Saprotams, ka latviešu tauta ir tik ļoti novārdzināta, ka ticība zudusi it visā, kas saistās ar latviešu tautas identitāti. Vienīgais latvieša protests – bezdarbība.

Labu cilvēku bezdarbība ir dēmonizēto ierocis. Latviešu senču izcīnīto suverēno neatkarību un brīvības stafetes nodošana, nevis pamatnācijas bērnu rokās, bet nelabvēļu un latviešu tautai svešo un izkropļoto interešu lobēšanu varas rokās,-ziņo spektrs.com

Visus šos neatkarības gadus, latviešu tautas nespēja, pilsonības nenovērtēšana, zemā pašcieņa, vienaldzība un latviešu identitātes nenostiprināšana, kā arī citi pašu degradēšanas un demoralizēšanas centienu stiprums, tika nepārtraukti nelabvēļu testēts. Kaut arī ik pa laikam dažādos veidos par to tauta tika brīdināta, tā izmisīgi ir palikusi uzticīga vienaldzības potei ar aizbildinājumu uz lūpām: ekonomiskā labklājība svarīgāka par visu. Cik tālu ar šo svarīguma apziņu esam tikuši, tas jau ir cits stāsts.

Tagad tauta pārmet valdībai par bezdarbību, arī Ēdenes dārzā Ādams atbildību uzvēla uz Ievas trauslajiem pleciņiem. Taču no Ievas, apmānītās apziņas iespaidā, piedāvātā ābola varēja atteikties un atgādināt par patiesām vērtībām un pamatnostādnēm, kurām jāseko. Jautājums ir par to, kādas tad ir latviešu tautas pamatnostādnes, kurām sekot? Vai kāds ir noteicis robežas, kuras pārkāpt vairs nedrīkst, jo tas ir bīstams paša dzīvībai? Lai arī pašiem nevajadzētu sagaidīt izraidīšanu no Ēdenes dārza. Noteikti likumi, kas aizsargā pamatnācijas intereses no vienas puses uzstādītas Latvijas proklamēšanas laikā, taču no otras puses redzams, cik tās ir bijušas nestabilas, nevis savā būtībā, bet gan tāpēc, ka tās nebija papildus nostiprinātas ar visādiem iespējamiem līdzekļiem valsts līmenī. Tāpēc arī esam nonākuši, ka sekas ir nenovēršamas un tās dēļ jātērē divi miljoni referendumam.

Paldies, Dievam, ka valsts vīri vismaz tagad ir atjēgušies un nostiprinājuši Satversmē valsts valodas nozīmi. Taču vai nevajadzētu ar tādu pašu centību un rāvienu vismaz tagad nostiprināt arī visas pārējās robežas, lai aizsargātu savu tautu nākotnē?

Turklāt vai nevajadzētu tuvākā nākotnē pasargāt pamatnācijas kārtējo divu miljonu tēriņu uz briestošo referendumu par automātisko pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem?

Domājams, ka arī šoreiz valdībai vajadzētu ar galvu mesties iekšā juridisko jautājumu sakārtošanā un kārtēja saspīlējuma savlaicīgā novēršanā.

Vai tiešām ir jāsagaida kārtējais etniskais karš, vai apziņas, ekonomiskā, sabiedriskā okupācija, vai kārtējais divu miljonu vērtais referendums, lai to saprastu?

Diemžēl tas viss ir bezdarbības un vienaldzības sekas. Ja latvieši to nenovērtē un tas viss nav vajadzīgs, tad atrodas svešie, kuri novērtē pēc savas saprašanas un savu vajadzību izsaka nestabilos, draudu apstākļos, lai varu pārņemtu bez maksas.

Var jau arī pārmest Dievam un jautāt: kur bija Dievs? Taču vai Latvijas neatkarības atgūšanu nevarētu nosaukt par brīnumu? Dievs latviešiem devis savu zemi, bet kā latvieši tajā valda? Vienaldzīgi un bezatbildīgi! Neaizmirsīsim, ka Latvijā ir tautas vēlēta valdība. Tāpēc pienācis laiks pajautāt, kur visus šos neatkarības gadus ir bijusi latviešu tauta?

Tāpēc par nožēlu jāsaka, ka šie demoralizētie apstākļi rodas ar latviešu tautas svētību.

Ieskatīsimies kaut vai pēdējo gadu latviešu tautas nozīmīgos jautājumos un kāda ir bijusi tās reakcija.

1. Vai nepieciešams pakāpeniska pāreja valsts valodā valsts apmaksātās skolās, kas savukārt saliedētu un vienotu dažādās etniskās grupas? Latviešu tauta teicā – NĒ!
2. Vai nepieciešama ticības mācība skolās, lai tādējādi skolnieki varētu atšķirt labu no ļauna, grēku no svētuma un lai neviens nevarētu manipulēt ar bērna apziņu un iesaistīt homoseksuālisma propagandā, narkotisko vielu lietošanā, zālītes pīpēšanā un t.t.? Latviešu tauta teica – NĒ!
3. Vai nepieciešams ētikas stundās mācīt patriotisma gara celšanu Latvijas bērnos, kas izkoptu latviešu veselīgu pašvērtējumu, mācītu saimnieka apziņu, kā arī Tēvzemes un Dzimtenes mīlestību? Latviešu tauta teica – NĒ!4.
4. Vai latviešu tautai ir vajadzīga latviešu valoda, 18. februārī latviešu tauta teiks ….?

Kur bija latviešu tauta? Šādu jautājumu jau uzdod izaugušie latviešu bērni saviem vecākiem. Ko pieaugušie atbild? Vai uzliek savu roku uz sirds un saka: „Piedod, bērns, mani tas neinteresēja un manas bezdarbības sekas jāizcieš TEV!”

Bībelē teikts: „Ja bērns prasa maizi, vai vecāki var iedot akmeni?” Acīm redzot latvieši var.

Aicinājums:

Ja ir kādi, kuri tik ļoti cenšas pārrakstīt Latvijas vēsturi akcentējot, ka okupācijas nav bijis, tad tagad ir pienācis laiks, kad latviešu tauta ir spējīga pārrakstīt, nelabvēļu gaidītās prognozes Latvijas nākotnē, latviešu tautai vēlamā virzienā.

Vismaz tagad mēs to varam izdarīt, vēl nav par vēlu!

18. februārī par divvalodību teiksim – MĒS ESAM PRET!!!

Saimnieks

„Kurš saimnieko mūsu mājās, tas saimnieko mūsu valstī!”

Daudzviet Bībelē lasām, ka Dievs koncentrē savu uzmanību uz kādu svarīgu detaļu, jeb pamatnostādni „Ja tu turēsi Manus baušļus, tad Es tevi paaugstināšu”.
Vai latviešu tauta kopumā tur Dieva baušļus? Nē! Latviešu tauta tic dievekļiem un sava paša „gudrībai” vairāk, nekā Dievam. Bieži vien saņemu, vēl vienu jautājumu: „Kāpēc Dievs neko nedara manā (Latvijas) labā?” Atbildēju tad un atbildu no jauna ar pretjautājumu : ”Vai Tu (Latvija) turi Dieva baušļus?”
Latviešu tauta, Tu pati atsakies no Dieva, bet vēlāk atbildību no Viņa prasi, bet ar kādām tiesībām? Kurš tiek ielaists par saimnieku savās (Latvijas) mājās, lai pēc tam prasītu atbildību? Vai mājās valda Dievs? Nē! Mēs viņu izmantojam tad, kad mums tas ir izdevīgi, sagrozām faktus, paši „ savārām putru” un no tās darvas garšas spļaudamies un atbildību par to prasām nevis no sevis, bet no kāda cita, vai arī no Dieva.
Ieva Akurātere reiz dziedāja „Palīdzi Dievs, palīdzi Dievs, visai latviešu tautai!” Mūsu himna skan „Dievs svētī Latviju!” dziedot patriotiskas un garīgas dziesmas barikāžu laikā latvieši raudāja no visas sirds, bet vai ar to bija viss? Saņēmām savu loloto brīvību un cīņa beigusies? Nē, mīļīši, viss tikai sākās, vienīgi ieroči nolikti istabas kaktā un pārklājušies ar zirnekļu tīkliem. Un, lūk, rezultāti šodien.

Valdībā – zagļu banda

Mēs vainojam valdību Latvijas izzagšanā jeb izsaimniekošanā. Jā, piekrītu viņu vajag vainot, nu, ja tā gribas un sakrājies uz sirds, bet varbūt vaina ir jāmeklē kaut kur arī dziļākos zemes dzīļu slāņos? Paraksim kopā! Ko tad mēs esam palaiduši garām, vai arī nespējam sasniegt?
Ko var gribēt no valdības? Kādi paši, tāda arī attiecīgi valdība. Pirms tieksies mani apmētāt akmeņiem, izlasi līdz galam. Tātad ieskatīsimies netālā vēsturē.

Otrais Pasaules karš. Kāds bija Krievu valdības mērķis Latvijā? Ja ņem vērā, ka sabiedrība turas uz „gaišiem prātiem” tad vajag izskaust tos- ganus un aitu bars izklīdīs. Savukārt „vilki” var ietērpties „aitu drēbēs” un izlikties par avīm-līderiem, tas ir, jauniem ganiem. Un medības var sākties.
Sibīrijas koncentrācijas nometnēs tika izvesti daudzi, bet sākotnēji tika izvesti vai arī noslepkavoti Latvijas inteliģence, neskatoties pēc nacionalitātes . Visi bija „Vrag naroda” – tautas ienaidnieks. Tikai tie, kuri bija Dieva gudrībā, tika brīdināti un tādējādi pasargāti un Dieva virsvadībā slēpti, bet tie bija uz pirkstiem saskaitāmi.. Latvijā ienāca jauni svešzemes saimnieki, no tās saucamās „darba tautas slāņa”. Viņi savu postulāta praktisko izplatīšanu uzskatīja par vienlīdzību, bet vai gluži tāda tā ir? Šaubos..

Uzskatu, ka līdzīga „vienlīdzība” – post-komunistiskais iedīglis, arī dziļi iespiežas kristietības diasporā. Visus esošos pielīdzinot vienlīdzības statusā sakot: „Visi mēs vienādi Dieva priekšā.” Vai, no tā izriet, ka viens darīs Dieva darbu un nokļūs debesīs tajā pašā līmenī, kādā nokļūs tie, kuri neko nedara, bet toties ir Pestīti, turpina grēcīgo dzīvīti un mūža baigās cer, ka paspēs Dievam palūgt piedošanu un nokļūt debesīs, pie Jēzus labās rokas? Arī par to māc šaubas, vai tā ir gluži kristietiska pieeja.

Slēptā afēra

Kāds krievu draudzes mācītājs no sava „stikla troņa” sauc: „Priecājieties, ka nav kara.” Jā, var priecāties, un turpināt pūst miglu acīs, bet nedomāju, ka apzīmējums -„karš” var būt vienīgi kodolkarš. Latvijā karš turpinās vēl joprojām, slēptā formā. „Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā”. (Ef. 6:12) Bet ko lai dara, ka ticības ieroči atstāti istabas kaktā un latvieši palikuši infantili, bet paši pēc tam brīnās par „rezultātiem”.

Ja ierocis nav uzlādēts un neesi sardzē, tad veltīgi domāt, ka ienaidnieks neuzglūnēs. Kamēr latvieši guļ, tikmēr pa Latviju siro ienaidnieks tērpies avju drēbēs.
Latviešu tauta! Cīņa nav beigusies ar barikādēm. Pārāk agri Tu esi nomierinājusies. Var jau būt, Tu domā, ka dzīvojam neatkarīgā Latvijas zemē un caurmērā viss ir kārtībā. Un ja citiem nav ko darīt, tad lai jau tur „plēšās”. Bet plēšanās ne vienmēr var būt fiziskā un redzamā formā. Tā var būt rūpīgi izplānota, pārdomāta un veicināta daudzu gadu garumā, ietērpjot savu ideju pat kristietiskā formātā un pamazām piepildot savu paša mērķi.
Iepriekš pieminētais mācītājs, kad tuvojas latviešu tautai zīmīgi datumi, tad bieži vien dievkalpojumos uzsver, ka arī viņš ir bijis barikādēs un redzējis īsto ainu. Nu, labi, ka biji, bet vai nesanāk tā, ka Tu tur biji, lai pēc tam to bāztu kā skabargu latviešu tautas acīs, lai to pie izdevības atgādinātu un pārmestu? Tad kāda tam ir vērtība? Vai Tu pats, mācītāj, ienes Latvijā mieru? Kāda Gara Tu pats esi pildīts? Nodarbojoties ar krievu tautas musināšanu un iešanu cīņā pret pamatiedzīvotājiem un viņu vērtībām?! Uzskatot, ka krievu tauta Latvijā ir līdzīga kā Izraēlas tauta, kura izgāja no Ēģiptes zemes un iegājusi „apsolītajā zemē” Izraēlā! Un pēc tam lūgt Dievu pret latviešu nacionālajām vērtībām nodēvējot tās par „nacionālo garu” kas viņaprāt ir dēmoniska padarīšana. Starp citu, pret latviešu „nacionālo garu,, lūdz daudzas krievu un baltkrievu plūsmas draudzes.

Viss šeit notiek pamazām, tā, ka tu pat neko nepamani, kad esi nokļuvis slazdos. Slazdos savā zemē, toties brīvajā..

Šim mācītājam tika uzdots jautājums, vai nebūtu vieglāk iemācīties latviešu valodu un izprast latviešu tautas tradīcijas un ienākt svešā zemē ar mīlestību? Atbilde sekoja, ka šis cilvēks esot „buntarj”- dumpinieks! Un, ka šādam cilvēkam viņa draudzē vairs nav vietas! Bet līdz brīdim, kad bija izdevīgs, tad vieta vienmēr atradās..
Lepna garīgās autoritātes sirds, padara trulu savu ideju pamatos. Par ko es runāju? Tu teiksi, ka man nav cieņas pret garīgu autoritāti. Tad ieskatīsimies lielākā autoritātē, tas ir Bībelē, tajā teikts:  ”Sākāt garā, beidzāt miesā!” (Gal.3:3)

Skarbi, bet patiesi vārdi. Sākums labs! Ideja – Atmoda! Bet par ko tā jau sen ir pārvērtusies?
Protams, žēl, ka raugoties uz tādām lietām, tauta uz kristietību raugās ar skepsi. Bet mums jāņem vērā arī cilvēka psiholoģija, ka cilvēks ir tendēts uz salīdzināšanu, līdz ko viņš atrod sev piemērotu atbildi, jeb attaisnojumu savam uzskatam, viņš pie tā uzreiz pieķeras kā pie salmiņa un turas pie tā, visiem spēkiem.

Mūsu saknes

Kāds redzot cita problēmu, kurš nesājas pa dzīvi „vēja spārniem” nesaprazdams, ka kādreiz vajag tos spārniņus arī atpūtināt un nolaisties uz kādas klints, dod padomu sakot: „Tev vajag iesakņoties!” Tajā brīdī varbūt spēji, kā vien atkārtot viņa teikto vārdu „iesakņoties”, bet nākamais jautājums skan „Kur?” Un ir labi, ja tā ir pareiza augsne un palaistās saknītes spēj aizsniegt pazemes ūdens avotus.

Kādā augsnē mēs sakņojamies? Vai mēs pietiekami izpētām pirms to darām? Bieži vien kopīgā masas sindroma iespaidā, mēs iesakņojamies tajā augsnē, kas ir pa rokai. Un tad, arī smeļam rezultātus „tukšuma sajūtu”. Bībele saka:„pārbaudiet viņu augļus!” Vai pārbaudām?
Cik ir tādu, kuri apdedzinājušies, tā arī neatrod sev vietu. Un, kad uzpūš vējš, augs bez saknēm tiek mētāts no viena grāvja otrā. Viens pats, nesaprasts. Viens. Cīņā par uzvaru, bet viens. Cik ilgi noturēsies viens? Un ko tu panāksi viens? Jā, sabiedrotie vajadzīgi, bet kādi? Augsne ir vajadzīga, bet kāda?

Rainis reiz teica „Vējš augstākās priedes nolauza, kas kāpās pie Jūrmalas stāvēja…
tu vari mūs liegt, tu vari mūs lauzt, mēs tāles sniegsim kur saule aust.” Vai mēs tiecamies pēc tās vietas, kur saule aust?

Varas struktūru, sabiedrības un baznīcas vienojošais sadarbības spēks.

Vara un baznīca

Latvijā: Valsts prezidents viesojas Daugavpils baznīcās

26. augustā Latvijas valsts prezidents V.Zatlers pirmo reizi savas prezidentūras laikā viesojās Daugavpils dažādu konfesiju dievnamus.

Daugavpils Borisa-Gļeba katedrālē prezidents tikās ar Metropolītu Aleksandru, Daugavpils bīskapu Aleksandru un Latvijas pareizticīgo Baznīcas pārstāvjiem, kā arī Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu Baznīcu un katoļu un luterāņu draudzes priesteriem.

Valsts prezidents vizītes laikā uzsvēra reliģisko organizāciju nozīmi un devumu sabiedrības attīstībā, sociālo jautājumu risināšanā un kristīgo vērību nostiprināšanu Latvijas sabiedrība. Svarīgu nozīmi V. Zatlers saskata arī savstarpējā donimināciju sadraudzībā un sadarbošanās sfērā.

Krievijā: Doņeckas miliči brīvprātīgi apmeklē garīdznieka lekcijas

Trīs gadu garumā, sākot no 2005.gada, Konstantinovā Doņeckas apgabalā, garīdznieks Andrejs Čičerinda vada nodarbības milicijas līdzstrādniekiem.

Iniciatīva šādām nodarbībām bija nākusi no milicijas pulkveža Aleksandra Prosolova (tolaik viņš bija Konstantinovas milicijas priekšnieks). Nodarbības svētīja pareizticīgās katedrāles galvenais priesteris Ilarions.

Lekcijas notiek reizi nedēļā ar vasaras brīvlaiku pārtraukumiem. Pēc tēva Andreja vārdiem vadoties, triju gadu laikā ir ievērots, ka interese par lekcijām ir pastiprinājusies. Milicijas darbiniekus saista iespēja aprunāties ar garīdznieku dziļi personiski. Risinot arī dažādas sarežģītas situācijas.

Sabiedrība un baznīca

ASV: sieviete nobiedēja laupītāju ar lūgšanu

Policija aizturēja zagli – neveiksminieku.

ASV, Arizonas štatā, Mesas pilsētā, sieviete nobiedēja laupītāju ar lūgšanas palīdzību. Zaglis mēģinājis atņemt sievietes automobili Sv. Fomi katoļu baznīcas stāvvietā. Sieviete taisījās izkāpt no mašīnas, kad pie viņas automašīnas durvīm pienāca vīrietis un sāka draudēt ar pistoli un licis izkāpt no automobiļa. Bet sieviete nav pakļāvusies prasībai un sākusi lūgt Dievu. Laupītājs nobijās un aizbēga, ziņo “Arizona Center”.

Sieviete izsauca policiju, un kad sieviete stāstīja par incidentu policijai, tieši tajā brīdī viņiem garām gāja laupītājs un sieviete to uzreiz atpazina. Vienkārša iešana garām laupītājam izrādījās neveiksmīga. Laupītājs – 24 gadus vecs Džeims Džets.

Polijā: Krakovā Katoļi atvēruši „dzīvības logu” pamestajiem jaundzimušajiem

“Dzīvības logs” ir speciāla vieta, kurā mātes var anonīmi atstāt jaundzimušos, lai par viņiem rūpētos klostera mūķenes.

Pagājušo nedēļu, „Dzīvības logs” saņēma devīto zīdaini – meitenīti. Bērniņš tika nogādāts medicīniskai pārbaudei Krakovas klīnikā. Jaundzimušās stāvoklis ir labs, bet tomēr vēl atrodas klīnikā rūpīgākai pārbaudei. Viņu ir nosaukuši par Francisku.

Krakovā “dzīvības logs”, atvērās 2006.gada martā. Ēka ir labi aprīkota ar ventilāciju un sildīšanas ierīcēm, viss ir sarūpēts tā, lai jaundzimušie šeit varētu justies komfortabli. Pēc „Dzīvības loga” aizvēršanas uz nakti, mūķenes pie durvju loga saņem signālu, ja nepieciešams pieņemt jaunu bērniņu.

“Dzīvības logs” ir saņēmis arī Romas pāvests Pāvels II apbalvojumu, kā arī labdarības organizācijas „Caritas” logotipu. „Dzīvības loga” izveide ir mūķeņu iniacatīva, tādējādi sabiedrībai liekot pievērst sabiedrības uzmanību pamestajiem zīdaiņiem, kuri nomirst no bada ārā vai drazu tvertnēs.

„Dzīvības logs” adrese: Krakova, Pšibiševskas iela 39.

ASV: Baznīca atteicās no 3 miljoniem dolāru

Ņujorkas Misija “Lighthouse Mission” atteicās no 3 miljonu dolāru ziedojuma.

Lietas būtība

Baznīca „True North Community Church” saņēmusi 3 miljonu dolāru ziedojumu no kādas nezināmas personas, tādēļ zinot Misijas “Lighthouse Mission” finansiālo vajadzību piedāvāja ziedojumu tai. Tomēr noskaidrojot apstākļus nācās no iecerētā attiekties. Izrādījās, ka nauda ir nākusi pateicoties loterijas biļetes laimestam. Misijas administrācija piesardzīgi izturas pret tamlīdzīga veida ziedojumiem, jo tai ir noliedzoša nostāja pret azartspēlēm un nevēlas izrādīt negatīvu piemēru sabiedrībai. Turklāt nav izslēgts, ka laimesta pieņemšana varētu būt – azartspēļu propaganda. Ņemot vērā, ka Misija „Lighthouse Mission”, iknedēļu baro vairāk nekā 3 tūkstošs trūkumcietēju, šāda naudas summa varētu labi noderēt. Misijas prezidents Džeims Rajans teica, ka priecātos par šādu iespēju, ja apstākļi būtu savādāki.