Raksta autors Kārlis Krēsliņš- Dienesta NBS (atv.) ģenerālis. Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory No 2006.gada – Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory)

Es gribētu izteikt savu viedokli un dot lasītājiem dažus argumentus diskusijām. Domāju, vajag saprast esošo situāciju un tad izteikties par vai pret bēgļu uzņemšanu Latvijā.

1)    Latvijā jau ir un tiek uzņemti bēgļi. Latvijā ir izveidojies procentuāli viens no lielākajiem pirmās paaudzes imigrantu skaitiem ES valstu vidū (pēc Eurostat datiem 2008. gadā Latvijā ~14% no valsts iedzīvotājiem dzimuši ārpus ES valstīm). Tas ir ~280 000 cilvēku.

2)    Eiropas valstīs musulmaņu skaits desmit gados ir apmēram dubultojies. 2005. gadā bija ~15 miljonu un 2015. gadā tuvu 30 miljoniem vai 10% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tam iemesli ir maza dzimstība Eiropas valstu pamatnācijās, liela dzimstība musulmaņu ģimenēs, imigrācija.

3)    Ļoti spilgts piemērs ir Zviedrija, kur 2005. gadā bija ~4% musulmaņu un tagad to skaits ir 18,4% no Zviedrijas iedzīvotāju skaita.

4)    Vācijas kanclere izteica viedokli, ka sabiedrības integrācija nav notikusi atbilstoši plānotajam sižetam. Kādā starptautiskajā seminārā Vācijas ģenerālis pateica, ka Vācijā ir reģioni, kur darbojas šariata likumi. Parasti jau tiek uzskatīts, ka Vācijas policija, atšķirībā no daudzām citām valstīm, spēj kontrolēt kārtību valstī. Otra atziņa, ka Vācijā ir skolas, kur apmācība notiek valsts valodā, kopā mācās kristiešu un musulmaņu bērni, bet daudzi kristiešu bērni negrib mācīties kopā. Tas mani šokēja, pārsteidza.

5)    Latvijā sadzīvot savā starpā kristiešiem ir elementārā aritmētika. Sadzīvot ar musulmaņiem ir augstākā matemātika. Vai mēs esam apguvuši elementāro aritmētiku? Kādreiz lasot lekciju Baltijas aizsardzības koledžā pateicu, ka musulmaņu skaits 10 gados būtiski palielinājies gandrīz par 15 miljoniem. Turcijas pulkvedis man uzdeva jautājumu: “Ģenerāļa kungs, Jūs uzskatāt musulmaņus par draudiem ES un Baltijas valstīm?”

Mana atbilde bija – mēs esam dažādi. Mēs dažādi saprotam jēdzienus, kas ir labi un kas ir slikti. Ja musulmaņi karikatūras, kādu laiku atpakaļ Dānijā, nesen Francija, uzskata par lielu var teikt nāves grēku, tad kristieši tā neuzskata. Toties, kad griež cilvēkiem galvas un to demonstrē pa TV, pat dažreiz pavadot ar cūkas kviecējiem – uzskata par normālu situāciju, jo tie tak ir neticīgie vai nepareizas ticības.

Kristiešu nogalināšana Etiopijā foto: barenakedislam.com

Es nesaku, kas ir pareizi un kas nav pareizi, bet savā valstī gribētos dzīvot pēc mums pieņemtām tradīcijām. Savā laikā kristieši arī karoja ticības vārdā arī savā starpā, bet tagad diskutē un strīdas, bet ne jau nogalina. Tādēļ es to saucu par elementāro matemātiku, bet sadzīvot rast kopējo sapratni, kas ir labi un kas ir slikti, ar musulmaņiem, kas paši cīnās nopietni savā starpā sunīti un šiiti ir augstākā matemātika.

6)    Drošības jautājumi. Tur ir vairāki aspekti, bet es gribu, atsaucoties uz starptautiskajā seminārā prezentētiem datiem, atzīmēt veselības problēmas. Piemēram, tiek atzīmēts, ka Āfrikas dienvidos ~40% slimo ar HIV/AIDS, bet no tiem, kas atnāca uz pārbaudi, ~90% bija inficēti. Tas ir no ANO programmas pārbaudes datiem. Es pieļauju, ka viņiem tās slimības attīstās citādāk nekā latviešiem.

7)    Vai nevajadzētu padomāt par cilvēku tiesībām? Ja man liktu izvēlēties doties bēgļu gaitās uz Āfriku, Tuvajiem Austrumiem vai uz Sibīriju – Amūras apgabalu, Tigdas rajonu, kur bijām 1949. gadā izsūtīti, es izvēlētos Sibīriju. Kādēļ? Klimats un vietējo cilvēku mentalitāte man ir daudz tuvāka. Es lasīju lekciju Baltijas koledžā, pasakot par musulmaņu skaita straujo pieaugumu ES, un Turcijas pulkvedis man uzdeva jautājumu:” Vai es esmu pret musulmaņiem?” Es atbildēju, ka nē, bet mēs esam dažādi. Dānijā karikatūra izsauca Dānijas vēstniecību demolēšanu daudzās musulmaņu valstīs. Nesen notikumi Francijā, piemēru ir daudz. Vienlaikus dažās valstīs tiek rādīta galvu nogriešana kristiešiem, kas pavadīta ar cūkas kviecieniem. Komentāri skan, ka tie nav ticīgi un tādēļ tas ir normāli. Domāju, mēs dažādi saprotam to, kas ir labi un kas ir slikti. Gribētos Latvijā saglabāt mūsu sapratni par labo un slikto.

8)    Vai nevajadzētu palīdzēt bēgļiem iekārtoties viņiem ierastajā vidē? Āfrikā ir maz apdzīvota. Tās teritorijā var izvietot visu ES un ASV. ES, ieskaitot Latviju, vajag palīdzēt bēgļiem, tikai šie jautājumi ir detalizēti jāpēta, kā un kādā veidā palīdzēt.

9)    Ir izteikti loģiski pamatoti priekšlikumi, ka vajag skatīt bēgļu rašanās iemeslus. Tas izskatās loģiski. Žēl, ka tas netiek detalizētāk apspriests ES un arī Latvijā.

Es neesmu pret vienas vai otras ticības vai tautības pārstāvjiem. Piemēram, manai vidējai māsai vīrs bija no Ukrainas, tāpat kā mana sieva. Vecākās māsas mazdēls apprecējās ar skaistu tumšādainu meiteni no Dominikas republikas un viņiem ir jauka meitiņa. Mēs redzam daudzus ļoti skaistus cilvēkus, kuru vecāki ir nākuši no dažādiem kontinentiem.

Ļoti nepareizi salīdzināt ir bēgļu problēmu ar NATO jautājumiem. Mēs, neiedalot 2% no IKP aizsardzībai, nepildām savas saistības ar NATO. To būtu vietā teikt, bet ne jau bēgļu jautājums. Tas arī ir jautājums, kas būtu detalizētāk jāpaskaidro sabiedrībai. Viens piemērs. Iekšlietu ministrija (IeM) likvidēja Policijas akadēmiju, tagad tiek atzīts, ka tā bija kļūda. Tagad IeM maksā Stradiņu universitātei (LSU) par policistu gatavošanu. LSU ir veidota un paredzēta mediķu sagatavošanai. Vai tā nauda nevarētu būt aizsardzības budžetā? Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) var izveidot fakultāti, kur mācītu policistus. Kādreiz NAA bija Robežsargu fakultāte. Tādu jautājumu ir daudz, bet par tiem vajag diskutēt un galvenais darīt.

Es jau vairāk iniciēju jautājumus, kurus varētu apspriest un izvērtēt. Šeit nav skarti daudzi citi jautājumi, kā, piemēram, bēgļu ģimeņu apvienošanās, cik ilgi tas turpināsies, jo naivi domāt, ka tas ir vienreizējs pasākums, cik tas izmaksās utt.? Šie jautājumi ir svarīgi, būtiski, kuri detalizētāk jāapspriež vismaz Saeimā un plašsaziņas līdzekļos. Vajadzības gadījumā, ja veidojas pretēji viedokļi, jāorganizē referendums, jo Latvijas iedzīvotājiem būs jārealizē šie lēmumi.

Latvijā ir problēma ar tiesību un atbildības sabalansētību. Mēs atceramies daudzus kļūdainus vai necaurspīdīgus lēmumus, kas nesuši daudzu miljonu zaudējumus Latvijai. Vai ir zināmi atbildīgie, vai viņi ir saukti pie atbildības? Panākumiem ir daudz autoru, bet kļūdas ir bārenītes. Negribētu piedzīvot jaunu kļūdu — bārenīšu radīšanu.

Līdzīga ziņa

Tēvijas sargi un Nacionālā Apvienība aicina piedalīties protesta akcijā pret bēgļu uzņemšanu Latvijā

Piespiedu imigrantu uzņemšana rada etnokulturālos, demokrātijas un drošības riskus

Bēgļi vai ekonomiskajie migranti? Jānis Dombrava: Eiropas mēroga muļķošana 

Jautājums:

Atbilde: spektrs.com uzskata, ka nevienam nav tiesības atņemt citam dzīvību, taču svarīgāk par to, neaizmirst: „Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīga dzīvība, kas ticat Dieva Dēla Vārdam.” (Jāņa 1.vēst. 5:11)

Situācijā ar Sīriju problēma ir tajā, ka no vienas puses nedrīkst pieļaut, ka pārkāpums (ķīmisko ieroču pielietošana) nav nosodīts un nav pielietots taisnīgs sods, taču no otras puses kā panākt, lai taisnīgs sods notiktu ārpolitiskajā līmenī. Lai izprastu situāciju spektrs.com konsultē Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš.

Par Kārli Krēsliņu

Latvijas armijas atvaļinātais brigādes ģenerālis, zinātnieks un Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš izdevis grāmatu “Gods kalpot Latvijai”. Tajā viņš īsumā pastāsta par sevi un savu ģimeni, jaunību un dienestu padomju armijā, bet lielāko daļu grāmatas velta Latvijas armijas izveidei un attīstībai, uz to raugoties no sava redzesloka, piedzīvotā un savu sagatavoto dokumentu pozīcijām.

Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš ir autors un autoru kolektīvu dalībnieks apmēram 90 dažādu zinātnisko pētījumu un rakstu par radiolokācijas problēmām, pirmkārt, par platjoslas antenu sistēmām, par NBS izveides un attīstības problēmām, par NBS vietu Latvijas drošības sistēmā, par militārās izglītības jautājumiem. Zinātniskā žurnāla par drošību un aizsardzību „Militārais Apskats” redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs.

Par situāciju Sīrijā

IEVADS. Pat Hitlers II. pasaules kara laikā nelietoja ķīmiskos ieročus. Kādēļ? Es domāju, viņš baidījās no sekām. Gandrīz vai gadsimtu mūsu civilizētā pasaule ķīmisko ieroču pielietošanu uzskata par aizliegtu. 20.gadsimtā, ja kāda valsts pārkāptu šo aizliegumu, ar lielu varbūtību un bez īpašas valstu savstarpējās saskaņošanas, tā tiktu iznīcināta. Tagad starptautiskā vide no tiesiskā viedokļa tiek pilnveidota ar  starptautiskiem līgumiem, vienošanām utt. No pirmā skata tas šķiet labi.

Bet tas ir labi tikai daļēji, jo tagad ir tik daudz noteikumu, ierobežojumu, ka reāli valsts vadītājiem ir “sasietas rokas”. Jebkāda nozieguma izmeklēšana var vilkties gadiem ilgi. Ja Krievijā ir politiķi, kuri neuzskata par pierādītu faktu, ka Katiņā Polijas virsniekus nogalināja PSRS NKVD, tad var iedomāties, cik laika vajadzētu izmeklēt kādu noziegumu Āfrikā, piemēram, Sīrijā, kur vaininieki vēlētos veikto noziegumu noslēpt.

ANO ir starptautiska organizācija, kurā, pirmkārt, pieņemot kādu lēmumu, kas neapmierinātu Drošības padomes valstis, praktiski nebūtu iespējams. Otrkārt, ANO organizācijai praktiski nav savu spēku struktūru. Domāju, nākotnē NATO varētu pildīt šādu funkciju.

PROBLĒMA. Mēģināsim paši sev atbildēt ar 21.gadsimta skatpunktu: „Vai vienmēr var diplomātiskā sarunu ceļā piespiest ikvienu valsti, nelietot ķīmiskos ieročus?” Es domāju, nē.

Izejas dati:

Sīrija nav noliegusi ķīmisko ieroču esamību valstī un ir atteikusies parakstīt konvenciju par to nepielietošanu.

Praktiski neviens nenoliedz ķīmisko ieroču pielietošanas faktu Sīrijā.

Parasti katra valsts atbild par ieroču un itsevišķi masu iznīcināšanas ieroču (MII) glabāšanas drošību savā teritorijā un to pielietošanas nepieļaušanu.

Opozīcijas spēki nav vienoti un ir ļoti dažādi un morāli gatavi pielietot MII, ja būtu tāda iespēja jeb nepieciešamība.

ANO ir grūti pieņemt pat loģiski pamatotus lēmumus, jo lielvalstīm ir dažādas intereses.

Cik ilgi civilizēta sabiedrība var ciest jebkādu morāles, cilvēktiesību un pat dzīvības normu pārkāpšanu? ASV novilka „sarkano līniju” ķīmisko ieroču pielietošanā.

Kā ASV, Francijas un Lielbritānijas vadītāji zina, kuri pielietojuši ķīmiskos ieročus? Ir veikta arī Sīrijas valsts vadības sarunu noklausīšanās. Tas juridiski nav korekti, bet ievieš skaidrību. Sīrijas prezidenta brālis, kas ir Sīrijas armijas ģenerālis un skaitās otrais ietekmīgākais cilvēks valstī, dusmās sašāvis savu radinieci.

PROBLĒMAS, RISINĀJUMI.

Nedarīt neko, vai arī veikt izmeklēšanu un mēģināt saskaņot viedokļus, lai pieņemtu ANO Drošības padomes rezolūciju. Tas var aizņemt daudzus gadus, bet pasaule saņems skaidru signālu, ka MII, piemēram, ķīmiskos ieročus var pielietot un seku nebūs.

Pielietot raķešu „punktveida” uzbrukumu vienai no konfliktā iesaistītajām pusēm. Pieļaujot kļūdu un sodot neīsto pusi, kura nav pielietojusi ķīmiskos ieročus. Slikti, bet tikai daļēji, jo pasaules valstīm un tās varām būtu skaidrs signāls, ka neviens nepaliks nesodīts, ja pielietos MII un šajā gadījumā – ķīmiskos ieročus.

Liela varbūtība, ka raķetes tiks pielietotas uzbrukuma vaininiekiem. Tas notiks tuvakajās dienās un tikai daļēji sasniegs politiķu deklarēto mērķi – nepieļaut nevainīgu cilvēku nogalināšanu.

Būtu nepieciešams sūtīt ANO miera ieviešanas spēkus, kas varētu uz vietas, valstī mēģināt novērst cilvēku nogalināšanu. Tas izriet no cilvēciskās loģikas, bet tā jau nesakrīt ar politisko loģiku. Tādu spēku praktiski nav un praktiski neviens negribēs tajā piedalīties. Tādēļ tāda lēmuma nebūs.