Akcija notika, lai paustu protestu pret sagatavoto Lunacekas rezolūcijas projektu “Rīcības plāns pret homofobiju un diskrimināciju dzimuma identitātes un seksuālās orientācijas dēļ”.

Latvijas iedzīvotāji 2.februārī sūtīja e-pastus gan Eiropas Parlamenta prezidentam Martinam Šulcam, gan Latvijas deputātiem, aicinot balsot pret Lunacekas rezolūciju.

Jāpiebilst, ka nesen ļoti līdzīgs ultimatīvs manevrs, kas izpaudās Edītes Estrelas ziņojumā Eiropas Parlamentā noraidīts. Tagad to pārvēršot nedaudz demokrātiskā ceļā pārveidoja ar citu nosaukumu “Rīcības plāns pret homofobiju un diskrimināciju dzimuma identitātes un seksuālās orientācijas dēļ” un no jauna piedāvāts Eiropas Parlamentā. Zibakcija „Par dabīgu ģimeni” norisinājās Doma laukumā, Līvu laukuma un pie Brīvības pieminekļa.

Ārvalstīs protesta akcija norisinājās arī Francijā, Beļģijā, Polijā, Itālijā un Ungārijā.

http://new.livestream.com/HO/marcha-por-el-matrimonio-y-la-infancia/videos/41257072

http://new.livestream.com/HO/marcha-por-el-matrimonio-y-la-infancia

Zibakcijas “Par dabīgu ģimeni” laikā, tās galvenā iniciatore biedrības “Asociācija Ģimene” priekšsēdētāja Ilona Bremze ar domubiedriem izgāja Rīgas ielās, lai pievērstu uzmanību Lunacekas rezolūcijai. Tika izgriezti plakāti ar burtiņiem, kas atspoguļoja vārdus “Par dabīgu ģimeni”. Akcijas laikā tika dalīti arī informatīvie bukleti.

Bildes no zibakcijas:

http://failiem.lv/u/uftktek

http://failiem.lv/u/vcckhwm

Par to, kāda bija garāmgājēju reakcija zibakcijas laikā, Ilona Bremze stāsta: „Reakcija bija dažāda – gan vienaldzība un skepse, gan  liela ieinteresētība, kas izvērtās jautājumos un dedzīgā idejas atbalstīšanā. Mums bija izdrukāti 300 flaierīši, kurās bija informācija, par to kur jāsūta un kāpēc. Izdalījām visus! Piemēram, pie Brīvības pieminekļa pienāca krieviski runājošas sievietes, varbūt pat nebija vietējās, nezinu,  -prasīja, par ko uzraksts? Kad saprata – sāka smaidīt un teica, ka mēs esam malači.

Biedrības “Par tautas dzīvību“ pārstāve Eva Lūse par piedalīšanos zibakcijā stāsta globālos mērogos pievēršot uzmanību kopējai lietai, tā ir izmirstoša tauta Latvijā. Eva Lūse stāsta: „Demogrāfija Latvijā ir kritiskā stāvoklī. Mirstība joprojām pārsniedz dzimstību.” Un ir divi pamatceļi, kādā veidā situāciju risināt, proti, Eva Lūse uzsver : „Pirmais, ļaut piedzimt tiem bērniņiem, kuri ik dienu tiek nogalināti abortos. Ja tauta turpina izmirt, nav jēgas ceļu uzlabošanai vai lepoties ar Gaismas pili, ja katru dienu tēlaini izsakoties viena standarta 1a. klase tiek iznīcināta , bet viena gada laikā tādā veidā Latvijā tiek nogalināti tik daudz bērnu, cik ir iedzīvotāju Cēsu pilsētā. Otrs ejamais ceļš ir ģimenes un laulības institūcijas sakārtošana un stiprināšana, jo tikai tādā veidā mēs panāksim ne tikai dzimstības kvantitātīvo, bet arī kvalitatīvo pieaugumu. Protams, bērni dzimst arī nepilnās un ievainotās ģimenēs, un valsts pienākums šajā gadījumā ir izrādīt gādību par tām, vienlaikus nepārspīlējot ar atbalstu, lai netiktu diskriminētas stiprās un stabilās ģimenes. Taču šī akcija ir par to, ka tikai dabīga ģimene ir vienīgā un atzīstamā ģimenes forma, un vispār ir absurdi, ka tas ir kādam jāpierāda un par to ir jācīnās.”

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājs Vilnis Gleške komentējot zibakcijas atbalstīšanu un piedalīšanos tajā stāsta: „Viss ir ļoti vienkārši, mēs ticīgie ne tikai  Ticam Dievam  un cilvēka personīgām attiecībām ar kungu Jēzu, bet esam arī daļa no tautas, esam bērni, vecāki un vecvecāki arī. Mums rūp mūsu, mūsu bērnu un mazbērnu nākotne. „Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (Romiešiem 8:28) Mēs redzam, ka Eiropas “jaunās” aktivitātes apdraud tautas morālās  veselības pamatus, mūsu bērnu psiholoģiskās attīstības  pamatus, mums IR jāiesaistās. Ir pilnīgi nesaprotami, ka cilvēku ar “novirzi” tiesības kļūst SVARĪGĀKAS par normālu un veselīgu bērnu un ģimenes tiesībām. Tas ir NEPIEŅEMAMI!”

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, attiecībā par balsošanu stingi izteicis savu lēmumu balsot PRET rezolūciju. Starp citu, solījumu Roberts Zīle arī izpildīja. Viņš saka: Runājot par minēto Eiropas Parlamenta deputātes Ulrikes Lunačekas ziņojumu „Ceļvedis homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai” vēlētos uzsvērt, ka Eiropas Parlamenta plenārsesijā balsošu “pret” tā pieņemšanu.

Uzskatu, ka tajā izteiktie aicinājumi Eiropas Komisijai, izstrādājot normatīvos aktus dažādās jomās, ņemt vērā „visas ģimeņu formas”, var nonākt pretrunā ar Latvijas Satversmē noteikto laulības kā savienības starp vīrieti un sievieti principu. Es viennozīmīgi uzskatu, ka šis princips ir jāsaglabā arī turpmāk, vēršoties pret visiem mēģinājumiem to apstrīdēt, izmantojot Eiropas Savienības likumdošanu.

Pēc manam domām, deputātes Lunačekas pašiniciatīvas ziņojumu, līdzīgi kā nesen Eiropas Parlamentā noraidīto Edītes Estrelas ziņojumu, var vērtēt kā atsevišķu šauru interešu grupu centienus izrādīt savas aktivitātes pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Man kā konservatīvas politiskās grupas pārstāvim šādas provokatīvas aktivitātes nav pieņemamas. Taču vēlētos norādīt, ka pat tad, ja Eiropas Parlaments atbalstītu Lunačekas ziņojumu, kas ir maz ticams, tam nebūtu likumdošanas spēka un šie jautājumi bija, ir un paliks katras ES dalībvalsts kompetencē.”

Zibakciju internetvidē aicinot sūtīt e-pastus uz norādītajām adresēm aktīvi iesaistījās izdevums Spektrs.com un tās pārstāve Marlēna Pirvica, kura par Biedrības “Asociācija Ģimene” priekšsēdētājas Ilonas Bremzes iniciatīvu stāsta: „Nesen par ģimenes vērtībām sarunājoties ar kādu politiķi Latvijā, īpaši par nostiprināto Satversmē 110. pantu „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti.” Viņš pavīpsnājot atbildēja: „Droši vien, tas nav uz ilgu laiku. Drīz homoseksuālisma propagandas lobiji varētu tikt klāt arī Latvijas Satversmei. Referenduma ceļā viss ir iespējams!” Izteiktie vārdi liecināja par kārtējo dažu labu politiķu vienaldzību tik būtiskos jautājumos, kas skar latviešu tautas demogrāfiju un izdzīvošanu savā Latvijas zemē. Aizvien vairāk arī jaušama bezspēcība politiķu izteikumos un darbībās, kas skar latviešu tautas pastāvēšanas un tās aizsardzības jautājumos. Secinājums ir acīmredzams, liberālais ceļš ir bīstams un slidens mūsu valstij un nācijas pastāvēšanai.”

Spektrs.com pārstāve tic, ka šādā situācijā ir īpaša nozīme tautas kustības vienotībai un mobilizācijai. Marlēna Pirvica no sirds priecājas, ka asociācija “Ģimene” ir apņēmības pilna uzņemot kursu- ģimenes vērtību nostiprināšanā. „ Mēs ticam, ka šāds cēls mērķis un tā realizēšana vainagosies ar panākumiem. Savukārt lielākais panākums Latvijā ir kuplas latviešu tautas ģimenes. Jo pateicoties Dieva atziņai un latviešu tautas kuplajam skaitam -Latvijai ir nākotne!” – piebilst Marlēna.

Taču par zibakcijas laikā internetvidē piedzīvoto stāsta.: „Runājot par mūsu sadarbības partneriem lieku jautājumu nebija, viss bija pašsaprotams. Parakstījās par iniciatīvu labprāt, taču no jauna nākas saskarties arī ar pretēju viedokli, kuram gribas pievērst uzmanību detalizētāks, cerot, ka nākošreiz līdzīgās aktivitātēs nesapratne mazināsies. Nav runa gluži, ka tas ir pretējs viedoklis, tādējādi neatbalstot dabīgas ģimenes, bet gan, ka pastāv uzskats, ka šādām lietām tiek lieki pievēsta uzmanība, salīdzinot, kā ierasts, runa ir par nabadzību Latvijā, mazām algām un bezdarbu. Dažkārt šķiet, ka- nabadzība, mazas algas un bezdarbs tiek izmantots, kā labs aizsegs, lai vienkārši pavīpsnātu, ironizētu, pakritizētu un galu galā neko nedarītu.

Es šo lietu kārtību redzu tā, kā nesen saņēmu atklāsmē no Dieva un par kuru dažkārt runā lielie mārketinga attīstītāji tikai, protams, savā formulējumā. Tas skan šādi: “Vislabāk ir, ja tu pie viena (ilgtermiņā) stipri turies, bet arī no otra (īstermiņā) neatlaidies, jo tas, kas Dievu bīstas tiek tālāk nekā viņi visi!” (Sal. māc. 7: 18)

Mums ir izvirzīts gan ilgtermiņa plāns, kurā iesaistīts ir arī Kaspars Dimiters, un tas ir plānotais referendums, gan arī mazāki īstermiņa plāni. Šajā gadījumā Ilonas Bremzes zibakcija reaģējot uz notiekošo šobrīd, kuru arī nedrīkstam palaist no redzesloka.

Abas lietas ir svarīgas, (kaut arī personīgi man referenduma rīkošanas sakarā, tās patiesais mērķis no galvenā organizatora puses šķiet pretrunīgi vērtējams) un, ja no mums to atbalstīšanā daudz pūļu neprasa, tad kāpēc gan neielikt savu parakstu gan vienā ilgtermiņa plānā, gan arī daudzos citos īstermiņa plānos?

Jā, piekrītu, var jau vispār nereaģēt, kā tas ir izskanējis komentāros internetvidē, uzskatot, ka ar zibakcijas palīdzību reaģējot mēs reklamējam pretējās nometnes centienus. Taču piedodiet var būt tas var skanēt naivi, bet uzskatu, ja mēs neaizsargāsim savas robežas uzskatot, ka ienaidnieks ienākot Latvijas zemē tikai vienkārši reklamējas, tā teikt, izrādās un gozējās slavas saulītē, vai tad mūsu robežu sardzes karavīri ielaižot ienaidnieku bez cīņas nav pārāk lētticīgi?”

Par dažādām interesēm runājot Marlēna Pirvica komentē: ”Protams, var būt arī citādākas intereses, piemēram, saistītas ar pastiprinātu uzmanības pievēršanu, latviešu tautai, Latvijas nacionālām interesēm un Latvijas zemei, taču tas, netraucē nedaudz laika pievērst arī šādai aktivitātei, tādējādi atbalstot domubiedrus un kopā ceļot Latviju dažādos virzienos un līmeņos.”

Andrejs Lucāns - Pēdējos 20 gadus interešu lokā bija un ir palikušas nacionālā un lauksaimniecības problēmas. Pašlaik uzmanība pievērsta Latvijas zemes aizsardzības jautājumiem.  Aģitē Armanda Krauzes aicinājumu balsot par  ”LATVIJAS ZEME LATVIJAS PILSOŅIEM”   -   .

Andrejs Lucāns par zibakciju stāsta: „Pilnībā pievienojos Marlēnas Pirvicas centieniem par kuplu ģimeņu veidošanas apstākļu nodrošināšanu, saglabāšanu, neierobežotu attīstību un šo attīstību diskriminējošu šķēršļu novākšanu. Bez kuplām ģimenēm nereāls ir sapnis par latvisku Latviju.

Latviešu tauta saules mūžu dzīvos tikai tad, ja tā netiks atrauta no savas zemes un valsts,  ja tā runās latviešu valodā, ja vidēji katrā latviešu ģimenē būs četri bērni, kas tiks audzināti gadsimtos izkristalizētajās tautas garīgajās vērtībās- savai ģimenei, tautai un valstij, t.i., nacionālā garā – nacionālā pašapziņā, pašcieņā un atbildības apziņā.  Tiem, kas to uzskata par utopiju, pretargumentam atsaukšos uz skotu filozofa Deivida Hjūma teikto : ”

 „ Ja jūs kaut ko nepieredzat, jums nav tiesību par to runāt, jo, ko neesat piedzīvojis, to jūsu gars nevar satvert vai pat pieskarties tam.’’             

Mūsdienu deputātu un valsts vadītāju neveiksmju pamatā ir šī Hjūma atklāsme – viņi to nav pieredzējuši un piedzīvojuši, tāpēc arī viņu gars to nav spējīgs satvert, pat ne pieskarties tam

Līdzīga ziņa:

13.02.2014. Eiroparlamentāriešu balsojums par Lunačekas ziņojumu izsaucis krasu viedokļu apmaiņu 

14.02.2014. Nebruks.lv par Lunačekas ziņojumu: Marlēnas kariņš ar Krišjāni 

Akcija notiks, lai paustu protestu pret sagatavoto Lunacekas rezolūcijas projektu “Rīcības plāns pret homofobiju un diskrimināciju dzimuma identitātes un seksuālās orientācijas dēļ”, kura pieņemšanas gadījumā tiek uzlikts pienākums Eiropas komisijai izstrādāt vadlīnijas, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs tiek respektētas visas ģimeņu formas, kā arī jāsniedz priekšlikumi, lai tiktu atzīti citās Eiropas valstīs reģistrēti partnerattiecību un laulību dokumenti. Viens no punktiem paredz, ka dalībvalstīm ir jāievieš vai jāpārskata likumos noteiktās dzimuma (gender) atzīšanas procedūras tā, lai pilnībā tiktu respektētas transseksuāļu tiesības. ANO vispārējā cilvēktiesību deklarācijā teikts, ka ikvienam cilvēkam tiek garantēta ticības un vārda brīvība, arī tiesības izpaust savu pārliecību praksē, bet rezolūcija savā būtībā paredz vārda brīvības ierobežojumus.

Latvijas iedzīvotāji 2.februārī var sūtīt e-pastus gan Eiropas Parlamenta prezidentam Martinam Šulcam, gan Latvijas deputātiem, aicinot balsot pret Lunacekas rezolūciju.

Vēstuļu teksti:

EP prezidentam Martinam Šulcam (angliski)

Eiropas Tautas partiju frakcijas vadītājam Žozefam Dolam

Latvijas deputātiem EP

Rakstīt var uz šādām e-pasta adresēm:

EP prezidentam Martinam Šulcam – martin.schulz@europarl.europa.eu;

EP prezidenta biroja vadītājam Markusam Vrinkleram - markus.wrinkler@europarl.europa.eu;

Eiropas Tautas partiju frakcijas vadītājam Žozefam Dolam – joseph.daul@europarl.europa.eu;

Latvijas deputātiem EP - sandra.kalniete@europarl.europa.eu, inese.vaidere@europarl.europa.eu,tatjana.zdanoka@europarl.europa.eu, ivars.godmanis@europarl.europa.eu, roberts.zile@europarl.europa.eu,krisjanis.karins@europarl.europa.eu, karlis.sadurskis@europarl.europa.eu, aleksandrs.mirskis@europarl.europa.eu,alfreds.rubiks@europarl.europa.eu.

Lai pievērstu lielāku sabiedrības uzmanību Lunacekas rezolūcijai, 2.februārī dažādās Latvijas vietās paredzētas arī lokālas zibakcijas “Par dabīgu ģimeni”. Piedalies pats un aicini līdzcilvēkus izteikt savu viedokli!

Līdzīga ziņa

04.02.2014. Eiropas Parlamentā nobalsoja ar pārsvaru PAR Lunacekas rezolūcijas projektu 

Tajā piedalījās genētiķis, RPIVA Asoc. Prof. Dr.biol. Jēkabs Raipulis, profesore Ruta Ināra Kaņepēja, kriminologs Andrejs Vilks, psiho-organiskās analīzes psihoterapeite Indra Tretjakova, teoloģijas zinātņu doktors Juris Doveiko, LU vadībzinātņu doktors Andrejs Mūrnieks, ārste – ginekoloģe, perinatālā psiholoģe Anna Krumpāne u.c. eksperti. Konferences noslēgumā tika pieņemta Rezolūcija, kura tiks nosūtīta LR Prezidentam, LR Saeimas attiecīgām komisijām, LR Ministru prezidentam, LR Labklājības, Tieslietu un Izglītības un zinātnes ministram, Demogrāfijas lietu padomes locekļiem.

Lai saliedētu un stiprinātu Latvijas ģimenes, vairākās pilsētā tiek rīkota bezmaksas veselības pārbaudes akcija, ģimenes tiek iepazīstinātas ar bērnu tiesībām un pienākumiem, kā arī aicinātas uz skanīgiem koncertiem un jautrām atrakcijām,-ziņo spektrs.com/Elīna Kondrāte Apriņķis.lv

Šajā laikā portāls “Apriņķis.lv” uz sarunu aicināja biedrības “Asociācija “Ģimene”" valdes priekšsēdētāju Ilonu Bremzi, kura atzīst, ka pašlaik Latvijas ģimeņu politika pārdzīvo grūtus laikus. “Ne velti ir teiciens, ka ģimene ir sabiedrības pamats. Kādam tā šķiet jau nodrāzta frāze, taču tajā ir dziļa jēga. Ja ģimenes ar bērniem ilgstoši disfunkcionē, tad šis fundaments pamazām tiek izārdīts, bērnu dzimst mazāk, rodas aizvien jaunas un nopietnākas sociālās problēmas ģimenēs, kas neļauj šādai sabiedrībai attīstīties ilgtermiņā,” savu viedokli pauž I. Bremze, taču atzīst, ka sirdī tic, ka viss vēl mainīsies uz labo pusi un jau nākošās Saeimas spēkos būs valsts politiku padarīt ģimenēm un bērniem draudzīgāku.

– Ģimenes vērtības un politika Latvijā. Cik daudz uzmanības pašlaik tām velta mūsu valstsvīri?
– Ģimenes atbalstam un politikai Latvijā bijuši dažādi posmi. Uzskatu, ka veiksmīgākais bija laikā, kad darbojās Bērnu un ģimenes lietu ministrija, ko vadīja Ainars Baštiks. Nebūt daudzās valstīs atrodami šādi veiksmīgi piemēri, kad tiek veidota speciāla ministrija. Valsts deklarācijās vienmēr viena no prioritātēm ir bijusi ģimene, taču kopš 2009. gada, kad tika izstrādāta premjera Valda Dombrovska jaunā deklarācija, šī prioritāte pazuda. Tas ļoti labi parāda šī brīža valsts vadītāju attieksmi pret ģimeni, tās vērtībām. Mūsu valdība šobrīd neveido ģimenei draudzīgu valsti. Protams, to nevar teikt par visiem politiķiem. Ir notikušas arī labas lietas, piemēram, beidzot kaut nedaudz ir paaugstināti bērnu pabalsti, ir izveidota Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija, kura mērķtiecīgi strādā, lai palielinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, uzlabotu demogrāfiskos rādītājus.

Par to paldies gribu teikt gan tās vadītājam Imantam Parādniekam, gan citiem deputātiem, kas ieguldījuši lielu darbu, lai tuvākā nākotnē situācija uzlabotos. Tomēr, kopumā raugoties, par valdību jāsaka ļoti skarbi vārdi. Ģimenes ar bērniem Latvijā labklājības un sociālajā sistēmā jūtas diskriminētas. Ar šo realitāti jāsastopas teju katrai ģimenei, kurā aug bērni. Bērns, kurš ienāk ģimenē, palielina nabadzības risku, un šādai nekādā gadījumā nevajadzētu būt tālredzīgai valsts politikai. Valstī augošie bērni nodrošina mūsu rītdienu, ir nākošie sociālo iemaksu maksātāji. Katram bērnam būtu jābūt vērtībai, bet diemžēl sociāli ekonomiskā situācija ir tāda, ka iedzīvotājiem nav lielas motivācijas radīt bērnus.

– Tas būtu materiālais aspekts. Taču, cik draudzīga ģimenei ir izglītības sistēma, kuras spēkos būtu iepazīstināt tieši ar garīgajām ģimenes vērtībām?
– It kā izglītības saturs paredz sociālajos priekšmetos runāt un izglītot jauniešus par ģimeni un seksualitāti, taču ļoti maz tiek runāts par galvenajām vērtībām – laulību, kas motivētu jauniešus precēties un parādītu priekšrocības, kādas ir ģimenes dzīvei. Ir valstis, kurās izglītības sistēmā ir daudz lielāks akcents izglītošanai par laulību, attieksmes veidošanu, tēva lomu.

Manuprāt, labākais piemērs ir Ungārija, kura pēdējo gadu laikā parādīja radikālu attieksmes maiņu pret ģimeni, veicot visdažādākos ekonomiskos un sociālos pārkārtojumus, lai motivētu iedzīvotājus veidot ģimenes un radīt bērnus. Būtu svarīgi, lai arī mūsu valsts veidotu mērķtiecīgu ilgtermiņa ģimenes atbalsta politiku, bērnu kā vērtību. Īpaši lielas iespējas šeit ir izglītības sistēmai.

– Kāpēc ģimeniskās vērtības pāris gadu laikā bijis izdevīgāk aizmirst?
– Tā nav aizmiršana, bet šī brīža ideoloģiskās vēsmas, kas jūtamas visā Eiropā. Valdība pret dabīgo ģimeni un laulības institūciju izturas pārāk liberāli, savukārt velta lielu uzmanību pseido problēmām: dzimumu līdztiesībai, kā arī sāk lobēt viendzimuma attiecības un vēlas paplašināt dabīgas ģimenes jēdzienu. Šobrīd ir lūzuma moments, vai mēs spēsim nosargāt Latvijā tradicionālo ģimeni kā valsts pamatvērtību, ko aizsargā mūsu Satversme, vai mainīsim likumdošanu, kā, piemēram, Francijā vai Skandināvijā, un ar to nolemsim sabiedrību iznīcībai. Kā zināms, bērni dzimst tikai ģimenēs, kur ir tētis un mamma, tāpēc sabiedrības kopējās interesēs būtu jāsaglabā dabīgas ģimenes aizsardzība ar likumu. Jo vairāk tāpēc, ka šodienas demogrāfiskā situācija ir kritiska. Neredzu citu iespēju kā Latvijai pastāvēt, kā vienīgi ar savu nacionālo stāju un patriotismu.

Tas, kas notiek pašlaik, nav valdības nezināšana, bet akla sekošana Eiropas spiedienam un direktīvām, kas uzspiež dzimuma identitātes sajaukšanu mūsu bērniem jau no bērnudārza vecuma. Dabiskā dzimuma izpratne bērniem šai vecumā tieši ir jāstiprina, jāmāca empātija un cieņa starp zēniem un meitenēm, savas sievišķības un vīrišķības apzināšanās, kā arī godīga pienākumu sadale ģimenē starp vīrieti un sievieti. To apliecina arī praktizējoši psihoterapeiti. Diemžēl pēdējā laikā sastopamies ar citām tendencēm.

Aicinu sabiedrību aktīvi sekot tam, kas šodien notiek Labklājības ministrijas paspārnē. Tikai garīgi stipri valsts vadītāji visupirms domā par savu tautu un iestājas par likumiem, kas ir labvēlīgi ģimenei. Tādi var būt tikai tie valsts vadītāji, kuri nāk no mīlošas ģimenes, paši veido veiksmīgu laulību un ir uzticīgi saviem dzīvesdraugiem, kuriem bērni ir augstākā dzīves prioritāte. Jājautā, cik veiksmīgi savā ģimenes dzīvē ir mūsu valsts vadītāji?

– Vai politiķi, kuri nāk no stiprām ģimenēm, ar pozitīvu piemēru varētu būt motivators arī iedzīvotājiem veidot stipras ģimenes?
– Tā tam vajadzētu būt. Protams, neesam tiesīgi nevienu kritizēt un skatīties viņu guļamistabās, taču ir tik daudz dzirdēts par šķirtām ģimenēm arī pašreizējo ministru vidū. Ja valstsvīrs vai sieva nav paraugs savā ģimenē kā tēvs vai māte, būs grūti iestāties par ģimenes vērtībām valsts mērogā. Ceru, ka arī mūsu valsts vadītāji vēl pārvērtēs savu atbildību rītdienas Latvijas kontekstā.

Vai nu stingri atgriežamies pie tradicionālas ģimenes un laulības institūcijas aizsardzības, vai arī veidojam tālāk patērētāju sabiedrību, kura ir lemta iznīcībai. Liela daļa jauniešu saprot, ka ģimene ir svarīgākā vērtība, tāpēc jābūt impulsam, kas veicinātu pozitīvas pārmaiņas. Ceru, ka vēl piedzīvosim ministrus, kas ar visu sirdi iestāsies par bērniem, dzimstību un dabīgas ģimenes aizsardzību.

– Kādas būtu trīs pirmās vadlīnijas, ko jūs izstrādātu ģimenes politikas pilnveidošanā?
– Pirmkārt, laulības institūcijas stiprināšana. Statistika parāda, ka laulības ir stabilizējošs faktors ģimenēm un sabiedrībai kopumā. Valstij būtu jāiegulda prāvi līdzekļi preventīvajā izglītībā par laulību un jāmaina akcenti izglītības sistēmā. Jauniešu sagatavošana laulības dzīvei palīdzētu izvairīties no ļoti daudzām sociālām problēmām ilgtermiņā. Tas būtu tas pamats, lai ilgstošā  periodā ģimenes sāktu normāli funkcionēt. Vardarbība, alkoholisms un nabadzība ir sekas tam, ka laulības institūcija ir zaudējusi savu prestižu.

Otrkārt, būtu jāmaina sabiedrības attieksme pret katru bērnu kā vērtību. Ekonomiskā situācija nav viegla, tāpēc saprotu mātes, kas spiediena un neziņas rezultātā izšķiras par labu abortam. Ja valsts sniegtu ne vien ekonomisku, bet arī sociālu palīdzību, veiktu izglītojošu darbu un informētu par aborta postošajām sekām gan sievietes veselībai, gan ģimenēm, kas nereti pēc atteikšanās no bērna izjūk, situācija mainītos.

Treškārt, svarīgs būtu finansiālais atbalsts. Nevaram gaidīt, ka dzims bērni un ģimenes būs stipras, ja tām nebūs nekāds finansiāls atspaids un sievietei uzreiz pēc dzemdībām būs jādomā par atgriešanos darbā. Līdz trijiem gadiem katrai mātei būtu jādod iespēja atrasties mājās kopā ar bērnu tā, lai sieviete finansiāli nejustu zaudējumu.

– Ko jūs šajās dienās, kad ģimenes vērtībām tiek veltīta īpaša uzmanība, novēlētu Latvijas ģimenēm?
– Izturību un spēku pārvarot grūtības, saskaroties ar savas ģimenes problēmām, slimību vai nabadzību. Taču svarīgākais ir piedzīvot to sajūtu, kad, lai kādas grūtības mūs piemeklētu, ģimene būtu stiprais enkurs, pie kura turēties. Novēlu ikvienam saprast, ka tā ir mūsu lielākā vērtība un investēt attiecībās, labot to, kas nav izdevies attiecībās ar bērniem vai dzīvesdraugu.

Nebaidīties atzīt, ja esam kļūdījušies. Mums ir jāmācās piedot un saskatīt lietas, ko iepriekš neesam ievērojuši. Ir jāsaprot, ka ģimene ir iespēja būt par svētību un stiprinājumu ne tikai mūsu tuvākajiem cilvēkiem, bet visai mūsu zemei un valstij kopumā. Ja līdz šim esam vairāk domājuši par sevi, tad ir laiks paskatīties arī uz līdzcilvēkiem un tautiešiem, kas ir līdzās. Rītdiena ir mūsu rokās un nekad nav par vēlu mainīt attieksmi pret līdzcilvēkiem, darbu, pienākumu. Mainīsimies paši un mainīsim mūsu Latviju!

Par laulību un ģimeni daudz teikts. Savos iespaidos dalās tauta kopumā un arī ik reiz izjūtot kādu apdraudējumu ģimenes vērtībām atskan baznīcas trauksmes zvans. Taču šoreiz ieklausīsimies, ko saka viens no tautas kalpiem un nevalstiskās organizācijas Asociācija „Ģimene”; Biedrība ,,Atver Acis” un Biedrība „Nepaliec Viens”, par kādu lasītāja atsūtītu vēstuli, kā arī papildus atspoguļojot pēdējā laika notikumus Latvijā. Sarunā ar pieredzējušu un ilggadēju Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības frakcijas Dzintaru Rasnaču. Politiķis absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Tiesību zinātņu maģistrs. Ilgu laiku strādājis Saeimas Juridiskajā komisijā. Ir darbojies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, kā arī Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā. Patlaban Dzintars Rasnačs ir 11.Saeimas sekretārs.

Vai jāveicina laulību reģistrēšana?

Viedoklis no vēstules: Konservatīvo vērtību aizstāvji runā par to, ka valstij būtu jāstiprina laulības institūcija, veicinot nereģistrēto pāru stāšanos laulībā. Pamatojoties uz statistiku, kas liecina par to, ka laulātās ģimenēs bērniem ir labāk. Proti, bērni jūtas drošāk un ģimenes ir stabilākas, jo precēti pāri šķiras retāk nekā tie, kuri rada bērnus nereģistrētā kopdzīvē.

Kādi no konservatīvo vērtību aizstāvjiem piedāvā risinājumu reģistrētās laulībās dzīvojošiem pāriem piešķirt papildu bonusu materiālu labumu veidā, lai mudinātu cilvēkus reģistrēt savas attiecības.

Korelācija nenozīmē cēloņsakarību. Nav pamata apgalvot, ka noteikti jāveicina laulību reģistrēšana, cerot, ka tā uzlabotos bērnu labklājība.

Pieņemsim, ka iecerētais panākts. Valsts laulātiem pāriem piedāvātu kādus būtiskus labumus, kuri nepienāktos neprecētiem pāriem ar bērniem. Tad jau viņi arī gribētu iegūt tos labumus, tāpēc būtu spiesti stāties laulībā. Vai cilvēki, kuri tāpat vien kādu laiku dzīvojuši kopā, neiesniegtu šķiršanās prasību tikpat ātri kā būtu pametuši viens otru, ja nebūtu laulības apliecinošs papīriņš? Vai alkoholiķis vīra statusā dzertu mazāk? Aborti mazinātos un t.t.?

Kāpēc neprecēties oficiāli?

Laulības likumiskā institūcija rada grūtības, nevis atvieglojumus. Interešu konfliktu ierobežojumi attiecas uz laulātajiem, bet neattiecas uz partneriem. Piemēram, ja kāds no valsts struktūrā esošajiem precas, tad vienam no abiem jāatstāj darbs vai amats, bet ja dzīvo kopā bez laulāšanās – viss notiek. Laulātie strādā kopā, bet SIF projektā kopīgi piedalīties nevar, finansēšanas noteikumi neatļauj. Var dzīvot kopā, bet, ja, kā Andra Bērziņa gadījumā, viens no partneriem kļūst par prezidentu, tad abiem jālaulājas piespiedu kārtā.

SPEKTRS: Rasnača kungs, kā Jūs vērtējat vēstules saturu?

Dzintars Rasnačs: Uz notiekošo raugos kopumā un daudz lielākā laika posma šķērsgriezumā. Tāpēc par atskaites punktu būtu jāņem Latvijas Neatkarības atjaunošanas laiks. Jāsaka, ka ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi un ir darīts daudz, lai nostiprinātu konservatīvās vērtības gan kristīgās, gan arī pirms kristietības latviskās vērtības, kuras arī mēs uzskatām par konservatīvām vērtībām. Tās ir nostiprinātas atjaunojot Latvijas Civillikumu un ietvertas Satversmes 110. pantā, kurā teikts: “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”. Notiek arī aktuāla sadarbība starp valsti un baznīcu nostiprinot to pamatus likumos. Likumiskā bāze ir. Manuprāt, tas ir spēcīgs vairogs pret uzbrukumiem no dažādām pusēm un pasargā no centieniem mākslīgi mainīt vērtību izpratni.

SPEKTRS: Vai Jūsu minētais vairogs ir pietiekami liels?

Dzintars Rasnačs: Es domāju, ka tas ir pietiekami liels. Tas arī turpmāk būs tiek liels, cik mēs paši neļausim sevi mainīt degradējošā  virzienā. Mūs mēģina ietekmēt, lai mēs atteiktos no tām vērtībām, kas veidojušās un nostiprinājušās gan pirms, gan arī kristietības laikā. Mūsu galvenais uzdevums ir to nepieļaut.

Runājot par vēstulē minētām niansēm interešu konfliktu ierobežojumiem. Ierobežojumi ir izveidojušies pēdējo padsmit gadu laikā. Konkurējot darba tirgū vai arī valsts sektorā strādājošos laulātos nostāda neērtā situācija. No vienas puses Satversmē ierakstītais ir ģimenes atbalstam un aizsardzībai, taču no otras puses pastāv arī šādi uzstādītie ierobežojumi. Tam ir savi iemesli. Ierobežojumiem ir jābūt, taču nevis formāliem un bezjēdzīgiem, bet pēc būtības.

Attiecībā par laulātiem, mēs varētu ieviest pakāpeniskas izmaiņas. Var meklēt atsevišķus mehānismus likumos.

SPEKTRS: Piemēram?

Dzintars Rasnačs: Piemēram, senākos laikos bija bezbērnu nodoklis, tas bija zināmā vērā pretimnākšana ģimenisko vērtību nostiprināšanai. Taču mūsdienās tādā formātā, tas nebūtu atbalstāms, bet, ja mēs runājam kaut vai par Iedzīvotāju Ienākuma nodokļa nepieliekamā minimuma politiku, tad varētu daudzas lietas pilnveidot, attiecībā par laulātām personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni. Un te ir diezgan plašs lauciņš, kurā šādu mehānismu varētu veicināt un iestrādāt.

Manuprāt, būtu vērtīgs precedents, ja tie laulātie, kuri saskata kādu būtisku pretrunu spēkā esošajos likumos attiecībā pret Satversmes 110.pantu un uzstādītajos ierobežojumos kādā konkrētā publiskā vai privātajā darbībā, ja viņi apstrīdētu konkrētā likuma normas iesniedzot atbilstošu prasību Satversmes tiesā.

Pēdējo laiku aktualitāšu gaismā

S: Kāds ir Jūsu vērtējums par Labklājības ministrijas izdotajām dzimuma izglītojošām grāmatiņām?

Dz. R: Domāju, ka tas ir kārtējais no ārpuses vērstais spiediens ar mērķi grozīt mūsu vērtību izpratni. Taču nebūšu tik kategorisks, jo uztveru to kā maldīgu viedokli.

S: Bet tas taču tiek darīts valsts līmenī ar valstij pieejamiem resursiem?

Dz. R: Ja šāda uzspiešana būtu īstenota  slepeni un ar viltu, neinformējot sabiedrību, tad tas būtu cits jautājums.

S: Bet mēs taču par šāda projekta virzību iepriekš neko arī nezinājām..

Dz. R: Šajā gadījumā tas bija pieejams publiski. Tagad panākts, ka projekta virzītāji ir atkāpušies no ieceres piedāvāto literatūru ieviest izglītības iestādēs obligātā kārtībā. Tāpēc uzskatu, ka tā ir mūsu uzvara. Es domāju, ka tagad plašs vecāku loks daudz uzmanīgāk skatīsies, kādas vērtības pirmskolas iestādēs cenšas ieaudzināt bērnos un, lai tās nenonāktu pretrunā ar tām vērtībām, kas ir nostiprinājušās ģimenē. Kad bērns tiek audzināts konservatīvā vidē un pirmskolas iestādē vai skolā māca citādas vērtības, tad tas bērnā rada milzīgas pretrunas un tādējādi tiek veicināta liela garīgā trauma. Tas var veidot milzīgas problēmas tieši pusaudža gados. Kad bērns vēl nav pieaudzis, bet jau sāk skaidrāk redzēt pretrunas, kuras uzspiež  sociālajā vidē un ar tām pamatvērtībām, kuras audzinātas ģimenē. Nav sliktuma bez labuma, tā mēdz ļaudis teikt. Arī šajā gadījumā dzimuma pašapziņas noliedzēji ir panākuši pretējo – sociālajos tīklos šajās dienās ir publicēti daudzi izglītojoši un uz zinātniskām atziņām balstīti konservatīvās vērtības apstiprinoši raksti. Sabiedrība kļuvusi izglītotāka.

S: Par tautības ierakstu pasē. Izskan viedokļi no politiķu puses, ka ieraksts „Latvietis” nav nepieciešams, jo tautības iekļaušana neatbilst starptautiskajai praksei un t.t. Taču plašsaziņas līdzekļos nerimst komentētāju neapmierinātības paušana par šādu iespēju liegšanu. Saeimas komisija noraidīja Nacionālās apvienības deputātu virzīto priekšlikumu atjaunot kārtību, ka pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās viņa pasē ieraksta ziņas par tautību.  Vai tas tā arī paliks, nē un cauri?

Dz. R: Mēs esam par tiesībām saņemt tautības ierakstu pasē! Esam iesnieguši Saeimā prasību, tāpēc šis jautājums būs izskatīts neatkarīgi no komisijas lēmuma un iekļauts darba kārtībā. Ceturtdien, 18.oktobrī, Saeima par to lems. Mēģināsim pārliecināt deputātu vairākumu, ka tās ir katras personas tiesības un šis ieraksts ir jāsaglabā un šīs tiesības nevar atņemt pret indivīda gribu. [Papildinājums: Likumprojektā „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” par 39, pret 38, atturas 4]

S: (Politiķis atver somu un no tās izņem pasi atverot to, redzams tautības ieraksts -LATVIETIS)

S: Vai Jūs, lūdzu, varētu īsi argumentēt kāpēc Latvijā būtu jāievieš eiro?

Dz. R: Ja reiz mēs esam Eiropas zonā, tad arī attiecīgā ģeopolitiskā telpā. Ja mēs neesam Eiropā, tad nonākam citā ģeopolitiskā telpā.

S: Jūs domājat Krievijas ietekmē?

Dz. R: Jā, tā arī ir teicis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. [Jūnija vizītes laikā, rīkotajā preses konferencē ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Igaunijas prezidents sacīja, ka priecājas par Latvijas uzņemto kursu uz eiro.] Es viņa viedoklim pilnīgi piekrītu.

S: Izriet, ka cita ceļa mums nav..

Dz. R: Mums cita risinājuma nav. Jo mums jāizšķiras par vienu no šiem diviem ceļiem.

S: Lindermaņa izteiktā pozīcija par autonomijas piešķiršanu Latgalei varētu saukt par populistisku, taču neaizmirsīsim, ka pirms referenduma par divvalodību arī tā domājām, taču referendums notika un mēs esam ne tikai ieguvēji, bet arī zaudētāji, jo bija jāšķiras no 1,7 miljoniem Ls.

Kā ir vērtējama demokrātija šādā interpretācijā, vai nevajadzētu uzstādīt kādas robežas? Kā Jūs politiķi sakāt „sarkanās līnijas”. Šķiet dīvaini, ka Drošības Dienests joprojām vērtē. Cik ilgi būtu jāvērtē, lai rīkotos, bet ja rīkojas, tad kā?

Dz. R: Es negribētu, ka šādas un citas līdzīgas personas tiek īpaši izceltas un pat glorificētas, vai veidot no viņiem kādu īpašu sātana tēlu.

Tā ir mērķtiecīga Krievijas ārpolitikas sastāvdaļa – regulāri novājināt kaimiņvalstis Igauniju, Lietuvu, Latviju, Gruziju, jo īpaši Ukrainu. Scenāriji un metodes ir līdzīgi. Novājināšanas politikas viens no līdzekļiem ir tādu demokrātisko mehānismu izmantošana pret valsti, kas ir šo valstu likumos. Papildus jāmin, ka ļoti spēcīgs līdzeklis ir Kremļa ietekme plašsaziņā. Viens no galvenajiem virzieniem – valstsnācijas šķelšana. Otrs virziens – starptautiskajā telpā nacionālā valsts tiek regulāri nomelnota.

Runājot par Lindermanu, tad jāsaka, ka viņš ir tikai maza skrūvīte šajā lielajā mehānismā.

S: Vai nebūtu pienācis laiks šo skrūvīti izskrūvēt?

Dz. R: Es domāju, ka tas ir Drošības Policijas kompetencē un agri vai vēlu, bet Lindermaņa vietai vajadzētu būt cietumā.

Vai jāveicina laulību reģistrēšana?

Atbild nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ilona Bremze - Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja; Biedrība ,,Atver Acis” priekšsēdētāja Eva Ālere un Biedrība „Nepaliec Viens”, kā arī bildespardzivi.lv pārstāvis Edmunds Rītiņš.

Ilona Bremze - Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja

Vispirms vienkāršos vārdos par to, kāpēc tad tiek veidotas ģimenes? Divu pretēja dzimuma cilvēku mīlestība saved viņus kopā un vieno. Dzimst bērni, veidojas kopīga pamatšūniņa – ģimene, kurā valda mīlestība, rūpes, uzticība, pienākumi, atbildība vienam par otru. Tas prasa lielu pašdisciplīnu, ziedošanos otra labā, cīņu ar savu ego, kārdinājumiem, mācīšanos piedot.

Protams, šodien mums līdzās ir arī tādas ģimenes, kurās pāri dzīvo nereģistrētās un oficiāli nenoslēgtās laulībās, kurās ir laba saskaņa un dzimst bērni. Tomēr būtu jāredz kopsakarības, kuras var saskatīt tikai ilgākā laika periodā. 2006.gadā Apvienotās Karalistes Pilsoniskās Sabiedrības Pētniecības Institūts publicēja socioloģisko pētījumu apkopojumu ”Vai laulība ir svarīga?” (Does Marriage Matter ?), kurš pārliecinoši pierāda laulības noslēgšanas nozīmīgumu sabiedrībai un indivīdu dzīvēs. Ar to iespējams iepazīties ieejot mājas lapā.

Ziņojumā minētas atsauces uz vairāk nekā 100 avotiem un tajā analizēti ilglaicīgi, zinātniski nopamatoti pētījumi, kuri veikti ASV, Apvienotajā Karalistē, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un daudzās citās valstīs. Pētījumi parāda ne tikai korelāciju, bet arī dziļas cēloņsakarības – ģimenes, kuras ir balstītas laulībā, vidēji ņemot, ir daudz stabilākas, fiziski un emocionāli veselākas,   pakļautas  mazākam  riskam  lietot  alkoholu, narkotikas, piedzīvot nabadzību un jebkāda veida vardarbības izpausmes, nekā tās ģimenes, kurās pāri nedzīvo laulībā. Aizvien vairāk zinātnieku uzskata, ka laulības institūcija būtu jāstiprina valstiskā līmenī, jo tā aizsargā ģimenes, pozitīvi ietekmē ne tikai pārus un viņu bērnus, bet arī visas sabiedrības labklājību kopumā. Pie tam, ļoti svarīga ir sabiedrības izglītošana un jauniešu gatavošana atbildīgai ģimenes un laulības dzīvei, vecāku pienākumu pildīšanai, pozitīvas vērtību sistēmas veidošanai sabiedrībā, lai pēc iespējas vairāk veidotos stipras un stabilas ģimenes, kurās augtu mīlēti un laimīgi bērni.

Svarīgi uzsvērt, ka ģimenes saišu iziršana rada indivīdiem ļoti negatīvas konsekvences fiziskajā, emocionālajā un garīgajā līmenī. Šķiršanās un konflikti atstāj postošu ietekmi ne tikai uz pāri, bet arī viņu bērniem un bērnubērniem. Tieši šķiršanās, nereti ir alkoholisma, depresijas un dažādu slimību cēlonis.

Nobeigumā, lai aicinātu lasītājus –vīriešus aizdomāties, vai ir vērts precēties, Medicīnas zinātņu doktores Maria Kopp (Ungārija) pētījumos iegūtās atziņas par laulības svarīgumu viens aspekts – neprecētiem vīriešiem 30 – 64 gadu vecuma grupā ir vairāk nekā 3 reizes augstāks mirstības līmenis salīdzinot ar precētajiem šai pašā vecuma grupā.

Biedrība ,,Atver Acis” priekšsēdētāja Eva Ālere:

..Domāju, ka jāizveido kāda kristīgās morāles un ētikas akcija. Jāizmaina sabiedrības mietpilsoniskie prāti un jau pierastais dzīves veids, par to, ka tā dzīvot kopā civillaulībā ir izdevīgi.

Nedomāju, ka mazāk lietos alkoholu, ja oficiāli laulāsies. Piemēram, manā daudzdzīvokļu namā dzīvo ,,ģimene” ar 5 bērniem, kurā bērni ir laisti pasaulē, lai ,,vecāki” saņemtu kārtējo pabalstu un ,,tēvs” varētu staigāt ar alus pudeli rokās.

Kārtējo reizi piedāvājot kādu izdevīgumu, sarosīsies arī šis sabiedrības slānis. Būtu vajadzīgs cits kritērijs, kas nebūtu balstīts vienīgi uz materiālismu, bet teiksim bezmaksas bērnu izglītību kādās ārpus skolu nodarbību atbalstīšanā, lai šie ,,labumi” tiktu bērniem, nevis iztērēti nereģistrēto ,,vecāku”- marginālām vajadzībām.

Diemžēl arī abortu skaits nemazinātos, ja pāri precēti. Egoisti un karjeristi ir gan vienā, gan otrā grupā. Pirmā vietā ir jābūt morāles un svētdzīves jautājums un tās izplatīšana sabiedrības dzīves veidolā.

Lai Dievs svētī Latvijas ģimenes!

Biedrība „Nepaliec Viens” pārstāvis Edmunds Rītiņš:

Ir risinājums, neaiztiekot laulību, bet nodrošinot aizsardzību tā dēvētājām viendzimuma attiecībām.

Proti, viendzimuma partneri var noslēgt attiecību līgumu, līdzīgi, kā citi slēdz laulību līgumu. Tas nodrošinās abām pusēm juridisku aizsardzību, un nebūs jādeformē laulības, ģimenes iestatījumus, starp vīrieti un sievieti.

„Ļaujiet mums palikt pie īstām un dabiskām vērtībām” turpinājums izskan 5.oktobra LKR raidījumā. Tas ir turpinājums sabiedrības reakcijai uz Labklājības ministrijas izdoto pirmskolas bērnu izglītošanas iestādēm paredzēto mācību materiālu par dzimuma lomu relatīvismu.

Raidījuma viesi:
Ingūna Rībena – 11. Saeimas deputāte
Ilona Bremze – Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja
Eva Lūse – Žurnāliste
Guntis Kalme – LELB Augšāmcelšanās draudzes mācītājs
un Lutera Akadēmijas pasniedzējs

2. jūnijā, laikā, kad Vērmanes dārzā pulcējās nāves kultūras pārstāvji, Svētā Jēkaba katedrālē notika starpkonfesionāls aizlūgums un dievkalpojums.

plkst. 14 00 Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē notika ekumenisks dievkalpojums par to, lai Latvijā būtu stipras ģimenes un tikumīga sabiedrība, par valdību un Saeimu, lai Dievs dod tai spēku pieņemt un nosargāt tādus likumus, kas aizsargā ģimeni kā vērtību.

Dievkalpojumā īsas uzrunas teica Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Romas Katoļu Baznīcas kardināls Jānis Pujats, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas priesteris Jānis Dravants, baptistu mācītājs Jānis Eisāns, Latvijas Evaņģeliski luteriskās baznīcas mācītājs Krists Kalniņš, Rīgas domes deputāts Jānis Šmits, 8. un 9. Saeimas deputāte Inta Feldmane, „Asociācijas Ģimene” valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze.

dievkalpojuma uzrunu video:

Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapa – metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna 

Latvijas Romas Katoļu Baznīcas kardināla Jāņa Pujata uzruna ,

Rīgas domes deputāta Jāņa Šmita uzruna ,

Latvijas Evaņģeliski luteriskās baznīcas mācītāja Krista Kalniņa uzruna ,

Latvijas Pareizticīgās Baznīcas priestera Jāņa Dravanta uzruna ,

8. un 9. Saeimas deputāte Intas Feldmanes uzruna ,

„Asociācijas Ģimene” valdes priekšsēdētājas Ilonas Bremzes uzruna .

Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs:

“Dārgie dzīvības civilizācijas Latvijā atbalstītāji! Sākumā es gribu pateikties visiem, kuri interneta vidē un jebkādā citā veidā nostājāties pret praidu un tā ideoloģijas uzspiešanu Latvijā. Vienīgi no manas puses ir lūgums darīt to bez agresijas un cilvēka cieņai atbilstošā veidā. Divkāršu pateicību vēlos izteikt tiem, kuri to darīja ne tikai emocionāli, bet arī ar racionāli un zinātniski pamatotiem argumentiem.

Kāpēc mēs esam pret agresiju attiecībā uz homoseksuālam personām un šāda dzīves veida propagandētājiem? Tāpēc, ka tas ir pretrunā ar tuvākmīlestības bausli. Kristus mūs aicina mīlēt savus ienaidniekus. Jebkāda agresija pret homoseksuālām personām dod iespēju geju ideoloģijas aizstāvjiem pavērst pret mums valsts likumus un visu Eiropas Savienības represīvo un propagandas aparātu. Mums ir jāapzinās, ka praida ideoloģija – tā ir nāves civilizācijas ofensīva.

Tomēr pats homoseksuālisms kā tāds ir jānošķir no tā ideoloģijas aizstāvības un iepludināšanas sabiedrībā. Tad, kad sākas lepošanās ar šo grēku un mēģinājumi uzspiest sabiedrībai viedokli, ka tas ir kaut kas normāls, ka tā ir gluži vienkārši viena no cilvēku kopdzīves alternatīvām, tas kļūst par ļoti nopietnu apdraudējumu visai sabiedrībai, jo tā ir nāves civilizācijas legalizācija un ofensīva.

Pie tam, tas tiek darīts, piesedzoties ar cilvēktiesībām un iztēlojot sevi par upuriem. Visi, kuri nepiekrīt šai ideoloģijai, tiek pasludināti par cilvēku nīdējiem jeb homofobiem. Tiek mēģināts nostādīt savu uzskatu pretiniekus ārpus likuma un iesēdināt viņus cietumā. Diemžēl šī ideoloģija ir iracionāla, tā ir pretrunā ar veselo saprātu, dabisko un Dieva likumu. Diemžēl šis neprāts ir uzvarējis vairākās ES valstīs, un to tiek mēģināts uzspiest arī Latvijai, pie tam iztēlojot to kā augstāko cilvēktiesību un civilizācijas sasniegumu.

Mēs esam šeit, lai lūgtu Dievu, lai Viņš pasargā Latviju no šī neprāta uzvaras, jo tas ir pretrunā ar mūsu gadu simtiem piekoptajām vērtībām, ar mūsu paražu tiesībām, ar mūsu nācijas izdzīvošanas nepieciešamību. Mēs nevaram apliecināt arvien no jauna un dziedāt: „Dievs svētī Latviju!”, un tai pat laikā atbalstīt un propagandēt grēku, kas sauc pēc atriebības uz debesīm!

Cilvēks, kuram ir šī nosliece, kas bieži vien ir radusies bez viņa līdzdalības un vainas, ir pelnījis līdzjūtību un atbalstu; tomēr šāds cilvēks ir aicināts uz dzīvi šķīstībā. Protams, ka šis izaicinājums viņam vienlaicīgi var būt smags krusts, bet šķīstība ir iespējama arī homoseksualitātes tieksmju gadījumā. Ja cilvēks paklūp un piekāpjas šai tendencei, bet ar to nelepojas publiski, tad mēs to varam saprast, un šai gadījumā sabiedrība un Baznīca ir atvērta uz šo cilvēku un ir gatava sniegt viņam palīdzīgu roku, sniegt visa veida iespējamo atbalstu. Ja viņš cīnās un meklē problēmas risinājumu, tad šis cilvēks ir pelnījis divkāršu cieņu.

To es beigās gribu apliecināt un vērsties pie visiem praida ideoloģijas aizstāvjiem – gan atklātajiem, gan tiem, kas pa kluso to atbalsta – arī jums ir cerība! Arī jūs Dieva spēkā varat sakārtot savu dzīvi un sākt normālas, cilvēciskas attiecības ar pretējo dzimumu un dibināt normālu ģimeni. Tas nav viegli, tas ir izaicinājums, tas var būt liels krusts jums, bet mēs, kristieši, un arī pārējā sabiedrība vēlamies jums palīdzēt atgriezties normālā dzīvē. Āmen.”

8. un 9. Saeimas deputātes Intas Feldmanes uzruna tautai

Augsti godātie dalībnieki, brāļi un māsas Kristū! Savu uzrunu gribu sākt ar Dieva vārdu no Sālamana pamācību 11. nodaļas 11. un 14. pantu. “Par tiklu ļaužu svētību pilsēta tiek paaugstināta, bet bezdievīgo runu dēļ – sagrauta. Kur nav krietnas valdības, tur tauta iet bojā, bet kur daudz saprātīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi.”

Šodien, šajā laikā, mūsu pilsētā skan bezdievīgums, tāpēc mēs esam šeit, Dieva namā, lai lūgtu dzīvo, visžēlīgo Dievu, lai Viņš dod svētību un pasargā mūsu tautu un mūsu pilsētu, mūsu valsti. Kas pateiks sabiedrībai, kas ir patiesība? Tā ir Kristus draudzes miesa, kura pielūdz Dievu, kura vārds ir Patiesība, tikai Kristus draudze grēku nosauks par grēku un svētumu par svētumu. Tā mūs mācīja Kristus – Viņš negāja savā laikā, kad Viņš bija miesā šeit uz zemes, viņš negāja uz kompromisiem ne ar politisko sistēmu, ne ar tālaika tradīcijām, Viņš runāja droši, Viņš bija Svētā Gara pilns un Dievs bija ar viņu.

Šodien mums jāpasaka sabiedrībai un mūsu valstsvīriem, kāda ir patiesība. Vai viņi to pieņems, vai nē, tā ir viņu brīva izvēle un pēc tā Dievs viņus svētīs vai arī prasīs pilnu atbildību.

Par to, kas šodien notiek Rīgas ielās, par praidu būtu naivi domāt, ka šī nāves kultūras pasākuma pirmsākums un finansējums ir radies šeit uz vietas. Tiem, kas seko līdzi, kas notiek pasaulē, ir skaidrs, ka tā ir globāla ideoloģija, kas cīnās par katras nācijas pamatvērtībām – tā ir cilvēka dzīvība un tā ir laulība un ģimene. Kāpēc tas notiek? Viņi to dara, tiešām piesedzoties ar cilvēktiesībām, ar vārda un pulcēšanās brīvību, bet dara ļoti mērķtiecīgi un neatlaidīgi, lai sagrautu mūsu tautas garīgos un tikumiskos pamatus. Kāpēc? Tāpēc, ka tauta var pastāvēt tikai tad, ja viņa dzīvo pēc Dieva likumiem, jo citādi tā tiek dezorientēta un iet pazušanā.

Kāpēc tas tiek darīts? Ļoti vienkārša iemesla dēļ – tāpēc, ka tautu bez Dieva likumiem, bez vērtībām, bez tikumības ļoti vienkārši ir kontrolēt un manipulēt un pārvērst par pūli, kas patērē pasaules ekonomikas un tirgus finanšu sistēmu. Protams, ka tauta, kas dzīvo Dieva nolikto likumu robežās, protams, mazāk dzers, mazāk smēķēs, mazāk pa klubiem staigās, mazāk lietos narkotikas, mazāk slimos un mazāk tērēs. Uz mums vienkārši grib nopelnīt – uz mūsu bērnu veselības, uz mūsu ģimeņu miera un mīlestības un šodien mēs esam šeit, lai pateiktu: “Mēs zinām, ko jūs gribat, bet aiz mums ir Dievs, kuru mēs lūdzam un Viņš mūs pasargās.

Šodien Rīgas ielās tiešām notiek grēka manifestācijas, šīs subkultūras propaganda, grēks grib, lai viņš kļūst legāls, lai mēs viņu atzīstam par normu, grēks kliedz pēc tā, lai mēs viņu atzīstam un pieņemam.

Kā es vakar lasīju “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” viena žurnālista rakstīto: “Sabiedrība ar noturīgu morāli un kultūru, to pretestība no āra uzspiestiem uzskatiem kaitina globālos staiguļus.” Es šodien gribu pateikt šiem globālajiem staiguļiem: “Brīvība nav visatļautība. Demokrātija nav mazākuma diktatūra un cilvēktiesības nestāv augstāk par Dieva vārdiem un likumiem.”

Tāpēc mēs šodien esam te, lai pateiktu, ka mēs, kā teica apustuļi, Dievam klausīsim vairāk, nekā cilvēkiem. Eiropas Savienība ir atteikusies no saviem garīgajiem pamatiem, no kristietības, no baznīcas, norāda baznīcai vietu, atdalītu no valsts.

Atvainojiet, kas baznīcu ir atdalījis no valsts? Dievs to nav izdarījis. Dievs ir devis valstij baznīcu, kas runā Viņa patiesību, lai tautā ienāktu svētība. Tāpēc Eiropas politiķu un birokrātu samitātajā fantāzijā un prātos top absurdi likumi, rezolūcijas un direktīvas, bet tauta jau staigā Dieva priekšā, Dievs jau sen pirms viņiem ierakstīja tautā savus likumus: “Augļojieties un vairojieties, piepildiet zemi un valdiet.”

Kāpēc negrib, lai tauta vairojas? Vienkārša iemesla dēļ – grib atņemt tautai varu, lai vara aiziet nelielas cilvēku grupiņas vai atsevišķu cilvēku rokās. Jā, mēs nedzīvojam vienkāršā laikā, mēs dzīvojam divu pasaules uzskatu, divu vērtību sistēmu sadursmes laikā, mēs dzīvojam starp sekulāro un kristīgo, starp sātanisko un dievišķo. Mums šodien ir jāizdara stingra izvēle – kurā pusē mēs esam, bet ja mēs esam Dieva namā, mēs jau apliecinām, ka mēs esam taisnības pusē.

Tāpēc šodien es gribu ar vislielāko pazemību pateikt paldies mūsu garīgajiem tēviem, ka jūs sludinat Evaņģēliju, par jūsu cilvēcisko drosmi, par to, ka jūs nestaigājat cilvēku priekšā, ka jūs tautai mācat Dieva vārdu, ka jūs mācat ticēt un paļauties uz Dievu.

Un tāpēc, kamēr Latvijā būs Kristus miesa, garīdznieki, kalpotāji un ticīgi cilvēki, kas sludina Dieva vārdu patiesību, kas lūdz par tautu, mūsu tautai ir cerība un nākotne. Tāpēc mēs šodien aicinām mūsu likumdevējus un izpildvaru beidzot ieklausīties tautas vairākuma gribā. Ja jau demokrātija ir tautas vara, tad kāpēc līdz šim brīdim tautas varā neviens neieklausās, bet ņem vērā nelielas grupiņas iegribas un izkropļoto vērtību sistēmu!

Nehemija savā grāmatā ceturtajā nodaļā 14. pantā rakta: “Kādas apskates laikā es uzstājos ar runu dižciltīgajiem un priekšniekiem un pārējai tautai: „Nebīstieties no viņiem, atcerieties Kungu, kas ir liels un bijājams un cīnieties par saviem brāļiem, saviem dēliem, savām meitām, savām sievām un savām mājām.”

Jā, mūsu ieroči nav pret miesu un asinīm, mūsu ieroči ir garīgi – Dieva vārds, kas ir patiesība un Dieva Gars, kas ir patiesības Gars un mēs šodien cīnamies par savu Latviju, par savu tautu, lai arī pēc simts un tūkstoš gadiem šajā vietā, ko Dievs devis šai tautai, uz šīs zemes skanētu latviešu valoda, dzīvotu tauta, kas pielūdz un slavē dzīvo Dievu.

Tāpēc, brāļi un māsas, mēs lūdzam Dievu, tas ir galvenais, svarīgākais, kas mums ir jādara, bet neaizmirsīsim darīt arī ticības darbus! Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus, viņš sludināja Evanģēliju, lūdza Dievu, mācīja tautu,aicināja, atgriezties no grēkiem un Viņš nebaidījās runāt ar šīs valsts varenajiem, tāpēc es nezinu, kāds kuram no mums ir aicinājums, bet lūgsim, lai Dievs to atklāj un parāda, lai mēs būtu ne tikai aktīvi baznīcā gājēji un Dieva lūdzēji, bet lai mēs kļūtu arī par aktīviem savas valsts pilsoņiem, savas valsts patriotiem, kuriem nav vienalga, kas notiek mūsu valstī un kas staigā pa mūsu pilsētas ielām. Un tad, es ticu, lūgsim Dievu, darīsim Dieva darbus, tāpēc, ka Dievs bieži vien grib caur mums atbildēt šai pasaulei, šai tautai, tāpēc Viņš mūs ir nosaucis par zemes sāli, pasaules gaismu.

Jēzus teica: “Jūs darīsiet to pašu,ko es un vēl vairāk.” Katram ir jāizdara savs darbs, katram ir jāpiepilda savs aicinājums, tad mēs nostiprināsim Dieva valstību šeit, uz zemes. Un tad patiešām mēs lūgsim un es ticu, ka Latvija kļūs par kristīgās kultūras, par garīgās atmodas, atdzimšanas, par dzīvības kultūras vietu Eiropas Savienībā un visā pasaulē. Tad Latvija kļūs par Apsolīto Zemi daudzām tautām un tad Latvija kļūs par Dieva svētību un Dieva apsolījumu un Dieva iespēju zemi daudziem cilvēkiem. Mēs šodien svētīsim savu tautu, mēs lūdzam Dievu, lai Viņš to dara, mēs lūdzam Dievu, lai Viņš svētī šo zemi. Un ziniet, mani mīļie, katra svētība, kas izskan no mūsu sirds, mūsu lūgšanām, ir tūkstoškārt spēcīgāka parkatru lāstu. Tad, kad mēs lūdzam Dievu un svētījam savu valdību, savu tautu, es ticu, ka svētība plūst pa šī Dievnama durvīm uz katru Latvijas pilsētu, uz katru Latvijas ciematu un uz katru Latvijas ģimeni un pasargā no grēka, no bezdievības un netaisnības un tad mēs redzēsim Latviju, kura, paceļot rokas, atvērtu sirdi slavē dzīvo un mūžīgo Dievu, kuru mēs šodien lūdzam, lai Viņš uzklausa mūsu lūgšanas. Lai Dievs svētī Latviju un lai Dievs svētī mūsu tautu!”

Bremze: Aborti ir tieši saistīti ar demogrāfiju

Demogrāfija ir plašs jautājums, bet asociācija Ģimeneuzskata, ka aborti ir noteikti saistāmi ar demogrāfiju, portālam Diena.lv sacīja asociācijas Ģimene valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze.

“Skatoties, cik daudz abortus veic Latvijā, aborti un demogrāfija ir saistāmi jautājumi. Tas, ka Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija risina šos jautājumus – tas ir apsveicami,” sacīja I.Bremze.

Viņa atgādināja, ka aborti skar gan sievietes garīgo, gan fizisko veselību, jo ginekologi atzinuši, ka pēc pirmās grūtniecības un aborta veikšanas sieviete var kļūt neauglīga.

“Aborti un demogrāfija ir risināmi jautājumi. Cita lieta – jaskatās plašā kontekstā. Iepriecina, ka apakškomisijā šis jautājums nav šauri skatīts, ka nav tikai par abortiem, bet arī par palīdzību, par to, ka nepieciešams iesaistīt arī vīrieti, par atbalsta sniegšanu, materiālo atbalstu. Esmu gandrīta, ka ir šī diskusija,” teica I.Bremze.
“Šī diskusija ir vajadzīga un priecājos, ka tā ir sākusies. Demogrāfija, pirmkārt, ir iedzīvotājs. Katrs bērns ir jaunais pilsonis un, ja valstiski risinām, tas pienesums ir valstij. Te ir vistiešākais sakaras ar demogrāfiju. Vai tas primārs, neprimārs, grūti pateikt, bet tas ir cieši saistīts,” teica I.Bremze.Asociācijas valdes priekšsēdētāja norādīja, ka ir dažādas dzīves situācijas un sievietes veic abortus ne jau vieglprātības vai brīvas gribas dēļ. “Nepieciešams, lai sieviete vispirms zina, kas ir aborts. Bieži vien ginekologi grēko un neinformē par visu, jo tā nav tikai medicīniska manipulācija. Tas nav tas pats, kas izraut zobu,” uzsvēra I.Bremze. Viņa norādīja, ka sievietēm jāsniedz visa informācija par to, kas ir aborts, jāsniedz palīdzība un tad sieviete var domāt tālāk – izlemt, vai veikt vai neveikt abortu.

Ķelle: Demogrāfijas rādītājiem nav korelācijas ar abortiem 

Neizprotu, kādēļ Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija kā prioritāro jautājumu ir izvēlējusies tieši abortu ierobežošanu, portālam Diena.lv sacīja pretrunīgi vērtētās Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas Papardes zieds vadītāja.

Viņa uzskata, ka šāda apakškomisijas dienas kārtība ir pretrunā tam, ka pētījumi liecina – demogrāfijai nav korelācijas ar abortiem. Tāpat viņa norādīja, ka tas ir pretrunā ar to, ka abortu skaits Latvijā būtiski samazinās gadu no gada.

Ja komisija patiešām vēlētos rūpēties par sievietes reproduktīvo un seksuālo veselību, tad būtu jārunā par tiem parametriem, kuri nosaka neplānotu grūtniecību un abortu skaitu ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un citur pasaulē, pauž I. Ķelle.

Viņasprāt, būtu jādomā, kā izglītot jauniešus, kuri šobrīd Latvijā prakstiski nesaņem nekādu izglītību reproduktīvajā un seksuālajā veselībā. Tāpat, viņasprāt, būtu jādomā, kā bez darba esošus jauniešus, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, nodrošināt ar kontracepciju.

“Šī ir laika šķiešana un resursu šķiešana, tāpēc es patiesībā nesaprotu, kādēļ tas viss notiek,” tā par Demogrāfijas lietu apakškomisijas izveidoto darba grupu, kurā tiek diskutēts par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, sacīja I. Ķelle.

Lai demogrāfijas problēmu kontekstā aktualizētu ģimenes politikas un ģimenes vērtību nozīmi, otrdien 17.aprīlī Saeimā notika konference ”Par ģimenes vērtību aizsardzību un atbalstu”. To rīkoja biedrības: „Asociācija Ģimene”, Latvijas Pedagogu dome un Latvijas Audžuģimeņu biedrība, sadarbībā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju un Demogrāfijas lietu apakškomisiju,-spektrs.com ziņo Biedrības ”Asociācija Ģimene” valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze

Konferencē piedalījās Saeimas deputāti, politiķli, augsta līmeņa ministriju ierēdņi, dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji, augstskolu mācību spēki. Savu redzējumu demogrāfijas un ģimeņu atbalsta politikā prezentēja eksperti, savukārt, klausītāji varēja aktīvi piedalīties debatēs, izsakot priekšlikumus. Lielās ieinteresētības dēļ konference ieguva plašu rezonansi, tomēr, neskatoties uz dažiem diametrāli pretējiem viedokļiem, dalībnieki bija vienprātīgi – ģimenēm ar bērniem vajadzīgs lielāks atbalsts, demogrāfijai jākļūst par prioritāti nevis formāli, bet dzīvē, jāmazina abortu skaitu, jāuzsāk reemigrācijas politika, nepieciešama ģimenes vērtību popularizēšana plašsaziņas līdzekļos. Balstoties uz ekspertu ziņojumiem un, ņemot vērā papildinājumus, konferences organizatori šodien iesniedza Latvijas Republikas Saeimai, Latvijas Republikas prezidentam un Ministru kabinetam prasības, kurās aicina nekavējoši izstrādāt ģimenes atbalsta un aizsardzības likumu, noteikt demogrāfiju par ilgtermiņa prioritāti, t. sk. Nacionālajā attīstības plānā, palielināt demogrāfijas politikai veltītos līdzekļus līdz 2% no IKP, nodrošināt valsts atbalsta sistēmu krīzes situācijā esošām grūtniecēm, pilnveidot pieejamo atbalstu bērniem, vientuļiem vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm. Nepieciešams stiprināt laulības institūcijas, ģimenes, bērna kā vērtības prestižu, mainīt akcentus skolu programmās, aktualizējot ģimenes vērtību un tikumiska dzīvesveida nozīmi, iekļaut šīs tēmas valsts pasūtījumā sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Ģimenēm ar bērmim kā sabiedrības pamatvērtībai ir tiesības uz aizsrdzību un nepieciešamo palīdzību no valsts. Aicinām visus labas gribas cilvēkus aktīvi līdzdarboties, lai panāktu demogrāfisko rādītāju uzlabošanos, veidotu Latviju par zemi, ar kuru gribam lepoties!