī pie papardes zieda jāskaita Tēvreize, tad redzēs kā paparde uzziedēs. Jāņu naktī ieņemtais bērns būs veselīgāks. Šādi un līdzīgi Jāņu pagānu auglības kults aicina pārkāpt Dieva likumus un dabas normas, veicinot dabas enerģijas izmantošanu nešķīstos nolūkos.

“Jāņu māte rudzus brida, līgo, līgo

Svārkus augstu pacēlusi, līgo…”

Tālāk tur seko auglības kulta piekopšana un veicināšana, lai uz viena rudzu stiebra izaugtu divas vārpas. Sevišķa vieta ierādīta brišanai ar basām kājām Jāņu dienas rīta rasā, kam piemīt dziedinošas īpašības.

Jāņu zāles – tā ir daudzu maģisku ticējumu buķete. (Ec.8:17)

Negulēšana Jāņu naktī – gulēšana šajā naktī ir grēks. Šī rituāla būtību atmasko līgo dziesmas viena pati divrinde:

“Kas gulēja Jāņu nakti, līgo, līgo,

Tas ne velnam nederēja, līgo…”

Līgo kults ir pagānu kults. Tāds pats ir Baala kults Kanaānas zemē, kā dēļ Dievs atmeta savu tautu. No tā daudz kas ir arī katolismā: Rožu kronis, lūgšanu krelles ( musulmaņiem arī lūgšanu krelles ), Marijas kults, Svēto pielūgsmes kults utt. Katoļu pašreizējā Romas pāvesta vadībā liek pamatus ekumēnismam ar musulmaņiem.  Ekumēnisms ir viltīgs velna izgudrojums, ko atbalsta un, kam šodien pievienojas kristiešu konfesijas.

Mums ir viens Dievs, kas arī ir mūsu tautas Radītājs. Mūsu Dievs ir mūsu Kungs, mūsu Pestītājs Jēzus Kristus. Āmen!

Jānis Vanags: Vārds maniem līdzkristiešiem par Jāņiem 

Jāņu naktī draudze “Jaunā paaudze” organizēja pasākumu, kurā dedzināja grāmatas. Latviešu nacionāla rakstura un patriotisma iedvesmotas, kā arī ar latviskās identitātes nozīmi grāmatas tika uzskatītas par okultiskām. Starp tām -latviešu tautas pasakas, „Mārtiņa dziesmu grāmata”, eposs „Lāčplēsis” un J. Jaunsudrabiņa „Baltā grāmata”.

Kopš Jāņu nakts “Jaunās Paaudzes” piedzīvojumiem, internetžurnāla spektrs.com redakcija joprojām saņem sašutuma pilnas vēstules ar jaunām replikām, argumentiem un faktiem. 

Starp vēstulēm bija arī kāda dedzinātās grāmatas autora sāpju stāsts. Grāmatas autors lūdza neizpaust savu vārdu, lai nesaņemtu „Jaunās paaudzes” uzbrukumus. Autors jutās pazemots un aizskarts. Viņa grāmata neesot okultiska rakstura. Grāmatas saturs ir bijis pavisam cits. Autors piebilda, ka acīmredzot krievu draudzei to nesaprast. Šādu rīcību grāmatas autors uzskata par mēģinājumiem Latvijas tautu atgriezt PSRS laikos. Autors „Jauno paaudzi” nodēvējis par 5 kolonas ielikteņiem un apspiedējiem, apsverot iespēju „Jaunās paaudzes” rīcību iesūdzēt tiesā.

Citu vēstuļu būtība:

Vai tiešām Latvijā jāizplata viduslaiki? Vai tiešām jānonāk pie rasu naida kurināšanas? Vai tiešām jāpanāk latviešu tautai svarīgu lietu izskaušana? Vai tiešām „Jaunai paaudzei” bija tik nozīmīgi tādā veidā izrādīt savu varu? Un t.t.

Pārdomas

Vai bija nepieciešams dedzināt eposu “Lāčplēsis” nosaucot to par zoofīliju? Droši vien krieviski runājošie kristieši, ne tikai nespēj integrēties Latvijas sabiedrībā, bet jau nonākusi līdz tādam absurdam, ka pat nespēj saskatīt grāmatas satura būtību. Tā ir nespēja grāmatu lasīt „starp rindiņām’. Jo ja atcerēsimies neseno Latvijas negatīvo un apspiesto vēsturi, tad daudzi literāti, dzejnieki un Latvijas daiļrades attīstītāji nevarēja atklāti izpausties savā daiļradē, tādējādi mācījās rakstīt „starp rindiņām” un latviešu sabiedrība ļoti labi saprot, kāda ir bijusi daiļrades patiesā būtība.

Jāņem vērā, ka eposa „Lāčplēsis” galvenais varonis ir izraudzīts patiess Latvijas patriots, kurš cīnījās pret Latvijas uzbrucējiem Kangara izskatā. Lāča ausis patiesībā ir spēka simbols. Bet ja mēs raudzīsimies „melns un balts” kategorijās, tad arī Bībelē varam to saskatīt. Piemēram, Simsonu, kuram spēka simbols ir bijuši mati.

www.spektrs.com nācās izkliedēt nesapratni, dzēst konfrontācijas liesmas un mēģināt izskaidrot lietas būtību.
www.spektrs.com atgādina: kristietība sabiedrībā ir jāienāk nevis ar sirpi un āmuru, bet gan ar mīlestības garu!

Arhibīskapa Jāņa Vanaga viedoklis

Rīgas Domes deputāts Dāvis Stalts portālā Delfi (Pretlatviskais vājprāts, 27.07) raksta: “Izsaku arī pamatoti skarbu nosodījumu Latvijas kristīgo konfesiju atbalstam šādām vai līdzīgām akcijām.” ar to domājot draudzes Jaunā Paaudze pasākumu, kura laikā tika dedzinātas grāmatas.

             Noskaidrosim faktus

Šķiet, tas bija vēl pagājušā gada nogalē, kad mani un vairāku citu baznīcu bīskapus apmeklēja draudzes Cerība mācītājs Jānis Sadovskis ar ierosinājumu organizēt lūgšanu naktis, kur dažādu konfesiju kristieši vienā laikā sapulcētos savos dievnamos aizlūgt par Latvijas labklājību un garīgu atmodu. Pārrunājām to kapitulā un nospriedām, ka ideja ir laba un varam to atbalstīt. Lai arī luterāņi kopā ar citiem aizlūdz par mūsu zemi un tautu. Acīmredzot līdzīgi sprieda arī citi bīskapi. Tas tad arī ir projekts, kuram J.Sadovskis saņēma citu konfesiju baznīcu atbalstu. Līdz Jāņiem bija notikušas jau trīs lūgšanu naktis – visnotaļ pozitīvi pasākumi.

Kur nogāja greizi?

Gan padomju laikā, gan daudzus gadus pēc atmodas ekumeniskā sadarbība notika tradicionālo baznīcu starpā. Jaunās draudzes un kustības tajā iesaistījās nesen un pamazām. Ciktāl atceros, šī bija mācītāja J.Sadovska pirmā iniciatīva, kurā viņš aicināja iesaistīties arī citas baznīcas. Varbūt tieši ekumeniskās pieredzes trūkums viņam neļāva pamanīt, ka projektu, kurā dalies ar citiem un izmanto citu baznīcu vārdu, nedrīkst vienpersoniski izmainīt pēc saviem ieskatiem vai piešķirt tam jaunu saturu. Diemžēl tieši tas notika. Bez brīdinājuma un konsultēšanās, mācītājs Sadovskis ceturtajai lūgšanu naktij pieteica Jāņu svinēšanas tematiku, aprakstot to ļoti negatīvos vispārinājumos – tiesa, kā savu personīgo vīziju. Lieki teikt, ka nekam tādam viņš citu baznīcu bīskapu piekrišanu netika saņēmis.

 Kā rodas sensācijas

J.Sadovska ekumenisko kļūmi – jāatzīst, apbrīnojami veikli – izmantoja kāds Māris Puķītis rakstā „Baznīca pret līgotājiem“ („Kasjauns.lv“, 20.06). Tukšā vietā viņš izpūta krāšņi draudīgu burbuli par starptautisku visu baznīcu mobilizēšanos pret jāņu svinēšanu Latvijā, piediedzot vēl klāt draudzes Jaunā Paaudze pretpagānisma konferenci un grāmatu dedzināšanu. Lai sajukums būtu vēl lielāks, rakstam par J.Sadovska un A.Ļeģajeva iniciatīvām viņš pievienoja kardināla Pujata un manu foto. Tā rodas sensacionālās ziņas, kas pēc tam neliek mierā cilvēku un pat domnieku prātus. Īstenībā baznīcu apvienotā ofensīva pret Jāņiem ir tīrā fikcija. Var runāt tikai par diviem atsevišķiem, šauri lokāliem notikumiem ar konkrētiem vadītājiem.

Par Jāņiem

Mūsu sabiedrība ir ļoti daudzveidīga, taču Jāņus svin gandrīz katrs. Tādēļ var piekrist domniekam D.Staltam, kurš Jāņus redz kā latviešu kopīgā ētosa spilgtu un vienojošu sastāvdaļu. Tomēr vienojoši tie būs tikai tad, ja neviena sabiedrības „frakcija“ nemēģinās Jāņus monopolizēt. Maldās gan kristiešu draudzes, gan latviskās senticības kopēji, ja mēģina 21.gadsimta Jāņus nosaukt par pagānismu. Jau ļoti sen Jāņi nav reliģiski, bet tautiski svētki. Neplosīsim tos, mēģinot ievilkt savā vai iegrūst otra reliģiskajā aplokā. Parasts latvietis, dziedot „līgo“, domā par reliģiju tikpat maz, cik caurmēra vācietis piesauc dievieti Freiju, sakot „piektdiena“ (Freitag). Protams, ir senticības sekotāji, kas Jāņos izpilda pagānu rituālus ar reliģisku nozīmi. Ir arī kristieši, kas ar savām ģimenēm pulcējas Jāņu nometnēs, piešķirot tām Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas saturu. Taču absolūtais vairākums, tai skaitā kristieši vienkārši sanāk kopā, lai pie ugunskura satiktos, dziedātu, mielotos un svinētu. Kad skatos „Skroderdienas Silmačos“, es redzu tieši tādu līgošanu. Ar zināmu drošību ņemos apgalvot, ka Antonija, Dūdars, Aleksis un Elīna bija kristīti luterāņi, bet Jāņu svinēšanā dabiski iekļāvās arī Ābrams, Joske un Zāra!
Luteriskā ticība nav pretrunā latviskumam. Gluži otrādi, tā ir daudz devusi latviskās identitātes veidošanā – atcerēsimies kaut vai Glika Bībeles tulkojumu, kas ievērojami attīstīja latviešu valodu, Manceli un Fīrekeru, kas vieni no pirmajiem sāka sacerēt prozu un dzeju latviešu valodā, vai Stenderu un Herderu, kas vēl pirms Barona sāka pierakstīt latviešu tautas dziesmas. Tie ir tikai atsevišķi, izcili piemēri. Droši vien nozīmīgāk bija tas, ka Lutera mazais katehisms un dziesmu grāmata bija atrodami katrā sētā. Tās bija grāmatas, kuras bērni mācījās lasīt. Luterāņi tradicionāli arī neuzskata Jāņu svinēšanu par grimšanu bezdievībā, alkoholismā vai par nodošanos pagānismam. Baznīca gan iebilst pret pārmērībām dzeršanā, pret vieglprātību intīmos sakaros un brīdina, ja kāds tiešām mēģina nodarboties ar maģiju vai burvestībām. Taču, ja kāds to dara, tad parasti ne jau tikai Jāņos.

Par grāmatu dedzināšanu

Publiskai grāmatu dedzināšanai Eiropas atmiņā ir liels emocionāls un simbolisks lādiņš. Mēģinu saprast, kas gan pamudināja Jaunās Paaudzes vadītājus tā rīkoties? Ja kāds cilvēks grib atraisīties no okultām saitēm, maģisko priekšmetu sadedzināšana ir ierasta rīcība. Apustuļu darbu grāmatas 19. nodaļā var lasīt par pirmajiem kristiešiem: „Labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sanesa [burvestību] grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā.” Arī kristiešu misionāriem citos kontinentos gadās sadedzināt burvju amuletus un maģiskus priekšmetus, no kuriem atsakās tie, kas pieņēmuši kristīgo ticību.
Tomēr te, Eiropā izvēlēties publisku grāmatu dedzināšanu – akciju ar tik baigām asociācijām gan viduslaiku, gan nesenajā vēsturē manuprāt ir liela kļūda, kas apzīmogo ne vien pašus dedzinātājus, bet visus kristiešus. Visvairāk satriekts es jutos, dzirdot kas esot dedzināts – vienkārši tautas dziesmu krājumi, pasaku grāmatas un pat Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltā Grāmata“. Kristīga latvieša, luterāņa bērnības atmiņas, kuras es kādreiz lasīju priekšā saviem bērniem! Ja tas tiešām ir taisnība, varu tika izjust nožēlu un kaunu, pieminot Jēzus vārdus: „Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara!“ Ja tā tomēr nav bijis, tad draudzes Jaunā Paaudze vadītāji rīkotos labi, ja steidzami kliedētu visus pārpratumus, jo tas ne tikai satrauc cilvēkus, bet arī apgrūtina ekumenisko situāciju Latvijā. Gribas ticēt, ka ir notikusi kļūdīšanās, nevis apzināta vēršanās pret latviešu kultūru.

Par baznīcu un pagānismu

Viens no slāņiem šai saputrotajā stāstā ir baznīcas attiecības ar pagānismu. Tas ir delikāts temats, ko nevar izsmelt īsā rindkopā. Protams, kā kristietis es apliecinu ticību Jēzum Kristum kā vispilnīgākajai Dieva atklāsmei, kurā cilvēkiem ir dāvāta dvēseles pestīšana un grēku piedošana. Tomēr Latvija nav reliģiski monolīta zeme un kristiešiem jāatceras, ka viņi te nav vienīgie. Jā, kristieši ir aicināti dalīties savā ticībā ar citiem. Tomēr pieminēsim, ka vislielāko postu kristīgajai vēstij Latvijā nodarīja nevis pagāni un, iespējams, pat ne komunisti, bet krustneši, kuri bija iedomājušies mīlestības labo vēsti uzspiest ar uguni un zobenu. Viņu cirstās brūces joprojām nesadzīst daudzu latviešu dvēselē.

Netapsim krustnešiem līdzīgi!
Es arī aicinātu senticības kopējus, sevišķi politiķus un domniekus atturēties no latviskuma vienādošanas ar pagānismu vai latvisko senticību. Tāda nostāja riskētu atsvešināt kristiešus no latviskuma un tas būtu liels apgrūtinājums latviešu konsolidācijai, uz ko aicina Dāvis Stalts.

Alekseja Ļedjajeva atbilde Latvijas sabiedrībai

“Jaunās paaudzes” vadītājs Aleksejs Ļedjajevs atklātā vēstulē Latvijas sabiedrībai skaidro, ka draudze nevēršas pret latviešiem un to kultūru, bet gan pret Līgo svētku traģiskajām sekām, par kuru atbildība būtu jāuzņemas okultisma sludinātājiem. Grāmatu dedzināšana ir bijis brīvprātīga un dziļi individuāla šo cilvēku darbība, kas balstīta Svētajos rakstos, uzsver A. Ļedjajevs

A. Ļedjajevs raksta, ka pasākumā nav bijusi runa par Līgo svētkiem, bet gan par “šo svētku sekām”. “Jaunā paaudze” vienmēr iestājusies par suverēnu Latviju un nekad nav savu darbību vērsusi pret latvisko dzīves veidu, nacionālo kultūru un tradīcijām.

Jaunā paaudze nenosoda Līgo svētku svinēšanu, bet gan “grēka manifestāciju šo svētku ietvaros”. A. Ļedjajevs norāda, ka Līgo svētkus pavada daudzi nelaimes gadījumi ar smagām sekām un pat nāvi. “Atbildība par tik traģiskām sekām būtu jāuzņemas tiem, kas propagandē grēku un okultismu,” uzskata A. Ļedjajevs. Viņš ar nožēlu secina, ka baznīcas mēģinājumus pievērst uzmanību šīm problēmām tiek ilustrēti kā draudzes vēršanās pret nacionālo kultūru un tradīcijām.

Kaut pats nav bijis klāt kalpojumā Atver acis – patiesība par okultismu, viņam zināms, ka tajā piedalījās ap 100 cilvēku. “Ar okultismu, maģiju un burvestībām saistītu grāmatu iznīcināšana (iegūtas savā laikā par pašu personīgajiem līdzekļiem) bija viņu personīga un brīvprātīga lieta, kurā viņi balstījās Svētajos rakstos,” raksta A. Ļedjajevs. Vēstulē citēts fragments no Apustuļu darbu 19. nodaļas: “Un labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sanesa grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā; to vērtību noteica un saskaitīja piecdesmit tūkstoš sudraba gabalu.”

Vēstulē A. Ļedjajevs vairākas reizes norāda uz reliģisko brīvību neaizskaramību un vaino masu medijus reliģiskā naida kurināšanā.