Sāka aizmirsties padomju laiki? Nils Ušakovs atgādināja. Stundām garas rindas pēc rīdzinieku kartes bija Rīgas domes valdošās koalīcijas dāvana rīdziniekiem Ziemassvētkos.* Cilvēkiem iestāstīja, ka no Jaunā gada biļetes sabiedriskajā transportā būs dārgas, bet rīdzinieka kartes īpašniekiem būs jāmaksā uz pusi mazāk.  Kaut arī Rīgas kungi ļoti labi zināja, ka nav stājušies spēkā nedz jaunie tarifi, nedz atlaides. Tie nestāsies spēkā arī 1.martā. Rīgas domes saistošie noteikumi stājas spēkā tikai tad, ja tiem neiebilst VARAM. Un VARAM ir iebildis jau kopš šīs afēras sākuma pagājušā gada 7.oktobrī,-spektrs.com/apollo.lv

Jaungada pirmajā darba dienā rīdzinieki piedzīvoja jaunu pārsteigumu: pasažieriem, arī tiem, kam kabatā bija rīdzinieka karte, pērkot biļeti sabiedriskajā transportā pie vadītāja vai automātā bija jāmaksā EUR 1,20. Kāpēc 1,20? Tāpēc un viss. Jāpriecājas, ka ne EUR 5. Vai padomijā mums kāds ko skaidroja?

Visas šīs afēras aizsācējs N. Ušakovs nekādus paskaidrojumus nav sniedzis. Kā akā iekritis kopš vērienīgās reklāmas kampaņas vecā gada pēdējos mēnešos, kad Nila Ušakova optimistiskā balss TV ekrānos un radio kampaņās mūs mudināja doties pēc rīdzinieku kartēm. Kampaņa Rīgas nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi EUR 213 431**. Gada nogalē Ušakovs nopukojās, ka valdība vainīga (?!) paša savārītajā haosā, neatvainojās rīdziniekiem par izbojāto pirmssvētku laiku, pārcēla termiņus karšu saņemšanai un nozuda. Nu ja, nav jau lentīšu griešanas bizness.

Vērts atgādināt rīdzinieku izmuļķošanas īso vēsturi.

Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija 17.septembrī apstiprināja braukšanas maksu sabiedriskajā transportā – no 1.janvāra EUR 0,70. Domes satiksmes komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks toreiz presei gandarīts paziņoja, ka veicot pāreju uz eiro, Rīgas satiksme atradusi iespēju maksu par biļeti vēl samazināt.  Rīgas Satiksmes piedāvātie 50 santīmi jeb 71, 14 eiro centi ir noapaļoti uz leju.  Taču pēc nepilnām divām nedēļām tā pati licencēšanas komiteja pēkšņi apstiprināta jaunu braukšanas maksu – EUR 1,20***.

Kas bija noticis šajās 12 dienās?  Kāpēc notika straujākais braukšanas maksas pieaugums Latvijas vēsturē – par 71 %?  Tāpēc, ka bija dzimis grandiozais plāns: manipulējot ar maksu sabiedriskajā transportā, saliedēt masas zem Ušakova zilibaltā karoga tuvu un tālu vēlēšanu nolūkos.

7.oktobrī Rīgas domes valdošā Saskaņas centra un Gods kalpot Rīgai koalīcija, Vienotībai un Nacionālajai apvienībai balsojot «pret», pieņēma lēmumu no 2014.gada 1.janvāra sadalīt un pretnostatīt Latvijas iedzīvotājus: «lauķiem»- EUR 1,20, Rīgā deklarētajiem – 50% atlaide. Jāatceras gan, ka jebkuras atlaides rīdzinieki samaksā caur saviem nodokļiem, arī tie, kuri sabiedrisko transportu neizmanto. Rīgas domes 7.oktobra noteikumi nav stājušies spēkā, jo 8.novembrī VARAM uzdod Rīgas domei šo normu atcelt.  Tā laika VARAM ministrs E. Sprūdžs saka: «Šie noteikumi ir negatīvi vērtējami gan pēc satura, gan būtības un juridiski tie ir brāķis.»

Lai novērstu manipulācijas un likuma būtībai neatbilstošas interpretācijas, «Vienotības» Saeimas frakcija rosina papildināt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.pantu, un 21.novembrī Saeima nobalso par sekojošu redakciju: «Nosakot braukšanas maksas atvieglojumus, par vienīgo kritēriju nedrīkst izmantot personas deklarēto dzīvesvietu.»

Saskaņas centra un Gods kalpot Rīgai koalīcija meklē jaunu līkumu, kā apiet likumu. 19.novembrī Rīgas dome, «Vienotībai» un Nacionālajai apvienībai balsojot «pret», ievieš nelielas izmaiņas un papildina jau vienreiz pēc būtības VARAM apturētos, lielākās Latvijas sabiedrības daļas diskriminējošos 7.oktobra noteikumus ar šķietami jaunu «kritēriju» – 50% atlaide tagad tiek solīta visiem līdz 75 gadiem veciem Rīgā deklarētiem iedzīvotājiem.

Rīgas domes vadība labi apzinās, ka diskriminējošie noteikumi nav stājušies spēkā, bet pilnā sparā griežas reklāmas rullīši un rīdzinieki tiek baidīti un mudināti steigties pēc kartēm. Tomēr aizrāvies ar vēlētāju dvēseļu zvejošanu, Ušakovam piemirstas parūpēties par elementāru kārtību karšu izsniegšanā. Cilvēku neapmierinātība aug augumā, un Rīgas domes valdošā koalīcija, «Vienotībai» un Nacionālajai apvienībai balsojot «pret», 17.decembrī pieņem jaunus saistošos noteikums, kas saglabā diskriminējošo Latvijas iedzīvotāju dalīšanu, bet pārceļ to stāšanos spēkā līdz martam.

Arī šie noteikumi nestājas spēkā, jo 19.decembrī VARAM ministra pienākumu pildītājs D. Pavļuts prasa tos atcelt. VARAM atzinumā izklāstīti argumenti tam, kāpēc šie noteikumi ir pretrunā ar LR Satversmi, Eiropas Savienības tiesas spriedumiem līdzīgās lietās, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Sabiedriskā transporta pārvadājumu likumam: deklarētā dzīvesvieta nevar būt pamats iedzīvotāju dalīšanai kategorijās, dažādai attieksmei pret Latvijas iedzīvotājiem nav leģitīma mērķa, atvieglojumi nav noteikti sociāli mazāk aizsargātai grupai, un šāda valsts iedzīvotāju šķirošana nestu zaudējumus lielākajai Latvijas sabiedrības daļai.

2012.gadā valodas referendums Ušakovam atgādināja, ka viņš dzīvo Latvijā. VARAM atgādināja, ka arī Rīga vēl joprojām ir Latvijā.

Ko sola nākotne? Droši var prognozēt, ka mēģinājumi «apčakarēt» rīdziniekus, Latvijas iedzīvotājus, likumus, valsti turpināsies. Tā bija pierasts padomijā. Tikai atcerēsimies, kura ir tā vienīgā vieta, kur sieru var dabūt par brīvu.

* Mans paziņa J. pirmajā reizē rindā gaidīja 2 stundas. Tās laikā apkalpoja vienu cilvēku, jo niķojās sistēma. Cilvēki pacietīgi gaidīja, nekādas informācijas nebija.  Nākamajā piegājienā J. rindā stāvēja 3 stundas, kuru laikā apkalpoja 8 cilvēkus. Nosvīdusi kartes izsniedzēja ar vienu pirkstu klabināja taustiņus uz viņai tik svešādās latīņu alfabēta klaviatūras.

** Esmu nosūtījusi vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu noskaidrot, vai šī nav bijusi maldinoša reklāma, kas ir sodāma saskaņā ar Krimināllikumu.

***Braukšanas maksa EUR 1,20 no pirmā janvāra spēkā nav stājusies, jo tika noteikts, ka tā stāsies spēkā vienlaicīgi ar atlaidēm rīdziniekiem.

Saistošs raksts

08.01.2014: Ieva Brante: Ko darīt ar N. Ušakova nelikumīgajiem noteikumiem?

Partijas pārstāve Laila Timrota portālam „Apollo” pavēstīja, ka minētie grozījumi ir uzskatāmi par acīmredzami neizstrādātiem, jo tajos ietvertās normas juridiski un tehniski nav iespējams integrēt mūsu valsts tiesību sistēmā, īpaši Pilsonības likumā.

Latvijai saistošās starptautisko paražu tiesību normas liedz uzspiest personām pilsonību bez viņu piekrišanas, norāda „Vienotība”, atgādinot, ka iztrūkst precīzas informācijas par to, cik nepilsoņu Latvijā ir, kuri no viņiem te uzturas pastāvīgi un kuri jau ieguvuši kādas ārvalsts pilsonību. Līdz ar to teorētiski iespējama situācija, ka Latvijas pase tiktu izsniegta personām, kuras vairs nav nepilsoņi, jo jau ir uzņemtas, piemēram, Krievijas pilsonībā. Uz pilsonību var pretendēt tikai sabiedrībā intergrētas personas, kas akceptē Latvijas kā nacionālas un demokrātiskas valsts pamatvērtības.

Tāpat partija norāda, ka to, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts, būtu jāvērtē Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), ja tai tiks iesniegti 10 000 parakstu. Līdz tautas nobalsošanai nedrīkst nonākt prettiesisks likumprojekts, uzsver partijā.

Zaļo un zemnieku savienība un „Saskaņas Centrs” destruktīvās rīcības dēļ nav stājušies spēkā pirms pusgada izstrādātie grozījumi referendumu likumā, kas paredz detalizētāku kārtību šādu procesu vērtēšanai, iesniedzēju identitātes atklāšanu, kā arī aģitācijas finanšu līdzekļu avotu un apjoma kontroli.

Strīds par varu Rīgā

Rīgas 811.dibināšanas gadadienu ievadīja strīdi par varu Rīgā. Rīgas domē starp koalīcijas vadošo partiju „Saskaņas centrs” un opozīcijā esošo partiju „Vienotība” izcēlies strīds par to, vai Rīgas svētkos atļaut uzstādīt „Vienotības” reklāmas telti. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) sašutis, taču „Vienotības” Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks pauda viedokli, ka politiķa pienākums ir būt kopā ar saviem vēlētājiem gan priekos, gan bēdās, tāpēc „Vienotības” telts ir tikusi uzslieta arī iepriekšējos Rīgas svētkos. „Mūsu teltī notiek „Vienotības” monētas kalšana, kas cilvēkiem vienmēr ļoti patīk. Kamēr bērni kaļ monētas, vecāki var tikties un aprunāties ar Rīgas domes deputātiem,” skaidroja domnieks.

Jāpiebilst, ka Ušakovs pretojās, ne tikai Vienotībai, bet arī sarkanbaltsarkano tēmu centās svētkos nepieļaut. „Latvijas Tekstils” saņēma vēstuli no Rīgas svētku rīkotājiem, kurā teikts, ka uzņēmums neatbilst kritērijiem, lai piedalītos amatnieku tirgū Doma laukumā. Izrādījās, ka Latvijas Tekstils, kurš šuj Latvijas karogus, izgatavo ar Latvijas karoga tematiku saistītus suvenīrus un dažādus lina un kokvilnas tekstilizstrādājumus ir nepiemērots Rīgas svētkiem. Strīda ceļā gluži kā pērn vieta zem Rīgas Doma laukuma saules izcīnīta.

Dari pats!

Sestdien, 18. augustā Rīgas svētku pasākums norisinājās daudzviet pilsētas ielās un parkos un tirdziņos “Garšas meistaru ielā”, bet pilsētas kanālā norisinājās tradicionālā Kanāla regate.

Paralēli notikumiem Vecpilsētā un centrā dažādi piedzīvojumi un pasākumi norisinās arī citos Rīgas rajonos. Kalnciema kvartālā -izgudrojumu festivāls “Dari pats!”, bet Uzvaras parkā pulcējušies ekstrēmo sporta veidu cienītāji. Asāku izjūtu medībās daudzi devušies uz Spilves lidostu, kur visas dienas garumā norisināsies aviošovs un pilotu paraugdemonstrējumi.

Mīlestība

Taču „Ziedoņdārzu” bija aizņēmuši bērni. Viņu uzmanību dienas gaitā aizņēma draudzes „Prieka vēsts” sagatavotās aktivitātes bērnu gaumei. Bērni tika mācīti Latvijas vēstures pārzināšanā, kā arī vizināti ar zirgu, tie našķojās ar saldumiem un izklaidējās vērojot uzvedumu, kā arī piedalījās radošajās darbnīcās. Savukārt vecāki varēja ieskatīties brošūra grāmatiņā „Mīlestība” un izlasīt vēsti par Mīlestības Radītāju. Svētku dienu „Ziedoņdārzā” noslēdza dažādu muzikālo grupu uzstāšanās.

“Ielu Mūzikas Diena”

Rīgas svētku ietvaros jau otro gadu pēc kārtas notika ”Ielu Mūzikas Diena”. Arī šogad aicināti piedalīties gan profesionāļi, gan amatieri.

“Ielu Mūzikas Diena” arī Rīgā ir dzīva, enerģiska, dodoša un pamats jaunai tradīcijai Latvijā.

Ielu mūzikas dienā piedalījās vairāk nekā 70 grupas no visas Latvijas un īpaši viesi no Lietuvas, kuri pārstāvēja dažādus mūzikas stilus – klasiku, folkloru, popu, roku, pankroku, elektronisko mūziku, džezu, regeju, blūzu.

Īpaši šķita neierasti dzirdēt džeza un blūza ritmus Bastejkalnā no 14:00-15:00. „Mūziķu apvienība Grieži” izteicās, ka cilvēki parasti saka: Jaunībai blūzs nepiestāvot. Cik vien Grieži sevi atceras, tad jam session pēc pasākumu oficiālām daļām, ballēs, jubilejās un naktīs kopmītnēs – ir skanējis blūzs. Grieži atzīst: „. Blūzs nav diagnoze, blūzs ir dzīve – tādiem kādi esam mēs.”

Tikpat latviskas folkloras vietā bija neparasti dzirdēt perkusatīvo grupu „Samba de Rīga”, kas skanēja no 18:00-19:00. Samba de Rīga spēlē dažādus ritmus no atšķirīgiem Brazīlijas reģioniem: samba batucada, samba reggae, baiao, maracatu, kā arī jauktos ritmus, piemēram, samba hip-hop, samba funk u.c. Samba de Riga ir skaļa enerģisku bungotāju apvienība ne tikai tiešajā nozīmē, bet arī jau ieguvusi gana labu vārdu pasaules mūzikas cienītāju vidū.

Noslēguma pasākumā ap plkst.21.30 mūziķa Intara Busuļa vadībā tika kopīgi veidota improvizēta ritma simfonija.

“Rīga, mana baltā Rīga”

Svētdien, 19. augustā, vecpilsētā, pilsētas centrā un kanālā, kā arī citviet pilsētā Rīgas svētki 2012 sasniedza kulmināciju un noslēdzās ar vērienīgu uzvedumu 11. novembra krastmalā “Rīga, mana baltā Rīga” pirmatskaņojumu, kas pārauga svētku uguņošanā, ko pavadīja Uģis Prauliņš ar īpaši šim gadījumam komponētu mūziku.

Pirmais šīs dienas pasākums bija Aviācijas svētki lidlaukā “Spilve”, vērojot aviošovu “Riga Freestyle AerobaticMasterCup” ar labāko pasaules pilotu piedalīšanos.

Notika arī muzikāls atklāšanas gājiens no galvenajiem Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vārtiem līdz Mērsraga smēdei notika ikgadējā Kalēju diena.

Vakarā koncerts Pārdaugavā, Kalnciema kvartālā skanēja Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Francijas jauniešu ceļojošā orķestra koncertaprogramma.

Varēja apmeklēt arī Latvijas lietišķās mākslas amatnieku tirgu Doma laukumā, autentisku viduslaiku tirgu laukumā pie Sv. Pētera baznīcas, turpat pa ceļam Rātslaukumā varēja skatīt amatierkoru, dejotāju un orķestru priekšnesumus.

Ģimenēm, bērniem un jauniešiem bija iespēja pavadīt laiku pasakainā atgriešanās viduslaikos. Vērmanes dārzs divu dienu laikā pārvērties par stilizētu Hanzas pilsētu ar krāšņi tērptiem iemītniekiem, mākslinieku priekšnesumiem, koncertiem, radošām darbnīcām un sacensībām.

11. novembra krastmala visas dienas garumā – no plkst. 12.00 līdz 23.00, pārvērtās par brīvdabas koncertzāli ar trim skatuvēm, lai izspēlētu krāšņo uzvedumu –”Rīgas spēles un gaviles”.

Pilsētas atslēga

Rātslaukuma uz 11.novembra krastmalu Rīga svētku gājienā tika nogādāta pilsētas atslēga.

Gājienu ar uzrunu atklāja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kurš apsveica rīdziniekus un viesus ar Rīgas svētkiem. Viņš stāstīja, ka gājiens ir sena pilsētas svētku tradīcija. Mērs uzsvēra, ka gājienā dodas ne tikai pilsētas svētku dalībnieki, bet arī visi tie rīdzinieki, kuri pagājušajā gadā atnesa savas atslēgas, lai varētu izliet vienu lielo Rīgas atslēgu.

Gājiena priekšgalā bija Rīgas pilsētas karogi, kam sekoja 43 Hanzas pilsētu vēsturiskie karogi. Aiz karogiem, bruņinieku apsargāta, zirga pajūgā tika vesta Rīgas atslēga.

Gājienā devās arī orķestri, tautas deju ansambļi, dalībnieki viduslaiku tērpos, ērmriteņi un koncertuzveduma “Rīga, mana baltā Rīga” dalībnieki. Nolūkoties gājienā bija ieradies liels skaits pilsētnieku un pilsētas viesu.

Kaujas lauks

Kamēr uz redzamās-fiziskās platformas ir jaušams miers, tikmēr garīgajā-neredzamajā pasaulē notiek karš starp Dieva un sātana eņģeļiem par cilvēku dvēselēm. Taču kad redzamajā pasaulē parādās jebkāda veida apdraudējums, tas nozīmē, ka garīgā cīņa zaudēta.

Paradoksāli, bet par divu pasauļu karu vislabāk zināms tiem, kuri dažkārt par to aizmirst. Tiem, kuriem ir visciešākā saikne ar garīgās pasaules ietekmi fiziskajā. Ne gluži tā ir valsts valdība, kurai noteikti ir sava liela loma cilvēku dzīvēs. Tā arī nav sabiedrība, kura par garīgās pasaules eksistenci iespējams var tikai nojaust. Galvenā atbildība gulstas uz kristīgās saimes pleciem. Tieši kristieši zin (Ef.6:12) patieso nozīmi, tāpēc atrunas par to, kāpēc vairums neiestājas par Latvijas Atmodu, ir veltas. Neizbēgt no pienākumiem un atbildības. Nav iespējama garīga uzvara dzīvojot apziņā „No viena grāvja otrā” vai apziņā „Ne Dievam svece, ne velnam kruķis.”

Pats par sevi dzīvē nekas nenotiek, dzīvojot formālu kristieša dzīvi, nepiedzīvot izrāvienu un uzvaru, ne savā, ne arī sabiedrībā kopumā.

Kristieši zin patiesību, bet nenostājas konfrontācijā. Kristieši zin izeju no sarežģītām situācijām, bet klusē. Kristieši zin, kā iegūt garīgo brīvību citiem, bet ar to nedalās. Tā ir bezatbildīga, egoistiska un noziedziska rīcība. Bībelē brīdināts: „Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs.” Saprotams, ka tāpēc nav jāmirst fiziski, bet gan savām iegribām un mietpilsoniskās dzīves vēlmei. Lūgt tikai par sevi un savas ģimenes pasargāšanu ir viena lieta, bet otra, lūgt ar plašāku skatu dzīvē. Bībelē teikts: „ jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat.” (Mat. 6:8)

Ja kristieši neieņem Jēzus armijas garnizona pirmās rindas, mūsu Latvijai nav izredžu un beigu beigās arī iegribām un mietpilsoniskās dzīves vēlmei arī reiz pienāk gals. Kristiešiem jāmobilizējas un jāiestājas Jēzus armijā, nav cita uzvaras ceļa.

Gatavojoties iebildumam: „Ko Tu no sevis iedomājies…” vispirms vēlos pievērst Jūsu uzmanību Bibliskajā vēsturē, kā rīkojās mūsu Pestītājs Jēzus Kristus.

Viltus plāns

Jēzus ieguva aizvien lielāku popularitāti tautas vidū. Viņš palīdzēja un ietekmēja sabiedrību. Atraisījis. Aizstāvējis. Dziedinājis. Augšāmcēlis. Atbrīvojis….

Cik daudz no tā spēj tie, kuri ieņem augstus amatus valstī? Tie, kuri kontrolē valsts procesus, atšķirību labi saprot. Izdevīgāk, ka tauta ir pakļāvīga, neuzdod liekus jautājumus, pilda valsts kasi, ir paklausīgi nodokļu maksātāji, no lēnprātīgajiem pārtop gļēvulīgos. Bez iebildumiem tautu ir vieglāk kontrolēt, taču ko darīja Jēzus dzīvojot zemes dzīvi? Viņš savu līdzību izklāstos aicināja tautai aizdomāties par to, kas ir augstāks par alkatīgu un varas kāro pasauli. Ne ar varu, ne ar spēku, bet ar mīlestības garu Jēzus ietekmējis planētu Zeme. Viņš aicināja nepakļauties netaisnībai, bet nostāties tai pretī ar Dieva Vārdu un Dieva vareno spēku, kas mājo mūsdienu kristiešos no pestīšanas brīža. Viņš aicināja cienīt citu uzskatus, bet nevis pakļauties svešu iegribām. Viņš mācīja nostāties savā pārliecībā un būt godājamām personībām.

Jēzus tautai kļuva par varoni, mesiju, dziedinātāju, skolotāju un atbrīvotāju. Taču tautas kontrolētājiem, garīgās dēmonizētās pasaules ietekmētajiem, tas nepatika.

Jēzus misija, par Debesu Valstību, pārprasta. Vietējie „valdnieki” domāja, ka Viņš nācis, lai atņemtu viņu kontrolējošo varu par tautu. To nedrīkstēja pieļaut. Kā cīnīties ar tik ātri tautā izplatītu labās vēsts nesēju? Kā cīnīties ar tādu, kurš tautā veicina domātprasmi, iedrošina bailīgos kļūt par drošsirdīgiem, vājiem dod spēju kļūt stipriem un slimos dziedina? Atklāti nokaut vairs nedrīkstēja. Pārāk populāra persona. Nolemts, ka jāveic viltīgs plāns. Apmelošana! Nomelnošana! Goda laupīšana!

Arī Latvijā „valdnieki” ir apmierināti, kad tauta ir paklausīga un krīzi „izvilkt” uzņemas maznodrošinātie, pensionāri un invalīdi, bet negodīgi sabalansētā elektroenerģijas tarifa dēļ, arī daudzbērnu ģimenes.

Kā arī „brīvība”; „garīga brīvība”; „nacionālā brīvība”; „ekonomiskā brīvība”; „pamatnācijas interešu pārstāvēšana” ir biedējoši un draudoši vārdi. Jo, lai iedziļinātos vārdu būtībā ir jāuzņemas riski, nepopulāru lēmumu pieņemšana un atbildības nešana par cēloņiem un sekām. Bet vieglāk, ievākt nodokļus un palikt malā, kad tautas intereses atkal apdraudētas. Tas ir labi pieprasts un tas līdz šim labi nostrādājis.

Izlaušanās

Tautas apspiešana notiek tik ilgi, kamēr tā ļaujas! Tautas apspiešana notiek tik ilgi, kamēr kristieši ļaujas velna viltībām!

Taču mūžīgais jautājums, ko darīt lietas labā?

Pirmkārt apzināties Efeziešiem sestās nodaļas nozīmi.

Otrkārt veicināt tautu „pamosties”. Lūgt Dievu par tautas Atmodu un iesaistīties sabiedrības procesos.

Treškārt mācīt tautu bezbailīgi celties konfrontācijā. No tautas jāceļas drosminiekiem-līderiem, kuri sāk celt tiltu starp valdību un tautu, starp tautu un Dieva Valstību un velt akmeņus barikāžu celšanai, jo pienāk brīdis, kad diplomātiska saruna vairs nelīdz. Cik ilgi diplomātiski var runāt ar sātana apsēstiem? Vienīgais risinājums-karš! Garīgais karš, ņemot visus Dieva ieročus un nostāties tautas dvēseļu aizstāvības pusē. Saistīt sātana nodomus, (Mat16: 16) un slavēt pateicībā Dievu par lūgšanu uzklausīšanu.

Jā, izlaušanās prasa piepūli. Izlaušanās prasa samaksu. Izlaušanās ir upurēšanās. Tautai ir jāvēlas un jābūt gatavai saņemt kolektīvo un individuālo brīvību. Galvenokārt brīvību no iepotētas verdziskas apziņas, kuras propagandas izplatīšanai ir izdevība visiem, tikai ne pašai tautai. Izlaušanās ir vajadzīga tautai, nevis kontrolējošajiem valdniekiem. Tautai jāuzņemas atbildība par izlaušanos, jo „valdniekiem” tā vienmēr būs neizdevīga.

Konfrontējošā saruna

Farizeji vēlējās noskaidrot Jēzus personību un izcelsmi. Viņš pārāk pārliecinoši runāja par to, ka ir Dieva Dēls un Tēva sūtīts. Taču Jēzus paskaidroja, ka nav īpašas nozīmes daudz stāstīt, jo neviens jau neklausās, lai saprastu, bet meklē vājās vietas. Cenšas pieķert vārdos, uzdot āķīgus jautājumus, kā arī izrādīt citiem savu „aso prātu”. Jēzus vaicāja: „Kādēļ jūs Manu runu nesaprotat? Tāpēc, ka jūs neesat spējīgi klausīties Manos vārdos.” (Jāņa 8: 32) Jēzus bieži vien runāja par attiecībām ar Tēvu un paklausību Viņa Vārdam. Jēzus runāja par mūžīgām vērtībām un Debesu Valstību, taču Viņš bija nemitīgi pārprasts.

Rakstu mācītāji, savu nepatiku pret Jēzu izteica, nosaucot Viņu par nīsto samarieti, turklāt ar pašu velnu saistītu. Jēzus atspēkoja šos apvainojumus. Lai gan Jēzum ne īpaši rūpēja aizstāvēt savu godu. Viņš nevarēja to nedarīt cita iemesla dēļ, savu sekotāju un mācekļu labad.

Bet mūsdienās runājot ar mācītājiem par to, ka mums Latvijā būtu nepieciešama lielāka konfrontācija un kristīgā mobilizācija dažādos varas līmeņos, sākot jau ar mēdijiem, tad skan, kā „iedresētas” frāzes, „Mums tas nav jādara.”; „Lai jau viņi runā ko vēlas.”; „Mums ir savs ceļš.; „Mums ir jāmīl, nevis jākonfrontē.” Mums jāpiedod, kā Jēzus teica pie krusta…” Un tamlīdzīgi reliģiozi formulējumi.

Tas viss ir labi, kad negribas neko darīt lietas labā, jo tas kaut ko maksā, bet paskatīsimies, ko, tad māca mums šajā jautājumā Bībele, proti, ko darīja pats Jēzus šādās situācijās?

Jāatzīst, ka Jēzus nenovērsa skatienu un nedomāja par to, lai jau viņi runā ko vēlas. Tikmēr lūdzot Dievu teikdams “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.”  (Lūk 23: 34) Jo tā bija pavisam cita situācija. Jēzus zināja kāpēc atradās toreiz pie krusta un teica tieši šādus vārdus. Viņš nevarēja nokāpt no krusta un konfrontēt ar rakstu mācītājiem, kārtējo reizi, izskaidrojot krustā sišanas nozīmi Viņa dzīvē. No tā brīža Jēzus piepildīja savu misiju  teikdams: “Viss piepildīts!” (Jāņa 19: 30) un turpināt Lielo Uzdevumu-evaņģēlija sludināšanu, uzticēja sekotājiem – kristiešiem. Tāpēc tik bēdīgi noraudzīties, kad kristieši nelasot Bībelē atklātās noslēpumainās nianses, atceras vien izdevīgi sev Jēzus teikto pie krusta. Kaut arī piedošana ir svarīga, taču aizsedzoties vien ar to, lai nekonfrontētu un neaizstāvētu savu pārliecību, kuras dēļ Jēzus mira pie krusta ir kristīgā gļēvulība. Savukārt kristiešu nekompetenci un zinādami, kristiešu vājās vietas jūt oponenti un izmanto to savā labā.  Bēdīgi, ka dažkārt aizmirstas par to, cik liels ir Dieva Vārda spēks. Aizmirstas, cik liels ir spēks, kad Jēzus armija nebaidās no tā, Kurš runā caur viņu mutēm un Kurš dod drosmi pretī stāties velna viltībām. Tāpēc jāatgādina, ka Dieva Vārdā ir spēks, nevis klusēšanā un savas „ādas glābšanā”. Cits jautājums, cik daudz no lasītā paliek prātā, vai tiešām tikai frāze „Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara”? Taču krustā tika sists Jēzus, nevis mūslaiku kristieši un mācītāji.

Jēzus no jauna konfrontēja, runājot skaidri, atklājot velna viltību oponentos: „Jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.”  Kamēr rakstu mācītāji, kā arī mūsdienās dzīvojošie apmelotāji, un pārdarītāji cenšas atkal piepildīties ar viltīgām domām, tikmēr Jēzus sagatavojis jaunu konfrontējošo arsenālu cērtot ļaunumu saknē. Pārsteidzoši vārdi, atstājot oponentus nesagatavotus: „Kurš no jums Man var uzrādīt kādu grēku?” Kā lai pretī stājas tik pārdrošiem un patiesības pilniem vārdiem? Tik izaicinoši. Viss ko atliek farizejiem teikt, tik vien kā ierasto propagandas versiju ar nosaukumu „velns”. Viņi pārjautāja it kā nesaprotot par ko ir runa: “Vai mēs pareizi nesakām, ka Tu esi samarietis un ka Tevī ir velns?”  Vai tiešām viņiem ir tik „īsa atmiņa”? Pirms brīža Jēzus jau pateica. Bet viltus kārībās dzītās sirdis vēlas sasniegt savu galamērķi tā, lai pēc iespējas vairāk cilvēku to dzirdētu: „velns! Velns un vēlreiz velns!” Izaicinošas darbības, nestandarti situāciju pavērsieni un neierastas lietas, parasti mēdz pierakstīt ļaunajam spēkam. Neiedziļinoties lietas būtībā, jo mērķis taču pilnīgi pretējs, tikai panākt savu uzstādīto plānu. Nav vajadzības ieklausīties it īpaši tad, ja paši nevēlas to saprast un pieņemt un nevēlas mainīties. Tā kā viņi nevēlējās saprast, par ko tieši Jēzus ir runājis, tad atkal ķērās pie nomelnošanas taktikas. Viņi no jauna atkārtoja tos pašus vārdus: „Nu mēs zinām, ka tevī ir velns…”(Jāņa 8: 52) Turpinājumā rakstu mācītāji ironiski jautā, par ko gan Tu sevi uzskati?!..

Lai kā arī viltus pārpilnie centušies sevi uzskatīt pārāku par Jēzu, sevi iedzina strupceļā. Viņu arsenālā beidzies vārdu krājums. Turpretī Jēzus daiļrunība, dziļums un tiešums ir pārsteidzošs. Farizejus it kā varētu saprast, jo viņi uz Jēzu skatījās kā uz cilvēku – miesīgi, bet ne garīgi. Kā arī mūsdienās uz kristiešiem varētu skatīties gluži tāpat, kad tie saka kādam laicīgi domājošajam, ka Dievs vēlas, lai viņš iegūtu brīvību. Apliecina Dieva mīlestību, vai arī kāds uzdrošinās teikt kaut ko radikālāku, piemēram, pravietojot. Kad Dieva pamudināti vārdi trāpa viņu sirdīs, tad cenšas atspēkot sašutuma vārdos: „Par ko Tu sevi uzskati?!..”

Jēzus nemeklēja sev godu, bet pildīja Dieva norādījumus. Jēzus vienmēr atbild. Viņš neklusē, bet gan konfrontē pastāv par Dieva godu, tādējādi parādot farizejiem, ka viņiem nav tiesības runāt ko vēlas un nesaņemt atmaksu. Viņš teica tieši: „Ja Es pats Sevi ceļu godā, Mans gods nav nekas. Bet Tas, kas Mani ceļ godā, ir Mans Tēvs, ko jūs saucat par savu Dievu.”  Var jau būt, ka daudzi nav bijuši gatavi atstāt savu ierasto dzīvi, lai ieraudzītu, ka Jēzus Kristus patiešām ir nācis no Tēva. Grūti saprast arī mūsdienu kristiešus, kuri apliecina, ka nākuši no Tēva, jo ir pestīti pateicoties Jēzus upurim pie krusta Golgātā.

Mobilizācija un vienotība

Vieglāk ir no jauna apmelot Jēzu. Šādiem apgalvojumiem, ka „Tevī ir velns”, vai arī kā mūsdienās draudzes, kas droši nostājas pret sātana meliem un sauc lietas īstajos vārdos, piedzīvo apmelojoša vārda „sekta” lietošanu. Šāda vaida vārdiem sabiedrībā ir liels spēks. Neviens taču nedomā par to, ka Jēzus nācis, lai pasaule būtu glābta. Neviens taču nedomā, ka draudzes Latvijā dara tādus labdarības darbus, ko valsts ar drošiem finansējumiem un vislabākajiem psihologiem darbā ar sabiedrību nespēj. Taču tik viegli, kādam TV nekompetentajam garīgajos jautājumos komentētājam pateikt tikai kādu nomelnojošu, apmelojošu frāzi un dīvainā kārtā sabiedrībā dzirdamas atskaņas, par to, kā komentētājs ir atmaskojis „sektu”. Bet kādas atskaņas dzirdamas no kristīgās saimes? Žurnālists saņem ātru un nepelnītu slavas balvu, taču draudzes visā Latvijas teritorijā strādā gadiem, lai kalpotu sabiedrībai un maksājusi par to dārgu cenu, bet saņem nievāšanu un apmelošanu, tikai tāpēc, ka tāds komentētājs jūt, ka paliks neskarts, bet gluži otrādi, atbalstīts. Pamēģini tikai kaut ko tādu teikt pret musulmaņiem, komentētājs visu dzīvi atbildētu tikai par vienu neslavas vārda paušanu. Taču kristīgās saimes gļēvulīgā klusēšana ir baisa! Kāpēc, gan neapmelot? Kāpēc gan nelaupīt godu un cieņu? Protestējošas reakcijas taču nav. Draudzēs cilvēki atbrīvojas no alkoholisma, narkotisko vielu lietošanas, no prostitūcijas, no zagšanas, no nedziedināmām slimībām. Palīdz trūcīgiem, apmaksā vasaras nometnes bērniem invalīdiem, vai rīko zupas virtuves. Vai to spēj valsts? Vai to spēj izdarīt TV ironiski noskaņotais komentētājs? Vai to spēj sabiedrība kopumā? Cik vienkārši sagraut ar vārdu „velns” vai „sekta”, bet cik grūti celt, cienīt un godāt.

Kristieši sapulcējas Jāņu dienā, lai aizlūgtu par neprātīgajiem Jāņos piedzērušajiem šoferiem, kas izraisa pastiprinātas avārijas. Vai arī lūgt Dievu par jauniešu pasargāšanu no „papardes zieda” meklēšanu mežā, bet gan iegūtu patiesu mīlestību no Dieva un augtu pašcieņu. Vērojot, kā mēdiji pirms Jāņiem „uzbrūk” labas gribas darītājiem un tādējādi ceļ savus reitingus, nepatīkama ir citu draudžu vai kristīgās sabiedrības neitralitātes saglabāšana. Bieži vien –ēterā klusums. Iesaistoties diskusijās par „klusumu ēterā”, skan ierasta kristīga atbilde: „Mums ir jāparāda Kristus mīlestība.” Jā, piekrītu, bet kādā veidā? Vai ļaujot pazemot citas draudzes vai kristiešus, vai atsevišķus kalpotājus? Vai tāda ir mīlestības būtība? Šķiet, ka ir kaut kas pārprasts. Mīlestība nav tikai skaistas runas, bet arī tās pasargāšana un kopšana. Jā, mums jābūt lēnprātīgiem, vai arī kā kādā harizmātiskajā draudzē pieņemts citēt: „Suņi rej, bet karavāna iet uz priekšu.” Bet rodas pretjautājums, kāpēc gan karavānai vajadzīgi suņi, ja tie tikai rej, nevis apsargā karavānu? Kāds tad ir suņu galvenais uzdevums, vai riet un kost saimniekam? Vai tā ir mācījis Jēzus? Vai Jēzus mācījis būt nespējniekiem un ļāvis suņiem izlaisties? Suņiem ir jāzina sava vieta, ja nezin-jāierāda!

Jēzus nepārtraukti savā dzīvē konfrontējis! Jēzus saviem mācekļiem mācīja būt vienotiem un mobiliem, pastāvēt un iestāties citam par citu. Kristiešu pienākums ir parādīt pasaulei, ko nozīmē patiesa mīlestība. Nevis tā „viltus mīlestība” kas ļauj tuvāko nomelnot, apsaukt, izvārtīt pa dubļiem, bet gan iestāties un pateikt: „Pietiek! Mēs neļausim savus brāļus un māsas apmelot un izsmiet!” Jēzus teica konkrēti: “Manī nav velna! bet Es dodu godu Savam Tēvam! jūs turpretim laupāt Man godu!” (Jāņa 8: 49)

Nevienam nav tiesības laupīt kristiešu godu! Kristiešiem, tas būtu jāsaprot pirmām kārtām. Kristiešiem ir jāsaprot, ka tā nav nekāda lēnprātība klusējot, bet gan viltīga gļēvulība. Kristiešiem jāsaprot, ka ir jāmobilizējas un jāiestājas citam par citu un nedot velnam vietu, nedot velnam nevienu metru, centimetruno savas zemes, kur ienaidniekam plosīties. Dāvids neļāva savas „avis” šajā gadījumā kristiešus, vai kādu no draudzēm saplosīt, ne vilkam, ne lācim. Tas ir pašcieņas jautājums. Ja kristieši necienīs sevi un savus brāļus un māsas, kas tad viņus pašus cienīs?

Konfrontācijas plāns

Jēzus apmācījis konfrontēt. Tas ir pieejams visiem, kuri vēlas pieaugt Dieva Garā. Konfrontācijas plāns – Dieva Vārds!

Kristiešiem ir jāizcērt „papardes ziedu” mīts. Kristiešiem jāizcērt „sektas” mīts. Kristiešiem jāierāda jauns ceļš savās dzīvēs un mūsu Latvijai kopumā. Tas ir kristiešu tiešais pienākums!

Jēzus devis konfrontācijas plānu (Jāņa 8 nodaļā) apmācot un bruņojot savus sekotājus – kristiešus.(Ef 6: 10-18) Jēzus mācījis, kā staigāt uzvarā. „Uzvara caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” (1.Kor 15: 53:58) Uzvara nav sasniedzama klusējot. Uzvara negaida iestaigātās taciņas galā. Uzvara ir atbildības sekas. Uzvara ir cīņa upurējot un maksājot cenu. Uzvara ir drošsirdība, nevis bailes. Uzvara ir pārliecība par to, kurp iet pašam un vest pārējos.

Novēlējums: „Tad nu, mani mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki Tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs Tā Kunga lietās nav veltīgs.” (1.Kor 15: 58)