To, ka Latviju sagaida ekonomikas krīze bija paredzama, bet tomēr Tautas Partija, kura bija atbildīga par ekonomiskās krīzes novēršanu uztrauca vien partijas, bet nevis tautas intereses. Un, lūk, pie kā ir nonākusi cenu un pakalpojumu, valdības izpratnē, izlīdzināšana un pielīdzināšana Eiropas standartcenām.

Latvijas valsts prezidents V. Zatlers vienā no Saeimas sēdēm pateica tieši: „Pēdējos trīs gadus valdības vadībā un Finanšu ministrijā bija Tautas partijas pārstāvji, taču šajā laikā tā arī netika sabalansēts valsts pamatbudžets un izveidots stabilizācijas fonds. Tādējādi Latvija nav pienācīgi labi sagatavojusies pašreizējai finanšu un ekonomikas krīzei”.

Valdība kļūdās, bet jācieš tautai. Bet… tomēr…, vai nav cita ceļa kā varētu balansēt un izķepuroties no finansiālā kraha? Izradās ir!

Peļņa internetā. Vai peļņa internetā glābs Latvijas tautu ekonomikas krīzes laikā? Centīsimies to noskaidrot ar interneta mārketinga speciālista Aigara Armanova palīdzību.

SPEKTRS: Aigar, kā Jūs domājat, vai interneta bizness spētu palīdzēt Latvijas ekonomiskās krīzes laikā un tās novēršanā

Aigars Armanovs: Ļoti labs jautājums – tieši tas ir vadmotīvs, kas mani vada arī uzsākt kaut ko darīt Latvijā. Ar to es domāju gan savu darbību www.webmeistari.lvforumā, gan savu jauntopošo projektu www.webmarketing.lv, kas tieši arī būs informatīvs projekts par visiem jautājumiem, kas saistīti ar mazo Interneta biznesu.

Pats labākais, kas ir Interneta biznesā – tas ir tas, ka Tu to vari vadīt no jebkuras vietas. Vai Tu esi mājās vai auto vai ceļojumā, ja Tev ir līdzi savs laptops, tad arī bizness ir zem kontroles.

Es šajā jautājumā ļoti kritiski skatos uz mūsu valdības, izglītības iestāžu darbu. Kāpēc? Tāpēc, ka šobrīd daudziem smagajā periodā tieši Interneta bizness ir tas, kas daudzus jo daudzus cilvēkus mūsu valstī varētu glābt. Jo, lai uzsāktu Interneta biznesu, nemaz nevajag nekādu dižo sākumkapitālu. Katrā ziņā uzsākt Interneta biznesu finansiālā ziņā ir daudz vieglāk nekā atvērt mazu veikaliņu, kur tirgot konditorijas izstrādājumus.

Protams, lai uzsāktu biznesu Internetā, ir jābūt informētam, ir jāmācās un tas ir jādara visu laiku. Arī tad, kad bizness ir uzsākts. Taču tā nebūtu problēma – vidējais latvietis arī izceļas ar to, ka vienmēr ir gatavs mācīties un attīstīties. Dodiet tikai viņam pamatu, sākuma atbalsta punktu!

Bet kāpēc tas nenotiek? Ar ko nodarbojas tā ministrija, kurai tas būtu jādara? No tās puses es to tik vien dzirdu, kā “elektroniskais paraksts” vai vēl kādi citi nieki. Kamdēļ šajā valstī ir vajadzīgs elektroniskais paraksts, ja lielākā daļa Latvijā prot lietot tikai populāros iepazīšanās portālus. Vai tiešām neko vairāk nespēj? Cilvēkiem katastrofāli trūkst informācijas! Neviens šajā valstī pat necenšas neko darīt, lai notiktu pretējais, lai cilvēki būtu informēti par šīm peļņas vai papildus peļņas iespējām. Tas ko cilvēki zina, tas viss ir saistīts ar negācijām. Tauta ir pārņemta ar negatīvajām lietām, baumo, ka Internetā tikai krāpšanas vien notiek.

Lielas nekārtības notiek arī uzņēmumu vidū. Pirmkārt, tie pārsvarā ļoti neprofesionāli pieiet sevis integrēšanai Interneta vidē. Otrkārt, savas neinformētības dēļ zaudē daudz naudas pakalopjumos un servisos, kas nemaz tik daudz nemaksā. Piemēram, optimizāciju meklēšanas sistēmā „Google.” Ir daudzas “firmiņas” Latvijā, kas par brangu naudu pārdot „neko” un uzņēmēji uz to „uzķeras.”

SPEKTRS: Kā Jūs domājat, kāpēc cilvēki neuzticas peļņas iespējai internetā?

“ “Panākumi” kā tādi, vispār nepastāv, jeb precizējot “neizdošanās” neeksistē. “Gūt” sekmes un “būt” sekmīgs ir viens un tas pats. Miljonārs guvis sekmes tajā, ka kļuva par miljonāru, ēzelis — kļūstot par ēzeli. Dzīvajam izdodas izdzīvot, bet mirušajam — nomirt.”

Gilberts Keits Čestertons / Gilbert Keith Chesterton

Es jau sen esmu pazīstams ar šo saldo vārdu “panākumi”. Agrāk tas mani vilināja un piesaistīja, gluži kā vārdi “laime”, “patiesība”, “visums” un “mūžība”.

Gadu atpakaļ intuitīvi vārda „panākumi“ nozīmi es izpratu šādi – tas ir moderni, tā ir pārpilnība, tas ir „spici“. Tā vai citādi es pilnībā nodevos un sāku nodarboties ar “panākumiem”.

Tagad es precīzi zinu, ko nozīmē vārds „panākumi“ un „neizdošanās“. Vismaz, ko tas nozīmē man.

Mērķtiecīgā amerikāņu kultūra bijušajās PSRS tautās ir ienesusi savu sapratni, kas vairākumam no mums jauc galvu.

No vienas puses angļu vārdnīcā vārdam “success” – ir divas pamatnozīmes: (Oxford cm., Webster)

•           Mērķa sasniegšana;

•           Sociāla statusa līmeņa paaugstināšana.

Esmu sapratis, ka tā nav tā īstā nozīme, kuru varētu izprast mūsu kultūra.

“Dalja” vārdnīcā rakstīts: “gūt panākumus, nozīmē – sasniegt vēlamo“.

„Panākumi” ir absolūti subjektīvs jēdziens. Tas ir saistīts ar personīgajām vēlmēm, nevis ar sociālu statusu. Atgriežoties pie Čestertona citāta, es tiešām nezinu, ko autors vēlējies pateikt attiecībā par ēzeli, miljonāru vai mirušo, bet droši vien uzskaitītie paši zina vai ir sasnieguši vēlamo, bet ja nē, tad automātiski, tos varētu pieskaitīt „neizdošanās” sarakstā.

Manā izpratnē „panākumi” nozīmē, lūk, ko:

•           Sadzirdēt sevi. Izprast sevi. Dzirdēt savu sirdsapziņu, uzklausīt to un sevi iedrošināt. Ieraudzīt iespējas skaidrām acīm. Vēlēties un piepildīt savus sapņus. Apņemšanās un iešana uz mērķi. Redzēt vēlamo.

•           Spēku koncentrācija, un pamazām piespiežot sevi sākt darīt to, ko patiesi uzskatu par pareizu, kas ir saskaņā ar manu iekšējo balsi, jeb sirdsapziņu.

“Sirds balss ir tik vāja, ka tā ir viegli noslāpējama. Kad sāc dzīvot saskaņā ar to un iemācies saklausīt, tad tā kļūst skaidra. Un tu to nekad nesajauksi ar ko citu.”

Madam de Stell

Es kļūstu sekmīgs, tad, kad sev godīgi varu apgalvot, ka es nodarbojos ar to, uz ko esmu aicināts. Skaidri apzināties, ka dzirdu savu iekšējo balsi, zinu savu sapni un pacietīgi eju tai pretī, lai realizētu to savā dzīvē.

Esmu ceļā, un tuvojos mērķim.

Par Autoru

Roberts T. Kijosaki ir pasaules mēroga bestsellera „Bagātais tētis nabagais tētis”, kā arī “Bagātā tēva bagātais un atjautīgais dēls” autors. Paralēli šai grāmatai Roberts Kijosaki radīja galda spēli CASHFLOW, ar kuras palīdzību iespējams viegli un ātri apgūt naudas plūsmas ceļus mūsdienu finansiālajā pasaulē.

Roberts pāris gadus nostrādāja korporācijā Xerox, bet 1977. gadā nodibināja savu pirmo komercuzņēmumu – neilona kabatas portfeļu Velcro ražotni. Šis produkts kļuva par visā pasaulē pazīstamu preci un pāris gados ienesa miljoniem dolāru lielu peļņu. 1985. gadā viņš nodibināja starptautisku izglītības kompāniju, kurā komerczinības un investēšanas iemaņas apguva daudzi tūkstoši studentu no visas pasaules.1994. gadā Roberts savu uzņēmumu pārdeva un 47 gadu vecumā aizgāja pensijā, lai pilnībā nodotos investēšanai.

Roberta T. Kijosaki dzīvesstāsts

Kāpēc daži cilvēki strādā mazāk, pelna vairāk un jūtas finansiāli drošāki nekā pārējie? Tad, lūk, ieskats tajā, ar ko tad sāka misters Kijosaki, lai panāktu finansiālu brīvību.

Kijosaki stāsta: „1985. gadā man un manai sievai Kimai nebija pajumtes. Mums nebija darba un ietaupījumos bija atlicis pavisam maz naudas, mūsu kredītkartes bija iztukšotas, un mēs dzīvojām vecā, brūnā Toyota ar nolaižamiem sēdekļiem, kas kalpoja par gultām. Pēc vienas nedēļas sākām apzināties skarbo realitāti: kas mēs esam, ko darām un kur atrodamies.

Bezpajumtnieka statusā nodzīvojām vēl divas nedēļas. Tad kāda draudzene, uzzinājusi par mūsu bezcerīgo situāciju, piedāvāja mums istabu savas mājas pagrabstāvā. Tur mēs nodzīvojām deviņus mēnešus.

Par savu drūmo situāciju nevienam nestāstījām, izskatījāmies tikpat labi kā vienmēr. Kad par mūsu nedienām uzzināja radi un draugi, pirmais jautājums vienmēr bija:”Kāpēc nemeklējat darbu?”

Centāmies izskaidrot savu viedokli, taču vairumā gadījumu nebijām saprasti. Cilvēkam, kas augstu vērtē stabilu darbu, ir grūti saprast, kā darbs varētu būt nevajadzīgs.

Šad tad mēs strādājām kaut kādus gadījuma darbus. Taču to darījām tikai tāpēc, lai vēders nerautos čokurā no bada un mašīnai nepietrūktu benzīns, respektīvi, lai mēs varētu virzīties uz savu galveno mērķi.”

Neieiet kārdināšanā

“Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.” (Mat.6: 13)

Kārdināšanas vārda nozīme -katram sava, taču kāpēc gan Kijosaki akcentē domu, nepadoties naudas kārdinājumam nekļūstot par tās vergu, brīdinot un cenšoties pasargāt arī no tā, ka kaut vai arī Tu varētu iegūt naudu stājoties darba attiecībās strādājot „par sistēmas skrūvi” taču, ja Tavs prāts atsakās būt par skrūvi sistēmā un tici, ka esi spējīgs uz kaut ko citu, tad jādara viss, lai pretotos, saglabājot savu patieso mērķi un mācoties citu teorijas skolu un apgūstot citu dzīves mākslas skolu sava mērķa uzstādīšanā, nospraušanā un virzībā. Soli pa soli virzoties tā, lai nekas nespētu šķirt Tevi no mērķa realizēšanas.

Kijosaki piemērs: „Jāatzīst, ka piedzīvojām arī grūtsirdīgus brīžus, kad ideja par garantētu, nodrošinātu darbu ar stabilu atalgojumu šķita pievilcīga.

Tomēr nodrošināts darbs nebija mūsu mērķis, un mēs turpinājām kulties uz priekšu, dzīvodami no rokas mutē, stāvēdami finansiāla bezdibeņa malā.”

Izturēt līdz galam

“Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Mat. 10: 22) 

Svarīgi nenovirzīties no uzstādītā mērķa un izturēt līdz galam, vai arī kādi apstākļi. Ja Tev ir izvēlēts noteikts mērķis, kas ir saistās ne tikai ar savas personības attīstīšanu un naudas iegūšanu, bet kas varētu palīdzēt arī apkārtējiem līdzcilvēkiem, tad no elles tiks sūtīti dažādi šķēršļi, lai Tavs mērķis nerealizētos.

Kijosaki turpina savu dzīvesstāstu: „1985. gads bija sliktākais un viens no šķietami garākajiem mūsu dzīvē. Ikvienam, kas saka, ka nauda nav svarīga, acīmredzot tās nekad nav trūcis. Mēs ar Kimu bieži strīdējāmies. Bailes, nedrošība un bads rada tādu kā emocionālo īssavienojumu, un – cik paradoksāli – šādās situācijās mēs strīdamies ar vistuvāko cilvēku. Taču mani un Kimu vienoja mīlestība, par spīti dzīves likstām, mūsu savstarpējā saikne kļuva arvien stiprāka. Mēs zinājām, uz kurieni dodamies, tikai nebijām pārliecināti, vai tur nokļūsim.

Mēs zinājām, ka vienmēr varēsim atrast drošu, garantētu un labi apmaksātu darbu. Mēs abi bijām koledžās absolventi ar labām darba iemaņām un atbilstošu darba ētiku. Taču mūs neinteresēja darba nodrošinājums. Mēs tiecāmies pēc finansiālas brīvības.

1989. gadā mēs bijām miljonāri, tomēr mūsu sapņi vēl nebija piepildījušies – vēl nebijām ieguvuši patiesu finansiālu brīvību. Tikai kopš 1994. gada mums vairs nekad nav bijis jāstrādā. Tikuši galā ar ārkārtējām finanšu problēmām, mēs abi beidzot bijām finansiāli brīvi. Kimai bija 37 gadi, bet man –47.”

Pievienojoties finansiālajam guru, vēlētos vien pievienot, ka teiktais nav jāpārprot un nedrīkstētu ieiet galējībā, domājot, ka tagad Tu esi attaisnots nekā nedarīšanā, slinkošanā un ārišķīgā tukšā ambīciju proklamēšanā, bet gan, iepriekš teiktais ir jāsaprot, ka ja vēlies sasniegt finansiālo neatkarību, Tev būtu jāsāk ar sevis apzināšanos. Atbildot sev uz jautājumu: Kas es esmu un kurp dodos? Savu spēju apzināšanos un to izmantošanu, lai ātrāk un efektīvāk sasniegtu savu augsto mērķi.

Roberta T.Kijosaki praktiskais padoms

Nauda = ideja
Nauda rodas no jūsu idejām vienkārši tāpēc, ka nauda ir ideja;
Nauda ir tikai ideja, bet idejas formulē vārdos, tāpēc, jo rūpīgāk jūs izvēlaties savu leksiku, jo lielākas jūsu izredzes uzlabot savu finansiālo situāciju.
Jautājums: “Kā es to varu atļauties?”
Atgādinot sev vārdus: „Kā es to varu atļauties?” – varu „izvest ārā” bagāto cilvēku, kas mīt manī. Teikdams: „Es to nevaru atļauties,” – stiprinu sevī mītošo nabagu.
Atrast var tikai to, ko trenējies ir meklēt prāts;
Jautājums „Kā es to varu atļauties?” jūsu prātam paver iespēju meklēt veidus, kā kļūt turīgam, turpretī apgalvojums „Es to nevaru atļauties” laupa prātam jebkuru iespēju sasniegt vēlamo mērķi.

Atalgojums neadekvāts!

        Tagad mūsdienu jaunatni ar atšķirīgu domāšanas veidu un likumu zinošus vairs tā neapmānīt. Ambīciju pārpilni, un ar augstu pašvērtējumu apveltīti jaunieši nākuši tikko no studiju sola, sevi izmantot neļauj. Ar daudziem tikko augstskolas beigušajiem runājot nāku pie slēdziena, nja, dažus gadus atpakaļ tā pateikt nevarētu. Kad darba devējs teica: „atlaists!!!” tad arī aizej kā „izpērts suns”. Bet šie „jaunie” pasaka konkrēti: „Mani neuztrauc, ka nav pieredzes, bet atalgojums mūsu straujās ekonomikas situācijā ir neadekvāts, es par šo samaksu nestrādāšu!”  Daudzi atsaka, jā! Bet tādējādi piespiež uzņēmējus, kuri joprojām piekopj 3 mēn., darba Līguma sistēmu, pakļauties darba ņēmēja prasībām. Jo kas tad strādās? Kāds mans paziņa labu laiku ir neatlaidīgi cīnījies par savām tiesībām, neskaitāmos tiesas procesos. Nostrādājot uzņēmumā 2,5 mēnešus darba devējs uzteicis darbu un pateicis, ka no šodienas vairs uzņēmumā nestrādās. Neskatoties uz to, ka darbu atteikt drīkst brīdinot par to, trīs dienas iepriekš. Kad „jaunais” darbinieks par to minēja savam priekšniekam, viņš par to sadusmojās un sāka safabricēt pret viņu kompramatu. Atbildes reakciju priekšnieks negaidīja, viņš tika izsaukts uz tiesu. Pēc likuma tiesāties drīkst mēneša laikā no darba uzteikšanas brīža. Aiziet, izmantot likumu savā labā! Jaunais darbinieks šo iespēju garām nelaida. Tiesa prasību apmierināja un uzņēmumam vajadzēja samaksāt kompensāciju un atjaunot jauno darbinieku darbā.

Šis darbs neietilpst manos pienākumos!

         Daudzi uzņēmēji cenšas apvienot darba apjomu uzkraujot darbus, kuri neietilpst darbinieku kompetencē. Tādējādi tas ir labs veids ietaupīt uzņēmējam uz darbinieka rēķina, bet darbinieku vedot tuvāk „izdegšanas sindromam”. Iepriekšējos gados tas realizējās bieži un raženi, bet tagad aizvien biežāk var saņemt pretspara vārdus: „Šis darbs neietilpst manos pienākumos!”

Latvijas tauta izglītojas un sāk aizvien biežāk nomest no sevis lieko kravu iztaisnot muguru, atjaunot pašapziņu un cīnīties par savām tiesībām.

Lai veicas!

]]> http://spektrs.com/zurnals/atlaists/feed/ 0 http://spektrs.com/zurnals/liela-biznesa-reputacija-un-lidera-ipasibas/ http://spektrs.com/zurnals/liela-biznesa-reputacija-un-lidera-ipasibas/#comments Thu, 01 Mar 2007 06:40:46 +0000 Spektrs http://spektrs.com/?p=6306 Lielā biznesa reputācija

         Aģentūra „Harris Interactive” publicēja tradicionālo reitingu par lielāko kompāniju reputāciju.
Kompānijas vērtēja sešu galveno kritēriju ietvaros: ievērība, līdera pozīcija tirgū, sociālā atbildība, emocionālā pievilcība, pakalpojumu un preču kvalitāte, attieksme pret darbiniekiem un finansiālais rezultāts.

Atdzītie līderi „Microsoft” (datorprogrammu izstrādāšana)
„Johnson & Johnson” (Veselības preces),
„3M” (Biroju preces),
“Google” (interneta – meklētājs) и
„Coca-Cola” (atspirdzinoši dzērieni).
„General Mills” (pārtika),
„UPS” (pasta pakalpojumi),
„Sony” (elektroniskā prece),
„Toyota” (automašīnas) и
„Procter & Gamble” (sadzīves ķīmija).

         Ievērību cienīga ir pirmās vietas ieguvēja „Microsoft” kompānija. Pirmās vietas ieguvēja aktīvi nodarbojas ar labdarību. Kompānijas prezidents ar savu sievu ir nodibinājuši fondu ar nosaukumu „Bill & Melinda Gates Foundation”, kas savukārt realizē liela apmēra labdarības projektus.

Līdera īpašības

         „Columbia Business School” un „Stanford Graduate School of Business” Biznesa – skolas secinājušas: Kādas īpašības jāpiemīt līderim. Šis secinājums izrieta no aptaujas rezultātiem, kurā piedalījās vairāku tukšošu kompāniju darbinieku.
Tātad, kompāniju darbinieki uzskata, ka vissvarīgākā līdera īpašībai jābūt intelektam, pašdisciplīnai un harizmai. 

 Līdera vājās īpašības

           Viņa no līdera vājām īpašībām ir ietiepība. Nevēlēšanās un nemācēšana ieklausīties citu viedoklī.
Pētījuma autori stāsta, ka aptaujājamie šo īpašību – ietiepība salīdzinājuši ar sāli.
Ja sāls ēdienā ir pārāk daudz, tad tā „nosit” ēdiena garšu. Tas nozīmē, ka padotie tik daudz uzmanības nepievērš citām līdera īpašībām. Ja sāls piemīt pārāk maz, tad ārī to pamana pirmām kārtām. Tādēļ ietiepībai un pašpārliecinātībai līderim jāpiemīt ar mēru, lai padotie spētu saskatīt arī citus plusus vai mīnusus savā priekšnieka īpašībās.

]]> http://spektrs.com/zurnals/liela-biznesa-reputacija-un-lidera-ipasibas/feed/ 0 http://spektrs.com/zurnals/glaba-sevi-milestiba/ http://spektrs.com/zurnals/glaba-sevi-milestiba/#comments Thu, 01 Feb 2007 06:40:49 +0000 Spektrs http://spektrs.com/?p=6231 Autors: Natālija M.

Bībele saka,” Tērpieties mīlestībā”, tas ir, tērpies un ietīties tajā kā mētelī.
Es vairs neuzbudinos un nedusmojos un necenšos kaut ko pierādīt citiem. Es cīnos, lai saglabātu sevi Dieva mīlestībā. Saglabāt mierā savas emocijas un jūtas. Noteikti tu jautāsi kas par cīņu?

Nesen es dzirdēju kādu repliku, ka man esot problēmas ar Mūžību. Pat nepaskaidrojot, kāpēc gan? Iespējams tas varētu būt saistīts ar manu izvēli strādāt. Pašai rīkoties ar savu laiku un finansēm. Neko tādu nepareizu savā izvēlē nesaskatīju. Kad Dievs radīja pasauli, viņš tik ļoti bija centies katru dzīvu nostūrīti padarīt skaistu un pievilcīgu, ka atļāvās atpūsties vienu dienu. Viņš ir pārdomājis katru detaļu līdz sīkumam, lai viss strādātu un elpotu vislabākajā kārtībā. Un tikai pēc tam Viņš radījis mūs. Ideālus un skaistus. Lai mūsu miesa un viss, kas ir miesā būtu ideāls. Tāds ir Viņa plāns. Plāns visā gan dabā, gan dzīvē un mūsos. Un aizgāja, līdz nākošai reizei. Bet mums teicis, lai mēs visu pieskatām un uzturētu kārtību. Lai uzturētu kārtību gan savā garā gan arī miesā. Jo miesa ir Dieva templis.

Visu nelaimju sekas – naudas nepietiekamībā

          Kāpēc kristiešiem ir nepieciešama nauda? Viņi ir kā atdalīti no zemes un no cilvēces. Turklāt iesprūduši kaut kur starp debesīm un zemi. Bet Dievs nav cilvēkus iedalījis divās kopās, vienu kristiešiem otru pārējiem. Tādēļ strādāt nākas arī pasaulē. Nepieciešams taču svētīt pasauli un evanģelizēt. Nākas strādāt. Strādāt pasaulē. Un naudu saņemt no pasaules un veltīt tās Dievam.
Un kā (Malahija 4: 13) teikts, ka jo augstāks finansiālais lidojums, jo tuvāk Dievam. Vienīgi kristiešiem ir vieglāk viņi zina galvenos likumus. Un pie viņiem nauda kā upe tek. Ja viņi strādā, kā Dievam. Visu nelaimju sekas ir naudas nepietiekamībā. Nesaki neko, tāpat tas ir redzams kā dienā. Vienalga, kur vien nepaskaties visur ir nepieciešama nauda. Lai dzīvotu – vajadzīga nauda, lai – evanģelizētu vajadzīga nauda, lai palīdzētu nabagiem – nepieciešama nauda, lai atbalstītu bērnus un vientuļās māmiņas – nepieciešama nauda. Tad kas naudā ir slikts? Nekas. Pilnīgi nekas. Nauda pati par sevi ir laba. Tā ir vajadzīga lieta. Tā labu cilvēku dara vēl labāku. Tā palīdz atvērties talantam, kas ir paslēpta sevī. Tā aizsniedz pasaules galu, lai vēstītu par Jēzu Kristu. Nauda pieder Viņam. Viņš ir devis iespēju mums to lietot. Nauda tiek dota uz laiku, līdz laikam kad mēs izpildām Viņa uzdevumu. Mūžībā nauda nebūs nepieciešama. Tur ir ielas no zelta. Tāpēc, lai arī tev ceļš uz Mūžību būtu ejams ar godu. Un glabā sevi mīlestībā.