Iespējas personām privātas vienošanās ceļā vienoties par dažādiem civiltiesiska rakstura jautājumiem
________________________________________
I Savstarpējo mantisko attiecību risināšana
Civillikums paredz dažādus tiesiskos mehānismus, kā divas kopā dzīvojošas personas var regulēt savstarpējās mantiskās attiecības:
1. Dāvinājums līgums – personas var slēgt ar citu personu dāvinājuma līgumu par jebkuru ķermenisku vai bezķermenisku lietu – nekustamu īpašumu, kustamu mantu, prasījuma tiesību.
2. Pirkuma un maiņas līgums – persona var citai personai atsavināt jebkuru ķermenisku vai bezķermenisku lietu.
3. Nomas, īres, patapinājuma līgumi – persona var nodot citai personai lietošanā bez atlīdzības vai par atlīdzību jebkuru tai piederošu lietu.
4. Uztura līgums – divas personas var noslēgt uztura līgumu, kur uztura devējs apmaiņā pret kādu mantisku vērtību apsolās dot uzturu uztura ņēmējam.
5. Aizdevuma līgums – persona ar ikvienu citu personu var noslēgt aizdevuma līgumu par zināma daudzuma atvietojumu lietu aizdošanu.
6. Pilnvarojums līgums – persona var noslēgt ar citu personu pilnvarojuma līgumu, ar kuru tā var pilnvarot šo personu vest atsevišķas lietas pilnvarotāja vārdā un uzdevumā vai pārzināt visas pilnvarotāja lietas.
7. Nākotnes pilnvarojuma līgums – persona var uzdot citai persona pārzināt visas savas lietas, ja veselības traucējumu dēļ vai citu iemeslu vai apstākļu dēļ tā kādā brīdī nākotnē nespēs saprast savas darbības nozīmi vai vadīt to.
Vienlaikus personām, kuras dzīvo kopā un kuras kopīgi atsavināšanas darījumu ceļā iegūst mantu (īpašumu), ir iespēja īpašumtiesības uz šo mantu nostiprināt kopīpašuma formā, tādējādi iegūstot tiesības rīkoties kopīgi ar attiecīgo īpašumu.
II Savstarpējo mantisko attiecību sakārtošana nāves gadījumam
Paralēli likumiskajai mantošanai, kad mantot ir aicināti tikai laulātais, radinieki un adoptētie, Civillikums pieļauj arī citus mantošanas veidus, kas nav tieši saistīti ar laulību vai radniecību.
1.Testamentārā mantošana – ikvienai personai ir tiesības taisīt publisku vai privātu testamentu, ar kuru tā dod rīkojumu rīcībai ar visu tās mantu, kādu mantas daļu vai atsevišķu lietu šīs personas nāves gadījumā.
2.Līgumiskā mantošana – mantojuma līgums, ar kuru viena persona citai personai vai divas personas savstarpēji viena otrai var piešķirt tiesības uz visu savu mantojumu, konkrētu tā daļu vai atsevišķu lietu.
III Savstarpējās vienošanās ģimenes lietās
Bērna vecāki, neatkarīgi no tā, vai viņi ir savstarpējā laulībā, var slēgt vienošanās par bērna uzvārdu un vienošanos par viena vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšanu.
IV Citu normatīvo aktu regulējums:
1. Likums „Par apdrošināšanas līgumu” paredz, ka dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumā var norādīt vienu vai vairākas personas – labuma guvējus, kas saņems apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātā nāves gadījumā;
2. Valsts sociālo pabalstu likums (14.pants) paredz, ka apbedīšanas pabalstu piešķir tai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu;
3. Pacientu tiesību likums noteic, ka pacients var pilnvarot jebkuru citu personu viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamajai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju par viņa ārstniecību;
4. Seksuālās un reproduktīvās veselības likums noteic, ka medicīnisko apaugļošanu veic pēc heteroseksuāla pāra vai sievietes vēlēšanās.

Igaunijas politiskā opozīcija ierosināja likumprojektu nodot tautas nobalsošanai. Taču  Igaunijas parlamenta (Rīgikogu) vairākums nosprieda, ka tautu šo jautājumu izlemšanā labāk neiesaistīt, un vakar notika galīgais balsojums par likumprojektu. Par bija 40 parlamentārieši, pret 38, bet 10 atturējās.

Pēc likuma pieņemšanas Igaunijas sabiedrībā turpinās asas debates. Notiek protesti.

Latvijas prezidents Andris Bērziņš Igaunijas kontekstā paziņoja, ka ir zvērējis ievērot Satversmi un stingri ievēros Satversmes 110. pantu.

Raksta autore Līga Ādamsone

Gaidis Berziņš. Foto: Konference "Dzimtsarakstu loma tiesu sistēmā"

Atklājot konferenci “Dzimtsarakstu loma tiesu sistēmā”, Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) paziņoja: “Latvijas Satversmē ir skaidri definēts, kā valstī tiek saprasta laulība, proti – vīrieša un sievietes savienība. Un tikai šāda savienība, kurā dzimst bērni, veido ģimeni”.

Tieslietu ministrs atzina, ka fakts, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs tiek atzītas viendzimuma laulības, ir satraucošs, īpaši ņemot vērā dažādo attieksmi pret Partneru regulu, kuru Eiropas Komisija ir izstrādājusi, lai regulētu to pāru attiecības, kuri dzīvo nereģistrētā ģimenē:

Partnerattiecību regula ir viltīgs solis ceļā uz viendzimuma laulību atzīšanu!

„Ņemot vērā to, ka Latvijā nav pazīstami šādi personu savienību institūti, proti, nepastāv ne viendzimuma laulību institūts, ne arī reģistrētu partnerattiecību institūts, Nacionālās apvienības vadībā Tieslietu ministrija negatavojas šādus institūtus ieviest.”

Ministrs pauda pārliecību, ka mazajai Latvijai, lai tā attīstītos un plauktu, ir stingri jāiestājas par tradicionālas laulības un ģimenes aizsardzību.

G.Bērziņš pozitīvi atzīmēja Dzimtsarakstu sistēmas kolēģu darbu, kuri patlaban strādā pie tieši tradicionālās laulības institūta popularizēšanas un pirmslaulību mācību programmas ieviešanas.

Ir notikušas vairākas būtiskas izmaiņas:

• Tagad – laulību nevajag izsludināt, kā tas bija agrāk, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā
• Iesniegums laulības noslēgšanai iesniedzams vienīgi dzimtsarakstu nodaļā, neatkarīgi no paredzamās laulības noslēgšanas vietas (nodaļa vai baznīca)
• Dzimtsarakstu nodaļā laulās nodaļas telpās vai jebkurā citā piemērotā vietā (piemēram, pils, viesu nams, brīvdabas muzejs u.tml.)

Foto: Konference "Dzimtsarakstu loma tiesu sistēmā"

Šobrīd civilstāvokļa aktu reģistrāciju veic 123 dzimtsarakstu nodaļas. Ministraprāt Latvijā dzimtsarakstu nodaļu darba specifika nemainīsies un, plašinoties darbam pie ģimenes institūta popularizēšanas, darbs pieaugs – „jau tagad redzam – šī gada 1.pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, laulību skaits pieaudzis par 411.”

Bērziņš pozitīvi atzīmēja Dzimtsarakstu departamenta ieguldījumu vienotas civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas izveidē un ieviešanā.

Tieslietu ministrs izteica dzimtsarakstu sistēmas kolēģiem lielu pateicību par veikumu valsts valodas stiprināšanā: „Novērtējams dzimtsarakstu nodaļu un departamenta ieguldījums latviešu valodas saglabāšanā un aizsardzībā, konsekventi atbalstot bērna vārda un uzvārda rakstību, kā arī citvalodu cilmes personvārdu atveidi atbilstoši latviešu valodas normām.”

„Pēdējos gados daudzi – arī es pats, mani radi un draugi – pēta savu dzimtas koku, daudzas jaunas ģimenes meklē savu dzimtu ģērboņus, karogus vai izveido tos paši no jauna.

Mēs vēlamies zināt savas saknes, jo uz tām balstīts tiek mūsu dzimtas koks. Mums kopīgi jābūt lepniem, ka valstī pozitīvā gultnē risinās demogrāfijas jautājumi – šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, mūsu valstī dzimuši par 656 bērniem vairāk, tiek domāts par atbalstu daudzbērnu ģimenēm un par bērnu – bāreņu iekļaušanu stiprās ģimenēs”, ģimeņu vērtību uzsvēra Gaidis Bērziņš.

Lai stiprinātu tradicionālu ģimeņu institūtu, ministrs uzrunas noslēgumā novēlēja vērtīgām atziņām bagātu konferences darbu: „Stipras tradicionālas ģimenes, kuras audzina valstiskā garā savus bērnus, stiprinās mūsu Latviju. Audzināsim stipru un latvisku Latviju!”

No vēstures

Latvijā līdz 1921. gadam laulības, dzimšanas un miršanas reģistrus mūsu valstī veda baznīca. Un dzimtu vēsture tika glabāta baznīcas grāmatās.

Pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste 1921. gadā izsludināja likumu „Par civilstāvokļu aktu reģistrāciju”:
„Es likšu šo likumu visā visumā uz balsošanu un lūdzu piecelties tos, kas par šī likuma pieņemšanu.” Toreiz savu nostāju deputāti paauda pieceļoties. „Un šis likums visā visumā ar visām balsīm – pret 7- tika pieņemts.”

Kā lasām arhīvā: 1921. gadā „Latvijā tika veidotas dzimtsarakstu nodaļas, kas „Vakareiropā” darbojās jau sen”.

Pirmo dzimtsarakstu nodaļu – Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu, kura atradās Šķūņu ielā 11 – atklāja tieslietu ministrs Rūdolfs Benuss 1921.gada 2.maijā. Jau kopš dibināšanas pirmsākumiem uzraudzība pār dzimtsarakstu nodaļām piederēja tieslietu ministram.

Termins „Dzimtsarakstu nodaļas” ir cēlies no termina „Dzimtu saraksti”. Zināms, ka šādi Dzimtu saraksti ir bijuši Francijā jau kopš Napoleona laikiem, savukārt Vācijā ir bijušas Ģimenes grāmatas. Šādi dzimtu saraksti tika veidoti grāmatās, kur visa dzimta tika ierakstīta. Jo kuplāka dzimta, jo lielāka un biezāka grāmata.

Šķiet, ka homoseksuālisti ir aizmirsuši Franču teicienu „Mīļš ar varu  nebūsi.” Pirmās viendzimuma legālās laulības satracinājušas tautas masu. Laulāties gribētājus pavadījusi policija, kā arī specvienība un norises vietā uzstādīts liels dzelzs žogs, lai tādējādi nosargātu divus homoseksuālistus no Francijas tautas pretošanos. Francijas tauta gatava pretoties līdz pēdējam. Video kadros redzams, ka policija atļaujas fiziski izrēķināties ar neaizsargātām sievietēm un jauniešiem. Notiek atklāta un nekaunīga izrēķināšanās ar tautu. Tiek pielietots asaru gāze, lai izklīdinātu protestētājus.

Parīzē arestēti 300 cilvēki. Simtiem ievainoto. Tauta nepadodas. Nerēķinoties ar politisko represiju tautas pārstāvji sniedz intervijas un ziņo masu mēdijus par notiekošo. Organizācijas „Francijas pavasaris„ līdere Beatrise Burž vēstī: „Mēs turpināsim pretoties pieņemtajam likumam [„Par homoseksuālistu laulību legalizēšanu”] ar jauniem spēkiem. Starp mums ir daudzi tādi, kuri ir gatavi iet līdz galam mūsu bērnu nākotnes dēļ. Francija var pastāvēt tikai tad, kad ģimenē ir tēvs un māte. Valdība nenovērtē to, uz ko ir gatava Francijas tauta, kad ir runa par tautas pretošanos. Der atcerēties četrdesmito gadu.”

Franču tautas pārstāvji uzskata, ka bērns nevar pilntiesīgi formēties ārpus tradicionālas ģimenes.

Francija sadalījusies divās pretējās nometnēs. Vienā Parīzes pilsētas daļā notiek ielu aizlūgšanas, savukārt otrā homoseksuāļi uzrīkojuši geju parādi.

Organizācija „Mērija par bērnību” savākusi no valsts ierēdņiem 20 000 parakstu pret viendzimuma legalizāciju. Izrādās, ka simtiem ierēdņu nav gatavi ar tīru sirdsapziņu atzīt divu vīriešu savienību. Valsts pārstāvji atzīst, ka šāda likuma pielietošana neatbilst Francijas labajai gribai.

Video 2 daļās:

04.06.2013. Krievija apsver iespēju aizliegt ārvalstu viendzimuma pāriem adoptēt bērnus

Likumprojektu piedāvāja ieviest liberālu labējo partiju pārstāvji.
Likumprojekts paredzēja mantošanas, pensijas atvieglojumus un medicīnas aprūpes pakalpojumu procedūras viendzimuma ģimenēm. Šos jautājumus izskatīja, jo bija nepieciešamas, lai homoseksuālā ģimene vienlīdzīgi saņemtu šos pakalpojumus. Likumprojekts neparedzēja viendzimuma ģimenēm atļaut adoptēt bērnus.
Polijas Konstitūcijas 19.pants paredz, ka laulība starp viena dzimuma pārstāvjiem ir aizliegta. Tāpēc jebkurš likumprojekts, kurš paredz legalizēt viendzimuma laulības ir pretrunā ar valsts pamatlikumu.
Polijā dominē katoļticība -ap 95% iedzīvotāju sevi pieskaita katoļiem. Šajā zemē ir daudz baznīcu, baziliku un klosteru.

Runas laikā prezidents pievērsās ekonomiskajiem, enerģētikas, izglītības un parāda samazināšanas jautājumiem. Tomēr Obama atkārtoti apstiprināja savu atbalstu abortiem un viendzimuma laulību legalizācijai. Kaut arī Obama neizteica vārdus “aborts” vai “geju laulības” viņa 40 minūšu runā, bija jaušami signāli, kas par to liecināja. „Tie Vašingtonas politiķi, grib izlemt, ar ko jūs varat precēties vai arī kontrolēt veselības aprūpes jautājumus, kas sievietēm būtu jāizšķir pašām,” norādīja Obama.

Obama veltīja arī pietiekami lielu laiku oponentu republikāņu izvirzītā prezidenta Mita Romnija un viceprezidenta amata kandidāta Pola Raiena nosodīšanā un kritizēšanā. Viņš uzsvēra, ka kandidāti esot iesācēji ārpolitikā, kas it kā apdraud ASV nacionālo drošību.