Otrdien Rīgas pilī notika Valsts prezidenta Andra Bērziņa un līdzšinējās Saeimas Pilsonības likuma izpildes un topošās Sabiedrības saliedētības komisijas diskusija “Garīgā dimensija un politika”, kurā garīgās autoritātes Latvijā aicināja piedot cits citam. Taču starp visiem runātājiem īpaša solidaritāte jāizsaka Zatlera reformu partijas (ZRP) līdera Valda Zatlera teiktajiem skarbajiem, bet patiesajiem vārdiem par aksiomām, kas jāpieņem, lai Latvija varētu uzsākt savu garīgo atdzimšanu un ATMODU!, -ziņo spektrs.com

Valdis Zatlers: „Mums ir ne tikai jāpiedod, taču jāpieņem arī dažas aksiomas. Tās ir patiesības, kuras neapstrīdēt un tajā pašā laikā pieņemt, ka tās nevar izmainīt. Un tās ir gluži vienkāršas.

Pirms divdesmit gadiem kādā televīzijas intervijā starp krievu žurnālistu un latviešu žurnālistu notika diskusija. Krievu žurnālists uzdeva jautājumu: ”Kad Latvijā izzudīs atšķirības starp krieviem un latviešiem?” Un saņēma ļoti skaidru atbildi: „NEKAD!..” Atbilde izbrīnīja jautātāju, taču viņš saņēma papildus atbildi.

„Tāpēc ka, pirmkārt, mēs esam atšķirīgi. Mēs uzaugam ar dažādām tautas dziesmām, ar dažādām šūpuļdziesmām, mūsu ģimenēs ir dažādas tradīcijas, kas tiek pārnestas no paaudzes paaudzē un tas tā turpināsies.”

Taču ir vajadzīga cieņa un sapratne par atšķirīgām tradīcijām. Un atšķirīgu garīgumu, kas ir veidojies mūsu bērnībā.

Otra aksioma, kuru es aicinātu visus pieņemt – vai pastāvēs vienlīdzība kādreiz, tas ir šodienas jautājums, starp krieviem un latviešiem Latvijā, es atbildēšu tik pat drosmīgi kā šis žurnālists. Nebūs vienlīdzības NEKAD! Tā ir jāpieņem kā aksiomu, jo latviešu tautas saknes ir tieši šeit Latvijā, šajā zemē. Un tā vienmēr ļoti sāpīgi reaģēs uz jebkādu apdraudējumu un tiem cilvēkiem, kuri nāk no citām tautībām ar cieņu pret to jāizturas.

Ja mēs pieņemsim šīs divas aksiomas, tāpat kā mēs pieņemam šo aicinājumu uz piedošanu un jāpiedod būtu abām pusēm, kas iepriekšējos gadu desmitus ir nodarīts, tad arī mēs varētu sākt labu garīgu atdzimšanas ceļu ar kopīgiem spēkiem sākot no šīs dienas secinot, ka pretrunu starp mūsu mērķiem nav.

Paldies!”

________Līdzīga ziņa________

Garīgās dimensijas norise/Garīdznieki un politiķi aicina uz morālo izlīgumu AUDIO

Par to liecina pēdējie krasie politiskie notikumi Latvijā. Kad uz pamatnācijas pleciem krautās svešās nostādnes grūst un tauta iestājas par savām pašnoteikšanās tiesībām. Oligarhu uz smiltīm celtais pamats sašūpojies.

Taču nedrīkst aizmist, kādā veidā tas vispār ir bijis iespējams. „Piesauc Mani, tad Es Tevi uzklausīšu.” (Jer. 33: 3) Daudzas draudzes Latvijā to ir darījušas. Kristieši neatkāpjas, lai arī kādi politiskie apstākļi nospiežot uzrāda, ka nav tā vērts, jo tāpat neko nepanāks, tomēr ticot, ka Dievs spēj panākt visu sagaida to, par ko ticējušas.

Nevar neizteikt īpašu, paldies, latviešu draudzei „Prieka vēsts”, kuras mācītājs Vilnis Gleške ar draudzi katru ceturtdienas dievkalpojumu lūgšanas ir veltījis par Latvijas zemi. Neatlaidīgi, patriotisma, Jēzus mīlestībā un degsmes dzīts, iestājies par tautas interesēm. Mācītājs Vilnis Gleške pat valsts mērogā ir saņēmis pateicības goda rakstu no Rīgas mēra Nila Ušakova. Lai Dievs dod arī turpmāk izturību un ticību saviem ideāliem, jo Latvijai tas ir vajadzīgs.

Kristieši Latvijā ticējuši, ka Dieva taisnība un patiesība iespīdēs Latvijas politiskajā arēnā un apžēlošanās par latviešu tauta atnāks. Ebreji Ēģiptē to gaidīja, cerēja un ticēja. Kad cerība mazinājās negaidītā veidā atnāca Mozus. Ebreju atbrīvošana nāca negaidīta. Viena cilvēka dēļ – Mozus. Pēc pirmā pasaules kara arī Latvijā negaidītā un neierastā veidā atnāca latviešu Mozus -Kārlis Ulmanis. Vai šodien mēs pateiksimies arī tagadējam Latvijas prezidentam Valdim Zatleram, par to, ka iespējams, ne bez viņa līdzdalības ir izsists politiskā arēnā darbojošos un pārdroši pašpārliecināto, visatļautības ēnā staigājošo soļi, nu ir apdraudēti, rādīs laiks.

Taču jau tagad var pateikties Latvijas prezidenta Zatleram, jo process ir sācies. Zatlers ir pateicis PIETIEK! Faktiski šādas rīcības dēļ Zatlers ir kļuvis par „politisko līķi” Saeimas acīs, taču par zināmā mērā varoni tautas acīs. Kaut gan jāatzīst, ka neraugoties uz pēdējā brīža atblāzmu, tomēr Zatleru varētu uzskatīt par vienas dienas varoni.

„Ticu kalnus gāzt es varu, Kristū viss ir iespējams!” -skan dziesma. Tagad ir uzskatāmi pamanāms, cik negaidītā veidā kalni ir iekustināti. Vai tie atkāpsies un sagrūs, tas ir tikai laika jautājums. Cerams, ka tie varētu drīz piederēt pagātnes mēslainei. Bet tauta varēs droši raudzīties nākotnes plašajās tālēs. Jo taču Viņam (Dievam) nekas nav neiespējams! Kristieši bija iesējuši ticības lūgšanu, un šāds pavērsiens liecina, ka ticības asni ir paaugušies, tas lai ir kā iedvesma, ka jāturpina lūgt un ticēt. Vēl jāpanāk, lai asni izaugtu un tie netiktu pirms laika sabradāti.

Tagad galvenais nepalaist garām, izmantot doto iespēju un rīkoties līdz galam. Tautas balsošana par Saeimas atlaišanu vēl ir priekšā, taču, pēc lieliem gavēņu laikiem un lūgšanām, ir jāizdara tāds pats radikāls solis, kā to ir izdarījis mūsu valsts prezidents, kurš neraugoties uz to, ka iespējams ar šāda soļa speršanu, zaudējis savu darbu, tomēr ir pateicis PIETIEK! Tagad no tautas ir atkarīgs vai tā izvēlēsies iet pa prezidenta pēdām un arī izteikt vārdu PIETIEK! parakstoties PAR Saeimas atlaišanu. Tas ir atkarīgs no mums pašiem.

Paldies, ka tagadējais Latvijas prezidents beidzot 4 gadu laikā izlēmis iestāties par latviešu tautu un kaut kādā mērā izmantot savas ietekmes varas pozīcijas. KNAB pēkšņais un ilgi gaidītais uznāciens tomēr ir noticis un ticams, ka šoreiz ar panākumiem. Kaut tādi uznācieni notiktu biežāk un pareizā virzienā.

Skeptiķi apgalvo, bet kas tālāk? Saeimu atlaidīs, bet ko liks vietā? Mums taču neviena nav ko likt. Domājams, ka neskaitāmu gadu laikā šādu viltus apziņu centušies ielāgot tautas apziņās politiķu PR meistari. Lai tautu turētu grožos. Mums ir daudz izcilu, jaunu, talantīgu politiķu, kurus aizēnojuši korupcijas pilnie „pieēdušies ģīmji”.

Izcilais politiķis – Kārlis Ulmanis

Viena no spilgtākajām politiskajām personībām Latvijas vēsturē nenoliedzami ir Kārlis Ulmanis. Neatkarīgās Latvijas izcilākais politiķis vēstures posmā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Pirmā pasaules kara radītais posts, bēgļu traģiskais liktenis un latviešu strēlnieku cīņas kāpināja latviešu nacionālo apziņu un aktivitāti. Varbūt šīs laiks ir pienācis arī tagad?

Tie bija „Ulmaņa laiki” kurus vēl vecā paaudze atminās kā „labos laikus” Kādi labie laiki? Kā tas ir iespējams, ka starp vienu karu, kas padarījis nežēlīgus postījumus Latvijā un otru karu, bijuši labi laiki? Taču mūsdienu Latvijā var tikai par to brīnīties un „trekno gadu” laikus, nekādi nevarētu nosaukt par treknajiem, kā vien pārnestā nozīmē. (Par Ulmaņa „labajiem laikiem” parunāsim nākošajā nr.)

Tagad kopš Latvijas 20 gadu neatkarības likumu nesakārtotības dēļ vēl aizvien latviešiem ir jācīnās pret tās vērsto naidu, gan no svešzemnieku puses, cīnoties par savas valsts valodu lietošanu valsts finansētajās skolās, kā arī par savu zemi un laukiem ar SVF un ārvalstu banku „reketu” uzplūdumiem. Tas notiek savā Tēvijā, tēvu zemē. Īpatnēji, ka šodien vairs nav populāri vārdi :Tēvu zeme; Dzimtene; patriotisms; bet nacionālisms vispār jau ir ieņēmis kauna vietu, kaut gan Kārlis Ulmanis ar dotajiem jēdzieniem lepojās un spēja vārdu nozīmi ieaudzināt arī savā tautā.

Kārlis Ulmanis patriots

K. Ulmanis piedalījās 1905.-1907. gada revolūcijā. Kaut arī izsūtīts no valsts un vēlāk pēc likuma maiņas tādējādi saņemot iespēju atgriezties Latvijā, viņš nevilcinājās, spēja atrauties no „medus poda” ASV un atgriezās pie „tukšas siles” Latvijā. Piedalījās pie valsts dibināšanas, bija pirmais jaunās valsts Pagaidu valdības Ministru prezidents, vadījis Latvijas Atbrīvošanas cīņas 1918.-1920. gadā, piedalījies valsts Satversmes izstrādāšanā, bijis astoņu Ministru kabinetu vadītājs, bet no 1936.gada – arī Valsts prezidents. Dzīves laikā saņēmis divdesmit piecus apbalvojumus un pagodinājumus.

Viens cilvēks spējis tik daudz Latvijas labā, taču joprojām nav pienācīgi novērtēts.

Šķiet, īpatnēji, ka tagadējā Latvijas prezidenta V. Zatlera mājas lapā par K. Ulmani ir teikts, ka viņš ir bijis „iejaukts” 1905. gada revolūcijā. Tāda negatīva pieskaņa virmo visā rakstā.. It kā Ulmanis pats speciāli būtu iejaucies kādā negatīvā lietā, taču par ko tad īsti ir runa?

K. Ulmanis iestājas par Latvijas zemi

1905.-1907. gada revolūcijā K. Ulmanis žurnālā „Lauksaimnieks”(Nr.22) publicēja kaismīgu rakstu pret cara patvaldību un tās realizēto politiku. „Kazaku un zaldātu bari klišt apkārt dauzīdami un šaudami, kaudami un šaudami. Nu nospiestā, pēc brīvības tvīkstošā un par savām tiesībām cīnošā tauta it sevišķi varēs sajust krievu valdības „lielo gādību un žēlastību”. „Par šādu uzdrīkstēšanos K. Ulmanis tika arestēts un apmēram pusgadu pavadīja Pleskavas cietumā. Apsūdzība – valsts un sabiedriskās kārtības graušana.

Pēc aresta atbrīvots viņš strādāja brāļa saimniecībā Zemgalē, vēlāk izceļoja uz Vāciju, jo draudēja jauns arests. Vacijā viņu nevilināja un viņš devās uz ASV.

Kad 1913. gadā Krievijā izsludināja amnestiju visiem 1905.-1907. gada revolūcijas dalībniekiem, beidzot pavērās ceļš arī uz mājām. K. Ulmanis atgriezās dzimtenē.

Pirmais pasaules karš – K. Ulmanis iesaistījās Bēgļu apgādes centrālkomitejas organizēšanā. Šajā laikā sākās K.Ulmaņa aktīvā politiķa gaitas.

Kārļa Ulmaņa APVĒRSUMS

Ulmanim bija uzticēts ļoti grūts un atbildīgs jaunās valsts izveidošanas un nostiprināšanas uzdevums. Jaunai valstij bija jāpiedzīvo gan ārējo, gan iekšējo ienaidnieku uzbrukums. K. Ulmanis kopā ar savas valdības ministriem kļuva par trimdiniekiem pašu zeme. Tikai pēc Cēsu kaujām, kurās apvienojās igauņu-latviešu spēki sakāva vācu Dzelzdivīziju, Pagaidu valdība ar K. Ulmani priekšgalā, gavilējošas tautas sveikta, atgriezās Rīgā.

Taču demokrātija bija jāmācās. Biežās valdību maiņas līdz 1934. gada maijam nomainījās 18 valdības sastāvi, turklāt K. Ulmanis 7 sastāvos bija Ministru prezidents, kļuva par iemeslu tam, ka valdība, tāpat kā Saeima, zaudēja savu prestižu Latvijas pilsoņu acīs-tā cilvēku apziņā kļuva par vietu, kur tiek kārtoti savstarpējie rēķini, veiktas politiskās intereses, kurām nav nekāda sakara ar reālo dzīvi.

Valsts glābšanas idejas vadīts, K.Ulmanis kopā ar saviem tuvākajiem domubiedriem 1934. gada 15. /16. maija naktī veica sekmīgu valsts apvērsumu. Saeima tika padzīta, visas politiskās partijas aizliegtas, nodibināts autoritārs valsts pārvaldes režīms.

Autoritārais K. Ulmaņa režīms, lai arī nedemokrātisks, nekādi nav salīdzināms ar totalitārajiem režīmiem Padomju Savienībā un Vācijā – valstīs, kuru vadītājiem 1939. gada 23. augustā vienojoties tika parakstīts Latvijas nāves spriedums.

K. Ulmanis nedeva pavēli par pretošanos okupācijai un izteica padomu „es palieku savā vietā, jūs palieciet savās”. Taču no šodienas viedokļa raugoties, ir viegli spriest vēstures tiesu. Protams, varētu būt kāds „goda šāviens”, kas gan izgaisinātu visas ilūzijas par it kā „brīvprātīgo pievienošanos Padomju brālīgo padomju saimei”, taču organizēta militāra pretestība pēc pavēles varētu kļūt par nācijas pašnāvību. Neviens nevarēja paredzēt nākotnes gaitu un iedomāties masveida deportācijas. Šajā reizē Ulmanis zināja uz ko viņš iet. Viņam bija iespēja bēgt un glābt savu dzīvību, bet viņš palika ar savu tautu līdz galam.

Latvijas prezidenta V. Zatlera APVĒRSUMS

Pēc Saeimas lēmuma neļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēmis rosināt atlaist 10.Saeimu. Tas ir bijis pēdējais pacietības un sapratnes piliens. Par to prezidents paziņoja sestdienas vakarā ārkārtas uzrunā tautai.

Viņš atzina, ka nolēmis rīkoties radikāli un šis lēmums prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir politiski un konstitucionāli sarežģīts, un var mazināt viņa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu. Taču viņa kā prezidenta pienākums ir rīkoties valsts labā nevis savā labā, uzsvēra Zatlers.

Nevar noliegt, ka Saeimas deputāti ir tautas kalpi un nav pieļaujama uzticības plaisa starp sabiedrību un Saeimu. Pilnībā atbalstāma ir prezidenta vēlme izravēt to ļaunuma sakni, kas šķir varu no sabiedrības.

Ļoti gribētos, lai tie nebūtu tukši vārdi, lai beidzot tiktu apkaroti netikumi- tirgošanās par amatiem – kaislīga cīņa par posteņiem tā vietā, lai domātu par valsti, par valsts ekonomisko attīstību. Iedzīvotāji nav akli un redz, ka amati tiek tikai savējiem. Mēs redzam, ka Saeima aizstāv šauru grupu vai pat konkrētu cilvēku personīgās intereses, nevis valsts intereses.

Paldies, Prezidentam, jo ir saprasts, ka ” jārunā ne tikai par valsts nodošanu, tuvojas arī valsts demokrātijas privatizācija. vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai. Pielikt punktu tam, ka [Saeima] runā vienu, domā citu un dara vēl ko citu, it kā tas būtu pašsaprotami. Vienreiz pielikt punktu, ka visa mūsu sūri, grūti kopā pelnītā bagātība nogulst ofšoru firmu kontos. Pielikt punktu tam, ka daži reģioni mūsu valstī ir ar īpašām tiesībām. Tik īpašām, ka nav runa vairs jau tikai par to, ka tiek diskriminēta Latgale. Es domāju, ja patiesos faktus redzētu vidzemnieki, arī viņiem būtu sašutuma pilna reakcija.”

„Pamatojoties uz LR Satversmes 48.pantu ierosinu Saeimas atlaišanu. Šis rīkojums stājās spēkā ar šo brīdi (28.amijs). Ar šo brīdi es, Latvijas valsts prezidents nododu tautai varu lemt par savu turpmāko likteni. Dievs svētī Latviju!”

Informācijai

Par savu lēmumu Zatleram jāinformē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kura ne agrāk kā pēc mēneša, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā sarīko referendumu par Saeimas atlaišanu. Ja prezidents saņem tautas atbalstu, Saeima ir atlaista un jaunas Saeimas vēlēšanas jārīko ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Saeimas atlaišanas. Ja vēlētāji referendumā neatbalsta Saeimas atlaišanu, amatu zaudē prezidents.

Kādā citā runā Latvijas prezidents Zatlers teica: „Dievs, palīdzi katram no mums saprast, ka ceļš uz stipru pašapziņu ir pazemības ceļš un nevis augstprātības vai egoisma ceļš”.

Tagad atliek ticēt, ka Latvijas tauta būs apņēmības pilna un ies parakstīties par Saeimas atlaišanu.

Par Kārli Ulmani izmantota grāmata Juris Ciganovs „Viens mērķis tauta un valsts”.)

Tvitera lietotājus, interesēja plašs tēmu loks. Sekotājus interesēja prezidenta attieksme pret marihuānas legalizāciju, kāda ir prezidenta mūzikas gaume, vai valsts valoda Latvijā ir svarīga, vai dot tautai tiesības pašai vēlēt prezidentu un kādu Latvijas prezidents redz Latvijas ekonomiku tuvākajā nākotnē.

Attiecībā par  to, vai prezidents atbalstītu marihuānas legalizāciju, Zatlers atbildēja vienā vārdā -Nē! Par mūziku runājot prezidents vislabprātāk klausās “dzīvajā”. Mājās dod priekšroku koncertierakstiem DVD. Klasiska, džezs, etno, roks, blūzs u. c.

Vai Latvijā ir iespējama prezidentālas republikas iekārta, Zatlers teica, ka atbalsta tautas vēlētu prezidentu parlamentārā republikā. Tas nodrošina varu līdzsvaru un sadarbību, tautas iesaisti un atbildību.

Savukārt kādu prezidents redz Latvijas ekonomiku tuvākajā nākotnē, prezidents atbildēja, ka uz eksportu orientētu ekonomiku, ar akcentu uz attīstību un samazinātu birokrātiju uzņēmējdarbībai.

Latviešu valodas kopšana?

Taču starp visiem jautājumiem nevar neizcelt latviešu tautai visnozīmīgāko, tas ir valsts valoda un tās kopšana.

Nepietiek ar to, ka prezidents „varonīgi” izcēlies Maskavas braucienā parakstot Līgumu par nepilsoņu privilēģijām. Tas ir, Latvijā apmaksāt svešas tautas -nepilsoņu pensijas, kā arī pensiju paaugstināšanu uz Latvijas pilsoņu rēķina, arī šoreiz prezidents izcēlies ar īpašu „atbalstu” latviešu nācijai. Zatlers informēja, ka nav parakstījies par Satversmes grozījumiem, kas paredz pāreju uz izglītību latviešu valodā, un arī neplāno to darīt.

Latvijas prezidents gaida pārvēlēšanu laikā atbalstu no Saskaņas Centra. Jau iepriekš SPEKTRS ziņoja, “Saskaņas centrs” teicis, kad atbalstīs Valdi Zatleru prezidenta vēlēšanās. Ja prezidents atbalstītu viņu iekļaušanu valdībā. Skaidrs, ka “SC” 29 balsis Saeimā ir svarīgas, dodoties uz otro prezidenta termiņu. Zatleram nepietiek ar latvisko partiju balsīm.

Brīžiem māc bažas, kuras valsts prezidents Zatlers ir Latvijas vai Krievijas? Un vai tas ir to vērs nodot Latvijas pamatnācijas intereses, pārvēlēšanas uzvaras dēļ?

Taču interesanti, ka interneta sarunu V. Zatlers noslēdza ar aicinājumu izkopt latviešu valodu arī tviterī. Pēc Zatlera neizprotamām darbībām šajā sakarā šķiet, ka prezidents izsaka tukšus vārdus. Vārdi bez svara, bez mīlestības pret pamatnāciju, Zatlers ir „skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.” (1.Kor.13: 1)

Interesei

Prezidenta oficiālais tvitera konts tika izveidots pagājušā gada vasarā, un pašlaik tam ir gandrīz 5000 sekotāju. Kaut gan ikdienā tajā raksta prezidenta kancelejas darbinieki, nevis pats valsts galva.

PS: Pēc jaunākām ziņām Rezervētu pozīciju pašlaik ietur  politiskais spēks – opozīcijā esošā apvienība “Saskaņas centrs” (SC). Pagājušajā nedēļā apvienība paziņoja, ka pagaidām nesteigsies ar lēmuma pieņemšanu par Valsts prezidenta vēlēšanām, jo tam vēl esot daudz laika un patlaban notiekot viedokļu apkopošana no reģioniem, kā arī analīze par tikšanos ar Zatleru un viņa sniegtajām atbildēm. “Ne šonedēļ, ne nākamnedēļ vēl nepieņemsim lēmumu,” sacīja partijas pārstāvis Valērijs Agešins.

Tātad atgriežoties pie tā paša jautājuma, vai tas bija to vērts…

SC izvairās no Latvijas okupācijas fakta atzīšanas. Valsts prezidents Valdis Zatlers bijis pārsteigts, uzzinot, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs s muzeja apmeklējuma laikā izvairījies no mūsu valsts okupācijas fakta atzīšanas.

“Vienotība” ceturtdien valdes sēdē izlēmusi uzrunāt trīs partijas – Zaļo un Zemnieku savienību, “Saskaņas centru” un apvienību VL-TB/LNNK – par četru partiju koalīcijas veidošanu.

Piedāvātais sadarbības projekts paredz arī vienoties par “tabu” jautājumiem – valsts valodas statusu, pilsonību un nepilsoņu tiesībām, kuru cilāšana ļautu premjeram pieprasīt “vainīgā” politiskā spēka ministru demisiju.

Noklusēšana situāciju neuzlabo

“Visu Latvijai”- TB/LNNK Roberts Zīle sacīja, ka– nedrīkst aprobežoties ar nacionālo vienotību kā būtisku jautājumu “iesaldēšanu”.
Zīle uzskata, ka ir svarīga diskusija gan par izglītības jautājumu, gan par pilsonību, savukārt okupācijas atzīšana Latvijas pilsoņu veidotajiem politiskajiem spēkiem jābūt pašsaprotamai, tāpēc jāsper soli tālāk un jāprasa to atzīt Krievijai.

Tāpat Zīle norādīja, ka Dombrovska piedāvātajā dokumentā nav ierakstīta energoatkarības mazināšana, kas ir ļoti svarīgs jautājums un tai būtu jābūt vienai no valdības prioritātēm.

“Visu Latvijai” līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka VL pozīcija paliekot nemainīga – partijai neesot iebildumu pret SC kā spēku, bet pret tā ideoloģiju. Ja SC būtu gatavs ievērot vienošanos ar VL-TB/LNNK priekšlikumiem – atzīt okupāciju un apsolīt nekad “necilāt” jautājumu par krievu valodas statusa maiņu, tad VL nebūtu nekādu problēmu ar SC strādāt arī vienā valdībā.

    Valsts prezidents Valdis Zatlers:

„Novēlu 2009. gadā Latvijas iedzīvotājiem pārvarēt satraukumu, kas radies saistībā ar krīzi, un koncentrēties uz vajadzīgo un nozīmīgo savā dzīvē. Šogad Jaunais Gads atnācis laikā, kad ir daudz raižu, nemiera un nosodījuma.

Tomēr ne Jāzepam, ne Marijai, kuriem draudēja nāves briesmas ķēniņa Hēroda naida dēļ, ne ganiem ne austrumu gudrajiem nenāca prātā sacīt – krīze! Eņģeļu un svētās ģimenes attieksme pret tā brīža situāciju mūs mudina atvērt acis un ieraudzīt, kas ir būtiskais, uz kā pamatojas dzīve, un kas ir tikai blakus apstākļi, lai arī cik dramatiski un draudīgi. Kas cilvēka dzīvē ir nepieciešamais un kas ir paciešams, atrisināms, pārlaižams. Un varbūt ir kāds, kam vajag palīdzēt un varbūt palīdzēt vari tieši tu.”

      Romas katoļu baznīcas Kardināls Jānis Pujats:

„Cilvēcei Glābējs šodien vajadzīgs tik pat, cik Romas ķēniņu laikā, vai, cik pašā sākumā – pēc grēkā krišanas. Kristus nāca pie cilvēkiem un paliks viņu vidū mūžīgi. Viņš darbojas Savā Draudzē: „Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mat. 18:20). Viņš vienmēr ir mums blakus ar visu Savu svētības bagātību, gatavs apžēlot un piedot, pacelt un stiprināt: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt” (Mat. 11:28).

Pestītāja nākšanas pirmā dāvana un auglis ir „Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts” (Lūk. 2:14), kas tika pasludināts jau Kunga Kristus dzimšanas naktī.

Miers dvēselē, ģimenē un sabiedrībā vajadzīgs, lai cilvēki varētu sakārtot savu garīgo un saimniecisko dzīvi. Sirdī iemājo miers un līdzsvars, kad cilvēks saņem grēku piedošanu, kad notiek iekšēja attīrīšanās, kad cilvēks sāk saprast savas dzīves jēgu, tās mērķi un uzdevumu. To cilvēkam atklāj Tas Kungs caur Evaņģēliju. Viņš to ļoti īsi noformulē savā teicienā: „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas” (Mat. 6:33). Citiem vārdiem, Dievs apsola visu, kas nepieciešams dzīvei kā svētību par to, ka cilvēks visur cenšas rīkoties pēc Dieva gribas. Vai tad šī nav īstā panākumu atslēga? „Bābeles tornis” ir sagrauts ne vienu reizi vien, jo tas sākts celt bez Dieva svētības. Vai cilvēkus ir iemācījusi viņu rūgtā pieredze? Psalma vārdi izsaka tūkstošiem gadu vecu atziņu: „Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā” (Ps. 127:1). Tas ir Dieva vārds, un uz to var paļauties.

Tāpēc Dieva likumiem jābūt uzrakstītiem visas dzīves programmā, lai Dieva svētība bagātīgi izlietos pār cilvēkiem.”

       Draudzes „Prieka vēsts” mācītājs Vilnis Gleške:

Jaungada nakts muzikālajā programmā draudzes „Prieka Vēsts” mācītājs Vilnis Gleške teica: „Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt; savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet. Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt; savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt; savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam, un savs laiks mieram. (Sal. māc. 3:1)

Filozofiska pieskaņa. Dievs visu ir paredzējis laikā, arī mūsu piedzimšanas dienu. No mums ir atkarīgs tas, vai mēs paliksim uzticīgi Dievam arī grūtajā laikā. Jaunais Gads nesola neko vieglu, bet tas ir nobriešanas gads. Tagad no mums ir atkarīgs vai mēs paliksim uzticīgi arī šajā ekonomiski grūtajā gadā.

Mans novēlējums Jums, lai esat pastāvīgi un paliktu uzticīgi Dievam. Cilvēki grūtībās meklē vieglāko ceļu, bet pārbaudījuma laikā, Dievs redz, kurš paliek uzticīgs. Mēs izlemjam kurp liekam nākošo soli. Vai mēs paliekam ar Jēzu? Arī Jaunajā 2009 gadā Viņš paliks ar mums, ja mēs paliksim ar Viņu. Labi laiki vai slikti laiki, tam nav nozīmes, es palikšu ar Tevi. Ņemot derības kausu rokās, es Tev saku – es izvēlos palikt ar Tevi arī Jaunajā gadā.

Jaunais gads bija sagaidīts skaitot pēdējās 2008. gada 15 sekundes un iesākts ar svēto vakarēdienu. Jangada noslēgumā bija arī salūts vairāku minūšu garumā.

          Draudzes „Dzīvības avots” mācītājs Modris Ozolinkevičs:

„Viss dzīvē ir mainīgs, tehnoloģijas, sadzīve un arī mēs paši. Mūsu domas ir mainīgas un tāpēc domājam, ka arī Dievs tāds ir, bet tā nav patiesība. Dievs ir nemainīgs. Viņš redz mūsu nodomus un ceļu. „Un nav radījuma, kas viņa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts viņa acīm: viņam mēs esam atbildīgi.” (Ebr: 4:13) Un viņam mēs sniegsim atskaiti arī Jaunajā 2009. Gadā!

2009. gads: Nākošais ir vēlēšanu gads. Pašvaldību vēlēšanās veidosies jauna Latvijas politiskā karte, to zīmēs katrs Latvijas pilsonis. Jau vasarā mēs dzīvosim jaunajos novados. Ja vēlamies, lai dzīve Latvijā kļūtu labāka, vēlētājiem rūpīgi jāpārdomā, par ko balsot.

Aicinājums: Ir laiks politikā nākt jauniem cilvēkiem. Mums ir gudra un uzņēmīga jaunā paaudze – uzņēmēji, pasniedzēji, inženieri un ekonomisti. Nāciet politikā! Latvijai ir nepieciešamas jaunas idejas, augsta politiskā kultūra un spēcīga konkurence politikā! Jo aktīvāk iesaistīsimies politikā, jo ātrāk mainīsies mūsu valsts.

Latvija ir mūsu valsts, tās nākotne ir mūsu rokās! Nākamais būs lielu pārmaiņu gads. Radikāli mainīsies valsts pārvalde, nopietnas izmaiņas skars tautsaimniecību, bet ir lietas, kas nekad nemainīsies. Latvija ir un būs neatkarīga valsts! Latvijā valdīs vārda brīvība un demokrātija!

Latvijas uzdevumi 2009.gadā? Valsts ir apsolījusi nodrošināt sociālo stabilitāti – valsts atbalstīs tos, kam palīdzība ir visvairāk vajadzīga – pensionārus, maznodrošinātos un bezdarbniekus.

Otrkārt, valstij ir jāveicina Latvijas ekonomikas attīstība, jāpalīdz uzņēmējiem saņemt kredītus, attīstīt ražošanu un eksporta nozares. Saeimai jādara viss, lai nodrošinātu stingru piešķirtās naudas uzraudzību.

Treškārt, jāturpina darbs pie demokrātijas principu nostiprināšanas – jāsāk diskusija par vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu, lai katrs vēlētājs justos pārliecināts, ka tieši viņa ievēlētais deputāts pārstāv viņa intereses.

Saeimai jāpabeidz ieilgušais darbs pie Satversmes grozījumiem. Valdībai beidzot ir jākļūst izlēmīgai un jāieceļ KNAB vadītājs. Sociālā stabilitāte, atbalsts uzņēmējiem un demokrātijas nostiprināšana ir manas prioritātes nākamajā gadā.

Deviņdesmit gados Latvijai ir bijuši daudz smagu pārbaudījumu. Vienmēr, arī visgrūtākajos laikos mūsu tauta ir saglabājusi savas vērtības un ticību nākotnei. Mūsu bagātība ir cilvēki, kuri ir gatavi pārvarēt grūtības un strādāt savā zemē. Cilvēki – kuri ir gatavi strādāt savai valstij. Paldies visiem, kas saglabājuši skaidru skatu arī šajā krīzes situācijā un ar savu rīcību palīdz to pārvarēt!

Šajā laikā, vairāk nekā jebkad iepriekš, mums jāpievērš uzmanība izglītībai – gan bērniem skolā, gan tiem, kuri jau pabeiguši augstskolas. Pašreizējā situācijā mums ir jāizmanto katra iespēja, lai sevi pilnveidotu, pašizglītotos, paaugstinātu savu profesionalitāti, lai saskatītu jaunas iespējas tur, kur citi tās neredz, lai pārvarētu grūtības un ceļā uz mērķiem nezaudētu ideālus!

Mums jābūt drosmīgiem ieraudzīt savas kļūdas, tās atzīt un izlabot, šāda rīcība vairos mūsu pašcieņu un cieņu vienam pret otru. Tikai tā mūsu vidū izaugs jauni un veiksmīgi līderi. Pārmaiņu laikos ļoti svarīgs ir atbalsts un pleca sajūta, tā rada lielāku savstarpējo uzticēšanos un dod pārliecību, ka kopā mums viss izdosies.

Jaunais Latvijas prezidents Valdis Zatlers nepārstāj patīkami pārsteigt Latvijas sabiedrību ar savu sapratni un iejūtību. Līdz šim, bijis vajadzīgs ilgstoši klauvēt pie , eksprezidentes V. V. Freibergas durvīm, kura bija tik ļoti aizrāvusies ar ārpolitiku, un citu valstu interešu aizstāvēšanu Latvijā, ka nav bijis laika ieklausīties un redzēt Latvijas tautas ciešanas. Pārsteigums visiem, jaunā Latvijas prezidenta centieni pievērst uzmanību iekšpolitikai. V. Zatlers sevi jau paspējis parādīt raisot dažādu reakciju sabiedrībā.

Kā ies lietas ar jauno prezidentu rādīs laiks, taču patreiz…

Ētikas pazinējs vai kristietis? 

Tautas bažas jaunā prezidenta ievēlēšanas laikā bija, vai viņš būs spējīgs kļūt neatkarīgs no partijām. Par to V. Zatlers pārliecināja, ka neatkarību, kas ir viņa pirmais mērķis, panākšot, klausot savai sirdsapziņai un tautas balsij. Viņš arī pauda uzskatu, ka politiskā elite “daudz ko šajā valstī varētu vērst par labu, ja vien uzlabotu politisko kultūru”.

Bezbailīgiem, drošiem soļiem, taisnā ceļā pie tautas

 

Līdz prezidenta vēlēšanām daudzi V. Zatlera patiesi pazinēji ir teikuši, ka dakteris ir cilvēks, kurš sevi spējis ziedot cilvēku labā. Bieži vien darbu beidzot tikai divpadsmitos naktī. Pie mīļā daktera – mūžīgās rindas. Dakteris ir dvēseles cilvēks. Tā bija. Bet kā ir tagad? Tieši tas pats, nekas nav mainījies. 18. novembrī, kad notika ziedu nolikšana pie „Brīvības pieminekļa”, daudzi valsts vīri centās pēc iespējas ātrāk no turienes nozust, bet prezidents taisnā ceļā, bezbailīgi devās tautas pūlī, lai sasveicinātos ar rokas spiedienu. Stāvot tur pat netālu, bija sajūta, ka bijušais tautas iemīļotais dakteris ir gatavs samīļot visus, ja būtu iespēja un brīnumainā vaidā prezidenta rokas pārvērstos par Dieva rokām.

Tiekšanās – pretējā virzienā, savstarpējas sarunas svarīgākas, nakā ieskatīties tautas acīs.

LR proklamēšanas 89. gadadiena

18. novembrī prezidents Valdis Zatlers dienu sāka ar ekumēnisko dievkalpojumu „Doma baznīcā”. Dievkalpojumu vadīja Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Dievkalpojuma nobeigumā lūgšanu teica Rīgas un Visas Latvijas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Romas Katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats un Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Kopā ar garīdzniekiem arī Valsts prezidents piedalījās lūgšanā.

Šī lūgšana izrādījās ļoti nozīmīga, ne tikai sabiedrībai kopumā, bet arī kristiešiem. Ļoti ātrā veidā tika izplatīta ziņa pa draudzēm, ka Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers „Doma baznīcā” lūdza Dievu. Tas ir kaut kas nedzirdēts! Iepriekš nekas tāds nav noticis. Tas ir liels notikums. Liela uzdrīkstēšanās TV, fotogrāfu un masu mēdiju „knābātāju” priekšā pielūgt Dievu. Draudzes bija stāvās ovācijās. Daudzas draudzes pateicās Dievam par „savu” prezidentu.

Prezidenta LŪGŠANA

            „Visuvarenais Dievs, debesu Tēvs, paldies Tev par laiku, kurā varam dzīvot. Palīdzi mums Latvijas tautai pārdomāt un izprast šī laika būtību, lai neapmaldītos starp iedomātām un patiesām vērtībām. Dod mums katram prātu saprast, kas ir būtisks un nozīmīgs, bet kas tikai ārišķība! Dod mums spēku katram atpazīt sevī to, kas dara mūs vērtīgus mūsu valstij. Palīdzi mums katram apzināties savu piederību mūsu Latvijai. Palīdzi mums dzīvot tā, lai nenoniecinām viens otru, lai protam novērtēt katra cilvēka talantus un spējas. Dievs, Tu esi spēka, iedvesmas un atjaunotnes avots; dod spēku Latvijai meklēt, atrast un uzplaukt šajos laikos un nākotnē, jo Tevī, Dievs, mēs pastāvam mūžīgi.”

          Pārņemot ASV tradīciju, Latvijā jau otro gadu tika rīkotas „Latvijas Valsts Lūgšanu brokastis”. Tās notika 9.novembrī viesnīcā „Radisson SAS Daugava”. Uz tām aicināto vidū bija Valsts prezidents Valdis Zatlers goda viesa statusā, Saeimas un valdības locekļi, uzņēmēji, kā arī vadošo konfesiju mācītāji.

  Lūgšanu Brokastu vēsture

„Lūgšanu brokastu” vēsture aizsākās ASV 1953.gadā, kad pasākumā piedalījās 3400 viesu, tajā skaitā politiķi un slavenības no daudzām ārvalstīm.
Amerikā šo tradīciju iedibināja norvēģu ieceļotājs un ceļojošs garīdznieks Abrahams Vereide, kurš darbojās Sietlā. Par paraugu izvirzot Jēzus dzīvi un darbību, viņš izveidoja palīdzības fondu trūcīgajiem.
Drīz līdzīgas grupas, tika izveidotas Sanfrancisko, Čikāgā un Vašingtonā, kur atrodas organizācijas galvenā mītne.
Tagad, Amerikā „Lūgšanu brokastu” oficiālie rīkotāji ir kongresa deputāti.
Pasākuma dalībniekus, kuru vidū ir sabiedriskie darbinieki, politiķi, zinātnieki un mākslinieki, katru gadu uzrunā ASV prezidents Džoržs Bušs.
Amerikā „Lūgšanu brokastis” ir nosvinējusi savu 50. gadadienu.

Lūgšanu Brokastis Latvijā

9. novembrī, „Lūgšanu brokastis” atklāja virspriesteris Aleksandrs Nagla, aicinot visus pielūgt Dievu lūdzot „Mūsu Tēvs debesīs.” Rīcības komitejas vadītāja Inese Šlesere, uzrunājot dalībniekus, sacīja: „Mēs nākam kopā, lai atjaunotu un stiprinātu mūsu ticību un labāk iepazītu viens otru, lūdzot Dieva gudrību, Viņa vadību un svētību visai mūsu tautai un Latvijas zemei.”

  Latvijas prezidenta Valda Zatlera vēsts

Norisēs Latvijas prezidents Valdis Zatlers tomēr nevarēja piedalīties, bet atstāja vēstījumu, kuru vakara vadītāji nolasīja pasākuma laikā. Tās galvenā pamatdoma:

„Šis ir pārdomu un pārmaiņu laiks katram no mums. Laiks, kas mūs mudina apstāties un izvērtēt sevi, un ja kādu no dzīves pamatvērtībām esam nozaudējuši, atgriezties pie tām. Tieši šobrīd ir laiks saprast par kādu sabiedrību mēs tapsim. Pats esmu uzņēmies atbildību ne vien cilvēku, bet arī Dieva priekšā. Valsts pamatā ir tās tauta, jo tautas augstākā vērtība ir cilvēks. Cilvēks kā vislielākā vērtība Dievam. Dievs ir atdevis savu vienīgo dēlu šīs vērtības – cilvēka – pestīšanas dēļ. Šodien ir pavisam viegli savu vērtību uzspodrināt vai paaugstināt ar dažādām laicīgām lietām, lēmumiem vai prasmēm. Taču tās būs vien iedomātas vērtības. Savu patieso vērtību cilvēks var apzināties vienīgi attiecībās ar sevi un Dievu,” Valsts prezidents šīs Lūgšanu brokastis saskata kā avotu, „kas attīra, dod spēku un veldzē mūs katru no jauna. Šajās brokastīs lūdzu par manas tautas spēku meklēt un atrast sevi. Lai katrs cilvēks kā vislielākā vērtība Dieva tautai apzinātos savu vērtību savai tautai – Latvijai.”

Lūgšanu brokastu laikā tika lūgts par mieru Latvijā, mūsu karavīriem miera misijās. Šinī lūgšanā vadīja NBS ģenerālis Juris Vectirāns, NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš teica, ka „Irākā visi mūsu sūtītie karavīri tic Dievam.” Īpaši tika aizlūgts par Latvijas valsts vadītājiem. LR Saeimas deputāts Artis Pabriks nolasīja vairākas Rakstu vietas no Bībeles, kas parāda Dieva mīlestību un varu pār tautām, armijām, ķēniņiem. „Svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu” (Psalmi 33:12). Par valsts vadītājiem aizlūdza prezidents Guntis Ulmanis – lai varētu pacelt acis uz Dievu, kas var dot un dot spēku nest to atbildību, kas vadītājiem uzticēta. Noslēgumā kopīgā aizlūgšanu vadīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Pēc kopīgi dziedātās Valsts himnas – lūgšanas „Dievs, svētī Latviju”, svētības vārdus sacīja Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Pēc „Lūgšanu brokastu” norisēm, speciāli SPEKTRS.COM interviju sniedza eksprezidents – Guntis Ulmanis; Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs – Dainis Turlais; Romas katoļu baznīcas kardināls – Jānis Pujats; Mūziķis -Igo Fomins, Ārlietu ministrs – Artis Pabriks; draudzes „Jaunā paaudze” mācītājs – Aleksejs Ļedjajevs; (LPP/LC) līderis – Ainārs Šlesers; Reklāmas aģentūras Z.O.O.M radošais direktors -Ēriks Stendzenieks.

  Jājamzirdziņš

SPEKTRS.COM intervējamajiem uzdeva jautājumu, sakarā par to, ka Satversme paredz – „Baznīca ir atdalīta no valsts”. Un balstoties uz to, kritiķi akcentē, ka politiķiem nevajadzētu piedalīties tāda vaida pasākumā.

Guntis Ulmanis atbildēja: „Tā ir mākslīgi radīta problēma. Tas nav gluži pareizi, tādā veidā nodalīt šo jautājumu. Iespējams, ka tāda veida akcents ir veidojies tādēļ, ka politiķi paši ir norobežojušies no garīgām vērtībām”. Bet Dainis Turlais uzskata, ka frāze „Baznīca ir atdalīta no valsts” nav attiecama uz to, kas notika pasākuma laikā. Turklāt tās esot dažādas lietas. Dainis Turlais uzsvēra: „Daudzi runā par tādiem jautājumiem, kuros nav kompetenti. Reliģija, ja tā var izteikties ir zinātne. Ticība ir cilvēku dvēsele. Turklāt, ticīgs var būt gan politiķis, gan ubags. Es esmu ticīgs cilvēks. Ticība ir palīdzējusi vienmēr un visur! Un lai Dievs dod mums spēku to vienmēr saglabāt”.

Jānis Pujāts uz šo jautājumu atbildēja tieši:” Kāpēc gan ne? Tas ir tik brīnišķīgi, ka visi kopā varam atrasties pozitīvā atmosfērā un divas stundas pavadīt lūgšanas noskaņā. Manuprāt, tas ir vienreizējs gadījums. Bet runājot par politiku mēs nedrīkstam aizmirst, ka politikas pamats ir morāle. Ne pa velti tauta runā un vēlas sagaidīt godīgu politiku. Pirms jebkāda jautājuma izskatīšanas vispirms jādomā par tās morāli. Un kad tas tiks pilnībā ievērots, tad valstī viss būs kartībā”.

Guntim Ulmanim tika uzdots papildus jautājums. Vai garīguma trūkuma dēļ pastāv tik lielas problēmas politikā?

Eksprezidents atzina, ka pastāv arī praktiska rakstura problēmas. Politiķi nepārtraukti stāv izvēles un jaunu izaicinājumu priekšā. Mēs vispār esam tāda tauta, kas nepārtraukti par sevi cīnās. Pārvarot vienu barjeru, jāpārvar nākošā. Kādreiz bija jāpierāda vēsturiskie fakti, tagad pastāv jauna veida problēma, kuru nezin kā uzveikt. Un tagad mēs esam kritiskas robežas priekšā. Visa pamatā ir šaubas un neticība garīgām vērtībām. Lai izkliedētu šaubas

J. Pujātam tika jautāts par Amerikas tradīcijas vajadzību iedibināšanu Latvijā. Un vai pasākuma laikā tika kārtotas arī politiska rakstura lietas, par kuru varbūtību tik ļoti bija satraukušies masu mēdiji. Kardināls uzsvēra, ka nav svarīgi no kurienes kaut kas nāk, bet svarīgi kas nāk! Tā ir laba tradīcija un domājams, ka tai būs ilgs mūžs. Bet jautājumā par politiskajiem risinājumiem pasākuma laikā netika runāts, bet gan par jautājumiem, kas skar „vertikāli”(Domāts, lūgšana). Un to J. Pujāts uzskata par vissvarīgāko lietu. Ja tādā veidā tiktu risinātas lietas, tad viss pārējais tiktu pielikts

   Iedvesmots

I.Fominam iespaidi par pasākumu bija pozitīvi. Mūziķim paticis, ka ar savām runām uzstājās cilvēki, kuri ļoti labi apzinājās, kāda mērķa vadīti un kur atrodas. Priecē dažādu cilvēku apvienošanās vienkopus vienotībā. Bet īpaši patikusi bijušā prezidenta Gunta Ulmaņa runa. I. Fomins tic Dievam un apzinās, ka ar Viņa palīdzību visas lietas ir risināmas.

Par dvēseli

Artim Pabrikam jautāts, kāpēc šajā pasākumā netika pielaisti masu mēdiji un TV?

Bijušais ārlietu ministrs atzina, katas netika darīts tādēļ, lai kaut ko slēptu no sabiedrības. Bet šajā gadījumā klātesošo mērķis bija viens otram izklāstīt savu dvēseli. Un šajās stundās viņi attālinājās no savām profesijām, runājot par kādām kopīgām tēmām, piemēram, ticība un no tās izrietošām vērtībām. Tādus vārdus no bijušā ārlietu ministra bija pārsteidzoši dzirdēt, kā arī uzstūrēšanos „Lūgšanu brokastis”, ja ņem vērā, ka „Pride 2006”laikā Artis Pabriks neaizstāvēja Latvijas tautas intereses, kas nostājās pret apkaunojošo pasākumu. Viņš kārtoja visus drošības pasākumus, lai homoseksuāļi no viesnīcas „Latvija”, kuru aplenca ģimeņu vērtību aizstāvji un kristieši, varētu izkļūt neskarti. Vai Artis Pabriks ir „pārmetis savu kažociņu”?

 Ekstrēmists A. Ļedjajevs

Draudzes mācītājam „Jaunā Paaudze” Aleksejam Ļedjajevam tika uzdoti cita veida jautājumi, galvenokārt par viņa viedokli sakarā par to, kāds varētu būt iemesls vienam no masu mēdijiem avīzei „Diena” atspoguļojot šo gaidāmo pasākumu īpaši akcentējot, ka tas būtu nepieņemami, ja tajā piedalītos „ekstrēmists” A. Ļedjajevs.

Mācītājs komentēja: „Avīze „Diena” ir iebiedēšanas stāstiņu speciālists. Un tautas dezorientēšanas un profanācijas meistars. Vakar es biju „sektants”, šodien „ekstrēmists”, interesanti kas es būšu rīt? Nezinu, kādus vēl pagonus man uzliks. Man ļoti patika atbilde, kad šo pašu jautājumu uzdeva vienam no organizatoriem, tas ir, ar kādām tiesībām, jūs esat uzaicinājuši uz šo pasākumu „ekstrēmistu” Ļedjajevu? Viņš atbildēja, ka, ja Ledjajevu uzaicināja uz „Lūgšanas brokastīm” Vašingtonā ar prezidentu Dž. Bušu, tad vai nu kur, bet tur zina, kurš ir „ekstrēmists” un kurš nav”.

Sakarā par „Lūgšanu brokastīm” mācītājs atzina, ka „Lūgšanu brokastīs” Latvijā piedalījies pirmo reizi. Un prieks redzēt nozīmīgus cilvēkus, kuri apvienojas ar visu konfesiju mācītājiem apzinoties, ka Latvija ir kristīga valsts un tai ir nepieciešama Dieva palīdzība. A. Ļedjājevs akcentēja, ka mums nav jākaunas par ticību Dievam. Mums vajag apzināties, ja Dievs mūs neaizstāvēs, tad neviens mūs nepasargās. Novēlums pasaukumam – pieaugt ar aktīvākām uzrunām. A. Ļedjajevs paredz, ka Dievs vienmēr atbild! Ņemot vērā, ka mēs atrodamies pretrunīgā sabiedrībā, nepieciešams apvienojošs faktors. Nedrīkst pieļaut, ka sabiedrību šķeļ liberāli mēdiji, piemēram, avīze „Diena” un portāls „Delfi” rakstījuši, ka J. Pujāts nosoda A. Ļedjajevu par to, ka viņš „lien” politikā. Tas ir absurdi! Burtiski tikko ir runāts ar J. Pujātu un viņš teica: „Mēs neesam ienaidnieki!”. Pateicoties „Lūgšanu brokastīm” cilvēki apvienojas. A. Ļedjajevs akcentēja, ka mums nav nekā dalāma, jo visiem ir viena ticība, kristības un spēks Jēzū Kristū! Viena valsts un viens liktenis!

Ģimenes tēmas problemātiskā situācija

A. Šlesera kungam lūdzot dalīties iespaidos par „Lūgšanu brokastīm” vispirms tika dots neliels ieskats vēsturē. Proti, Amerikas Savienotās Valstīs „Lūgšanu brokastis” notiek vairāk nekā 50 gadus. Un tās galvenais patrons ir ASV prezidents. Tajās piedalās gan bijušie prezidenti, esošie kongresmeņi, politiķi un citu valstu līderi. Viņi netiek dalīti pēc politiskās vai cita veida piederības. Bet attiecībā par iespaidiem politiķis uzskata, ka pasākums ir svētīgs un svarīgi, lai tas notiktu katru gadu. A. Šlersers vēlētos, lai šo pasākumu nepolitizētu, nezākātu. Jo pirms pasākuma, no preses puses, tika vērsti skarbi vārdi pret Latvijas valsts prezidentu V. Zatleru. Izteikumi bijuši sekojoši: „Ko viņš ir iedomājies, brokastot ar šādiem un tādiem cilvēkiem?!”

Politiķis īpaši pasvītroja, ka galvenie šā pasākuma organizatori ir vadošo konfesiju vadītāji. Turklāt, „Lūgšanu brokastu” galvenais mērķis ir aizlūgšana vienam par otru. Tāpēc tādi teikti vārdi no preses puses ir nepieņemami. Spektrs.com jautāja, kādas ir A. Šlesera kunga pārdomas par to, kāpēc „Lūgšanu brokastis” ir paredzētas reizi gadā? Politiķis labprāt atklāja, ka, pasākumā tika dalītas anketas un viens no jautājumiem bija: „Vai Jūs vēlētos, lai „Lūgšanu brokastis” notiktu vairāk nekā reizi gadā, mazākās grupās?” Tad lielākā daļa atbildējusi: „Jā!” Tas nozīmējot, ka pastāv iespēja organizēt šādas tikšanas reizes biežāk, vienīgi mazākās grupās visa gada garumā. Kāpēc nosaukumā ir ietverts vārds brokastis? Arī par šo jautājumu politiķis izrādījās kompetents un atzina, ka varētu arī nebrokastot, bet „Lūgšanas brokastis” padara ģimenisku un neformālu atmosfēru. Ēdot vienu un to pašu ēdienu, zūd atšķirība starp cilvēkiem, izceļot vienotību. Bet sakarā par novēlējumu

A. Šlesers teica: „Mans novēlējums, lai „Lūgšanu brokastīs” piedalītos un apvienotu vairāk apmeklētāju un lai tās kvalitāte nezustu. Domāju, ka šim pasākumam Latvijā ir liela loma un nākotne. Jo mēs esam lielas izšķiršanās priekšā, izvēloties kādas vērtības mēs sludināsim. Kad Eiropā demogrāfija ir kritiskā stāvoklī un dzimstība ģimenē vidēji ir viens bērns, tad tas nozīmē, ka ģimenes vērtībām ir jānostiprinās. Ģimenes tēma mums ir aktuāla un par to mums vajadzētu runāt un aizlūgt visbiežāk”.

 Diena centusies pasākumu padarīt par politisku figūru sanākšanu

Pēdējā intervējamā persona bija E. Stendzenieka kungs. Kāpēc viņš bija ieradies, Z.O.O.M radošais direktors detalizēti izklāstīja, ka atnācis ziņkāres vadīts. Ielūgumā bija uzrādīti cilvēku uzvārdi, kurus viņš augsti ciena un respektē. Piemēram, Artis Pabriks, Jānis Vanags, Inese Šlesere. Sākotnēji nebijis nekādas skaidrības par „Pusdienu brokastu” nozīmi, vai tas nozīmē, ka vairāk kā divas stundas stāvēt uz ceļiem un dziedāt dziesmas no grāmatas, izrādījās, ka nekas tamlīdzīgs nenotika. Ieejot zālē ieraudzījis galdiņus ar numuriņiem un apsēžoties pie viena no tiem secinājis, ka cilvēki, kuri sēž līdzās nerunā par reliģiska veida dogmām, par politiku un uzņēmējdarbību. Kaut gan runā par noskaņojumu sabiedrībā. Bija prieks redzēt tik daudzus un dažādus cilvēkus vienkopus, kuri nestrīdas.

Ē. Stendzenieks sašutis stāsta: „ Skumji bija redzēt, kā virkne mēdiji un sevišķi avīze ”Diena” ir centusies šo pasākumu izveidot, kā politisko figūru sanākšanu, kurā tiek pieņemti lēmumi un angažētas politiskas personas. Ar nagu izskriet cauri 350 cilvēku lielam aicināto sarakstam pēkšņi atklāt, ka uz pasākumu dosies arī mācītājs A. Ļedjajevs un pasniegt to, kā tādu ārkārtas situāciju, paziņojot, ka „Lūgšanas brokastīs” Valsts Prezidents V. Zatlers tiksies ar A. Ļedjajevu. Tādēļ nekādā gadījumā prezidentam nevajadzētu ierasties uz „Lūgšanu brokastīm”. Nu, absolūtās muļķības. Pusdienās bija ieradies arī žurnāla „Defakto” žurnālists Sandijs Simjonovs, kurš uzstājās ar runu, kā arī Atis Pabriks uzstājās ar brīnišķīgu runu. Tik pat labi, tad avīzē varēja rakstīt, ka V. Zatlers tiksies ar S. Simjonovu. Tādēļ žēl, ka avīze „Diena” pauž savus uzskatus un ir visnotaļ ateistiska. Uzspiež savu negatīvo noskaņu visai pārējais sabiedrības daļai. Var jau būt, ka no pasākuma cilvēki iziet pārlaimīgi un ir atraduši savu dzīves patiesību, mērķi un piepildījumu, izstarojot absolūto svētlaimi, bet arī tādā gadījumā vajadzētu izturēties nedaudz iecietīgākiem pret cilvēkiem, kuru motivācija un rīcība ir neizprotama un nav tuva”.