Izraēlas Valsts prezidenta Šimona Peresa Valsts vizītes Latvijā ietvaros, otrdien, 30.jūlijā Ķīpsalā, Rīgā, notika Žaņa Lipkes memoriāla svinīgās atklāšanas ceremonija, kurā piedalījās Valsts augstākās amatpersonas, kā arī Izraēlas prezidents Šimons Peress. Kopumā memoriāla atklāšanā piedalījās apmēram 100 cilvēki.

-ziņo spektrs.com/ Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Pasākumā starp klātesošajiem bija arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA), kā arī ziedotāji – Ventspils mērs Aivars Lembergs, ekspolitiķis Andris Šķēle, uzņēmuma „Skonto būve„ valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, AS „Latvijas Gāze” padomes pārstāvis Juris Savickis un citi.

Pasākuma laikā viens no Lipkes izglābtajiem Haima Smoļanska dēls Boriss muzejam mūžīgā dāvinājumā pasniedza Toras tīstokli, ko visu mūžu glabājis viņa tēvs. Smoļanska dēls atzīmēja, ka grūtā brīdī Lipke deva patvērumu daudziem nepazīstamiem cilvēkiem, lai glābtu viņu dzīvību, un tīstoklis muzejā būs kā pierādījums cēlsirdīgai rīcībai.

Fakts: Jaunizveidotais Ž.Lipkes memoriāls ir uzbūvēts tikai pāris soļus no vietas, kur zem malkas šķūnīša izraktā pazemes bunkurā Ž.Lipke Otrā Pasaules kara vācu okupācijas laikā slēpa nāvei nolemtus cilvēkus.

Valsts prezidenta uzruna Žaņa Lipkes memoriāla atklāšanā

Vakar mēs bijām Rumbulā – vietā, kas ir mēma lieciniece neiedomājamam ļaunumam, uz kuru ir spējīgs cilvēks. Šodien mēs atrodamies ēkā, kas atgādina Noasa šķirstu un kas ir liecība tam, ka pat vistumšākajos vēstures brīžos ir atrodami cilvēki, kuri spēj saglabāt cilvēcību un līdzcietību. Ņemot vērā skarbos kara laika apstākļus, glābēju drosme un pašaizliedzība, riskējot ar savu dzīvību, ir nenovērtējama. To apliecina arī uzraksts uz Izraēlas apbalvojuma “Taisnīgais starp tautām” medaļas – “Katrs, kurš izglābj vienu dzīvību, izglābj visu pasauli”. Uz šo brīdi Holokausta memoriāls “Jad Vašem” ir piešķīris 135 Latvijas iedzīvotājiem Izraēlas Valsts goda nosaukumu “Taisnīgais starp tautām”. Šis saraksts turpina papildināties. Muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājs un vēsturnieks Marģers Vestermanis ir apzinājis vairāk nekā 400 cilvēku, kuri ir piedalījušies ebreju glābšanā.

Šodien kopā ar Izraēlas Valsts prezidentu mēs atklājam memoriālu vienam no Latvijas ievērojamākajiem ebreju glābējiem – Žanim Lipkem.

Žanis Lipke bija vienkāršs ostas strādnieks, kura iespējas un līdzekļi bija stipri ierobežoti. Neskatoties uz to, viņš ar savu sievu Johannu un citiem palīgiem, riskējot ar savu un tuvinieku dzīvībām, vairāku gadu garumā spēja izglābt vismaz 55 ebrejus, brīnumainā kārtā izvairoties no nacistiskā režīma represijām. Pat pēc kara, kad Žani Lipki par viņa rīcību nopratināja padomju varas pārstāvji, uz jautājumu, vai nacistu varas iestādēm bija zināms, ka viņš slēpj savā mājā tik daudz cilvēku, pārsteidzoša savā vienkāršībā bija atbilde: “Ja viņi to zinātu, es tiktu nekavējoties nošauts. Tā kā sods par viena ebreja slēpšanu būtu tāds pats kā par daudzu – nošaušana, es slēpu daudzus.”

Šādi cilvēki ir mūsu tautas lepnums. Žaņa Lipkes un citu ebreju glābēju vārdi paliks vēsturē kā pierādījums tam, ka pat visbriesmīgākajos apstākļos cilvēkmīlestība nav uzvarama.

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz darījusi holokausta izglītības, piemiņas un pētniecības jomā – pēc Valsts prezidenta iniciatīvas ir nodibināta un darbojas Latvijas vēsturnieku komisija; holokausta tēma ir iekļauta Latvijas izglītības sistēmas obligātās mācību programmas vēstures mācību stundās, vēstures un kultūras studiju programmās. Ar memoriāliem un piemiņas plāksnēm tiek iezīmētas holokausta upuru piemiņas vietas.

Mums ir jāstāsta jaunajai paaudzei par šīm tumšajām vēstures lappusēm, lai nekas tāds vairs neatkārtotos cilvēces vēsturē. Tāpat ir jāstāsta par Žaņa Lipkes un citu glābēju varoņdarbiem, lai aizvien atgādinātu, ka arī viens cilvēks ar savu personīgo izvēli un apņēmību var mainīt pasauli uz labo pusi.

Izraēlas prezidenta uzruna

„Žaņa Lipkes paveiktais, glābjot cilvēkus nacisma terora laikā, norāda, ka viņš ir cilvēces lepnums. Lipke simbolizē labāko, dziļāko un patiesāko, kas ir cilvēkā. Sabiedrībā vienmēr ir mazākums – pareizi un drosmīgi cilvēki, kuri būs gatavi labas rīcības vārdā katru rītu riskēt ar savu dzīvību, kā to darīja Lipke.” sacīja Izraēlas prezidents Šimons Peress.

Izraēlas prezidents atzīmēja, ka muzejam ir īpaša nozīme. Lipke simbolizē labāko cilvēku, kāds var būt uz zemes. Viņš atzīmēja unikālo Lipkes drosmi, jo katrs rīts viņam varēja būt pēdējais.

Maskavā top apjomīgs izdevums par latvieti ebreju glābēju Žani Lipki. Ņujorkā dzīvojošais, bet Preiļos dzimušais, tehnisko zinātņu profesors, ebreju rakstnieks, D. Zilbermans vēlas izlaist grāmatu par Žani Lipki latviešu valodā. Grāmata jau ir izdota angliski, jāpiebilst, ka Ārlietu ministrija ir finansiāli atbalstījusi Ņujorkā grāmatas par Ž. Lipki “Kā zvaigzne tumsā” (“Like a Star in the Darkness”) izdošanu angļu valodā. Izdevums angliski ir daļēji pārstrādāts un papildināts divu agrāku izdevumu – latviski “Kā zvaigzne tumsā” (2005) un krieviski “Un tu to redzēji”(“И ты это видел”, 2006) – variants.

Tagad D. Zilbermans vēlas grāmatu papildināt ar izsmeļošāku informāciju, lai citu valstu lasītājiem būtu izprotams, kas bija holokausts un kāda nozīme bija cilvēkiem, kas cilvēcības vārdā riskēja, glābjot ebrejus.

Latvietis Lipke Jānis-Žanis, kopā ar ģimeni un vairāk nekā 20 palīgiem Otrā pasaules kara gados izglāba dzīvību vismaz 55 ebrejiem.