Vitrāža Ar degsmi par brīvu Latviju. Foto: Aivars Liepiņš

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv

Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku kā pagrieziena punktu Latvijas neatkarības atgūšanā un PSRS sabrukšanā, biedrībai “Ascendum” radās ideja izveidot jaunu, ar 1991. gada notikumu tēmu sasaistītu mūsdienīgu vitrāžu, kas atrastos kreisajā pusē Marijas kapelai.

Vitrāža. Foto:rere.lv

Radošo ideju konkursā uzvarēja jaunā latviešu arhitekta Kriša Zilgalvja un mākslinieka Dzintara Zilgalvja koncepcija “Ar degsmi par brīvu Latviju”. Tā paredzēja Marijas kapelas loga ailu aizpildīt ar vitrāžu, kas būtu arī mākslinieciski augstvērtīga stikla skulptūra. Tās izveidē kopā ar mākslinieciskās idejas autoriem sadarbojās Latvijas stikla speciālisti no “AM studio”, stikla māksliniece Anda Munkevica, inženieri no starptautiski atzītās Lielbritānijas kompānijas “Arup”, kas pielikuši roku pie Sidnejas Operas, Pompidu centra Parīzē, Londonas un Tokijas olimpiskajiem objektiem. Darbā iesaistījušies arī Latvijas arhitekti Juris Rotčenkovs un Zane Deruma no firmas “JR Elements”, kā arī daudzi citu jomu eksperti no dažādām valstīm.

Vitrāža tapusi par ziedojumiem piecu gadu garumā. Šis mākslas darbs Doma baznīcā ir pirmā piemiņas zīme Latvijas brīvvalsts vēsturei.

Vitrāža. Foto:rere.lv

“Kompozīcijas pamatā ir nepārtrauktā kustībā esoša liesma. Vertikālie lielie logi ir veltīti Latvijas vēsturiskajiem novadiem, virs tā – pirmā neatkarība, otrā neatkarība, Ziemassvētki – dzimšana, Lieldienas – augšāmcelšanās. Un kompozīcijas centrā ir aplis – pilnība, kas simbolizē Dievu. Liesmu ģeometrija ir veidota, apvienojot šos simbolus, virzienā uz augšu un tiecoties uz centru. Liesmās ir iestrādātas arī ugunskura dzirkstis, kas veltītas ikvienam no mums. Īpaši pulētas dzirkstis veltītas tiem, kuri zaudēja dzīvību, aizstāvot brīvību. Bet „Ziemassvētki” un „Lieldienas” ir vienīgie simboli, kas veidoti no krāsaina stikla. Trīs apļi, centrā savienojoties, izveido lilijas zieda simbolu,” stāsta Krišs Zilgalvis.

Atšķirībā no vitrāžas tradicionālā izpratnē “Ar degsmi par brīvu Latviju” ir trīsdimensionāls tēlniecisks darbs. Krišs Zilgalvis stāsta, ka abi ar tēvu lielu uzmanību pievērsuši gaismas izpētei – tam, kā mākslas darbā izmantot dabīgo apgaismojumu. Vitrāžā atstarojas gan saules gaisma, gan apkārtējā arhitektūra, gan laika apstākļi, kopā radot savdabīgu harmoniju. Lai arī izmantots caurspīdīgs balts stikls, āra gaismu ietekmē tas ietver visu krāsu spektru, neizceļot kādu kā galveno un arī neizslēdzot nevienu no tām.

Foto: Raivis Zeltīts

Taču liela mākslinieciska nozīme ir vitrāžām altārgala logos, kas ir darinātas pēc Sigismunda Vidberga un Noras Cēsnieces metiem. Baznīcas apsīdu logus grezno Sigismunda Vidberga 1944. gadā izgatavotās, bet neieliktās, vēlāk atjaunotās vitrāžas: “Kristus dzimšana” (1970), “Golgāta” (1974) un “Aizvesto logs” kā veltījums 1941. gada 14. jūnija deportāciju piemiņai. Vitrāžu restaurāciju vadīja māksliniece Nora Cēsniece, kura, lai 1974. gadā nobeigtu ansambli, izgatavoja kompozīciju “Māte”, jo vitrāžu “Aizvesto logu” 1970. gados politisku iemeslu dēļ ielikt logā nedrīkstēja.

„Straupes baznīcā nacionālie simboli savijas ar kristīgajiem motīviem. Baznīcas vitrāžā kā trešā bija paredzēta ”augšāmcelšanās”, taču tad, kad pasūtītāja sieva un bērni 1941. g. tika izsūtīti, viņš lūdza izveidot piemiņas vitrāžu deportāciju upuriem (atjaunota 1994. g.)
Otrajā attēlā redzama altārglezna, ko gleznojis kāds bēgļu nometnes latvietis. Tajā māte Latvija vēršas pie Dieva, lai pēc kara posta notiktu tautas atdzimšana…” spektrs.com stāsta Raivis Zeltīts.

Foto: Raivis Zeltīts