Raksta autors Kārlis Krēsliņš- Dienesta NBS (atv.) ģenerālis. Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory No 2006.gada – Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory)

Es gribētu izteikt savu viedokli un dot lasītājiem dažus argumentus diskusijām. Domāju, vajag saprast esošo situāciju un tad izteikties par vai pret bēgļu uzņemšanu Latvijā.

1)    Latvijā jau ir un tiek uzņemti bēgļi. Latvijā ir izveidojies procentuāli viens no lielākajiem pirmās paaudzes imigrantu skaitiem ES valstu vidū (pēc Eurostat datiem 2008. gadā Latvijā ~14% no valsts iedzīvotājiem dzimuši ārpus ES valstīm). Tas ir ~280 000 cilvēku.

2)    Eiropas valstīs musulmaņu skaits desmit gados ir apmēram dubultojies. 2005. gadā bija ~15 miljonu un 2015. gadā tuvu 30 miljoniem vai 10% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tam iemesli ir maza dzimstība Eiropas valstu pamatnācijās, liela dzimstība musulmaņu ģimenēs, imigrācija.

3)    Ļoti spilgts piemērs ir Zviedrija, kur 2005. gadā bija ~4% musulmaņu un tagad to skaits ir 18,4% no Zviedrijas iedzīvotāju skaita.

4)    Vācijas kanclere izteica viedokli, ka sabiedrības integrācija nav notikusi atbilstoši plānotajam sižetam. Kādā starptautiskajā seminārā Vācijas ģenerālis pateica, ka Vācijā ir reģioni, kur darbojas šariata likumi. Parasti jau tiek uzskatīts, ka Vācijas policija, atšķirībā no daudzām citām valstīm, spēj kontrolēt kārtību valstī. Otra atziņa, ka Vācijā ir skolas, kur apmācība notiek valsts valodā, kopā mācās kristiešu un musulmaņu bērni, bet daudzi kristiešu bērni negrib mācīties kopā. Tas mani šokēja, pārsteidza.

5)    Latvijā sadzīvot savā starpā kristiešiem ir elementārā aritmētika. Sadzīvot ar musulmaņiem ir augstākā matemātika. Vai mēs esam apguvuši elementāro aritmētiku? Kādreiz lasot lekciju Baltijas aizsardzības koledžā pateicu, ka musulmaņu skaits 10 gados būtiski palielinājies gandrīz par 15 miljoniem. Turcijas pulkvedis man uzdeva jautājumu: “Ģenerāļa kungs, Jūs uzskatāt musulmaņus par draudiem ES un Baltijas valstīm?”

Mana atbilde bija – mēs esam dažādi. Mēs dažādi saprotam jēdzienus, kas ir labi un kas ir slikti. Ja musulmaņi karikatūras, kādu laiku atpakaļ Dānijā, nesen Francija, uzskata par lielu var teikt nāves grēku, tad kristieši tā neuzskata. Toties, kad griež cilvēkiem galvas un to demonstrē pa TV, pat dažreiz pavadot ar cūkas kviecējiem – uzskata par normālu situāciju, jo tie tak ir neticīgie vai nepareizas ticības.

Kristiešu nogalināšana Etiopijā foto: barenakedislam.com

Es nesaku, kas ir pareizi un kas nav pareizi, bet savā valstī gribētos dzīvot pēc mums pieņemtām tradīcijām. Savā laikā kristieši arī karoja ticības vārdā arī savā starpā, bet tagad diskutē un strīdas, bet ne jau nogalina. Tādēļ es to saucu par elementāro matemātiku, bet sadzīvot rast kopējo sapratni, kas ir labi un kas ir slikti, ar musulmaņiem, kas paši cīnās nopietni savā starpā sunīti un šiiti ir augstākā matemātika.

6)    Drošības jautājumi. Tur ir vairāki aspekti, bet es gribu, atsaucoties uz starptautiskajā seminārā prezentētiem datiem, atzīmēt veselības problēmas. Piemēram, tiek atzīmēts, ka Āfrikas dienvidos ~40% slimo ar HIV/AIDS, bet no tiem, kas atnāca uz pārbaudi, ~90% bija inficēti. Tas ir no ANO programmas pārbaudes datiem. Es pieļauju, ka viņiem tās slimības attīstās citādāk nekā latviešiem.

7)    Vai nevajadzētu padomāt par cilvēku tiesībām? Ja man liktu izvēlēties doties bēgļu gaitās uz Āfriku, Tuvajiem Austrumiem vai uz Sibīriju – Amūras apgabalu, Tigdas rajonu, kur bijām 1949. gadā izsūtīti, es izvēlētos Sibīriju. Kādēļ? Klimats un vietējo cilvēku mentalitāte man ir daudz tuvāka. Es lasīju lekciju Baltijas koledžā, pasakot par musulmaņu skaita straujo pieaugumu ES, un Turcijas pulkvedis man uzdeva jautājumu:” Vai es esmu pret musulmaņiem?” Es atbildēju, ka nē, bet mēs esam dažādi. Dānijā karikatūra izsauca Dānijas vēstniecību demolēšanu daudzās musulmaņu valstīs. Nesen notikumi Francijā, piemēru ir daudz. Vienlaikus dažās valstīs tiek rādīta galvu nogriešana kristiešiem, kas pavadīta ar cūkas kviecieniem. Komentāri skan, ka tie nav ticīgi un tādēļ tas ir normāli. Domāju, mēs dažādi saprotam to, kas ir labi un kas ir slikti. Gribētos Latvijā saglabāt mūsu sapratni par labo un slikto.

8)    Vai nevajadzētu palīdzēt bēgļiem iekārtoties viņiem ierastajā vidē? Āfrikā ir maz apdzīvota. Tās teritorijā var izvietot visu ES un ASV. ES, ieskaitot Latviju, vajag palīdzēt bēgļiem, tikai šie jautājumi ir detalizēti jāpēta, kā un kādā veidā palīdzēt.

9)    Ir izteikti loģiski pamatoti priekšlikumi, ka vajag skatīt bēgļu rašanās iemeslus. Tas izskatās loģiski. Žēl, ka tas netiek detalizētāk apspriests ES un arī Latvijā.

Es neesmu pret vienas vai otras ticības vai tautības pārstāvjiem. Piemēram, manai vidējai māsai vīrs bija no Ukrainas, tāpat kā mana sieva. Vecākās māsas mazdēls apprecējās ar skaistu tumšādainu meiteni no Dominikas republikas un viņiem ir jauka meitiņa. Mēs redzam daudzus ļoti skaistus cilvēkus, kuru vecāki ir nākuši no dažādiem kontinentiem.

Ļoti nepareizi salīdzināt ir bēgļu problēmu ar NATO jautājumiem. Mēs, neiedalot 2% no IKP aizsardzībai, nepildām savas saistības ar NATO. To būtu vietā teikt, bet ne jau bēgļu jautājums. Tas arī ir jautājums, kas būtu detalizētāk jāpaskaidro sabiedrībai. Viens piemērs. Iekšlietu ministrija (IeM) likvidēja Policijas akadēmiju, tagad tiek atzīts, ka tā bija kļūda. Tagad IeM maksā Stradiņu universitātei (LSU) par policistu gatavošanu. LSU ir veidota un paredzēta mediķu sagatavošanai. Vai tā nauda nevarētu būt aizsardzības budžetā? Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) var izveidot fakultāti, kur mācītu policistus. Kādreiz NAA bija Robežsargu fakultāte. Tādu jautājumu ir daudz, bet par tiem vajag diskutēt un galvenais darīt.

Es jau vairāk iniciēju jautājumus, kurus varētu apspriest un izvērtēt. Šeit nav skarti daudzi citi jautājumi, kā, piemēram, bēgļu ģimeņu apvienošanās, cik ilgi tas turpināsies, jo naivi domāt, ka tas ir vienreizējs pasākums, cik tas izmaksās utt.? Šie jautājumi ir svarīgi, būtiski, kuri detalizētāk jāapspriež vismaz Saeimā un plašsaziņas līdzekļos. Vajadzības gadījumā, ja veidojas pretēji viedokļi, jāorganizē referendums, jo Latvijas iedzīvotājiem būs jārealizē šie lēmumi.

Latvijā ir problēma ar tiesību un atbildības sabalansētību. Mēs atceramies daudzus kļūdainus vai necaurspīdīgus lēmumus, kas nesuši daudzu miljonu zaudējumus Latvijai. Vai ir zināmi atbildīgie, vai viņi ir saukti pie atbildības? Panākumiem ir daudz autoru, bet kļūdas ir bārenītes. Negribētu piedzīvot jaunu kļūdu — bārenīšu radīšanu.

Līdzīga ziņa

Tēvijas sargi un Nacionālā Apvienība aicina piedalīties protesta akcijā pret bēgļu uzņemšanu Latvijā

Piespiedu imigrantu uzņemšana rada etnokulturālos, demokrātijas un drošības riskus

Bēgļi vai ekonomiskajie migranti? Jānis Dombrava: Eiropas mēroga muļķošana 

Spānijas reakcija

Spānijas valdība izsaukusi Irānas vēstnieku Madridē, lai izteiktu savu “absolūto un pilnīgo noraidījumu” Irānas prezidenta Mahmuda Ahmadinedžada draudiem par Izraēlas sagraušanu.

Spānijai ir diplomātiskas attiecības ar Irānu, taču “nav pieņemami, ka starptautiskajai sabiedrībai piederošs prezidents izsaka šādus vārdus”, nacionālajai radiostacijai RNE pavēstīja ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss.

Ne pirmā reize

Jau iepriekš Ahmadinedžads izraisīja pasaules sašutumu īsi pēc nākšanas pie varas 2005.gadā, kad paziņoja, ka Izraēla ir “jānoslauka no kartes”, taču pēdējos mēnešos bija izvairījies no vārdiskiem uzbrukumiem ebreju valstij.

Par ko sacelta jezga?

Kristīgā dzīvē gadās arī tā – cilvēki ilgu laiku pat neapzinās, ka varbūt iespējams, kaut kas tomēr varētu nebūt kārtībā ar viņu garīgo – dvēselisko dzīvi. Semināra laikā Jēkabpils draudzē „Labā vēsts” notika dvēseliska rakstura dziedināšanas. Tādēļ piedāvājam nedaudz iepazīties ar draudzi un uzzināt, kas tad tieši bija noticis.

Īsumā par draudzi

Semināru atklāja draudzes „Labā vēsts”, mācītāji Jānis un Marina Sporans. Semināru apmeklēja apmēram 40 cilvēku ne tikai no Jēkabpils, bet arī no citām pilsētām.

Domājot par šo tēmu prātā nāk jūnija mēnesī notikušie divi sieviešu kustību dievkalpojumos teiktais.

Draudzes „Prieka vēsts” sieviešu dievkalpojumā tika minēts, ka sieviešu kustībai jāiet divos virzienos. 1. žēlsirdība – labdarība. 2 . viena otru atbalsts.

Savukārt „Labās vēsts” sieviešu dievkalpojuma viesis no Jēkabpils draudzes „Labā vēsts” valdonīgā, bet vienlaikus maigā mātes mīlestībā Marina Sporans akcentu lika uz to, ka no pašas sievietes ir atkarīgs, kā Bībelē teikts: „Negudra sieva sagrauj savu namu, bet gudra ceļ”.

Bet vai mēs pašas aptveram gudru sieviešu teikto nozīmi un vai sekojam līdzi mācībām, kas palīdzētu kļūt par gudru un skaistu sievu?  

Kāda mana paziņa (simpātiska jauniete) ļoti pārdzīvoja par savu ārējo izskatu. Turklāt centās sekot līdzi modes tendencēm. Bet mode kā jau zināms mainās ātri. Viņai patika tērpties attiecīgi vienai sezonai. Protams, ka nauda sezonas tērpu iegādei nepietika. Žēl bija noskatīties, kā viņa laiski šķirstīja modes žurnālus un apģērbu mainīja ar draudzenēm. „Nav taču vērts, tādām lietām pievērst uzmanību, vai tad tajā ir laime?!”- teica viņai citi. Bet centieni palīdzēt, beidzās ar neveiksmi. Viņa bija skaudības un greizsirdības apmāta uz savām draudzenēm. Fanātiska tieksme izskatīties labi un bagāti neļāva viņai dzirdēt citu domas. „Pats svarīgākais ir mans ārējais izskats” -teica viņa.

Interesanti vai atrastos jauniete, kura būtu pilnībā ar sevi apmierināta? Ja jā! tad viņa ir vai nu ideāls, vai nu arī ne stulba un lielas gribas cilvēks. Kāpēc ne stulba? Tādēļ, ka ir maz tādu cilvēku, kuri būtu apmierināti ar to, kas viņiem pieder. Manā dzīvē tādu nav gadījies satikt. Mūs sievietes praktiski vienmēr kaut kas neapmierina savā ārējā izskatā. Iemeslu ir daudz: āda, mati, nagu forma un t.t. Lai noslēptu defektus sievietes iziet uz dažādām viltībām. Sievietēm ir noslieces koncentrēt uzmanību uz saviem defektiem, nevis Dieva svētītiem efektiem..

Iedomājies:

Finansiālie upuri – gludas ādas dēļ. Protams, par gaumi nestrīdas. Iespējams, ka skaista sieviete jūtas laimīgāka un sevī pārliecinātāka, nekā neskaista sieviete. Bet varbūt tomēr nē?

Ko nozīmē skaistums?

Vārdnīcā teikts, ka skaistums – varētu būt viss kaut kas: dziesma, māja, daba, dvēsele…

Starp citu, par dvēseli. Vai tev nešķiet, ka dzenoties pakaļ ārējam skaistumam, mēs no redzesloka palaižam garām daudz ko svarīgāku?

Tā jauniete, par kuru stāstīju sākumā, beigu beigās atrada iespēju piepildīt savu sapni, izvēloties pašu senāko profesiju pasaulē. Piederēt visiem un nevienam. Tagad viņai ir tik daudz apģērbu un dārgās kosmētikas cik vien vēlas. Vienīgi nezinu, par cik ērtāka, bagātāka un skaistāka ir kļuvusi viņas iekšējā pasaule.

Iekšējās pasaules standarti ir kļuvuši neskaidri, bet jaunības skaistums īslaicīgs. Un kādreiz spogulītis noklusēs atbildes vietā, kad koķetīgi pajautāsi: „Vai es esmu pasaulē visskaistākā?” Kur likties no sirmiem matiem, slimībām un atvainojiet par izteicienu, liekiem zobiem?

Prātā nāk, mana vecmāmiņa. Viņa ir bijusi tik maziņa un salīkusi, bet tik ļoti skaista! Viņas acis vienmēr maigi lūkojušās atnākot un aizejot. Viņas smalkās rociņas neskaitāmas reizes mīlestībā ir adījusi zeķes un teikusi iedvesmojušus vārdus. Viņa mira 97 gadu vecumā. Izaudzinot sešus mazbērnus un astoņus maz-mazbērnus. Un atstājusi par sevi gaišas un labas atmiņas.

Kā tad saglabāt skaistumu 40, 60 un pat 85 gados? Katrai sievietei ir savs skaistuma noslēpums, padalīšos ar to arī es. Pat no agras jaunības man atmiņā saglabājusies Šekspīra teiktie vārdi: „Sātana ērmīgais izskats ir nekas salīdzinājumā ar ļaunas sievietes kroplīgumu”. Tā ir spēcīga un patiesa frāze. Tā ir patiesība. Pat visskaistāko sievieti dusmas un ļaunums padara ne tik pievilcīgu, bet pacietība un laipnība padara sievieti skaistāku.

Bieži vien mēs nedomājam par tādiem sīkumiem. Un spogulis spēj uztvert vienīgi neaicinātās grumbiņas un lieko svaru. Jo tas taču ir diezgan grūti neskatoties ne uz ko palikt laipnai, maigai, mierīgai. Biežāk smalkai sievietei gribas šņākt un iedzelt. Bet tomēr ļaunumā nav skaistuma.

Un tā pavedinātāja – mode? Vai tas nav smieklīgi, ka jaunais kaimiņienes kažociņš spēj izbojāt mūsu garastāvokli? Un mēs skaudīgi šķirstām modes žurnālus ar lūkojamies skaistuļu fotogrāfijās un krājam naudu, lai apmeklētu modes salonus un turpinām meklēt, meklēt un meklēt…

Tad tomēr ko nozīmē skaistums? Kā to saglabāt? Kad gadi iet un paņem sev līdzi svaigumu un jaunības skaistumu, kas tad atliek?

Ir kāda sena recepte: „Lai Tavs skaistums nav atkarīgs ne tikai no ārienes – ne frizūrā, ne zelta rotaslietās vai skaistā apģērbā, bet gan iekšējā skaistumā – tajā kas ir sirdī, lēnprātīgā garā. Tā ir dārgāka Dieva acīs”.