Raksta autors Kārlis Krēsliņš- Dienesta NBS (atv.) ģenerālis. Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory No 2006.gada – Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory)

Es gribētu izteikt savu viedokli un dot lasītājiem dažus argumentus diskusijām. Domāju, vajag saprast esošo situāciju un tad izteikties par vai pret bēgļu uzņemšanu Latvijā.

1)    Latvijā jau ir un tiek uzņemti bēgļi. Latvijā ir izveidojies procentuāli viens no lielākajiem pirmās paaudzes imigrantu skaitiem ES valstu vidū (pēc Eurostat datiem 2008. gadā Latvijā ~14% no valsts iedzīvotājiem dzimuši ārpus ES valstīm). Tas ir ~280 000 cilvēku.

2)    Eiropas valstīs musulmaņu skaits desmit gados ir apmēram dubultojies. 2005. gadā bija ~15 miljonu un 2015. gadā tuvu 30 miljoniem vai 10% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tam iemesli ir maza dzimstība Eiropas valstu pamatnācijās, liela dzimstība musulmaņu ģimenēs, imigrācija.

3)    Ļoti spilgts piemērs ir Zviedrija, kur 2005. gadā bija ~4% musulmaņu un tagad to skaits ir 18,4% no Zviedrijas iedzīvotāju skaita.

4)    Vācijas kanclere izteica viedokli, ka sabiedrības integrācija nav notikusi atbilstoši plānotajam sižetam. Kādā starptautiskajā seminārā Vācijas ģenerālis pateica, ka Vācijā ir reģioni, kur darbojas šariata likumi. Parasti jau tiek uzskatīts, ka Vācijas policija, atšķirībā no daudzām citām valstīm, spēj kontrolēt kārtību valstī. Otra atziņa, ka Vācijā ir skolas, kur apmācība notiek valsts valodā, kopā mācās kristiešu un musulmaņu bērni, bet daudzi kristiešu bērni negrib mācīties kopā. Tas mani šokēja, pārsteidza.

5)    Latvijā sadzīvot savā starpā kristiešiem ir elementārā aritmētika. Sadzīvot ar musulmaņiem ir augstākā matemātika. Vai mēs esam apguvuši elementāro aritmētiku? Kādreiz lasot lekciju Baltijas aizsardzības koledžā pateicu, ka musulmaņu skaits 10 gados būtiski palielinājies gandrīz par 15 miljoniem. Turcijas pulkvedis man uzdeva jautājumu: “Ģenerāļa kungs, Jūs uzskatāt musulmaņus par draudiem ES un Baltijas valstīm?”

Mana atbilde bija – mēs esam dažādi. Mēs dažādi saprotam jēdzienus, kas ir labi un kas ir slikti. Ja musulmaņi karikatūras, kādu laiku atpakaļ Dānijā, nesen Francija, uzskata par lielu var teikt nāves grēku, tad kristieši tā neuzskata. Toties, kad griež cilvēkiem galvas un to demonstrē pa TV, pat dažreiz pavadot ar cūkas kviecējiem – uzskata par normālu situāciju, jo tie tak ir neticīgie vai nepareizas ticības.

Kristiešu nogalināšana Etiopijā foto: barenakedislam.com

Es nesaku, kas ir pareizi un kas nav pareizi, bet savā valstī gribētos dzīvot pēc mums pieņemtām tradīcijām. Savā laikā kristieši arī karoja ticības vārdā arī savā starpā, bet tagad diskutē un strīdas, bet ne jau nogalina. Tādēļ es to saucu par elementāro matemātiku, bet sadzīvot rast kopējo sapratni, kas ir labi un kas ir slikti, ar musulmaņiem, kas paši cīnās nopietni savā starpā sunīti un šiiti ir augstākā matemātika.

6)    Drošības jautājumi. Tur ir vairāki aspekti, bet es gribu, atsaucoties uz starptautiskajā seminārā prezentētiem datiem, atzīmēt veselības problēmas. Piemēram, tiek atzīmēts, ka Āfrikas dienvidos ~40% slimo ar HIV/AIDS, bet no tiem, kas atnāca uz pārbaudi, ~90% bija inficēti. Tas ir no ANO programmas pārbaudes datiem. Es pieļauju, ka viņiem tās slimības attīstās citādāk nekā latviešiem.

7)    Vai nevajadzētu padomāt par cilvēku tiesībām? Ja man liktu izvēlēties doties bēgļu gaitās uz Āfriku, Tuvajiem Austrumiem vai uz Sibīriju – Amūras apgabalu, Tigdas rajonu, kur bijām 1949. gadā izsūtīti, es izvēlētos Sibīriju. Kādēļ? Klimats un vietējo cilvēku mentalitāte man ir daudz tuvāka. Es lasīju lekciju Baltijas koledžā, pasakot par musulmaņu skaita straujo pieaugumu ES, un Turcijas pulkvedis man uzdeva jautājumu:” Vai es esmu pret musulmaņiem?” Es atbildēju, ka nē, bet mēs esam dažādi. Dānijā karikatūra izsauca Dānijas vēstniecību demolēšanu daudzās musulmaņu valstīs. Nesen notikumi Francijā, piemēru ir daudz. Vienlaikus dažās valstīs tiek rādīta galvu nogriešana kristiešiem, kas pavadīta ar cūkas kviecieniem. Komentāri skan, ka tie nav ticīgi un tādēļ tas ir normāli. Domāju, mēs dažādi saprotam to, kas ir labi un kas ir slikti. Gribētos Latvijā saglabāt mūsu sapratni par labo un slikto.

8)    Vai nevajadzētu palīdzēt bēgļiem iekārtoties viņiem ierastajā vidē? Āfrikā ir maz apdzīvota. Tās teritorijā var izvietot visu ES un ASV. ES, ieskaitot Latviju, vajag palīdzēt bēgļiem, tikai šie jautājumi ir detalizēti jāpēta, kā un kādā veidā palīdzēt.

9)    Ir izteikti loģiski pamatoti priekšlikumi, ka vajag skatīt bēgļu rašanās iemeslus. Tas izskatās loģiski. Žēl, ka tas netiek detalizētāk apspriests ES un arī Latvijā.

Es neesmu pret vienas vai otras ticības vai tautības pārstāvjiem. Piemēram, manai vidējai māsai vīrs bija no Ukrainas, tāpat kā mana sieva. Vecākās māsas mazdēls apprecējās ar skaistu tumšādainu meiteni no Dominikas republikas un viņiem ir jauka meitiņa. Mēs redzam daudzus ļoti skaistus cilvēkus, kuru vecāki ir nākuši no dažādiem kontinentiem.

Ļoti nepareizi salīdzināt ir bēgļu problēmu ar NATO jautājumiem. Mēs, neiedalot 2% no IKP aizsardzībai, nepildām savas saistības ar NATO. To būtu vietā teikt, bet ne jau bēgļu jautājums. Tas arī ir jautājums, kas būtu detalizētāk jāpaskaidro sabiedrībai. Viens piemērs. Iekšlietu ministrija (IeM) likvidēja Policijas akadēmiju, tagad tiek atzīts, ka tā bija kļūda. Tagad IeM maksā Stradiņu universitātei (LSU) par policistu gatavošanu. LSU ir veidota un paredzēta mediķu sagatavošanai. Vai tā nauda nevarētu būt aizsardzības budžetā? Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) var izveidot fakultāti, kur mācītu policistus. Kādreiz NAA bija Robežsargu fakultāte. Tādu jautājumu ir daudz, bet par tiem vajag diskutēt un galvenais darīt.

Es jau vairāk iniciēju jautājumus, kurus varētu apspriest un izvērtēt. Šeit nav skarti daudzi citi jautājumi, kā, piemēram, bēgļu ģimeņu apvienošanās, cik ilgi tas turpināsies, jo naivi domāt, ka tas ir vienreizējs pasākums, cik tas izmaksās utt.? Šie jautājumi ir svarīgi, būtiski, kuri detalizētāk jāapspriež vismaz Saeimā un plašsaziņas līdzekļos. Vajadzības gadījumā, ja veidojas pretēji viedokļi, jāorganizē referendums, jo Latvijas iedzīvotājiem būs jārealizē šie lēmumi.

Latvijā ir problēma ar tiesību un atbildības sabalansētību. Mēs atceramies daudzus kļūdainus vai necaurspīdīgus lēmumus, kas nesuši daudzu miljonu zaudējumus Latvijai. Vai ir zināmi atbildīgie, vai viņi ir saukti pie atbildības? Panākumiem ir daudz autoru, bet kļūdas ir bārenītes. Negribētu piedzīvot jaunu kļūdu — bārenīšu radīšanu.

Līdzīga ziņa

Tēvijas sargi un Nacionālā Apvienība aicina piedalīties protesta akcijā pret bēgļu uzņemšanu Latvijā

Piespiedu imigrantu uzņemšana rada etnokulturālos, demokrātijas un drošības riskus

Bēgļi vai ekonomiskajie migranti? Jānis Dombrava: Eiropas mēroga muļķošana 

Džakomo Pučini opera „Toska” -kaisle un mīlestība. Viena no operas klasiskajiem un skaistākajiem stāstiem.

Toska (1900). Operu trīs cēlienos Džākomo Pučīni sacerējis ar Luidži Illikas (Luigi Illica) un Džuzepes Džakozas (Giuseppe Giacosa) libretu pēc Viktorjēna Sardū (Victorien Sardou) drāmasLa Toscamotīviem. Tā kā stāsts ir par Romu, arī pirmizrāde notika Mūžīgajā pilsētā, un to apmeklēja daudzas tā laika slavenības – starp viņiem arī komponisti Pjetro Maskanji un Frančesko Čilea, kā arī Itālijas karaliene Margerita. Operai bija lieliski panākumi.

Tā vēsta par notikumiem Romā 1800. gadā. Slavenā dziedātāja Florija Toska ir iemīlējusies un ļoti greizsirdīga – viņas mīļotais ir gleznotājs Mario Kavaradosi, kurš saistīts ar dumpīgi noskaņotiem draugiem. Tādēļ viņš nonāk policijas priekšnieka Skarpijas gūstā. Skarpija sola atbrīvot Kavaradosi, pretī prasot mīlas nakti ar Tosku. Dziedātāja gan atbrīvošanas dokumentu saņem, bet Skarpija mirst no viņas rokas. Toska gan nezina, ka Skarpija tomēr licis nogalināt gleznotāju. Tā arī notiek, un Toska labprātīgi dodas nāvē.

Diriģenta Karela Marka Šišona gadu lolotā ideja pārsteidza Latviju ar nebijuša vēriena koncertuzvedumu. Turklāt tās krāšņumu paspilgtināja  Metropolitēna operzvaigzne Andžela Brauna iedzīvinot izcilu lomu – Floriju Tosku.

Līdzās Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim Karavadosi lomā Latvijas publika pirmo reizi redzēja Eiropā pieprasīto itāļu tenoru Valteru Borinu, Skarpijas lomā – mūsu pašu Samsons Izjumovs.

Taču pirms uzstāšanās Verdi balss īpašniece Andžela Brauna mēdiju žurnālistiem paziņoja, ka īpaši patīk dziedāt spiričueli baznīcā. No pašas bērnības viņa dziedājusi vectēva vadītā baptistu draudzē. Dziedot spiričueli Andžela īpaši izjūtot Dieva klātbūtni. Ar tā palīdzību viņa spēj šo Dievišķo mīlestību atdot klausītājiem. Emociju pārpildītā dīva teica: „Slavējot to Kungu, es jūtos laimīga!”

Jaunais Latvijas prezidents Valdis Zatlers nepārstāj patīkami pārsteigt Latvijas sabiedrību ar savu sapratni un iejūtību. Līdz šim, bijis vajadzīgs ilgstoši klauvēt pie , eksprezidentes V. V. Freibergas durvīm, kura bija tik ļoti aizrāvusies ar ārpolitiku, un citu valstu interešu aizstāvēšanu Latvijā, ka nav bijis laika ieklausīties un redzēt Latvijas tautas ciešanas. Pārsteigums visiem, jaunā Latvijas prezidenta centieni pievērst uzmanību iekšpolitikai. V. Zatlers sevi jau paspējis parādīt raisot dažādu reakciju sabiedrībā.

Kā ies lietas ar jauno prezidentu rādīs laiks, taču patreiz…

Ētikas pazinējs vai kristietis? 

Tautas bažas jaunā prezidenta ievēlēšanas laikā bija, vai viņš būs spējīgs kļūt neatkarīgs no partijām. Par to V. Zatlers pārliecināja, ka neatkarību, kas ir viņa pirmais mērķis, panākšot, klausot savai sirdsapziņai un tautas balsij. Viņš arī pauda uzskatu, ka politiskā elite “daudz ko šajā valstī varētu vērst par labu, ja vien uzlabotu politisko kultūru”.

Bezbailīgiem, drošiem soļiem, taisnā ceļā pie tautas

 

Līdz prezidenta vēlēšanām daudzi V. Zatlera patiesi pazinēji ir teikuši, ka dakteris ir cilvēks, kurš sevi spējis ziedot cilvēku labā. Bieži vien darbu beidzot tikai divpadsmitos naktī. Pie mīļā daktera – mūžīgās rindas. Dakteris ir dvēseles cilvēks. Tā bija. Bet kā ir tagad? Tieši tas pats, nekas nav mainījies. 18. novembrī, kad notika ziedu nolikšana pie „Brīvības pieminekļa”, daudzi valsts vīri centās pēc iespējas ātrāk no turienes nozust, bet prezidents taisnā ceļā, bezbailīgi devās tautas pūlī, lai sasveicinātos ar rokas spiedienu. Stāvot tur pat netālu, bija sajūta, ka bijušais tautas iemīļotais dakteris ir gatavs samīļot visus, ja būtu iespēja un brīnumainā vaidā prezidenta rokas pārvērstos par Dieva rokām.

Tiekšanās – pretējā virzienā, savstarpējas sarunas svarīgākas, nakā ieskatīties tautas acīs.

LR proklamēšanas 89. gadadiena

18. novembrī prezidents Valdis Zatlers dienu sāka ar ekumēnisko dievkalpojumu „Doma baznīcā”. Dievkalpojumu vadīja Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Dievkalpojuma nobeigumā lūgšanu teica Rīgas un Visas Latvijas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Romas Katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats un Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Kopā ar garīdzniekiem arī Valsts prezidents piedalījās lūgšanā.

Šī lūgšana izrādījās ļoti nozīmīga, ne tikai sabiedrībai kopumā, bet arī kristiešiem. Ļoti ātrā veidā tika izplatīta ziņa pa draudzēm, ka Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers „Doma baznīcā” lūdza Dievu. Tas ir kaut kas nedzirdēts! Iepriekš nekas tāds nav noticis. Tas ir liels notikums. Liela uzdrīkstēšanās TV, fotogrāfu un masu mēdiju „knābātāju” priekšā pielūgt Dievu. Draudzes bija stāvās ovācijās. Daudzas draudzes pateicās Dievam par „savu” prezidentu.

Prezidenta LŪGŠANA

            „Visuvarenais Dievs, debesu Tēvs, paldies Tev par laiku, kurā varam dzīvot. Palīdzi mums Latvijas tautai pārdomāt un izprast šī laika būtību, lai neapmaldītos starp iedomātām un patiesām vērtībām. Dod mums katram prātu saprast, kas ir būtisks un nozīmīgs, bet kas tikai ārišķība! Dod mums spēku katram atpazīt sevī to, kas dara mūs vērtīgus mūsu valstij. Palīdzi mums katram apzināties savu piederību mūsu Latvijai. Palīdzi mums dzīvot tā, lai nenoniecinām viens otru, lai protam novērtēt katra cilvēka talantus un spējas. Dievs, Tu esi spēka, iedvesmas un atjaunotnes avots; dod spēku Latvijai meklēt, atrast un uzplaukt šajos laikos un nākotnē, jo Tevī, Dievs, mēs pastāvam mūžīgi.”

          Pārņemot ASV tradīciju, Latvijā jau otro gadu tika rīkotas „Latvijas Valsts Lūgšanu brokastis”. Tās notika 9.novembrī viesnīcā „Radisson SAS Daugava”. Uz tām aicināto vidū bija Valsts prezidents Valdis Zatlers goda viesa statusā, Saeimas un valdības locekļi, uzņēmēji, kā arī vadošo konfesiju mācītāji.

  Lūgšanu Brokastu vēsture

„Lūgšanu brokastu” vēsture aizsākās ASV 1953.gadā, kad pasākumā piedalījās 3400 viesu, tajā skaitā politiķi un slavenības no daudzām ārvalstīm.
Amerikā šo tradīciju iedibināja norvēģu ieceļotājs un ceļojošs garīdznieks Abrahams Vereide, kurš darbojās Sietlā. Par paraugu izvirzot Jēzus dzīvi un darbību, viņš izveidoja palīdzības fondu trūcīgajiem.
Drīz līdzīgas grupas, tika izveidotas Sanfrancisko, Čikāgā un Vašingtonā, kur atrodas organizācijas galvenā mītne.
Tagad, Amerikā „Lūgšanu brokastu” oficiālie rīkotāji ir kongresa deputāti.
Pasākuma dalībniekus, kuru vidū ir sabiedriskie darbinieki, politiķi, zinātnieki un mākslinieki, katru gadu uzrunā ASV prezidents Džoržs Bušs.
Amerikā „Lūgšanu brokastis” ir nosvinējusi savu 50. gadadienu.

Lūgšanu Brokastis Latvijā

9. novembrī, „Lūgšanu brokastis” atklāja virspriesteris Aleksandrs Nagla, aicinot visus pielūgt Dievu lūdzot „Mūsu Tēvs debesīs.” Rīcības komitejas vadītāja Inese Šlesere, uzrunājot dalībniekus, sacīja: „Mēs nākam kopā, lai atjaunotu un stiprinātu mūsu ticību un labāk iepazītu viens otru, lūdzot Dieva gudrību, Viņa vadību un svētību visai mūsu tautai un Latvijas zemei.”

  Latvijas prezidenta Valda Zatlera vēsts

Norisēs Latvijas prezidents Valdis Zatlers tomēr nevarēja piedalīties, bet atstāja vēstījumu, kuru vakara vadītāji nolasīja pasākuma laikā. Tās galvenā pamatdoma:

„Šis ir pārdomu un pārmaiņu laiks katram no mums. Laiks, kas mūs mudina apstāties un izvērtēt sevi, un ja kādu no dzīves pamatvērtībām esam nozaudējuši, atgriezties pie tām. Tieši šobrīd ir laiks saprast par kādu sabiedrību mēs tapsim. Pats esmu uzņēmies atbildību ne vien cilvēku, bet arī Dieva priekšā. Valsts pamatā ir tās tauta, jo tautas augstākā vērtība ir cilvēks. Cilvēks kā vislielākā vērtība Dievam. Dievs ir atdevis savu vienīgo dēlu šīs vērtības – cilvēka – pestīšanas dēļ. Šodien ir pavisam viegli savu vērtību uzspodrināt vai paaugstināt ar dažādām laicīgām lietām, lēmumiem vai prasmēm. Taču tās būs vien iedomātas vērtības. Savu patieso vērtību cilvēks var apzināties vienīgi attiecībās ar sevi un Dievu,” Valsts prezidents šīs Lūgšanu brokastis saskata kā avotu, „kas attīra, dod spēku un veldzē mūs katru no jauna. Šajās brokastīs lūdzu par manas tautas spēku meklēt un atrast sevi. Lai katrs cilvēks kā vislielākā vērtība Dieva tautai apzinātos savu vērtību savai tautai – Latvijai.”

Lūgšanu brokastu laikā tika lūgts par mieru Latvijā, mūsu karavīriem miera misijās. Šinī lūgšanā vadīja NBS ģenerālis Juris Vectirāns, NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš teica, ka „Irākā visi mūsu sūtītie karavīri tic Dievam.” Īpaši tika aizlūgts par Latvijas valsts vadītājiem. LR Saeimas deputāts Artis Pabriks nolasīja vairākas Rakstu vietas no Bībeles, kas parāda Dieva mīlestību un varu pār tautām, armijām, ķēniņiem. „Svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu” (Psalmi 33:12). Par valsts vadītājiem aizlūdza prezidents Guntis Ulmanis – lai varētu pacelt acis uz Dievu, kas var dot un dot spēku nest to atbildību, kas vadītājiem uzticēta. Noslēgumā kopīgā aizlūgšanu vadīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Pēc kopīgi dziedātās Valsts himnas – lūgšanas „Dievs, svētī Latviju”, svētības vārdus sacīja Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Pēc „Lūgšanu brokastu” norisēm, speciāli SPEKTRS.COM interviju sniedza eksprezidents – Guntis Ulmanis; Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs – Dainis Turlais; Romas katoļu baznīcas kardināls – Jānis Pujats; Mūziķis -Igo Fomins, Ārlietu ministrs – Artis Pabriks; draudzes „Jaunā paaudze” mācītājs – Aleksejs Ļedjajevs; (LPP/LC) līderis – Ainārs Šlesers; Reklāmas aģentūras Z.O.O.M radošais direktors -Ēriks Stendzenieks.

  Jājamzirdziņš

SPEKTRS.COM intervējamajiem uzdeva jautājumu, sakarā par to, ka Satversme paredz – „Baznīca ir atdalīta no valsts”. Un balstoties uz to, kritiķi akcentē, ka politiķiem nevajadzētu piedalīties tāda vaida pasākumā.

Guntis Ulmanis atbildēja: „Tā ir mākslīgi radīta problēma. Tas nav gluži pareizi, tādā veidā nodalīt šo jautājumu. Iespējams, ka tāda veida akcents ir veidojies tādēļ, ka politiķi paši ir norobežojušies no garīgām vērtībām”. Bet Dainis Turlais uzskata, ka frāze „Baznīca ir atdalīta no valsts” nav attiecama uz to, kas notika pasākuma laikā. Turklāt tās esot dažādas lietas. Dainis Turlais uzsvēra: „Daudzi runā par tādiem jautājumiem, kuros nav kompetenti. Reliģija, ja tā var izteikties ir zinātne. Ticība ir cilvēku dvēsele. Turklāt, ticīgs var būt gan politiķis, gan ubags. Es esmu ticīgs cilvēks. Ticība ir palīdzējusi vienmēr un visur! Un lai Dievs dod mums spēku to vienmēr saglabāt”.

Jānis Pujāts uz šo jautājumu atbildēja tieši:” Kāpēc gan ne? Tas ir tik brīnišķīgi, ka visi kopā varam atrasties pozitīvā atmosfērā un divas stundas pavadīt lūgšanas noskaņā. Manuprāt, tas ir vienreizējs gadījums. Bet runājot par politiku mēs nedrīkstam aizmirst, ka politikas pamats ir morāle. Ne pa velti tauta runā un vēlas sagaidīt godīgu politiku. Pirms jebkāda jautājuma izskatīšanas vispirms jādomā par tās morāli. Un kad tas tiks pilnībā ievērots, tad valstī viss būs kartībā”.

Guntim Ulmanim tika uzdots papildus jautājums. Vai garīguma trūkuma dēļ pastāv tik lielas problēmas politikā?

Eksprezidents atzina, ka pastāv arī praktiska rakstura problēmas. Politiķi nepārtraukti stāv izvēles un jaunu izaicinājumu priekšā. Mēs vispār esam tāda tauta, kas nepārtraukti par sevi cīnās. Pārvarot vienu barjeru, jāpārvar nākošā. Kādreiz bija jāpierāda vēsturiskie fakti, tagad pastāv jauna veida problēma, kuru nezin kā uzveikt. Un tagad mēs esam kritiskas robežas priekšā. Visa pamatā ir šaubas un neticība garīgām vērtībām. Lai izkliedētu šaubas

J. Pujātam tika jautāts par Amerikas tradīcijas vajadzību iedibināšanu Latvijā. Un vai pasākuma laikā tika kārtotas arī politiska rakstura lietas, par kuru varbūtību tik ļoti bija satraukušies masu mēdiji. Kardināls uzsvēra, ka nav svarīgi no kurienes kaut kas nāk, bet svarīgi kas nāk! Tā ir laba tradīcija un domājams, ka tai būs ilgs mūžs. Bet jautājumā par politiskajiem risinājumiem pasākuma laikā netika runāts, bet gan par jautājumiem, kas skar „vertikāli”(Domāts, lūgšana). Un to J. Pujāts uzskata par vissvarīgāko lietu. Ja tādā veidā tiktu risinātas lietas, tad viss pārējais tiktu pielikts

   Iedvesmots

I.Fominam iespaidi par pasākumu bija pozitīvi. Mūziķim paticis, ka ar savām runām uzstājās cilvēki, kuri ļoti labi apzinājās, kāda mērķa vadīti un kur atrodas. Priecē dažādu cilvēku apvienošanās vienkopus vienotībā. Bet īpaši patikusi bijušā prezidenta Gunta Ulmaņa runa. I. Fomins tic Dievam un apzinās, ka ar Viņa palīdzību visas lietas ir risināmas.

Par dvēseli

Artim Pabrikam jautāts, kāpēc šajā pasākumā netika pielaisti masu mēdiji un TV?

Bijušais ārlietu ministrs atzina, katas netika darīts tādēļ, lai kaut ko slēptu no sabiedrības. Bet šajā gadījumā klātesošo mērķis bija viens otram izklāstīt savu dvēseli. Un šajās stundās viņi attālinājās no savām profesijām, runājot par kādām kopīgām tēmām, piemēram, ticība un no tās izrietošām vērtībām. Tādus vārdus no bijušā ārlietu ministra bija pārsteidzoši dzirdēt, kā arī uzstūrēšanos „Lūgšanu brokastis”, ja ņem vērā, ka „Pride 2006”laikā Artis Pabriks neaizstāvēja Latvijas tautas intereses, kas nostājās pret apkaunojošo pasākumu. Viņš kārtoja visus drošības pasākumus, lai homoseksuāļi no viesnīcas „Latvija”, kuru aplenca ģimeņu vērtību aizstāvji un kristieši, varētu izkļūt neskarti. Vai Artis Pabriks ir „pārmetis savu kažociņu”?

 Ekstrēmists A. Ļedjajevs

Draudzes mācītājam „Jaunā Paaudze” Aleksejam Ļedjajevam tika uzdoti cita veida jautājumi, galvenokārt par viņa viedokli sakarā par to, kāds varētu būt iemesls vienam no masu mēdijiem avīzei „Diena” atspoguļojot šo gaidāmo pasākumu īpaši akcentējot, ka tas būtu nepieņemami, ja tajā piedalītos „ekstrēmists” A. Ļedjajevs.

Mācītājs komentēja: „Avīze „Diena” ir iebiedēšanas stāstiņu speciālists. Un tautas dezorientēšanas un profanācijas meistars. Vakar es biju „sektants”, šodien „ekstrēmists”, interesanti kas es būšu rīt? Nezinu, kādus vēl pagonus man uzliks. Man ļoti patika atbilde, kad šo pašu jautājumu uzdeva vienam no organizatoriem, tas ir, ar kādām tiesībām, jūs esat uzaicinājuši uz šo pasākumu „ekstrēmistu” Ļedjajevu? Viņš atbildēja, ka, ja Ledjajevu uzaicināja uz „Lūgšanas brokastīm” Vašingtonā ar prezidentu Dž. Bušu, tad vai nu kur, bet tur zina, kurš ir „ekstrēmists” un kurš nav”.

Sakarā par „Lūgšanu brokastīm” mācītājs atzina, ka „Lūgšanu brokastīs” Latvijā piedalījies pirmo reizi. Un prieks redzēt nozīmīgus cilvēkus, kuri apvienojas ar visu konfesiju mācītājiem apzinoties, ka Latvija ir kristīga valsts un tai ir nepieciešama Dieva palīdzība. A. Ļedjājevs akcentēja, ka mums nav jākaunas par ticību Dievam. Mums vajag apzināties, ja Dievs mūs neaizstāvēs, tad neviens mūs nepasargās. Novēlums pasaukumam – pieaugt ar aktīvākām uzrunām. A. Ļedjajevs paredz, ka Dievs vienmēr atbild! Ņemot vērā, ka mēs atrodamies pretrunīgā sabiedrībā, nepieciešams apvienojošs faktors. Nedrīkst pieļaut, ka sabiedrību šķeļ liberāli mēdiji, piemēram, avīze „Diena” un portāls „Delfi” rakstījuši, ka J. Pujāts nosoda A. Ļedjajevu par to, ka viņš „lien” politikā. Tas ir absurdi! Burtiski tikko ir runāts ar J. Pujātu un viņš teica: „Mēs neesam ienaidnieki!”. Pateicoties „Lūgšanu brokastīm” cilvēki apvienojas. A. Ļedjajevs akcentēja, ka mums nav nekā dalāma, jo visiem ir viena ticība, kristības un spēks Jēzū Kristū! Viena valsts un viens liktenis!

Ģimenes tēmas problemātiskā situācija

A. Šlesera kungam lūdzot dalīties iespaidos par „Lūgšanu brokastīm” vispirms tika dots neliels ieskats vēsturē. Proti, Amerikas Savienotās Valstīs „Lūgšanu brokastis” notiek vairāk nekā 50 gadus. Un tās galvenais patrons ir ASV prezidents. Tajās piedalās gan bijušie prezidenti, esošie kongresmeņi, politiķi un citu valstu līderi. Viņi netiek dalīti pēc politiskās vai cita veida piederības. Bet attiecībā par iespaidiem politiķis uzskata, ka pasākums ir svētīgs un svarīgi, lai tas notiktu katru gadu. A. Šlersers vēlētos, lai šo pasākumu nepolitizētu, nezākātu. Jo pirms pasākuma, no preses puses, tika vērsti skarbi vārdi pret Latvijas valsts prezidentu V. Zatleru. Izteikumi bijuši sekojoši: „Ko viņš ir iedomājies, brokastot ar šādiem un tādiem cilvēkiem?!”

Politiķis īpaši pasvītroja, ka galvenie šā pasākuma organizatori ir vadošo konfesiju vadītāji. Turklāt, „Lūgšanu brokastu” galvenais mērķis ir aizlūgšana vienam par otru. Tāpēc tādi teikti vārdi no preses puses ir nepieņemami. Spektrs.com jautāja, kādas ir A. Šlesera kunga pārdomas par to, kāpēc „Lūgšanu brokastis” ir paredzētas reizi gadā? Politiķis labprāt atklāja, ka, pasākumā tika dalītas anketas un viens no jautājumiem bija: „Vai Jūs vēlētos, lai „Lūgšanu brokastis” notiktu vairāk nekā reizi gadā, mazākās grupās?” Tad lielākā daļa atbildējusi: „Jā!” Tas nozīmējot, ka pastāv iespēja organizēt šādas tikšanas reizes biežāk, vienīgi mazākās grupās visa gada garumā. Kāpēc nosaukumā ir ietverts vārds brokastis? Arī par šo jautājumu politiķis izrādījās kompetents un atzina, ka varētu arī nebrokastot, bet „Lūgšanas brokastis” padara ģimenisku un neformālu atmosfēru. Ēdot vienu un to pašu ēdienu, zūd atšķirība starp cilvēkiem, izceļot vienotību. Bet sakarā par novēlējumu

A. Šlesers teica: „Mans novēlējums, lai „Lūgšanu brokastīs” piedalītos un apvienotu vairāk apmeklētāju un lai tās kvalitāte nezustu. Domāju, ka šim pasākumam Latvijā ir liela loma un nākotne. Jo mēs esam lielas izšķiršanās priekšā, izvēloties kādas vērtības mēs sludināsim. Kad Eiropā demogrāfija ir kritiskā stāvoklī un dzimstība ģimenē vidēji ir viens bērns, tad tas nozīmē, ka ģimenes vērtībām ir jānostiprinās. Ģimenes tēma mums ir aktuāla un par to mums vajadzētu runāt un aizlūgt visbiežāk”.

 Diena centusies pasākumu padarīt par politisku figūru sanākšanu

Pēdējā intervējamā persona bija E. Stendzenieka kungs. Kāpēc viņš bija ieradies, Z.O.O.M radošais direktors detalizēti izklāstīja, ka atnācis ziņkāres vadīts. Ielūgumā bija uzrādīti cilvēku uzvārdi, kurus viņš augsti ciena un respektē. Piemēram, Artis Pabriks, Jānis Vanags, Inese Šlesere. Sākotnēji nebijis nekādas skaidrības par „Pusdienu brokastu” nozīmi, vai tas nozīmē, ka vairāk kā divas stundas stāvēt uz ceļiem un dziedāt dziesmas no grāmatas, izrādījās, ka nekas tamlīdzīgs nenotika. Ieejot zālē ieraudzījis galdiņus ar numuriņiem un apsēžoties pie viena no tiem secinājis, ka cilvēki, kuri sēž līdzās nerunā par reliģiska veida dogmām, par politiku un uzņēmējdarbību. Kaut gan runā par noskaņojumu sabiedrībā. Bija prieks redzēt tik daudzus un dažādus cilvēkus vienkopus, kuri nestrīdas.

Ē. Stendzenieks sašutis stāsta: „ Skumji bija redzēt, kā virkne mēdiji un sevišķi avīze ”Diena” ir centusies šo pasākumu izveidot, kā politisko figūru sanākšanu, kurā tiek pieņemti lēmumi un angažētas politiskas personas. Ar nagu izskriet cauri 350 cilvēku lielam aicināto sarakstam pēkšņi atklāt, ka uz pasākumu dosies arī mācītājs A. Ļedjajevs un pasniegt to, kā tādu ārkārtas situāciju, paziņojot, ka „Lūgšanas brokastīs” Valsts Prezidents V. Zatlers tiksies ar A. Ļedjajevu. Tādēļ nekādā gadījumā prezidentam nevajadzētu ierasties uz „Lūgšanu brokastīm”. Nu, absolūtās muļķības. Pusdienās bija ieradies arī žurnāla „Defakto” žurnālists Sandijs Simjonovs, kurš uzstājās ar runu, kā arī Atis Pabriks uzstājās ar brīnišķīgu runu. Tik pat labi, tad avīzē varēja rakstīt, ka V. Zatlers tiksies ar S. Simjonovu. Tādēļ žēl, ka avīze „Diena” pauž savus uzskatus un ir visnotaļ ateistiska. Uzspiež savu negatīvo noskaņu visai pārējais sabiedrības daļai. Var jau būt, ka no pasākuma cilvēki iziet pārlaimīgi un ir atraduši savu dzīves patiesību, mērķi un piepildījumu, izstarojot absolūto svētlaimi, bet arī tādā gadījumā vajadzētu izturēties nedaudz iecietīgākiem pret cilvēkiem, kuru motivācija un rīcība ir neizprotama un nav tuva”.

Lietuvas katoļu baznīcas bīskapi uzstāj, lai mirstīgo atlieku kremāciju reglamentējošajā likumprojektā kā obligāts nosacījums tiktu minēta pelnu apglabāšana zemē vai īpašā kolumbārijā. Arhibīskaps Sigits Tamkevičus uzskata, ka pelnu glabāšana mājās, citās netradicionālās vietās un jo īpaši izkaisīšana pār zemi vai ūdeni ir necieņa pret aizgājēju un pretrunā ar baznīcas kanoniem.

Lietuvā pagaidām nav krematorijas un pašlaik vietējiem iedzīvotājiem jābrauc uz Rīgu, kur ik gadus tiek kremēti apmēram 350 mirušo no Lietuvas. Urnu ar pelniem zārka vietā bieži izvēlas arī sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri šādu apbedīšanas veidu min savos testamentos.

A.Matuls uzskata, ka pēc jaunā likuma pieņemšanas Lietuvā pietiks uzbūvēt divas krematorijas – vienu kaut kur starp Viļņu un Kauņu, bet otru – Klaipēdā, kur jau ir īpašs urnu kolumbārijs.

            Tomēr pret krematorijas celtniecību iebilst vietējie iedzīvotāji, kas to dēvē par nāves mašīnu. Kā arguments tiek arī izmantota iespēja, ka krematoriju varētu aktīvi izmantot noziedznieki, lai par attiecīgu samaksu tur “atbrīvotos” no saviem ienaidniekiem.

Nespējot dzirdēt Dieva balsi mēs nodarām sāpes citiem cilvēkiem. Nav iespējams grēkot „izolēti”. Ja vīrs nedzird Dieva balsi, tad cieš arī sieva. Ja bērni nedzird Dieva balsi, tad cieš vecāki. Ja uzņēmējs nedzird Dieva balsi, tad cieš bizness. Ja valdības vīrs nedzird Dieva balsi cieš visa tauta.

Neieklausoties Dieva balsī cilvēks cieš pats un tas attiecas arī uz apkārtējiem. Ādama un Ievas nepaklausības rezultātā, visa cilvēce tika atdalīta no Dieva.

Daudzus gadus atpakaļ man uzdāvināja kalnu dzīlēs atrastu akmens gabalu. No ārpuses – kroplīgs un netīrs. Skatoties uz to, es pat nevarēju iedomāties, ka tā sastāvā ir dārgakmens kristāli. No ārpuses nekas neliecināja par to, kas slēpjas tā iekšpusē. Ārpuse izskatījās nesaistoša, tik vien kā nepievilcīgs akmens, bet tā sastāvā ir dārga viela, kas tikusi veidota ar uguns un spiediena palīdzību. Jo šie akmeņi tiek atrasti pazemes atradnēs, kurās dārgakmeņi bijuši liela spiediena un karstas temperatūras ietekmē.

Atcerējos kristīgu pasaku „Kalna svētnīca”. Pasakas garumā tās galvenā varone ceļ paklausības altārus, lai spētu tādejādi iemācīties pakļauties savam Ganam. Katru reizi pienesot upuri uz altāra, tam sadegot pelnos viņa atrod kārtējo akmeni. Akmeņi ne ar ko neatšķiras no citiem, bet viņa tos krāj savā somā, lai tie atgādinātu par iegūtām mācībām. Reiz viņa kārtējā vilšanās reizē gandrīz izmeta akmeņus, spriežot, ka bijusi muļķe to vezumu staipot sev līdzi. Vienīgi vēlāk viņa ierauga, ka akmeņi pārvēršas par dārgakmeņiem.

Pat vistumšākajos un visnoslēgtākajos mūsu dzīves nostūros ir  paslēpts neparasts skaistums. Tieši pārbaudījumu laikā izvēloties paklausības ceļu mēs atklājam, ka visvairāk mūsu dzīvē ir vajadzīgs Mūsu Tēvs.

Un šādos brīžos mūsu dzīvēs neapstrādātais materiāls Viņa rokās pārvēršas par visskaistāko dārgakmeni.

Starp citu, pat visdārgākie un pazīstamākie dārgakmeņi pasaulē „Indijas zvaigzne” vai „cerības briljants” sākotnēji ir bijuši raupji kalnu akmens gabali.

Taču laika gaitā, šie near ko uzmanību nepiesaistoši minerāli pārvērtās par visskaistākajiem dārgakmeņiem. Sākotnēji tos bija nepieciešams noslīpēt, apstrādāt un nopulēti. Slīpēšanas laikā akmens zaudē daudz no sava esošā svara. Visbiežākos gadījumos apstrādāts akmens ir zaudējis 70% no sākotnējā svara. Viss ir atkarīgs no tā, ko no konkrētā akmens vēlas panākt juvelieris. Vai viņš vēlas, lai akmens kļūtu pēc iespējas caurspīdīgāks taču izmēros mazāks, vai arī otrādi.

Kad process ir pabeigts, ir grūti noticēt, ka no raupja, bezveidīgas formas akmens gabala kļūst par mazu, simetrisku, mirdzošu dimantu.

Tad, lūk, šādu brīnumu arī mūsos grib veikt mūsu Dievs, ja mēs to vēlamies un ļausim to darīt.

Lietas būtība