Comments on: Artūrs Letūrs: Process jeb par latviešu apspiešanu Latvijas Pareizticīgajā Baznīcā http://spektrs.com/visas-zinas/arturs-leturs-process-jeb-par-latviesu-apspiesanu-latvijas-pareizticigaja-baznica/ žurnāls Sun, 21 Feb 2021 07:34:00 +0000 hourly 1 http://wordpress.org/?v=3.3.2 By: Aneta Gricaičuka-Puriņa http://spektrs.com/visas-zinas/arturs-leturs-process-jeb-par-latviesu-apspiesanu-latvijas-pareizticigaja-baznica/#comment-14171 Aneta Gricaičuka-Puriņa Wed, 15 Apr 2015 16:37:35 +0000 http://spektrs.com/?p=13506#comment-14171 Lieliski, sen nebija dzirdēts par Jāni kalniņu, kurš maskējas zem cita vārda. Ļoti skumji, ka ir cilvēki, kuri izvēlas veltīt sevi cīņai ar kaut ko, rakstot par kaut ko, it kā paši būtu it visur klāt bijuši un "svecīti turējuši" un vēl nekaunās izmantot kristīgiem cilvēkiem būtisku laiku lai to piedraņķēti. Man kauns par latviešiem, kuri tā rīkojas - vienmēr sevi pasniedzot kā atstumtie un dzenātie, par "kristiešiem", kuri baļķi savā acī neredz, bet skaita citu skabargas un kauns par sevi, ka šo rakstu lasīju. Man jau izsenis ir licies, ka Jānim Kalniņam ar garīgo veselību nav kārtībā, diagnozi negrasos apspriest vai izsecināt, bet no pieredzes teiktu, ka iespējamas arī pašidentitātes problēmas. No sirds lūdzu, nepērciet šo grāmatu un nelasiet. Pirms sodīt citus tiksim galā ar sevi. Nav pilnīgu cilvēku, katram ir savas kļūdas, vainas utml. Būt kristietim nav viegli, baznīca nenozīmē, ka tajā viss būs ideāli - ir skauģi, ir pārpratumi - cilvēcīgi. Daudzus gadus esmu bijusi saistīta ar baznīcu, arī seminārijā esmu bijusi, ne, ko tādu noziedzīgi nepieņemamu neesmu redzējusi, izņemot cilvēcīgus pārpratumus, sīkus konfliktus u.c. niekus. Ir viegli mīlēt labos, kuri nekad nepārmet, vienmēr ir laipni un smaida, bet mīlēt cilvēku, tādu kāds viņš ir - ar ne tik labu raksturu, ar mazajiem netikumiem, ir jāmācās (Kas to ir teicis neatceros). No sirds lūdzu, nepērciet šo grāmatu un nelasiet. Daudzus gadus un izturību visiem pareizticīgās baznīcas kalpotājiem un virsganam. Aneta Gricaičuka-Puriņa Lieliski, sen nebija dzirdēts par Jāni kalniņu, kurš maskējas zem cita vārda.
Ļoti skumji, ka ir cilvēki, kuri izvēlas veltīt sevi cīņai ar kaut ko, rakstot par kaut ko, it kā paši būtu it visur klāt bijuši un "svecīti turējuši" un vēl nekaunās izmantot kristīgiem cilvēkiem būtisku laiku lai to piedraņķēti.
Man kauns par latviešiem, kuri tā rīkojas – vienmēr sevi pasniedzot kā atstumtie un dzenātie, par "kristiešiem", kuri baļķi savā acī neredz, bet skaita citu skabargas un kauns par sevi, ka šo rakstu lasīju.
Man jau izsenis ir licies, ka Jānim Kalniņam ar garīgo veselību nav kārtībā, diagnozi negrasos apspriest vai izsecināt, bet no pieredzes teiktu, ka iespējamas arī pašidentitātes problēmas.
No sirds lūdzu, nepērciet šo grāmatu un nelasiet.
Pirms sodīt citus tiksim galā ar sevi.
Nav pilnīgu cilvēku, katram ir savas kļūdas, vainas utml.
Būt kristietim nav viegli, baznīca nenozīmē, ka tajā viss būs ideāli – ir skauģi, ir pārpratumi – cilvēcīgi.
Daudzus gadus esmu bijusi saistīta ar baznīcu, arī seminārijā esmu bijusi, ne, ko tādu noziedzīgi nepieņemamu neesmu redzējusi, izņemot cilvēcīgus pārpratumus, sīkus konfliktus u.c. niekus.
Ir viegli mīlēt labos, kuri nekad nepārmet, vienmēr ir laipni un smaida, bet mīlēt cilvēku, tādu kāds viņš ir – ar ne tik labu raksturu, ar mazajiem netikumiem, ir jāmācās (Kas to ir teicis neatceros).

No sirds lūdzu, nepērciet šo grāmatu un nelasiet.

Daudzus gadus un izturību visiem pareizticīgās baznīcas kalpotājiem un virsganam.

Aneta Gricaičuka-Puriņa

]]>