Uzskats:

Nacionālo Atmodu gaidot

Atbilde: Par Jūsu uzskatu paušanu īsumā atbildēšu politiķa Raivja Dzintara grāmatas „Ceturtā atmoda”  vārdiem: „Viss slikti? Bet kāpēc? Ja esi pārliecināts, ka latviska un plaukstoša Latvija būs, tev pret šādiem spriedelējumiem būtu jāizturas kā pret fona trokšņiem… Atceries, ka pārliecība ir Tavs stiprākais ierocis jeb darbarīks. Tas ir tikai loģiski, ka tev to centīsies atņemt. Vai Tavu pārliecību var nopirkt? Nu it kā taču nē?”

Par piemēriem kā pārliecības atņemšana panākama Raivis min medijus, ar kuru palīdzību dzirdami pieminētie fona trokšņi. Raivis arī iedrošina cīņā pret negatīvo propagandu par Latviju, viņš saka: „Turi savu pārliecību cieši rokās. Un tev pret to būs imunitāte. Ja spēsim saglabāt savu pārliecību, ienaidnieku pūliņi būs velti.”

Teiktajam vien piebildīšu, Jūs arī vēstules sākumā esat sniedzis atbildi. Lūk, tāpēc jau arī nekas nenotiek, jo patiesību par Dievu, latvieši bāž sev… Ja Dievu mēs bāžam sev kabatā, makā vai vēl kur vien labpatīk, tad jau Viņš kļūst par kabatas lakatu vai naudas zīmi. Acīm redzot ir nepareiza izpratne par to, kas ir Dievs un kāda ir Viņa loma ikkatra dzīvē.

Galvenokārt latviešu tauta ir neapskaužamā stāvoklī tāpēc, ka: „Atkrituši mēs esam no Tā Kunga un Viņu aizlieguši, mēs neklausījām mūsu Dievam, runājām tikai par varmācību, daudzinājām bezdievību un melus un paužam visu to no visas savas sirds.
Tā ir nostumta pie malas tiesa, un taisnība pilnīgi izzudusi; uzticība grīļojas kaut kur tirgus laukumā, bet godīgums nekur neatrod ieejas.  Tiešām, patiesība un uzticība ir pazudušas; kas piekāpjas ļaunuma priekšā, tas krīt par upuri neskaitāmiem laupītājiem.” (Jes. 59: 13)

Šķelšanās starp tautu un valsti

Kad morālā demontāža raisās valdības līmenī, piemēram, izdodot pa valsts līdzekļiem bērnu grāmatiņas ar citas valsts demoralizētiem uzskatiem mūsu nācijai, kurai jau ir kāda noteikta sapratne par morāles standartiem, tas izraisa ne tikai nesapratni…

Notiek atvairīšanās ne tik daudz no pašām grāmatām, bet no tām augstām amatpersonām, kuras tiražēšanu ir pieļāvušas. Tiek panākts, ka tādā veidā notiek vēl lielāka šķelšanās starp tautu un valsti. Bet plaisai paplašinoties mobilizējas pretvalstiski spēki, kas cenšas iedzīt vēl papildus arī Latgales autonomijas un nepilsoņu automātiskās pilsonības pieprasīšanas ķīli. Ar padomju cilvēka domāšanas veidu, kā saka Roberts Zīle un sociālistiskie uzskati, pastiprina spriedzi un vairo neuzticību pret valdību. (Par to, kā tas notiek un kas darāms plašāk rakstā „Nepopulāru jautājumu risinājums”) Novārdzinātos padara nedrošus, aizdomīgus un naidpilnus pret savu valsti, kuru paši savu senču rakām nosargājuši, atguvuši un cēluši. Esam jau iepriekš runājuši par to, ka, ja tauta kļūst infantīli vienaldzīga un klusa, tās vietā sāk runāt pretvalstiski spēcinātie un iedrošinātie. Viņi kļūst noteikti savās darbībās un pārliecināti par savu uzvaru, jo panākuši tautas gara nospiešanu. Tad rodas jauni līderi ar skaidrām un ausīm patīkamām runām ar mērķtiecīgu vīzijas izklāstu. Viņi saka, ka tautas vārdā runājot. Ar jaunu degsmi, it kā paužot tautas viedokli. Tādi tautas pārstāvji sarodas katrās politiskajās vēlēšanās. Un tauta tādus arī ievēl nepamanot, ka: vilki avju drēbēs saradušies aplokā, jo savulaik nav bijis vaļas vārtiņus, kaut vai ar krampīti aizkrampēt. Tad izpaliek jautājums, „Kāpēc Dievs pieļauj, ka valdībā sēž zagļu banda.”

Taču tieši kristiešu uzdevums ir Dievu lūgt par savu valdību, kā arī gudrību no tā Kunga, Kurš atmasko un gaismā liek, kas tumsā apslēpts. Paldies Dievam, ka valstij atbildīgos un viskritiskākajos brīžos tomēr iekustas un sarosās, taču nedrīkst apsīkt arī ikdienas darbos un aktivitātes, jo bezdarbībā gaidot kritiskos brīžos brīnumu, kādreiz var arī nesagaidīt. Ja netiek likti droši pamati arī fiziskā līmenī, tad kāds iemesls gaidīt tikai paļaušanos un brīnumus no Dieva? Sagaidot atbildi no Dieva- jārīkojas, citādi nevar.

Zemapziņā pretspēku iespaidotie ar saldu propagandas šūpuļdziesmiņu ieaijātie atkārto: „Nav vērts. Nav vērts”. Drīz jau arī negatīvi apstrādātie un iekodētie pārliecībā raksta: „latviešiem nav nekāda teikšana.” Bet kas, tad latviešu vārdā ir teikts un darīts? Vai tiešām ar pilnu pārliecību var teikt, ka nav teikšana? Vai arī kāds ir ieinteresēts, lai latvieši tā par sevi domātu? Kaut gan par to savādāk ir sprieduši mūsu cīņas biedri I.Pasaules karā un II. Pasaules kara laikā gaidot Atmodu Latvijā. 

Piemēram, pieminētās bērnu dzimumlīdztiesību lomu grāmatiņas, vai kāds vispār iebilstu pret tām? Šķiet, ka, ja Nevalstiskās organizācijas nerakstītu vēstules valdībai, tad tās arī būtu ieviestas bērnudārzos un neviens pat nepamanītu. Taču par tām tika uzzināts tad, kad Latvijas sabiedrības daļa pateica: „Nē!” Uzrakstīja. Pieprasīja. Taču nešaubos arī par to, cik bija tādu, vēstules parakstīšanas laikā atrunājoties ar vārdiem „Nav vērts parakstīt!”; „Jūs tāpat neko nepanāksiet!” No kurienes rodas tāda viltus pārliecība? Vai tik ne no tās, nekā nedarīšanas un neticības.

Lūk, tieši to, arī gaida jaunie „tautas kalpi” pirms vēlēšanām, zinot, ka tāpat taču nevienam prātā neienāks parevidēt kandidāta biogrāfiju un nevis to, ko viņi vēlas, lai atrastu, bet saskatīt to, kas tiešām, tad ir darīts nesavtīgi Latvijas labā pirms vēlēšanām…

Alternatīva 4.Atmoda

Kāda ir alternatīva? Jautās tie, kuri vēlētos situāciju mainīt pozitīvā gultnē un sasparojas cīņai, bet ātri noplok neatbalstīti un nesaprasti.

Bet vai ir alternatīva? Jautās tie, kuri labprāt noraudzītos no malas un iesēzdamies kā kinoteātrī ērtos sēdekļos ar popkorna tūtu rokās, lai noskatītos šausmu filmu, kurā daži filmas galvenie varoņi cīnās ar pretvalstiskajiem darboņiem. Taču filma solās kļūt aizvien garāka, jo tiem dažiem Dāvidiem un Esterēm grūti padodas uzveikt Goliātu, kuram cīņas laikā nemanot parādās vairākas galvas kā pūķim. Cērt cik vien spēka, uzaug jauna vietā. Pūķa ietekmētie mobilizējas un audzē jaunus klonus, bet vairums tautiešu mobilizējas vien dodoties pēc jaunas popkorna tūtas un klusi cer, ka filma beigsies ar laimīgām beigām (Happy end).

Alternatīva ir atbildē 4.Atmoda! Kas šajos vārdos ir ietverts? Nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars grāmatā „Ceturtā atmoda” runā par nacionālo atmodu, kas detalizēti ietverts nacionālajos desmit baušļos.

Viņš saka: „Atmoda manā skatījumā ir acu atvēršana..” Bībelē teikts: „Mēs taustāmies gar sienām kā akli, mēs gāzelējamies nemaņā, it kā mums nebūtu acu; mēs klūpam dienas vidū kā tumsā, mēs, būdami labi baroti un dzīvības pilni, esam patiesībā kā miruši.” (Jes. 59: 10)

Kādēļ tas tā notiek Latvijā? Raivis Dzintars atbild: „Atmoda ir tad, kad ilgu laiku neesam redzējuši patiesību, un tad tās priekšā atveram acis.” Par patiesību Raivis runā Latvijas vēstures jautājumu attiecībā. Vēstures apzināšanās un nesamierināšanos likteņa priekšā.

Bet, kas tad mūs varētu iedvesmot, lai 4. Atmoda nāktu drīz? Bez garīgās Atmodas mums pietrūks spēka. Jo cik vien ātri tauta sarosīsies 4.Atmodai, tik vien ātri tā gaisīs. Bez ticības, cerības un mīlestības un garīgās patiesības apzināšanos nekur tālu nenokļūsim. Atmodas uzvaras gājienā mūs var vest tikai un vienīgi Dievs.

Vēstulē teikts: „Latvija mums nepieder.” Par piederību Latvijai jārunā vispirms no individuālā skatījuma. Ja Jūs nejūtaties piederīgs Latvijai, tad jājautā sev, kāpēc neveicinu procesus, lai tā nejustos? Ko es daru, lai kaut ko mainītu uz labu? Raivis Dzintars grāmatā raksta:” Ja arī kaut kas neeksistē pilnībā, tas nenozīmē, ka tas neeksistē vispār. Ir pieļaujams, ka no ārējiem apstākļiem ir atkarīgs mūsu komforts, zināma labsajūtas svārstība, darba apjoms un citas maznozīmīgas lietas. Tomēr allaž ir jātiecas uz to, lai neatkarību mēs saglabātu valstij un tautai vitāli nozīmīgās lietās. Valstij jātiecas uz to, lai, neatkarīgi no jebkādiem ārējiem apstākļiem, mēs varētu paši sevi paēdināt, nodrošināt normālu dzīves līmeni ikvienam savam pilsonim, saglabāt savu valodu un kultūru, izglītības un darba iespējas, nodrošināt nācijas turpināšanos un stipru nacionālo pašapziņu. Šīs ir tās lietas, kurās jābūt pilnīgai neatkarībai.”

Domājot par to, cik lielā mērā mēs varam vai nevaram būt neatkarīgi, Raivis turpina: „Kur notiek sadarbība, tur ir arī atkarība noteiktās lietās.” Raivis piemin piemērus. Viens no otra atkarīgi ir ģimenē, sportā un c.” Arī runājot par globālajiem mērogiem Raivis iedrošina: „Globālajā pasaulē mēs sadarbojamies: saimnieciski, kultūras jomā, militāri, politiski… līdz ar to mazās lietās vienmēr būs noteikti ieguvumi, kuri būs atkarīgi no citiem. No tā nevajag vairīties. Savstarpēja atkarība, kas vērsta uz labumu vairošanu, var būt pat ļoti izdevīga, taču tai ir striktas robežas, ja nācija vēlas saglabāt saimnieka statusu savā zemē.”

Muša

Latviešiem pašiem jāmaina attieksme par sevi. Latvieši nav pussprāgušas mušas rudens sezonas iesākšanās laikā. Latvieši nav vedami lopiņi uz nokaušanu. Latvieši nav padevīga nācija un tāda nekad nav bijusi. Tā ir tikai un vienīgi ārvalstu un Latvijas zemē naidnieku izplatītā propaganda.

Pozitīvā domāšana

Katru reizi, kad Tev iegalvo pretējo prese vai mazdūšīgie draugi un melu liecinieki saka: „Mēs neko tāpat nevaram; mēs tāpat neko nepanāksim.” Lai atbilde skan: „Aizver muti! Es nepieņemu negatīvu pravietošanu! Mans Dievs ir liels un varens savā žēlastībā, jo Viņam nekas nav neiespējams! Viņš ir radījis debesis un zemi un radījis lielu un varenu latviešu tautu. Dievs ir devis latviešiem savu zemi! Latvieši ir noteicēji savā zemē. Latvieši ir saimnieciski domājoši. Latvieši ir gudra un neatkarīga nācija, kurai pieder un vienmēr piederēs sava zeme Latvija.”

Esi stingrs savā pārliecībā! Ja kāds domā savādāk, tad lai viņš atstāj Tavu draugu loku. Bībelē teikts, ka slikta sabiedrība maitā labus tikumus. Ej ārā no tādas sabiedrības, taču, ja esi stingrs pārliecībā un esi līderis, tad paskubini savus draugus pozitīvā domāšanā. Savstarpēji pieņemiet lēmumu, ka vairs par savu zemi un valdību nerunāsiet slikti. Vienmēr atceries, ka vārdi ir kā putni, tos vairs nenoķert. Bībelē teikts, ka Vārds izmaina visu. Kā jau arī zināms, ka izteiktam vārdam ir garīgs spēks, tad izmanto to savas nācijas labā. Runā, lai visi dzird: „Es ticu savas zemes varoņiem, valdībai un varai, jo Dievs dod viņiem gudrību valdīt tautai, bet ja arī ir slikti un nevaldāmi savās iekšējās dziņās un nodara ļaunu tautai, lai Dievs nomet viņus no saviem krēsliem un piešķir vietu īstajiem Dieva un tautas kalpiem.”

Uzvaras sauciens

Lai par iedvesmu Tev darīt, rakstīt un iestāties par savu tautu ir šīs jau esošās divas nozīmīgās uzvaras.

Uzvara Nr.1: Pēc ilgas un sīvas cīņas panākts, ka koalīcija pārstāvji demogrāfiskās situācijas uzlabošanai papildus piešķirti 14 miljonus latu.

Uzvara Nr.2: Saeimas Kultūras un izglītības komisija pēc ekspertu un sabiedrības pārstāvju uzklausīšanas, kā arī asām diskusijām nolēma aicināt premjeru Valdi Dombrovski apturēt Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto „Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam”.

Pielūgsmes dziesma

Vai ir ievērots, cik ātri bērniņš aizmieg, kad māte dzied tikko pašsacerētu šūpuļdziesmiņu? Vai ir domāts, cik vairāk par to spēj slavas dziesma un pielūgsme tam Kungam? Ja nav ierasts, tad pamēģini par godu Latvijas svētkiem 18. novembrī patriotiskās latviešu dziesmas dziedāt ar domu, ka tās tiek veltīts Dievam. Tici, efekts būs milzīgs.

Garīgo Atmodu gaidot

ASV draudze „Elevation” ir viena no straujāk augošām draudzēm Amerikā. Septiņu gadu laikā tā no 20 cilvēkiem ir pieaugusi līdz 12000 draudzes locekļiem. Draudzes dibinātājs un mācītājam Stīvens Furtiks (Steven Furtick) tiek aicināts piedalīties dažādās augsta līmeņa konferencēs, tostarp arī šī gada Hillsong konferencē. Stīvens ir sarakstījis grāmatu “Greater.” Grāmatas galvenās tēzes: sapņo lielus sapņus. Sāc ar mazumiņu. Dieva iecere Tavā dzīvē. Mācītājam Stīvenam ir trīs bērni, divi dēli un viena meita.

Mācītāja Stīvena Atmodas vēsts:

Jums jābūt gataviem atvērt savu sirdi un iztēli Dieva īpašajam plānam Jūsu dzīvē, kas ir daudz lielāks nekā Jūs varat iedomāties.

Ja esat noguris no tā, ka esat parasts, ir pienācis laiks, lai sapņotu vairāk. Ja Jūs nezināt ar ko vispār sākt savas uzvaras gaitas, tad tas ir laiks sākt ar mazumiņu, aizvien vairāk paplašinot savu redzes lauku un papildinot darba sarakstu. Laiks ir aizdegties par Dieva lieliem sapņiem Jūsu dzīvē. Ticiet lieliem sapņiem.

Dziesmota vīzija

Uzsākot draudzes darbību ar divdesmit cilvēkiem mācītājam Stīvenam bija vīzija par lielu slavēšanas grupu. Viņš sapņoja par jaunu slavas dziesmu rakstīšanu. Sapnis piepildījies. Draudze izlaidusi CD „For The Honor” ar oriģināldziesmām. Albūmā ir arī Atmodas dziesma, kurā teikts, ka Dievs rada jaunas lietas „All Things New” (Video).  DVD prezentācija, kā arī papildus videointervijas par CD tapšanu un koncertu.

Lai dziesmas pravietiskie vārdi ir mums par iedvesmu. Jaunas lietas Amerikā un jaunas lietas Latvijā, ja vien mēs tās gaidām un runājam/pravietojam, tad 4.Atmoda vairs nav aiz kalniem.

Elevation slavēšanas grupa ciemojoties Londonas Hillsong draudzē vadīja klātesošos slavēšanā un pielūgsmē. Kaut arī Hillsong draudzē dziesmas nebija zināmas, bet varēja vien dziesmu tekstus redzēt uz ekrāniem, taču, kā stāsta kāda lieciniece, tas netraucēja ieiet Dieva dimensijā burtiski uzreiz.

Dažkārt dīvaini novērot politiķu aklu pakļaušanos svešajām ārvalstu nostādnēm, kas neveicina kopējo labumu valstij. Ja cilvēks neapzinās un nav audzināts nostiprinoties fundamentālās un konservatīvās vērtībās, tad tādu viegli ietekmēt. Taču, ja tāds cilvēks atrodas varas struktūrās, posts visai tautai.

Protams, jauno pieņemt vajag, nav šaubu. Taču kāda satura? Arī Senās Romas bibliotēkās ieveda bagātības no iekarotajām zemēm. Senās Romas lietpratēji spēja atšķirt graudus no pelavām. Valstī ieveda graudu vērtus kultūras mantojumus. Vai Latvija spēj saglabāt vispirms savu kultūras mantojumu, lai pieņemtu jaunus izaicinājumus? Vai spēj atšķirt graudus no pelavām? Latvija balansē, taču cik ilgi?

Intervijā ar politiķi Robertu Zīli  (Nacionālā apvienība; Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, priekšsēdētājs; Eiropas Konservatīvie un reformisti (ECR), prezidija loceklis) mēģināts kaut nedaudz ieviest skaidrību.

SPEKTRS: Zīles kungs, kā Jūs domājat, vai vidusmēra Latvijā dzīvojošais saprot kādu politisko kursu atbalsta un vai politiskā elite arī skaidri apzinās virzienu?

Roberts Zīle: SKDS statistika uzrāda, ka ir daudz cilvēku, kuri sevi uzskata par konservatīvi domājošajiem, taču iedziļinoties tematikā izrādās, ka tādi nemaz nav. Ekonomikas jomā ir ļoti pat tālu no konservatīvām vērtībām, bet noskaņoti pat kreisi un sociālistiski jautājumos par Ienākumu pārvaldi sabiedrībā un citām vajadzībām. Tas pats attiecams arī par liberālām vērtībām. Atklājās, ka tas, kas vienam kāds jautājums liekas liberāls, tas citam šķiet pieejams konservatīvām parijām. Savukārt, kas attiecams no politiskās formalitātes puses, tad jāņem vērā, ka „Vienotība” ir Eiropas Tautas partijas locekle, kas pārstāv lielāko konservatīvo partiju organizāciju Eiropā un Valdis Dombrovskis ir tās biedrs jau kopš 2004. gada. Kas attiecas uz Reformas partiju, tad tajā vispār nav noformulēts politiskais virziens. Tāpēc vienīgā izteikti liberālā partija Latvijā bija „Latvijas ceļš” un tās pēdējais pārstāvis, jau pie likvidētas partijas atrodas Eiropas Parlamentā ir Ivars Godmanis. Neviena cita politika pārstāvniecība vai partija liberālajā klasiskajā spektrā Latvijā nav. Kaut gan idejas daudziem ir liberālas, un arī daudzi mēdiji strādā liberālā virzienā, taču tām nav savas pārstāvniecības vai partijas Latvijā. Tas ir paradokss.

SPEKTRS: Tad kāpēc Latvijā aizvien biežāk ir vērojamas liberālas tendences?

Roberts Zīle: Socioloģiskais pētījums uzrāda, ka cilvēki nemīl sevi saukt par liberāļiem, jo apzinās, ka visdrīzāk vēlētāji nebalsos par liberālu partiju, tādēļ arī vēlēšanu laikā partijas neieviešas ar liberālu virzienu. Savukārt savas liberālās vērtību ieceres tiek pielietotas atsevišķos politiskos jautājumos. Pārkāpjot izpratnes slieksni, ko varētu nozīmēt konservatīvas vērtības kādā konkrētā jautājumā. Tieši tā pašlaik notiek mūsdienu Latvijas politikā, manā skatījumā.

SPEKTRS: Vai Jūs, lūdzu, varētu īsumā pateikt kāpēc Latvijā būtu jāievieš eiro?

Roberts Zīle: Saprotiet, tas nav ticības jautājums. Tas ir ekonomisko aprēķinu un ģeopolitiskais izvēles jautājums. Iestāšanās Eiropas zonā ir savi plusi un mīnusi, bet saliekot kopā un izrietot no pašreizējās situācijas es redzu vairāk plusus, nekā mīnusus. Tas nav īsumā izskaidrojams. Es varu, piemēram, saskaitīt desmit plusus un kādus dažus mīnusus. Galvenais mīnuss ir tāds, ka stabilizācijas mehānismā būs jāieskaita 144 miljoni latu, kas būtu iemaksājami piecu gadu laikā. Tāds ir pašlaik Latvijas Bankas aprēķins. Igaunija veic maksājumus stabilizācijas mehānismā un veiksmīgi to dara. Jāņem vērā, ka tas rada stabilitātes nosacījumus, ja valstī rodas krīze, kā tas Latvijā notika 2008 gadā. Tādā gadījumā šāds fons palīdz un ir ar labiem nosacījumiem. Tas ir mīnuss, ka mums nāksies ieskaitīt „dzīvu” naudu, bet arī plus, ka rodas drošība nākotnē. Svarīgs ir arī plus, kas jāņem vērā iestājoties Eiropas zonā, tas, ka mainās ģeopolitiskais virziens, kā tas izteikti redzams Igaunijas gadījumā. Līdz ar to mazināsies Krievijas ģeopolitiskā ietekme. Tas ir pamats uztraukties Krievijas varai. Un Jūs redzēsiet, ka „Saskaņas centrs” būs vislielākais un aktīvākais cīnītājs pret eiro ieviešanu Latvijā. Cīņa būs nevis par to, ka tādā veidā varētu izrādīt patiesu vēlēšanos nacionālas naudas saglabāšanā, bet gan tāpēc, ka nevēlēsies mainīt Latvijas ģeopolitisko virzību un Latvijas attīstību nākošajos gados. „Saskaņas centrs” mērķis Latviju saglabāt Kremļa ietekmē.

SPEKTRS: Kas Jūsuprāt ir modernas Latvijas nacionālas vērtības?

Roberts Zīle: Latviešu valoda un kultūra. Par Latvijas kultūras mantojumu un kultūras kanonu, ļoti brīnišķīgi ir apkopojusi un precīzi izklāsta savā darbā „Kultūras kanons un klasiskās vērtības: kāpēc tās vajadzīgas sabiedrībai?” Latvijas Nacionālās Mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Viņa uzskatāmi parāda, ko kultūras cilvēki ir uzskatījuši par kultūras kanonu.

Latvijas nacionāla vērtība ir arī izglītība. Uzskatāms ir Vācijas piemērs. Tā varam arī mēs veidot uz kultūras pamata un izglītības bāzes Latvijas nācijas nākotni. Skaidrs, ka mūsdienās cilvēkiem mijiedarbība notiek daudz lielāka. Tagad ir daudz plašākas pārvietošanās iespējas, iegūstot daudz lielākas zināšanas, tādējādi iegūstot lielāku paziņu loku un draugus. Līdz ar to ir skaidrs, ka mūsdienu cilvēks nedaudz savādāk vērtē situāciju Latvijā. Mūsdienu moderns cilvēks ir atvērts, es domāju, vairums gadījumu.

Moderna un nacionāla Latvija ir tāda, kas saglabā kultūrmantojumu un valodu. Katrā ziņā mēs varam būt gandarīti par valsts nacionālām vērtībām. Mēs varam būt gandarīti, ka daudz Latvijas tautas pārstāvji pārņem mūsu kultūras mantojumu un valodu pārstāvot Latvijas valsti. Tā ir moderna pieeja lietai.

SPEKTRS: Saliedētības jautājums. Kā apvienot latviešus ar krievu tautības cilvēkiem?

Roberts Zīle: Nekas nav jāapvieno. Uzskatu, ka šis jautājums ir nepareizi uzstādīts un izplatīts. Piemēram, ka tā ir viena teritorija, kurā Jurģis Liepnieks kopā ar Mamikinu veido raidījumu „Strīdīgā teritorija” (Спорная teritorija). Tas parāda jautājuma absurdumu. Latvija nav tikai zeme, kurā latviešu tauta divatā ar krievu kopienu savstarpēji par kaut ko strīdas. Tas ir absurds uzstādījums. Vienīgā iespēja kā mainīt situāciju, saprast, ka Latvijas valsts ir izveidojusies 1918. gadā, kura pārcietusi dažādas okupācijas un kolonizācijas sekas. Daudz kas ir nepatīkams, bet mēs esam beidzot atguvuši valsts neatkarību. Mēs esam iestājušies Eiropas Savienībā un esam kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti. Citām kopienām jāsaprot, ka mums nav nekas juridiski saistošs ar Krieviju. Bet mēs esam drīzāk zināma veida konkurence. Un Latvijas piederība NATO nozīmē, ka mums nav nekādu draudzīgu partnerattiecību ar Krieviju NATO ietvaros. Līdz ar to mums jāaizmirst, ka Latvijas teritorijā notiek tautas un kopienas savstarpēja cīņa.

Mūs visus vieno viena valsts, kurā pastāv vienota latviešu valsts valoda. Pamatnācija un kultūras nesēja ir latvieši! Bet citas tautības ir tādas, kuras Latvijā dzīvo pastāvīgi, vai arī ir minoritātes šajā izpratnē. Kaut gan ļoti dīvaini skan, ka krievu tautības cilvēki ir minoritāte, ņemot vērā, ka tai ir sava lieliskā un lielā zeme, kurā viņi var dzīvot un brīvi attīstīt savu kultūru.

Jāņem vērā, ka arī mūslaiku modernajā sabiedrības informatīvā telpā spēcīgi ieplūst negatīvi ietekmējoša informācija, kas apdraud valsts drošību. Taču Krievijā nav nekāda apdraudējuma krievu kultūrai. Tajā pašā laikā mums nav tikai īpaši jāskaidrojas ar krievu tautības cilvēkiem, bet jārunā ar jebkuras tautības cilvēkiem, mēģinot tos padarīt par Latvijas patriotiem. Jāmēģina runāt ar jebkuras tautības Latvijai lojāliem patriotiem. Tāpēc runāsim mazāk latviešu un krievu tautības saistībās. Runāsim par to, ka dzīvojam Latvijā, kurā dzīvo daudzu nacionalitāšu pārstāvji un būtu vēlami, lai viņi kļūtu par Latvijas patriotiem. Tas ir Latvijas patiesais mērķis.

Tagad jau jārunā par to, ka Latvija, proti, Cēsis ir arī ķīniešu zeme. Tā ir daudziem šokējoša ziņa. Ķīnieši ir nepazīstami. Kaut gan ir jāņem vērā, ka Latvijā dzīvo arī dažādas nacionalitātes cilvēki. Es nesaku, vai tas ir labi, vai slikti, taču tāda ir šodienas realitāte. Ja viņi nemēģina dominēt par Latvijas politisko izvēli. Neietekmē Latvijas valsts pašnoteikšanās tiesības un latviešus kā valsts nāciju, tad es neredzu nekādu apdraudējumu.

Iedomājieties, šādā situācijā, krievi Latvijā vairs nebūtu vienīgā lielākā minoritāte. Ko tad Krievijas nepilsoņu kategorija šeit darītu? Ja mēs iedomātos tādu ideālu situāciju, ka pēkšņi pēc teiksim diviem gadiem, viņi vairs nav lielākā Latvijas minoritāte, bet uzrodas citi, ko tad viņi iesāktu? Vai tad prasītu automātisko pilsonību nepilsoņiem, kuri šeit dzīvo? Nē, viņi to vairs neprasītu. Nepilsoņi izdarītu izvēli. Viņi gribētu kļūt par Latvijas pilsoņiem. Izvēlētos būt Latvijai lojāli, jo saprastu, ka tie, kuri nāk pēc viņiem nepieder Latvijai. Tas ir paradokss, bet es domāju, ka mums jādomā tādās kategorijās. Nepārprotami ir jaušamas kolonizācijas un okupācijas sekas, kā arī migrācija no bijušās Padomju Savienības, kurus vieno krievu valoda, kaut gan ir dažādu tautību cilvēki. Taču viņus vieno PSRS rusifikācijas ieviestā politika un kopīgā valoda, kas uztur padomju cilvēku. Patīk vai nē, taču Krievijas valsts prezidenta Putina izpratnē ir nepārprotami virzība uz Krievijas impērijas atjaunošanu. Savus mērķus viņš arī neslēpj. Lai apvienotu ekonomisko telpu ar Eirāzijas Savienību. Tas ir Putina izvirzītais mērķis. Programmas īstenošanā Krievijas prezidents izmanto padomju cilvēka domāšanu, ne tikai Latvijā, bet arī Gruzijā, Ukrainā, Uzbekijā. Viņš izmanto statusu, ka vēl ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir no tās paaudzes, kuri dzīvojuši Padomju Savienībā un brīvi komunicē krievu valodā. Ir daudz tādu, kuri ir rusificējušies un krievu valoda kļuvusi par savu dzimto valodu, kaut arī nav krievi. Lūk, viņi arī ir tas instruments, kas palīdz Krievijas prezidentam Putinam īstenot savu mērķi Krievijas impērijas atjaunošanā. Tāda ir realitāte, kā es to redzu.

SPEKTRS: Jūs pārstāvat Latviju Eiropā, pie kādas programmas pašreiz strādājat?

Roberts Zīle: Pamatā mēs pārstāvam divas komitejas. Ar saviem kolēģiem Ivaru Godmani, Inesi Vaideri, Krišjāni Kariņu un citiem esam noorganizējuši savu darbu tā, lai neatrastos vienā komitejā divi cilvēki, bet varam vienlaicīgi atrasties maksimāli daudzās vietās, lai būtu pēc iespējas lietderīgāki Latvijai. Manā pārvaldē -„Transports un tūrisms” un „Ekonomiskās monetārās attiecības”. Savukārt Ivars Godmanis pārvalda budžeta un reģionālās ekonomikas sfēru.

Runājot par to, pie kā es pašreiz strādāju, tad galvenais mērķis ir panākt tuvākajā finanšu perspektīvā, Latvijai ātrvilcienu satiksmi no Tallinas sākot Varšavas virzienā. Ir arī citas lietas, kuras vēlamies attīstīt, piemēram, jūras sakari un ceļu stāvokļi, taču galvenais un īstais izaicinājums ir saņemt labu ātrvilcienu savienojumu ar Eiropas Savienības vidieni.

SPEKTRS: Kad Jūs Eiropas Parlamentā runājat par Latviju un, ka esat latvietis, kāda ir reakcija?

Roberts Zīle: Eiropas Parlamentā visi esam savstarpēji pazīstami. Eiropas Parlamentā ir zināmi mazo dalībvalstu pārstāvji. Tur nav nekādu kļūdu deputātu starpā.

Cita lieta, ja Jūs izejat uz ielas un dodaties uz kādu kafejnīcu Briselē vai Strasbūrā un piemināt Latviju, tad gan var par tādu valsti arī nezināt. Ir gadījies, ka Latviju sajauc ar Lietuvu. Tāpēc maza valsts var sevi pieteikt ar lieliem notikumiem vai sasniegumiem, lai to pamanītu.

Piemēram, kaut arī Latvijā uzskata, ka hokejs ir kaut kas svarīgs starptautiskā mērogā, taču tas tikai kaut ko izsaka dažām valstīm Čehija, Slovākija, Skandināvija.. Itāļi, francūži vai portugāļi neko nezin par hokeju. Taču futbols gan kaut ko izskata. Kad Latvija iekļuva Eiropas čempionāta Portugāles finālturnīrā 2004 gadā, tad absolūti visi ierindas cilvēki zināja Latviju. Tas paceļ Latvijas atpazīstamību neskaitāmas reizes vairāk par jebkuru citu sasniegumu. Lai cik tas nebūtu paradoksāli, bet tā ir.

SPEKTRS: Kāds ir Latvijas zīmols Eiropā?

Roberts Zīle: Es to nesauktu par zīmolu, jo valstij nav tādu izteiktu zīmolu. Ir priekšstati par to, ar ko valsts asociējas. Ir lielu kompāniju zīmoli, bet ,protams, par to nav runa. Saprotams, ka lielām valstīm ir pat vairāki zīmoli ar ko pārstāv savu valsti, bet mazajām valstīm, lai Dievs dod, ka atrastos kaut viens. Latvijas atpazīstamība ir sarežģīta, jo mērogs ir mazs. Tādēļ jebkurš sasniegums sportā, kultūrā ir nozīmīgs, piemēram, Latvijas kora atpazīstamība, kaut arī tā ir svarīga kategorijai, kuri interesējas par to.

Domāju, ka par Latviju Eiropā nav tādu izteiktu labu priekšstatu. Kaut gan ir zināma no negatīvās puses, piemēram, par lielo nepilsoņu kopienu Latvijā, kurai ir sarežģīta situācija ar ģeopolitisko izvēli starp bijušo Padomju Savienību un Krieviju. Ar to mēs esam atpazīstami. Tas ir negatīvs priekšstats un nosacīts zīmols par Latviju. Es ceru, ka drīzumā būs izstrādāts vides zīmols par Latviju. Jo Latvijas viesi var iepazīties ne tikai ar Kolumbijas izdarīto pētījumu, par to, ka Latvija ir otra zaļākā valsts Pasaulē, bet arī ar to, ka Latvijā ir fantastiska daba. No Eiropas Latvijā atbraukušie var iepazīt Latvijas dabas zīmolu. Latvija izceļas ar Cilvēku blīvumu un tāds mežu īpatsvars nav nekur Eiropā.

SPEKTRS: tātad tūrisms?!..

Roberts Zīle: Nē! Tūrisms ir svarīga nozare, taču nekādā gadījumā, tā nevar būt viena no galvenajām nozarēm Latvijā. Labi attīstīta tūrisma nozare ir Polinēzijas salas, kā arī Klusajā Okeānā Karību salas. Vai šajās zemēs dzīvojošie ir laimīgāki dzīvojot no tūrisma? Nē, viņiem mainās motivācija, kļūstot par tādiem, kuri gatavi pakalpot, bet neko citu dzīvē nesasniedz. Tās valstis, kas dzīvo no tūrisma ienākumiem nav tās laimīgās. Latvijā nekad nevar būt tūrisma prioritāte. Kaut vai no tā viedokļa raugoties, ka klimats mums ir diezgan skarbs. Starpsezonas tūristiem nav vilinošas.

SPEKTRS: Ar ko tad Latvija varētu konkurēt Eiropā?

Roberts Zīle: Ar cilvēku zināšanām, izglītību un zinātni. Latvijas konkurētspēju vajadzētu balstīt uz zinātnes un inovācijas jautājumiem. Ja ieskatītos veiksmīgo valstu pieredzē, kas neražo, piemēram, neliek kopā vagonus, kas, protams, nav slikta nozare, taču Latvija nevar būt tāda, kurā notiek mašīnbūves attīstība, ar kuru iekaro Eiropas tirgu. Tā tas nekad nebūs. Vērtīgās valstis, piemēram, Šveice zināma ar banku sfēras attīstību, kaut gan, tas nav galvenais ienākuma veids valstī, bet arī ar attīstītu ķīmijas rūpniecība. Latvijā ir laba ķīmiskā rūpniecība. „Olainfarm”  un „Grindex”  ir nozare, kurā var saņemt lielu pievienoto vērtību ar labiem ražotiem produktiem un ar to var iekarot globālos tirgus. Starp citu, Šveices lielā un augstas kvalitātes sporta apģērbu kompānija „Mammut”  tiek izstrādāti Šveicē, bet ražo Latvijā. Taču mums būtu jācenšas panākt otrādi, ka Latvija izstrādā augsta līmeņa dizaina produktu, bet ražotne atrodas ārvalstīs, kurās ir lētās darbarokas, tādējādi mēs nodrošinām darba vietas. Taču mums jārēķinās ar to, ka tādā veidā mēs neizdarīsim nekādu lielo izrāvienu iekarojot Eiropas tirgu.

S: Jūs pieskārāties nozīmīgai sfērai Latvijā – zinātne, taču vai tās progresu nevajadzētu veicināt arī no politiskās puses? Jo, piemēram, zinātnieks Andris Buiķis Jums teiktu, ka zinātnes attīstībai nepietiek naudas, lai pilnvērtīgi nodotos zinātnei un pētniecībai.

Roberts Zīle: Jūs nevarat to panākt tikai uz Latvijas nodokļu maksātāju naudas rēķina. Diemžēl mēs saprotam, ka visu sedz nodokļu maksātāji, tā gluži nav. Visā pasaulē zinātnē un pētniecībā ļoti daudz dod tieši biznesa nauda. Ja kāda biznesa kompānija redz attīstības iespējas konkrētā zinātniskā darbā, tad notiek sponsorēšanas princips. Tiek finansiāli ieguldīts zinātnes centriem, lai tās varētu sekmīgi attīstīties. Tas varētu būt otrs avots, kādā veidā Latvija iegūtu atpazīstamību radot spēcīgus zīmolus konkurējot Eiropā. Nevis būt atpazīstami sakot, ka naudu mums nedod Izglītības Ministrija, jo nespēj „izsist” pietiekami lielu budžeta naudu izglītībai, tāpēc mums nekas nesanāk. Tādai nostājai nav nekādas nākotnes. Protams, ka valstij jāveicina zinātne, bet tā nevar būt galvenais naudas devējs.

Sabiedrībā daudz tiek runāts, par draudzēm, kuras ietekmē un rada pozitīvas izmaiņas mūsdienu sabiedrībā. Vairums baidās no pārdabiskā. Bailes par Dieva dziedināšanām no smagām slimībām, atbrīvošanu no alkohola un narkotiskās atkarības, bet papildus viltus bailes izraisa arī ar preses palīdzību nomelnojot labas gribas darītājus. Apsaukt par sektantiem un draudzes par sektām, jau sen pierasta lieta. Presē „atmaskošanas” metodes mulsina un atbaida sabiedrību. No tādas preses spiediena neizpaliek arī dažādas draudzes Latvijā, kurām nav nekāda sakara ar pieminēto. Piemēram, TV programmā „Bez Tabu” draudzes „Kristus pasaulei” nomelnošana.

Pierasts, ka draudzes un kristieši necenšas sevi aizstāvēt, jo sirdsapziņa ir tīra. Mācītāji citē Bībeli : „Mīli savus ienaidniekus.” Līdz ar to arī kristieši ir pasīvi. Taču prese dažkārt nerimstas un no jauna ķeras klāt draudzēm. Cenšas kaut ko „atmaskot”, jo pozitīvas ziņas par to, ko draudzes dara reāli par labu sabiedrībai, acīmredzot preses politika neļauj. Medijos ir zināms, ka kristieši un draudzes parasti neaizstāvas, bet situācijas lūgšanās ieliek vien Dieva rokās, tādējādi neapzinoties sekas, ļauj presei apmelot ar nereāli izdarītiem pieņēmumiem padarot tos par faktiem.

Taču par pārsteigumu, kāda draudze tomēr nostājās aizsardzības pozīcijā un pateica tieši : „Nē, apmelot Kristus miesu neļausim!” Draudze „Kristus pasaulei” juridiski pieteica prasību. Rezultātā TV ēterā atvainojās par draudzes apmelošanu. Tas bija ļoti netipisks gadījums Latvijā. Par to, ka šoreiz draudze nenoklusēja vairums žurnālistos un sabiedrībā bija jaušams apmulsums. Tas bija liels notikums draudžu pieredzē.

Tāpēc arī neizbrīnīja mācītāja apņemšanās rakstīt grāmatu par tādu neparastu tematiku. Tomēr jāatzīst, ka vēl nesen bija tikai runāts par ieceri, bet par pārsteigumu grāmatas saturs praktiski ir jau gatavs, piedāvājot ekskluzīvu iespēju arī SPEKTRS lasītājiem ieskatīties grāmatas „Patiesība par sektām” saīsinātā versijā.

Patiesība par sektām

Autors: draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis

Šī tēma ir ļoti nepieciešama Kristus miesai. Jo viens no svarīgākajiem sātana ieročiem, lai cilvēkus turētu tumsībā, ir Kristus draudzes apmelošana. Un viens no šiem melu veidiem ir vārds sekta. Kad cilvēki dzird vārdu sekta, viņi turas pa gabalu no Dieva un Viņa iestādījumiem. Bet vai tu zini, ka tad, kad tu iepazīsi patiesību, patiesība darīs tevi brīvu? Tieši tad, kad tu zināsi patiesību, velnam nebūs varas pār tevi. Arī tie cilvēki, par kuriem tu lūdz un evaņģelizē, kad viņi uzzinās patiesību, ko tad patiesībā nozīmē vārds sekta, kļūs brīvi no aizspriedumiem. Pēc kāda laika mēs par šo tēmu izdosim brošūru. Tad dod viņiem to lasīt!

Kas notiek, kad sabiedrība pieļauj citādu attieksmi pret citādi ticošiem?

Vai esi pamanījis, ka draudzes ir daudz un dažādas? Kas notiek, ja sabiedrībā, pie tam vēl ar likumu, pieļauj atšķirīgu attieksmi pret tiem, kuri tic un domā citādi, vai pieder citādai draudzei?

Lūk, daži piemēri:

Sākot no 1924. gada, kad ateistiskais komunisms izplatījās no PSRS pa visu pasauli, īpaši pēc Otrā Pasaules kara no 1945. – 1975. gadam komunisti aktīvi vajāja kristiešus. Arī es augu komunisma laikā, dienēju Padomju armijā un visu to esmu izbaudījis. Vidēji katru gadu visā pasaulē tika nogalināti 330 000 kristieši. Nevis vienkārši pazemoja, izsmēja vai apcietināja, bet nogalināja. Iznīcināja dažādās nometnēs un čekas pagrabos. Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā nogalināto skaits strauji samazinājās, bet tik un tā šodien pasaulē nogalināto kristiešu skaits ir iespaidīgs. Saskaņā ar Pasaules kristīgo enciklopēdiju aptuveni 155 000 – 159 000 kristiešu pasaulē katru gadu tiek iznīcināti savas ticības dēļ. Iespaidīgs skaitlis! Komunisma laiks šodien ir pagājis un par kristiešu slepkavībām šodien vairāk atbildības ir jāuzņemas musulmaņu valstīm.

Sudāna 1997. gads. 13 gadu laikā Sudānā tika nogalināti 3 000 000 cilvēku savas reliģiskās pārliecības dēļ. Pārsvarā tie bija kristieši. 1992. gadā militārā hunta pieteica karu visiem nemusulmaņiem. 8 miljoni kristiešu palika bez savām mājām, 250 000 mājas tika nonestas ar buldozeru palīdzību. Karavīri iebruka ciemos, izvaroja sievietes, spīdzināja un nogalināja vīriešus. Dažus sadedzināja dzīvus, citiem nogrieza ausis vai ģenitālijas, citus pārdeva verdzībā.

Eiropā tiek reģistrēts aizvien vairāk gadījumu, kuros novērota neiecietība un diskriminācija pret kristiešiem. Plašsaziņas līdzekļu palielinātā interese ir pievērsusi uzmanību un piešķīrusi starptautisku nozīmību līdz šim nezināmiem gadījumiem, kuros cilvēki ir cietuši. Par to raksta Neiecietības un diskriminācijas pret kristiešiem Eiropā novērotājiestāde (OIDCE) savā 2011. gada 19. martā publicētajā ziņojumā, kas pieejams tīmekļa vietnē. Šajā pētījumā iekļautie statistikas dati liecina, ka 74% aptaujāto Apvienotās Karalistes iedzīvotāju uzskata, ka „kristieši tiek vairāk diskriminēti nekā citu reliģiju pārstāvji”. 84% no vandālisma gadījumiem Francijā notikuši kristiešu pielūgsmes vietās. Savukārt Skotijā 95% reliģiski motivētas vardarbības ir vērsta pret kristiešiem.

Lūk, kas notiek tad, kad valsts pārāk maz pievērš uzmanību neiecietībai pret citādi domājošajiem un citādi ticošajiem. Ir daudz dažādas konfesijas un draudzes. Ir vajāšanas, kas vērstas pret visiem kristiešiem, bet ir vajāšanas, kas vērstas tikai un vienīgi pret dzīvajām draudzēm. Tikai un vienīgi pret jaunajām draudzēm, kuras ir minoritātes. Tiklīdz kaut kur tiek dibināta kāda jauna draudze uz Bībeles pamatiem, tā tiek diskriminēta, atstumta un nepieņemta.

Vai Latvijā arī ir vajāšanas?

Kad mēs pavisam nesen meklējām draudzei Saldū telpas, tad pašvaldība mums tās nepiešķīra. Veikli tika izmainīts kāds likums, saskaņā ar kuru tāda veida draudzēm kā mēs telpas nedrīkstot piešķirt. Tā ir vistiešākā veida diskriminācija. Citāda veida attieksme tikai tāpēc, ka mēs esam draudze „Kristus Pasaulei”. Ja no sabiedrības puses pret vienu draudzi ir citāda attieksme nekā pret otru, kaut kādu priekšrocību piešķiršana vai atņemšana, tad tā ir diskriminācija. Tātad, Latvijā ir diskriminācija. Kad es pirms dažiem gadiem braucu evaņģelizācijas dievkalpojumos pa Latviju, ne Vidzemē, ne Kurzemē pārsvarā nebija nekādas problēmas. Bet Latgalē vairākās pilsētās mūs vajāja. Vajāja varas iestādes. Viņi skaidri pateica: „Mēs izdomāsim jebkādus iemeslus, izsludināsim kaut vai gripas karantīnu, bet kultūras nams jums būs slēgts!” Tā arī bija Balvos mēs evaņģelizāciju rīkojām Sociālā dienesta telpās, Līvānos mums dievkalpojumu nācās noturēt dzīvoklī, bet Preiļos vispār nebija nekādu variantu. „Kristus Pasaulei”, evaņģēliskie kristieši, jaunās draudzes!? Aizmirstiet par telpām šajā pilsētā! Lūk, citāda attieksme.

Kas notiek, ja šādu attieksmi veicina? Un kas notiek tad, ja paši diskriminētie kristieši klusē un neko nedara šajā jautājumā? Tās iet plašumā un beidzas ar vardarbīgām akcijām kā komunisma laikā kādreiz un musulmaņu zemēs šodien.

Vai Latvijā ir vajāšanas un kas notiks, ja nekas netiks darīts šajā jautājumā?

Pēc Rīgā notikušajiem Bībeles svētkiem Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komiteja vērsusies pie tradicionālo konfesiju līderiem ar neizpratni un bažām par viņu piedalīšanos kopējā pasākumā ar baznīcas “Jaunā Paaudze” vadoni Alekseju Ļedjajevu. Bībeles svētki taču ir kopēji visiem kristiešiem! Taču cilvēki, kuri nav draudzes pārstāvji, cīnās par to, lai jaunās draudzes nebūtu vienlīdzīgas ar tradicionālo konfesiju draudzēm. Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komiteja ir neizpratnē par faktu, kad sektas līderis līdztiesīgi ar tradicionālo konfesiju garīdzniekiem piedalās ticīgajiem nozīmīgajos pasākumos. Šausmas! Sabiedrības acīs tas tiek uztverts kā sektas atzīšana un samazina tradicionālo konfesiju autoritāti.

Lūk, ko saka Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra (RBTAC) Uzticības tālruņa nodaļas vadītāja Inta Biezā: „Es runāju par atkārtotu Latvijas okupāciju. Turklāt tā ir daudz viltīgāka un bīstamāka okupācija nekā tanku iebraukšana 1940. gadā”. Jāņa Kučinska interviju ar viņu var lasīt internetā. Ar okupāciju viņa domā tādas draudzes, kā mēs. Viņa runā par visām draudzēm, kuras nav tradicionālas. Un to saka amatpersona.

Ģimenes konfliktos vainīgais parasti ir sektants. Lielākoties jau ticīgais nedzer, bet tā otra puse dzīvo, kā patīk, lieto alkoholu un pārkāpj laulību. Taču, kad notiek konflikti, tiesas ceļā tiek šķirta laulība vai ir strīds par bērniem, vainīgs būs tas, kurš pieder pie draudzes „Kristus Pasaulei”. Jo viņš ir sektants. Visa sabiedrība ir panākusi to, ka vārds sektants ir ļoti iedarbīgs. Tas nozīmē garīgi nelīdzsvarotu un bīstamu cilvēku, kuram ir jāatņem bērnus, nevar uzticēt naudu, nevar dot normālu darbu un tā tālāk un tā joprojām. Sektants kā iemesls tiek lietots sūdzībās un prasībās tiesās. Jo beidzot ir atrasti grēkāži, vainīgie pie visām nelaimēm.

Vai Latvijā ir kristiešu diskriminācija?

Jā, un īpaši pret evaņģēliskajām draudzēm, kuras nepieder pie tradicionālajām konfesijām. Un tādas ir ļoti daudz. Masu mediji izsmej īpaši jaunās kustības.

Mūsu draudzē ir gadījumi, kad tuvinieki novēršas no saviem bērniem. Pirms kāda laika tēvs atteicās no meitas tikai tāpēc, ka viņa atgriezās pie Dieva un ir mūsu draudzē. Kamēr viņa dzīvoja izlaidīgu dzīvi un lietoja narkotikas, viņa bija mīļa meita saviem vecākiem. Tiklīdz viņa pārstāja dzert un nodoties netiklībai, esot mūsu draudzē un iepazīstot Dievu, tēvs atteicās no viņas. Daudziem tuviniekiem vairāk apmierināja viņas palaistuves dzīve nekā tas, ka viņu meita iet dzīvā draudzē. Vai tā nav diskriminācija tavas ticības Dievam dēļ? Labāk ir prostitūcija, labāk narkotikas, tikai pasargi Dievs no dzīvā Dieva draudzes, no Dieva un no Kristus! Paldies Dievam, ka Viņš ir žēlīgs. Viņš ir pacietīgs un joprojām vēl gaida. Daudziem tuviniekiem tava dzīve, pirms tu biji ar Kristu, apmierināja vairāk, nekā tagad. Daudzi aizskar, pazemo un arī fiziski iespaido tavas ticības dēļ.

Ko tad nozīmē vārds sekta?

Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā vārdam sekta ir šāds skaidrojums:

1. No valdošās baznīcas atšķēlies reliģisks grupējums. Pasaules acīs arī mums var pielietot šo apzīmējumu, jo mēs nepiederam pie tradicionālajām baznīcām.

2. No kāda ideoloģiska virziena atšķēlusies cilvēku grupa, kam raksturīgas šauras intereses un dogmatiski uzskati.

Pēc šīs pašas vārdnīcas sektants ir:

1. Sektantisma piekritējs, reliģiskas sektas loceklis.

2. Cilvēks ar šauriem, dogmatiskiem uzskatiem.

Pēc vārdnīcā sniegtās definīcijas liekas – nekas īpašs. No kāda reliģiska vai politiska virziena atšķēlusies grupa.

Bet vai tu zini to, ka kristietība pati radās mūsu ēras 1. gadsimtā kā jūdaisma sekta? Lielās, šodien tradicionālās draudzes kādreiz ir bijušas sektas to cilvēku acīs, kuri piederēja pie toreiz tradicionālajām draudzēm. Vienmēr, kad valdošā baznīca atkāpjas no Bībeles normām un no tās iziet ārā cilvēku grupa un uzsāk jaunu draudzi, viņus sauc par sektantiem. Tā tas ir bijis mūžīgi. Vienmēr tie lielākie ir vajājuši mazākos un šodien ar vārdu sektants apzīmē tos, kuri nav vēlami šiem cilvēkiem. Viņi cīnās par savu ietekmi un savu stāvokli.

Jau pēc pāris gadsimtiem kristīgā draudze bija tik ļoti izpletusies kvantitatīvi un atšķirības no jūdaisma jau bija tik ievērojamas, ka tā kļuva par Baznīcu. Vārdskatolikos nozīmē vispārīgs. No šīs baznīcas, savukārt, atšķēlās jaunas sektas (montānisti, ariāņi, gnostiķi, ebionīti, nestoriāņi u.c.). Eiropā XVI gs. no katoļu baznīcas atšķēlās protestantu sektas, ar laiku pārtopot par Baznīcām. Arī mūsu pašu Evaņģēliski luteriskā baznīca pārstāv protestantus. Ir katoļu un pareizticīgo draudzes un ir protestantu draudzes. Protestantu draudzes sākās ar luterāņiem, no kuriem, savukārt, laiku pa laikam atšķēlās un radās jaunas sektas. Piemēram, baptisti, septītās dienas adventisti un citas. Pirmās divas Latvijā nu jau ir kļuvušas par “tradicionālām” Baznīcām. Arī mēs, „Kristus Pasaulei”, esam protestanti.

Ko Bībele saka par vārdu sekta?

Bībelē tiek minētas gan farizeju, gan saduķeju sektas bez nicinošas nozīmes kā normāla parādība.

„Bet augstais priesteris un saduķeju sektas piederīgie, kas ap viņu bija, dusmās iedegušies (..)” (Ap. d. 5:17)

„Bet piecēlās daži no farizeju sektas, kas bija kļuvuši ticīgi, un sacīja: “Tos vajag apgraizīt un pavēlēt tiem turēt Mozus bauslību.”” (Ap. d. 15:5)

Bībelē šis vārds ir bez īpašas negatīvas nozīmes. Dažādi jūdaisma novirzieni tiek apzīmēti par sektām.

Interesanti, ka šajā pašā Rakstu vietā evaņģēlists Lūka saka, ka sektants ir farizejs, bet tas, kurš atšķēlies no farizejiem, ir ticīgais! Daži no farizeju sektas bija kļuvuši ticīgi Kristum. Drīzāk, pēc Bībeles, sektanti ir valdošā, tradicionālā baznīca! Šajā gadījumā tas ir vadošais farizeju novirziens jūdaismā. Bet tie, kas atšķēlās, pieņemdami Jēzu, tie tiek saukti par ticīgajiem.

Draugs, tu neesi sektants, tu esi ticīgais! Kaut arī pēc definīcijas par sektantu var nosaukt jebkuru. Jo viss, kas šodien ir liels, vienmēr ir sācies ar kaut ko mazu un no kaut kā ir atšķēlies. Tā tas ir noticis vienmēr. Apustuli Pāvilu sauca par bīstamās Nācariešu sektas vadoni.

„Jo mēs esam izzinājuši, ka šis vīrs ir bīstams cilvēks un nemiera cēlājs visu jūdu vidū visā pasaulē, ka viņš ir nācariešu sektas vadonis (..)”( Ap. d. 24:5)

Pats vārds sekta šeit netiek minēts kā slikts vārds. Bet Bībelē tiek minētas bīstamas sektas un parastas sektas. Kristietība tiek nodēvēta par bīstamu sektu. Tātad, mēs esam bīstama sekta, jo mēs mācāmies Pāvila vēstules un sekojam Pāvila mācībai! Un Pāvila mācība ir Kristus mācība.

Pāvils apgalvo, ka, pirms viņš iepazina Kristu, viņš piederēja pie visstingrākās farizeju sektas.

„(..) esmu dzīvojis pēc mūsu reliģijas visstingrākās sektas noteikumiem, būdams farizejs.” (Ap. d. 26:5)

Sauls bija farizejs un kļuva par ticīgo Pāvilu, kad Dievs viņam pieskārās! Tātad, tajā laikā bija visstingrākās sektas, bīstamās sektas un parastās. Un bija ticīgie.

Romieši, tāpat kā jūdi, par sektām dēvēja arī kristiešu draudzes. Romieši gribēja no Pāvila uzzināt par kristietību, dēvējot to par sektu vispārējā nozīmē.

„Tomēr mēs labprāt gribam no tevis dzirdēt, ko tu domā, jo par šo sektu mums ir zināms, ka tai visur pretojas.” (Ap. d. 28:22)

Tā laika Roma nozīmēja pagānisko pasauli. Un viņi kristiešu draudzes sauca par sektām. Draugs, tad no kurienes patiesībā nāk šis apzīmējums kristiešiem? Jau no pagāniskās Romas. Visam ir saknes.

Ko patiesībā cilvēki saprot ar vārdu sekta?

Viena lieta, ko saka enciklopēdija un kas ir Bībelē, bet otrs, ko tad ar šo vārdu saprot cilvēki Latvijā? Ar vārdu sektants apzīmē cilvēkus, kuriem nav vietas sabiedrībā, kurus būtu jāsoda. Ar vārdu sektants izsmej un pazemo citādi domājošus un ticošus cilvēkus. Ar šo vārdu apzīmē tos, kurus ienīst. Ar vārdu sektasabiedrība pārsvarā saprot bīstamu organizāciju.

Tā ir sekta, kas izspiež naudu. Tur nodarbojas ar šausmīgām, slepenām lietām. Tur zombē cilvēkus. Tur skraida pliki, nodarbojas ar seksuālām orģijām, dzer asinis, ēd cilvēku gaļu. Draugs! Tie nav izdomājumi. Daudzi cilvēki tiešām arī šādi domā. Un tam, kāpēc cilvēki tā domā, ir iemesls. Sabiedrība uz viņiem skatās kā uz garīgi nelīdzsvarotiem un slimiem. Ja vien daudziem dotu varu, šķiet, viņi būtu sākuši linčošanu. Vārds sekta un sektants sabiedrībā ir ieņēmis lamu vārda vietu. Tas ir tāpat, kad tevi ienīst dzimuma, ādas krāsas vai seksuālās orientācijas dēļ. Tieši tāpat ar vārdu sektanti apzīmē cilvēkus, kurus ienīst. No kurienes mūsu sabiedrībā ir radusies šāda attieksme?

10 iemesli, kāpēc sabiedrība ar bailēm, naidu un nicinājumu izturas pret kristiešiem, īpaši pret kristiešu draudžu minoritātēm, dēvējot tās par sektām.

Lielajām draudzēm klājas mazliet vieglāk, nekā mazajām, taču diskriminēti tiek visi, gan tradicionālie, gan netradicionālie.

1. Vajāšanas

„Atcerieties Manus vārdus, ko Es jums sacīju: kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi Manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos.” (Jāņa 15:20)

Vai tu tici Bībeles vārdiem, ka Kristu vajāja un piesita krustā? Arī tevi vajās. Un nedomā, ka tu no tā izbēgsi.

„Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ.” (Mat. 5:11)

Kad tevi vajā un apmelo, tu esi svētīgs! Un ja tev nekad nav bijušas vajāšanas, tad gaidi, tās būs. Un ja tu gaidi un nav, tad tas nozīmē, ka tu netici Kristum, draugs. „Jo visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū, arī tiks vajāti”, saka Pāvils. Kā minimums, tevi saukās par nepilnvērtīgu un bīstamu sektantu. Tevi apvainos ģimeņu ārdīšanā. Arī šis apvainojums nāk no Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komitejas. Ģimeņu ārdītāji ir alkoholiķi un laulības pārkāpēji. Mēs esam par stipru un vienotu ģimeni.

„Jo jau toreiz, kad bijām pie jums, mēs teicām jums, ka vajāšanām jānāk; un tā tas arī ir noticis, jūs to zināt.” (1. Tes. 3:4)

Pāvils bija draudzē Tesalonikā un teica: „Būs vajāšanas, jo Jēzus tā saka!” Viņi domāja, ka nekādu vajāšanu jau nebūs, bet pēc kāda laika tās sākās. Pāvils raksta: „Nu, tagad tas ir noticis!” Mums būs vajāšanas. Negribi? Būs! Slavē Dievu! „Jo svētīgi jūs esat, ka jūs lamā un vajā Manis dēļ”, saka Jēzus.

„Tāpēc, redzi, Es sūtu pie jums praviešus, gudros un rakstu mācītājus; dažus no tiem jūs nokausit un sitīsit krustā un citus šautīsit savās sinagogās un vajāsit no vienas pilsētas uz otru.” (Mat. 23:34)

Jēzus skaidri saka, ka Viņš sūtīs Savus kalpus, kurus nogalinās un izsmies. Tā tam jābūt! Ja tu esi uz pareizā ceļa, tev būs vajāšanas. Es reiz kādam vecam vīram no krievu baptistu draudzes prasīju: „Kā ir labāk ticēt Dievam? Vai tagad, vai toreiz, kad jūsu vajāja?” Viņš nāca pie manis uz cietumu, kad es pazinu Dievu tikai pusgadu. Nāca un mācīja man Kristus ceļu. Viņš bija piedzīvojis vajāšanas padomju laikā. Viņš padomāja un teica: „Nē, tad bija labāk. Tad bija azarts ticēt”.

„Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs, nododot jūs sinagogās un cietumos, vedot jūs ķēniņu un valdnieku priekšā Mana Vārda dēļ.” (Lūk. 21:12)

Vajātāji bieži vien raksta dažādus iesniegumus varas iestādēm. Viņi centīsies panākt, ka pieņem dažādus likumus, kas ierobežo evaņģēlisko draudžu darbību. Jēzu Kristu pielīdzināja cietumniekiem, ļaundariem un piesita krustā kopā ar diviem noziedzniekiem. Ja Jēzu pielīdzināja noziedzniekiem, vai tu domā, ka tevi nepielīdzinās? Ko tikai man nav nācies dzirdēt! Slava Dievam!

„Un, kad tie nonāca tai vietā, ko sauc par pieres vietu, tad tie tur sita krustā Viņu un tos ļaundarus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku.” (Lūk. 23:33)

Ik gadus 150 000 kristiešu kļūst par vajāšanu upuriem. Šodien kristieši ir visvairāk vajātā reliģiskā grupa pasaulē. Tas var šķist neloģiski, jo Rietumos cilvēki sen jau ir pieraduši pie domas, ka kristieši ir vajātāji, nevis vajātie. Viduslaikos tā arī bija. Reliģija vajāja ticīgos un visus pārējos. Bet tagad, kā ziņo The Pew Forum on Religion & Public Life, kristiešu vajāšanas notiek 133 pasaules valstīs, un tās skar divas trešdaļas pasaules tautu. Mēs neesam vienīgie. Saskaņā ar vācu starptautiskās cilvēktiesību organizācijas datiem, aptuveni 80% no pasaulē fiksētajiem reliģiskās diskriminācijas gadījumiem ir vērsti tieši pret kristiešiem.

Jēzu gribēja nogalināt jau tad, Viņš bija vēl bērnu autiņos. Hērods lika nogalināt visus bērnus Jēzus vecumā, bet, paldies Dievam, Viņš jau bija izvests no šīs pilsētas. Ko bērns autiņos var kaitēt varas iestādēm? Bet viņi gribēja Viņu nogalināt. Viņi nepārtraukti gribēja nogalināt Jēzu, taču nevarēja, jo Jēzus Pats izvēlējās, kad Viņš mirs un kā Viņš mirs! Un arī tu pats izvēlēsies! Bet mums ir jāiztur līdz galam.

Pāvils izmanto vajāšanas, lai augtu Kristū.

„Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” (2. Kor. 12:10)

Izmanto šīs ciešanas un vajāšanas kā tramplīnu jaunām uzvarām! Tās tevi norūda un dara stipru.

Simtkārtīgas svētības tiem, kas pastāv līdz galam.

„(..) kas nedabūtu simtkārtīgi jau šinī laikā namus un brāļus, un māsas, un mātes, un bērnus, un tīrumus, kaut arī ar vajāšanām, un nākošā laikā mūžīgu dzīvi.” (Marka 10:30)

Jau šajā dzīvē, ja tu kaut ko atstāj Kristus dēļ, tu saņem simtkārtīgi. Un nākamā laikā mūžīgo dzīvi! Kaut arī ar vajāšanām. Simtkārtīgas svētības visās tavas dzīves jomās, bet ar vajāšanām. Un vajāšanām ir jābūt. Slava Dievam!

„Un jūs būsit visu ienīsti Mana Vārda dēļ. Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Mat. 10:22)

Kurš tiks izglābts un baudīs visus Debesu labumus? Izglābti tiks tie, kas pastāvēs līdz galam arī vajāšanās, kas izturēs šos pārbaudījumus. Kas nenoliegs Kristu un neatstās Viņu arī vajāšanās. Nu un, ka tevi vajā tuvinieki? Kāda starpība! Es iešu uz savu draudzi, es kalpošu savam Dievam, es darīšu Dieva gribu un dzīvošu pēc Viņa prāta. Punkts!

2. Svētums

„Bet visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.” (2. Tim. 3:12)

Ko nozīmē svētums? Tas nozīmē, ja tu pazīsti Dievu, tu sāc dzīvot pēc Bībeles principiem. Tu sāc dzīvot tā, kā grib Dievs. Tu esi atbrīvots no netikumiem, esi dziedināts un šķīstīts un sāc dzīvot svētu dzīvi. Un tava dzīve ļoti atšķirsies no to cilvēku dzīves, kuri nepazīst Dievu. Un te būs konflikts.

Es pazinu kādu sievieti, kalpotāju draudzē, kura ar savu vīru kopā skatījās pornogrāfiju. Kad šī sieviete atgriezās pie Dieva, viņa pārstāja dzert, smēķēt un skatīties pornogrāfiju. Tad mājās sākās karš. Reiz vīrs satvēra viņu pie rīkles un naidā ķērca: “Es esmu tavs dievs!” Jo viņa sieva kopā ar viņu vairs neskatījās šīs neķītrās filmas. Cilvēks bija izmainījies un vairs nevēlējās kopā ar savu vīru iet posta ceļu. Viņš gan neuzdrošinājās rakstīt valsts varas iestādēm, bet citi līdzīgās situācijās nereti tā dara. Un tie, kuri tik ļoti ienīst Dievu un Viņa cilvēkus, bieži vien paši izrādās zemiski un netīri. Šis cilvēks izrādījās bērnu izmantotājs. Viņš seksuāli izmantoja savu paša meitu un nokļuva cietumā. Viņš rīkoja tračus un mēs zvanījām policijai. Daudzi teica: „Nevajag zvanīt. Policija nepalīdzēs”. Kā nepalīdzēs? Vajag zvanīt, palīdzēs. Pagāja laiks, iesniegumi pret viņu sakrājās, atklājās bērnu seksuāla izmantošana un viņš dabūja trīs gadus cietumā. Lai Dievs viņu svētī, ja var.

„Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu. Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīramāti. Un viņa paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki. (Mat. 10:34-36)

Vai tu dzirdi, ko Jēzus šeit saka? Varbūt tu domā: „Visi mani piederīgie pieņems manu ticību un izturēsies pret mani tik labi!” Nekas tāds nebūs! Būs vajāšanas. Nedomā, ka tev būs mierīga, komfortabla kristieša dzīve! Aizmirsti par to. Gribi būt kristietis? Gribi dzīvot svētu dzīvi un kalpot Dievam? Tad gatavojies vajāšanām!

Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts, un, kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts. Un, kas savu krustu neuzņemas un Man neseko, tas Manis nav vērts. Kas savu dzīvību manto, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to iemantos.” (Mat. 10:37-39)

„Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība.” (Mat. 5:10)

Gan Vecajā Derībā, gan Jaunajā vajāja taisnos. Priecājies par vajāšanām svētuma dēļ jo tas pierāda tavu piederību Visaugstākajam!

„Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija.” (Mat. 5:12)

Reizēm pret Kristu un Viņa draudzi var apvienoties visas kustības un reliģijas.

„Jo patiesi Hērods un Poncijs Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla ļaudīm šinī pilsētā apvienojušies pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi svaidījis (..)” (Ap. d. 4:27)

3. Reliģija

Lūk, kāda anekdote par reliģisku “kristieti”. Mājā ielaužas laupītājs. Viņš meklē pa māju kaut ko noderīgu un tad, ejot garām virtuvei, saprot, ka ir izsalcis, tāpēc atver vaļā ledusskapi. Tur ir desa. Viņš jau grasās to ēst, bet tad pēkšņi atceras: “Oi, šodien piektdiena! Mūsu draudzē gavēnis!”

Šis cilvēks pieder pie kādas draudzes, tradicionālās baznīcas. Viņš var piederēt arī pie mūsu draudzes, taču viņš nedzīvo ar Kristu. Viņš nedzīvo pēc Viņa principiem, bet ievēro kādas tradīcijas un rituālus. Varbūt atnāk uz dievkalpojumu Ziemassvētkos un noziedo kaut ko draudzei. Arī šeit tu vari nākt, tikai klausīties un nemainīties.

Kur sākas reliģija? Tā sākas tajā brīdī, kad ir gan draudze, gan mācība un mācītājs, bet nav personīgas attiecības ar Dievu katram cilvēkam. Draugi, lasiet paši Bībeli un lūdziet Dievu katru dienu! Nost ar reliģiju! Bet tagad būs kāda nepatīkama lieta.

Spānijas Romas katoļu inkvizīcija izveidoja 17 tribunālus. Tās bija tiesu iestādes, kur notiesāja visus nevēlamos un citādi domājošos. Šī baznīca viduslaikos bija pārvērtusies par briesmīgu slepkavošanas mašīnu, kas bija uzkundzējusies visā pasaulē. Katoļu draudze šodien nav tā, kas bija toreiz. Pāvests ir pat lūdzis piedošanu par šīm lietām. Tikai Spānijā vien viduslaikos tūkstoši izgāja caur spīdzināšanām un tā arī nespēja atgūties no ievainojumiem. 32 000 cilvēki tika atzīti par vainīgiem tikai par pāvesta doktrīnu neatzīšanu. Ja tu neatzini katoļu mācību, tevi gaidīja inkvizīcija un tiesa. Tika atņemti īpašumi. Ai, kādas mums „vajāšanas” ir šodien! Kāds pateica, ka es esmu sektants. Bet viņi tika spīdzināti neaprakstāmās, nežēlīgās spīdzināšanās un pēc tam sadedzināti. Tika izsūtīti vai citādi sodīti 339 000 cilvēku. Īpaši viņi vērsās pret protestantiem. nogalināti tūkstošiem kristiešu, musulmaņu, ebreju. Tomēr galvenokārt vajāšanas skāra protestantus. Tā bija kristīgā mācība, ko izplatīja Mārtiņš Luters. Un arī pirms viņa bija daudzi cilvēki, kuri sludināja Bībeles patiesību. Viduslaiku valdošā baznīca rūpīgi sekoja līdzi un iznīcināja cilvēkus, kuri uzdrošinājās mācīt patiesību.

Reliģija vienmēr tiecas iznīcināt ticību, Kristu un sadarbojas ar politiķiem.

„Tad tie glūnēja uz Viņu un sūtīja izlūkus, kam vajadzēja izlikties nevainīgiem, lai tie Viņu pieķertu kādā vārdā un To varētu nodot valdībai un zemes soģa varai.” (Lūk. 20:20)

Reliģiozie cilvēki, kuri rūpējas par savu varu un ietekmi, kuri vajā citādi ticošus cilvēkus, cenšas sadarboties ar valsts varām un politiķiem, panākt dažādu likumu pieņemšanu, lai izstumtu tevi ārpus normālu cilvēku sabiedrības.

Saulam (vēlāk apustulim Pāvilam) bija likumīgas pilnvaras nogalināt un spīdzināt kristiešus.

„Pa visām sinagogām es tos daudzkārt ar sodiem esmu spiedis zaimot, pārlieku pret tiem trakojis, vajādams tos pat svešās pilsētās.” (Ap. d. 26:11)

Sauls bija saņēmis pilnvaras no jūdu sinedrija Jeruzālemē vajāt kristiešus pat citās pilsētās. Viņš ceļoja no vienas pilsētas uz otru un spieda kristiešus zaimot. Viņš bija slepkava. Stefana nogalināšana bija Saula darbs. Bībelē rakstīts, ka tie, kas nomētāja Stefanu ar akmeņiem, savas drēbes nolika pie Saula kājām. Acīmredzot viņš vadīja šo pasākumu. Viņš ienīda kristiešus un par vienīgo pareizo uzskatīja tikai savu farizeju mācību. Pārējie bija iznīcināmi.

Arī tradicionālo draudžu vēlme saglabāt savu ietekmi, komfortu, stāvokli, varu, savus cilvēkus, kas tā jau ir maz, pretēji uzpūstajiem cipariem, liek sadarboties ar laicīgo varu, lai apkarotu jaunās draudzes. Mums tur nav vietas, jo mēs esam tie, kas traucē. Gadās, ka cilvēki, kuri ir sapratuši kaut ko vairāk un vēlas iepazīt dzīvo Dievu, no reliģiskas draudzes pārnāk uz evaņģēlisku draudzi. Ja kas, reliģiskiem vadoņiem ir pamats uztraukties! Jo mēs augsim lieli un būsim megadraudze. Vai tu domā, ka mums nebūs vajāšanas? Draugi, ir pamats vajāšanām. Slava Dievam!

Gandrīz katrs tradicionālās draudzes priesteris vai mācītājs uzskata mūsu draudzi par sektu. Kaut arī publiski izskan atvainošanās jo likums to neatļauj, tomēr savā vidē viņi tā māca savus sekotājus. Ja tu parunāsi ar tradicionālo konfesiju ticīgajiem par jaunajām draudzēm, viņi teiks: „Tā ir sekta!” Jo viņus tā māca. Arī Hitlers „izglītoja” vācu tautu, ka āriešu rase ir vienīgā, pareizā un labākā. Pārējie domāti vai nu verdzībai, vai iznīcināšanai.

Arī pagāniskā reliģija ir iemesls tam, kāpēc Latvijā, lietojot vārdu sekta, tik neiecietīgi izturas pret kristiešiem. Īpaši pret netradicionālajām draudzēm jeb minoritātēm. Atceries, ka latviešu pirmtautai bija savi priesteri un reliģija. Latvju dainās to var pamanīt. Pirms šeit ienāca vācu krustneši ar krustu, uguni un zobenu, latviešiem bija savi dievi un arī šodien vēl viņi tos pielūdz, kaut arī daudz mazākā mērā. Un šis atlikums, kas vēl pielūdz senlatviešu dievus un piekopj folkloras tradīcijas, principā neatzīst ne katoļus, ne evaņģēliskās draudzes, jo viņiem ir sava reliģija. Ja radīsies labvēlīgi apstākļi, arī šie cilvēki nostāsies pret jaunajām draudzēm un skandinās vārdu sekta. Kaut arī visumā viņi ir labvēlīgāki tradicionālajām konfesijām, jo tur bieži vien ir atrodami daudzi pagānisma elementi un valda kristietības un senču ticības sajaukums.

Okultisms bieži vien atzīst tikai reliģiskās baznīcas. Ja cilvēks aiziet pie burves, viņa iesaka apmeklēt kādu tradicionālu baznīcu, pārmest krustu vai izdarīt kādu rituālu. Bet ja runa ir par dzīvu draudzi, tāda kā mūsu, tad viņi nekādā gadījumā neieteiks tur iet. Viņi teiks: „Tur gan nesper savu kāju, ka nenotiek kas ļauns!”. Ekstrasensi un burvji parasti ir tieši dzīvās draudzes ienaidnieki.

4. Draudzes kļūdas

Ne jau tikai citi vainīgi pie negatīvas attieksmes pret kristiešiem. Arī pati draudze ir pieļāvusi un pieļauj kļūdas. Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Tieši tāpat kā visi, arī draudze kļūdās. Absolūti visi kļūdās. Ārsti dažreiz aizmirst instrumentus pacienta vēderā. Policisti brauc dzērumā pie stūres. Vai esi lasījis ziņās, ka kāds no viņiem ir pieķerts? Ātrā palīdzība neatbrauc laikā. Matemātiķi veic nepareizus aprēķinus būvēm un tās sagrūst. Tiesneši notiesā nevainīgus. Taču, kaut arī visi kļūdās, uz draudzi cilvēki skatās kā caur palielināmo stiklu. Pasaules acīs mums ir jābūt absolūti svētiem, nevainojamiem un, nedod Dievs, tu kaut kur kļūdīsies! Tas uzreiz būs iemesls negatīvai attieksmei.

Pazinu kādu cilvēku, kurš savā darbavietā nestrādāja, bet visiem uzbāzās ar evaņģēliju, pārkāpjot iekšējos noteikumus. Dažreiz viņš lietoja alkoholu un sludināja par Jēzu. Esmu arī redzējis cilvēkus, kuri uz ielas sludina un bļaustās. Šie cilvēki sludina tā, kā viņi to saprot, tomēr draudzei būtu jāmāca un jāskatās līdzi, kādā veidā viņu cilvēki sludina un liecina par Kristu. Jo bieži vien tas izraisa pretēju efektu.

Arī ievērojamu un pazīstamu mācītāju krišana izraisa negatīvu attieksmi pret draudzi kopumā. Ja kāds sazadzies naudu vai pārkāpis laulību, tad šādas ziņas vienmēr ir gards kumoss visiem draudzes ienaidniekiem.

5. Politika

Kopš pastāv cilvēce, politiķi vienmēr ir veiksmīgi izmantojuši reliģiju saviem mērķiem. Autoritāri politiķi un valsts iekārtas vienmēr uzspiež savu reliģiju, mācību un dzīves veidu kā vienīgo pareizo un cenšas novākt jebkuru, kas uzdrošinās runāt patiesību, jebkuru, kas apdraud viņa pastāvēšanu. Hērodam bija ļoti pa prātam valdošā jūdu farizeju un saduķeju reliģija, un viņi sadarbojās savā starpā. Viņiem bija kopīgas intereses un vēlme pārvaldīt ebreju tautu, gūt materiālu un citādu labumu. Viņi sēdēja savās iesildītajās komfortablajās vietiņās un cīnījās, lai paliktu tajās. Hērods ar saviem piekritējiem rūpējās, lai paliktu savās laicīgas varas pozīcijās. Farizeji un citi lielāko sektu piekritēji, līderi rūpējās par savas reliģiski – politiskās varas nostiprināšanu.

„Jo tas pats Hērods bija sūtījis un licis Jāni apcietināt un saistīt cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ; jo viņš to bija apprecējis.” (Marka 6:17)

Jānis Kristītājs skaidri pateica ķēniņam Herodam viņa grēku. Par to viņu arestēja un vēlāk arī nocirta galvu. Par to, ka viņš runāja patiesību. Tas bija pa prātam gan farizejiem, gan saduķejiem, gan Herodam.

„Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā varētu Viņu pieķert kādā vārdā. 16 Un tie sūtīja savus mācekļus pie Viņa ar ķēniņa Hēroda ļaudīm (..)” (Mat. 22:15)

Farizeji kopā ar valsts varas pārstāvjiem nāk un novēro Kristu, lai Viņu pieķertu kādā noziegumā, kādā nepilnībā, kādas instrukcijas nepildīšanā vai nodokļa nemaksāšanā, lai varētu Viņu apsūdzēt un iznīcināt. Politika vienmēr ir bijis lielisks ierocis. Piemēram, vācu krustnešu iebrukums Latvijā. Līdz 1200. gadam šeit bija vietējās ciltis, savi dievi un savi ķēniņi, bet tad atnāca vācu krustneši ar kristīgo ticību. Viņi uzspieda šo ticību ar uguni un zobenu. Tā bija tā laika katoļu reliģiskā vara kopā ar politisko varu. Tur bija tirgotāji, kuriem interesēja Latvijas teritorija. Pievērst latvieti katoļu ticībai nozīmēja pievērst latvieti Vācijas impērijai. Reliģija veiksmīgi tika lietota politiskiem un ekonomiskiem mērķiem. Nokristījies? Tagad tu esi mūsējais. Maksā nodokļus! Viņi kristīja ar varu un latvieši pēc tam gāja Daugavā un mazgāja šo „kristību” nost. Latviešu ciltis sacēlās, nogalināja daudz mūku un krustnešu, bet vācieši sūtīja jaunus. Tā viņi šeit nostiprinājās. Un vēl līdz šai dienai šīs politikas sekas un tā mācība, ko viņi šeit mācīja, joprojām ir cilvēku galvās no paaudzes uz paaudzi. Ir tikai viena ticība. Jā, ir gan viena pareizā, un tā ir Bībeles mācība! Nav vienīgās pareizās draudzes. Ir ticīgie, kuri pielūdz Kristu un dzīvo pēc Viņa prāta. Un latviešu tautai ir naids pret krustnešiem, “kristīgās ticības nesējiem”. Tas atspoguļojas latviešu dzejnieku darbos, piemēram, eposā „Lāčplēsis”. Lāčplēsis cīnījās ar Melno bruņinieku un abi iekrita Daugavā. Ko tas nozīmē? To, ka šī cīņa nekad nebeigsies. Eiropai vienmēr būs intereses šeit. Arī mūsu austrumu kaimiņam – Krievijai, vienmēr būs šeit intereses. Un latviešu tauta ļoti labi atceras krustnešu noziegumus, vācu baronu un muižnieku kundzību. Cik daudz mums Latvijā ir dažādas pilsdrupas? Tās visas ir vācu impērijas paliekas. Cik daudz muižas mums ir laukos. Muiža bija centrs, blakus bija baznīca un mācītājs sludināja to, kas bija vajadzīgs muižniekam. Draudze pildīja tikai latviešu tautas pārvaldīšanas funkciju. Kāpēc mūsu tautā ir tāda attieksme pret kristiešiem? Vācu krustnešu grēki un latviešu tautas naids pret viņiem. Un ja mēs esam kristieši, tad šis naids reizēm ir vērsts arī pret mums. Un var viņus saprast. Šie cilvēki gan nesauks mūs par sektām, jo viņu naids vērst pret visām draudzēm.

Promuižnieciskā vācu valdošā baznīca pagājušajos gadsimtos. Un proimpēriskā Krievijas valdošā baznīca Latvijā pagājušajos gadsimtos. Uz Latvijas teritoriju pretendēja gan Krievija, gan Vācija, gan Zviedrija. Te ir mainījušās varas juku jukām. Un katra vara ir nākusi ar savu reliģiju. Vācieši nāca ar katolismu, Krievija nāca ar pareizticību, Zviedrija nāca ar protestantismu. Visu šo varu interesēs bija kristīt latviešus savā ticībā. Ja tu pievērs cilvēku savai ticībai, viņš ir lojāls vai nu vācu, vai krievu impērijai. Un šo valstu politikas uzspiestā domāšana ir saglabājusies mūsu tautā no paaudzes paaudzē. Un arī tāpēc pret kristietību ir tik negatīva attieksme.

Komunistu mantojums. Komunistu līderi mācīja un solīja paradīzi zemes virsū bez paša Dieva. Mācīja, ka visi citādi domājošie ir jāpārmāca vai jāiznīcina. Rezultātā tika iznīcināti 100 000 000 cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2. Pasaules kara upuri. Kad es mācījos skolā, mums bija ateistu pulciņš. Šī pulciņa vadītāja dabūja iesauku „ateja”. Un neviens negribēja būt „atejistu” pulciņa vadītājs! Tāds nosaukums! Pusaudžiem daudz nevajag, viņi izdomā visu ko. Tomēr skolās mācīja ateismu. Tādas blēņas un melus! To uzspieda skolā un plašsaziņas līdzekļos un tas viss ir palicis cilvēku apziņā. Apmelojumi, ka kristieši ēd mazus bērnus un tamlīdzīgi, visi nāk no turienes. Visas naidīgās varas Latvijā vienmēr ir noskaņojušas cilvēkus pret patiesu ticību Kristum.

Maskavas politika. Bez jokiem. Vari palasīt ziņās internetā, ko dažādi politiķi un analītiķi runā, tad tu sapratīsi to pašu, ko es. Tas vairs nav nekāds noslēpums, ka viņi strādā pie visu jauno evaņģēlisko draudžu nomelnošanas, saskalda Latvijas iedzīvotājus pareizticīgajos un sektantos. Ir tikai pareizticīgie un visi pārējie ir sektanti. Maskavas čekisti strādā pie sabiedrības šķelšanas visās iespējamās frontēs. Viņi skalda mūsu sabiedrību krieviski runājošajos un latviski runājošajos, bagātajos un nabagajos. Strādnieku un zemnieku šķira, kurai noteikti jābūt neapmierinātai ar Latvijas valdību un kārtību. Un visbiežāk minētā strādnieku šķira ir bezdarbnieki un dzērāji, kā arī dažādi antisociāli elementi. Šādi Maskava piekopj SKALDI UN VALDI politiku Latvijā un pagaidām sekmīgi tas izdodas. Pats nožēlojamākais ir tas, ka šajos čekistu propagandas tīklos ieķeras vai pat pārdodas dažādi Latvijas populārākie mediji un popularizē šos melus. Gadu simtiem Krievijas impērijas politika attiecībā uz Latvijas un arī citām tautām ir viena: Viena ticība (pareizticība), viena valoda (krievu), viens ķēniņš (cars).

Un tāpēc visās šajās frontēs slepenie dienesti Latvijā strādā, lai skaldītu mūsu valsti, izmantojot reliģiju, izmantojot valodu, tautību, rasi un izmantojot šķirisko piederību, to, vai cilvēks ir bagāts vai nabags.

Džordžs Frīdmens ir Privātās izlūkošanas un analītiskās organizācijas STRATFOR dibinātājs un izpilddirektors. Lūk, viņa analītiskā prognoze Latvijai. Latvijas teritorija Krievijai ir ļoti vajadzīga viņu drošībai. Ap 2020. gadu krievi iesāks procesus, lai neitralizētu Baltijas valstis. Krievu rīcībā būs trīs līdzekļi, ar kuru palīdzību tie centīsies ietekmēt trīs Baltijas valstis. Pirmkārt, slepenās operācijas. Krievi sāks finansēt un mudināt rīkoties krievu minoritātes šajās valstīs, kā arī citus prokrieviskos elementus, kuri tiks uzpirkti tāpat, kā to dara ASV ar nevalstiskajām organizācijām visā pasaulē. Kad Baltijas valstis apspiedīs šīs kustības, tas dos krieviem izmantot otru līdzekli – ekonomiskās sankcijas, pirmām kārtām pārtraukt dabas gāzes piegādi. Visbeidzot krievi izmantos militārus draudus, izvietojot lielas karaspēka daļas uz Baltijas valstu robežas. Psiholoģiskais spiediens būs milzīgs. Frīdmens to prognozē ap 2020. gadu, taču tas viss, draugi, jau notiek šodien. Ilgu laiku pasaulē bija tikai divas lielvaras – Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība. Joprojām to starpā notiek cīņa. Šobrīd Latvija ir NATO valsts, bet arī Krievija ir ieinteresēta šajā vietā, cenšas destabilizēt mūsu valsti un panākt, ka šeit pie varas ir viņiem lojāli politiski spēki, līdzīgi, kā viņi to izdarīja Ukrainā. Šobrīd Ukrainas patrioti sēž cietumā. Krievija to pašu cenšas panākt arī šeit.

Lūk, no kurienes šī Totalitāro sektu apkarošanas komiteja! Viņi visi runā ar krievu akcentu! Lūk, no kurienes internetā parādās tik nenormāli daudz komentāri un raksti par „Jauno Paaudzi”, „Prieka Vēsti” un citām evaņģēliskajām draudzēm! Krievija tērē 30 miljonus rubļu sabiedrības viedokļa ietekmēšanai sociālajos tīklos. Facebook un Tvnet komentāros sēž viņu cilvēki un darbojas.

Latvijas iekšpolitika ir vēl viens iemesls sabiedrības negatīvajai attieksmei pret jaunajām draudzēm. Pirms kāda laika mums bija Latvijas 1. partija. Tur bija daudzi mācītāji un kristieši, kuri devās politikā. Tad sākās partiju cīņas un nomelnošanas kampaņa. Ja kāds no viņiem piederēja pie „Jaunās Paaudzes” vai kādas citas evaņģēliskās draudzes, tad žurnālisti meklēja un izmantoja visu, lai tikai viņus nomelnotu. Tika rādīts, kā draudzēs cilvēki krīt zemē, smejas un kliedz, kā tiek vākti ziedojumi. To visu rādīja televīzijā, bieži vien atsevišķus kadrus, izraujot no konteksta un apzināti veidojot negatīvu sižetu. Tātad, arī Latvijas iekšpolitika nav mums bijusi labvēlīga. Caur masu medijiem šie politiķi veido sabiedrības viedokli. Tas ir tas, ko viņi redz un ko viņi dzird.

6. Īstu antikristīgu, sātanisku sektu noziegumi un nejēdzības

Reizēm mūs pilnīgi nepamatoti pielīdzina viņiem. Sātanistu melnajās misēs notiek izvarošanas, slepkavības, cilvēku upurēšana, asins dzeršana un citas nejēdzības un šausmīgas lietas. Lūk, citāts no sātana bībeles: „Mīli tos, kuri to ir pelnījuši, bet ienīsti, tos, kuri tevi neciena. Cilvēks ir tikai dzīvnieks, kurš tikai dažreiz ir labāks, bet daudz biežāk ir sliktāks nekā citi dzīvnieki un, kurš “garīgās un intelektuālās attīstības” dēļ ir kļuvis par visizvirtušāko dzīvnieku no visiem.” Lūk, kāda filozofija. Dzīvnieku var nogalināt, var upurēt un var vadāt ķēdītē. Lūk, ko kāds sātanists Itālijā raksta savā dienasgrāmatā: „Bez žēlastības turpināt ienaidnieku iznīcināšanu, ziedojot viņu pīšļus tam, kurš sēž tronī”. Viņus pēc tam tiesāja par asins dzeršanu un slepkavībām.

7. Nauda

Daudziem cilvēkiem nez kāpēc ir priekšstats, ka draudzei jāpastāv un jādarbojas bez naudas. Viņi neiedomājas, ka arī viņi dzīvo valstī, kur no mūsu nodokļiem tiek uzturētas gan visas amatpersonas, gan valsts struktūras mūsu pašu drošībai un valsts funkcionēšanai. Tieši tāpat ir arī draudzē. Šeit ir un būs 10. tiesa, šeit ir un būs brīvprātīgie ziedojumi. Šeit būs pilna laika kalpotāju algas un labas algas. Būs telpas, nami un viss pārējais. Bez naudas nevar pastāvēt neviena organizācija. Tāpēc es brīnos par cilvēkiem, kuri kaut ko iebilst un saka, ka draudzē izspiež naudu. Dieva griba ir, ka mēs dodam līdzekļus Viņam un Viņa darbam. Arī valsts vairs nebūs valsts, ja tā nevāks nodokļus. Valsts vadītāji un amatpersonas saņem algu no mūsu nodokļiem. Un tāpat kā valstī, tā arī draudzē ir iespējama sava stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Starp citu, viens no Jēzus mācekļiem, Jūda, bija zaglis. Valsts korupcijas novēršanas dienests pieķer amatpersonas un pēc tam tās rāda televīzijā. Gadās, ka arī draudzē kāds zog. Arī šeit notiek tādas lietas. Kas notiks, ja valstī neviens nemaksās nodokļus? Tad tev būs diskriminācija! Kas būs, ja nebūs vairs ne policijas, ne medicīnas, ne ugunsdzēsēju? Kas būs ja nebūs ne skolas, ne pensiju sistēmas? Valstī sāksies anarhija, bandas karos savā starpā un līs asinis.

„Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas.” (Jāņa 12:6)

Tie, kas apvaino draudzi naudas izspiešanā, droši vien lielākā daļa paši ir no tiem, kas nodokļus nemaksā valstij. Jūda tāpat teica par eļļu, kura nav pārdota. Tie var būt arī cilvēki, kuri neizprot došanas principus, kurus saprot ikvienas plaukstoša uzņēmuma līderi. Tāpat tie var būt cilvēki, kam nauda ir Dieva vietā.

8. Mūzika

„Lai viņi teic Viņa Vārdu ar stabulēm, lai viņi Viņam dārdina ar bungām un spēlē ar cītarām.” (Ps. 149:3)

„Teiciet Viņu ar bungām un vijīgām dejām, teiciet Viņu ar stīgu un flautas skaņām!” (Ps. 150:4)

Draudzi apvaino, ka tajā spēlē pasaulīgu un sātanisku mūziku. Patiesībā nevis mēs no pasaules un sātanistiem esam aizguvuši roku un popmūziku, bet viņi no mums, no Dieva. Lucifers bija slavēšanas eņģelis. Bungas un stīgu instrumenti bija jau pirms tūkstošiem gadu. Ilgi pirms rokenrola paaudzes.

„Un Dāvids pavēlēja levītu vadoņiem, lai viņi izrauga savus brāļus dziedātājus ar mūzikas instrumentiem – cītarām, arfām, cimbālēm un zvaniņiem, kas lai tālu skandina svētku prieku.” (1. Laiku 15:16)

9. Pārdabiskais elements

Cilvēki piedauzās pie Svētā Gara izpausmēm draudzē. „Tur krīt zemē! Tur zombē un hipnotizē”. Kāda māsa reiz teica: „kad pirmo reizi biju dievkalpojumā „Jaunajā Paaudzē”, man pirms tam bija sastāstījuši, ka tur zog un izkrāpj naudu, lai uzmanos. Kad izgāju priekšā, lai pieņemtu Jēzu, visu laiku turēju roku uz kabatas, lai man neizvelk visu naudu!” Cilvēki reāli tic muļķībām, jo par to raksta masu saziņas līdzekļos. Cilvēki bīstas no pārdabiskā elementa draudzē un domā, ka kāds viņus caur to dabūs zem savas kontroles, manipulēs un izmantos saviem mērķiem. Zemē krišana, konvulsijas, mēles, Svētā Gara izpausmes un brīnumi. Cilvēki neizprot šīs lietas un tāpēc baidās no tām. Taču Bībele ir pilna ar pārdabisko, ar brīnumiem. Lūk, piemēri:

Priesteri nevar nostāvēt no Dieva godības:

„Un, vienlaicīgi iesākoties mūzikai un dziesmai, šķita, it kā būtu tikai viens, kas taurētu, un viens, kas dziedātu, un tikai skanētu viena balss, kas To Kungu teiktu un slavētu Viņu; un, kad uz augšu pacēlās tauru, cimbāļu un citu instrumentu un slavas dziesmas skaņas, pauzdamas: “Jo Tas Kungs ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” – tad viss nams, Tā Kunga nams, piepildījās ar mākoni, tā ka priesteri nevarēja nostāvēt, lai kalpotu, šī mākoņa dēļ, jo Tā Kunga godība bija piepildījusi Dieva namu.” (2. Laiku 5: 13-14)

Draugs, zemē krišana ir aprakstīta Bībelē! Tas nenozīmē, ka mums visur vienmēr un visur ir jākrīt, taču ja notiek šāda pārdabiska lieta, tas ir atrodams Bībelē. Tas ir Dieva godības pieskāriens.

Sauls un viņa pavadoņi nokrīt no Dieva godības uz Damaskas ceļa:

„Mēs visi nokritām pie zemes, un es dzirdēju balsi ebreju valodā uz mani sakām: Saul, Saul, ko tu Mani vajā? Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt.” (Ap. d. 26:14)

Viņi nevis vienkārši pielūdza Dievu, bet nokrita pie zemes, spožas gaismas apmirdzēti.

Jēzus gūstītāji nokrīt:

„Kad nu Viņš teica: Es tas esmu, – tie atkāpās un nokrita pie zemes.” (Jāņa 18:6)

Daniels nokrīt no Dieva godības:

„Es, Daniēls, biju vienīgais, kas redzēja šo parādību; visi citi, tie vīri, kas bija pie manis, to neredzēja; tos pārņēma tādas bailes, ka tie aizbēga un paslēpās. Es paliku viens pats un uzlūkoju šo vareno parādību. Man izzuda visi spēki, mans vaigs zaudēja savu krāsu līdz nepazīšanai, un es kļuvu galīgi bezspēcīgs. Kad viņš iesāka skaļi runāt un kad es izdzirdēju viņa vārdu plūsmu, es nokritu kā pamiris uz sava vaiga pie zemes.” (Dan. 10: 7-9)

Jānis nokrīt no Dieva godības:

„Un, kad es redzēju Viņu, es nokritu pie Viņa kājām kā miris, bet Viņš man uzlika Savu labo roku, sacīdams: nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais un Dzīvais.” (Atkl. 1:17)

Raustīšanās, brēkšana, zemē krišana atbrīvošanas laikā:

„Un viens no ļaudīm Tam atbildēja: “Mācītāj, es savu dēlu pie Tevis esmu atvedis, tam ir mēms gars. Un tas izgāja, brēkdams un to stipri raustīdams, un viņš kļuva līdzīgs mironim, tā, ka daudzi sacīja: “Tas ir nomiris.”” (Marka 9:17;26)

Kad no cilvēka izdzen ļaunos garus, bieži ir izpausmes. Cilvēks kliedz, trīc, vemj, šķauda, klepo. Un tas ir Bībelē. Izņem no Bībeles ārā brīnumus un tev vairs nekas nepaliks pāri no Dieva vārda. Draugi, es ticu brīnumiem.

Jēzus Ģetzemanes dārzā trīcēja:

„Un Viņš paņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un iesāka baiļoties un trīcēt,” (Marka 14:33)

Mēles. Apreibums, eiforija no Svētā Gara pieskāriena:

„(..) un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. (..) Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: “Kas tas ir?” Bet citi zobodamies sacīja: “Tie salda vīna pilni.”” (Ap. d. 2:4;12-13)

Dievs grib, ka mēs visi runājam mēlēs:

„Es gribētu, ka jūs visi varētu runāt mēlēs, bet vēl vairāk, ka jūs pravietotu. Jo tas, kas pravieto, ir lielāks nekā mēlēs runātājs, ja pēdējais nesniedz paskaidrojumu, lai draudze tiktu celta.” (1. Kor. 14:5)

Brīnumi ir līdzejoša zīme patiesiem kristiešiem:

„Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Mr.16:17-20)

Mācekļi izdzen ļaunos garus un dziedina slimos:

„(..) un izdzina daudz ļaunu garu un svaidīja daudz vājus ar eļļu un darīja viņus veselus.” (Marka 6:13)

10. Kristiešu pasivitāte

Pasaule mums „taisa” uz galvas, jo mēs paši esam pasīvi! Es meklēju iestādes, kur griezties diskriminācijas gadījumos, kad ir pārkāptas mūsu likumīgās tiesības. Bija dažādas iestādes un centri. Sieviešu, bērnu, invalīdu, homoseksuālistu un lesbiešu tiesību centri. Tikai nebija neviena kristiešu tiesību aizsardzības centra. Tātad, kristieši nedomā par savu aizsardzību un neizmanto visus Dieva dotos ieročus.

„Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu, ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem.” (Ef.6:11-18)

Kā cīnīties pret šādiem sabiedrības aizspriedumiem un uzbrukumiem?

Lūk, Dieva ieroči, kā cīnīties un aizstāvēt sevi, kad tevi saukā par sektantu, kad tevi diskriminē un neiecietīgi izturas. Ieroči cīņai pret ienaidniekiem, kas jūs vajā:

Mācība

Māci cilvēkus! Izsūti šīs svētrunas ierakstus un tās iztirzājumu visiem, kas tevi vajā vai kuri saskaras ar vajāšanām.

„Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:32)

Draugs, patiesība par to, kas tad ir sektas, atvērs acis šiem cilvēkiem. Māci viņus! Es mācu jūs, jūs mācat savus cilvēkus grupiņās. Izglīto viņus šajā jautājumā.

„Un ļaudis nāca atkal kopā pie Viņa, un Viņš, kā parasts, tos atkal mācīja.” (Marka 10:1)

„Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16:20)

Lūgšana un gavēšana

„Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā.” (Mat. 5:44)

Kas mums jādara ar tiem cilvēkiem, kuri mūs vajā? Jālūdz par viņiem Dievs. Ko lūgt? Vispirms, lai Dievs viņiem piedod. Arī vajātājus Dievs grib izglābt. Kristus izglāba Saulu un piedeva viņam. Sauls, vēlāk Pāvils, raksta:

„Kaut gan iepriekš biju zaimotājs, vajātājs un varmāka; tomēr es esmu apžēlots, jo es nezinādams esmu darījis to neticībā.” (1. Tim. 1:13)

Kāds acīmredzot bija lūdzis par viņu, lai viņš atgriežas pie Dieva. Lūdz arī tu, un gavē!

Lūgšana un slavēšana atver durvis un važas krīt Pāvilam un Sīlam Filipos.

„Ļaužu pulks sacēlās pret tiem, un pilsētas pārvaldnieki tiem noplēsa drēbes un pavēlēja tos šaust rīkstēm. Pēc daudz sitieniem viņi tos iemeta cietumā un pavēlēja cietuma sargam tos stingri apsargāt. Šis, dabūjis tādu pavēli, tos iemeta cietuma dziļākajā vietā un viņu kājas ielika siekstā. Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzītie viņos klausījās. 26 Piepeši notika liela zemestrīce, tā, ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas.” (Ap. d. 16: 22-25)

Viņus vajāja, bet viņi slavēja un lūdza. Un notika liela atbrīvošana! Slavē, pielūdz, gavē, lūdz, un Dievs tev palīdzēs. Viņš pārdabiskā veidā iejauksies.

Piedošana, Neatmaksāt ar ļaunu, Laba darīšana

„Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet!” (Rom. 12:14)

„Un mēs grūti strādājam savām rokām. Mūs lamā, un mēs svētījam; mūs vajā, un mēs paciešam.” (1. Kor. 4:12)

Mīlestība

„Bet jums, Saviem klausītājiem, Es saku: mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst.” (Lūk. 6:27)

Garīgās autoritātes lietošana, lai apturētu.

Būs gadījumi, kad tu mīlēsi šo cilvēku, savu ienaidnieku, piedosi viņam, un tomēr ir reizes, kad šādi uzbrukumi ir jāneitralizē ar garīgās autoritātes palīdzību. Jēzus lietoja Savu autoritāti un izdzina no Tempļa reliģiozos biznesmeņus. Viņš ar pātagu izdzina visus baložu pārdevējus un apgāza naudas mainītāju galdus.

„Un, iztaisījis pātagu no auklām, Viņš visus izdzina no Tempļa, aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus.” (Jāņa 2:15)

Ar lūgšanu un Dieva vārda apliecināšanu neitralizē šo cilvēku ietekmi savā dzīvē. Dievam nav tīkami Viņa pretinieki.

„Kas nonāvējuši Kungu Jēzu un praviešus, kas mūs vajājuši, kas Dievam nav patīkami un ir naidīgi pret visiem cilvēkiem.” (1. Tes. 2:15)

Pāvils padara aklu evaņģēlija sludināšanas pretinieku, kādu, kurš mēģināja novērst no ticības cilvēku, kuram viņš sludināja.

„Pārstaigājuši visu salu līdz Pafai, viņi sastapa kādu zīlnieku, viltus pravieti, jūdu, vārdā Barjēsus. Tas bija viens no prokonsula Sergija Paula, gudra vīra, pavadoņiem. Ataicinājis Barnabu un Saulu, viņš ļoti vēlējās dzirdēt Dieva vārdu. Bet Elima – zīlnieks, tā tiek tulkots viņa vārds, viņiem nostājās pretī, cenzdamies prokonsulu novērst no ticības. Bet Sauls, saukts arī Pāvils, Svētā Gara pilns viņu uzlūkojis, sacīja: “Ak tu velna bērns, visas viltības un blēdības pilns, visas taisnības ienaidnieks, vai tu nemitēsies sagrozīt Tā Kunga taisnos ceļus? Redzi, Tā Kunga roka ir pret tevi, tu būsi akls un kādu laiku neredzēsi sauli.” Tūdaļ krēsla un tumsa apņēma viņu, un, taustīdamies ap sevi, viņš meklēja, kas viņu vestu pie rokas. Tad prokonsuls, redzēdams notikušo, kļuva ticīgs, brīnīdamies par Tā Kunga mācību.” (Ap.d.13: 6-12)

Elija iznīcina pretiniekus. Ķēniņš Ahasja sūt gūstītājus, bet uguns tos aprija.

„Pēc Ahaba nāves Moābs atkrita no Israēla. Kad Ahasja izkrita cauri savas augštelpas loga režģiem Samarijā, sasitās un gulēja slims, tad viņš nosūtīja vēstnešus un tiem sacīja: “Ejiet un iztaujājiet Ekronas dievu Baal-Zebubu, vai es no šīs slimības izveseļošos!” Bet Tā Kunga eņģelis sacīja Elijam no Tisbes: “Celies, dodies pretī Samarijas ķēniņa sūtņiem un saki viņiem: vai tad Israēlā nav Dieva, ka jūs ejat, lai izjautātu Ekronas dievu Baal-Zebubu? Tāpēc Tas Kungs saka tā: no tās gultas, kur tu guli, tu vairs nepiecelsies, jo tu mirdams mirsi!” Un Elija devās tālāk. Kad vēstneši nāca atpakaļ pie ķēniņa, tad viņš tiem jautāja: “Kāpēc jūs esat nākuši atpakaļ?” Un tie viņam atbildēja: “Kāds vīrs nāca mums pretī, un tas mums teica: ejiet, griezieties atpakaļ pie ķēniņa, kas jūs ir sūtījis, un sakiet viņam: tā saka Tas Kungs: vai tad Israēlā nav Dieva, ka tu esi sūtījis, lai izjautātu Ekronas dievu Baal-Zebubu? Tādēļ no tās gultas, kurā tu esi iekāpis, tu vairs neizkāpsi, jo tev jāmirst.” Tad viņš tiem jautāja: “Kāds tas vīrs izskatījās, kas jums nāca pretī un uz jums šos vārdus runāja?” Un tie viņam atbildēja: “Tas vīrs bija spalvainā apģērbā un ādas apsēju ap saviem gurniem.” Tad viņš nodomāja: tas ir Elija no Tisbes. Un viņš pie tā nosūtīja virsnieku pār piecdesmit vīriem līdz ar tiem piecdesmit, kas bija pie viņa. Un, kad tas bija pie viņa kalnā uzkāpis, tad redzi, Elija sēdēja kalna virsotnē, un tas uz viņu sacīja: “Tu, Dieva vīrs, ķēniņš ir pavēlējis: kāp zemē!” Bet Elija atbildēja un sacīja virsniekam pār piecdesmit vīriem: “Ja es tiešām esmu Dieva vīrs, tad lai uguns nonāk no debesīm un aprij tevi un tavus piecdesmit vīrus!” Tad krita no debesīm uguns un aprija viņu līdz ar viņa piecdesmit vīriem.  Bet ķēniņš no jauna pie tā nosūtīja citu virsnieku pār piecdesmit un viņa piecdesmit vīrus; tas viņu uzrunāja un sacīja: “Tu, Dieva vīrs, tā saka ķēniņš: steidzies ātri, nāc lejā!” Bet Elija atbildēja un tiem sacīja: “Ja es esmu Dieva vīrs, tad lai uguns krīt no debesīm un lai aprij tevi ar taviem piecdesmit vīriem!” Tad Dieva uguns krita no debesīm un aprija to un viņa piecdesmit vīrus. Bet ķēniņš nosūtīja vēl trešo virsnieku pār piecdesmit vīriem līdz ar tiem piecdesmit, kas bija pie viņa. Kad nu šis trešais virsnieks uzkāpa pie viņa augšā, tad viņš nokrita Elijas priekšā ceļos, lūdza piedošanu no viņa un sacīja viņam: “Tu, Dieva vīrs, es tevi lūdzu, lai mana dvēsele un šo tavu piecdesmit kalpu dvēseles ir dārgas tavās acīs! Redzi, uguns nonāca no debesīm, un tā aprija tos divus iepriekšējos virsniekus pār piecdesmit līdz ar viņu piecdesmit vīriem; bet nu tagad – lai mana dzīvība ir dārga tavās acīs!” Tad Tā Kunga eņģelis sacīja Elijam: “Nokāp kopā ar viņu un nebīsties no viņa!” Tad Elija cēlās un nokāpa, un gāja kopā ar viņu pie ķēniņa. Un viņš sacīja tam: “Tā saka Tas Kungs: tāpēc, ka tu esi sūtījis sūtņus, lai tie izjautātu Ekronas dievu Baal-Zebubu, it kā Israēlā nebūtu Dieva, kuru varētu izvaicāt, tāpēc tu no tās gultas, kurā tu esi iekāpis, vairs neizkāpsi laukā, jo tev jāmirst.” Un tā viņš nomira, kā Tā Kunga vārds, ko Elija bija vēstījis, sacīja; un Jorāma, Jūdas ķēniņa Jošafata dēla, otrā valdīšanas gadā, Jorāms kļuva ķēniņš viņa vietā, jo viņam nebija dēla. Un, kas vēl stāstāms par Ahasju, ko viņš ir darījis, – tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.” (2. Ķēniņu 2:1-18)

Ar šādām lietām nevajadzētu pārspīlēt. Tomēr ir reizes, kad man un tev ir jālieto mums Dieva dotā autoritāte. Un nu būs pats interesantākais.

Likumīgās, valsts garantētās tiesības

Dievs grib, ka mēs izmantojam visas iespējas, ko mums dod valsts vara, lai celtu Dieva valstību un cīnītos pret ļaunumu. Bībele māca mūs pakļauties laicīgajām varām. Taču tas nenozīmē tikai pakļauties, tas nozīmē lietot arī visas privilēģijas, kuras Dievs mums dod caur laicīgo valsts varu. Visu, kas nav pretrunā ar Dieva vārdu.

„Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu. Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas, labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu, jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.” (Rom. 13:1-4)

Tu vari mīlēt savu ienaidnieku, piedot un lūgt par viņu, un tomēr nodot viņu likuma varai! Valsts ir kalpone tavā labā. Un cilvēkam ir jāsaņem sods par to, ka viņš diskriminē otru. Pāvils izmantoja savas tiesības, ko garantēja valsts likums.

„Bet Pāvils sacīja: “Es esmu jūds, tarsietis, ievērojamās Kilikijas pilsētas pilsonis; es tevi lūdzu, atļauj man runāt uz ļaudīm.”” (Ap. d. 21:39)

Kad Pāvils to pateica, romiešu vienības komandieris pret viņu izturējās citādi.

„Bet komandieris turpināja: “Es par lielu maksu esmu ieguvis šīs pilsoņa tiesības.” Pāvils sacīja: “Bet es tāds jau esmu piedzimis.”” (Ap. d. 22:28)

Izmanto savas likumīgās tiesības!

Valsts likumi.

Latvijas Satversme, valsts pamatlikums.

1. Pants. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

95. Pants. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.

99. Pants. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.

100. Pants. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

102. Pants. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Reliģisko organizāciju likums.

2. Panta 2. punkts. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas iedzīvotājiem tiesības uz reliģijas brīvību, kas ietver tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, individuāli vai kopā ar citiem pievērsties kādai reliģijai vai nepievērsties nevienai no tām, brīvi mainīt savu reliģisko vai citu pārliecību, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus.

4. pants. Iedzīvotāju līdztiesība neatkarīgi no viņu attieksmes pret reliģiju. 1. Punkts. Tieša vai netieša iedzīvotāju tiesību ierobežošana vai priekšrocību radīšana iedzīvotājiem, kā arī jūtu aizskaršana vai naida celšana sakarā ar viņu attieksmi pret reliģiju ir aizliegta. Par šā noteikuma pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.

2. Punkts. Nevienai personai savas reliģiskās pārliecības dēļ nav tiesību neievērot likumus.

3. Punkts. Norāde par attieksmi pret reliģiju vai par konfesionālo piederību valsts izsniegtajos personas dokumentos netiek fiksēta.

4. Punkts. Valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, kā arī uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām aizliegts no saviem darbiniekiem un citām personām prasīt ziņas par viņu attieksmi pret reliģiju vai par konfesionālo piederību. Likumā paredzētās reliģisko organizāciju tiesības aizsargā valsts. Valstij un pašvaldībām un to institūcijām, kā arī sabiedriskajām un citām organizācijām nav tiesību iejaukties reliģisko organizāciju reliģiskajā darbībā.

3. Pants. Valsts atzīst vecāku un aizbildņu tiesības audzināt savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību.

6. Pants. Reliģisko organizāciju un ticīgo darbība ir ierobežojama tikai tajos gadījumos, kad tiek pārkāpta Latvijas Republikas Satversme un likumi.

Kas ir diskriminācija?

Diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ. Eiropas Savienības direktīvas un Lisabonas līgums izceļ sešus galvenos aizliegtos diskriminācijas pamatus: dzimums, rase vai etniskā izcelsme, reliģiskā vai cita pārliecība, invaliditāte, vecums un seksuālā orientācija. Personas aizskaršana ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar kādu no aizliegtajiem diskriminācijas pamatiem (dzimums, vecums utt.) un kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides radīšana.  Tomēr ne vienmēr, kad vērojama atšķirīga attieksme, ir notikusi diskriminācija. Diskriminācija ir tad, ja atšķirīga attieksme ir nepamatota. Piemēram, sieviešu klubā nevar nākt vīrieši. Celtniecības firma nepieņems darbā šuvēju. Tāpat draudzes locekļi var būt tie, kas ievēro draudzes mācību. Un tā nav tiesību ierobežošana. Bet ja tu melnādainam cilvēkam uz galda nepārtraukti liksi banānus vai zīmītes ar tekstu: „Brauc uz Āfriku!”, tad tā ir diskriminācija. Ja sieviete uzskata, ka viņas darba kolēģu joki par sievietēm ir divdomīgi, un nejauši pieskārieni viņu aizskar, tad tā ir diskriminācija uz dzimuma pamata. Ja tevi diskriminē tavā ģimenē, skolā vai darbavietā tavas reliģiskās pārliecības dēļ, valsts iestādes saka, ka ir jāziņo! Un Dieva vārds arī saka, ka ir jāziņo, jo tādā veidā tu izglābsi sevis un citus.

Kur vērsties diskriminācijas gadījumā?

Ikvienā diskriminācijas gadījumā cilvēks var vērsties Tiesībsarga birojā, kas ir vienādas attieksmes veicināšanas iestāde, kuras uzdevums ir palīdzēt diskriminācijas upuriem. http://www.tiesibsargs.lv/

Latvijas cilvēktiesību centrs aicina ziņot par diskriminācijas gadījumiem.

http://www.humanrights.org.lv

lūk, ko viņi paši raksta: „Ja esat kļuvis par naida nozieguma upuri, lūdzu, aizpildiet veidlapu un aizsūtiet uz office@humanrights.org.lv vai pa pastu. Visa informācija paliks konfidenciāla.”

Naida motivēts noziegums ir kriminālnoziegums, kas vērsts pret personu vai īpašumu un kura motīvs ir aizspriedumi/naids pret personu, tās rases, ādas krāsas, etniskās izcelsmes/tautības, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības, invaliditātes vai citu pazīmju dēļ. Ja kāds tevi pagrūž vai nolamā tavas ticības dēļ. Tas ir ļoti smags pārkāpums. Ja tevi ģimenē sit tāpēc, ka tu apmeklē draudzi, tas ir smags kriminālnoziegums. Katrā ziņā daudz smagāks, nekā tad, ja konflikts būtu noticis tāpat vien.

Šie noziegumi ir īpaši bīstami, jo tie ir vērsti pret cilvēka identitāti, pret to, kas jūs esat (vai kas jūs šķietat uzbrucējam). Tie skar ne tikai konkrēto cilvēku, bet arī citus grupas pārstāvjus ar tādām pašām pazīmēm un kuri uztver šos noziegumus kā vērstus arī pret sevi.

Naida motivētiem noziegumiem var būt dažādas izpausmes formas:

• Rasistiski draudi vai aizskārumi, kas var būt mutiski vai rakstiski

• Īpašuma bojāšana

• Naidīga satura materiālu izplatīšana

• Aizvainojoši grafiti

• Fizisks uzbrukums

Latvijas Krimināllikums paredz kriminālatbildību par naida kurināšanu uz rases, etniskās piederības un nacionālās izcelsmes, kā arī reliģiskās piederības pamata (78.,150.,151.pants). Tas arī nosaka, ka rasistisks motīvs ir atbildību pastiprinošs apstāklis par visiem citiem noziegumiem (48.pants).

Kāpēc par naida noziegumiem nepieciešams ziņot? Mums visiem ir tiesības uz cieņpilnu dzīvi kā savās mājās, tā darba vietās un uz ielas. Ja par noziegumiem netiek ziņots, pāridarītāji var veikt līdzīgus noziegumus atkal, vai nu pret Jums, vai citiem sabiedrības locekļiem. Šiem noziegumiem ir tendence eskalēt. Tie bieži sākas ar mutiskiem aizskārumiem, kas ilgākā laika periodā var pāraugt vardarbībā. Ziņojot par šiem noziegumiem, mēs varam iegūt daudz reālāku priekšstatu par to izplatību.

Interneta vietnes adreses un kontakti, kur vērsties diskriminācijas gadījumos:

LR tiesībsargs:

http://www.tiesibsargs.lv/

Latvijas cilvēktiesību centrs:

http://www.humanrights.org.lv

LR likumi zināšanai:

http://www.likumi.lv/index.php

Cīnies pret ļaunumu. Tā tu izglābsi sevi un citus, pasargāsi sabiedrību no vardarbības.

„Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo, darīdams to, tu izglābsi gan pats sevi, gan tos, kas klausās tevi.” (1. Tim.4:16)

Tātad, izmanto visus tos ieročus, par kuriem tu šodien uzzināji no šīs svētrunas. Dievs izraus tevi no visām vajāšanām jo tu zini patiesību par sektām. Lieto tos ieročus, kurus šodien tev izsniedzu. Viņi tevi vajās, taču viņiem tas neizdosies, ja tu lietosi šos ieročus.

„(..) manām vajāšanām, manām ciešanām, kas man gadījās Antiohijā, Ikonijā, Listrā; šīs vajāšanas es esmu panesis, un no visām Tas Kungs ir mani izrāvis.” (2. Tim. 3:11)

Dievs ir labs! Šajā sprediķī es neminu gadus, datumus un citus faktu pierādījumus laika trūkuma dēļ un lai vienkāršāk uztvert. Taču grāmatā būs daudz konkrētākas lietas tiem, kas vēlas iedziļināties un redzēt pierādījumus.

Debesu Tēvs! Es pateicos Tev par draudzi „Kristus Pasaulei”, par patiesību, kas dara mūs brīvus. Es Tev pateicos par zināšanām un gudrību, par ieročiem, kurus Tu mums dod. Un es slavēju Tevi arī par vajāšanām, ka tām ir jānāk un ka Tu caur tām dari mūs stiprākus un lieto Saviem mērķiem. Es Tev pateicos arī par valsts iestādēm, kurās mēs varam griezties un par kurām mēs zinām. Tad nu palīdzi mums, ka mēs katrā situācijā gudri rīkojamies, lietojot Tavus ieročus. Ka mēs spētu pastāvēt un uzvarēt, lai Latvijā mainās attieksme pret Tevi, Kristu. Lai mūsu zemē, neatkarīgi no tautības mainās attieksme pret Tevi un Tavu draudzi. Kungs! Lai katra draudze pazīst Tevi personīgi. Dzīvais Dievs! Lai šis vārds „sektants” un „sekta” iznīkst no cilvēku prātiem, lai šie vārdi tiek lietoti tikai un vienīgi pareizos nolūkos. Paldies tev, debesu Tēvs, ka Tu caur šo vārdu tik daudzus darīsi brīvus, tik daudziem atvērsi acis. Slava Tev, Kungs. tu esi labs, Tu esi brīnišķīgs! Āmen.

Svētrunas iztirzājumu rakstīja Artūrs Danenbaums

Pielikumā:

Kur vērsties diskriminācijas gadījumā

Aizsardzības mehānismi

Aizsardzības mehānismi diskriminācijas gadījumos

Strīdu risināšanai diskriminācijas gadījumos tiek izmantota gan tiesāšanās, gan alternatīvi domstarpību risināšanas veidi, piemēram, sarunu vadīšana, mediācija un izlīgums.

Ikvienā diskriminācijas gadījumā cilvēks var vērsties Tiesībsarga birojā, kas ir vienādas attieksmes veicināšanas iestāde, kuras uzdevums ir palīdzēt diskriminācijas upuriem. Sūdzības izskatīšana ir konfidenciāls un bezmaksas process. Tiesībsarga likums nosaka, ka, izskatot pārbaudes lietu, tiek veicināts izlīgums starp strīda pusēm. Ja puses nevar vienoties par izlīgumu, tiesībsargs sniedz atzinumu, kurā dod vērtējumu pārbaudes lietā konstatētajam. Tiesībsarga atzinums nav juridiski saistošs, tam ir rekomendējošs raksturs. Izvēloties tiesībsargu savu interešu aizstāvībai, personai jāņem vērā, ka sūdzības iesniegšana tiesībsargam un pārbaudes lietas ierosināšana neaptur normatīvā akta, tiesas nolēmuma, administratīva vai cita individuāla tiesību akta darbību, kā arī likumā noteikto procesuālo termiņu tecējumu.

Pēc sūdzības izskatīšanas Tiesībsarga ir tiesības, aizstāvot personu tiesības un likumiskās intereses, ar aizskartās personas piekrišanu iesniegt iestādei iesniegumu vai tiesai pieteikumu tādās administratīvajās lietās vai civillietās, kurās prasības būtība ir saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.

Tiesībsarga birojs

Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010

Tālr. (+371) 67686768,fakss67244074

e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

mājas lapa: www.tiesibsargs.lv

Ja notikusi diskriminācija darba tiesiskajās attiecībās, neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir valsts vai pašvaldības iestāde, vai privāts uzņēmums, persona var iesniegt sūdzību Valsts darba inspekcijā. Darbinieks var pieprasīt darba devējam izbeigt atšķirīgo attieksmi un prasīt no darba devēja atbilstošu atlīdzību par pieļauto pāridarījumu, ieskaitot atlīdzību par morālo kaitējumu. Valsts darba inspekcija ir tiesīga administratīvi sodīt darba devēju. Par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu var tikt piemērots naudas sodu apmērā no simt līdz piecsimt latiem (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.17 pants („Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana”))

Valsts darbs inspekcija

K.Valdemāra iela 38 k-1, Rīga, LV-1010

Tālr. (+371) 7021704, konsultatīvais tālrunis (+371) 67186522

e-pasts: vdi@vdi.gov.lv

mājas lapa: www.vdi.gov.lv

Ja cilvēks uzskata, ka darba attiecībās pret viņu vērsta diskriminācija, viņam ir tiesības vērsties tiesā, prasot atzīt, ka notikusi diskriminācija, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Šajā gadījumā svarīgi ir rīkoties nekavējoties – saskaņā ar Darba likumu lielākajā daļā diskriminācijas gadījumu var iesniegt prasību tiesā trīs mēnešu laikā. Ja diskriminācija ir notikusi, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, prasība tiesā ceļama viena mēneša laikā.

Par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu reklāmā persona var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

K.Valdemāra iela 157, Rīga, LV-1013

Tār. (+371) 65452554

e-pasts: ptac@ptac.gov.lv

mājas lapa: www.ptac.gov.lv

Diskriminācijas gadījumos Jūs varat vērsties arī nevalstiskajās organizācijās:

Attiecībā uz visiem diskriminācijas pamatiem varat vērsties Latvijas Cilvēktiesību centrā.

Latvijas Cilvēktiesību centrs

Alberta iela 13 (7.st.), Rīga, LV-1010

Tālr. (+371) 67039295,fakss67039291

e-pasts: office@humanrights.org.lv

mājas lapa: www.humanrights.org.lv

Konsultācijas – ar iepriekšēja pieraksta.

Ja diskriminācija konstatēta darba tiesiskajā attiecībās, varat vērsties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Bruņinieku iela 29/31, Rīga, LV-1001

Tālr. (+371) 67270351, 67035960,fakss67276649

e-pasts: lbas@lbas.lv

mājas lapa: www.lbas.lv

Attiecībā uz diskrimināciju, kas vērsta pret sievietēm (tai skaitā multiplo diskrimināciju), varat vērsties Resursu centrā sievietēm „Marta”.

Resursu centrs sievietēm „Marta”

Brīvības iela 183/2-30, Rīga, LV-1012

Tālr. (+371) 67378539,fakss(+371) 67378538

e-pasts: centrs@marta.lv

mājas lapa: www.marta.lv

Individuālas konsultācijas klātienē ar iepriekšēju pierakstu

Attiecībā uz diskrimināciju, kas vērsta pret cilvēkiem ar invaliditāti, persona var vērsties Invalīdu un viņu draugu apvienībā „Apeirons” un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijā SUSTENTO

Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”

K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010

Tālr./fakss (+371) 67299277

e-pasts: info@apeirons.lv

mājas lapa: www.apeirons.lv

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO

Antonijas iela 24-6, Rīga, LV-1010

Tālr. (+371) 67590437,fakss(+371) 67802546

e-pasts: sustento@sustento.lv

mājas lapa: www.sustento.lv

Attiecībā uz diskrimināciju, kas vērsta pret cilvēkiem ar psihiskās veselības traucējumiem un intelektuālās attīstības traucējumiem varat vērsties Resursu centrā cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda”.

Resursu centrā cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda”

Mārupes iela 4-31, Rīga, LV-1002

Tālr./fakss (+371) 67442828

e-pasts: zelda@zelda.org

mājas lapa: www.zelda.org.lv

Konsultācijas – ar iepriekšēja pieraksta.

Attiecība uz diskrimināciju rases vai etniskās piederības dēļ varat vērsties Latvijas Cilvēktiesību komitejā un Afrolatviskajā asociācijā (Afrolat).

Latvijas Cilvēktiesību komiteja

Dzirnavu iela 102a, Rīga, LV-1050

Tālr. (+371) 67285633 (darbdienās no 15:00-18:00)

e-pasts: lchr@lchr.lv

mājas lapa: http://www.lhrc.lv/

Tā kā ne visos gadījumos ir viegli izprast, vai tiešām notikusi diskriminācija, tad, pirms vērsties pēc palīdzības, vēlams piefiksēt šādu informāciju:

Diskriminācijas pamats:

rase vai etniskā piederība,

invaliditāte,

seksuālā orientācija,

dzimums,

reliģija vai ticība,

vecums,

cits (kāds?).

Diskriminācijas joma:

nodarbinātība un profesionālā apmācība,

sociālā drošība,

pieeja publiskām precēm un pakalpojumiem,

izglītība,

cita (kāda?).

Kurš bija diskriminētājs?

Kad tas notika?

Kur tas notika?

Notikušā sīkāks apraksts.

Vai jums ir liecinieki?

Vai jau esat vērsies pēc palīdzības? Kur? Kāds bija rezultāts?

Diskriminācijas veidi

Diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ: dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi. Tomēr ne vienmēr, kad vērojama atšķirīga attieksme, ir notikusi diskriminācija, – diskriminācija ir tad, ja atšķirīga attieksme ir nepamatota.

Tiešā diskriminācija ir tad, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret personu saistībā ar kādu no aizliegtajiem pamatiem ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu.

Netiešā diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personai kāda diskriminācijas pamata dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

Personas aizskaršana ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar kādu no aizliegtajiem diskriminācijas pamatiem (dzimums, vecums utt.) un kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides radīšana.

Norādījums vai aicinājums diskriminēt ir diskriminācijas veids, kas konstatējams gadījumos, kad tiek dots norādījums citai personai diskriminēt kādu personu, pamatojoties uz aizliegto pamatu. Par šādu nodarījumu soda abus – gan to, kas lika diskriminēt, gan to, kas diskriminēja.

Piesakot darba vakanci Nodarbinātības valsts aģentūrai, darba devējs izsaka vēlmes pēc potenciālo kandidātu dzimuma, vecuma vai tautības. Uzņēmuma vadītājs liek nodaļas vadītājam diskriminēt kādu darbinieku.

Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas – reaģējot uz sūdzību par diskrimināciju, tiesvedības procesu vai citas personas, kura vērsusies pret diskrimināciju, atbalstīšanu. Aizliegts sodīt personu vai citādi tieši vai netieši radīt nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka persona pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.

Institucionālā diskriminācija attiecas uz tādu praksi, procedūrām vai normām uzņēmumā, iestādē vai arī sabiedrībā kopumā, kas ir strukturētas veidā, kas parasti rada diskriminējošas sekas.

Multiplā diskriminācija ir gadījumā, kur persona tiek nostādīta sliktākā situācijā vairāku diskriminācijas pazīmju dēļ..

Par laulību un ģimeni daudz teikts. Savos iespaidos dalās tauta kopumā un arī ik reiz izjūtot kādu apdraudējumu ģimenes vērtībām atskan baznīcas trauksmes zvans. Taču šoreiz ieklausīsimies, ko saka viens no tautas kalpiem un nevalstiskās organizācijas Asociācija „Ģimene”; Biedrība ,,Atver Acis” un Biedrība „Nepaliec Viens”, par kādu lasītāja atsūtītu vēstuli, kā arī papildus atspoguļojot pēdējā laika notikumus Latvijā. Sarunā ar pieredzējušu un ilggadēju Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības frakcijas Dzintaru Rasnaču. Politiķis absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Tiesību zinātņu maģistrs. Ilgu laiku strādājis Saeimas Juridiskajā komisijā. Ir darbojies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, kā arī Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā. Patlaban Dzintars Rasnačs ir 11.Saeimas sekretārs.

Vai jāveicina laulību reģistrēšana?

Viedoklis no vēstules: Konservatīvo vērtību aizstāvji runā par to, ka valstij būtu jāstiprina laulības institūcija, veicinot nereģistrēto pāru stāšanos laulībā. Pamatojoties uz statistiku, kas liecina par to, ka laulātās ģimenēs bērniem ir labāk. Proti, bērni jūtas drošāk un ģimenes ir stabilākas, jo precēti pāri šķiras retāk nekā tie, kuri rada bērnus nereģistrētā kopdzīvē.

Kādi no konservatīvo vērtību aizstāvjiem piedāvā risinājumu reģistrētās laulībās dzīvojošiem pāriem piešķirt papildu bonusu materiālu labumu veidā, lai mudinātu cilvēkus reģistrēt savas attiecības.

Korelācija nenozīmē cēloņsakarību. Nav pamata apgalvot, ka noteikti jāveicina laulību reģistrēšana, cerot, ka tā uzlabotos bērnu labklājība.

Pieņemsim, ka iecerētais panākts. Valsts laulātiem pāriem piedāvātu kādus būtiskus labumus, kuri nepienāktos neprecētiem pāriem ar bērniem. Tad jau viņi arī gribētu iegūt tos labumus, tāpēc būtu spiesti stāties laulībā. Vai cilvēki, kuri tāpat vien kādu laiku dzīvojuši kopā, neiesniegtu šķiršanās prasību tikpat ātri kā būtu pametuši viens otru, ja nebūtu laulības apliecinošs papīriņš? Vai alkoholiķis vīra statusā dzertu mazāk? Aborti mazinātos un t.t.?

Kāpēc neprecēties oficiāli?

Laulības likumiskā institūcija rada grūtības, nevis atvieglojumus. Interešu konfliktu ierobežojumi attiecas uz laulātajiem, bet neattiecas uz partneriem. Piemēram, ja kāds no valsts struktūrā esošajiem precas, tad vienam no abiem jāatstāj darbs vai amats, bet ja dzīvo kopā bez laulāšanās – viss notiek. Laulātie strādā kopā, bet SIF projektā kopīgi piedalīties nevar, finansēšanas noteikumi neatļauj. Var dzīvot kopā, bet, ja, kā Andra Bērziņa gadījumā, viens no partneriem kļūst par prezidentu, tad abiem jālaulājas piespiedu kārtā.

SPEKTRS: Rasnača kungs, kā Jūs vērtējat vēstules saturu?

Dzintars Rasnačs: Uz notiekošo raugos kopumā un daudz lielākā laika posma šķērsgriezumā. Tāpēc par atskaites punktu būtu jāņem Latvijas Neatkarības atjaunošanas laiks. Jāsaka, ka ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi un ir darīts daudz, lai nostiprinātu konservatīvās vērtības gan kristīgās, gan arī pirms kristietības latviskās vērtības, kuras arī mēs uzskatām par konservatīvām vērtībām. Tās ir nostiprinātas atjaunojot Latvijas Civillikumu un ietvertas Satversmes 110. pantā, kurā teikts: “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”. Notiek arī aktuāla sadarbība starp valsti un baznīcu nostiprinot to pamatus likumos. Likumiskā bāze ir. Manuprāt, tas ir spēcīgs vairogs pret uzbrukumiem no dažādām pusēm un pasargā no centieniem mākslīgi mainīt vērtību izpratni.

SPEKTRS: Vai Jūsu minētais vairogs ir pietiekami liels?

Dzintars Rasnačs: Es domāju, ka tas ir pietiekami liels. Tas arī turpmāk būs tiek liels, cik mēs paši neļausim sevi mainīt degradējošā  virzienā. Mūs mēģina ietekmēt, lai mēs atteiktos no tām vērtībām, kas veidojušās un nostiprinājušās gan pirms, gan arī kristietības laikā. Mūsu galvenais uzdevums ir to nepieļaut.

Runājot par vēstulē minētām niansēm interešu konfliktu ierobežojumiem. Ierobežojumi ir izveidojušies pēdējo padsmit gadu laikā. Konkurējot darba tirgū vai arī valsts sektorā strādājošos laulātos nostāda neērtā situācija. No vienas puses Satversmē ierakstītais ir ģimenes atbalstam un aizsardzībai, taču no otras puses pastāv arī šādi uzstādītie ierobežojumi. Tam ir savi iemesli. Ierobežojumiem ir jābūt, taču nevis formāliem un bezjēdzīgiem, bet pēc būtības.

Attiecībā par laulātiem, mēs varētu ieviest pakāpeniskas izmaiņas. Var meklēt atsevišķus mehānismus likumos.

SPEKTRS: Piemēram?

Dzintars Rasnačs: Piemēram, senākos laikos bija bezbērnu nodoklis, tas bija zināmā vērā pretimnākšana ģimenisko vērtību nostiprināšanai. Taču mūsdienās tādā formātā, tas nebūtu atbalstāms, bet, ja mēs runājam kaut vai par Iedzīvotāju Ienākuma nodokļa nepieliekamā minimuma politiku, tad varētu daudzas lietas pilnveidot, attiecībā par laulātām personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni. Un te ir diezgan plašs lauciņš, kurā šādu mehānismu varētu veicināt un iestrādāt.

Manuprāt, būtu vērtīgs precedents, ja tie laulātie, kuri saskata kādu būtisku pretrunu spēkā esošajos likumos attiecībā pret Satversmes 110.pantu un uzstādītajos ierobežojumos kādā konkrētā publiskā vai privātajā darbībā, ja viņi apstrīdētu konkrētā likuma normas iesniedzot atbilstošu prasību Satversmes tiesā.

Pēdējo laiku aktualitāšu gaismā

S: Kāds ir Jūsu vērtējums par Labklājības ministrijas izdotajām dzimuma izglītojošām grāmatiņām?

Dz. R: Domāju, ka tas ir kārtējais no ārpuses vērstais spiediens ar mērķi grozīt mūsu vērtību izpratni. Taču nebūšu tik kategorisks, jo uztveru to kā maldīgu viedokli.

S: Bet tas taču tiek darīts valsts līmenī ar valstij pieejamiem resursiem?

Dz. R: Ja šāda uzspiešana būtu īstenota  slepeni un ar viltu, neinformējot sabiedrību, tad tas būtu cits jautājums.

S: Bet mēs taču par šāda projekta virzību iepriekš neko arī nezinājām..

Dz. R: Šajā gadījumā tas bija pieejams publiski. Tagad panākts, ka projekta virzītāji ir atkāpušies no ieceres piedāvāto literatūru ieviest izglītības iestādēs obligātā kārtībā. Tāpēc uzskatu, ka tā ir mūsu uzvara. Es domāju, ka tagad plašs vecāku loks daudz uzmanīgāk skatīsies, kādas vērtības pirmskolas iestādēs cenšas ieaudzināt bērnos un, lai tās nenonāktu pretrunā ar tām vērtībām, kas ir nostiprinājušās ģimenē. Kad bērns tiek audzināts konservatīvā vidē un pirmskolas iestādē vai skolā māca citādas vērtības, tad tas bērnā rada milzīgas pretrunas un tādējādi tiek veicināta liela garīgā trauma. Tas var veidot milzīgas problēmas tieši pusaudža gados. Kad bērns vēl nav pieaudzis, bet jau sāk skaidrāk redzēt pretrunas, kuras uzspiež  sociālajā vidē un ar tām pamatvērtībām, kuras audzinātas ģimenē. Nav sliktuma bez labuma, tā mēdz ļaudis teikt. Arī šajā gadījumā dzimuma pašapziņas noliedzēji ir panākuši pretējo – sociālajos tīklos šajās dienās ir publicēti daudzi izglītojoši un uz zinātniskām atziņām balstīti konservatīvās vērtības apstiprinoši raksti. Sabiedrība kļuvusi izglītotāka.

S: Par tautības ierakstu pasē. Izskan viedokļi no politiķu puses, ka ieraksts „Latvietis” nav nepieciešams, jo tautības iekļaušana neatbilst starptautiskajai praksei un t.t. Taču plašsaziņas līdzekļos nerimst komentētāju neapmierinātības paušana par šādu iespēju liegšanu. Saeimas komisija noraidīja Nacionālās apvienības deputātu virzīto priekšlikumu atjaunot kārtību, ka pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās viņa pasē ieraksta ziņas par tautību.  Vai tas tā arī paliks, nē un cauri?

Dz. R: Mēs esam par tiesībām saņemt tautības ierakstu pasē! Esam iesnieguši Saeimā prasību, tāpēc šis jautājums būs izskatīts neatkarīgi no komisijas lēmuma un iekļauts darba kārtībā. Ceturtdien, 18.oktobrī, Saeima par to lems. Mēģināsim pārliecināt deputātu vairākumu, ka tās ir katras personas tiesības un šis ieraksts ir jāsaglabā un šīs tiesības nevar atņemt pret indivīda gribu. [Papildinājums: Likumprojektā „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” par 39, pret 38, atturas 4]

S: (Politiķis atver somu un no tās izņem pasi atverot to, redzams tautības ieraksts -LATVIETIS)

S: Vai Jūs, lūdzu, varētu īsi argumentēt kāpēc Latvijā būtu jāievieš eiro?

Dz. R: Ja reiz mēs esam Eiropas zonā, tad arī attiecīgā ģeopolitiskā telpā. Ja mēs neesam Eiropā, tad nonākam citā ģeopolitiskā telpā.

S: Jūs domājat Krievijas ietekmē?

Dz. R: Jā, tā arī ir teicis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. [Jūnija vizītes laikā, rīkotajā preses konferencē ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Igaunijas prezidents sacīja, ka priecājas par Latvijas uzņemto kursu uz eiro.] Es viņa viedoklim pilnīgi piekrītu.

S: Izriet, ka cita ceļa mums nav..

Dz. R: Mums cita risinājuma nav. Jo mums jāizšķiras par vienu no šiem diviem ceļiem.

S: Lindermaņa izteiktā pozīcija par autonomijas piešķiršanu Latgalei varētu saukt par populistisku, taču neaizmirsīsim, ka pirms referenduma par divvalodību arī tā domājām, taču referendums notika un mēs esam ne tikai ieguvēji, bet arī zaudētāji, jo bija jāšķiras no 1,7 miljoniem Ls.

Kā ir vērtējama demokrātija šādā interpretācijā, vai nevajadzētu uzstādīt kādas robežas? Kā Jūs politiķi sakāt „sarkanās līnijas”. Šķiet dīvaini, ka Drošības Dienests joprojām vērtē. Cik ilgi būtu jāvērtē, lai rīkotos, bet ja rīkojas, tad kā?

Dz. R: Es negribētu, ka šādas un citas līdzīgas personas tiek īpaši izceltas un pat glorificētas, vai veidot no viņiem kādu īpašu sātana tēlu.

Tā ir mērķtiecīga Krievijas ārpolitikas sastāvdaļa – regulāri novājināt kaimiņvalstis Igauniju, Lietuvu, Latviju, Gruziju, jo īpaši Ukrainu. Scenāriji un metodes ir līdzīgi. Novājināšanas politikas viens no līdzekļiem ir tādu demokrātisko mehānismu izmantošana pret valsti, kas ir šo valstu likumos. Papildus jāmin, ka ļoti spēcīgs līdzeklis ir Kremļa ietekme plašsaziņā. Viens no galvenajiem virzieniem – valstsnācijas šķelšana. Otrs virziens – starptautiskajā telpā nacionālā valsts tiek regulāri nomelnota.

Runājot par Lindermanu, tad jāsaka, ka viņš ir tikai maza skrūvīte šajā lielajā mehānismā.

S: Vai nebūtu pienācis laiks šo skrūvīti izskrūvēt?

Dz. R: Es domāju, ka tas ir Drošības Policijas kompetencē un agri vai vēlu, bet Lindermaņa vietai vajadzētu būt cietumā.

Vai jāveicina laulību reģistrēšana?

Atbild nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ilona Bremze - Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja; Biedrība ,,Atver Acis” priekšsēdētāja Eva Ālere un Biedrība „Nepaliec Viens”, kā arī bildespardzivi.lv pārstāvis Edmunds Rītiņš.

Ilona Bremze - Asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētāja

Vispirms vienkāršos vārdos par to, kāpēc tad tiek veidotas ģimenes? Divu pretēja dzimuma cilvēku mīlestība saved viņus kopā un vieno. Dzimst bērni, veidojas kopīga pamatšūniņa – ģimene, kurā valda mīlestība, rūpes, uzticība, pienākumi, atbildība vienam par otru. Tas prasa lielu pašdisciplīnu, ziedošanos otra labā, cīņu ar savu ego, kārdinājumiem, mācīšanos piedot.

Protams, šodien mums līdzās ir arī tādas ģimenes, kurās pāri dzīvo nereģistrētās un oficiāli nenoslēgtās laulībās, kurās ir laba saskaņa un dzimst bērni. Tomēr būtu jāredz kopsakarības, kuras var saskatīt tikai ilgākā laika periodā. 2006.gadā Apvienotās Karalistes Pilsoniskās Sabiedrības Pētniecības Institūts publicēja socioloģisko pētījumu apkopojumu ”Vai laulība ir svarīga?” (Does Marriage Matter ?), kurš pārliecinoši pierāda laulības noslēgšanas nozīmīgumu sabiedrībai un indivīdu dzīvēs. Ar to iespējams iepazīties ieejot mājas lapā.

Ziņojumā minētas atsauces uz vairāk nekā 100 avotiem un tajā analizēti ilglaicīgi, zinātniski nopamatoti pētījumi, kuri veikti ASV, Apvienotajā Karalistē, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un daudzās citās valstīs. Pētījumi parāda ne tikai korelāciju, bet arī dziļas cēloņsakarības – ģimenes, kuras ir balstītas laulībā, vidēji ņemot, ir daudz stabilākas, fiziski un emocionāli veselākas,   pakļautas  mazākam  riskam  lietot  alkoholu, narkotikas, piedzīvot nabadzību un jebkāda veida vardarbības izpausmes, nekā tās ģimenes, kurās pāri nedzīvo laulībā. Aizvien vairāk zinātnieku uzskata, ka laulības institūcija būtu jāstiprina valstiskā līmenī, jo tā aizsargā ģimenes, pozitīvi ietekmē ne tikai pārus un viņu bērnus, bet arī visas sabiedrības labklājību kopumā. Pie tam, ļoti svarīga ir sabiedrības izglītošana un jauniešu gatavošana atbildīgai ģimenes un laulības dzīvei, vecāku pienākumu pildīšanai, pozitīvas vērtību sistēmas veidošanai sabiedrībā, lai pēc iespējas vairāk veidotos stipras un stabilas ģimenes, kurās augtu mīlēti un laimīgi bērni.

Svarīgi uzsvērt, ka ģimenes saišu iziršana rada indivīdiem ļoti negatīvas konsekvences fiziskajā, emocionālajā un garīgajā līmenī. Šķiršanās un konflikti atstāj postošu ietekmi ne tikai uz pāri, bet arī viņu bērniem un bērnubērniem. Tieši šķiršanās, nereti ir alkoholisma, depresijas un dažādu slimību cēlonis.

Nobeigumā, lai aicinātu lasītājus –vīriešus aizdomāties, vai ir vērts precēties, Medicīnas zinātņu doktores Maria Kopp (Ungārija) pētījumos iegūtās atziņas par laulības svarīgumu viens aspekts – neprecētiem vīriešiem 30 – 64 gadu vecuma grupā ir vairāk nekā 3 reizes augstāks mirstības līmenis salīdzinot ar precētajiem šai pašā vecuma grupā.

Biedrība ,,Atver Acis” priekšsēdētāja Eva Ālere:

..Domāju, ka jāizveido kāda kristīgās morāles un ētikas akcija. Jāizmaina sabiedrības mietpilsoniskie prāti un jau pierastais dzīves veids, par to, ka tā dzīvot kopā civillaulībā ir izdevīgi.

Nedomāju, ka mazāk lietos alkoholu, ja oficiāli laulāsies. Piemēram, manā daudzdzīvokļu namā dzīvo ,,ģimene” ar 5 bērniem, kurā bērni ir laisti pasaulē, lai ,,vecāki” saņemtu kārtējo pabalstu un ,,tēvs” varētu staigāt ar alus pudeli rokās.

Kārtējo reizi piedāvājot kādu izdevīgumu, sarosīsies arī šis sabiedrības slānis. Būtu vajadzīgs cits kritērijs, kas nebūtu balstīts vienīgi uz materiālismu, bet teiksim bezmaksas bērnu izglītību kādās ārpus skolu nodarbību atbalstīšanā, lai šie ,,labumi” tiktu bērniem, nevis iztērēti nereģistrēto ,,vecāku”- marginālām vajadzībām.

Diemžēl arī abortu skaits nemazinātos, ja pāri precēti. Egoisti un karjeristi ir gan vienā, gan otrā grupā. Pirmā vietā ir jābūt morāles un svētdzīves jautājums un tās izplatīšana sabiedrības dzīves veidolā.

Lai Dievs svētī Latvijas ģimenes!

Biedrība „Nepaliec Viens” pārstāvis Edmunds Rītiņš:

Ir risinājums, neaiztiekot laulību, bet nodrošinot aizsardzību tā dēvētājām viendzimuma attiecībām.

Proti, viendzimuma partneri var noslēgt attiecību līgumu, līdzīgi, kā citi slēdz laulību līgumu. Tas nodrošinās abām pusēm juridisku aizsardzību, un nebūs jādeformē laulības, ģimenes iestatījumus, starp vīrieti un sievieti.

Konference sākās ar arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča videovēsti “Kas ir mūžīgās vērtības? – Reliģija, politika, ikdienas dzīve.”

Ar ievadvārdu dalījās arī katoļu prāvests Andris Kravalis. (video)

Aiz prāvesta sekoja arhitekts Pēteris Blūms, kurš dalījās priekšstatos par garīgo dominanti modernajā pilsētas arhitektūrā.

Māra Lāce, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore stāstīja par kultūras kanonu un klasiskām vērtībām un kāpēc tās vajadzīgs sabiedrībai?

Dr. hist. Jānis Krēsliņš no Stokholmas Karaliskās bibliotēkas aizrautīgi stāstīja par to, vai Latvija ir piederīga Ziemeļeiropas kultūrvēsturiskajai telpai?

Kārlis Freibergs, Sabiedrības domas attīstības centra “Domā!” pārstāvis centās uzskatāmi parādīt kādi ir konservatīvo un liberāļu leksikas aizspriedumi.(video)

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts, AECR pārstāvis diskutēja par konservatīvisma idejām un politiku šodien: pasaulē un Latvijā. (video)

Jānis Bordāns, Tieslietu ministrs teica, ka nacionāla valsts – konservatīvisma vērtība. (video)

Arnis Kaktiņš, SKDS vadītājs uzrādīja statistiku par konservatīvo ideju popularitāti sabiedrībā.

Einārs Cilinskis, LR Saeimas deputāts, VARAM parlamentārais sekretārs ziņoja par
zaļo izaugsmi un konservatīvo politiku un vai pastāv pretruna. (video)

Pēteris Blūms: Pilsētu garīgās dominantes

Pilsētas siluets, panorāma joprojām ir kods, pēc kura varēja un arī var joprojām nojaust tās iekšējo būtību un saturu. To var viegli uztvert, kur  ir šīs Vietas spēks – komerciālajā, materiālajā, garīgajā. Lielā mērā to rāda pilsētu silueta evolūcija.

• Jo mazāk pilsētā (siluetā) garīgo dominanšu, jo vairāk tā dzīvo patērēšanai.

• Urbānas garīgās dominantes rodas no mūsu iedzimtas tieksmes patiesību

meklēt tur, augšā, kā laikmetu kliedzieni, ar atbalsi un izskaņu. Tās spēj saglabāties, ja cilvēkiem pietiek laika ieklausīties.

• Dominanšu maiņas ir likumsakarīgas. To saglabāšana iemāca toleranci.

Māra Lāce: Kultūras kanons un klasiskās vērtības: kāpēc tas vajadzīgs sabiedrībai?

Kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Šobrīd Latvijas Kultūras kanonā ir iekļautas 99 vērtības: Tautas tradīcijas -13 Vizuālā māksla – 15 Skatuves māksla – 15 Mūzika – 12

Literatūra – 14 Arhitektūra un dizains – 18 Kino – 12

Kam vajadzīgs Kultūras kanons?

- Plašākai Latvijas sabiedrībai kā kultūras atmiņas zīmes, kurām vajadzētu palīdzēt veidot piederības sajūtu Latvijai.

- Katram indivīdam savas pašvērtības apliecināšanai, kur zināšanas par kultūras

mantojumu un kultūras aktualitātēm rada aktīvu un darboties gribošu cilvēku.

- Izglītības sistēmai, lai definētu vērtību prioritātes un uz to bāzes tālāk attīstītu radošu un atvērtu sabiedrību.

- Tūrismam, lai būtu orientieri, uz kā balstoties, veidotu stāstu par Latviju. Mūsdienu Latvijā jābaidās no paviršības domāšanā un dziļuma dimensijas trūkuma. No vēlmes nedomāt, kas attur izvērtēt vēlmju un vērtību plūsmas.

Kārlis Freibergs: „Konservatīvo un liberāļu leksikas aizspriedumi”

Centrālā Kārļa Freiberga vēsts: „Vērtības ierobežo un vērtības atbrīvo. Svarīgi ir arī izprast apzinātas dzīves integrācijas pieredzi caur paštranscendenci savu galīgo saprasto vērtību horizonta virzienā.

Vienu no galvenajām konsekvencēm Freibergs piemin ierobežotu vērtību izmantošanu (piem., ģimene, tiesības) argumentācijā bez autentiskas liecības par augstāko personīgo vērtību viegli atmaskojas kā populisms.

Jānis Bordāns: „Nacionāla valsts – konservatīvisma vērtība”

Konservatīvas vērtības manā uztverē ir tās, kas nemitīgā cilvēces progresā spēj saglabāt civilizācijas kodolu, neļaujot ne demokrātijai, ne arī citām iekārtām pieļaut sabiedrības pašiznīcināšanos.

Šķelšanās sakne

Latvijas tautas šķelšanās radusies ar sociālo ideju ieviešanu 19. gadsimta beigās. Tā strauji izpaudās 1905. gadā. Bija jautājums, vai valsts pastāvēs pēckara laikā. Jāņem vērā, ka Pētera Stučkas laikā atradās tās atbalstītāji Latvijas iedzīvotāju vidū. Sociālisma idejām ir liela loma sabiedrības dzīvē. Taču pateicoties konservatīvām vērtībām tika dibināta Latvijas valsts. Konservatīvās vērtības saglabāja tautu neļaujot noslieties un sarkanā terora puses. Patiecoties konservatīvām vērtībām uzplauka mūsu Latvijas valsts.

Manuprāt, šajā laikā ir svarīgi, lai konservatīvie atbalstītāji nepaliktu klusējot. Nenoklusējot svarīgos jautājumus aktīvi rīkojoties.

Aicinājums politiķiem

Uzskatu, ka arī politiķiem nevajadzētu noklusēt to, uz kādām vērtībām Latvijas valsts ir būvēta. Jāaizstāv latviskās kultūras vērtības, sociālie jautājumi saistībā ar referendumiem un citu valstu radītiem apdraudējumiem un citu vērtību atzinējiem. Mums nevajadzētu kaunīgi novērsties no latviskas Latvijas uzsvēršanas. Ir arī svarīgi kādā valodā politiķi vēršas pie tautas, jo tai būtu jābūt latviešu valodai.

Roberts Zīle: Konservatīvisma idejas un politika šodien: pasaulē un Latvijā

Konservatīvisma pamatā ir uzskats, ka dažas idejas ir vienmēr aktuālas un šīs idejas ir jāsaglabā.

Pasaule mainās ātri un skaidrs, ka globalizācija nāk pasaulei par labu un ir reizē nenovēršama. Tomēr globalizācija nav gluži vienlīdzības zīme liberālajam

entuziasmam. Pārmaiņām notiekot ātri, jāsaprot, ka tās daudziem izraisa bailes, citiem nezināšanu. Kulturālā nedrošība tiek pastiprināta,

ja sabiedrībā ir neskaidrība par tās kultūru vai par to, kā to saglabāt. Šī neskaidrība ir jārisina, lai novērstu to, ka tā pārvēršas ekstrēmismā, kas nāk par labu daudzajiem radikāļiem -vienalga, kreisajiem vai labējiem -, kuri sabiedrības vērtību vakuumu ātri pārvērtīs sava politiskā kapitāla audzēšanai.

Kāds ir jaunā konservatīvisma uzdevums?

Veidot sinerģiju starp personisko brīvību un sabiedrību viņam/viņai apkārt. Sabiedrība nav vārds, uz ko var kapitalizēt “labējie” vai “kreisie”, bet gan platforma, uz kā veidojas personiskā izaugsme, brīvība, atbildība. Piederības sajūta indivīdam nav iespējama bez sabiedrības eksistences. Konservatīvisms nevar “no augšas” piedāvāt maģisko recepti, tomēr tas var cilvēkiem dot iespēju mainīt situāciju “no lejas”, veidojot stiprāku sabiedrību, kur katra cilvēka devums tai ir manāms; kur katrs indivīds ir kas vairāk par nodokļu maksātāju un valsts pilsoni. Jo cilvēki veido sabiedrību, un sabiedrība veido cilvēku. Lai kļūtu par veiksmīgu un patstāvīgu indivīdu, ir nepieciešama stingra sabiedrība un kopiena sev apkārt.

Sabiedrības saliedētība konservatīvisma kontekstā

Līdzīgi ir sabiedrību kopumā. Britu konservatīvie laikā, kad leiboristi vēl bija pie varas (ap 2005. gadu) dalījās rakstiskās pārdomās par to, kas palīdzētu konservatīvajiem atgūt bijušo spožumu.

Lai arī viņiem bija skaidrs, ka konservatīvas vērtības un pastāvēšana par tām

nav problēma, tauta viņus vairs nemīlēja. Kā vienota iezīme daudzu rakstītajā bija tas, ka ideoloģija nedrīkst šķelt valsti. Līdz ar to konservatīvisms, kas skaidri nostāda “viņējos” un “mūsējos” ir lemts marģinalizācijai labākajā gadījumā. Nav runa tikai par tautām un kultūrām, bet arī par attiecīgām cilvēku grupām: būtu tās sievietes, jaunieši vai vecāka gājuma cilvēki. Konservatīvismam ir jābūt platformai, kura spēj adresēt un simpatizēt dažādo cilvēku uzskatiem un tādējādi cenšas sabiedrību “līmēt” kopā, nevis šķelt.

Konservatīvismam ir jācenšas atrast kopsaucēji, nediskriminējot attiecīgas kopienas un reizē pastāvot uz to, ka sabiedrībai ir vairāk kopīga, nevis atšķirīga.

Konservatīvisma izaicinājumi 21. gadsimtā: ņemot pārmaiņas vērā

Pieeja, kas nosaka, ka konservatīvisms paliek nemainīgs un, kur tiek mēģināts ātrās pārmaiņas integrēt soli pa solim, ir lemta katastrofai.

Tomēr, lai arī pārmaiņas ir nenovēršamas, nedrīkst pazaudēt savu identitāti. Vērtības, ko jāsaglabā, ir mums visapkārt: kultūra, kas mūs vieno, mūsu valoda -viens no galvenajiem identitātes noteicējiem –, rietumu kultūras vērtības — demokrātija, brīvība -, u.c

Arnis Kaktiņš: Konservatīvo ideju popularitāte sabiedrībā

Pētījumā piedalījās: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondentu skaits: 1018 respondenti.

Statistiskās pētīšanas laikā izrādījās, ka vairums iedzīvotāju, kuri sevi uzskatījuši par konservatīvi vai liberāli noskaņotiem aptaujas laikā analizējot izrādījās, ka faktiski bijuši maldīgi priekšstati par savu pārliecību. Domājot par uzskatu sistēmu un vērtību orientācijā, vai respondenti vairāk sevi uzskata par kreisi vai labēji noskaņotiem, piedaloties aptaujā izrādījās, ka arī šajos uzskatos nav bijušas pareizi uzskati par jautājuma būtību. Piemēram, sākot aptauju 37% respondentu uzskatīja, ka ir labēji noskaņoti aptauju noslēdzot izrādījās, ka 5% no respondentu kopējā skaita ir labēji noskaņoti.

Einārs Cilinskis: Vai zaļā politika var būt konservatīva?

Zaļās ekonomikas definīcijas

cilvēka labklājības pieaugums;

sociālā līdztiesība (iekļaušana);

vides risku un ekoloģisko ietekmju samazināšana;

zemas oglekļa emisijas;

resursu efektivitāte.

Kas ir zaļā attīstība?

Mērķtiecīga un plānveidīga valsts attīstība, lai, ievērojot nākotnes pasaules attīstības tendences un vietējās kultūras saknes, izveidotu resursu efektīvu, elastīgu pret ārējiem satricinājumiem uz zināšanām bāzētu ekonomikas modeli, kas ir sabiedrību vienojošs un sociāli iekļaujošs.

Ko ietver zaļā attīstība?

Izmantot Latvijas priekšrocības, nevis koncentrēties uz trūkumiem;

Zīmols – Latvija kā zaļākā valsts pasaulē;

Piedāvāt politikas vīziju un mērķus, kas spēj apvienot sabiedrību, pamatojoties uz lepnumu par savu valsti;

Īstenot sociāli iekļaujošu politiku, kas samazina sabiedrības nevienlīdzību (pretruna ar ekonomisko izrāvienu);

Resursu efektivitāte – ražošanā, ēkās, enerģētikā;

Dabas un kultūras kapitālu izmantošana;

Inovatīva ražošana (jo cita veida ražošanā nevaram konkurēt);

Izglītības sistēmas reforma, kas atbilst šiem uzstādījumiem;

Autors: Viktors Birze

Latvijai aizvien dziļāk slīgstot demogrāfiskajā bedrē, politiķi beidzot vairāk sākuši runāt par tautas izdzīvošanas jautājumiem dažādos griezumos, un beidzot sākusies arī diskusija par tādu samilzušu, bet līdz šim publiskajā telpā nepiedodami noklusētu jautājumu kā milzīgais izdarīto abortu skaits valstī. Tā kā dzimstības rādītāji patiesi ir katastrofāli, un mākslīgi izdarīto abortu skaits ir nesamērīgi liels, tie, kurus satrauc latviešu tautas pastāvēšana nākotnē, aizvien aktīvāk cenšas panākt izmaiņas likumdošanā, lai samazinātu mākslīgi veikto abortu skaitu, kā arī dažādos veidos uzrunāt sabiedrību, runājot par izdarītā aborta nevēlamajām sekām gan uz katras sievietes veselību, gan arī sabiedrību kopumā. Viens no veidiem ir arī sociālā kampaņa „Par dzīvību”, kā ietvaros dažādās vietās tiek izvietoti plakāti, kuros redzami sabiedrībā atpazīstami cilvēki, kas aicina topošās māmiņas izšķirties saglabāt bērniņu. Nu jau kādu laiku šos plakātus var apskatīt arī liepājnieki. Arī Liepāja izmirst, arī mūsu pilsētā mātes miesās ik gadu tiek nonāvētas simtiem jauno dzīvību. Un, arī pie mums ir institūcijas un godprātīgi cilvēki, kurus situācija šajā jomā satrauc, un, kas savu iespēju robežās cenšas ko darīt mūsu visu nākotnes labā. Ar viņiem arī runājām un lūdzām padalīties viedoklī.

Statistikas avoti vēsta, ka 2011.gadā visā valstī kopumā reģistrēti 18 331 jaundzimušie, kas ir rekordzems rādītājs. Zemākais visā neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas vēsturē. Savukārt kopējais mākslīgi pārtraukto grūtniecību jeb izdarīto abortu skaits ir 7089. Tā kā publiski nav pieejami dati par konkrētās Latvijas apdzīvotajās vietās veikto abortu skaitu, griezos „Slimību profilakses un kontroles centrā”, kura  Pētniecības un statistikas departamenta direktora vietniece Jana Lepiksone sagatavoja datus par Liepājas pilsētu. Tie liecina, ka Liepājā 2011.gadā veikti 295 mākslīgie aborti, kas ir ievērojami mazāk nekā, piemēram, 2007.gadā, kad mākslīgo abortu skaits Liepājā bija 481. Lai arī veikto abortu ir mazāk gan skaitliski, gan arī rēķinot uz 1000 jaundzimušo, tas nedod pamatu īpašam optimismam, jo daļēji izskaidrojams ar to, ka valstī un arī mūsu pilsētā samazinās kopējais iedzīvotāju skaits, jo īpaši to, kuri ir reproduktīvā vecumā, un kopējais mākslīgi veikto abortu skaits joprojām ir ļoti augsts.

Lūgts komentēt situāciju, Liepājas Romas katoļu diacēzes priesteris Gatis Mārtiņš Bezdelīga, līdztekus daudziem morālas un medicīniskas dabas argumentiem, daudz un plaši uzsvēra būtiskāko: Latvieši izmirst! „Par kādu demogrāfisko prioritāti mēs varam runāt, ja valsts mierīgi noskatās, ka tiek nogalināti tik daudz dzīvību, to, kas Latvijai ir tik ļoti vajadzīgas”, piebilstot, ka šīs mātes miesās nokautās dzīvības būtu tās, kas nākotnē maksātu nodokļus, nodrošinātu pensiju sistēmas funkcionēšanu un pasargātu Latviju no imigrantu plūdiem, kas jau radījušas milzīgas problēmas Rietumeiropā. Un šīm bažām ir nopietns pamats. Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dzintra Mirdza Reisa pastāstīja, ka 2011.gadā pilsētā reģistrēti 769 jaundzimušie, kas ir krietni mazāk nekā, piemēram, 2008.gadā, kad tika reģistrēti 1009 jaunie liepājnieki. Labā ziņa ir, ka no visiem jaundzimušajiem aizvien vairāk ir tieši latviešu bērnu, piemēram, no visiem 769.gadā dzimušajiem, 602 ir dzimuši latviešiem vai ģimenēs, kurās vismaz viens no vecākiem ir latvietis. Taču kopējā tendence nebūt nav iepriecinoša, jo absolūtos skaitļos kļūstam aizvien mazāk, un dzimstības rādītāji turpina kristies. Reisa norāda, kaut arī pilna statistika par 2012.gadu vēl nav pieejama, jau tagad var teikt, ka šis gads faktiski neatšķiršoties no iepriekšējā: „Ja nekas kardināli nemainīsies attieksmē pret ģimenēm un bērniem kā vērtību, būs bēdīgi!”

Aborts nav izvēle, tās nav tiesības, bet tā ir slepkavība. Šķiet par to nebūs jāpārliecina neviens kristīgi domājošais. „Baznīca savu viedokli ir paudusi. Mēs aborta izdarīšanu viennozīmīgi uzskatām par milzīgu grēku”, saka Sv. Trīsvienības luteriskās draudzes mācītājs Pēteris Kalks. Taču problēma šajā bezvērtību un visatļautības laikmetā slēpjas tajā, ka ļoti daudz ir tādu, kuri novērsušies no Dieva un nevēlas ieklausīties baznīcas viedoklī. Masu informācijas līdzekļi ir pārsātināti ar bezatbildīgas seksualitātes kultu, Holivudas kinofilmu un pašmāju dzelteno ziņu piedāvātie attiecību modeļi atgādina riņķadanci, kurās nav vieta ne īstām jūtām, ne īstai ģimenei, un partneri tiek mainīti kā nonēsātas zeķes. Cilvēki, kuriem nav stabilu pamatvērtību, nav garīgā pamata, pieņem šo dzīvesveidu. Un, šādos attiecību modeļos radusies grūtniecībai risinājums tiek meklēts abortā, jo bieži vien alternatīva ir negribēts un nemīlēts bērns un vientuļa māte. Jautāju, kā lai pārliecina tieši šos cilvēkus, ka arī aborts nav risinājums. Kā, likt aizdomāties par to, ka slepkavība paliek slepkavība, neatkarīgi no tā vai esi ticīgais vai ne? „Runāt par sekām, kādas izdarītais aborts atstāj uz sievietes veselību”: ir pārliecināts Gatis Mārtiņš Bezdelīga. „Jāstāsta par to, ka veiktais aborts atstās sekas uz visu mūžu. Daudzos gadījumos sekas var būt neauglība, kad sieviete būs gatava bērniem, viņai to vairs nevarēs būt. Nemaz nerunājot par psihiskajām problēmām, murgainām atmiņām un sirdsapziņu, kas mocīs visu mūžu”. Viņš uzskata, ka par šo jautājumu pēc iespējas plašāk ir jārunā skolās, un arī ar katoļu baznīcu saistītajā Liepājas Katoļu pamatskolā regulāri viesojas lektori no kustības „Par dzīvību”. Tam piekrīt arī Pēteris Kalks, sakot, ka arī luteriskā baznīca atbalstīs ikvienu iniciatīvu, kura cilvēkiem liks izšķirties par vēl nedzimušās dzīvības saglabāšanu. Patīkami pārsteidz arī tas, ka liepājnieku vidū ir arī cilvēki, kuri paši pēc savas iniciatīvas cenšas uzrunāt līdzcilvēkus, aicinot izvēlēties dzīvību. Tādi ir Dace un Guntars Landmaņi- jauna ģimene, kas audzina divus bērnus- Rihardu un Zentu, un mājas apstākļos sagatavojuši bukletiņu, kas pašu spēkiem un atsaucīgu entuziastu palīdzību tiek izplatīts līdzcilvēkiem. Tajā, cita starpā, tiek aicināts padomāt vai tā sauktā „izvēle” var būt tāda, kas noslepkavo otru cilvēku. Runājot par daudzajiem iemesliem, tajā skaitā ekonomiskajiem, kas tiek piesaukti, lai attaisnotu abortu veikšanu, Landmaņu ģimene uzsver, ka arī paši nepieder pie bagātniekiem, pat pie daudz piesauktās vidusšķiras, taču tas nav bijis par iemeslu, lai atteiktos no ģimenes izveides un bērniem. Tāpat arī kādas Liepājas vidusskolas skolniece pastāstīja, ka skolā bioloģijas stundā, ārpus liberāļu kontrolētās izglītības programmas noteiktajiem standartiem, runājot par dzīvības rašanās procesiem un reproduktīvo veselību, pasniedzēja pēc savas iniciatīvas skolniekiem rādot filmu „Patiesība par abortiem”, kas atklāj šīs baisās procedūras patieso būtību. Šo filmu noskatoties neviens nav palicis vienaldzīgs, neatkarīgi no tā vai jaunietis ir ticīgs vai neticīgs. Varbūt te arī slēpjas daļējs šī neērtās problēmas risinājums, likt topošajiem vecākiem atvērt acis un redzēt to, ko noklusē tie, kas neapšaubāmu sadistisku slepkavību pielīdzina vienkāršai ķirurģiskai operācijai, „cilvēktiesībām” vai izvēles brīvībai:

-Bērniņš mātes vēderā nešaubīgi ir miniatūrs, dzīvs cilvēciņš, kurš var kustināt savus mazos loceklīšus. Viņš kustas  un sajūt sāpes, kā jau dzīvs cilvēks. Dažu no šiem bērniem iznīcina ar vakuuma metodi. Apmēram 30 reižu spēcīgāks vakuums nekā parastajā putekļusūcējā sarausta viņu ķermeņus gabalos un iesūknē traukā. Citus nonāvē ar cilpveidīgu nazi, nogriežot rokas, kājas, galvu un šādi sadalītu izņemot no mātes dzemdes. Lietojot sāls metodi, daļu augļa ūdens aizstāj ar koncentrētu sāls šķīdumu. Pēc katra norīta malka un elpas vilciena bērns raustās konvulsijās. Viņa smadzenēs sākas asiņošana. Ādas virskārta nolobās, pārējā paliek jēla un saplaisājusi. Pēc dažām stundām var atnākt mokpilnā nāve. Ja grūtniecības laiks šīm vai līdzīgām metodēm ir jau par lielu, paliek iespēja izdarīt histerotomiju – kaut ko līdzīgu ķeizargriezienam, kura mērķis ir nevis glābt bērnu, bet – viņu nogalināt. Ķirurģiski atverot mātes dzemdi, no tās gandrīz vienmēr izņem dzīvu bērnu. Varbūt viņš pat raud, taču viņu pamet nāvei. Dažus bērnus apzināti nosmacē, citus noslīcina vai nogalina līdzīgā veidā. Abortēto bērnu ķermeņi tiek izmesti atkritumos, vai nereti atdoti kosmētikas ražotājiem pārstrādei kosmētikas produktos… Latvijā tas notiek piecdesmit reizes dienā.