<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>spektrs.com &#187; Vatikāns</title>
	<atom:link href="http://spektrs.com/tag/vatikans/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://spektrs.com</link>
	<description>žurnāls</description>
	<lastBuildDate>Thu, 19 May 2022 16:50:09 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.3.2</generator>
		<item>
		<title>Roma/Vatikāns: Pontifikālās Zinātņu akadēmijas rīkotā tikšanās laikā pāvests svētīja Stīvenu Hokingu</title>
		<link>http://spektrs.com/video/romavatikans-pontifikalas-zinatnu-akademijas-rikota-tiksanas-laika-pavests-svetija-stivenu-hokingu/</link>
		<comments>http://spektrs.com/video/romavatikans-pontifikalas-zinatnu-akademijas-rikota-tiksanas-laika-pavests-svetija-stivenu-hokingu/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 05 Dec 2016 05:10:02 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[Video]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Pontifikālās Zinātņu akadēmija]]></category>
		<category><![CDATA[Romas pāvests]]></category>
		<category><![CDATA[Stīvens Hokings]]></category>
		<category><![CDATA[Vatikāns]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=14928</guid>
		<description><![CDATA[Vatikānā norisinājās Pontifikālās Zinātņu akadēmijas rīkotā konference vairāku dienu garumā. Šādos saietos, kas tiek organizēti ik pēc diviem gadiem, piedalās dažādu nozaru zinātnieki no visas pasaules, lai pārdomātu, kā zinātne veicina cilvēka un viņa vides attīstību,-ziņo spektrs.com lietojot Radiovaticana un Catholic News Service materiālus Ņemot vērā klimatiskās izmaiņas, kam daudzās zemēs ir aizvien negatīvākas sekas, [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2016/12/Pavests_ar_Stivenu_Hokingu.png"><img class="alignleft size-medium wp-image-14929" title="Pavests_ar_Stivenu_Hokingu" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2016/12/Pavests_ar_Stivenu_Hokingu-300x187.png" alt="" width="300" height="187" /></a>Vatikānā norisinājās Pontifikālās Zinātņu akadēmijas rīkotā konference vairāku dienu garumā. Šādos saietos, kas tiek organizēti ik pēc diviem gadiem, piedalās dažādu nozaru zinātnieki no visas pasaules, lai pārdomātu, kā zinātne veicina cilvēka un viņa vides attīstību,-ziņo spektrs.com lietojot Radiovaticana un <a href="https://www.youtube.com/channel/UCDfNrxA5dMp0co1siQOLrjg">Catholic News Service</a> materiālus<span id="more-14928"></span></p>
<p>Ņemot vērā klimatiskās izmaiņas, kam daudzās zemēs ir aizvien negatīvākas sekas, zinātnēm būtu jākalpo ilgtspējīgai attīstībai – uzskata eksperti. Konferenču temati attiecas gan uz ķīmijas, bioloģijas, kosmoloģijas, biotehnoloģiju un neirozinātņu nozarēm, gan arī uz humanitārajām zinātnēm un izglītību. Pētījumi balstās uz pāvesta Franciska encikliku „Laudato si”.</p>
<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2016/12/Pavests_tiekas_ar_zinatniekiem.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-14930" title="Pavests_tiekas_ar_zinatniekiem" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2016/12/Pavests_tiekas_ar_zinatniekiem-300x212.jpg" alt="" width="300" height="212" /></a>Uzrunā viņš uzsvēra, ka rūpes par mūsu planētu zemi ir būtiski saistītas ar integrālas humānās attīstības veicināšanu, mieru, taisnīgumu un personas cieņu un brīvību. Francisks mudināja zinātniekus, esot brīviem no politiskajām, ekonomiskajām un ideoloģiskajām interesēm, veidot tādu kultūras modeli, kas ļautu tikt galā ar klimata pārmaiņām un ar no tām izrietošajām sociālajām konsekvencēm, lai milzīgās produktīvās iespējas nenonāktu tikai dažu cilvēku rokās. „Ekoloģiskā atgriešanās, kas veicina ilgtspējīgu attīstību”, viņš sacīja, „nešķiramā veidā ietver sevī gan mūsu atbildību par radīto un tā resursiem, gan arī tiekšanos pēc sociālā taisnīguma un atbrīvošanos no netaisnīgas sistēmas, kuras sekas ir trūkums, nevienlīdzība un izslēgšana”.</p>
<p>Konferences ietvaros pāvests tikās arī ar zinātnieku <a href="http://spektrs.com/visas-zinas/higsa-bozons-%E2%80%9Edieviska-dalina-atklata/">Stīvenu Hokingu</a>. Pāvests pasveicinot Hokingu teica: “Ir daudz iepriecinošas pazīmes tam, ka cilvēce vēlas palīdzēt izvēlēties kopējo labumu un garīgi atdzīvināt sevī atbildību un solidaritāti.&#8221;</p>
<p><iframe src="https://www.youtube.com/embed/6HvqcQUwyQw" frameborder="0" width="540" height="315"></iframe></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/video/romavatikans-pontifikalas-zinatnu-akademijas-rikota-tiksanas-laika-pavests-svetija-stivenu-hokingu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Vatikāns tomēr nav atzinis viendzimuma partnerattiecību legalizāciju</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/vatikans-tomer-nav-atzinis-viendzimuma-partnerattiecibu-legalizaciju/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/vatikans-tomer-nav-atzinis-viendzimuma-partnerattiecibu-legalizaciju/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 14 Oct 2014 16:19:51 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Vatikāns]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=12975</guid>
		<description><![CDATA[Foto: svetajazepacentrs.lv Delfi.lv paziņo, ka Vatikāns atzīst viendzimuma partnerattiecību legalizāciju.  Taču Latvijas medijos izskanējusī ziņa par to, ka Vatikāns it kā atzinis viendzimuma partnerattiecību legalizāciju, ir izrauta no konteksta un nepatiesa,-spektrs.com ziņo Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Informācijas centrs. No 5. līdz 19.oktobrim Vatikānā norisinās III ārkārtas bīskapu sinode par tematu &#8220;Ģimenes pastorālie izaicinājumi jaunās evaņģelizācijas kontekstā&#8221;. Pirmdien notika [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<div class="mceTemp" style="text-align: left;">
<dl id="attachment_11371" class="wp-caption  alignleft" style="width: 310px;">
<dt class="wp-caption-dt"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2013/09/Pavests-Francis-Sv.Petera-bazilika_foto_svetajazepacentrs_lv.jpg"><img class="size-medium wp-image-11371" title="Pavests-Francis-Sv.Petera-bazilika_foto_svetajazepacentrs_lv" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2013/09/Pavests-Francis-Sv.Petera-bazilika_foto_svetajazepacentrs_lv-300x198.jpg" alt="" width="300" height="198" /></a></dt>
<dd class="wp-caption-dd">Foto: svetajazepacentrs.lv</dd>
</dl>
</div>
<p>Delfi.lv paziņo, ka <a href="http://www.delfi.lv/news/world/other/vatikans-atzist-viendzimuma-partnerattiecibu-legalizaciju.d?id=45092748">Vatikāns atzīst viendzimuma partnerattiecību legalizāciju. </a></p>
<p>Taču Latvijas medijos izskanējusī ziņa par to, ka Vatikāns it kā atzinis viendzimuma partnerattiecību legalizāciju, ir izrauta no konteksta un nepatiesa,-spektrs.com ziņo Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Informācijas centrs.<span id="more-12975"></span></p>
<p>No 5. līdz 19.oktobrim Vatikānā norisinās III ārkārtas bīskapu sinode par tematu &#8220;Ģimenes pastorālie izaicinājumi jaunās evaņģelizācijas kontekstā&#8221;. Pirmdien notika preses konference, kurā mediji tika iepazīstināti ar sinodes relatio jeb darba dokumentu, kas kalpo kā bīskapu diskusiju priekšmets.</p>
<p>Viena no sadaļām tajā ir veltīta attieksmei pret homoseksuāliem cilvēkiem, taču žurnālistu atspoguļojumā tajā ietvertās domas ir sagrozītas, savukārt preses konferences dalībnieku izteikumi izrauti no konteksta, teikts baznīcas paziņojumā medijiem.</p>
<p>Pirmkārt, jāapzinās, ka atsevišķu bīskapu vai teologu, arī Vatikāna amatpersonu izteikumi tomēr nenozīmē, ka tā ir Vatikāna attieksme vai Baznīcas mācība. Šajā gadījumā par nopietnu signālu attieksmes maiņā varētu runāt tad, ja tas būtu definēts bīskapu sinodes gala dokumentā vai pāvesta izdotā dokumentā. Pagaidām sinodē notiek diskusijas un, atspoguļojot tajā teikto, nav korekti lietot formu &#8220;Vatikāns atzīst&#8221; vai &#8220;Vatikāns ir nolēmis&#8221;, norāda Katoļu baznīca.</p>
<p>Otrkārt, iedziļinoties diskusijā pēc būtības, sinodes tēvi nerunā par viendzimuma partnerattiecību legalizāciju. Monsinjors Bruno Forte 13. oktobra preses konferencē atbildēja uz žurnālistu jautājumu par to, kā Baznīcai izturēties valstīs, kur viendzimuma partnerattiecības ir legalizētas. Šādā kontekstā arī sinodes relāts atbildēja, skaidrojot, ka Baznīca par laulību uzskata tikai vīrieša un sievietes savienību, kas ir atvērta dzīvībai.</p>
<p>Tajā pašā laikā viņš skaidroja Baznīcas nostāju attiecībā uz homoseksuālismu, kas ir skaidri definēta Katoliskās Baznīca katehismā. Tajā ir teikts, ka homoseksuālas darbības &#8220;nekādā gadījumā nevar atzīt par labām&#8221;, taču pret cilvēkiem, kuros ir &#8220;iesakņojusies tendence uz homoseksuālismu&#8221;, &#8220;jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību&#8221;.</p>
<p>Arī pāvests Francisks jau iepriekš ir uzsvēris, ka Baznīca ir arī šo cilvēku mājas. Šai kontekstā kļūst saprotams teksts sinodes darba dokumentā: &#8220;Homoseksuāliem cilvēkiem ir dāvanas un īpašības, kuras piedāvāt kristīgajai kopienai: vai mēs spējam uzņemt šos cilvēkus, garantējot viņiem draudzīgu vidi savās kopienās?&#8221; Nemainot homoseksuālo darbību morālo vērtējumu, tiek diskutēts par to, kā šos cilvēkus uzņemt kristīgā kopienā un viņiem palīdzēt.</p>
<p>&#8220;Turklāt, svarīgi ir uzsvērt, ka sinodes sēdes risināsies vēl visu šo nedēļu, tad sekos gadu ilgs periods, kad bīskapi sinodē spriesto pārrunās ar ticīgajiem savās diecēzēs, un tad satiksies uz vēl vienu sinodes sesiju pēc gada. Tātad šis relatio ir tikai diskusiju platforma. Un par tā saturu jau ir izskanējusi daudzu bīskapu kritika. Arī Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs Vatikāna Radio poļu redakcijai ir kritiski izteicies par tā saturu, norādot uz vairākiem punktiem, kuri neietver sevī Evaņģēlija radikālismu,&#8221; teikts paziņojumā medijiem.</p>
<p>Otrdien kardināls Peters Erdo iepazīstināja ar neoficiālu brīvo diskusiju kopsavilkumu. Attiecībā uz homoseksuālismu tajā bija papildus akcentēts: &#8220;Paralēli tam, ka ir izcelta nepieciešamība šos cilvēkus laipni uzņemt, ir pamatoti norādīts, ka šāda attieksme nedrīkst daļā Baznīcas radīt iespaidu, ka šī tendence tiek novērtēta pozitīvi.&#8221; Ceturtdien, 16. oktobrī, sabiedriskā doma tiks iepazīstināta ar bīskapu diskusiju mazajās grupās sintēzi.</p>
<p>Jau ziņots, ka Vatikāna amatpersona pirmdien, 13.oktobrī, norādīja, ka Vatikāns atbalsta viendzimuma partnerattiecību legalizāciju, ja vien tās netiek pielīdzinātas laulībai, vēstīja ziņu aģentūra DPA.</p>
<p>Monsinjors Bruno Forte norāda: &#8220;Baznīca ir pret vienādas terminoloģijas izmantošanu.&#8221; Viņš uzsvēra, ka homoseksuālā un heteroseksuālā savienība terminoloģiski ir jānodala. &#8220;Sakot šo, ir skaidrs, ka cilvēki, kuriem ir dažādas pieredzes, ir jāaizsargā,&#8221; – tā Forte, norādot uz viendzimuma pāriem.</p>
<p>&#8220;Es domāju, ka tas ir jautājums par pieklājību un respektu attiecībā uz cilvēku cieņu,&#8221; viņš secināja.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/vatikans-tomer-nav-atzinis-viendzimuma-partnerattiecibu-legalizaciju/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>1</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>20.04.2012. Ārvalstīs: Vatikāns nosoda ASV mūķeņu organizācijas pārlieko liberālismu</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/20-04-2012-arvalstis-vatikans-nosoda-asv-mukenu-organizacijas-parlieko-liberalismu/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/20-04-2012-arvalstis-vatikans-nosoda-asv-mukenu-organizacijas-parlieko-liberalismu/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 20 Apr 2012 08:13:55 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[Ārvalstīs]]></category>
		<category><![CDATA[Dažādi]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[mūķene]]></category>
		<category><![CDATA[Vatikāns]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=7738</guid>
		<description><![CDATA[Vatikāns nācis klajā ar iznīcinošu nosodījumu lielākajai ASV katoļu mūķeņu apvienībai, kas esot ieņēmusi pārlieku liberālu nostāju kontracepcijas, homoseksualitātes un sieviešu priesterības jautājumos,-ziņo spektrs.com/apollo.lv Reliģiozo sieviešu vadības konference (LCWR) paziņojumā ceturtdien apliecināja, ka tā ir &#8220;satriekta&#8221; par Vatikāna ziņojumu, kurā norādīts uz &#8220;nopietnām doktrinālām problēmām&#8221; un &#8220;nepieņemamu nostāju&#8221; virknē jautājumu. Vatikāns pārmet LCWR, kas pārstāv [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p style="text-align: left;"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/vara_un_baznica_mukene.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-5853" title="vara_un_baznica_mukene" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/vara_un_baznica_mukene-300x220.jpg" alt="" width="300" height="220" /></a>Vatikāns nācis klajā ar iznīcinošu nosodījumu lielākajai ASV katoļu mūķeņu apvienībai, kas esot ieņēmusi pārlieku liberālu nostāju kontracepcijas, homoseksualitātes un sieviešu priesterības jautājumos,-ziņo spektrs.com/<a href="http://www.apollo.lv/portal/news/articles/271816">apollo.lv<span id="more-7738"></span></a></p>
<p>Reliģiozo sieviešu vadības konference (LCWR) paziņojumā ceturtdien apliecināja, ka tā ir &#8220;satriekta&#8221; par Vatikāna ziņojumu, kurā norādīts uz &#8220;nopietnām doktrinālām problēmām&#8221; un &#8220;nepieņemamu nostāju&#8221; virknē jautājumu.</p>
<p>Vatikāns pārmet LCWR, kas pārstāv 45 000 ASV mūķeņu jeb 80% no viņu kopskaita, ka organizācijas nostāja neatbilst baznīcas mācībai par homoseksualitāti, turklāt tā iestājas par radikālā feminisma idejām.</p>
<p>Romas katoļu baznīcas galvenā lēmumu izpildes struktūra &#8211; Ticības doktrīnas kongregācija &#8211; tāpēc nolēmusi Sietlas arhibīskapu Pīteru Sertēnu iecelt par LCWR pārraudzītāju.<br />
Vatikāna ziņojumā LCWR izpelnījusies nosodījumu par to, ka tā &#8220;bijusi klusa jautājumā par tiesībām uz dzīvību no ieņemšanas brīža līdz dabīgai nāvei, jautājumā, kas Savienotajās Valstīs ir daļa no ļoti aktīvās diskusijas par abortiem un eitanāziju&#8221;.</p>
<p>&#8220;Vēl jo vairāk, tādi jautājumi, kas ir būtiski svarīgi baznīcas un sabiedrības dzīvei, tādi kā baznīcas bibliskais skatījums uz ģimenes dzīvi un cilvēka seksualitāti, LCWR izklāstā nesekmē baznīcas mācību,&#8221; teikts ziņojumā.</p>
<p>LCWR 1977.gadā ir ieņēmusi nostāju pret ideju, ka par priesteriem var tikt ordinēti tikai vīrieši, un kopš tā laika apvienības pārstāvju paustās runas rada &#8220;nopietnas bažas&#8221;, norāda Vatikāns. &#8220;Šis publiski paustais noraidījums tā arī nav ticis izlabots.&#8221;</p>
<p>Ziņojumā, kas ir pabeigts pēc trīs gadus ilgušas izmeklēšanas, citas apvienības aktivitātes ASV novērtētas augstu, &#8220;konkrēti, daudzās skolās, slimnīcās un nabadzīgo atbalsta institūcijās&#8221;.</p>
<p>Apvienība izpelnījusies katoļu hierarhijas kritiku, jo tā atbalstījusi prezidenta Baraka Obamas veselības aprūpes sistēmas reformu, arī tās nosacījumus attiecībā uz abortiem un kontracepciju.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/20-04-2012-arvalstis-vatikans-nosoda-asv-mukenu-organizacijas-parlieko-liberalismu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>10.02.2012. Ārvalstīs: publiskots par plāniem nogalināt pāvestu</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/10022012-arvalstis-publiskots-par-planiem-nogalinat-pavestu/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/10022012-arvalstis-publiskots-par-planiem-nogalinat-pavestu/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 10 Feb 2012 16:07:25 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[Ārvalstīs]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Benedikts XVI]]></category>
		<category><![CDATA[Vatikāns]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/zinas/?p=4004</guid>
		<description><![CDATA[Itāļu laikrakstsIl Fatto Quotidianopiektdien publiskojis slepenu dokumentu, kas liecina par iespējamu pāvesta Benedikta XVI atentāta plānošanu, ko Vatikāns jau noliedzis kā augstākā mērā nereālu iespēju,-ziņo spektrs.com/leta Laikraksts publiskojis slepenu ar 2011.gada 30.decembri datētu dokumentu, ko acīmredzot sūtījis Kolumbijas kardināls Dario Kastriljons Ojoss, lai brīdinātu Vatikānu par draudiem pāvestam. Lai to apspriestu, Kastriljons Ojoss ticies ar [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><span><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/11/benedikts_xvi_foto_merkur-online.de_.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-5380" title="benedikts_xvi_foto_merkur-online.de" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/11/benedikts_xvi_foto_merkur-online.de_-300x224.jpg" alt="" width="300" height="224" /></a>Itāļu laikraksts<em>Il Fatto Quotidiano</em>piektdien publiskojis slepenu dokumentu, kas liecina par iespējamu pāvesta Benedikta XVI atentāta plānošanu, ko Vatikāns jau noliedzis kā augstākā mērā nereālu iespēju,-ziņo spektrs.com/leta<span id="more-7526"></span><br />
</span></p>
<p><span>Laikraksts publiskojis slepenu ar 2011.gada 30.decembri datētu dokumentu, ko acīmredzot sūtījis Kolumbijas kardināls Dario Kastriljons Ojoss, lai brīdinātu Vatikānu par draudiem pāvestam. Lai to apspriestu, Kastriljons Ojoss ticies ar Benediktu XVI janvārī, ziņo<em>Il Fatto Quotidiano</em>.</span></p>
<p><span>Viņa sūtītajā dokumentā teikts, ka par šiem draudiem runājis Palermo arhibīskaps Paolo Romeo pērnā gada novembrī vizītes laikā Ķīnā. Romeo esot teicis, ka dzirdējis par plāniem nogalināt pāvestu nākamo 12 mēnešu laikā, bet sīkāk neko nav paskaidrojis.</span></p>
<p><span>Piektdien, jautāts par šiem komentāriem, arhibīskaps paziņoja, ka šie vārdi viņam piedēvēti bez jebkāda pamata. &#8220;Tas ir tik tālu no realitātes, ka to vispār nav vērts apsvērt,&#8221; uzsvēra Romeo. &#8220;Ir skaidrs, ka šis dokuments satur neprātīgus apsvērumus, kam nav nekāda nekāda sakara ar realitāti,&#8221; aģentūrai AFP paziņoja Vatikāna preses pārstāvis Federiko Lombardi.</span></p>
<p><span>Šī dokumenta eksistenci viņš nenoliedza, bet uzsvēra, kā tā saturs nekādā ziņā nebūtu jāuztver nopietni. Atsaucoties uz Romeo, minētais dokuments arī vēsta, ka Benediktam XVI pašreiz esot ļoti saspringtas attiecības ar ietekmīgo Vatikāna valsts sekretāru Tarčisio Bertoni, kuru pāvests vēloties nomainīt amatā.</span></p>
<p><span>Eksperti pieļauj, ka šī dokumenta publiskošana varētu būt daļa no cīņas par varu Vatikāna administrācijā, lai panāktu Bertones aiziešanu.</span></p>
<p class="MsoNormal">
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/10022012-arvalstis-publiskots-par-planiem-nogalinat-pavestu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Vatikānā dvēseļu aizsniegšanai izmanto Facebook, iPhone un Twitter</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/vatikana-dveselu-aizsniegsanai-izmanto-facebook-iphone-un-twitter/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/vatikana-dveselu-aizsniegsanai-izmanto-facebook-iphone-un-twitter/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 01 Apr 2010 06:30:48 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2010]]></category>
		<category><![CDATA[Aprilis]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[Bīskaps]]></category>
		<category><![CDATA[Facebook]]></category>
		<category><![CDATA[iPhone]]></category>
		<category><![CDATA[Twitter]]></category>
		<category><![CDATA[Vatikāns]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://demo.jauniesi.lv/?p=4240</guid>
		<description><![CDATA[Kā efektīvāk aizsniegt cilvēku dvēseles un kļūt par labiem dvēseļu ganiem? Tas ir mūžsens jautājums mācītāju vidū. Izskan viedokļi par to, vai TV un internets būtu efektīvi izmatojams ierocis dvēseļu aizsniegšanai un kā vispār mūsdienu laikmetā runāt par eksistenciālajiem jautājumiem? Uz šiem jautājumiem ar spilgtiem darbiem atbild VATIKĀNS. Vatikānā uzskata, ka šodien, digitālajā laikmetā, mūsu [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><em><strong>Kā efektīvāk aizsniegt cilvēku dvēseles un kļūt par labiem dvēseļu ganiem?<br />
Tas ir mūžsens jautājums mācītāju vidū. Izskan viedokļi par to, vai TV un internets būtu efektīvi izmatojams ierocis dvēseļu aizsniegšanai un kā vispār mūsdienu laikmetā runāt par eksistenciālajiem jautājumiem?<span id="more-4240"></span><br />
Uz šiem jautājumiem ar spilgtiem darbiem atbild VATIKĀNS.<br />
Vatikānā uzskata, ka šodien, digitālajā laikmetā, mūsu rīcībā ir plašas Dieva vārda sludināšanas iespējas. Baznīca ir aicināta izmantot jaunās tehnoloģijas, piemēram, Facebook, iPhone, Twitter, lai aizvien vairāk cilvēku iepazītu un iemīlētu Kristu.</strong></em></p>
<p><em><strong><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/07/baznica_Anglijaa.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-4242" title="baznica_Anglijaa" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/07/baznica_Anglijaa.jpg" alt="" width="543" height="351" /></a></strong></em></p>
<p><strong>Bīskapu konference Austrālijā izveido sadaļu sociālajā portālā Facebook</strong></p>
<p>„Priesteris un pastorālā kalpošana digitālajā pasaulē: jaunie mediji kalpošanā vārdam” – tas ir Benedikta XVI vēstījuma 44. Pasaules Sociālo komunikāciju dienā temats,- ziņo J. Evertovskis.<br />
Tajā pāvests mudina garīgos ganus atklāt jaunas iespējas, lai efektīvāk veiktu savu kalpojumu un sludinātu Dieva vārdu. Atbildot Svētā tēva aicinājumam, Austrālijas bīskapi nolēma izveidot savu sadaļu sociālajā interneta saitā Facebook. Tas ir viens no vispopulārākajiem portāliem pasaulē. Sešu gadu pastāvēšanas laikā reģistrējušies aptuveni 400 miljoni cilvēku. Austrālijas Episkopāta izdotajā paziņojumā norādīts, ka Facebook lapā būs atrodama informācija par vietējās Baznīcas dzīvi un darbību, fotogrāfijas, kā arī – iespēja piedalīties forumā. Katrs var kļūt par grupas dalībnieku, tādējādi iepazīties ar Baznīcas aktivitātēm un griezties pēc padoma pie priesteriem.<br />
Līdz šim sociālajā portālā Facebook reģistrējušies arī vairāki Austrālijas bīskapi un atzinuši jauno komunikācijas līdzekli par ļoti nozīmīgu. Tādā veidā tie var kontaktēties ar plašu cilvēku loku, sevišķi – jauniešiem. Darbs portālā palīdzēs Baznīcas ganiem efektīvāk piekļūt cilvēkiem un atklāt tiem Kristus mīlestību – norādīja Austrālijas Bīskapu konferences Sociālo komunikāciju biroja vadītājs, mons. Peters Ingams.</p>
<p>Lai atrastu minēto Austrālijas Baznīcas sadaļu Facebook portālā, tā meklēšanas logā jāieraksta Australian Catholic Bishop Conference.<strong> </strong></p>
<p><strong> </strong></p>
<p><strong>Jauna aplikācija ar Krustaceļa stacijām iPhone lietotājiem</strong></p>
<p>Jauno tehnoloģiju iPhone un iPod lietotāji var lejupielādēt savās ierīcēs jaunu aplikāciju ar Krustaceļa stacijām. Tā tika izveidota, lai dotu iespēju lūgties un pārdomāt Kristus ciešanas tiem cilvēkiem, kuri nevar piedalīties šajā Lielā gavēņa laika liturģijā savās draudzēs,- ziņo J. Evertovskis.<br />
Vēstījumā Sociālo Komunikāciju dienā Benedikts XVI mudina ticīgos līdzās tradicionālajiem līdzekļiem izmantot Evaņģēlija sludināšanai arī jaunās paaudzes audiovizuālos resursus. Jaunā aplikācija, ko izveidojusi izdevniecības kompānija „Ave Maria Press”, ir atbilde pāvesta aicinājumam. Pirmie lietotāji jau apliecināja savu gandarījumu un izteica cerību, ka līdzīga rakstura resursu pieejamības spektrs nākotnē būs vēl plašāks. Lūgšanu un pārdomu teksti balstās uz Jāņa Pāvila II 1991. gadā izveidoto Krustaceļu.</p>
<p><strong>Vatikāns Twitter serverī</strong></p>
<p>Pagājušajās brīvdienās Svētais tronis atvēra sešus kanālus &#8211; uz dažādām platformām Twitter servisā. Papildus tam kanāli ir atvērti arī citās valodās: Itāļu, spāņu, franču, vācu un portugāļu.<br />
Vatikāna preses dienests “Twitter” servisā plāno atsevišķās informatīvās sadaļas ar Vatikāna jaunumiem.</p>
<p><em><strong><br />
</strong></em></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/vatikana-dveselu-aizsniegsanai-izmanto-facebook-iphone-un-twitter/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Vatikāns meklē ārpuszemes cilvilizācijas</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/vatikans-mekle-arpuszemes-cilvilizacijas/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/vatikans-mekle-arpuszemes-cilvilizacijas/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 01 Dec 2009 06:20:06 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2009]]></category>
		<category><![CDATA[decembris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[ārpuszemes cilvilizācijas]]></category>
		<category><![CDATA[Eņģelis]]></category>
		<category><![CDATA[Vatikāns]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://demo.jauniesi.lv/?p=4375</guid>
		<description><![CDATA[No 6 &#8211; 11.novembrim Vatikānā notika konference, kas tika veltīta ārpuszemes dzīves eksistences jautājumam un vairāk kā 30 astronomu apsprieda jautājumus, kas ir saistīti ar dzīvības izcelšanos. Vatikāna observatorijas un Pontifikālā zinātņu akadēmijas organizētais pasākums bija veltījums Starptautiskajam astronomijas gadam. Starp uzaicinātajiem viesiem bija daudz pazīstamu cilvēku. Neierasti, ka konferencē piedalījās un uzstājās arī pazīstamās [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>No 6 &#8211; 11.novembrim Vatikānā notika konference, kas tika veltīta ārpuszemes dzīves eksistences jautājumam un vairāk kā 30 astronomu apsprieda jautājumus, kas ir saistīti ar dzīvības izcelšanos.<span id="more-4375"></span></p>
<p>Vatikāna observatorijas un Pontifikālā zinātņu akadēmijas organizētais pasākums bija veltījums Starptautiskajam astronomijas gadam.<br />
Starp uzaicinātajiem viesiem bija daudz pazīstamu cilvēku. Neierasti, ka konferencē piedalījās un uzstājās arī pazīstamās SETI pētījumu centra direktore Džilija Tartere (Jill Tarter) -, kura nodarbojas ar ārpuszemes civilizāciju signālu meklējumiem.</p>
<p>Konferences laikā tika apspriesti ģenētikas un dzīvības rašanās jautājumi, kā arī dzīves apstākļu maiņas ietekme uz mūsu un citām planētām. Konferences dalībnieki skāra ārpuszemes dzīvības meklējumu metodoloģiju , kā arī meklēja bioķīmiskus risinājumus, kas var principiāli atšķirties no Zemes eksistējošajiem.<br />
Ārpuszemes civilizāciju eksistence liek teoloģijas priekšā sarežģītu jautājumu virkni, ar kuriem ne vienu reizi vien bija jāsakaras arī iepriekš.<br />
Piemēram, nav skaidrs, vai iespējams pielietot darbā ar ārpuszemes civilizācijām (ja tādas eksistē) mācību par grēku piedošanu, kas uz Zemes ir aktuāls kopš Ādama un Ievas grēkā krišanas laikiem.<br />
Konferences laikā zinātnieki diskutēja par ārpuszemes civilizāciju iespējamību, balstoties uz dažādiem atklājumiem astrobioloģijā, piemēram, ka Uz Mēness virsmas ir krāteri, kas liecina, par ūdens iespējamību virsmas dzīlēs, turklāt gigantiskās planētas un to sistēmas piedāvā daudzas iespējas astrobioloģiskajās studijās. Satelīts „Eiropa”, kas atrodas Jupitera sistēmā, un ko klāj apledojums, liek domāt par lielu ūdens daudzumu zem tā. Iespējams, ka šai okeānā pastāv dzīvība. Divi satelīti – „Titāns” un „Encleadus”, darbojas arī Saturna sistēmā. Arī tie liek domāt par dzīvības iespējamību šajā sistēmā.</p>
<p>„Jautājumi par dzīvības izcelšanos un par to, vai dzīvība pastāv arī ārpus Zemes, ir nopietns jautājums, kam ir jāveltī pastiprināta uzmanība. Šie jautājumi ietver daudzas filozofiskas un teoloģiskas nostādnes, taču tikšanās bija veltīta galvenokārt zinātniskajai perspektīvai.” teica Vatikāna observatorijas direktors, jezuītu tēvs Hozē Funess.</p>
<p>Profesors Džonatans Lunins, Fizikas nodaļas pārstāvis Romas universitātē Tor Vergata pastāstīja, ka astrobioloģija ir studijas par dzīvības un pārējā kosmosa attiecībām. Galvenie temati ir dzīvības izcelšanās un pirms-materiāli, kas saistīti ar tās izcelšanos, dzīvības evolūcija uz zemes, tās nākotnes perspektīvas uz zemes un citviet. Katrs no šiem tematiem prasa vairāku zinātnisku disciplīnu pieeju. Šobrīd, pateicoties jaunajām izpētes iespējām, astrobioloģija ieņem savu vietu zinātnē kā atsevišķa un noteikta disciplīna.<br />
Profesors Lunins pastāstīja, ka klimats zemeslodes virsū laika gaitā nav bijis stabils, ka ir notikušas lielākas vides krīzes, par ko liecina ģeoloģiskie pētījumi. Kā uz šīm krīzēm ir reaģējusi dzīvība un kā uz to ir reaģējušas citas zemei līdzīgas planētas? Tas šobrīd ir ne tikai astrobioloģijas, bet arī astronomijas, bioloģijas, planētu izpētes un ģeoloģijas zinātņu uzmanības lokā.</p>
<p>„Pirms 400 gadiem Galileo Galilejs pavērsa teleskopu pret debesīm un uz visiem laikiem mainīja uzskatu par cilvēka un universa attiecībām,” konferencē atgādināja profesors Kriss Impijs, kurš strādā Astronomijas nodaļā Arizonas universitātē un Tuksonas observatorijā. Galilejs pierādīja, ka mēnesim, tāpat kā zemei, ir ģeoloģiska substance ar kalniem un ielejām. Pēdējo 15 gadu laikā tehnoloģiskie jauninājumi ir veduši pie vairāk nekā 400 planētu atklāšanas ārpus Saules sistēmas. Mazākās no tām ir nedaudz lielākas par zemi. Laboratoriskie pētījumi ir veduši pie atklājuma, ka pirms 4 miljardiem gadu ir pastāvējusi dzīvība no zemes atšķirīgā, šķietami neatbilstošā vidē. Ir noteikts, ka pastāv simtiem miljonu dzīvībai atbilstošu vietu Piena Ceļā, kas ir tikai viena no miljardiem daudzajām galaktikām universā. Zinātnieks no Arizonas teica, ka cilvēki pazīst tikai vienu planētu, kurā pastāv dzīvība. Tā ir zeme. „Taču atklājumi liek domāt, ka dzīvība atrodama arī citviet universā un iespējams, ka par to varēs pārliecināties jau pavisam drīzā nākotnē,” teica Kriss Impijs. Noslēgumā viņš izteica gandarījumu par to, ka šim svarīgajam tematam uzmanību ir pievērsusi Pontifikālā Zinātņu akadēmija. „Motivācijas un metodoloģijas var atšķirties, taču gan zinātne, gan reliģija uz dzīvību raugās kā uz īpašu plašā un lielākoties tai nelabvēlīgā universa iznākumu,” teica zinātnieks. Viņš piebilda, ka pastāv bagātīga augsne dialogam starp astrobioloģijas praktizētājiem un tiem, kas cenšas saprast mūsu eksistences jēgu bioloģiskajā universā.</p>
<p style="text-align: center;"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/07/Angels_In_The_Vatican.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-4376" title="Angels_In_The_Vatican" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/07/Angels_In_The_Vatican.jpg" alt="" width="468" height="662" /></a>Eņģelis Vatikānā</p>
<p style="text-align: center;"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/07/Vatikanas_engelis_vaticanAngel.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-4377" title="Vatikanas_engelis_vaticanAngel" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/07/Vatikanas_engelis_vaticanAngel.jpg" alt="" width="468" height="352" /></a></p>
<p>&nbsp;</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/vatikans-mekle-arpuszemes-cilvilizacijas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>2</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Obama saņem Nobela miera prēmiju</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/obama-sanem-nobela-miera-premiju/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/obama-sanem-nobela-miera-premiju/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 01 Oct 2009 06:40:21 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2009]]></category>
		<category><![CDATA[Oktobris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[Nobela miera prēmija]]></category>
		<category><![CDATA[Obama]]></category>
		<category><![CDATA[Vatikāns]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://demo.jauniesi.lv/?p=4446</guid>
		<description><![CDATA[Šogad Nobela miera prēmija tiek piešķirta ASV prezidentam Barakam Obamam, kurš apbalvots par &#8220;izciliem diplomātiskajiem centieniem&#8221; cīņā pret kodolieroču izplatību un par miera noregulējumu Tuvajos austrumos. Vatikānā priecājas Vatikāns ar prieku ir uzņēmis ziņu par Nobela miera prēmijas piešķiršanu ASV prezidentam Barakam Obamam. Šai sakarā Vatikāna radio žurnāliste Džada Akvilino iztaujāja ASV vēstnieku pie Svētā [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Šogad Nobela miera prēmija tiek piešķirta ASV prezidentam Barakam Obamam, kurš apbalvots par &#8220;izciliem diplomātiskajiem centieniem&#8221; cīņā pret kodolieroču izplatību un par miera noregulējumu Tuvajos austrumos.<span id="more-4446"></span></p>
<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/07/Obama.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-4447" title="Obama" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/07/Obama.jpg" alt="" width="400" height="300" /></a></p>
<p><strong>Vatikānā priecājas</strong><br />
Vatikāns ar prieku ir uzņēmis ziņu par Nobela miera prēmijas piešķiršanu ASV prezidentam Barakam Obamam. Šai sakarā Vatikāna radio žurnāliste Džada Akvilino iztaujāja ASV vēstnieku pie Svētā Krēsla Migelu Diazu. Viņš pastāstīja, ka Nobela miera prēmijas komiteja ir novērtējusi prezidenta centienus veicināt sapratni starp tautām,-ziņo I. Šteinerte/Vatikāna Radio. Viņaprāt, tas ir pierādījies Kairā teiktajā uzrunā musulmaņu pasaulei, citās uzrunās, kā arī vairākos prezidenta ceļojumos un iniciatīvās. Taču iespējams, ka visvairāk ir tikusi novērtēta Obamas apņemšanās izskaust kodolbruņojumu. Arī pāvests Benedikts XVI, tiekoties ar jauno ASV prezidentu Vatikānā, tika atzinīgi novērtējis viņa pūliņus miera labā.</p>
<p>Vēstnieks Diazs uzsvēra, ka pasaulei ir nepieciešams jauns cilvēcisko attiecību tips. Viņš izteica pārliecību, ka līdz ar nozīmīgo apbalvojumu ir atzīta prezidenta Obamas apņēmība veidot šādas attiecības un izskaust atomieročus visā pasaulē.</p>
<p>Daudziem izbrīnu raisa fakts, ka Nobela miera prēmijas piešķiršana Barakam Obamam ir notikusi tikai nepilnu gadu pēc viņa stāšanās prezidenta amatā. Diaza kungs uzskata, ka komiteja Oslo ir pievērsusi uzmanību tieši prezidenta apņēmībai turpināt šo darbu, lai tiktu izskausti atomieroči. Vēstnieks izteica cerību, ka apbalvojums labvēlīgi iespaidos sadarbību starp tautām un labas gribas cilvēkiem, lai atomieročus varētu iznīcināt gan ar vārdiem, gan darbiem.</p>
<p>&nbsp;</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/obama-sanem-nobela-miera-premiju/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Citplanētietis ir mans brālis</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/citplanetietis-ir-mans-bralis/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/citplanetietis-ir-mans-bralis/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 01 Jun 2008 06:05:50 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2008]]></category>
		<category><![CDATA[junijs]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[Citplanētietis]]></category>
		<category><![CDATA[NLO]]></category>
		<category><![CDATA[Vatikāns]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=5513</guid>
		<description><![CDATA[Vatikāna observatorijas direktors, astronoms Hosē Gabriels Funess pieļāvis iespēju, ka, gluži tāpat kā Dievs radījis dažādas dzīvības formas uz Zemes, viņš varējis tās radīt arī citviet. Ja mēs uzskatām zemes radības par brāļiem un māsām, kādēļ lai nebūtu &#8220;citplanētiešu brāļu,&#8221; viņš izteicies. Intervijā, kas sniegta Vatikāna oficiālajam laikrakstam L&#8221;Osservatore Romano, 45 gadus vecais jezuīts atzinis, [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><em><strong>Vatikāna observatorijas direktors, astronoms Hosē Gabriels Funess pieļāvis iespēju, ka, gluži tāpat kā Dievs radījis dažādas dzīvības formas uz Zemes, viņš varējis tās radīt arī citviet.<span id="more-5513"></span></strong></em></p>
<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/11/NLO_foto_Vladimirs_Kremlevs.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-5515" title="NLO_foto_Vladimirs_Kremlevs" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/11/NLO_foto_Vladimirs_Kremlevs.jpg" alt="" width="468" height="468" /></a></p>
<p>Ja mēs uzskatām zemes radības par brāļiem un māsām, kādēļ lai nebūtu &#8220;citplanētiešu brāļu,&#8221; viņš izteicies.</p>
<p>Intervijā, kas sniegta Vatikāna oficiālajam laikrakstam L&#8221;Osservatore Romano, 45 gadus vecais jezuīts atzinis, ka viņš kā astronoms nenoliedz lielā sprādziena teoriju, kura rezultātā radies Visums, taču bez Dieva līdzdalības tas notikt nav bijis iespējams, turklāt un cilvēces rašanās nav izskaidrojama ar kādu gadījumu. H. G. Funess pieļāvis iespēju, ka radītie, kā mēs viņus mēdzam dēvēt citplanētieši, iespējams, ir brīvi no iedzimtā grēka. &#8220;Ja pastāv citas saprātīgas būtnes, nav sacīts, ka tām nepieciešama pestīšana,&#8221; viņš sacījis. Jāatgādina, ka iedzimtais grēks saskaņā ar kristīgo tradīciju tika pastrādāts, kad Ādams un Ieva Ēdenes dārzā baudīja laba un ļauna atzīšanas koka augli, un kopš tā laika to pārmanto visi pirmā Dieva radītā cilvēku pāra pēcnācēji. Cilvēks no tā var tikt glābts tikai ar Dieva žēlastību.</p>
<p>Intervijā, kurai dots nosaukums „Citplanētietis ir mans brālis”, H. G. Funess runājis arī par baznīcas un zinātnes attiecībām, norādot, ka &#8220;Bībele nav zinātniska grāmata&#8221;. Jautāts par baznīcas izturēšanos pret Galileo Galileju, kurš apgalvoja, ka nevis Saule griežas ap Zemi, bet vēlāk bija spiests šos izteikumus atsaukt, H. G. Funess samērā diplomātiski sacījis, ka ir pieļautas kļūdas un G. Galileja vajāšana 1633. gadā bija kļūda, kas radusies &#8220;traģiskas savstarpējas neizpratnes rezultātā&#8221;, tomēr &#8220;pienācis laiks šo lappusi aizvērt&#8221; un &#8220;lūkoties nākotnē&#8221;, vēsta BBC.</p>
<p>Reuters atgādina, ka Vatikāna observatorija, kuru vada H. G. Funess, ir viena no pasaules vecākajām astronomiskajām institūcijām. Jau 18. gadsimta nogalē Vatikāns ziedoja ievērojamus līdzekļus vairāku observatoriju uzturēšanai, bet 1891. gadā toreizējais pāvests Leo XIII oficiāli ierīkoja observatoriju Svētā Pētera katedrāles kupolā. Romas izplešanās dēļ novērojumi no tās kļuva apgrūtinoši, un 1935. gadā ar pāvesta Pija XI rīkojumu tā tika pārcelta uz pāvesta vasaras rezidenci Kastelgandolfo. Kopš 1981. gada novērojumi gan tiek veikti arī no Vatikānam piederoša zinātniskā kompleksa ASV, Arizonas štatā, Taksonā.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/citplanetietis-ir-mans-bralis/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
