Krievijas bērnu tiesību speciālists Pāvels Astahovs savā tvitera kontā paziņoja par kārtējo gadījumu, kad no vardarbības cietis Krievijā dzimis bērns, ko adoptējuši ASV pilsoņi.

Homoseksuāļu pāris Ņūtons un Truins 2005.gadā par aptuveni astoņiem tūkstošiem dolāru pārliecināja sievieti no Krievijas kļūt par bērna iznēsātāju jeb surogātmāti. Pēc tam, kad zēns nācis pasaulē un nogādāts pāra mītnesvietā ASV, tikai ar dažus mēnešus veco bērnu jau veiktas seksuāla rakstura darbības: viņš esot fotografēts un filmēts materiālos, kas nepārprotami bijuši erotiska rakstura. ASV varasiestādes paziņoja, ka ne tikai šie divi vīrieši bērnu izmantojuši, – ir informācija, ka bērns vadāts arī uz Vāciju, Franciju un pa ASV. Kopumā mazuli izmantojuši vismaz 8 pedofili.

Saskaņā ar policijas informāciju, geju pāris šajos regulārajos pārbraucienos zēnu ņēmuši līdzi ar nolūku bērnu tirgot pedofiliem. Ceļojumu pa Eiropu viņi uzfilmējuši, un filmu pēcāk skatījušies kopā ar saviem domubiedriem, arī bērnu izmantotājiem.

Izmeklētāji un prokurori šajā lietā neslēpj, ka informācija par dažām epizodēm ir pretīga un veselam prātam grūti aptverama. ASV tiesībsargājošās iestādes šo pedofilu grupējumu uzgāja pēkšņi – tīri sagadīšanās dēļ mazā zēna seksuāla rakstura fotogrāfijas tika atrastas geju pāra drauga datorā. Policija lietu sāka šķetināt, līdz atklāja, kas ir bērna audžuvecāki un kādas šausmas mazajam zēnam bijis jāpiedzīvo.

Viens no homoseksuāļiem – Pēteris Truins – ir Jaunzēlandes pilsonis, tāpēc lietu izskatīja gan ASV, gan Jaunzēlandes tiesa. Gan Truinu, gan Ņūtonu atzina par vainīgiem pedofilijā.  Marks Ņūtons gan tiesā sacīja, ka notikušais esot viens liels pārpratums. „Būt tētim ir liels gods. Būt kopā ar šo bērnu bija vislaimīgākie brīži manā mūžā,” sacīja 42 gadus vecais Ņūtons.

ASV tiesa Markam Ņūtonam piesprieda 40 gadus cietumā. Jaunzēlandes tiesas lēmums attiecībā uz Truinu pagaidām nav zināms, viņš vēl gaida notiesāšanu. Turklāt izmeklēšanas ietvaros aizturēti vēl divi šī geju pāra paziņas, kuriem arī celtas apsūdzības pedofilijā.

Bērns pēc gadiem ilgām morālām un fiziskām ciešanām nogādāts audzināšanā citai amerikāņu ģimenei.

Vadoties no jaunākām ziņām, Krievijas parlamenta apakšnams – Valsts dome – piektdien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru ārvalstu viendzimuma pāriem aizliegts adoptēt Krievijas bērnus,-ziņo spektrs.com/lkr.lv

Dokuments vēl ir jāapstiprina arī augšpalātā un jāparaksta prezidentam Vladimiram Putinam.
Likums Valsts domē tika pieņemts, 444 deputātiem balsojot «par» un nevienam nebalsojot «pret». Likumā noteikts, ka vairāk nekā desmit valstīs Krievijas bāreņus nedrīkstēs adoptēt arī neprecējušies cilvēki.

2015. gadā Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, te notiks dažādi svarīgi pasākumi – gan valsts institūciju, gan sabiedrisku kustību organizēti. To vidū arī Eiropas homoseksuāļu un visādu citu seksa novirzienu pārstāvju (viņus apzīmē ar abreviatūru LGBT) kopā sanākšana. Vērienīgākajos praidos ierodas vienlaikus pat miljons demonstrantu. Un pasākuma norise pirmo reizi bijušās Padomju Savienības teritorijā varētu raisīt zināmu interesi arī par Rīgu. Taču tradicionāli šiem seksa festivāliem seko daudzi konservatīvi heteroseksuāļi un reliģiozi cilvēki, visādi cenšoties traucēt praida norisi. Tajā skaitā mētājas ar olām un kakām, spļaudās, kā arī internetā raksta rupjus komentārus.

Speciāli grozīs Krimināllikumu

Lai nodrošinātu eiropraida patīkamu norisi un tiesiski izolētu tā radikālākos oponentus, Latvijas drošības institūcijas un likumdevēji gatavo attiecīgus grozījumus Krimināllikumā. Proti, ar 78. pantu, kas šobrīd noteic atbildību par nacionālā, etniskā un rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, iecerēts aizsargāt arī seksuālās minoritātes – kriminalizējot tā dēvēto naida runu. Faktiski tas policijai dotu iespēju arestēt, bet tiesām – likt cietumā katru, kas raksta gejus aizvainojošus komentārus internetā.

Līdzšinējā tiesībsargājošo iestāžu praksē gan nav daudzu gadījumu, kad cilvēku diskriminācija patiešām būtu saistīta ar seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti. Tiesībsarga birojs var nosaukt tikai vienu ierosinātu lietu – cietusī ir kāda homoseksuāla persona, kurai pērnā praida laikā iemests ar olu. Bijusi vēl viena sūdzība par to, ka cilvēks nav pieņemts darbā bārā acīs krītoša tetovējuma un it kā seksuālās orientācijas dēļ. Taču homoseksualitāte šajā stāstā liekoties aiz matiem pievilkta. Līdzšinējie sociālie pētījumi neuzrāda, ka Latvijā būtu nozīmīgas problēmas saistībā ar negatīvu attieksmi pret atšķirīgām seksualitātes izpausmēm. Baltijas Sociālo zinātņu institūta savulaik veiktajā pētījumā tikai 0,4% aptaujāto atzinuši, ka izjutuši aizskarošu attieksmi saistībā ar savu seksuālo orientāciju. Savukārt kaimiņos ar homoseksuāļiem dzīvot nevēlētos 43% Latvijas iedzīvotāju, kas tikai par 3% pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju. Daudz vairāk vidējam latvietim nepatīk narkomāni, dzērāji un izbijuši noziedznieki.

Nacionālās drošības jautājums

Tomēr gaidāmā eiropraida dēļ seksuālo minoritāšu jautājums Latvijas politikā šobrīd pacelts nebijušos augstumos. Tas izskatīts Nacionālās drošības padomē, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Iesaistījusies arī Ģenerālprokuratūra. Vēstulē tieslietu ministram ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers novembra beigās aicināja izvērtēt naida runas kriminalizācijas iespēju, starp citu sniedzot šādu pamatojumu: «Saistībā ar Latvijas Republikas prezidentūru Eiropas Savienībā 2015. gadā sagaidāms, ka Rīgā varētu notikt Eiropraids – 2015 (seksuālo minoritāšu plašs, publisks pasākums). Šajā sakarā Latvijā, iespējams, notiks plašaspret minēto pasākumu vērstas akcijas, tajā skaitā dažādas naida izpausmes, ieskaitot aicinājumus uz vardarbību un vardarbības pielietojumu. Uzskatu, ka tiesībsargājošajām iestādēm jau savlaicīgi jāsāk izvērtēt iespējamie riski un pasākumi šādu prettiesisku aktivitāšu mazināšanai.»

Noprotams, ka šī vēstule tapa, jo starp Tieslietu ministriju un geju interešu lobētājiem parlamentā – Ainara Latkovska vadīto Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju – pērn izvērtās tik nopietns konflikts, ka abas puses pat atteicās savā starpā sarunāties. Ministrijas krimināltiesību ekspertus vairs neaicināja uz komisijas sēdēm. Finālā Ģenerālprokuratūras iejaukšanās rezultējās ar ministra Jāņa Bordāna vīzu valsts sekretāram sagatavot Krimināllikumā pieprasītos grozījumus līdz 1. februārim. Taču pašlaik tie iestrēguši Krimināllikuma pastāvīgajā darba grupā. 23. janvārī tā sanāca kopā, bet vienoties ne par ko nespēja, izņemot to, ka jānāk kopā atkal un vēl plašākā ekspertu lokā.

Tādējādi «Tieslietu ministrija šobrīd nevar vēl sniegt viedokli par nepieciešamību noteikt kriminālatbildību par naida kurināšanu pret personām to seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ», ziņo preses dienests.

Privileģētas cilvēktiesības

Ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis nācis klajā ar privātu publisku paziņojumu, ka «naida noziegumu grupas paplašināšanas patiesais mērķis ir sagādāt noteiktas privilēģijas LGTB kopienām». Šo, pēc A. Lūša domām, nepamatoto, privilēģiju, bet pretēji domājošo traktējumā – taisnīgu cilvēktiesību piešķiršanu prasa nodrošināt ietekmīgas starptautiskās institūcijas: Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību, kā arī Eiropas Komisija, kas ir seksuālo minoritāšu organizācijas ILGAEuropa lielākais finansētājs – ap miljons eiro gadā. Komisijas pārstāvniecībā šo dāsnumu skaidro šādi: «Eiropas Komisija ir iesaistīta daudzās aktivitātēs, kuru mērķis ir apkarot homofobiju un seksuālo minoritāšu diskrimināciju, un īsteno visaptverošu politiku pret visu veidu diskrimināciju. Tas ietver arī atbalstu ES līmeņa nevalstisko organizāciju tīkliem, kuri iestājas par vienlīdzīgām iespējām visiem Eiropas iedzīvotājiem.»

Pašlaik viss liecina, ka eiropraida norise Rīgā tiks nodrošināta maksimāli augstā līmenī un olu mešana geju karnevāla virzienā pat domās tiks bargi sodīta.

Naida noziegumi un naida runa pēdējos gados ir ļoti biežs temats Eiropas, pasaules un arī Latvijas medijos. Šīm ziņām ir raksturīga kopīga iezīme – īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība pēc striktākas rīcības šo noziegumu apkarošanā visās valstīs.

Naids sabiedriskajā informatīvajā telpā un starptautiskās politikas dienaskārtībā tiek izcelts tik ļoti, ka līdzinās apzinātai un mērķtiecīgai naida kulta politikas īstenošanai. Naids tiek izcelts un piesaukts pat augstu amatpersonu svinīgajās runās, tai skaitā arī Latvijā. Tā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa savā uzrunā Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas Proklamēšanas 94.gadadienai min jau ļoti konkrētas naida runas izpausmes formas: „politiķis no Saeimas tribīnes, vai sabiedriski aktīvs pilsonis piketā, vai ziņu portāla lasītājs ar vēlmi izteikt savu komentāru”. Tas liecina par spēcīgu politisko spiedienu ne tikai problēmas aktualizēšanai, bet arī vēlamā risinājuma panākšanai par katru cenu.

Naida runa

Naida noziegumi tradicionāli saitīti ar nacionālā, etniskā vai rasu naida kurināšanu. Viens no būtiskiem iemesliem, kādēļ būtu nepieciešams rast stingrāku vēršanos pret naida runu, ir globālās varas elites vēlme nodrošināties pret pasaulē, tai skaitā Eiropā atdzimstošo nacionālismu un cilvēku un nāciju kultūridentitātes apzināšanās tendencēm[1]. Prasība pēc bargākiem sodiem ir daļa no sava veida preventīvās programmas šo tendenču mazināšanai un apslāpēšanai vēl iedīglī, vai arī novirzīšanai pavisam citā gultnē.

Cietums homoseksuālistu pretiniekiem

Tomēr pēdējos gados acīmredzama ir arī cita tendence – prasība iekļaut naida nozieguma definīcijā naida runu, kuras motivējošais faktors bijuši aizspriedumi vai diskriminācija pret personas seksuālo orientāciju, dzimumu, dzimuma identitāti vai tās izpausmēm. Jau šobrīd vairākās Eiropas valstīs naida noziegumi, tai skaitā naida runa saistībā ar personas seksuālo orientāciju ir kriminalizēta.

Ārvalstīs

2012.gada janvārī laikraksts The Telegraph rakstīja par pirmo tiesvedību, kas ierosināta pēc tam, kad Apvienotās Karalistes Kriminālkodeksā tika ņemts vērā naida nozieguma izdarīšanas homofobiskais raksturs („seksuālā orientācija”). Pieciem musulmaņu vīriešiem par anti-gejisku skrejlapu izplatīšanu geju praida laikā Dārbšīrā 2010.gadā draud septiņu gadu cietumsods, ja viņi tiks atzīti par vainīgiem[2]. Horvātijas mācītājam Franjo Jurcevic 2011.gadā tika piespriests trīs mēnešu nosacīts cietumsods par izteikumiem, ko viņš bija paudis savā blogā saistībā ar geju praida izprovocēto vardarbību Belgradā 2010.gadā.[3] Reāli kriminālsodi par nostāšanos pret homoseksuālismu ir tikuši piespriesti arī mācītājiem Norvēģijā un Zviedrijā. Šādi gadījumi Eiropā vairs nav retums.

Vārda brīvība?

Cīņu par vārda brīvību (‘free speech’) pasaulē ir nomainījusi cīņa par naida runu (‘hate speach’), kurai Eiropas ietvarā nav pat vienotas noteiktas definīcijas[4], tādējādi pieļaujot neadekvāti plašas noziedzīga nodarījuma sastāva interpretācijas un soda piemērošanas iespējas. Internetā izteikta nikna komentāra iekļaušana smago noziegumu kategorijā draud pilnībā iznīcināt jau tā novārdzinātās Eiropas demokrātiskās vērtības.

Naida runas kultivēšanai augošā progresijā tiek īstenoti dažādi projekti, uzsāktas kampaņas, ieviestas programmas un atvērts Eiropas Savienības, ārvalstu un privāto fondu finansējums, kā arī izmantota starptautisko organizāciju ietekme (ANO, Eiropas Padome). Naida mega projekts šobrīd tiek ieviests ar tādu jaudu, ka grūti nepiekrist kritiskajam viedoklim par „cīņu pret naida runu” kā instrumentu, kas tiek izmantots, lai ieviestu vispārēju politkorektumu globālā līmenī.

Latvijā: Kriminālsoda piemērošana homoseksuālisma aizsargāšanai

Valstīs (tai skaitā Latvijā), kuras līdz šim pretojušās naida noziegumu grupas paplašināšanai, privilēģijas sabiedrības grupai ar noteiktiem seksuālās uzvedības paradumiem tiek mēģināts panāk ar vāji maskētu viltību – diskriminācija personas seksuālās orientācijas dēļ tiek iekļauta vienā paketē ar diskrimināciju personas vecuma, īpašo vajadzību un citu pazīmju dēļ. Vēlamie grozījumi valstu krimināllikumos tiek izdarīti, paplašinot naida noziegumu grupu vienlaikus ar vairākām „naida izpausmēm”, par ķīlniekiem saņemot sociāli mazaizsargātās grupas – pensionārus, invalīdus, grūtnieces.

Pārspīlētās rūpes par kādas šauras, bet ietekmīgas sabiedrības grupas psihoemocionālo komfortu neatbilst normālas sabiedrības morāles un ētikas normām. Līdz šim ne reizi nav dzirdēts, ka kāda pensionāru, invalīdu vai grūtnieču atbalsta organizācija būtu izvirzījusi prasību par kriminālsoda piemērošanu par internetā izteiktiem naidīgiem komentāriem.

Cits akcents

Patiesi pilsoniskas sabiedrības īsteni cienīga rīcība būtu milzīgās sociālās nevienlīdzības radītās nabadzības, nelīdztiesības, atstumtības un cita veida diskriminācijas novēršana.

Attiecībā uz ksenofobiju un homofobiju ir ļoti būtiski ievērot samērīgumu, jo pretējā gadījumā tiek apdraudētas gan pamattautas, gan heteroseksuālo cilvēku tiesības. LGBT kopienu interešu aizstāvība pēdējā desmitgadē pasaulē šo samērīgumu ir zaudējusi, pāraugot globālā politiskā pārliecībā, kurai sabiedrības morāle, kā to atzinis Eiropas Parlaments, vairs nav šķērslis, ar ko būtu jārēķinās[5].

Avoti:

1. Peter Deulund ”The Impact of the New Nationalism and Identity Politics on Cultural Policy-making in Europe and Beyond”(2011).
   1. ILGA-Europe’s submission to EC 2011 Progress Report-Croatia.
2. The Council of Europe manual on “Hate Speech” (2009).
3. Eiropas Parlamenta 2012. gada 24. maija rezolūcija par homofobijas apkarošanu Eiropā.

2.        The Telegraph „Muslims posted ‘nasty and frightening’ anti-gay leaflets demanding homosexuals ‘turn or burn’” (2012.gada 10.janvāris).

Par naida kurinātājiem Latvijā 

Pēc īsas, bet intensīvas informatīvās kampaņas šā gada rudenī naida noziegumu problēma Latvijā tiek uzskatīta par pietiekami aktualizētu un tiktāl sabiezinātu, lai novembrī Saeimas Aizsardzības, tieslietu un korupcijas novēršanas komisija uzdotu Tieslietu ministrijai apsvērt grozījumu izdarīšanas nepieciešamību Krimināllikuma 78.pantā (nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana), aicinot attiecināt šo pantu uz „plašākām naida izpausmēm” (piemēram, tādām, kas vērstas uz naida kurināšanu pret pensionāriem, invalīdiem un citām sabiedrības grupām). Augstas valsts amatpersonas medijos arī precizē šīs citas grupas kā „homoseksuālistus” un „trešās pasaules valstu nelikumīgos migrantus”.

Vēl tikai pirms gada, izvērtējot ANO rekomendācijas, kas pieprasīja veikt uzlabojumus tiesību aktos saistībā ar naida noziegumiem, Latvija savā oficiālajā viedoklī pauda nostāju, ka Krimināllikums un citi likumi paredz pietiekamu regulējumu rasisma un naida noziegumu apkarošanas jomā Latvijā, un papildu pasākumi vai izmaiņas likumdošanā nav nepieciešamas[1]. Minētajā Latvijas viedoklī tika norādīts arī, ka sabiedrībā nav notikušas diskusijas par tādu jautājumu kā naida runas, kas vērsta pret personas „seksuālo orientāciju” vai „dzimuma identitāti”, atzīšanu par naida noziegumu (iekļaušanu naida nozieguma definīcijā), un attiecīgas izmaiņas likumdošanā netiek plānotas.

Tomēr šī brīža notikumu attīstība liecina par darbu un vārdu nesaskaņotību valsts politikā, kā arī rīcības neatbilstību reālajai situācijai. Latvijā nekad nav ticis ziņots par vardarbību, kas vērsta pret homoseksuālām vai transseksuālām personām kā tādām. Turklāt pēdējos gados ir izdevies nacionālā, etniskā un rasu naida gadījumu skaitu ierobežot[1]. Taču tieši tas, kā izrādās, nepatīk starptautiskajām organizācijām. Eiropas Padomes Komisijas pret rasismu un neiecietību ziņojumā par Latviju izteikts aizrādījums, ka laikā no 2007.-2011.gadam Latvijā ievērojami samazinājies par 78.panta pārkāpšanu ierosināto lietu skaits.[2] Aizrādījums šoreiz ir ticis labi sadzirdēts, un šā gada pirmajā pusgadā vien ierosināts jau divreiz vairāk krimināllietu nekā 2011.gadā kopā – 15 krimināllietas. Gandrīz visi šie kriminālprocesi ierosināti par rakstiem vai komentāriem internetā. Tomēr šo noziegumu īpatsvars uz kopējā Latvijā izdarīto noziegumu fona (tai skaitā smago noziegumu) ir nesamērīgs salīdzinājumā ar tam piešķirto politisko nozīmīgumu.

Kamēr Tieslietu ministrija vēl tikai tiek aicināta apsvērt attiecīgu grozījumu sagatavošanu, vairāku organizāciju apziņā tas jau ir noticis fakts. Ar ASV vēstniecības un LBGT (lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu) un viņu draugu apvienības „Mozaīka” atbalstu 2012.gadā izveidota interneta vietne naidanoziegums.lv, kurā tiek aicināts ziņot par naida noziegumiem, uzsverot, ka „naida izpausmes ir aizliegtas ar likumu!”, kā arī norādīts, ka naida nozieguma pamats var būt rase, tautiskā piederība, reliģiskā piederība, seksuālā orientācija vai dzimumu identitāte, invaliditāte, sociālā piederība un dzimums. Pēc līdzvērtīga principa par naida noziegumiem savā mājas lapā aicina ziņot arī Latvijas Cilvēktiesību centrs.

„Naida izpausmes” ir līdz šim nebijis (jauns) termins Latvijas Krimināllikumā, toties, kā redzams, labi iesakņojies naida noziegumu lobijorganizāciju leksikā Latvijā. Zīmīgi, ka tieši šis termins tiek lietots Saeimas atbildīgās komisijas vēstulē Tieslietu ministrijai, kas vedina domāt, ka arī Latvijā naida noziegumu grupas paplašināšanas patiesais mērķis ir sagādāt noteiktas privilēģijas LGBT kopienām. Šā gada septembrī tika pieņemta jauna ES direktīva par noziegumos cietušo aizsardzību, paredzot īpašu aizsardzību upuriem, kuri cietuši no noziegumiem, kuru motivējošais faktors bijuši aizspriedumi vai diskriminācija saistībā ar upura seksuālo orientāciju, dzimumu, dzimuma identitāti vai tās izpausmēm.[3] Jaunā direktīva ir pirmais starptautiskais likumdošanas akts, kas attiecas uz dzimuma izpausmēm, iekļaujot visas transdzimuma un dažādu dzimumu personas, kā arī pārstāvot visus indivīdus, kuri nepauž savu dzimumu stereotipiem atbilstošā veidā.

Pēc panākumiem jaunās direktīvas pieņemšanā Eiropā ietekmīgākā LGBT lobijorganizācija ILGA-Europa kā nākamo mērķi definējusi naida nozieguma definīcijas uzlabošanu Eiropas Savienības likumdošanā: ”Pašlaik ES normatīvie akti neiekļauj homofobiju un transfobiju naida nozieguma definīcijā, un ir pienācis laiks precizēt ES likumus un nodrošināt, ka šie iemesli par tādiem tiek atzīti”. Svarīgi, ka ILGA-Europa galvenais finansētājs ir Eiropas Komisija (~ 1 miljons eiro piešķīrums gadā).

Ksenofobijas un homofobijas karā ignorēti un diskriminēti tā arī paliek tie 97% Latvijas iedzīvotāju, kuri uzskata, ka Latvijas lielākā problēma ir nabadzība, un vēl jo vairāk tie 30% iedzīvotāju, kuriem pietrūkst līdzekļu, lai iegādātos apģērbu. Latvijai kā valstij, kurā ir vislielākā sociālā nevienlīdzība Eiropas Savienībā un zemākie izdevumi sociālajai aizsardzībai, kā valstij, kurā lielai iedzīvotāju nav iespējams apmierināt pašas nepieciešamākās dzīves pamatvajadzības, šāda ignorance var izrādīties liktenīga. Pašreiz ieturētais virziens ir bīstami nihilistisks – tā vietā, lai operatīvi risinātu patiesi samilzušas sociālekonomiskas problēmas, tiek lemts par jaunu papildu problēmu radīšanu, kuru sekas nākotnē ir grūti aptveramas.

Avoti: 

1. Latvijas Republikas rakstiskais viedoklis par ANO Vispārējā periodiskā pārskata ietvaros 2011.gada 5.maijā saņemtajām rekomendācijām.
2. Eiropas Padomes Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) Ceturtā posma ziņojums par Latviju (2011.gada 9.decembris).
3. Eiropas Parlamenta un Padomes „Direktīva, ar ko nosaka noziedzīgos nodarījumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimuma standartus” (2012.gada 12.septembris).

Dievkalpojumā starp vairākiem spīkeriem runāja arī Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps. -ziņo spektrs.com/Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrs

“Sākumā es gribu pateikties visiem, kuri interneta vidē un jebkādā citā veidā nostājāties pret praidu un tā ideoloģijas uzspiešanu Latvijā,” dievkalpojumā teica arhibīskaps Stankevičs. “Vienīgi no manas puses ir lūgums darīt to bez agresijas un cilvēka cieņai atbilstošā veidā. Divkāršu pateicību vēlos izteikt tiem, kuri to darīja ne tikai emocionāli, bet arī ar racionāli un zinātniski pamatotiem argumentiem.

Pats homoseksuālisms kā tāds ir jānošķir no tā ideoloģijas aizstāvības un iepludināšanas sabiedrībā,” teica arhibīskaps.

Garīdznieks uzsvēra, ka baznīca ir pret agresiju attiecībā uz homoseksuālām personām un šāda dzīves veida propagandētājiem, jo tas ir pretrunā ar tuvākmīlestības bausli, kurā Kristus aicina mīlēt savus ienaidniekus.

“Jebkāda agresija pret homoseksuālām personām dod iespēju geju ideoloģijas aizstāvjiem pavērst pret mums valsts likumus un visu Eiropas Savienības (ES) represīvo un propagandas aparātu. Mums ir jāapzinās, ka praida ideoloģija – tā ir nāves civilizācijas ofensīva,” uzsvēra Stankevičs.

“Tad, kad sākas lepošanās ar šo grēku un mēģinājumi uzspiest sabiedrībai viedokli, ka tas ir kaut kas normāls, ka tā ir gluži vienkārši viena no cilvēku kopdzīves alternatīvām, tas kļūst par ļoti nopietnu apdraudējumu visai sabiedrībai, jo tā ir nāves civilizācijas legalizācija un ofensīva. Pie tam, tas tiek darīts, piesedzoties ar cilvēktiesībām un iztēlojot sevi par upuriem. Visi, kuri nepiekrīt šai ideoloģijai, tiek pasludināti par cilvēku nīdējiem jeb homofobiem,” sacīja garīdznieks.

“Tiek mēģināts nostādīt savu uzskatu pretiniekus ārpus likuma un iesēdināt viņus cietumā. Diemžēl šī ideoloģija ir iracionāla, tā ir pretrunā ar veselo saprātu, dabisko un Dieva likumu. Diemžēl šis neprāts ir uzvarējis vairākās ES valstīs, un to tiek mēģināts uzspiest arī Latvijai, pie tam iztēlojot to kā augstāko cilvēktiesību un civilizācijas sasniegumu,” skaidroja Stankevičs.

“Mēs esam šeit, lai lūgtu Dievu, lai Viņš pasargā Latviju no šī neprāta uzvaras, jo tas ir pretrunā ar mūsu gadu simtiem piekoptajām vērtībām, ar mūsu paražu tiesībām, ar mūsu nācijas izdzīvošanas nepieciešamību. Mēs nevaram apliecināt arvien no jauna un dziedāt: “Dievs svētī Latviju!”, un tai pat laikā atbalstīt un propagandēt grēku, kas sauc pēc atriebības uz debesīm,” norādīja arhibīskaps.

Viņš atzina, ka cilvēks, kuram ir šī nosliece, kas bieži vien ir radusies bez viņa līdzdalības un vainas, ir pelnījis līdzjūtību un atbalstu, tomēr šāds cilvēks ir aicināts uz dzīvi šķīstībā. Protams, ka šis izaicinājums viņam vienlaikus var būt smags krusts, bet šķīstība ir iespējama arī homoseksualitātes tieksmju gadījumā.

“Ja cilvēks paklūp un piekāpjas šai tendencei, bet ar to nelepojas publiski, tad mēs to varam saprast, un šai gadījumā sabiedrība un baznīca ir atvērta uz šo cilvēku un ir gatava sniegt viņam palīdzīgu roku, sniegt visa veida iespējamo atbalstu. Ja viņš cīnās un meklē problēmas risinājumu, tad šis cilvēks ir pelnījis divkāršu cieņu,” savā uzrunā sacīja arhibīskaps.

Rezumējot Stankevičs sacīja, ka vēlas vērsties pie visiem praida ideoloģijas aizstāvjiem – “gan atklātajiem, gan tiem, kas pa kluso to atbalsta” un teikt: “arī jums ir cerība! Arī jūs Dieva spēkā varat sakārtot savu dzīvi un sākt normālas, cilvēciskas attiecības ar pretējo dzimumu un dibināt normālu ģimeni. Tas nav viegli, tas ir izaicinājums, tas var būt liels krusts jums, bet mēs, kristieši, un arī pārējā sabiedrība vēlamies jums palīdzēt atgriezties normālā dzīvē”.

“Ierodoties baznīcā, mēs noskaidrojām, ka deviņi logi baznīcas ēkā, kā arī divas gadsimtu vecas vitrāžas bija izsistas ar akmeņiem,” – apgalvo baznīcas „Mars Hill” mācītājs Tims Smits (Tim Smith).
Kaitējums novērtēts vairāku tūkstošu dolāru apmērā.
Vandāļi nosūtījuši e-pastu uz vietējo televīzijas staciju KOIN-TV, kurā savu huligānisko rīcību paskaidrojuši, ka tādā veidā reaģējuši baznīcas nostājā pret homoseksuāļiem.

Draudzes locekļi apgalvo, ka ievērojot “Bībeles uzskatu par homoseksualitāti.”

Savukārt liecinieki pastāstīja policijai, ka apmēram 02:30 pie baznīcas redzējuši, kā seši jaunekļi melnās maskās bēguši no nozieguma vietas.
“Incidents mūs ir satraucis, jo draudzes mācītāji cenšas uzlabot attiecībās ar homoseksuāļiem. Kaut arī homoseksuālisti izsituši logus un atbaidījuši dievlūdzējus, mēs nekādā ziņā nevēlam viņiem ļauna” – teica Smits.