Dziesmas vārdu autors ir Igo, bet mūzikas – Valts Pūce. Šādā sadarbībā tiek veidota arī jaunā koncertprogramma „Zeme”.

Dziesma „Velns par palīgu” ieskaņota un miksēta Igo studijā, tās tapšanā piedalījušies: Igo – vokāls, Ieva Kerēvica – bekvokāls, Ēriks Upenieks – ģitāra, Armands Alksnis – solo ģitāra, Vilnis Krieviņš – bungas, Juris Kristons – taustiņinstrumenti. Dziesmā dzirdama arī aktiera Jura Strengas balss, kurš iesaistījies projekta veidošanā. Skaņu ieraksta režisors Ēriks Upenieks.

Atbilde: Vispirms ieskatam piedāvāju ielūkoties arī šajā rakstā „Paralēlā pasaule eksistē?!” Izrietot no tā mēģināsim kopā paanalizēt. Taču jāņem vērā, ka piedāvājums nav absolūtā patiesība, bet gan pārdomas par to, kā varētu būt izrietot no informatīvā avota Bībele, ko Dievs mums ir atstājis un arī prāta spējas, zinātniskos atklājumus, tehnoloģiskos sasniegumus, kā arī progresijas attīstību citās jomās, kas sasaucas ar Bībelē rakstīto.

Zinātnieki nepārtraukti izgudro dažādus modeļus, lai raksturotu savus zinātniskos atklājumus pēc iespējas saprotamāk. Piemēram, lai ilustrētu atoma kodolu. Tas ir ļoti mazs, centimetra viena miljona no miljoniem daļa (1012). Taču, lai saprastu kodola struktūras būtību, zinātnieki veido uzskatāmus, piemēram, želejveidīgam pilienam līdzīgus modeļus. Vai arī medicīnā, lai sapratu smadzeņu funkcionēšanu, tiek izgatavoti modeļu paraugi, kas tiek salīdzināti ar kompjūtera funkcijām. N t.t. Tāda veida modeļu paraugi tiek lietoti arī teoloģiskajā arsenālā. Piemēram, Jēzus savās izteiktajās līdzībās lieto Debesu valstības modeli. Viņš stāsta par sējēju, vai sinepju graudiņu, Debesu valstību salīdzina ar pērles pircēju, laukā apslēptu dārgumu vai zvejnieka tīklu.

Balstoties arī uz teoloģiskās bāzes zinātnieki ir mēģinājuši meklēt zinātnisku pamatu teoloģiskajam modelim, lai dziļāk saprastu un aprakstītu Dieva garīgo mijiedarbību ar materiālo pasauli. Piemēram, rodas visai lielas grūtības, kad ir runa par Dieva esamības vietu. Kādreiz bērnībā mēs katrs noteikti esam dzirdējuši, ka Dievs ir kaut kur tur augstu debesīs. Taču pieaugot, kā arī zinātniskajā jomā, tāds uzskata modelis ir nepieņemams. Vai zinātne ir spējusi atrast kādu citādāku un labāku modeļa piedāvājumu? Pamēģināsim ieskatīties.

Ģeometriskajā Visuma modelī ir iekļautas četras dimensijas: trīs ir telpas, tas ir garums, platums un augstums. Ceturtā- laika dimensija. Tās pamatā ir telplaika liekums - (curvature of space-time). Lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas.

Mēs dzīvojam trīsdimensiju pasaulē. 1912. gadā Einšteins laiku sāka dēvēt par ceturto dimensiju. Vienā vārdā sakot ceturtā dimensija ir laiks. Starp citu Korejas mācītājs Pauls Jongi Čo ir sarakstījis lielisku grāmatu „Ceturtā dimensija”Taču par cik, kā jau Jūs lasījāt rakstā ”Kas notiek ārpus laika?”, tad noskaidrots, ka Dievs atrodas ārpustelpas, kā arī laika robežām, tad pieņemsim domu, ka Dievs atrodas citā dimensijā, proti, piektajā dimensijā.

Lai skaidrāka būtu jaunā modeļa „Piektā dimensija” koncepcija, ieskatīsimies mums saprotamākā lietas būtībā, tas ir divdimensiju pasaule. 1880. gadā Oksfordas universitātes matemātiķis Edvins Abots (Edwin Abbott)  sarakstīja neierasta tipa grāmatu ar nosaukumu „Plaknes-zeme” (Flatland) Grāmatā viņš apraksta pasauli plaknes dimensijā. Divdimesiju eksistence iespējama kustēties plaknē. Divdimensiju iemītniekiem nav nekādas sapratnes par to, kas notiek ārpus tās robežām.

Divu dimensiju pasaulē visas būtnes ir kā plakanas figūras – trijstūri, daudzstūri un apļi – kas dzīvo mājās, kuru sienas sastāv no līnijām. Divu dimensiju pasaulē norisinās dažādas attiecības. Viss ir labi līdz brīdim, kad aiz horizonta parādās sfēra, kas ierodas no „telpas zemes”. Sfēra traucas cauri līniju sienām, un neviens nespēj to apturēt. Tās īsto apveidu laukuma zemes iedzīvotāji nespēj pat aptvert, jo tie saprot tikai to, kas notiek uz līdzena laukuma jeb plaknē. Kad sfēra nonāk uz laukuma, tie redz tikai apmēros pieaugošu apli, kas sasniedzis savu lielāko caurmēru, sāk atkal mazināties, līdz vienā punktā pazūd. Plaknes-zemes iemītnieki pasauli kā telpu nespēj saprast, kaut gan tā ir daudz bagātāka par viņu pašu pasauli.

Plaknes zemē dzīvojošā sfēra varēja atrasties ārpus divdimensijas pasaules robežām, taču novēroja visus tajā notiekošās norises. Plaknes-zeme tai bija pārskatāmas kā uz delnas. Bez tam tā varēja uzrasties un atrasties jebkurā divdimensiju pasaules vietā.

Līdzīgā veidā, taču iespējams, ka arī līdzības būtība ir pārāk niecīga, lai mēs spētu noprast Dieva nodomus un Viņa eksistenci, tomēr velkot paralēles ar to, kas mums būtu skaidrs, proti, trīsdimensiju pasaule, mēs varētu iedomāties, ka Dievs atrodas piektajā dimensijā, jeb garīgā pasaulē, kā to piemin daudzkārt Bībele. Jēzus Kristus to sauc par Debesu Valstību.

Tādējādi atbildot uz jautājumu „Vai mūžīgo Dievu neietekmē ienākot mūsu dzīves laikā un telpā?” Nekas nevar ietekmēt Viņu, kā vien Viņš pats kādu.

Kaut arī mums grūti izzināt mūsu Visuma apmērus tā plašuma dēļ, taču Dievs ir visur esošs un visur klātesošs. Kā tas iespējams? Tas ir iespējams esot piektajā dimensijā, taču Bībelē tas teikts liriskāk.

Kaut arī mums grūti izzināt mūsu Visuma apmērus tā plašuma dēļ, taču Dievs ir visur esošs un visur klātesošs. Kā tas iespējams? Tas ir iespējams esot piektajā dimensijā, taču Bībelē tas teikts liriskāk.

Visu redzošais un visur klātesošais Dievs

Dievs visu redzošs

„Un nav radījuma, kas Viņa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts Viņa acīm.” (Ebr. 4: 13) „ Vai tad Es esmu tāds Dievs, kas redz tikai tuvumā,” saka Tas Kungs, “vai ne arī tālumā?
Vai var kur kas paslēpties kādā slepenā vietā, ka Es to neredzētu, saka Tas Kungs, vai ne Es tas esmu, kas piepilda debesis un zemi? – saka Tas Kungs.” (Jer. 23: 23-24)

Dievs visur klātesošs

„Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga? Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur. Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā,  tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu.” (Ps. 139: 7-10)

Transcendentālais un imanentais Dievs

Transcendents (no lat. transcendens eksistē ārpus Visuma), kā arī Dievs ir imanents – (immanens atrodas mūsu pasaules iekšienē)

Dievs Mozum atklājās noslēpumainā veidā. Krūms dega tomēr nesadega. (2.Mozus 3:2).Mozus iespējams saprata, ka Dievs ir ne tikai kaut kur augstu debesīs (Transcendentāls), bet arī degošā krūmā (imanents). Bet par sevi izteica vēl noslēpumainākus vārdus: „ES ESMU! KAS ES ESMU!” (2. Moz.3:14) Ko tieši Dievs ar to gribēja pateikt? Iespējams, Dievs, kas atrodas ārpus laika un telpas, tādā veidā pateica, ka Viņš ir mūžīgs. Bet vārds, mūžīgs, nozīmē –tagad. Respektīvi, tagadnes formā. Tas, kas notiek šobrīd. Jo Dievs neteica: „Es esmu vakar.” Vai arī: „Es esmu rīt.”

Gluži kā sfēra varēja atrasties vienlaikus jebkurā vietā divdimensiju pasaulē, tā arī Dievs, kas ir ārpus mūsu trīsdimensiju pasaules spēj atrasties vienlaikus jebkur mūsu pasaulē. Varētu tiekt, ka Dievs attiecībā uz laiku un telpu ir ārpus tās un var atrasties arī iekšpus tās. Tas nozīmē, ka Dievs vienlaikus ir transcendents un imanents.

Transcendentāls Dievs: „Viņš ir tas, kas sēž augstībā pār zemi, un tās iedzīvotāji ir niecīgi kā siseņi. Viņš ir tas, kas izklāj debesis kā segu un tās izpleš kā dzīvojamu telti.” (Jes. 40:22)

„Paceliet savas acis uz debesīm un raugait: kas to visu radījis? Viņš ir tas, kas izved visu viņu pulku pēc skaita un visus sauc vārdā pēc Sava lielā spēka un varas, un tur netrūkst neviena.” (Jes. 40:26)

Imanentais Dievs: „Jo tā saka tas Augstais un Varenais, kas mūžīgi dzīvo, Viņa vārds ir Svētais: “Es dzīvoju augšā un svētnīcā un pie tiem, kam sagrauzts un pazemīgs gars, lai atdzīvinātu garu pazemotiem un spirdzinātu sirdi sagrauztiem.”

Pāvils sludinādams Atēnās redzēdams, ka tur izplatīta elku kults piekopšana, viņš teica: „Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos. „(Apustuļu darbi 17: 24) lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums.  Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies„ (Apustuļu darbi 17: 27-28)

Režisors un mazā aktrisīte

Varbūt, ka tāds modelis kādam uzskatamāk attēlo, ko nozīmē transcendentālais un imanentais. Piemērs no stāsta par teātra režisoru un kāda aktiera mazmeitiņu.

Teātrī mazo aktrisīti zināja visi un viņa arī. Viņa pa retam ieņēma kādu lomu arī uz skatuves, pēc kuras tēlošanas ātri aizmirsa norises uz skatuves, jo pati lielākā viņas loma bija dzīvē.

Ik reizi pirms jaunas izrādes sezonas sākuma, viņa skrēja pie režisora, iesēdās viņam klēpī un centās izdibināt lielāko noslēpumu. Kā vienmēr izskanēja viņas leģendārais jautājums: „Ar ko tad tur viss beigsies?” Režisors: „Pagaidi, vēl nav pienācis vakars.” Taču mazā aktrisīte nerimās, jo ziņkāres dzirksts actiņās dega aizvien vairāk. Viņa sāka raustīt režisoru aiz piedurknēm, ņurcīt viņa drēbes un dīkt pie auss jau sen visiem zināmo dziesmiņu: „Saki, saki, saki!’ Režisors zināja, ko tas nozīmē. Kamēr nepateiks vismaz kaut ko, miera taču tāpat nebūs. Visbeidzot noslēpums tika atklāts. Režisors teica: „Labi, es Tev pačukstēšu to, kā lielu noslēpumu,” Atslēgas vārds teiktajā bija – noslēpums. Tas nozīmēja, ka tas jāatklāj visiem. Tā nu, viņa domāja. Režisors turpināja: „Beigās, viss būs labi!” Tad, kad mazā aktrisīte uzzināja gaidīto vēsti, viņa atstāja režisora klēpi un skrēja ārā pa teātra zāles durvīm, lai vestibilā paziņotu prieka vēsti, protams, savā interpretācijā. Viņa katram garāmgājējam vēstīja aptuveni šādu noslēpuma būtību: „ Tur viss beigās būs labi! Tur konfektes no debesīm kritīs un beigās visiem saldējumu dalīs. Visi aiz laimes atkal aplaudēs.” Bet, ja kāda teātra izrāde beidzās ar pārdomām pilnu filozofisku domu, tad režisors mazajai aktrisītei atklāja savādāku noslēpumaino vēsti. Viņš teica, ka izrāde esot ar filozofisku domu. Taču aktrisīte nezināja, ko nozīmē vārdi, filozofiska doma, tāpēc kārtējo reizi vēsts izplatīšanā pielietoja savu interpretāciju. Ziņa bijā aptuveni šāda: „Ak, šausmas, ak, šausmas, tur mājas brūk un meži deg. Glābjas kas var!” Par tādu ziņnesi aktieri uzjautrinādamies teica, ka mazo aktrisi biļešu kasēs jānosēdina, reklāma garantēta. Protams, neviens neriskēja to darīt, jo taču, kā tu vari ierādīt vietu harizmātiskajai būtnei? Viņa vienā brīdī ir uz skatuves, bet citā, jau teātra otrā galā un atkal kādam kaut ko stāsta.

Neskatoties uz to, ka izrādes uzvedumā gadi tiek izspēlēti pāris stundās, taču skatītājiem izrādes sižets attīstās pakāpeniski un pat beigas paredzēt ir visai grūti, līdz pat izrādes beigām, kad priekškars jau aizveras.

Būtībā izrādes nodomu pilnā mērā zin tikai režisors. Viņš paredz katru nākamo darbības soli. Kaut arī režisors nodrošina katru izrādes posma atveidošanu, pirmizrādes laikā sēžot skatītājiem pilnā zālē, lai arī izjustu un novērotu skatītāju attieksmi pret izrādi, taču mazajai ziņnesei iespējams bija gluži vienalga ar ko sākās vai beidzās izrāde, galvenais, lai būtu procesa centrā, tagadnes formā. Kamēr režisors atradās procesa iekšpusē, jo iepriekš ārpusē jau sagatavojis, lai viss būtu vislabākajā kārtībā, tikmēr mazā aktrisīte iedomājās, ka atrodas arī divās laika-telpas dimensijās vienlaicīgi. Viņa taču arī zināja, kas notiek zālē, uz skatuves un procesus ārpus zāles durvīm, proti, kafejnīcā baudot savu iemīļoto šokolādes desertu ķīselī.

Dievs ir līdzīgs režisoram, kurš visu paredz, sakārto, izdara, bet Dieva radījums, šajā gadījumā mazā aktrisīte, droši tipina pa režisora iestrādāto un gatavo pasauli, lai vienkārši noplūktu laurus uz dārza skatuves un savāktu ienākošo ražu kafejnīcā. Bet taču Kāds to augsni ir sagatavojis, lai mazā aktrisīte justos droša savā vidē un laimīga atrodoties procesa centrā. Kurš gan var vainot mazo aktrisīti, kā vien baudīt viņas klātieni un priecāties par to, ka viņa vispār ir. Savukārt viņa – saviļņota no savas dzīves režisora tuvuma tā, ka no pateicības, jau nezin kā vēl izrādīties, lai tikai būtu pamanīta, novērtēta un mīlēta.

Režisors zināja, kāpēc mazā aktrisīte uzzinot gaidīto vēsti, vienalga ik pēc brīža atgriezās, lai piezagtos un negaidīti ielekt viņa klēpī un no jauna uzdotu savu leģendāro jautājumu. Viņa bija mīlēta. Iespējams, ka viņa pat nenojauta, bet tikai bija tur, kur jūtās laimīga.

Kā Dievs sargājas no dēmonu un novecošanas ietekmes ieejot mūsu Zemes atmosfērā?

Par cik atbildot uz iepriekšējo jautājumu, par to, ka nekas nevar ietekmēt Dievu, vien Viņš pats kādu, tad šajā gadījumā jāatbild Bībeles vārdiem „Dievs ir gaisma un Viņā nav it nekādas tumsības.” (1.Jāņa 1: 5) un „Tur kur Dieva Gars tur ir brīvība.” Tas nozīmē, ka nevis visi dēmoni kopā ņemot var kaut kādā veidā ietekmēt Dievu, bet gan Viņš dēmonus, piemēram, kā tas notika Dieva dēla Jēzus dzīvē, kad viņš izdzina ļaunos garus no cilvēkiem.

Kā arī ņemot vērā, ka Dievs spēj atrasties ārpus laika telpas, tad ieejot mūsu Zemes atmosfērā, tad drīzāk atmosfēras daļa, kura saskaras ar mūžības Dievu var ietekmēties un  novecošanas lāsts pārvērsties atjaunojošajās molekulās, bet nekādi nav iespējams otrādi. Jāpatur prātā, ka Dievs radījis zemi un debesis, nevis zeme un debesis Dievu.

Pagājušajā mēnesī viens no lielajiem Dieva vīriem - 

DIEVS DZIEDINA MŪSU ZEMI

„Bet, ja nu daži uzticību lauzuši, vai tad viņu neuzticība atceļ Dieva uzticību?  Nebūt ne! Jo Dievs ir patiess, bet ikviens cilvēks melkulis, gluži kā ir rakstīts: lai Tev būtu taisnība Tavos vārdos un Tu uzvarētu, kad ar Tevi iet tiesā.” (Romiešiem 3: 3- 4)

Ar ticību piepildīti vārdi – tieši tie izmaina lietas. Tie kalnus gāzīs jūrā. Tie veselībā pārvērtīs slimību un grēcinieku par svēto.

Ar ticību piepildīti vārdi arī ņems grēkos noslīkušu valsti un padarīs par Dieva valsti. Tā tas ir.

Ja mēs, ticīgie, nostiprināsim mūsu lūgšanas par šo valsti ar ticības vārdiem, nevis šaubu un vilšanās vārdiem. Tad mēs ļoti drīz ieraudzīsim mūsu tautas garīgo atdzimšanu. Dievs apsolīja mums, ka, ja mēs, Viņa tauta, pazemosimies, un meklēsim Viņa vaigu un atgriezīsimies no ļaunajiem ceļiem, tad Viņš dziedinās mūsu zemi.

Visā valstī ir lūgšanu kareivji, (es ceru, jūs arī), kas dara to, ko prasa minētais apsolījums. Bet, neskatoties uz to, ne tik bieži dzirdam cilvēkus runājam: „ Brīnišķīgi! Dievs dziedina mūsu zemi!”
Nav dzirdams, ka cilvēki apliecinātu ticībā Dieva apsolījumus. Gluži otrādi- to vien dzirdam: „ Mans Dievs! Vai dzirdējāt, ko saka tie teroristi!”, vai ko tam līdzīgu, ko runāTV.

Klausieties! Ir pienācis laiks pārstāt sludināt teroristu darbus un sākt runāt par Dieva darbiem! Dievs ir teicis, ka Viņš dziedina šo zemi! Mums jāsāk runāt par savu valsti ar ticību, nevis jāizplata sliktas ziņas.

Protams, daudziem tas šķiet ļoti dīvaini. Viena daļa uzskata, ka ticīgie muļķojas. Un tas nav nekas jauns. Atļaujiet jums teikt: tikai daži ticīgie, kas klausās, tic un runā Dieva labo vēsti, ir daudz spēcīgāki par visiem, kopā ņemtiem, velna dēmoniem! Daži ticīgie ir daudz stiprāki par veselu armiju neticīgo, kas runā par sakāvi! Viņu neticība nevar atņemt Dieva ticības spēku.
Lūk, tāpēc pēdējos 40 gadus mēs ar Gloriju iemācījāmies aizvērt ausis sliktām ziņām un vienkārši slavēt un pateikties Dievam par Viņa atbrīvošanu. 

Katrs slavējošs vārds no mūsu mutes atbrīvo ticību mūsu sirdīs. Pieņemiet lēmumu kopā ar mums tieši tagad. Stāviet stingri kopā ar mums par to, ka situācija valstī mainās. Nostipriniet to savās sirdīs, kad lūdzaties. Runājiet to! Pasludiniet to!

Dievs dziedina mūsu zemi! Pārdomām – Nehemijas 6: 1- 16

Glorija Kouplende: VĒLĀK NOZĪMĒ TAGAD!
„Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā?” (Mateja 24: 45)
Dieva Vārds uz mums runā, ka Dievs atbalsta tos, kuru sirds „ pilnībā ir paļāvīga” Viņam ( 2. Laiku 16: 9).

Šis vārds „paļāvīga” vēl nenozīmē, ka mums vajag vienmēr rīkoties pareizi un nekļūdīgi. Paldies Dievam! Tā nav. Tas nozīmē- veltītu, paļāvīgu un uzticīgu Dievam darboties mūsu dzīvē, cilvēku. Viņu var patraucēt tikai uzticības trūkums. Kurš skaitās uzticīgs? Tas, kurš veltī (savu) laiku tam, uz ko Dievs viņu aicinājis.

Kā teicis Jēzus, tas, kurš ņem savu krustu un seko Viņam.
Tas, kurš atliek savas miesīgās vēlmes un savu dzīvi veltī tam, lai darītu to, ko Dievs modina jūsos -  vēlmi vairāk laika pavadīt lasot Dieva Vārdu, lūdzot un kalpojot jums apkārt esošajiem cilvēkiem. Viņš varbūt aicina jūs aizlūgt par slimajiem vai arī – sludināt Dieva Vārdu. Bet jūs esat tik, ļoti „ aizņemts”, ka turpināt pagaidām dzīvot tikai ar labiem nodomiem, sakot Dievam, ka padarīsiet to vēlāk.

Vēlāk nozīmē „tagad”!

Tāpēc tieši šodien pieņemiet lēmumu būt uzticīgs un gudrs kalps. Noskaidrojiet, kas zog jūsu laiku, kuru jūs varētu pavadīt kopā ar savu Kungu Dievu un Viņa interesēm nevis savējām. Vēlaties būt par pārvaldnieku Dieva namā? Gribat, lai Dievs jūs atbalsta?

Tad tieši šodien pieņemiet Jēzus domas! Pieņemiet Viņa mērķus un Viņa plānus un nodomus. Ir laiks būt uzticīgam un uzticamam.

Pārdomām – Mateja 24: 42- 51

Sensacionāls atklājums!!!
        Kārdifas universitātes speciālists Kriss Mekleods, kurš uzskata, ka Atlantijasokeāna vidus nav vienīgā vieta, kur Zemei nav garozas, uzsver, ka pagaidām neesot skaidrs, kāpēc tā notiek. Parasti plaisa, kas rodas, pārvietojoties tektoniskajām plāksnēm, tiekot aizpildīta ar izkusušu lavu, bet šajā gadījumā tas nav noticis. „Izskatās, ka garoza pati par sevi neatjaunojas,”- Teica K. Makleods.
Kolegis Bremlijs Martons no Sauthemptonas Nacionālā okeanogrāfijas centra uzskata, ka šāda veida process nerada problēmas Zemei, jo ir dabisks process. Vienīgi vēlētos uzzināt kāpēc notiek tieši tā.
Pēc jaunākiem datiem attiecībā par notikušo ir zināms, ka britu zinātniskās pētniecības kuģis „James Cook” devies uz Atlantijas okeāna vidu, tajā vietā, kur tika atklāts negaidīts atklājums – Zemei nav garozas, kas parasti ir vairākus kilometrus bieza, un redzama tās mantija.

         Apstiprinājums par kādreizējiem ūdens plūdiem

Ko par negaidīto atklājumu mums vēsta Bībele, proti, 1. Mozus grāmata?

1 : 17 Jo redzi, Es likšu nākt ūdensplūdiem zemes virsū, kas iznīcinās visu radību zem debesīm…    7: 6 Un Noa bija seši simti gadus vecs, kad ūdensplūdi sākās zemes virsū.
7 :7 Tad Noa iegāja šķirstā un viņa dēli, un viņa sieva, un viņa vedeklas kopā ar viņu, glābdamies no ūdensplūdiem.                                         7: 11 Seši simtajā Noas mūža gadā, otrā mēnesī un septiņpadsmitajā mēneša dienā, tieši tanī dienā, pārplūda (gribu pievērst īpašu tavu uzmanību šiem vārdiem) lielo dzelmju avoti un tika atvērti debesu logi.

7: 17 Un ūdensplūdi turpinājās četrdesmit dienas virs zemes, un ūdeņi vairojās, un tie pacēla šķirstu, ka tas tika augsti uzcelts virs zemes.
7: 12 Un lietus lija pār zemi četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.
7: 19 Un ūdeņi pieņēmās spēkā aizvien vairāk un vairāk zemes virsū, tā ka tie apsedza visus kalnus, kas bija zem debesīm.
7: 20 Piecpadsmit olekšu augstumā ūdeņi pacēlās pār virsotnēm un apklāja kalnus.
8: 1 Tad Dievs atcerējās Nou, kā arī visus zvērus un visus lopus, kas bija ar viņu šķirstā. Un Dievs lika vējam pūst pār zemi, tad ūdeņi kritās.
8: 2 pārplūda (gribu pievērst īpašu tavu uzmanību arī šiem vārdiem) Dzelmju avotiun debesu logi aizvērās, un lietus mitējās līt no debesīm.

Domāju, ka tieši šā iemesla dēļ,  tagad zinātnieki atrod lietišķos pierādījumus šim nozīmīgajam faktam. Atliek viņiem vēl atvērt Bībeli un izlasīt, kāpēc tieši šajā un vēl neatklātajās vietās ir Zemes garozas plīsums.
Dievs mums katru dienu dāvā brīnišķīgus pavedienus īstās informācijas iegūšanai, vai mēs to spēsim saskatīt, atkarīgs tikai no mums.

„PULKSTENIS BEZ CIPARNĪCAS” jeb „Zemei nav garozas” Nr.2

Nupat parādījusies vēl viena svaiga, noderīga un aizraujoša informācija.

Lieta tāda, ka Nelli MARTA ir romāna „Pulkstenis bez ciparnīcas” autore. Šis romāns ir zīmīgs ar to, ka grāmatas autore dotās situācijas un ekspedīcijas atklājuma iespējamību ir jau iepriekš paredzējusi. 2001. gada vasarā autore saka rakstīt šo romānu Francijā Sant-Remi pilsētā un grāmata tika publicēta Maskavā 2006. gada septembrī.

Romānā autore ir izvirzījusi zinātniska rakstura hipotēzi. Par cilvēka būtību un viņa saistību ar okeānu. Romāns – daudzu gadu izpētes darbs etnoloģijā, mitoloģijā, simbolikā, matemātikā, okeanoloģijā, literatūrā un īpaši civilizācijas vēsturē.

Britu pārstāvniecības  2007/06/03 paziņojums par to, ka uz zemes ir vieta, kurā nav zemes garozas identiski sakrīt ar autores  Nelli Martas zinātnisko hipotēzi, kas izklāstīts stāstījuma formā ar galvenā stāsta varoņa piedalīšanos. Grāmatas apraktītais varonis apceļo zemi pa noteiktām koordinātēm meklējot ieejas un izejas uz citu pasauli, ceļu citā realitātē.

Interesanti, ka tieši romānā Atlantijas okeānā uzradītās koordinātes sakrītušas ar britu  kuģa ”James Cook” aprakstīto piedzīvojumu un atklājumu. Jau iepriekš autors dziļdomīgā mākslinieciskā interpretācijā ir aprakstījusi  litosfēras ((no grieķu - “klinšainā sfēra”) – sacietējis planētas ārējais slānis.)  plākšņu (kas iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas) atšķirības dotajā noslēpumainā vietā.

Secinājums:

Var tikai priecāties, ka vēsturiskie ūdens plūdi ir aprakstīti, gan patiesos faktos balstītā romānā, gan arī zinātniska ekspedīcijas formā, to apstiprinot un aprakstot zinātnieskā veidā. Divi neapstīdami fakti vienā, cik Dievs ir brīnišķīgs savā žēlastībā vēl pēc daudziem gadiem pierādāmā formā joprojām apliecina Svēto Rakstu patiesumu. Slava Dievam par to!

]]> http://spektrs.com/zurnals/zemei-nav-garozas/feed/ 0