Vēstules autors Juris Kravalis, taču sarakstē ar autoru, kuru spektrs redakcija uzskatīja par Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāju, izrādījās, ka ar bankas darboni nav nekāda sakara. Tas acīmredzot ir pseidonīms. Kā paskaidroja autors, tad viņš esot krievu tautības cilvēks. Dievs esot uzrunājis vērsties ar brīdinājumu latviešu tautai. Par cik zināšanas latviešu valodā neesot, vēstule tika pārtulkota. Vēstule, kā paskaidroja autors, tikusi nosūtīta 80 latviešu draudzēm Latvijā. 

Jāpiebilst, ka sazinoties ar vēstules autoru, lai veiktu precizējumus un noskaidrotu faktus, attiecībā par kādu „melu vēsturi” un „latviešu patiesību” vai „Dieva brīdinājumiem” ir runa, lai pilnvērtīgi varētu atbildēt uz izteiktiem pieņēmumiem, vai arī „Dieva brīdinājumiem” un salīdzināt ar vēsturiskiem vai Bībeliskiem avotiem, tad vēstules autors atbildēja, ka viņam nav ko pievienot un aicinājis lūgt Dievu, lai Viņš atklāj. Tāpēc spektrs publiski izsaka Jurim pateicību par lūgšanu un sniedz atbildi.

Cik šajā vēstījumā latviešu tautai ir „brīdinājums no Dieva” un cik no aizvainota krievu tautības cilvēka, spriediet paši. Taču SPEKTRS patur tiesības komentēt vēstules saturu, kā to arī bija aicinājis vēstules autors.

„Juris Kravalis” uzskata, ka Latvijai būs jāpieņem lēmumi, kuri izlems tās nākotni. Tāpēc aicinot atteikties no nacionālisma ar nosaukumu „latviešu patiesība”, kas spēcīgi iesakņojusies mūsu sabiedrībā un pat Kristus miesā. Juris Kravalis saka: „Paliekot vienaldzīgam pret šo grēku, mēs ļaujam lāstam un nāvei valdīt pār šo zemi. Dievs ir licis mums piepildīt Viņa prātu uz šīs zemes un šajā tautā un par tiem procesiem, kas norisinās šajā tautā, Dievs prasīs atbildību no draudzes un tiem kalpotājiem, kurus Viņš aicinājis nest Dieva Vārdu šai tautai.”

„Juris Kravalis” balstās Bībeles Vecās Derības vēstījumā. Tajā teikts, ka Dievs ar kalpa starpniecību vērsies pie tautas, kas jāpamāca un jābrīdina Dieva Vārdā. “Kad Es saku bezdievim: tev jāmirst! – un tu to nepamāci un nebrīdini, lai bezdievis atgrieztos no sava ļaunā ceļa un tas paliktu dzīvs, tad bezdievis gan nomirs savos grēkos, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas. Bet, kad tu bezdievi būsi pamācījis un viņš tomēr neatstājas no savas bezdievības un sava ļaunā ceļa, tad viņš nomirs savos grēkos, bet tu izglābsi savu dzīvību. Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu un Es nostāšos pret viņu, viņš mirs. Kad tu viņu nebūsi pamācījis, viņš nomirs savos grēkos. Viņa taisnību, ko tas darījis, vairs nepieminēs. Bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas. Bet, kad tu pamācīsi taisno negrēkot un viņš negrēkos, tad viņš paliks dzīvs, tādēļ, ka pieņēma pamācību, un tu būsi izglābis savu dzīvību.”  (Ecehiēla 3:16 21)

Kopīgā un individuālā svētība vai lāsts 

J: Lasot Bībeli, redzam, ka Dievs attiecas pret katru tautu kā vienu veselu. Tauta var saņemt kopēju svētību, bet tā var saņemt arī kopēju nosodījumu un sodu. To ļoti labi ilustrē pravieša Jeremijas grāmata no 46. līdz 51.nodaļai un pravieša Amosa grāmatas 1. un 2. nodaļa. Šāda attieksme pret tautu kā vienu veselu ir pretrunā humānismam, jo no cilvēkiem ļoti bieži var dzirdēt, ka nav sliktas tautas, ir tikai slikti cilvēki katrā no tautām. Bet cilvēka skatupunkts nav patiesība. Pirmkārt, tāpēc, ka ir pretrunā Dieva Vārdam. Un otrkārt, izvēlēties starp labo un slikto cilvēki var izvēlēties ne tikai individuāli, bet arī kopā. Visa tauta var būt iesaistīta kādā konkrētā grēkā –[„latviešu patiesība”].  Tas nozīmē, ka tauta var saņemt vienu kopēju sodu.

Vēsturiskās mācības: Cariskā Krievija: Tas labi redzams Cariskās Krievijas piemērā, kur lielais vairums cilvēku atsacījās no Dieva gribas un vadības savā dzīvē, kā rezultātā, tautas, kas apdzīvoja šo valsti, piedzīvoja I Pasaules karu, pēc tam – pilsoņu karu, masveida politiskās represijas un vēl vienu pasaules karu.

SPEKTRS: Arī mūsdienu Krievijā joprojām lielais vairums cilvēku atsakās no Dieva gribas un vadības savā dzīvē. Ārī mūsdienu Krievijā piekopj represijas politiskā līmenī paši pret saviem tautiešiem. Vienalga kāda opozīcijas aktivitāte arī nenotiktu, Krievijas prezidenta Putina padotie panāks visu, lai tās apslāpētu, pat politiskos darboņus – deputātus iesēdinot cietumos. Par ko? Gan jau vienmēr atradīsies iemesls par ko. Vai arī, jebkādas tautas pretestības spēku līderiem atņemt brīvību. Piemēram,  „Pussy Riot”, jā, jāpiekrīt, ka pretestības metodei izvēlētā vieta baznīcā, nebija no tām labākajām, taču dziesmas saturs bija lūgšana Dievmātei, kur gan to dziedāt, ja ne baznīcā? Vai meitenes bijušas pelnījušas 2 gadus cietumsoda? Nē, administratīvais pārkāpums-noteikti, samaksājot naudas sodu, taču vai bija iemesls sodīt krimināli? Diez vai… Vai patiesi tika aizskartas kristiešu jūtas, dziedot lūgšanu Dievmātei, par to, lai viņa „novāc” Putinu? Kaut gan neskaitāmu reižu vairāk  ir gadījumu Krievijā, kad patiesi tiek aizskartas kristiešu jūtas, bet tās netiek aizstāvētas!.. Visticamāk šādā veidā tika aizskartas tieši politiskās, proti, Putina goda jūtas.

 J: Vācija: Tāpat uzskatāms piemērs ir Vācija 30. un 40.gados. 1945.gadā visa Vācija bija sagrauta. Vācieši kā tauta cieta politisku, ekonomisku krahu un zaudēja karā. Miljoniem cilvēku gāja bojā. Miljoni nokļuva nežēlīgā gūstā. Daudzi cilvēki zaudēja piederīgos, savu veselību un īpašumu. Desmitiem tūkstošu vācu sieviešu tika izvarotas. Vācijas valdība zaudēja savu neatkarību. Visi šie procesi, kas notika ar Vācijas tautu, bija pļauja no viņu pašu sētām sēklām! Lieta tāda, ka pirms tam lielais vairums vāciešu izdarīja vienotu izvēli par to, kā izturēties pret citām tautām. Viņi paverdzināja, iznīcināja, aplaupīja, izvaroja un nogalināja citas tautas. Un to darīja ne tikai Hitlers un citi „sliktie puiši”. To darīja vācu tauta! Tāpēc arī sodīta tika vācu tauta.

SPEKTRS: Praktiskā Vācija. Pēc II Pasaules kara Vācija paziņoja visai pasaulei, ka vairs nekad nebūs agresors. Tā atzina savu vainu un kļūdu. Vācija joprojām maksā kompensācijas Izraēlai par holokaustu pret ebrejiem. Tagad Vācija, kas jāpiebilst pēc II Pasaules kara bija gandrīz noslaucīta līdz ar zemi, šajā diezgan īsajā laika periodā spējusi uzcelt Vāciju no jauna un pacelt ekonomiku tik augstā līmenī, ka šodienas skatījumā nosaka savas pozīcijas ES kārtībā, atšķirībā no uzvarētājas- Krievijas Federācijas. Krievija joprojām nav atvainojusies Baltijas valstīm un izmaksājusi kompensāciju par Baltijas reģiona okupāciju, lai tādējādi arī praktiskā veidā saņemtu Dieva piedošanu, žēlastību un mieru visai Krievijas tautai, lai tā beidzot varētu dzīvot civilizētā un demokrātiskā, kā arī uzplaukumu pilnā valstī.

J: Latvija: Latviešu attieksme pret krieviem atgādina to, kā poļi 20. – 30.gados  attiecās pret baltkrieviem un ukraiņiem, kurus tie uzskatīja par nacionālām minoritātēm, kam „jākļūst!” par poļiem.

SPEKTRS: Juri, ko nozīmē vārdi „jākļūst!” par poļiem?” Kļūstot par poli var tādā gadījumā, ja viens no vecākiem ir polis un otrs krievs, tad arī jaunietis var izvēlēties, vai viņš vēlas būt pilsonis – krievs- vai pilsonis – polis. Arī jautājumā par to, ka viens no vecākiem ir pilsonis, bet otrs nepilsonis, arī tādā gadījumā jaunietim ir izvēles tiesības. Tāpēc vārds „jākļūst!” ir absolūti nevietā.

J: Polijā tika slēgtas ukraiņu un baltkrievu skolas. „Nepoļiem” bija grūti iekārtoties darbā, kāpt pa karjeras kāpnēm un daudzas citas problēmas, caur kurām viņiem nācās iet nacionālās atšķirības dēļ.

SPEKTRS precizējums: Vispirms jāatgādina, ka sabrūkot Padomju Savienībai bijušās okupētās teritorijas atguva neatkarību un valstsnācijām radās tiesības atjaunot savu valsts teritoriju. Ņemot vērā, ka pirms Padomju Savienības izveides okupētajās teritorijās, lietoja noteiktās valsts valodu, tad arī pēc tās sabrukuma valstis varēja atteikties no okupētājvalsts vardarbīgi ieplūdinātās tautas uzstādījumiem un noteikumiem, kuras bija uzspiestas valstīm okupācijas laikā, tostarp lietot okupētājvalsts valodu. Tāpēc neatkarību ieguvušās valstis laika gaitā bija tiesīgas slēgt krievu skolas. Tāda ir priekšvēsture, taču šodienas skatījumā ierobežojumi ir nevis nacionālās atšķirības dēļ, bet gan gadījumos, ja pretendents nezin valsts valodu. Jāatgādina, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma periods ir pagājis diezgan liels un cittautiešiem ir bijusi iespēja iemācīties vietējo valodu apmeklējot valsts apmaksātus valodas kursus.

Saprotiet, lūdzu, pareizi, ka Polijā poļu etniskā grupa sastāv no 96,7% un cittautiešu ir 3,3%. Turklāt valsts valoda Polijā ir poļu, tas taču ir loģiski, ka poļi savā etniskajā zemē vēlas, lai cittautieši publiskā telpā runātu poliski. Kā arī pretendējot uz darbu publiskā sektorā, saprotams, ka darba devējs ir tiesīgs pieņemt darbā tādu darbinieku, kurš pārvalda valsts valodu.

J: Saucot lietas īstajos vārdos, var teikt, ka poļi apspieda baltkrievus, ukraiņus un citas tautas, kuras apdzīvoja pirmskara Polijas teritoriju. Mūsdienu Polijā no daudziem politiķiem un arī vienkāršiem ļaudīm var dzirdēt, ka Polija kļuva par nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības upuri, ka tās bez iemesla apspieda Poliju. Taču tā ir „poļu patiesība”, kas nav īstenība.

SPEKTRS: Tad kāda ir jūsuprāt „patiesība?” Diemžēl par to Jūs klusējat. Juri, patīkami, ka  esat lasījis SPEKTRS iepriekš rakstīto „Vai Latvijā nepieciešama multikulturālisma politika?” un piemērojat rakstā pieminētos piemērus savā vēstulē, taču ir palaists garām raksta būtība. Rakstā bija runa par citu zemju iekarošanas sekām, taču, pieminēt piemēru par Latviju  nav gluži taktiski un precīzs vēstures vai Bībelisks atspoguļojums.

Latvija, kopš savas pastāvēšanas laikiem, nekad nav uzbrukusi un okupējusi citas valstis, lai tās apvienotu ar Latviju!

No Jūsu piemēra par Carisko Krieviju un Poliju izriet, ka Latvijā, proti, latvieši kādreiz savā vēsturiskajā pagātnē ir apspiedusi kādu tautu un tāpēc tagad vai drīzā nākotnē par to atbildēs. Tādā gadījumā nākas atgādināt Latvijas vēsturi. Latviešu tautas senči-balti ieradās Latvijas teritorijā otrā gadu simtenī, svarīgi atzīmēt, ka balti neienāca teritorijā iekarojot to! Visdrīzāk kā uzrāda statistika mūsdienās tiek apspiesta tieši latviešu tauta.

J: Ļoti svarīgi saprast, ka nav tādas poļu, vācu, krievu, amerikāņu, latviešu vai kādas citas tautas patiesības. Ir tikai viena patiesība un tā nāk no Dieva!

SPEKTRS pretjautājums: Kuram gan būtu labāk zināma pagātne, kā vien tam uz kuru tas tieši attiecams un ir iesaistītā persona, proti, pamatnācijai. Tā atrodas dotajā teritorijā ar vēsturisku nozīmi, nevis ienācējam.

Iedomājieties situāciju ģimenē. Notiek strīds starp vecākiem. Vēcāki paskaidro saviem bērniem strīda iemeslu, taču kaimiņš pienāk pie bērniem un saka: „Nē, tā ir „ģimenes (latviešu) patiesība”, bet es jums pateikšu Jūsu vēcāku īsto „kaimiņa (krieva) patiesības” strīda iemeslu.”

Vai Jums, Jura kungs, nešķiet, ka no šāda imperiālisma, vai liberālisma, kā Jūs sakāt „grēka” krieviem Latvijā vajadzētu atbrīvoties?

J: „Jo Dievs ir patiess, bet ikviens cilvēks melkulis, gluži kā ir rakstīts: lai Tev būtu taisnība Tavos vārdos un Tu uzvarētu, kad ar Tevi iet tiesā.” (Romiešiem 3:4)

SPEKTRS: Tātad no vēstules  izriet, ka arī Jūs- „Juris Kravalis”, kurš runā par „krievu patiesību” arī melo, jo tikai Dievs ir patiess.

J: Poļi nokļuva ļaunu un bezdievīgu totalitāru režīmu varā tāpēc, ka paši bija ļauni apspiedēji! No taisnības viedokļa, tas bija godīgi!

SPEKTRS komentārs: no Jums- Jura Kravaļa viedokļa var saprast, ja poļi Polijas pamatnācija savā etniskajā zemē prasa runāt poļu valodā cittautiešus, kuri nākuši no citām zemēm, politiska, ekonomiska vai cita apsvēruma dēļ, tad tas nozīmē, ka poļi ir apspiedēji.

Jāatzīst, ka SPEKTRS redakcija uzskata, ka tas īpatnēji skan no „Dieva brīdinātāja” mutes. Ņemot vērā, ka Dievs pats ir teicis, ka tautas un teritorijas nodala ar robežām, par to vairāk: „Latvijas nacionālā bagātība un kristīgā valdība (Nr.2)” kurās tām būs dzīvot. Vai Dievs pēkšņi ir mainījis savus likumus un licis Jura Kravaļa mutē teikt brīdinājumu, ka Viņš mainījis savu Vārdu? Nekad! Dieva Vārdā teikts, ka Dievs ir nemainīgs!

(Tālāk Juris Kravalis balstās uz neskaitāmām rakstu vietām par pārgalvību, lepnību, augstprātību, zobošanos, ņirgāšanos. Par cik autors nemin kādā sakarā rakstvietas pieminētas, tad spektrs tās nepublicē.)

 Latvijas problemātika

J: Dieva Vārdā teikts, ka visi mūsu vārdi un darbi ir sēkla. Un cilvēks vai tauta savā dzīvē saņem to, ko pats iesēj (Galatiešiem 6:7). „Juris Kravalis piemin, it kā latviešu kļūdu savas valodas aizstāvībā Tēvu zemē: „Latvijā notikušais referendums par krievu valodas statusu parādīja, ka naidu pret krieviem izjūt ne tikai ultralabējie radikāļi, bet arī lielais vairums „mēreno” latviešu politiķu un vienkāršo latviešu. Lai referendums nenotiktu, pietiktu ar to, ja neviens uz to neatnāktu. Bet cilvēki atnāca un nobalsoja. Un šis balsojums parādīja īsto ainu par to, kā latviešu tauta attiecas pret citām tautām šajā valstī.

Daudzi uzskata, ka viņiem ir likumīgas tiesības bojāt krieviem dzīvi, jo krievi, viņuprāt, ir vainojami visās Latvijas nelaimēs un Latvija pieder latviešiem. Sāksim ar to, ka Latviju nekad nav apdzīvojuši tikai latvieši! Latvieši šodien sēj tās pašas sēklas, ko vācieši un poļi 20., 30. un 40.gados. Tas nozīmē, ka, ja latvieši nenožēlos grēkus, viņus sagaida tāds pats liktenis, tā pati pļauja, tā pati tiesa, ko saņēma vācieši un poļi.

SPEKTRS: Latvijas problēmas saknes un risinājums „Nepopulāru jautājumu risinājums”, kā arī „Vai pilsoņu karš?”

Attiecībā par referendumu šajā rakstā: Latvijas inteliģence: Referendums ir izvēle starp godu un kaunu Turklāt Latvijas Satversmē ir teikts, ka valsts valoda ir latviešu valoda, tātad pret to vērstas darbības ir antikonstitucionālas!

Cilvēks vai tauta savā dzīvē saņem to, ko pats iesēj

SPEKTRS: „Un cilvēks vai tauta savā dzīvē saņem to, ko pats iesēj.” Ieskatīsimies „sēšanas laikus” Latvijā netālā pagātnē, proti, PSRS.

Kravaļa kungs, Jūs piemināt, ka PSRS bija politisks nevis nacionālas dabas jautājums. Diemžēl nevar tam piekrist. PSRS laiki okupētajās zemēs bija labi pārdomātas un pārņemtas visās sfērās! Sākot no politiskās, nacionālās, sociālās, saimnieciskās līdz pat dzimstības un miršanas pašregulācijā, lemjot kurš dzīvos un kurš mirs. Nelaimes gadījums „Ņešjasnij slučij” metode bija ierasta lieta.

Tagad ieskatīsimies, nacionālajā sfērā. PSRS viens no galvenajiem uzdevumiem jau okupētajās teritorijās bija panākt vietējo tautu samazināšanu (represijas un izvešanas) pakļaujot  ar Krievijas krievu tautas ievešanu okupētajās zemēs, tādējādi ar tās pārsvaru nospiežot un iznīcinot pamatnācijas, kā arī rusificējot tās.

Pēc nacionālās pazīmes

1)       viena valoda (krievu): Tās oficiālā propaganda un koncepcija –internacionālisms. Visā PSRS okupētajā teritorijā faktiskās priekšrocības gan politiskajā karjerā gan izglītības un kultūras dzīvē bija vienai etniskai grupai –krieviem un tā saucamajiem „krieviski runājošajiem”, respektīvi, apzinātas, noziedzīgas valsts politikas rezultātā pārtautotajiem citu etnosu pārstāvjiem. Jāatzīst, ka ne latviešiem, ne lietuviešiem, ne igauņiem nebija iespējas uz valsts rēķina piedāvāti bezmaksas krievu valodas apmācības kursi!. Sabiedriskā telpā bija jārunā krieviski.

2)       Viena tauta; okupētajās teritorijās ieviesa lepošanās zīmi -piederību „padomju tautai” vai krieviem. Abi šie uzvedības veidi bija līdzvērtīgas, oficiāli atļautas padomju patriotisma izpausmes veidi. Turpretī nekrievu tautām noliegt savu tautu bija padarīts par godu.

3)       Padomju varas gados bija īstenots genocīds-plānveida veselu etnosu iznīcināšanas politika valstiskā līmenī. Vispirms tā tika īstenota pret latviešiem un igauņiem.

Mūsdienas. Tagad parunāsim par „žēlastības pilno pļauju.” Latvija ieguva neatkarību un šķiet, ka divdesmit trīs gadu laikā arī latviešu tauta varētu īstenot atmaksu pret apspiedējiem. Taču tik žēlastības pilnu nāciju kā latviešus nevarētu ieraudzīt nevienā citā nācijā. Latvija atļavusi agresorus atstāt savā zemē. Neveic de-kolonizāciju pilnībā. Neveic un neveicina repatriāciju. Dod intergrēšanās un naturalizācijas iespējas. Bet attiecībā par valsts valodu, latviešu tautas nodokļu maksātāji apmaksā un sniedz bezmaksas valsts valodas apmaksātus kursus. Bet kur tad ir tā solītā „pļauja?” Var tikai atzīt, ka latvieši ir žēlastības pilna un lēnprātīga nācija, vienīgi citiem to vajadzētu jau spēt pa šiem gadiem novērtēt un pateikties par neierobežotām attīstības iespējām šajā valstī. Nevis pelt pamatnāciju, kura uz saviem pleciem savā zemē tik daudz izcietusi.

No tā izriet, ja valsts nācija savā etniskajā zemē prasa, lai cittautieši runātu valsts valodā publiskajā telpā, tas nozīmē, ka tieši krieviem un ne citām etniskām minoritātēm tiek bojāta dzīve. Lēmums par valsts valodas zināšanām nav bijis pēkšņs, par to tiek runāts 23 gadu laikā. Un tagad teikt, ka krieviem tiek bojāta dzīve ir ne tikai aplami, bet arī bezkaunīgi.

Bet attiecībā par referenduma rīkošanu par divvalodību no krievu puses ir bijis nekrietns žests.

Jāsaprot, ka Latvijā ir pamatnācija latvieši un lībieši, tāpat kā jebkurā valstī ir pamatnācija. Kā tas ir jebkurā valstī. Tā arī nosaka primāri savu likteni! Tieši uz pamatnācijas pleciem gulstas atbildība un tai jāuzņemas pienākumi, turpretī nepilsoņiem ir tiesības, bet no tiem netiek prasīta atbildība politikā līmenī. Piemēram, ģimene atrodas pie ārsta un ārsts iesaka terapiju, kas var atstāt sekas ģimenes locekļu organismā un ar izšķiršanās lēmumu būtu jādzīvo visu atlikušo mūžu. Tas nozīmē, ka atbildība-pienākums gulstas uz ģimenes pleciem, nevis uz ārsta, kurš šodien iesaka, taču rīt viņa vietā var atrasties cits un ieteiks citu ārstēšanās terapiju.

Tāpēc rodas pretjautājums, kas tieši latviešu tautai būtu jānožēlo? Pēc Jūsu teiktā šķiet, ka sēja un pļauja attiecama uz to, ka latvieši ir izdarījuši to pašu ko savulaik krievi. Latvieši iebrukuši Krievijas Federācijā okupējuši valsti un tagad piespiež runāt latviešu valodā. Ja tā būtu, tad gan Jūsu teiktais būtu precīzs, ka Latvieši agresori apspiež Krievijas iedzīvotājus Krievijas Federācijā.

Latviju nekad nav apdzīvojuši tikai latvieši

Ja tas ir Jūsu mājiens attiecībā, ka Latvijā latvieši vienmēr ir dzīvojuši ar krieviem, tad tie ir meli! Sāksim ar to, ka sākotnēji, Latvijas teritoriju kopš otrā gadu simteņa apdzīvoja balti- latviešu tautas senči. Savukārt balti sadalījās tautībās- lībieši, latvieši, kurši, senprūši, latgaļi, zemgaļi. Vairums no tām ir izmirušas, mūsdienās palikuši –latvieši, latgaļi un lībieši. Sāksim ar to, ka krievu šajā sastāvā nebija. Taču tagad ieskatīsimies no kurienes mūsdienu Latvijā ir tik liels skaits krievu.

Vēsturiski krievi Latvijā ienākuši kā karotāju tauta! XV gadsimtā Krievija atbrīvojās no mongoļu-tātāru jūga un lūkojās pēc jaunu teritoriju iegūšanas. Krievu cara sūtītais karaspēks vairākkārt iebruka Latvijā-Livonijā. 1476. gadā Krievija Latviju okupēja. 1502. gadā pie Pleskavas tika izcīnīta asiņaina kauja ar krievu pulkiem. Latvija –Livonija ieguvu atelpu.

1558. gadā Krievijas cars Ivans Bargais ar karaspēku iebruka Livonijā. No 1558-1583 gadam turpinājās nežēlīgs kara periods Latvijā-Livonijā. 1583. gadā Ivans Bargais cieta sakāvi pēc sakāves, tā rezultātā atteicās no pretenzijām pret Latviju-Livoniju. 1721. gadā Krievija no jauna iebruka Latvijā. Nekad LATVIEŠU tauta nav bijusi tik apspiesta, beztiesīga un izkalpināta, kā cariskās Krievijas valdīšanas laikā. 1920. gadā Latvija tika atbrīvota. 1945-1990 gadam Krievija no jauna okupēja Latviju.

J: Tas, kas šodien tiek pārdots kā Latvijas vēsture, ir meli!

SPEKTRS: Ja Jūs uzskatāt, ka Latvijas vēsture, cik saprotu, runa par PSRS okupācijas laikiem Latvijā, ir meli, tad piedāvāju ieskatīties statistikā.

Nacionālais sastāvs Latvijā: 1937. gada līdz 1939. gadam tomēr bija nemainīgs 75,5% latviešu Latvijā. Taču starp dažādām nacionalitātēm krievu bija 11% (sakarā ar iepriekšējiem ilggadīgiem Krievijas okupācijas kariem Latvijā) no kopējā iedzīvotāju skaita.

Laikposmā no 1940. gada līdz pirmajai pēckara tautas skaitīšanai 1959. gadā latviešu skaits Latvijā samazinājās no 1,5 miljoniem līdz 1,3 miljoniem, kas ir apmēram par 200 000 mazāk nekā pirms kara.

Vēlāk 1949. gada marta deportācijās Latvijā uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk nekā 42 000 cilvēku. Izsūtīto vietā tika veicināta iedzīvotāju imigrācija no Krievijas. Faktiska tautas (pēc nacionālās piederības latviešu pret krieviem) nomaiņa.

Pēckara deportācijas un imigrācija no citām padomju republikām būtiski ietekmēja etnisko situāciju Latvijā. Latvija starp Eiropas valstīm izcēlās ar ļoti augstu imigrācijas līmeni un augstu ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju īpatsvaru (26 procenti 1989. gadā). Latviešu kopskaits pakāpeniski palielinājās no 1 298 000 1959. gadā līdz 1 387 000 1989. gadā, bet tas joprojām bija par 79 tūkstošiem mazāks nekā 1935. gadā. Latviešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 62 procentiem 1959. gadā līdz 52 procentiem 1989. gadā. Ļoti strauji pieauga slāvu tautības iedzīvotāju skaits: ukraiņi – 3,1 reizes, baltkrievi – 1,9 reizes un krievi – 1,6 reizes.

Latvijas problemātika

Runājot par Latvijas problemātiku tad jāteic, ka Jūsu uzskats ir PSRS laikā ieaudzinātā viena no „potēm”, bet ja skatāmies problēmas saknē globālā mērogā, no politiskā viedokļa, tad domājams Latvijas galvenā problemātika ir tāda, ka tā ārpolitiski un iekšpolitiski tiek rauta uz divām pretējām pusēm un tai nav iespēja pēc neskaitāmu karu postījumiem gan Latvijas zemē, gan arī latviešu tautas apziņas līmenī, aklimatizēties savā teritorijā un pašai nolemt kādu politisku virzienu izvēlēties.

Pasaulē pastāv divi atšķirīgi valsts modeļi un divas koncepcijas par valsts tipu. No nacionālās politikas viedokļa nacionāla valsts, kur valstī dominē viena valoda un viena nācija uzņemas politisko atbildību par valsti, savukārt no otras puses „tautu sakausēšanas katla” modelis viens, no kuriem tika īstenots PSRS laikos –komunisms, Latvijas teritorijā, līdz ar to nonivelētas latviešu tautas pamatnācijas vajadzības un pašnoteikšanās un uzspiesta svešas „lielā brāļa” tautas dzīves un politiskais modelis.

Taču pēc Latvijas neatkarības iegūšanas Latvija tika momentāli ierauta ES sastāvā, kurā principā darbojas tas pats „tautu sakausēšanas katla” modelis-liberālisms un multikulturālisms, līdz ar to atstājot novārtā pamatnāciju vajadzības. Tiek uzspiestas svešu „lielo tautu” dzīves un politiskais modelis.

J: Politiķi, kas pasludināja Latvijas valsts neatkarību un atjaunošanu, visiem Latvijas iedzīvotājiem apsolīja pilsonību un vienlīdzīgas tiesības, neatkarīgi no nacionalitātes. Bet tiklīdz Latvija kļuva neatkarīga, latviešu politiķi sadalīja sabiedrību pilntiesīgos latviešos un „nelatviešos”, kas kļuva par otrās šķiras cilvēkiem paši savā zemē! Saucot lietas īstajos vārdos, latviešu politiķi vienkārši piemānīja krievu cilvēkus, kuru lielākais vairums balsoja referendumā par Latvijas neatkarību!

SPEKTRS: Nav skaidrības par kādiem tieši politiķiem un solījumiem Jūs runājat, jo konkrētus vārdus nemināt. Pēc Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem 1994. gada 5. janvārī Latvijā bija 99 tautību pārstāvji- 2 473 098 iedzīvotāji, no tiem 1 743 754 ir pilsoņi, bet no nepilsoņiem 670 201 izteikuši vēlmi naturalizēties!

Runājot par apgalvojumu „sava zeme”, tad par cik Jūs apelējat ar Dieva Vārdu, tad atgādinu, ka Dieva tauta- ebreji Izraēlā pieņem cittautiešus kā līdzvērtīgus pēc trešās paaudzes un arī tad, ja tiek pildīti visi ebreju tautas uzstādījumi, paražas un reliģija, proti, pilnībā integrējušies.

Tāpēc uzstādījums „sava zeme” tāpēc, ka krievu senči ieradušies ar „sirpi un āmuru” Latvijā kara vai pēc kara laika periodā un šajos neatkarības gados bērns piedzimis Latvijā, vēl nenozīmē, ka „sava zeme” ir Latvija! Latvija šajā gadījumā ir Dzimtene, bet „sava zeme”-Tēvzeme ir Krievija!

Jāpiebilst, ka Latvijā dzīvojošie cittautieši paši bija ieinteresēti Latvijas neatkarībā, tādējādi pārstājot ciest no PSRS visatļautības Latvijā. Jo kā pirmskara pieredze pierāda, ka PSRS rupji pārkāpa visus ar Baltijas valstīm noslēgtos miera, neuzbrukšanas un savstarpējās drošības līgumus. Ir jāsaprot, ka primārais okupācijas norietā Latvijas mērķis bija visus resursus mērķēt uz Latvijas neatkarības atgūšanu.

Savstarpēja izlīguma vārdā cittautiešiem jāsamierinās ar to, ka Latvija ir latviešu un lībiešu valsts.

J: “Sirdsšķīstība vadīs tiklos, bet nelietīga ļaunprātība nievātājus galīgi sagraus.” (Sālamana pam. 11:3).

Krieviem Latvijas skolās un augstskolās neļauj mācīties dzimtajā valodā. Apmācību latviešu valodā grib ieviest pat bērnudārzos. Citiem vārdiem sakot, krieviem Latvijā grib aizliegt būt krieviem. Valodas un nacionalitātes atšķirību dēļ daudziem krieviem ir problēmas ar iekārtošanos darbā un kāpšanu pa karjeras kāpnēm. Latvieši norobežojuši krievus no politiskās dzīves pat pilsētās, kur krievu ir vairākums. Tas viss ir sēkla, kas noteiktā laikā dos pļauju! Ja latvieši nenožēlos savus grēkus, mēs kā tauta nokļūsim tādā pašā situācijā, kādā esam ieveduši krievus.

SPEKTRS: Vienīgais reālistiskais Latvijas etniskās attīstības modelis ir- latviešu un lībiešu nacionālā valsts, kas balstās uz nacionālās valstīs starptautisko tiesību un nacionālo valstu prakses pieļaujamas t.i. „pozitīvās diskriminācijas”, kura noteic savā vēsturiskajā teritorijā dzīvojošajām tautām neatņemamas prioritātes; – citu valstisku etnisku integrācija, ne tikai nepieprasot no tiem atteikties no savas identitātes, bet pat sekmējot to kultūras izkopšanu; – civilizēta daudzkultūru sabiedrība, nepieļaujot latviešu un lībiešu kultūras degradāciju un jebkuras importētas sub-vai popkultūras pārsvaru.

J: „Ko tad cilvēks tik daudz sūdzas, kamēr viņš dzīvo? Lai ikkatrs sūdzas par saviem grēkiem!” (Jeremijas Raudu dziesmas 3:39). Ļoti nepatīkams mūsdienu fakts ir tas, ka ļoti daudz latviešu, kas ir no augšienes dzimuši ticīgie, atrodas „latviskās patiesības” varā, kas pēc būtības ir pretrunā ar 1.un 2.bausli par mīlestību. Mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus Svaidījums ir tas, kas mūs dziedina, atbrīvo, sargā, piepilda mūsu vajadzības (Lūkas ev. 4:18,19). Bet Svaidījums darbojas ticībā, kas, savukārt, nav aktīva bez mīlestības.

„Jo Kristū Jēzū nedz apgraizīšana ko spēj, nedz neapgraizīšana, bet ticība, kas darbojas mīlestībā.” (Galatiešiem 5:6) Ja mēs pārkāpjam bausli par mīlestību, mēs paši apturam pārdabiskā Dieva spēka darbību mūsu dzīvē. Kāds var teikt – es neesmu pret krieviem un viņiem neko sliktu nedaru. Bet, ja jūs neatbalstījāt viņus referendumā, tad jūs atbalstījāt tos, kas viņus apspiež! (Ko tas nozīmē? Jūs iestājaties par divvalodību Latvijā?) Es no sirds ticu, ka no augšienes dzimušiem latviešiem jābūt pirmajiem, kas aizstāvēs krievus šajā netaisnībā, kas notiek mūsu valstī, tāpēc, ka tā saka Dieva Vārds!

„Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir it kā mēmi un savā labā runāt nespēj, un visu to lietas labā, kas ir atstāti! Atdari savu muti, spried taisnu tiesu un atrieb nelaimīgos un nabagus!” (Sālamana pam. 31:8,9).

SPEKTRS: Kā Jūs domājat, kāpēc Dievs ir iedibinājis 10 baušļus? Lai arī tas varētu skanēt paradoksāli, bet tas tika darīts, lai aizsargātu Dieva tautu. Tautas labad. Tas ir Dieva mīlestības žests. Kāpēc valstīs ir iedibināti Likumi? Tas ir valsts mīlestības žests pret savu tautu. Kāpēc māte savu bērnu māca, lai tas nedarītu aplamības uzstādot noteikumus un aizliegumus? Tas ir mīlestības žests.

Taču attiecībā par rakstvietu no (Sālamana pam. 31:8,9). Tajā ir runa par tiem, kuri patiešām nespēj par sevi iestāties, tie ir- bāreņi, sērdieņi, atraitnes, nabagi, ubagi, kurlmēmie, invalīdi iespējams, ka arī flora un fauna. Šo sociālo grupu ir mūsu pienākums un gods aizstāvēt un apsargāt.

J: Nacionālisma grēks. Gan draudzēs, kurās runā latviski, gan krievvalodīgajās draudzēs mācītājiem jāatklāj šis grēks un daudz jāmāca par šo tēmu, jo nacionālisma grēks ir viens no galvenajiem velna instrumentiem, ar kuriem viņš mēģina atbrīvot savu varu kā Latvijā, tā Kristus miesā Latvijā. Neviens „ģeniāls” politiķis un nekāda “pārmoderna” ekonomiska programma nenesīs Latvijai pārticību, ja šajā zemē plaukst grēks! Tieši grēks rada valstī un zemē to, kas zog, iznīcina un nogalina (5.Mozus 28:15-68, Jāņa ev. 10:10) Ja jūsu draudzē nesludina pret nacionālismu, tad patiesībā jūsu draudzē nesludina Dieva Valstības evaņģēliju Latvijai!

Ja jūsu draudzē sludina „latviešu patiesību”, bēdziet no šīs draudzes, jo šīs draudzes kalpotāji atrodas tiešā nepaklausībā Dieva Vārdam, Svaidījums tur nedarbosies, jo Svaidījums ir mīlestības, nevis naida izpausme.

Mūsdienās no iebraukušajiem rietumu sludinātājiem nereti var dzirdēt „atbalsta vārdus” tam, cik ļoti mūs visi apspieduši. Šie sasmakušie „pravietojumi”, kas, iespējams, arī bija aktuāli padomju laikā vai vācu, zviedru, poļu okupācijas laikā, bet ne tagad. Latvija jau vairāk kā divdesmit gadus ir apspiedēju zeme, nevis apspiešanas upuris. Latvieši paši jau vairāk kā divdesmit gadus rāda piemēru apspiešanā un ir kļuvuši par ļoti priekšzīmīgiem apspiedējiem! Latviešiem vajag atklāt grēkus, nevis liet mums uz sirds „nacionālo pravietojumu eļļu”, kas nedziedina mūsu pagājušo gadu sāpes, bet attaisno nepareizu attieksmi pret citu tautu.

SPEKTRS: Jūsu teiktais atgādina PSRS propagandu okupētajās valstīs pagātnē un mūsdienās zaudētajās teritorijās „Kremlis atjauno kontroli pār bijušajām padomju republikām un pastiprina kontroli ES”

Aicinājums bēgt no draudzes tāpēc, ka tajā māca mīlēt savu tautu, māca nacionālo identitāti-pašnoteikšanās attīstību un patriotisma jūtas pret savu Dzimteni un Tēvzemi atgādina rakstvietas no Bībeles par farizejiem, kuri sēdēja pilsētu vārtos un nesaprata Dieva Vārdu un neļāva to saprast arī pērējiem. Piemērs „Garīgā konfrontācija”.

Aicinājumā bēgt no draudzes ir kaut kas dēmonisks. Dievs aicina uz draudzi, bet sātans nes nesaskaņas un atdala no draudzes. Ja arī pastāv kāda problēma draudzes dzīvē, tā ir jārisina nevis jābēg.

Sakarā par pārticību Latvijā ieteiktu palasīt rakstu,
Latvija bez Dieva atziņas-cik tālu tiks? kuras centrālā doma ir par to, ka, ja tautā mazinās Dieva bijība un tiekšanās pēc Dieva tuvuma, tad palielinās morālais pagrimums un attīstības lejupslīde.

J: Gribu īpaši pasvītrot, ka šī vēstule rakstīta ne tāpēc, lai uzvarētu „krieviskā patiesība”, bet tāpēc, lai glābtu latviešus no katastrofas, kas noteikti notiks, ja latvieši nenožēlos grēkus! Dot krieviem tiesības Latvijā daudz svarīgāk ir tieši latviešiem, nevis krieviem, jo pilnīgais garīgais likums saka, lai cilvēki attiektos pret citiem tā, kā grib, lai citi attiektos pret viņiem (Mateja ev.7:12) un to, ko cilvēks sēj, to viņš pļaus (Galatiešiem 6:7). Latviešiem pašiem jāstāsta citiem latviešiem par nepareizu attieksmi pret krieviem, jo liela latviešu sabiedrības daļa ir norobežojusi sevi no krieviem ar naida sienu. Un viņiem ir nepieņemams viss, par ko krievi runā, pat ja tas ir pareizi un nāk par labu Latvijai. Mūsu mazā zeme ir aicināta spēlēt ļoti svarīgu lomu Dieva plānā par pēdējo atmodu pirms Jēzus Kristus atnākšanas.

Nacionālisms, kas parādās „latviešu patiesībā”, ir velna uzbrukums pret Latviju, lai paturētu šo tautu un zemi lāstos un neļautu Dieva svētībai dziedināt šo zemi un visas tautas, kas to apdzīvo. Tiem, kas atrodas naida varā, to jāatstāj. Tiem, kas bijuši vienaldzības un bezdarbības varā, arī jānožēlo grēkus. Šodien ir laiks mainīt situāciju Latvijas sabiedrībā! Atlikt nedrīkst, citādi mēs to ļoti nožēlosim!

SPEKTRS: Grēka būtība un risinājums: „Dieva bērna identitāte’

Nobeigumā: „Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs, – un redzi, baļķis tavā paša acī? Liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” (Mat 7:4)

Jums un krievu tautai, kā arī krievu ticīgajiem ieteiktu sniegt Dieva mīlestības evaņģēliju latviešu tautai. Ar to Jūs domājams, daudz vairāk iegūsiet, nekā nostājoties pret latviešu tautas pašnoteikšanās tiesībām savā Tēvu zemē.

Vēstījums latviešu tautai!

Nedomāju, ka Dieva griba caur Jūsu vēsti ir –pazemot, sabārt un noniecināt latviešu tautu. Domājams, ka piešķirot latviešiem savu apsolīto zemi, kā ar tās apsaimniekošanas saistītām problēmām, līdz ar to radīto latviešu tautas sāpi, ciešanas un pārdzīvojumus, Dievs pārzina labāk par Juri Kravali un līdzīgi domājošajiem. Dievs ir ieinteresēts dziedēt latviešu tautu, savā garajā verdzības un neskaitāmo karu laikā, no jauna uzrautās rētas. Dievs ir ieinteresēts pacelt latviešu tautas pašvērtējumu savā zemē. Dievs ir ieinteresēts, lai latviešu tauta iepazītu Viņu kā Glābēju, žēlastības pilnu Tēvu. Bet Tēvam rūp un sāp savu bērnu liktenis. Dievs redz latviešu tautu, kuru rausta uz visām pusēm un tai joprojām nav miera. Latviešu tauta, kurai sveši kungi joprojām liek samierināties ar apstākļiem un padoties. Taču latviešu tauta no jauna sirdī nes Latvijas Atmodas sapni. Dievam sāp par stūrgalvīgo tautu, kas izklīdināta svešās zemēs klaušu darbos, bet nav spējusi pastāvēt par savām interesēm Tēvzemē-Latvijā. Latviešu tauta redz, ka palīdzība nav, ne aiz trejdeviņām jūrām un, ne trejdeviņiem kalniem, bet kaut kur dziļi sirdī nojauš, ka ir jābūt kaut kam daudz lielākam par to, ko pārmet Krievija, ES un visa pasaule. Spēks, kas atbrīvo no apspiešanas. Spēks, kas dziedina rētas. Spēks, kas dara laimīgu.

Nāk laiks, kad Dievs savu tautu sauc atkal mājās, bet tauta svešās zemēs iegūstot pazemību, dzirdēs Tēva balsi un atgriezīsies. Tā būs brīva no savas pašas grēkiem. Verdzības plīvurs nokritīs no tautas acīm un tā redzēs skaidri. Tā būs brīva savā apziņā. Tā padzīs ienaidnieku no savas zemes, lai atgūtu savas pirmdzimtības tiesības. Jo ATMODA nāk! Atmoda drīz nāk! Atmoda jau notiek! Latviešu tauta mostas.

Nāc Dievs drīz! Lai Tavs prāts notiek kā debesīs tā arī virs (Latvijas) zemes! Āmen!

Lūgšana par latviešu tautu

„Es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās, aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda. „ (Ef. 1: 16)

Tomēr izlasot kaut ko tamlīdzīgu, nezinot kontekstu, varētu secināt, ka Latvijas valdība ir kristīga. Tātad pašos pamatos tā iesāk savu dienu Dieva pielūgsmē, rodot atbildes uz jautājumiem no paša Dieva un pieņemot lēmumus un jaunus likumus izrietot no Dieva gribas. Tā ir bez korupcijas, bez kompromisa iestādījums, kas 100% kalpo tautas interesēs. Latvijas tauta dzīvo uzplaukumā, labklājībā, drošībā un vispār ir laimīga nācija. Vai ne?
Hm, bet ja tā labi padomā, tad tā nav pat tuvu patiesībai.

Lai saprastu šīs rakstvietas vārdu jēgu, ieskatīsimies tajā pašā atziņu avotā nedaudz dziļāk. Kā šādi vārdi vispār tapuši un kāda ir to patiesā nozīme.
Pirmsākumi ir meklējami Bībeles sākumā. Pirmie varas darbi bija jaušami starp Ābrahamu un Dievu, kad tie slēdza abpusēju Līgumu vai pareizāk sakot Derību. Tad starp Mozu un Dievu, kā rezultātā tauta uzzināja Dieva nodomus rakstiskā formā 10 baušļos. Un pēc tam tikai sākās.. krustām šķērsām, tikai tāpēc, ka tauta izvēlējās izpaust savu brīvo gribu. Pasekosim, kas no tā visa ir sanācis.

Kāds ir bijis Dieva sākotnējais nodoms attiecībā par valsts pārvaldi?
Sākotnēji valsts vara bija Dievs. Dievs ar tautu sazinājās ar praviešu palīdzību. Viņš pats teica, kas tautai ir jādara un kā jāvirzās dzīvē uz priekšu. Pravieši tika atdalīti no tautas, lai varētu pilnībā nodoties Dievam. Tādējādi, lai būtu patstāvīgā kontaktā ar Dievu, bija iedalīta atsevišķa vieta Dieva templim, lai to uzturētu Dievs noteica visai tautai pienest desmito tiesu.
Dievam bija uzticīgs pravietis vārdā Samuels caur kuru Viņš pauda brīnumus un nodrošināja tautu. Samuelam bija divi dēli. Nav zināms kāds bija iemesls, vai tāpēc, ka Samuēls bija nepārtraukti aizņemts Dieva lietās un nebija laiks mācīt dēliem Dieva bijāšanu un tie izlaidās, taču Samuels dēliem bija devis varu par Izraēlas tautas vadīšanu un jaunie dēli „savārīja ziepes”. Tautas vecaji to redzēdami sadusmojās, viņi atnāca pie Samuela un sūdzējās, bet neteica, lai Samuels lūgtu Dievu un lai Tas Kungs norāda, kas tālāk jādara, vai jānoņem no amatiem Samuela dēli un jāieceļ kāds cits, vai jāpārmāca esošie, par to nebija ne runas. Vecaji pauda skaidru tautas nodomu: ”Iecel mums tagad ķēniņu, kas lai mūs tiesā, kā tas ir visām tautām.” Jāpiezīmē, ka līdz tam laikam nav bijuši nekādi ķēniņi, vai kā vēlākos laika periodos karaļi, kas valdītu pār tautu, jo par Izraēlas tautu valdīja pats Dievs. Tātad tauta atteicās no Dieva pārvaldes un pieprasīja cilvēku, kurš valdītu pār viņiem. Par cik Dievs ir devis brīvu gribu, Viņš pieņēma tautas gribu, kas pilnībā nesakrita ar Dieva plāniem un Dieva gribu. Kad Samuels pielūdza Dievu, tad Tas Kungs paredzot nākotni un tautas likteni, brīdināja tautu attiecībā par to, kas notiks, ja tā tiešām izvēlēsies cilvēku, lai tas valdītu par tautu. Aina nebija no tām labākajām. Tauta uzklausīja Samuēlu un nepiekrita Dieva brīdinājumam un vienalga pieprasīja savu. Tauta atteicās no Dieva valsts pārvaldes, viņi vēlējās ķēniņu no cilvēku vidus. Atkārtošos, tāda nebija Dieva griba! Dievs NEIECĒLA cilvēku, kas valdītu pār tautu, bet AKCEPTĒJA jeb apstiprināja tautas izvēli. Tās ir divas dažādas lietas. Un tauta saņēma to, ko pati izvēlējās, ķēniņu, kas ieviesa nodevu sistēmu, tādējādi parādījās un tika noteikti pirmie nodokļi. Dievam jaunās reformas nebija tīkamas. Dievs paredzēja tālāko scenāriju- aizvien lielāki nodokļi, elku kalpība, verdzība un t.t. Bet ko lai dara, ka tautai sava galva uz pleciem?!.. Kura, protams, nespēj saredzēt, kas darās degungalā, kur nu vēl, saskatīt un novērst tuvojošās briesmas.
Un tā, nu, tas process turpinās arī šodien.
Latvijas tauta ievēl un pēc tam spļaudās no tā, ko pati ievēlējusi. Bet Dievs paliek bez vainas vainīgais. Dievs tiek padarīts par līdzvainīgo un līdzatkarīgo. Dievam visā šajā procesā ir iedalīta akceptēšanas loma, jo Viņa viedokli taču neviens neprasa…

Vai vienmēr būtu jāpaklausa valsts varai?

Bībelē ir teikts, par pakļaušanos valdībām un varām. Taču ieskatīsimies kādā ļoti spilgtā nepakļaušanās piemērā, kādu sodu šajā gadījumā piemēroja valsts vara un kādu sodu izvēlējās Dievs. : Ķēniņš Nebukadnēcars pavēlēja visā valstī pielūgt zelta teļu. Tāds bija valsts varas likums, kuru bija jāpilda visiem un ja kāds nepildītu, tad par sodu, tas būtu iemests degošā ceplī, respektīvi, nāves sods. Tātad kā jau sākotnēji cienītā lasītāja minēja, tad visiem būtu viennozīmīgi jāpakļaujas Latvijas varai, pretējā gadījumā tā ir pretošanās Dieva iestādījumam, kas savukārt ir sodāms. Tālāk rakstos teikts, … Taču daži jūdi, (kuri, starp citu, ieņēma labus valsts pārvaldes amatus) -Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego atteicās no likuma jeb pavēles pildīšanas, jo tas bija pretrunā ar Dieva pirmo likumu jeb bausli, Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā. Kas tad notika ar tiem puišiem, kuri atteicās pielūgt valdību un varu? Viņi tika sodīti un iemesti degošā ceplī. Vai sadega? Nē, viņus izglāba Dievs. Tad kāpēc Dievs viņus pasargāja, ja viņi nepakļāvās varai un valdībai, Dieva iestādījumam? Tas gan ir labs jautājums.. Varbūt tāpēc, ka valsts vara ne vienmēr (vai biežākos gadījumos) nav saskaņā ar Dieva varu? Jāpiebilst, ka Bībelē ir arī teikts, ka nevar kalpot diviem kungiem. Kaut gan tas jau ir cits stāsts.
Vai no tā neizriet, ka Dieva likumi ir augstākā vara pretstatā valsts varas likumiem?
Bībelē ir vēl kāda līdzīga pavēle: „Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu.” (Tit. 3:1)
Visnotaļ gudra pamācība, kas sastāv no divām daļām. Teikuma vidū nav izvēlēts punkts, jo faktiski otrā daļā ir pilnīgi cita doma. Šķiet, ka autors brīdina, lai mēs būtu gatavi padoties un paklausīt valdībām un varām, taču, ja nepiekrītam viņu netaisniem darbiem, tad vismaz, lai mēs nepaliekam kā viņi, bet turpinām savu Dieva darbu, tas ir būt gataviem uz labiem darbiem.

Vai jāpakļaujas negodīgiem likumiem?

„Bēdas tiem, kas izdod netaisnus likumus, un tiem, kas raksta smagus tiesiskus noteikumus, lai grozītu tiesu nabagiem un laupītu tiesības manas tautas cietējiem, ka atraitnes aplaupa un bāreņus posta!” (Jesejas 10: 1-2)

Pirmsvēlēšanu ažiotāža Latvijā. Lielas ambīcijas izteiktas lozungos un pirmsvēlēšanu saukļos. Un jo plašākas un vispārinātākas ir devīzes, jo lielāka garantija, ka tās spēs aptvert pēc iespējas lielāku interešu loku.
Piemēram, ekspansīvi revolucionāra un šovinistiska devīze „Nepilsoņiem pilsonību!” (bez valsts valodas eksāmena un solījuma) Mērķi sasniedzošs, tomēr pretlikumīgs lozungs, bet par to nav jau runa, galvenais, ka tā sasniedz nostalģiski noskaņotos pēc veciem „labiem” padomju laikiem, kad viss tika panākts ar varu un spēku. Masveida pamatnācijas apspiešana, vēl daudzu apziņā vēl ir svaiga. Pret tādiem nedarbojas vārdi- nožēla, asimilācija, naturalizācija un integrēšanās…
Šāda vaida netaisnības darbi vienmēr tiecas atgriezties un nekāds noilguma process nelīdz.
Protams, ar šādu vajadzību dzīvojošie vairākums sastāsies rindā, lai ievēlētu tos, kas apmierinās viņu galveno interesi, nemaz rēķinoties ar to, ka prasība ir nelikumīga un tāda prakse nav pielietojama nevienā brīvā valstī. Politikās partijas, kas veicina nemieru un etnisko neiecietību, ļoti labi apzinās, ka panāk nelikumību valsts apvērsuma līmenī, tas ir trumpis ar kura palīdzību abas partijas plāno piepildīt galveno mērķi, iekļūt valdībā, lai varētu realizēt savus plānus, kā viņi paši saka ”Mēs panāksim!” Njā, kaut kur dzirdēti vārdi, vai tik tos nav izteicis savulaik krievu tautā iecienītais V.I. Ļeņins..
Interesanti, ka viena no abām partijām ir sagatavojusi „Trojas zirgu” pasūtot sabiedrisko aptauju, lai zondētu etniskas vardarbības izraisīšanas iespējas Latvijas teritorijā, kuras varētu pielietot pēc uzvaras vēlēšanās.
Politiskā pieredze jau ir daudz kārt pierādījusi, līdz kurienei tautas tāda zemo instinktu uzbudināšana ir novedusi. Tomēr nepārtraukti tieksme bāzēties tieši tādām metodēm Latvijā parādās, nu, jau kurās vēlēšanās. Pārsteidzoši, ka atsauce ir liela.

Kāds risinājums? Aizliegt pret pamatnāciju vērstas darbības. Aizsargāt no ekspansijas.
Cietējs un apsūdzētājs vienā kamerā

Saprotams, ka PSRS laiki spējuši spēcīgi iedragāt un saplosīt gan krievu, gan arī dzen latviešu apziņas un abām pusēm trūkst mīlestības piepildījuma savās privātajās dzīvēs un sabiedriskajā dzīvē kopumā. Tomēr padomju laikā, kā arī brīvajā Latvijas neatkarības laikā, ieplūdušajai Latvijas teritorijā, krievu tautas neizprotamā ekspansīvā mānija, kas ir tik spēcīga, ka to noslāpēt šķiet nevarētu nekas ir neattaisnojama un nepieļaujama.

Dzīvojot Padomju Savienībā bija īpatnēja tiesu sistēma, par kuru klīda pat anekdotes, par to, ka cietēji kļūst par vainīgiem, bet vainīgie par cietējiem. Rodas iespaids, ka tas Latvijā darbojas joprojām. Latvijas pamatnācijai (cietējai) joprojām par kaut ko nezin ko jājūtas vainīgai. Vainīgai par to, ka ir sava zeme. Vainīga par to, ka vēlas runāt savā dzimtajā valodā, par kuras likumīgo lietošanu joprojām jāiestājas, jāaizstāv, jāattaisnojas un jācieš.

Kāds risinājums?

1. Krievu tautai dot iespēju un atvieglot ceļu atgriezties savā dzimtenē.
2. Lielāku uzmanību valsts līmenī būtu jāpiegriež vērība un vēlreiz jāpārskata deokupācijas laikā palaistais garām.
3. Rūpīgi jāizstrādā brīvprātīgais repatriācijas process.
4. Deportācijas programmas izstrāde.

Ilgu gadu garumā latviešu tauta nespēj izdzēst atmiņas un nostāstus par latviešu tautas izvešanu no savas zemes pārpildītos lopu vagonos, fizisku izrēķināšanos un latviešu tautas masveida iznicināšanu, kuru pastrādājusi Krievijas Padomju vara Latvijas okupācijas laikā.
Kopš Latvija ir ieguvusi savu neatkarību, latviešu tautai nepārtraukti tiek atgādināts, ka tai jāsamierinās un jādzīvo tālāk.
Paradoksāli, bet kādu aizmiršanu gaidīt no Latvijas tautas puses, ja joprojām cietējs atrodas vienā kamerā ar apsūdzēto? Kādā veidā, lai tauta dziedinās, ja tai līdz šim nav piedāvāta medicīniskā palīdzība un netiek atdalīta no apsūdzētā klātbūtnes. Kā lai viņa dziedina savas rētas, aklimatizējas un nostājas uz savām kājām, savā zemē, ja tai ir visu laiku jārēķinās ar pāridarītāju, kurš nav pat ne tikai elementāri atvainojies, bet gan ar katru gadu pieaugušām ambīcijām un uzstādījumiem pieprasot, to kas viņiem pēc likuma nepienākas. Tieši tāpēc, jau viņi raujas pie varas, lai mainītu likumus un noliktu latviešus atkal uz ceļiem.
Latviešu tauta ir kā sakauti un satracināti suņi pirms nelegālajām suņu sacīkstēm, nepārtraukti uzstūrēti uzbudinātā stāvoklī un tiem tiek pamests apsūkāts kauliņš pirms vēlēšanu maratona. Lai pārgurušie spētu vismaz ķeksīti ieķeksēt vēlēšanu sarakstos un tad atkal varētu ielaist suņu krātiņos. Vienīgi droši vien tie suņu sacīkšu saimnieki un lielo naudu ieguvēji, pat neapzinās, ka var pienākt diena, kad kāda neredzama roka atslēgs krātiņus, interesanti, ko suņi saplosītu pirmos?

Kāda ir Dieva griba?

Vai tāds ir Dieva plāns, lai viena nācija nospiež otru? Nē, Dievs nav sado-mazohists un nevēlas, lai tāda būtu arī latviešu nācija. Dieva griba attēlota spilgtā piemērā, ebreju tautas izvešanā no Ēģiptes, kas parāda, ka divas atšķirīgas tautas, dažādām mentalitātēm un uzskatiem, sadzīvot kopā nevar. Viena tiecas nomākt otru un otra noteikti nokļūst vergu statusā.
Dievs katrai tautai ir iedalījis savu zemi. (Par to iepriekš esam runājuši) Dieva griba ir, lai krievi dzīvotu Krievijā, bet latvieši Latvijā! Katram ir jāzin, kur ir viņa mājas. Apzinoties to, nebūs iemesls nacionālā naida kurināšanā un latviešu tautas nīšanā un paverdzināšanā.
Ir labi, ka ciemiņi pilna māja, bet katram viesošanās laikam ir jāzin savs mērs. Laicīgi atstāta ciemošanās vieta ir laba uzvedības etiķete, bet ja aizkavējas, tas ir nogurdinošs process nama saimniekiem. Kad tiks apzinātas katra robežas, tad arī atkritīs sajūta, ka nama saimnieka māja ir ciemiņa māja, bet saimnieks spēs atvilkt elpu, sakopties un atpūsties.

Ārvalstu politiskie spēki un garīgie līderi Latvijā

Kāpēc latviešu tauta cieš? Krievu tautības mācītājiem Latvijā, kuri ir iebraukuši šajā zemē ar viņuprāt Dieva misiju, kalpot Latvijas tautai – savs spriedums. Okultisma un elku kalpības sekas. Nenoliedzami. Tomēr vai spriedums nav diezgan virspusīgs? Vai ar to vien pietiek, ka latviešu tautā iedzīt vainas apziņu, lai netraucēti varētu veidot savas atdalītas krievu kopienas un tajās apmierināt tikai krievvalodīgo ticīgo intereses?

Tomēr, vai latviešu tauta ir vienīgā tauta visā zemeslodē, kura ir piekopusi okultismu un pielūgusi elkus? Un tāpēc tai jācieš gadsimtu gadsimtos? Nu, taču nē. Visām tautām ir bijuši šādi tādi grēciņi, par kuriem saņemta atmaksa.
Nav patīkami dzirdēt, ka ik pa laikam Latvijā viesojas ārvalstu politiskie viesi un garīgie līderi, kuri vaino Latvijas valsti un pamāca, kādi mēri jāpieņem, lai varētu vairāk izpatikt ES, savukārt garīgie līderi citē Bībeles vārdus: „Piedod un tev taps piedots!” Cik viss ir vienkārši, vai ne?!
Vienīgi tāds sīkums, pretjautājums. Kur Jūs, cienītie ārvalstu partneri bijāt, Baltijas valstu okupācijas laikā, kad tām bija nepieciešams Jūsu atbalsts, aizstāvība un palīdzība? Kāpēc nepieprasījāt brīvību un neatkarību Latvijai, kuru Jūs tagad pieprasāt no Latvijas, pilnīgu bezierunu pakļaušanos liberālās programmas ieviešanā Latvijas teritorijā?
Kāpēc, Jūs, cienītie, garīgie līderi tik uzstājīgi aicināt Latvijas tautu uz piedošanu un grēku nožēlu, taču neapmeklējat Krievijas teritoriju un nepieprasāt, lai tā atzītu Baltijas valstu okupāciju un lūgtu piedošanu Latvijas tautai par okupācijas laiku un par visiem tiem pārdarījumiem, kurus piekopj joprojām? Kāpēc viņiem nepieprasāt nožēlot Lielvaras ekspansijas mānijas grēku?
Nu, ko?!
Viegli runāt ar pakļāvīgo, grūtāk ar agresoru.
Viegli ir vainot, bet grūtāk aizstāvēt, aizsargāt un pastāvēt.
Viegli pārmest, pieprasīt un pēc tam aizbraukt, grūtāk izprast, mīlēt un palikt.
Viegli nezināt, attaisnoties un graut, grūtāk zināt, izprast un celt.

Bet atbildot uz galveno jautājumu, kāpēc latviešu tauta cieš? Atbilde: Tranzīts!

Aicinājums:

Kristieši, pietiek dzīvot viltus lēnprātībā! Pietiek slēpties un gaidīt. Pietiek teikt, ka viss ko vari, tas ir lūgt Dievu, par labākiem laikiem. Pienācis laiks pamosties no liturģiskā miega. Ja kristieši neiestājas par taisnību un patiesību un nenostājas aizsardzības pozīcijā par savu zemi, tad kāda ir nozīme kristietībai? Kas var, ja Tu nevari, vai pareizāk sakot negribi? Pietiek, Jums, garīgie tēvi iejusties farizeju lomā un aizstūrēt savas ganāmās avis, darīt Dieva darbu, ne tikai tā Kunga namā, bet arī zemē, kas pieder Dievam. Pietiek runāt, ka kristietībai nav sakara ar politiku! Jūs taču redzat, kurp viss iet, ja Jūs savu saimi piespiežat klusēt.
Pietiek Lūgt Dievu par savām personiskām interesēm, pienācis laiks lūgt par Latviju! Taisnīgu, tiesisku, likumīgu, Latviju. Lūdz par atmodu Latvijā! Lūdz par Latvijas Valsts valdību.
Pienācis laiks, neļaut valdībā ienākt jau iepriekš sevis ievēlētos, kuri darījuši aplamus darbus.
Pienācis laiks komentēt priekšvēlēšanu rakstus un ziņas interneta mēdijos, kas pauž nepatiesību, noskaņoti negatīvi pret pamatnācijas vajadzībām un interesēm, kas pauž savus populiskos un tukšos saukļus.

Pienācis laiks vēlēt!
Pienācis laiks vēlēšanu sarakstos izsvītrot nevēlamos.
Pienācis laiks lūgt Dievu, lai Viņš uzrāda labākos no sliktākajiem, kuriem jāizvirzās politikā.
Pienācis laiks Dieva kalpiem ieiet politikā, tiem, kas bīstas to Kungu un mīl savu tautu.
Pienācis laiks tos atbalstīt, izvirzīt un ievēlēt.

Risinājums:

Krievu tautībai Latvijā jāiegūst pazemība un latviešu tautai brīvību no sarūgtinājuma, savukārt abām nācijām nepieciešama-savstarpēja cieņa, sapratne, saskaņa un mīlestība.

Nobeigumā:

„Svētums un Gods, Vara un Spēks, pieder Dievam Mūžīgajam!” (dziesmas vārdi.)

Neviens politisks spēks, kas vēršas pret tautu un ceļ tumsā negodīgus Likumus negūs panākumus! Tā nepastāvēs, tā nespēs apspiest un pieņemt negodīgas dāvanas, jo Dievs ir soģis, Viņam pieder augstākā Tiesa, Viņš sodīs tos, kas sevi ieceļ augstā godā. Tie, kas pakāpjas uz citu pleciem, kritīs! Jo Viņš ir Svēts un Taisns un Viņa Likumi Mūžīgi! Pateicoties savas tautas lūgšanām,
„Viņš pats nokāps no debesīm un tumsa būs zem Viņa kājām, lai stātos cīņā pret apspiedējiem un neslavas cēlājiem. Un Zeme līgosies un drebēs, un kalnu pamati trīcēs. Tie grīļojās Viņa bardzības priekšā. Viņš izraus no stipra pretinieka rokām, no naidniekiem, kas, pārmērīgi stipri būdami, māca. Apspiestajiem un pazemotajiem Viņš gādās palīdzību!” (Ps.18)

Lai Dieva valstība nāk pār Latvijas zemi un katrs piesauc Viņa Vārdu! Lai katrs atzīst, ka Dievs ir Varens savā žēlastībā un iegūst Pestīšanu.

Lai atmoda nāk! Lai Dievs, svētī Latviju un pasargā to!