Tālākajās rindkopās velti meklēt pamudinājumu izvēlēties vienu, vai otru politisko spēku vai partiju. Šo pārdomu nolūks nav aģitēt par kādu no tiem, bet gan padalīties ar pārdomām par izvēli, kas man rodas vēlēšanu sakarā.

Pirmais pieņemamais lēmums ir jautājums par piedalītšanos. Tā kā te ir tikai divas ļoti vienkāršas un praktiski īstenojamas atbildes, pieņemt lēmumu nevarētu būt pārlieku grūti.

Jēzus Mateja evaņģēlijā runā par kalpošanu Dievam un cēzaram (22:21). Manuprāt, tas ir pamudinājums piedalīties, ja vien nav nepārvarami ierobežojumi. Kad vien varu, es piedalos. Mani mudina apziņa, ka Trīsvienīgais Dievs ir visa Radītājs un Uzturētājs. Līdz ar to, piedaloties vēlēšanās, es līdzdalos Dieva dotas valdības (sal., Rom 13:1 – 7) pilnvarošanā un Dieva pasaules kārtības uzturēšanā. Piedaloties, es neloloju veltas cerības. Es zinu, ka pat vislabākie ievēlamie kandidāti var kļūdīties, jo, lai arī laicīgā valdība pieder pie Dieva labās kārtības, arī tā ir grēka caurausta, tāpēc – kļūdaina. Diemžēl lielākā daļa no ievēlētajiem ļaudīm kļūdīsies kādā vairāk vai mazākā nozīmīgā lietā. Ar ļaunu nolūku, vai bez tā, tas paliek viņu, tiesību sargāšanas iestāžu un Dieva ziņā. Šīs kļūdas arī nevēlos pārlieku nosodīt, jo katrā situācijā kārdinajumu apjoms atšķiras. Es apzinos, ka ievēlētajiem tautas pārstāvjiem kārdinājumu slogs ir lielāks, it īpaši, ja tie nav kristīgi cilvēki. Tāpēc, pieņemot apzinātu lēmumu piedalīties, es rūpējos par savu Dieva dotās atbildības sfēru un paļaujos, ka ievēlētie tautas pārstāvji uzņemsies savu atbildību.

Ja esmu izlēmis piedalīties, tad nonāku pie otras, daudz grūtākas izvēles. Par ko vēlēt Latvijas daudzpartiju sistēmā? Man kā kristietim gribētos, lai ievelētie tautas pārstāvji būtu kristīgai ticībai atbalstoši, vismaz ne pretnieciski. Pie tā nāk klāt arī vēlme, lai viņi rūpētos par viņiem uzticētos valsts vai pašvaldību lietu labu kārtošanu (pieļauju, ka šajā kritērijā esmu pavisam tuvu arī ikvienam nekristīgam vēlētājam).

Cik ļoti varu vadīties pēc partijas kristīgā principa? Latvija jau ir piedzīvojusi vairāk nekā divdesmit parlamentārās demokrātijas gadus. Šajos gados ir bijušas gaužām maz atklāti pretkristīgas partijas, kuras būtu viegli izslēgt no mristieša izvēles. Lielākoties partijas kristīgajai ticībai ir bijušas neitrālas. Tās nav klaji uzstājušās pret kristietību, bet arī to aktīvi atbalstīt nav vēlējušās. Nedaudzās aktīvās kristīgo vērtību partijas nav varējušas piesaistīt pārlieku lielu atbalstītāju skaitu. Pieļauju, ka kristīgais princips praktiskai izvēlei ir krietni izplūdis.

Atliek otrs kritērijs deputātu spēja labi un lietderīgi strādāt sabiedrības labā. Šķiet, tā ir visstrīdīgākā lieta, tāpēc nāksies to atstāt katra vēlētāja paša ziņā. Praktiski ļoti laba lieta ir iespēja atblastīt sev tīkamo un noraidīt netīkamo kandidātu vēlēšanu zīmēs. Tiktāl, šķiet, mūsu valsts un pašvaldību vēlēšanās ir pietiekoši liela izvēles variācijas iespēja.

Kad tas ir izlēmts un balsošana izdarīta, man kā kristietim atliek paļauties uz Dievu, ka ievēlētie cilvēki godprātīgi kalpos savam vēlētājam. Tomēr, tas nenozīmē, ka mani pienakumi pret viņiem ir izbeigušies ar vēlētāja zīmes iemešanu velēšanu urnā. Kristieša atbildībā atrodas lūgšanas par ievēlētajiem, arī tiem, kurus neesmu vēlējis es pats. Lūgšana ir varenākais līdzeklis katra kristīga vēlētāja rīcībā. Manuprāt, pie kristīgās atbildības pieder arī paļāvība, ka, lai arī kāda ir valdība, Dievs var izdarīt caur mani kaut ko labu. Un Dievs arvien sasniedz labu mērķi, par spīti nepildītiem vēlēšanu solījumiem, neizdarībām un citām ar cilvēka grēku saistītām lietām.

Šķiet, esmu atkal atgriezies pie Jēzus vārdiem par cēzaru un Dievu, jo esmu centies dot cēzaram, ko kā kristietis, varu dot. Atliek pieņemt no Dieva un ievēlētajiem cilvekiem to, ko viņi varēs un gribēs dot.

Dievam vien lai ir gods!

“Saddleback” draudzē kādā no svētdienas dievkalpojumiem mācītājs Riks Vorens teica: „Kristiešiem nav jāatvainojas par to, ka balso saskaņā ar savu kristīgo pārliecību, kurā ietilpst dzīvības, seksa un laulības svētums. Jums nav jāatvainojas, jo ikviens balso, pamatojoties uz to, kam tic, “- teica mācītājs.

Riks Vorens uzskata, ka kristieši var piekrist dažādiem ekonomiskajiem un veselības aprūpes jautājumiem, bet jābūt stingriem par dzīvības pasargāšanu mātes miesās, aizstāvētu tradicionālo laulību un tīras-svētas attiecības laulībā. Mācītājs aicināja ikvienu izdarīt izvēli prezidenta vēlēšanās atsaucoties uz Svētajiem Rakstiem.

Turklāt viņš aicināja draudzes locekļus izvērtēt partiju vēlēšanu programmas.

“Man patīk šis puisis ir muļķīgs iemesls balsot par kādu, Jums ir nepieciešams saprast, kā kandidāti raugās uz apkārtējo pasauli. Lasiet un izpētiet programmas. Un balsojiet saskaņā ar savu ideoloģiju,” -teica Riks Vorens.

Mācītājs runāja arī par to, ka eksistē četras kristietībai pretējas ideoloģijas: materiālisms, hedonisms, individuālisms un kolektīvisms / sociālisms.

“Tāda ir politikas – reliģija tiem, kas nepazīst Dievu. Šie cilvēki uzskata, ka tas ir dzīves centrs. Bet problēma nav politikā, bet gan faktā, ka tas vienkārši nav Glābējs.” Savu domu noslēdza Riks Vorens.

Necivilizētais prezidenta skrējiens 2012

Riks Vorens 2008. gadā pirmo reizi organizēja un vadīja politiskās debates forumu starp diviem tā laika prezidenta kandidātiem John McCain un Barack Obama . Plānots, ka arī šogad notiks debates, kurās varētu apspriest par dažādiem sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, taču mācītājs tās atcēla nosaucot 2012. gada debates par necivilizētām.

Riks Vorens uzskata, ka šogad abi kandidāti ir apveltīti ar pārāk necivilizētu uzvedību. Forums varētu pavērst iespēju abiem kandidātiem apspriest, kā viņu ticība ietekmējusi dzīves veidu un izteikties par valsts politiku.

Riks Vorens teica: ”Forums jau ir saņēmis uzticību un plašu sabiedrisko atbalstu par savu unikālo formātu, godīgu uzvedību un vadīšanu. Tā ir ieguvusi labu slavu… TV izteica lielu vēlmi pārraidīt forumu no jauna, jo spējis piesaistīt milzīgu auditoriju iepriekšējās vēlēšanās. Es runāju ar abiem kandidātiem par iespēju piedalīties pasākumā, un abi piekrita.
Taču Pilsoniskais Forums bija iecerēts, lai izglītotu un informētu. Forumā izrāda cilvēcisku cieņu pret dažādu uzskatu paudējiem. Tā ir vieta, kurā labas gribas cilvēki ar nopietniem atšķirīgiem viedokļiem galvenajos jautājumos varētu diskutēt bez personiskiem apvainojumiem un savstarpējiem uzbrukumiem. Ko nevarētu teikt par pašreizējās prezidenta kampaņas valdošo atmosfēru. Nekad agrāk es neesmu redzējis tik daudz nekompetentu personu uzbrukumiem, ļaunprātīgas apmelošanas, atvērtus krāpnieciskus paziņojumus. Maz ticams, ka laika gaitā varētu mainīties vēlēšanu tonis. Organizēt forumu ar šiem cilvēkiem būtu liekulīgi. Vakarā izlikties par civilizētiem cilvēkiem, bet nākamajā dienā atgriezties pie ierastām ļaunprātīgām metodēm. ”

Intervijā „The Register” Riks Vorens atklāja, ka šajā gadā Pilsonisko Forumu bija plānots veltīt „Reliģiskās brīvības” tēmai.

Vārds „Dievs” atgriežas

Šogad Amerikā pazīstami mācītāji un citas ietekmīgas personas, piemēram, Ohaio gubernators un Apvienotās metodistu baznīcas ordinētajs mācītājs Teds Striklanda kritizēja, ka demokrātiskā partija novirzījusies no sākotnējā kursa, jo kampaņas tekstos ir pazudis vārds “Dievs”. Atbalstītāji sašķēlās divās pretējās nometnēs, tāpēc, lai nezaudētu vēlētāju balsis, ASV demokrātu pārstāvji rīkojušies ātri un iekšējā balsošana iestājās par grozījumiem, lai atgrieztu vārdu “Dievs” tekstā.

Statistika uzrāda, ka Demokrātiskā partija iepriekšējās vēlēšanās 2008. gadā vārdu „Dievs” plašsaziņas līdzekļos minēja tikai vienu reizi,  2004.gadā- septiņas reizes un 2000. gadā- četras reizes.

40 dienu lūgšana

„40 dienu lūgšana par Amerikas glābšanu” akcijas iniciatīvas organizatori saka, ka mums visapkārt ir redzama ekonomiskā lejupslīde, netikumība, korupciju, pieaug sekulārais humānisms un uzbrukumus reliģiskai brīvībai. Tāpēc 40 dienu laikā, no 28 septembra līdz 6. novembrim, tas ir, līdz vēlēšanu dienai, visi ticīgie Amerikā piedalīsies akcijā un pazemīgi lūgs Kungu, lai vienā balsī sauktu: „Dievs glāb Ameriku!”

Līdzīgu lūgšanas pasākumu rīko arī kustība “Lūgšanu nams” dibinātājs Džeisons Heršijs no Vašingtonas. Viņš saņēma atļauju lūgt DIevu pie Baltā nama. No 25.septembra līdz 6.novembrim. Lūgšanas notiks 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā.

Lūgšanu dalībnieku viskarstākā vēlēšanās ir piedzīvot brīdi, kad ASV sāks meklēt Dievu.

Pasākuma organizatori „Brīvības aizsardzības fonds”(Alliance Defending Freedom)uzskata, ka kristīgo līderu izteikšanās brīvība ir ne tiaki ierobežota, bet arī apdraudēta.

Vairāk nekā 1000 mācītāji ir piekrituši piedalīties kampaņā “Svētdienu brīvība pie kanceles”. Pasākums noritēs piekto gadu pēc kārtas.

“Visiem Amerikā dzīvojošajiem cilvēkiem ir atļauts diskutēt par šiem jautājumiem, izņemot mācītājiem no kanceles. Mācītāji, Jūsu balsis ir jāsadzird! Tas ir netaisnīgi un antikonstitucionāli, ka Jūs tiekat cenzēti un nepielaisti pirmsvēlēšanu debatēs.” – teica Fonda juridiskais padomnieks Ēriks Stenlijs.

Kopš 1954. gada Amerikā pastāv aizliegums, kas organizācijām ar nodokļu atvieglojumiem liedz „piedalīties, atbalstīt vai nostāties pret kādu politisko kandidātu politiskās kampaņas laikā.”

http://spektrs.com/rss-barotnes/
–d600e3e4e1a6a0b1400c1414c7ad87f1–

Vai mēs godinām viņu piemiņu? Vai arī dzen atceramies viņu labos darbus un dalāmies ar citiem, lai tādējādi celtu viens otra nacionāli-patriotisko Garu un ieaudzinātu to arī savos bērnos? Nē! Šodienas skatījumā pateicoties austrumu nostādnei, vārds nacionālisms jau ir izkropļots tik tālu, ka tas jau ir kļuvis par sinonīmu lamu vārdam.

Vai tās ir tās vērtības, par kurām latviešu pagātnes patrioti un ticības vīri ir atdevuši savas dzīvības?

Nezinu, vai latviešu nācijai ir „īsa atmiņa”, vai arī baiļu paralīzes iespaidā joprojām trīc par savu vietu zem saules un tāpēc savas vēlētāju balsis gatavi no jauna atdot par „politiskajiem līķiem” un korumpētajiem politiķiem, kuri jau iepriekš ir parādījuši uz ko ir spējīgi, precīzāk sakot, uz neko, kā vien bremzēt Latvijas tautai nozīmīgus likumprojektus, tāpēc vien vajadzētu būt kaut kādai kauna sajūtai pirms līst kaut vai rāpus, bet atpakaļ valdībā.

Aicinu atsvaidzināt atmiņu attiecībā par to, par ko, tad ir cīnījušies Latvijas tautas senči. Lai labāk izprastu gaidāmās 10. Saeimas vēlēšanas politisko spēli izaicināsim tos, kuri sevi dēvē par „tautas kalpiem”. Vai starp viņiem atrastos Latvijas izpratnē varoņi, kuru dēļ būtu vērts atdot savas vēlētāju balsis?

Atskatīsimies netālā Latvijas vēstures pagātnē, cīņās par Latvijas neatkarību, un atceroties tos patiesos varoņus, kuri cīnījušies par Latvijas zemi, salīdzināsim pagātni šodienas skatījumā.
Un saprast, vai mums vajadzīgi „varoņi nodevēji” un „viltus pravieši”, kas cenšas Latviju virzīt atpakaļ austrumu nezināmajās, iznīcības tālēs, kaut gan, pēc augusta statistikas datiem vadoties, izskatās, ka Latvijas tauta labprāt vēlas atgriezties, pie tiem, kas savulaik Latvijā ieviesa genocīda programmu un Latvijas tautas paverdzināšanu zem dzels priekškara, vienīgi, vai to vēlas arī latviešu nācija?

Vai arī atgriezties pie „politiskajiem līķiem” un to smirdēšanas?

Vai arī izvēlēties kaut ko pavisam jaunu un iedziļinoties saprast, ka tas jaunais cīnās par to pašu, par ko savulaik cīnījās Latvijas senči.

Latvijas neatkarības laiki

Lai Latvija kļūtu neatkarīga tika ieguldīti milzīgi nacionālie spēki un ticība.

Līdzko Latvija kļuva neatkarīga, šķiet, ka loģiski būtu, ka Latvijas nākotnes kurss mainītos latviešu nācijai pozitīvā gultnē. Tomēr tā tas gluži nav. Kas tad pa ceļam ir pazaudēts? Nacionālisms un patriotisms. Kā noticis tā, ka latvieši ir aizmirsuši par ko cīnījušies? Lai atbildētu uz jautājumu, jāpavēro politiskie procesi pēc neatkarības iegūšanas. Novērojot var konstatēt, ka pamatā praktiski lielākā daļa nacionālie spēki, tas ir, lielākie aktīvisti tika likvidēti. Pēkšņajās un traģiskajās nāvēs. Viens noslīka jūrā, otrs – autoavārijā, trešais- nesaprotamajos apstākļos, ceturtais- ar pēkšņu sirdstrieku, piektajam, iekoda nezināmas izcelsmes indīgs dundurs un t.t. Un tā īsā laika periodā visi patiesie nacionālie spēki un brīvības paudēji veiksmīgi tika novērsti un aizmirsti.

Bībelē teikts: „Tev būs savu tēvu un savu māti godāt.”(5.Moz.5:16) Arī mūsu Tēvijas varoņi ir kāda dēla vai meitas vecāki.

Godāt? Kas tad būtu? Pieminot viņu labos darbus, Tu augsi veselīgā nacionāli patriotiskā garā un lai kādi vēji arī nepūstu (neoliberālisms vai sociāl-komunisms ar uzurpatoriskām tieksmēm, divvalodības programmas ieviešanas plāniem un Latvijas ekonomiskā paverdzināšanas veicināšanā), nespēs Tevi izsist no Tava uzsāktā kursa un nespēs ietekmēt un pakļaut sev veļamā virzienā. Tu vienmēr zināsi savu nozīmi un savas Valsts un Zemes vērtību. Tad nevajadzēs latviešiem pārņemt ārvalstu nepraktisko un nepiemēroto pieredzi, bet gan cienīt savas Zemes „gudrās galvas” veidojot savu nacionālo bāzi un primāri apmierināt savas tautas intereses. Tad nevajadzētu svinēt aizjūras svētkus un aizmirst savas tautas nozīmīgos nacionālos svētkus. Tad kristieši Latvijā varētu ne tikai sajūsmināties par Bībeles varoņiem, bet tikpat neizmērojami apbrīnot arī tos, kristiešus-Dāvidus, kuri ar paceltām galvām varonīgi stājušies pret Latvijas Goliātu. Un tādus kristiešus nespētu ietekmēt nekādi „viltus pravieši” no ārvalstīm.

Un, lai ko tas maksātu, neatdotu Dieva doto zemi, Latvijas teritoriju, kā tas notika Abrenes gadījumā, neatdotu nevienu kilometru, nevienu metru, nevienu centimetru, jo par to ir dārgi samaksāts, asiņaini maksāts.

Šodien

Neapzinoties Latvijas nozīmi, mēs zaudējam patiesās vērtības. Un tagad latviešu patriotisms izpaužas vicinot Latvijas karogu hokeja čempionātā un tikai tāpēc, ka ir iereibuši. Nav ne cieņas, ne goda.

Pie kā ir novedusi latviešu tautu patieso vērtību nenovērtēšana? Uzskatāms piemērs: Latviešu gaidāmā pasivitāte vēlēšanās, jo neesot vērts un krievu aktivitāte, balsojot par krievu partijām SC un PCTVL, jo ir vērts, padara iespēju atgriezties austrumu ietekmē ļoti reālu. Krievu tautības vēlētāju optimistiskais gars vēlēšanu laikā ir vainagojies jau iepriekšējās vēlēšanās, izvirzot krievu patriotu par Rīgas mēru. Tieši krievu nacionālās identitātes apzinātājs faktiski jau vada latviešu tautu, bet viņa pakalpiņš ir kosmopolītiski izaudzināts latvietis. Soli pa solim apmierinot krievu vēlētājus. Soli pa solim mainot Latvijas kursu pretējā virzienā, bet latvieši pat nepamana, ka Latvijas kuģis jau sen purvā. Un joprojām skan vārdi: „Nav vērts, jo tāpat nekas nemainīsies.” Toties krieviski runājošie, kuri jau ieguvuši pilsonību, cīnās par savām tiesībām un atkal optimistiski ievēl „savējos” jo zina cik grūti iegūstama pilsonība, bet vēl ir tik daudz radu, kuriem vēl jāizkārto pilsonība citādākā veidā, nekā paredzēts Latvijas valsts likumdošanā.

Kamēr latvieši par to tik pasmaida un saka, ka viņiem nekas nesanāks, jo Latvija ir mūsu Zeme, pasīvi noraugoties no malas, lētticīgie latvieši ir vienkārši viltīgi un darbietilpīgi apmuļķoti.

Latvijas politiskā vīzija

Pirms vēlēšanām krievvalodīgo mobilizēšanās.
Latvijas sabiedrībā ir izteikti jūtama krievvalodīgo mobilizācija un divvalodības spiediens, tieši pirms vēlēšanām. Necieņa un valsts valodas likuma neievērošana.

Latviešiem jau sen pateikts: „Divkopienu valsts!” Vai kādam ir iebildumi? Klusums.
Jo „Par labu Latviju” austrumi sola pavērt plašāku iespēju veikt uzņēmējdarbības darījumus ar plašo Krieviju, vienīgi nav saprotams, kurš kuram, tad paver to plašo skatu uz nākotni.. Un vispār, kurš traucē Latvijas uzņēmējiem sakaru dibināšanā ar rietumiem?

Līdz ar to, kamēr klusētāju nācija klusē, tikmēr, lai iedrošinātu krievu vēlētājus tieši pirms vēlēšanām Latvijas „varoņi” labprāt pieņēma vizītē Maskavas mēru Juriju Lužkovu. Pieņemšana pompoza. Smaidi uz lūpām. „Galva” Maskavas Namā iedrošināja tautiešus vēlēt, jo tikai tā ir panākami Krievijas mērķi Latvijā un ātrākā veidā panākama divvalodība Latvijā, piebilstams, ka tas tikai ir laika jautājums. Vienīgi pazemīgais kalps Latvijas prezidents, savu viedokli izteica vienā teikumā savā tvītera kontā, bez nekādas oficiālas nostājas.

Mamikins provocē Gerhardu

Spilgtu provokācijas demonstrēšanu un izaicinājumu uz naidu un neiecietību pret latviešiem klaji izrādījis Mamikins TV5 raidījumā “Bez cenzūras.”

Pirms raidījuma saskaņošanas satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (VL – TB/LNNK) brīdināja, ka runās latviski, tādējādi rodot iespēju nodrošināt tulkojumu. Tomēr prasījums tika ne tikai neievērots, bet arī provocēts. Sākoties raidījumam latviešu valodā tika liegts runāt.

Provokācija:

Raidījuma vadītājs Andrejs Mamikins provokācijai jau bija sagatavots. Pēc ievadvārdiem uzdodot Gerhardam jautājumu par to, kā viņš jūtas. Pēc tam, kad Gerhards atbildēja latviski, Mamikins viņu lūdza pāriet uz krievu valodu. Gerhards atteicās, tad raidījuma vadītājs norādīja, ka citos raidījumos Gerhards ir runājis krieviski un sāka demonstrēt kadrus no arhīva ar fragmentiem, kuros Gerhards runā krieviski.

Pēc fragmentu demonstrēšanas Gerhards atkārtoti tika aicināts runāt krieviski. Ministrs atbildēja, ka šajā studijā ir skanējusi latviešu valoda un neredz nekādus šķēršļus arī šajā reizē. Mamikins izteica pateicību ministram par ierašanos uz interviju un izrādīja klaju ignorēšanu pret ministru neuzdodot nevienu jautājumu.

Kad raidījumā iestājās reklāmas pauze Gerhards pameta studiju. Tiešajā ēterā krievvalodīgais Mamikins atļāvās savu necieņu pret latviski runājošo izteikt vārdos: “jūsu labdzimtība”.

Gerharda pretspars

Pēc raidījuma noskaidrots, ka Gerhards jau nolēmis vērsties Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, kā arī Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību.
Šāda atklāta ņirgāšanās, ne tikai pret latviski runājošiem pilsoņiem, bet arī pret valsts vīriem atstāj atklātu jautājumu, vai krievvalodīgie Latvijā būtu spējīgi asimilēties un integrēties… Varbūt pienācis laiks mobilizēties arī latviešiem ar pretsparu, kā to ir uzskatāmi apliecinājis cienījamais ministrs?

Par ko vēlēt?

Par nacionālu atmodu! Par nacionālu valsti! Par brīvu Latviju! (visās nozīmēs).

Jo tikai un vienīgi nacionāla un garīga atmoda spēs glābt Latvijas valsti no austrumu un rietumu elles. Tikai nacionāla identitātes apzināšanās un garīgais spēks spēs izraut no elles, kurā paši dodamies.
Tikai un vienīgi vienoti vienā Garā un Spēkā, vienoti ar nacionālām saitēm, mēs uzvarēsim jebkura ienaidnieka pārspēku.
Vai tas ir iespējams? Jā! Ja tas pat ir panākams ar bērnu palīdzību: „No bērnu un zīdaiņu mutes Tu Sev esi izveidojis pretspēku Saviem pretiniekiem, lai liktu apklust Saviem naidniekiem un atriebējiem.” (Ps 8:3)
Tad mēs to it sevišķi spēsim, kā teikts ”Es visu spēju Tā (Jēzus) spēkā, kas mani dara stipru!”(Ef. 4:13).

Dievs, svētī Latviju!

Jāsāk ar analīzi, kas palīdzētu mums saprast katras partijas izvirzītās prioritātes, ieskatoties interneta mājas lapās: www.cvk.lv; www.ejambalsot.lv; kandidatiuzdelnas.lv

Piedaloties Atvērtajās durvju dienās.

Ne tikai Bībelē ir aprakstīti pagātnes varoņi un to varoņdarbi, bet arī mūsdienās ir savi varoņi, arī Latvijā. Varoņi, kuri cīnījušies par Latvijas zemi. Atdodami savas dzīvības un izlējuši asinis par brīvu nacionālu valsti-Latviju.

Vai mēs godinām viņu piemiņu? Vai arī dzen atceramies viņu labos darbus un dalāmies ar citiem, lai tādējādi celtu viens otra nacionāli-patriotisko Garu un ieaudzinātu to arī savos bērnos? Nē! Šodienas skatījumā pateicoties austrumu nostādnei, vārds nacionālisms jau ir izkropļots tik tālu, ka tas jau ir kļuvis par sinonīmu lamu vārdam.

Vai tās ir tās vērtības, par kurām latviešu pagātnes patrioti un ticības vīri ir atdevuši savas dzīvības?

Nezinu, vai latviešu nācijai ir „īsa atmiņa”, vai arī baiļu paralīzes iespaidā joprojām trīc par savu vietu zem saules un tāpēc savas vēlētāju balsis gatavi no jauna atdot par „politiskajiem līķiem” un korumpētajiem politiķiem, kuri jau iepriekš ir parādījuši uz ko ir spējīgi, precīzāk sakot, uz neko, kā vien bremzēt Latvijas tautai nozīmīgus likumprojektus, tāpēc vien vajadzētu būt kaut kādai kauna sajūtai pirms līst kaut vai rāpus, bet atpakaļ valdībā.

Aicinu atsvaidzināt atmiņu attiecībā par to, par ko, tad ir cīnījušies Latvijas tautas senči. Lai labāk izprastu gaidāmās 10. Saeimas vēlēšanas politisko spēli izaicināsim tos, kuri sevi dēvē par „tautas kalpiem”. Vai starp viņiem atrastos Latvijas izpratnē varoņi, kuru dēļ būtu vērts atdot savas vēlētāju balsis?

Atskatīsimies netālā Latvijas vēstures pagātnē, cīņās par Latvijas neatkarību, un atceroties tos patiesos varoņus, kuri cīnījušies par Latvijas zemi, salīdzināsim pagātni šodienas skatījumā.

Un saprast, vai mums vajadzīgi „varoņi nodevēji” un „viltus pravieši”, kas cenšas Latviju virzīt atpakaļ austrumu nezināmajās, iznīcības tālēs, kaut gan, pēc augusta statistikas datiem vadoties, izskatās, ka Latvijas tauta labprāt vēlas atgriezties, pie tiem, kas savulaik Latvijā ieviesa genocīda programmu un Latvijas tautas paverdzināšanu zem dzels priekškara, vienīgi, vai to vēlas arī latviešu nācija?

Vai arī atgriezties pie „politiskajiem līķiem” un to smirdēšanas?

Vai arī izvēlēties kaut ko pavisam jaunu un iedziļinoties saprast, ka tas jaunais cīnās par to pašu, par ko savulaik cīnījās Latvijas senči.

Par ! Par nacionālu valsti! Par brīvu Latviju!(visās nozīmēs).

Jo tikai un vienīgi nacionāla un garīga atmoda spēs glābt Latvijas valsti no austrumu un rietumu elles. Tikai nacionāla identitātes apzināšanās un garīgais spēks spēs izraut no elles, kurā paši dodamies.
Tikai un vienīgi vienoti vienā Garā un Spēkā, vienoti ar nacionālām saitēm, mēs uzvarēsim jebkura ienaidnieka pārspēku.
Vai tas ir iespējams? Jā! Ja tas pat ir panākams ar bērnu palīdzību: „No bērnu un zīdaiņu mutes Tu Sev esi izveidojis pretspēku Saviem pretiniekiem, lai liktu apklust Saviem naidniekiem un atriebējiem.” (Ps 8:3)
Tad mēs to it sevišķi spēsim, kā teikts ”Es visu spēju Tā (Jēzus) spēkā, kas mani dara stipru!”(Ef. 4:13).

Latvijas neatkarības laiki

Lai Latvija kļūtu neatkarīga tika ieguldīti milzīgi nacionālie spēki un ticība.
Līdzko Latvija kļuva neatkarīga, šķiet, ka loģiski būtu, ka Latvijas nākotnes kurss mainītos latviešu nācijai pozitīvā gultnē. Tomēr tā tas gluži nav. Kas tad pa ceļam ir pazaudēts? Nacionālisms un patriotisms. Kā noticis tā, ka latvieši ir aizmirsuši par ko cīnījušies? Lai atbildētu uz jautājumu, jāpavēro politiskie procesi pēc neatkarības iegūšanas. Novērojot var konstatēt, ka pamatā praktiski lielākā daļa nacionālie spēki, tas ir, lielākie aktīvisti tika likvidēti. Pēkšņajās un traģiskajās nāvēs. Viens noslīka jūrā, otrs – autoavārijā, trešais- nesaprotamajos apstākļos, ceturtais- ar pēkšņu sirdstrieku, piektajam, iekoda nezināmas izcelsmes indīgs dundurs un t.t. Un tā īsā laika periodā visi patiesie nacionālie spēki un brīvības paudēji veiksmīgi tika novērsti un aizmirsti.

Bībelē teikts: „Tev būs savu tēvu un savu māti godāt.”(5.Moz.5:16) Arī mūsu Tēvijas varoņi ir kāda dēla vai meitas vecāki.

Godāt? Kas tad būtu? Pieminot viņu labos darbus, Tu augsi veselīgā nacionāli patriotiskā garā un lai kādi vēji arī nepūstu (neoliberālisms vai sociāl-komunisms ar uzurpatoriskām tieksmēm, divvalodības programmas ieviešanas plāniem un Latvijas ekonomiskā paverdzināšanas veicināšanā), nespēs Tevi izsist no Tava uzsāktā kursa un nespēs ietekmēt un pakļaut sev veļamā virzienā. Tu vienmēr zināsi savu nozīmi un savas Valsts un Zemes vērtību. Tad nevajadzēs latviešiem pārņemt ārvalstu nepraktisko un nepiemēroto pieredzi, bet gan cienīt savas Zemes „gudrās galvas” veidojot savu nacionālo bāzi un primāri apmierināt savas tautas intereses. Tad nevajadzētu svinēt aizjūras svētkus un aizmirst savas tautas nozīmīgos nacionālos svētkus. Tad kristieši Latvijā varētu ne tikai sajūsmināties par Bībeles varoņiem, bet tikpat neizmērojami apbrīnot arī tos, kristiešus-Dāvidus, kuri ar paceltām galvām varonīgi stājušies pret Latvijas Goliātu. Un tādus kristiešus nespētu ietekmēt nekādi „viltus pravieši” no ārvalstīm.
Un, lai ko tas maksātu, neatdotu Dieva doto zemi, Latvijas teritoriju, kā tas notika Abrenes gadījumā, neatdotu nevienu kilometru, nevienu metru, nevienu centimetru, jo par to ir dārgi samaksāts, asiņaini maksāts.

Šodien

Neapzinoties Latvijas nozīmi, mēs zaudējam patiesās vērtības. Un tagad latviešu patriotisms izpaužams vicinot Latvijas karogu hokeja čempionātā un tikai tāpēc, ka ir iereibuši. Nav ne cieņas, ne goda.
Pie kā ir novedusi latviešu tautu patieso vērtību nenovērtēšana? Uzskatāms piemērs: Latviešu gaidāmā pasivitāte vēlēšanās, jo neesot vērts un krievu aktivitāte, balsojot par krievu partijām SC un PCTVL, jo ir vērts, padara iespēju atgriezties austrumu ietekmē ļoti reālu. Krievu tautības vēlētāju optimistiskais gars vēlēšanu laikā ir vainagojies jau iepriekšējās vēlēšanās, izvirzot krievu patriotu par Rīgas mēru. Tieši krievu nacionālās identitātes apzinātājs faktiski jau vada latviešu tautu, bet viņa pakalpiņš ir kosmopolītiski izaudzināts latvietis. Soli pa solim apmierinot krievu vēlētājus. Soli pa solim mainot Latvijas kursu pretējā virzienā, bet latvieši pat nepamana, ka Latvijas kuģis jau sen purvā. Un joprojām skan vārdi: „Nav vērts, jo tāpat nekas nemainīsies.” Toties krieviski runājošie, kuri jau ieguvuši pilsonību, cīnās par savām tiesībām un atkal optimistiski ievēl „savējos” jo zina cik grūti iegūstama pilsonība, bet vēl ir tik daudz radu, kuriem vēl jāizkārto pilsonība citādākā veidā, nekā paredzēts Latvijas valsts likumdošanā.
Kamēr latvieši par to tik pasmaida un saka, ka viņiem nekas nesanāks, jo Latvija ir mūsu Zeme, pasīvi noraugoties no malas, lētticīgie latvieši ir vienkārši viltīgi un darbietilpīgi apmuļķoti.

Latvijas politikā vīzija

Latviešiem jau sen pateikts: „Divkopienu valsts!” Vai kādam ir iebildumi? Klusums.
Lai iedrošinātu krievu vēlētājus tieši pirms vēlēšanām Latvijas „varoņi” labprāt pieņēma vizītē Maskavas mēru Juriju Lužkovu. Pieņemšana pompoza. Smaidi uz lūpām. „Galva” Maskavas Namā iedrošināja tautiešus vēlēt, jo tikai tā ir panākami Krievijas mērķi Latvijā un ātrākā veidā panākama divvalodība Latvijā, piebilstams, ka tas tikai ir laika jautājums. Vienīgi pazemīgais kalps Latvijas prezidents, savu viedokli izteica vienā teikumā savā tvītera kontā, bez nekādas oficiālas nostājas.
Un latvieši tik turpina savu veco dziesmu: „Nav vērts, nav vērts, nekas tāpat nemainīsies..”

Varbūt tomēr ir vērts pamosties un mobilizējoties vismaz ievelkot „ķeksīti” vēlēšanu lapiņās par „savējiem?” Par nacionāliem spēkiem…

Dievs, svētī Latviju!