Jaunajā “Vēstniecība” albumā ietvertas 14 muzikālas kompozīcijas, sākot ar lēnām balādēm, blūzu līdz pat regejam un rokam.

Albums ir kā stāsts, kurā tiek izdziedāta vēsts par Kristu, kas ļauj baudīt Dieva klātbūtni un piedzīvot Viņu arī tiem, kas Dievu vēl nepazīst,-ziņo spektrs.com/priekavests.lv

Sarunā piedalās grupas „Vēstniecība” galvenais vokālists un vairāku dziesmu autors – Valters Gleške un taustiņinstrumentālists un komponists Māris Riekstiņš.

Kas ir tā vēsts, ko jūs vēlaties nodot klausītājiem?

M.R. Vēsts par Dieva mīlestību. Izmantojot dažādus muzikālus risinājumus, mēs cenšamies pateikt, cik ļoti Dievs ir ieinteresēts katrā no mums. Dievs mūs nekad neatstās un nepametīs.

V.G. Es vēlos, lai klausoties šo mūziku, cilvēki sajūt Dieva rūpes, Viņa mīlestībā pasniegto roku pēc mums. Kā arī, sagādāt patīkamu baudījumu dvēselei.

Jūs esat pazīstami, kā dedzīgi mūziķi. Ko jums nozīmē mūzika?

V.G. Mūzika ir mana dzīve. Veids, kā es elpoju, kā mīlu Dievu un cilvēkus. Kā kalpoju Dievam. Tā ir viena no lielākajām baudām manā dzīvē. Dievs man ir devis dāvanu, un es esmu tik laimīgs, ka varu ar savu talantu kalpot Viņam.

M.R. Mūzika ir valoda, kuru neierobežo leksika. Tas ir aizraujošs ceļojums, kurā var sagaidīt jebkādus pārsteigumus, sevišķi, ja šis ceļojums noris kopā ar mūzikas radītāju – Dievu. Man mūzika ir daudz vairāk kā skaņa, melodija vai harmonija. Mūzika ir radīta, lai pagodinātu un pielūgtu Viņu, man mūzika asociējas tieši ar to.

Kā jūs jūtaties nododot publikai sevis izloloto “mazuli”? Vai esat gandarīti par paveikto?

V.G. Jā, man patīk šis albums, un nevar būt savādāk, jo mēs par šo projektu esam daudz lūguši. Runājot par savu vokālu, vienmēr var labāk, augstāk un tālāk. Nedomāju, ka esmu sasniedzis savu spēju virsotnes, taču es centos no visas sirds.

M.R. Šis disks ir atkal jauna uzdrīkstēšanās iziet ārpus ierastā, un es esmu sajūsmā par to, kā tas ir izdevies. Ar nepacietību gaidu, kad visi to varēsim dzirdēt un baudīt.

Kāpēc mums to vajadzētu iegādāties?

V.G. Visdažādākā stila dziesmas runā par pašu svarīgāko – par Dieva mīlestību. Absolūti lielākā daļa ir oriģināldziesmas. Tā noteikti būs arī lieliska dāvana radiem, kolēģiem un draugiem, kuri nepazīst Kristu un caur mūziku viņi var aizdomāties par jautājumiem, kas ir svarīgāki par pašu dzīvi.

Vai ir kāda dziesma, kuru jūs gribat klausīties atkal un atkal?

V.G. Šobrīd tā laikam ir dziesma “Lidojums”, jo tā aicina izplest spārnus un pacelties augstāk, pāri visam ikdienišķajam, lai baudītu dievišķo labvēlību un saņemtu mieru un drošību par nākotni.

M.R. Dziesma “Viņš sadzirdēs” man ir ļoti mīļa, jo tā vistiešāk raksturo to, ko es kādreiz domāju par Dievu, un kam pats gāju cauri, līdz Viņu sastapu.

Vai viegli bija sastrādāties ar grupu albuma tapšanas laikā?

V.G. Mēs esam brīnišķīga komanda. Ne velti jau tik daudz gadus esam kopā. Tā ir bauda, ka esam vienoti mērķim, tad visi sīkumiņi un nepilnības paliek mazsvarīgas.

Kuri mūziķi jūs iedvesmo?

V.G. Protams, ir mākslinieki, kas iedvesmo un sajūsmina. Viens no tiem ir Maikls Smits (Michael W. Smith), kura mūziku esmu klausījies, laikam, no dzimšanas. Bet pavisam kas cits ir redzēt viņu dzīvē – cik sirsnīgs, pazemīgs un Dievu mīlošs viņš ir. Tas iedvesmo un palīdz pašam saprast virzienu… Protams – Kirks Franklins (Kirk Franklin), Izraels Houtons (Israel Houghton), Delirious?, DC Talk, Hillsongs, Fils Driskols (Phil Driscoll) utt…

M.R. Mani iedvesmo Maikls Smits (Michael W. Smith), Fils Driskols (Phil Driscoll), Rons Kenolijs (Ron Kenoly), Deivids Mics (David Meece), u.c. daiļrade.

Ar ko šis albums atšķiras no iepriekšējiem?

M.R. Šajā albumā mūsu sastāvu nedaudz papildinājuši tādi mākslinieki kā Mārcis Auziņš, Oskars Sproģis, Raimonds Macats, u.c. Jāsaka, ka sastrādāties ne vienmēr ir viegli, bet viss mainās, kad saprotam, ko un kāpēc mēs to darām. Es esmu ļoti pateicīgs Dievam par katru no mūziķiem un dziedātājiem, un mūsu skaņu režisoru Ediju, visiem kopā vairojot Dievam slavu mūsu zemē latviešu valodā!

Sestdien, 10. martā Baltijas Jauniešu festivāla seminārs „Nāc un pieslēdzies!” pulcēja vairāk kā 500 jauniešus no Latvijas draudzēm, kas tika iedrošināti sekot Kristus aicinājumam un stāstīt par savu ticību saviem draugiem,-spektrs.com ziņo

Seminārā piedalījās Latvijas draudžu jauniešu vadītāji un viņu komandas, jaunieši no Rīgas un citām Latvijas draudzēm, kā arī jaunieši no Lietuvas un Igaunijas. Par jauniešu izaicinājumiem visās paaudzēs semināra dalībniekiem stāstīja Baltijas Jauniešu festivāla direktors Viktors Hamms, kurš iedrošināja jauniešus liecināt viņu draugiem par Kristu. Festivāla Jauniešu komitejas vadītājs Agris Ozolinkevičs iepazīstināja klātesošos ar programmu „Atved draugu”, kuras ietvaros jaunieši aicināti lūgt par saviem draugiem, aicināt tos uz festivālu un pavadīt kopā ar saviem draugiem vairāk laika ikdienā.

Teoloģijas doktors, katoļu harizmātiskās jauniešu kustības iniciators Johanness Hartls (Vācija) izaicināja jauniešus ar vienkāršu jautājumu: ko jūs vēlaties piedzīvot 9. Jūnijā Arēnā Rīga? Vai tikai labu mūziku un lieliski iekārtotu festivāla norises vietu? Vai arī – piedzīvot, ka tiek izmainītas cilvēku dzīves, viņi tiek atbrīvoti no postoša dzīvesveida un atkarībām, notiek jauniešu atgriešanās pie Dieva? Dr. Johanness Hartls aicināja jauniešus domāt ne tikai par savu efektivitāti, bet arī auglīgumu – mēs dažkārt varam būt ārēji efektīvi, bet tas vēl nenozīmē, ka esam auglīgi. Ir nepieciešams ne tikai labi paveikts darbs – mums bieži ir jāizcīna arī garīga cīņa, lai mūsu kalpošana nestu svētību citiem.

Jaunieši seminārā varēja uzzināt visu nepieciešamo par iesaistīšanos Baltijas Jauniešu festivāla norisē un sagatavošanā, daudzi jaunieši pieteicās būt par festivāla brīvprātīgajiem palīgiem. Semināra dalībnieki piedalījās SMS konkursā par labāko veidu, kā uzaicināt draugus uz festivālu. Uzvarētāju komandas ieteikums – īsziņa no anonīma numura ar aicinājumu uz tikšanos Arēnā Rīga 9. jūlijā, ar parakstu Dievs – saņēma vētrainākos jauniešu aplausus un ovācijas. Jaunieši, kas seminārā bija ieradušies no dažādām konfesijām un draudzēm, vakara gaitā vienojās arī kopīgā pielūgsmē grupu „Vēstniecība” un „History Makers” vadībā.

9. jūnijā Arēnā Rīga norisināsies Baltijas Jauniešu festivāls – lielākais ticību apliecinošas mūzikas festivāls Baltijā. Festivālu rīko Baltijas valstu baznīcas sadarbībā ar Billija Grehema Evaņģēlisko asociāciju (BGEA), festivāla mērķis – aizsniegt tūkstošiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jauniešu ar Evaņģēlija vēsti jauniešiem saprotamā mūzikas valodā.

Fotogalerija no semināra: http://www.facebook.com/media/set/?set=a.323301067726852.77433.296226670434292&type=1

Eirovīzija vairs nav aiz kalniem un ir sākusies publiskā dziesmu atlase. 70 labāko dziesmu vidū ir iekļuvusi arī brīnišķīgās balss īpašnieka Valtera Gleškes sarakstītā kompozīcija “Better World”. Viņš to izpilda kopā ar Lību Ēci-Kalniņu. Ieklausies vārdos un sapratīsi, ka dziesma runā par daudz ko lielāku kā skaista dzīve.

Par Valteru Gleški

k/c Prieka Vēsts, muzikālās kalpošanas vadītājs un instrumentālās grupas „Vēstniecība” – līderis. Dažādu stilu dziesmu autors, vērienīgu muzikālo projektu dalībnieks, piemēram, mūzikla „Gaismas ēnā” galvenās lomas atveidotājs;  “iesildījis” Michael W. Smitha uzstāšanos Latvijā; iedziedājis Elijas jaunajā CD “starp abiem krastiem”; kopā ar Izraēlas operas dziedātāju Limor Shapiru izpildījis dziesmu „All I Ask of You” no operas „Spoks”; (video); kopā ar grupu Vēstniecība – liels darbs ieguldīts CD „Ir laiks” tapšanā; „Cerības Festivālā” Valters  „iekustināja” klātesošos ar dziesmu „Viens ceļš”. (video)

Atgriezeniskā saite

Daudzi ir baudījuši dažādo stilu izpildītāja un operas balss īpašnieka Valtera Gleškes sniegumu, tagad pienācis laiks atmaksāt. Kopā mēs varam palīdzēt „iekustināt” procesus Eirovīzijā, lai tajā skanētu iedvesmojušas dziesmas ar dziļu jēgu.

Kopā mēs varam! Būsim aktīvi!

Lūdzu, ieej http://eirovizija.lv/2012/ un nobalso par dziesmu nummur 60 “Better World”.

Paldies par atbalstu un iesaisti arī savus draugus.

____________________________________________________

Papildus ziņa: Eirovīzijas pusfināla atlases konkursā piedalās arī grupas ” Vēstniecība” solists Valters Gleške

Kā jau ziņots 5., 6. un 7. novembrī Arēnā Rīga notika Cerības festivāls ar Franklina Grehema piedalīšanos.

6. un 7. novembrī Arēnā Rīga notika Cerības festivāls, kas sniedza iespēju ikvienam dzirdēt evaņģēlija vēsti. Evaņģēlista Franklina Grehema iedrošinājuma vēsti par cerību Latvijas iedzīvotājiem sniedza kopā ar daudziem starptautiski pazīstamiem mūziķiem, viens no viņiem Valters Gleške/Vēstniecība- ziņo spektrs.com

Cerības Festivāls  ar Valteru Gleški un Vēstniecību

Nedaudz par konferenci

Kas gan tik ļoti bija ņemams vērā šajā konferencē un ar ko viņa atšķīrās no daudzām citām?

No 19 – 21 oktobrim draudzē „Prieka vēsts” notika grandiozs un bagātīgs konferences sniegums. Konferences programma bija piesātināta, gan ar evaņģēlija vēsti, kas izskanēja no Zviedrijas vienas no straujāk augošām jauniešu organizācijas vadītāju Joakima Lundkvista mutes, gan arī ar trīs koncertiem. Pirmais – festivāls „Re, kādi esam” tā mērķis ļaut jauniešiem no 14-35 gadiem izpausties radoši sagatavojot dziesmu, deju, drāmu vai video par tēmu, kā mūsdienīgā un skaidrā veidā pasludināt vēsti par Kristu.

Otrs – mūzikls „Gaismas ēnā” pirmizrāde ar iepriekš nedzirdētām 13 oriģinālām dziesmām. Pasākumam naudas nu dien’ nebija žēlots. Tas attaisnojās. Aktierspēle lieliska! Tērpi fantastiski! Horeogrāfija nevainojama! Mūzikla nosaukums daudzsološs, kas tika izpausts pilnībā. Skatuves darbs – gaismas bija izkārtotas nepierastā veidā, klasisko gaismu „spīd-actiņu” vietā tās bija izklātas pa visu skatuves aizmugurējo sienu, kā roku plaukstas, kas sniedzas lūgšanā, lai saņemtu svētību no Tā Kunga, vai arī „Viens ceļš” kas izplešas tālumā, katrā ziņā par skatuves sienas gaismu atliek vietas fantāzijai.

Trešais – konferences noslēguma koncerts. Tajā uzstājās lielais draudzes koris skaistos oriģinālos tērpos. Prieks redzēt pierastās klasiskās balts-melns tērpu vietā, gaiši zilas mūsdienīgas un „kičīgas” krāsas. Noslēguma koncertā Valters Gleške izpildīja dziesmu “Pazudušais Dēls”, kas netika iekļauta mūziklā „Gaismas ēna”. Žēl, jo dziesma varēja būt mūzikla centrālā dziesma. Dziļa un patiesa.

Konferences noslēgumā Valters Gleške speciāli SPEKTRS sniedza interviju, kaut gan bija manāmi noguris, bet tomēr neatteica žurnālista lūgumam.

SPEKTRS: Aktierspēle, mūziklā „Gaismas ēna” bija lieliska, kādā veidā Tu iegāji tēlā?

Valters Gleške: Nevaru teikt, ka tas bija liels treniņš. Jo patiesībā es ļoti maz ko darīju kā aktieris. Mans galvenais uzdevums bija izdziedāt tēlu un, mazliet dejot. Bez tam, puisis, kurš bija jātēlo nebija svešs, tāds dzīves stāsts ir katram trešajam Latvijā. Protams, visas pēdējās nedēļas mums pagāja dažādos mēģinājumos, kam pa vidu tapa pēdējās dziesmas. Mēģinājumi parasti ievilkās līdz naktij. Taču, no pieredzes jau zināju, mēģinājumi ir viens, bet uzstāšanās pavisam kas cits. Tad atnāk svaidījums, Dieva klātbūtne un es kļūstu pilnīgi cits cilvēks.

SPEKTRS: Vai Dieva klātbūtne bija izjūtama uzstāšanās laikā vai arī mēģinājumos?

Valters Gleške: Visvairāk Dieva klātbūtni es izjūtu uzstāšanās laikā, jo tieši tad zālē ir cilvēki, kuriem jādzird Dieva vēsts. Arī tiem, kuriem nepietiek ar to, kāds esmu dabā, un cik spēju dot kā personība. Protams, man nav ko dot, salīdzinājumā ar to, ko mums var sniegt Dievs. Viņa spēks nāk pāri aktieriem, dejotājiem, dziedātājiem un mūziķiem, un tad mēs redzam Dieva brīnumus. Arī šis pasākums bija brīnums. Pāri mūsu saprašanai Viņš deva spēku un spējas, kas ir baudāmas citiem. Esmu laimīgs, ka varu būt šajā procesā, kas atkārtojas gluži kā ar Bībeles varoņiem. Piemēram, Simsons, Dieva spēkā varēja nogāzt lielus, smagus pilsētas vārtus un ar zvēra žokļa kaulu nogalināt simtiem ienaidnieku. Arī mēs Viņa spēkā gribam un varam izdarīt daudz!

SPEKTRS: Cik ilgā laikā tapa mūzikla programma?

Valters Gleške: Kopš janvāra mēneša sapratām, ka vēlamies to radīt un sākām kopā lūgt, taču bija jau tik daudz darba, ka tikai jūnijā sākām domāt par sižetu un jūlija baigās jau tapa pirmās dziesmas un klipu filmēšanas. Kopā varētu būt trīs mēneši un tas ir maz, priekš 13 jaunām dziesmām un klipiem.

SPEKTRS: Kurš ir dziesmu autors?

Valters Gleške: Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka dziesmu teksti un to aranžējumi ir viennozīmīgi Dieva brīnums. Vairākas dziesmas mums radās plānošanas sapulču laikā. Kāds izdziedāts teikums, melodija un brīnumainā veidā tā pārtapa dziesmā. Ir melodijas, kas galvā bija skanējušas trīs gadus un tad pēkšņi, tās atnāca ar visiem vārdiem. Pamatā dziesmas rakstījām mēs ar Māri Riekstiņu. Repus sarakstīja un tos izpildīja mans brālis Dāvids. Mūsu radošā komanda ir fantastiska!

SPEKTRS: Ja tev netiktu piedāvāta galvenā loma mūziklā, vai tu spēlētu?

Valters Gleške: Pilnīgi noteikti. Tas ir Dieva Valstības apliecinājums. Ja man būtu piešķirta viena deja vai dziesma es censtos to izpildīt pēc iespējas labāk. Es varu to darīt vienīgi un tikai no visas sirds. Turklāt neviens no draudzes locekļu darītiem darbiem Dievam nav mazvērtīgs.

SPEKTRS: Ja Tev teiktu, ka ir pienācis laiks darīt ko citu un jāatstāj slavēšanas darbs, kā Tu uz to reaģētu?

Valters Gleške: Pirmkārt slavēšana nav mans darbs. Es slavētu jebkurā gadījumā, vienkārši kā pielūdzējs. Kā Dāvids no visas sirds. Kā Enohs, kuru Dievs paņēma pie sevis mājās, jo viņš Dievam patika. Viņi bija tik ļoti tuvi viens otram. Tas ir mans sapnis. Es zinu, ka pienāks tā diena, kad es redzēšu Viņu vaigu vaigā, bet pirms tam, es vēlos ar Viņu iedraudzēties ciešāk šeit uz zemes.

Ja Dievs man teiktu: „Atstāj slavēšanas kalpošanu!” Es to darītu bez ierunām. Darītu ko citu, ietu sludinātu Dieva Vārdu vai nodarbotos ar biznesu. Vienalga, cik liels talants arī nebūtu, nedrīkstam aizmirst, ka primāri tas pieder Dievam. Mēs noteikti zinām līdzību par vīna dārzu. Man ir uzticēts vīna dārzs, mani talanti, mana balss, mans raksturs un temperaments. Tas viss ir no Dieva un Viņš nāk un prasa no manis augļus. Dievs vēlas, lai es kaut ko labu izdaru un atstāju aiz sevis. Ja es paklausu, tad varu iet tālāk, ja nē, tad vīna dārzs vairs efektīvi nefunkcionē.

SPEKTRS: Ne par tēmu, bet tomēr. Kāds ir bijis tavs smagākais satricinājums dzīvē un kā tu no tā izkļuvi?

Valters Gleške: Biju konferencē Zviedrijā, kad līdz manis nonāca ziņa, – man tuvs un dārgs cilvēks Latvijā bija cietis autoavārijā un viņam tajā laikā tika veikta ļoti smaga un sarežģīta operācija. Arī pašam man ir bijuši vairāki smagi uzbrukumi par ko šobrīd vēl nevēlos runāt, bet Dievs ir bijis Uzticams! Uzskatu, ka vienīgais veids kā pārdzīvot satricinājumus sevi nezaudējot uz mūžu, ir pielūgsme un pateicība. Neskatoties uz to, kādas vētras piedzīvoju, pielūdzu un pateicos Dievam. Arī toreiz, šīs ļaunās dienas vakarā, nolēmu Dievam dot godu tā, kā nekad agrāk. Tieši tas palīdz pārciest problēmas un izved no tām uzvarā! Daudzi pazīstami Dieva svaidīti vīri ir izgājuši cauri lieliem pārbaudījumiem. Dievs pieļauj caur grūtībām, lai redzētu vai nesarūgtināmies, neapstājamies un nevilsimies, Vai paliksim uzticami, jo viņš ir Uzticams!

SPEKTRS: Kāds Tev ir bijis visbrīnišķīgākais piedzīvojums ar Jēzu?

Valters Gleške: Kad pēc garas un varbūt stresa pilnas un kārtīgas darba dienas Debesu Tēvs mani apciemo un aicina uz sarunu. Es uzvelku virsdrēbes un eju uz mežu vai vienkārši pagalmā, lai pastaigas laikā ar Viņu draudzētos. Tad varu kā Ābrahams skatīties zvaigznēs, pielūgt, sarunāties un būt Viņa tuvumā. To nevar salīdzināt ar atrašanos uz skatuves, vai attiecībām ar jaukiem cilvēkiem. To nevar salīdzināt ne ar ko.

SPEKTRS: Ko Viņš Tev ir teicis pēdējā laikā?

Valters Gleške: Dievs saka, ka es esmu vērts un, ka Viņš mani ļoti mīl. Saka, ka mēs visu izdarīsim un uzvarēsim. Viņš man ir pasludinājis daudzas lietas un es skaidri zinu, ka es neko nevaru izdarīt no tā, ko Viņš man ir teicis. Bet, kad es savu mazo roku ielieku Viņa lielajā rokā, tad Viņš izdara brīnumu. Cilvēciskās varēšanas vietā parādās pārdabiskas spējas.

SPEKTRS: Konferences noslēgumā tu izdarīji netipisku soli. Koncerta nobeigumā piedāvāji visiem tiem jauniešiem, kuri jūt aicinājumu slavēt Dievu, kāpt uz skatuves un to darīt. Daudzi atsaucās un tad, kad visi kopā sākāt dziedāt uz pilnās skatuves, bija sajūta, ka skatuves dēļi neizturēs un lūzīs.. Kāpēc Tu to darīji?

Valters Gleške: Pirmkārt, es gribēju, lai jaunieši izjustu ko nozīmē slavēt cilvēku priekšā, vai ka Dāvids psalmos saka „gribu slavēt Tevi lielas draudzes priekšā”. Tas bija kā zīmogs uz visu to, ko Dievs uz mums bija runājis konferences laikā. Prieks bija novērot, ka uz skatuves jaunieši, manuprāt, kļuva daudz aizrautīgāki slavētāji, nekā, ja viņi būtu palikuši zālē. Otrkārt, es to darīju to cilvēku dēļ, kuri palika zālē, lai viņi redzētu ne tikai manu, bet arī citu jauniešu aizraušanos ar Jēzu. Šī aizraušanās un sajūsma par Jēzus klātbūtni ir tas, kas atnes brīvību un atmodu mūsu tautā!

SPEKTRS: Konference ir beigusies, kādas ir tavas pārdomas par to?

Valters Gleške: Konference bija fantastiska un Dievs mani spēcīgi uzrunāja, sākot jau no pirmās dienas festivāla ”Re, kādi esam” laikā. Man ļoti patika mūsu viesa vienkāršā un stiprā vēsts. Daudz pārdomāju par to. Esmu sajūsmināts un ticu, ka jauniešu un pusaudžu sirdis vēl vairāk aizdegsies par Jēzu. Esmu daudz ko ieguvis, vēl lielāku aizraušanos, mīlestību un skaidrību. To man neviens neatņems! Viss būs labi!

Šis mūzikls ir ļoti krāšņs un stiprs ierocis Dieva rokā, varu atklāt mazu noslēpumu, ka šobrīd tiek izanalizētas un novērstas tehniskās kļūmes, plānots un tūlīt jau sāksies sistemātisks darbs pie tā, lai jau šī gada decembrī, mūzikls „Gaismas Ēnā” tiktu uzvests otro reizi. Tas noteikti būs kļuvis vēl grandiozāks, spēcīgāks un uzrunājošāks. Šo iespēju noteikti ieteiktu nepalaist garām!

SPEKTRS: Gaidīsim ar nepacietību.

SPEKTRS: Kāds bija koncerta mērķis un vai izdevies to sasniegt?

Jurijs BABIJCUKS: Mērķi bija vairāki. Pirmām kārtām – atnest upuri Dievam. Šis Ziemassvētku maratons bija plānots kā pateicība Dievam par to, ko Viņš ir darījis man un manai ģimenei, otrām kārtām – Dāvida pielūgsmes tempļa atjaunošana.

SPEKTRS: Ko tieši nozīmē – Dāvida pielūgsmes tempļa atjaunošana?

Jurijs: Tā ir slavēšanas atjaunošana tādā veidā, kāda tā bija Dāvida laikā. Šis festivāls ir rīkots formāta, kāds Latvijā trūkst, jo principā tāda līmeņa Latvijas kristīgajā sabiedrībā vēl nav. Tādēļ mana komanda ir tie, kuri ir pieņēmuši lēmumu atjaunot šo formātu.

SPEKTRS: Kā Jūs domājat, kāpēc Latvijā šāda pielūgsmes formāta un līmeņa nav?

Jurijs: Domāju, ka iemesls ir tas, ka neviens neuzņemas atbildību to darīt. Tas ir nopietns darbs, lai apvienotu draudzes vienā pielūgsmē. Tā ir virkne organizatorisku darbu – reklāma, izskaidrojošie darbi u.c. Protams, šāds projekts prasa nopietnu finansiālo ieguldījumu. Pasaules šova biznesā pastāv savi standarti. Tas nozīmē, ka kristīgajā pasaulē šis līmenis nedrīkst būt zemāks. Tādēļ arī „The rock of glory” pielūgsmes festivāli tiek rīkoti ar attiecīgu līmeni – gaisma, TV, skaņa, muzikālo grupu atlase. Jārēķinās, ka tā nav talantu fabrika, kurā ir iespēja parādīt savu meistarību, vai arī – mācīšanās vieta. Galvenais mūsu mērķis ir Latvijā nostiprināt kristīgās vērtības – morālos, ģimenes un citus principus. Patlaban grēks cenšas ļoti spēcīgi izplatīties – mums spiež pieņemt Eiropas standartus, tas ir Pink house, kurā vīrieši pārģērbjas par sievietēm, Dāvida šovs, Sirdspuķīte. Dievs pieprasa svētumu un taisnību. Mēs apliecinām, ka laulības tiek slēgtas starp sievieti un vīrieti. Man pašiem ir trīs bērni – divi dēli un meita, un man ir svarīgi, lai šie principi tiktu iedibināti un attīstīti no paaudzes paaudzē. Mums ir jāspēj aizstāvēt kristīgās vērtības. Šajos slavēšanas festivālos ir iespēja pacelt savu balsi un teikt patiesību.

SPEKTRS: Kādas ir kristīgās vērtības?

Jurijs: Kristīgo vērtību pamats ir Bībele, un tajā ir teikts, ka gulēt vīrietim ar vīrieti ir nešķīstība Dieva acīs, tieši tāpat, kā sievietei ar sievieti. Savukārt mūsdienu dažādas kustības aicina nenosodīt šādu rīcību, bet gan pamēģināt puisim pārgulēt ar puisi un tad secināt, tas ir labi vai nē.

SPEKTRS: Kā viņš to var saprast, ja psihe vēl nav nobriedusi…

Jurijs: Dievs saka tieši, ka tā ir nešķīstība un grēks. Bet pilnīgi pretēja propaganda iekļūst skolās. Tāpēc kādam ir jāpieceļas un jāaizstāv sava tauta.
Mēs uz šāda veida koncertiem aicinām zinošus mācītājus, spēcīgas kristīgas muzikālas grupas. Protams, ka tas atbalsojas nekristīgā pasaulē, un viņi redz, ka ne visi dzīvo un pievienojās šai ažiotāžai. Mēs nesamierināmies ar Eiropas uzstādījumiem – toleranci un iecietību jautājumos, kas ir vitāli svarīgi. Es esmu kategoriski pret to, ka izkropļota morāle iesūcās manos bērnos. Dievs man ir devis bērnus, lai es nestu par tiem atbildību, aizstāvētu un audzinātu pēc Dieva noliktajiem standartiem. Ja runājam par „The rock of glory”, tad es lepojos ar savu 11 gadus veco dēlu, viņš bija kopā ar mani koncertā un noturējās visu nakti, neaizmiga, bet morāli mani atbalstīja.

SPEKTRS: Vēlētos nedaudz atgriezties pie iepriekš teiktā par homoseksualitāti un ar to saistītiem neseniem notikumiem Latvijā. Presē ir izskanējis viedoklis, ka asie protesti pret Praid akciju ir tikai veicinājuši homoseksuālistu reklāmu, kamēr gadījumā, ja šādi skaļi protesti nebūtu notikuši, nebūtu arī reklāmas par labu šādam dzīves veidam. Kādas ir Jūsu domas par to?

Jurijs: Uzskatu, ka reakcija uz notiekošo, tas nozīmē, ka organisms ir dzīvs. Jo organisms ziņo par to, kas viņam ir pieņemams un kas nav. Piemēram, ja tu iekniebsi man rokā, tad es reaģēšu uz to, jo tas man būtu nepatīkami un nepieņemami. Ja cilvēkam nav nekādas reakcijas, tas nozīmē, ka viņš ir miris. Uzskatu, ka Latvijā atvērās Eiropas slūžas. Šajā muciņā, ar nosaukumu Latvija, lej mēslus un sapuvušu Eiropas kultūru. Mums ir atbilde uz to, un, ja tās nebūtu, tad mēs kā tauta būtu mirusi. Reakcija uz notiekošo parādīja, ka mēs nevēlamies tā dzīvot, un nesamierināsimies ar to. Es netaisos izlikties, ka mani tas neinteresē.

SPEKTRS: Bija tādi, kuri teica, ka apliet homoseksuāļus ar mēsliem bija nepieņemami. Kādas ir Jūsu domas?

Jurijs: Kara laikā nepastāv morāle ieroču izvēlē.

SPEKTRS: Kristieši, kuri nepiedalījās šajā protestā, teica, ka tas nav bijis kristīgs solis…

Jurijs: Mums vēlas uzkārt zīmogu – kristīgā tolerance, lai paciešam to, ka mūs apspiež un zākā. Dievs saka: „Es esmu zemes sāls.” Ko tas nozīmē? Sāli lieto, lai gaļa nesapūtu. Ja to nedara, produkts sāk ātri bojāties. Tāpēc, kristieši, saprotiet, ka gan man, gan jums ir jābūt šīs zemes sālim, lai mūsu sabiedrība nesapūst. Mums ir jāpaceļ sava balss. Kādas metodes pielietot? Dažādas. Kad 20 cilvēkus apsargā specvienības rota, bet tajā pat laikā visa pārējā tauta protestē, tad nevar saprast, kurus valdība aizstāv – mazākumu vai tautu kopumā.

SPEKTRS: Šobrīd mēs esam cieši saistīti un integrēti Eiropas Savienībā. Latvija saņem ievērojamas finansu līdzekļus, un Eiropas ietekme ir neizbēgama daudz un dažādās dzīves sfērās.

Jurijs: Es uzskatu, ka morālei būtu jāstāv augstāk par naudu. Sorasa fonds finansē 60 miljonus, lai atbalstītu šīs tolerantās kustības.

SPEKTRS: Tas notiek jau daudzus gadus un līdz šim neviens par to atklāti nerunāja …

Jurijs: Mūsu „ienaidniekiem” ir savi plāni, kurus realizēt, piemēram, par iekļūšunu valdībā, tādējādi ietekmējot to. Mēs pat varbūt nezinām, ka dažus gadus atpakaļ bija mēģinājums legalizēt viendzimuma laulības. Vienlaicīgi tiek finansētas juridiskas organizācijas, kurās sīki un smalki pēta, kā savas homoseksuālistiskās idejas ieviest likumdošanā, lai tas būtu nostiprinātas juridiski. Jānorāda, ka tagad arī kristieši atver filiāles Latvijā, lai aizstāvētu kristīgos principus – cilvēktiesības.

SPEKTRS: Arī valdība tagad domā veidot „cilvēktiesību” organizāciju, bet tauta diezgan skeptiski uz to skatās, jo domā, ka pirmām kārtām tā nodarbosies ar homoseksuālistu interešu aizstāvēšanu.

Jurijs: Arī valdībā ir tie, kuri lobē savas intereses. Bet neraugoties uz to paldies Dievam ir tādi, kuri pretojās šai parādībai. Kā par piemēru varu minēt „Latvijas pirmās partijas” deputātu J. Šmitu, kurš dedzīgi debetēs aizstāv kristīgos principus.

SPEKTRS: Tautai tad ir izvēle…

Jurijs: Tauta ēdīs to, ko viņai dos…

SPEKTRS: Jūs domājat, ka tomēr bez izvēles?

Jurijs: Jā! Tautu baro ar šoviem, kurus iepriekš minēju un tauta tos ēd, garšīgi ēd. Tādēļ no mums ir atkarīgs tautai parādīt, ka ir arī cits ceļš un cita dzīve, kā būtu jādzīvo. Panākumu pilna pareiza un svētīga dzīve, tādējādi formējot pareizu sabiedrības viedokli. Lai izveidotos pareiza reakcija uz negatīvām lietām.

SPEKTRS: Atgriežoties pie tēmas – latviskojot „Slavas klints”, mērķiem.

Jurijs: Vēl viens mērķis ir veidot profesionālu augsta līmeņa šovus Latvijā, kurā tiktu izplatīta citas dzīves puse, citas kategorijas un vērtības. Alternatīvu esošajiem klubiem. Jo pašreiz šī kategorija ir tukša.

SPEKTRS: Kāpēc ir izveidojusies šī niša?

Jurijs: Tāpēc, ka nav tādu, kuri uzņemtos atbildību, šādu mērķu realizēšanā. Nepieciešamas diezgan lielas finanses, jo tomēr par visu atbild sudrabs.

SPEKTRS: Kādas ir atsauces par koncertu?

Jurijs: Esmu dzirdējis, ka šā koncerta līmenis līdzinās „Eirovīzijai”. Mēs esam uzņēmušies atbildību organizēt augstas klases pasākumus. Diemžēl neviena draudze nespēj nodrošināt tāda veida pasākumus.

SPEKTRS: Kāpēc? Jo finanses ienāk draudzēs kā par piemēru varu minēt hariszmātiskās „Jaunā paaudze”; „Prieka vēsts”; „Laba vēsts” un citas.

Jurijs: Tomēr tā tas nav. Vienkāršāk uz savu džipu uzlīmēt novelkamo bildīti „zivtiņa” un zīmēties ar kristieša statusu. Bet neskatoties uz to, mūsu ciemiņi no ārvalstīm redzot mūsu produktu atzīst to par augstas kvalitātes produktu.

SPEKTRS: „Slavas klints” sākumi meklējami „Sapņu fabrikā „ lūdzu, pastāstiet par to tuvāk.

Jurijs: Viss norisinājās veiksmīgi. Tā bija laba alternatīva klubiem, bez dopinga, tabletēm un alkohola. Mēs piedāvājām dzīvu narkotiku no debesīm. Visu nakti pavadīt enerģijas piepildītiem.

SPEKTRS: Starp citu, kristieši – jaunieši labprāt vēlētos uz šāda veida klubiem iet, vienīgi tādu nav.

Jurijs: Tādēļ mūsu mērķis ir realizēt šāda veida pasākumus.