spektrs.com » uzņēmējdarbība

Labdarība mūsdienu biznesā

Spektrs — Sun, 02 Oct 2011 19:20:42 +0000

Baltijas Starptautiskā Akadēmija maģistrante Elena Sventitskaya

Šī darba galvenais mērķis ir parādīt vistiešāko materiālo izdevīgumu izejot no personīgās morālās atbildības. Aicināt uzņēmējus aktīvi piedalīties sabiedrības sociālajā dzīvē līdz ar to paaugstinot valsts kultūras līmeni. Pievērst biznesmeņu uzmanību labdarības un sabiedrisko fondu darbībai un veicināt investēt līdzekļus valsts kultūras un sociālās dzīves attīstībai. Darba unikalitāte – mūsdienu cilvēkiem neraksturīgs naudas līdzekļu iegūšanas veids; paša vajadzību apmierināšanai un/vai biznesa attīstībai, kā saprātīga un organizēta maznodrošināto nodrošināšana ar iztikas līdzekļiem un nabadzības profilakse.

1. Ievads

Labdarība – jebkuras (materiālas, finansiālas) palīdzības sniegšana personām vai organizācijām bez atlīdzības, palīdzības un pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta uz labdarības sniedzēja rēķina. Pētot dažādu valstu kultūras pirmsākumus nav iespējams nepievērst uzmanību sabiedrības inteliģencei, kura valsts kultūras vērtības paceļ uz augstāku attīstības līmeni. Tie ir cilvēki ar augstiem morāles principiem, kuri nodarbojas ar labdarību un mecenātismu ne tikai aizraušanās dēļ, bet tas ir viņu dzīves princips.

Ceļš pie labdarības ved caur nodarbošanos ar uzņēmējdarbību vai biznesu. Un tieši labdarība bieži ir palīdzējusi attīstīt un stiprināt biznesu. Izpētot pasaulslavenu uzņēmēju uzņēmējdarbības attīstību mēs varam novērot, ka lielu rūpnīcu un fabriku īpašnieki veica lielu sociālo darbu un nodrošināja strādniekiem ne tikai labus dzīvošanas apstākļus, bet arī ēdnīcas, speciālas izglītības ēkas un sanatorijas strādniekiem un viņu bērniem. Gudram uzņēmējam vajadzēja izveidot labus apstākļus savam biznesam, jo lai iegūtu peļņu ir nepieciešami veseli un gudri strādnieki. Uzlabojot viņu darba un dzīves apstākļus vadītājs veicināja veselu strādnieku dinastiju izveidošanos, kur strādnieku bērni gāja vecāku pēdās strādāt tajā pašā rūpnīcā. Un šeit saplūst ne tikai materiālais izdevīgums, bet arī morālais pienākums. Tajā pašā laikā, rūpējoties par saviem darbiniekiem, uzņēmējs iegūst labu reputāciju un plašu atpazīstamību sabiedrībā, kas savukārt veicina darbinieku uzticamību un biznesa stiprināšanu, jo labvēlis iegūst īpašu uzticamību. «Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un, kas bagātīgi veldzē citus, arī pats kļūs veldzēts.» – vēsta sena gudrība. [1]. Lielas naudas summas, kuras ir iztērētas cēliem mērķiem liecina par biznesa uzplaukumu.

2. Mīti un labdarība

Bet šeit rodas daži mīti, kuri attur mūsdienu uzņēmējus novirzīt līdzekļus labdarības mērķiem. Viens no tādiem mītiem ir, ka grūtā ekonomiskā laikā ne tikai valstī, bet visā pasaulē, uzņēmējs uzskata, ka viņam nav pietiekoši daudz līdzekļu labdarībai, un nodarboties ar šiem cēlajiem mērķiem vajag tam, kuram ir nauda. Bet labdarība, kā tika minēts definīcijā, ir ne viss piespiedu, bet labprātīga līdzekļu ziedošanaUn katra mēneša ienākumi nenosaka iespēju un vēlmi ziedotLabdarība nav bagāto liktenis, bet tā izriet no katra indivīda atbildībasDiemžēl šodien daudzi brīvprātīgie, kuri nodarbojas ar labdarību ir spiesti kompensēt valsts funkcijas, bet labdarība neattiecas tikai uz valsti, cik uz katra sabiedrības locekļa pilsonisko pienākumu.

Vel viens mīts saka, ka labdarības fondi nodarbojas ar naudas ‘’atmazgāšanu’’, lai izvairītos no nodokļiem un ja jau palīdzēt, tad uzreiz tiem, kam tas ir nepieciešams. Toties šodienas darba ritms ar lielo aizņemtību nedod iespēju nodarboties ar tiešu trūkumcietēju meklēšanu, kas galarezultātā noved pie tā, ka principā vairs nav vēlēšanās ziedot. Protams, ka mūsu līdzcilvēku neuzticībai ir pamatojums, bet tas ne pavisam nenozīmē to , ka visus kas vēlas nodarboties ar labdarību mēs varam apvainot zagšanā, naudas ‘’atmazgāšanā’’ un negodīgā līdzekļu izlietošanā.

2.1.AB.LV

Piemēram, 2009. gada pirmajā pusgadā ar AB.LV Sabiedriskā labuma fonda atbalstu ir noritējuši 34 projekti un pasākumi: saskaņā ar fonda programmām atbalstītas gan pazīstamu, gan arī jauno mākslinieku izstādes, ziedota nauda bērnu un jauniešu attīstības un hroniski slimo bērnu rehabilitācijas programmām. Ar jauniem darbiem papildināta Aizkraukles bankas modernās mākslas kolekcija, kas tiek veidota sadarbības ietvaros starp Aizkraukles banku, LR Kultūras ministriju, fondu un biedrību „Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs”. AB.LV Sabiedriskā labuma fonds aktīvi piedalās arī ziedošanas kultūras attīstīšanā. Izveidota īpaša grantu programma „Atbalsts nevalstisko organizāciju ziedojumu piesaistes projektiem”. Šīs programmas nolūks ir palīdzēt Latvijas labdarības organizācijām piesaistīt vietējo finansējumu, galvenokārt ziedojumus, savu mērķu īstenošanai.

Kopš 2009. gada sākumā AB.LV Sabiedriskā labuma fonds īsteno Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Finanšu instrumentu finansētu projektu „Filantropijas attīstība 2009 –2011”. Tā mērķis — sekmēt filantropijas attīstību Latvijā, nostiprinot nevalstisko organizāciju spēju piesaistīt vietējo finansējumu un šo organizāciju veiktspēju, kā arī popularizēt zināšanas un veidot izpratni par vienu no filantropijas paveidiem — korporatīvo filantropiju.

AB.LV Sabiedriskā labuma fonds — korporatīvs labdarības fonds, kas sekmē sabiedrības un biznesa sociālo atbildību par līdzcilvēkiem un vidi, kurā darbojamies. Fonds atbalsta radošus cilvēkus un izcilas organizācijas, kas iegulda savus pūliņus un zināšanas, lai sasniegtu visai sabiedrībai svarīgus mērķus — veidotu stipru Latvijas valsti, saliedētu un pārtikušu sabiedrību. Fonda dibinātāji ir Oļegs Fiļs un Ernests Bernis.[2]

2.2. Bezpeļņas nodibinājums “KRAUKĻA FONDS”

Otrais piemērs Kraukļa fonds. Nodibinājums “Kraukļa fonds” krīzes laikā nodrošina trūcīgos iedzīvotājus, pirmām kārtām daudzbērnu ģimenes, ar pārtiku. Par to, kā notiek pārtikas paku sarūpēšana un sadale, stāsta fonda valdes locekle Ruta Onzule un projekta koordinatore Natālija Pundonena.

Redzot, cik daudziem cilvēkiem klājas grūti, pārtikas pakas izsniedzam ne tikai daudzbērnu ģimenēm, bet arī citiem iedzīvotājiem. Ne vienmēr labklājības līmeni nosaka dzīvokļa iekārtojums, mēbeles, situācijas ir dažādas – daudziem ir kredītsaistības, bet visiem ir vajadzīga pārtika: vai tā ir vientuļā māmiņa ar bērnu vai invalīds kopš bērnības. Galvenokārt tomēr palīdzam daudzbērnu ģimenēm, pārsvarā tās ir piecu un sešu bērnu, bet ir arī deviņu un 11, pat 13 bērnu ģimenes. Tieši lielākajai ģimenei situācija uzlabojās, un viņiem pārtikas palīdzība vairs nav nepieciešama.

Kraukļa fonds 40 sadales vietās visā Latvijā ģimenēm un personām, kurām piešķirts trūcīgā statuss, izsniedz arī Eiropas Komisijas programmas pārtikas pakas. Savukārt tās personas, kuras neatbilst trūcīgā statusam, bet kurām ir grūti apstākļi, var saņemt mūsu pārtikas pakas. Sociālie dienesti informē, arī iedzīvotāji cits citam padod šo ziņu.

Misija ir panākt, lai civēks mainītu arī savu domāšanu. Cilvēku skaits, kuriem nepieciešama palīdzība pārtikas veidā, pieaug. Turklāt brīvprātīgie vienmēr arī aprunājas ar atnākušajiem par viņu problēmām, un tas ir ļoti svarīgi. Šie cilvēki jūt, ka ir kāds, kas par viņiem raizējas, uztraucas. Pērn septembrī Kraukļa fonds nedēļā izsniedza mazāk par 200 pārtikas pakām, šogad jau 1200. Paralēli šīm pakām izsniedzam arī EK programmas pārtikas pakas, kas sastāv no auzu pārslām, četrgraudu pārslām, griķu pārslām, diviem litriem piena un piena pulvera.

Kraukļa fonds nav noteicis nekādus papildu nosacījumus pārtikas paku saņemšanai, vienīgais nosacījums, saņemot EK pārtikas paku, ir trūcīgās ģimenes vai personas statuss, ko apliecina pašvaldības sociālā dienesta izsniegta izziņa. Kraukļa fonds nav arī reliģiska organizācija. Cilvēki var brīvi izvēlēties, kur saņemt savu pārtikas paku. Pārpratums noskaidrots un pamatā tam bija cilvēku savstarpējās attiecības.

Kraukļa fonds ir sabiedriskā labuma organizācija, un tas nozīmē, ka ziedotāji saņem nodokļu atlaides. Bet arī privātās personas kopā saziedojušas deviņas tonnas pārtikas. Pērn kāda sieviete, kurai Tukuma apvidū ir liels dārzs, ziedoja daudz ābolu un bumbieru – vienā reizē ap 500 kg. Vienkārši tāpat. Citā reizē privāta maiznīca piedāvāja 5000 maizes klaipu. No “Fazer” SIA un “Zelta vārpas” SIA regulāri saņemam maizi, firma “Agats A” ziedo lavašu, “Ezerkauliņi” – bez ķīmijas audzētus dārzeņus, “Adugs” no Līvāniem – cepumus. Draudze “Dieva ģimene” – naudu, lai varētu nopirkt septiņas tonnas kartupeļu.

Mūsu sabiedrības problēma ir Dieva atziņas un bijības trūkums. Tas ētikas jautājums. Bet, kā teikts Bībelē, – Dieva bijības alga ir bagātība, gods un slava. Dieva vārds mūs aicina nevis lādēt valdību, bet lūgt, lai viņu acis ir apgaismotas, prāts gaišs un sirdsapziņa tīra. Zivs sāk pūt no galvas. Bērni skatās, kā uzvedas vecāki, un no viņiem mācās. Ja tur augšā, valsts varas gaiteņos, nav Dieva bijības, arī tauta zaudē saprašanu, kas ir pareizi un kas nav.Sabiedrībā ļoti trūkst mīlestības. Pats galvenais ir cilvēkus atbalstīt, teikt labus vārdus..

Fonds negaidīti pasniedz pārtiku, un daudzi tā arī saka – kā no Dieva. Esam iecerējuši darboties tikai krīzes laikā. Kad apstākļi uzlabosies, fonds savu darbību varētu izbeigt. Kas paliks cilvēkiem – vai viņu garīgais mugurkauls nostiprinās, vai dzīves uztvere veidojas pozitīva, lai spēj ticēt sev un mīlēt savu tuvāko.[3]

3. Likumdošana un labdarība

Piemēram, ne vēlāk kā no 2010 gada ir pieņemts likums par to, ka uz izdevumu summu, kas nav saistīta ar uzņēmuma saimniecisko darbību ienākumi ir ne tikai jāpalielina līdz nodokļiem, bet arī jākondensē 1,5, kas gala rezultātā palielina peļņas nodokli. Pie tam, nepieciešams atzīmēt, ka ne visām organizācijām un vel vairāk fiziskajām personām ir oficiāla atļauja saņemt ziedojumus. Piemēram, nav iespējams pārskaitīt līdzekļus, lai veiktu dārgu medicīnisko operāciju cilvēkam, pamatojot to kā tiešos saimnieciskos izdevumus, tātad arī grūtāk ir ‘’atmazgāt” pārskaitīto naudu. Vel vairāk, Likums par uzņēmumu ienākuma nodokli [4] 20.1 pants. Nodokļa atlaide ziedotājiem (2) Kopējā nodokļa atlaide saskaņā ar šā panta noteikumiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas.

Labdarības fondiem un organizācijām ir pienākums katru publicēt atskaites par savu darbību, un katrs interisents var iepazīties kādu mērķu realizācijai ir izlietoti līdzekļi. Vel jo vairāk, ja mēs vēlamies palīdzēt ne tikai vienu reizi un pievērst sabiedrības un valsts uzmanību konkrētām problēmām, labdarības fondiem ir lielāka pieredze, iespējas un laika tādu jautājumu risināšanā.

4. Socioloģiskais pētījums: fizisku un juridisku personu ziedojumi

Socioloģiskajā pētījumā piedalījās Latvijas Republikas teritorijā reģistrēti uzņēmumi SIA (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ar darba pieredzi no 3 līdz 10 gadiem. Minētais laika periods ir bijis pietiekošs, lai uzņēmēji spētu ieņemt savu nišu un adoptēties darba tirgū. Pētījumā piedalījās dažādu virzienu un netto apgrozījuma uzņēmumu vadītāji

1.att. Fizisku un jiridisku personu labdarības sadalījums.

Socioloģiskais pētījums starp mazā un vidējā biznesa firmām Latvijā liecina, ka ziedot trūkumcietējiem vēlas 100% uzņēmēju. Uzsākot jebkuru finansiālo darbību uzņēmējs rēķinās ar peļņu, tātad intuitīvi paceļas jautājums par peļņas izlietojumu. Neskatoties uz to, ka visi respondenti norāda uz to, ka ir samazinājušies ienākumi, lielākā daļa uzņēmēju ir saglabājuši vēlēšanos ziedot. Tas pierāda to , ka zemu ienākumu līmenis nav šķērslis tam, lai savu iespēju robežās palīdzētu grūtībās nonākušiem līdzcilvēkiem. Tomēr tiešu līdzdalību labdarībā kā juridiskas personas pieņem ne vairāk kā 20% respondenti. Tajā pašā laikā cilvēki ziedo daudz vairāk kā fiziskas personas. Tas atbrīvo viņus no problēmām, kas saistītas ar likumdošanas izpēti, papildus papīra darbu, kas saistīts ar atskaišu sagatavošanu un papildus nodokļiem, kuri ir jāmaksā juridiskajām personām, kas samazina vēlēšanos piedalīties labdarības un sociālos mērķos. Veiksmīgi uzņēmēji ir tie, kuri māk veidot pareizus ieguldījumus. Jo viens miljons ir nauda un viens santīms arī ir nauda Ienākošo finansiālo līdzekļu daudzums ir gudru investīciju rezultāts un uzņēmēji, kuriem ir liela pieredze biznesā, un kuri sasniedzot līmeni, kad viņiem ir iespēja un vēlēšanās nodarboties ar labdarību, cenšas būt rūdīti, izrēķinot ne tikai ieguldījuma summu, bet arī izdevumi, kas ir saistīti ar nodokļiem. Pēc pētījuma rezultātiem 30% uzņēmēju nevēlas piedalīties labdarības akcijās publiski, jo nevēlas piesaistīt caur to uzmanību savam biznesam. Sakarā ar nekompetences un informācijas trūkumu respondenti nenovērtē labdarības fondu darbu, līdz ar to arī līdzdalību labdarības pasākumos. Tas viss negatīvi ietekmē mūsdienu sabiedrības kultūru. Rezultātā mums pieder šodiena. Sabiedrība, kura neredz līdzcilvēku vajadzības – degradē. Krīt ekonomiskais līmenis, jo mūsu bagātība neatrodas mūsu makā, bet mūsu prātā. Ko cilvēks iesēs, to viņš arī nopļaus. [5] Mēs ļoti labi saprotam to, ka lai varētu savākt ražu ir nepieciešams laicīgi iesēt sēklu, pēc tam rūpēties par asnu un tikai pēc noteikta laika mēs varam novākt ražu Viss darbs no mums prasa laiku un spēku, jo sēšanas un pļaušanas likumu nav atcēlis. Laimīgu sabiedrību veido laimīgi cilvēki, bet cilvēki nevar būt laimīgi pa katrs atsevišķi pa vienam, viņi dalās mīlestībā un laimē ziedojot savu laiku, spēkus un naudu caur ko saņem gandarījumu un kļūst piepildīti ar laimes sajūtu un bagātību.

Nobeigums

Labdarība un uzņēmējdarbība mūsdienu sabiedrība atrodas medaļas vienā pusē. Katras valsts sociālā dzīve ne tik daudz attēlo valsts rūpes, cik daudz tā parāda katra indivīda atbildību. Uzņēmējdarbības un biznesa attīstības līmenis vistiešākajā veidā ir atkarīgs no vadītāja personīgajām īpašībām , kuras veicina ne tikai finansiālo līdzekļu peļņu, bet arī piesaista cieņu pret darbiniekiem, rūpes par tuvāko, labsirdību un uzupurēšanos. Uzņēmējs, kurš piedalās sabiedrības labdarības dzīvē kļūst par tās pilntiesīgu locekli, kas attīsta sabiedrības morāli un kultūru. Biznesa attīstība vistiešākajā veidā ir atkarīga ne tikai no darba, bet morālajām attiecībām.

Literatūra:

1.Kanoniska Bībele, Salamana pamācības.11:25.

2.http://www.ab.lv/lv/press/actual/date/2009/07/31/363

3.http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/sociala.palidziba/?doc=81573

4.Likums par uzņēmumu ienākuma nodokli. Publicēts:Vēstnesis 32 01.03.1995

5. Kanoniska Bībele, Galatiešiem 6:7

ŠAURA LOKA DOMĀTĀJI – UZŅĒMĒJDARBĪBĀ

Spektrs — Thu, 01 Nov 2007 06:40:02 +0000

Priecājos, ka žurnālā „Spektrs” ir rubrika „Nauda” un Jūs rakstāt interesantas lietas. Bet man ir praktiskas dabas jautājums. Esmu uzņēmējdarbībā iesācējs. Iekļūstu muļķīgās situācijās, kad esmu piekrāpts un izmantots. Vai varētu lūdzu sniegt padomu, kā neiekļūt tāda veida situācijās un kā atmaskot krāpniekus? – Lasītājs.

KRĀPNIEKU RAKSTUROJUMS

Biznesa pasaule ir daudz plašāka par nekaunību, viltību un krāpšanu. Izmantot, šantažēt un draudēt cilvēkam, kuram nav zināmas pieredzes un ietekmes uzņēmējdarbībā, ir zemi un neliecina par augstu intelektu no krāpnieku puses.. Tas ir sīkais huligānisms. Ierastie krāpnieku izmantotie vārdi: „Es esmu uzņēmējs.. es tā.. un es šitā..” Ir vienkārši tukši vārdi bez seguma. Agri vai vēlu šāda tipa cilvēki tiek atmaskoti. Painteresējoties ko par viņiem runā citi, kuri ir jau saskārušies kādos darījumos, vai arī savācot informāciju par viņu uzņēmumu.

Merkley pašportrets

Jāpiezīmē, ka „uzņēmēji” pēdiņās tiek atstumti no augsta ranga uzņēmēju vidus. Ar tādiem parasti neielaižas nekādos darījumos. Lielajā biznesa pasaulē ir cita domāšana. Tajā netiek pievērsta tik liela uzmanība Tavam naudas skaitam kontā, bet gan Tavai reputācijai, attiecībām ar citiem, kā arī specializācijai.

Krāpšana, savtīgi nolūki noved uz zemām rīcībām. Krāpnieki parasti savā karjeras attīstībā tālu netiek. Tā arī velkot savu eksistenci krāpjot jaunos uzņēmējus viņu pieredzes trūkuma dēļ, vai arī iesaistoties nelegālos darījumos. Domājot, ka ar to, kaut ko iegūst sev, bet ja vien zinātu kā maldās.

Meklējot jaunu „upuri”, „uzņēmēji” pēdiņās jeb turpmāk sauksim viņus par „šaura loka domātājiem”, neredz iespējamos soļus uz priekšu. Naudas kāre un iedzīvošanās uz citu rēķinu, nevēlēšanās strādāt un pielikt pūles, aprobežo domāšanu – uztveri un apmiglo acis, neredzot savā ceļā perspektīvas, sadarbības un iespējas. Nesaprot un neredz, ka sadarbošanās nestu daudz lielākus augļus, nekā kādu reizi piekrāpjot. Ja arī vēlētos, kaut ko mainīt uz labu, tad nevarētu, jo prāta par maz un specializācija apšaubāma. Vai arī iesākot legālu un godīgu biznesu, tomēr atgrieztos pie vecā un ierastā, jo pacietības maz. „Šaura loka domātājiem” viss vajadzīgs uzreiz un uz līdzenas vietas, ja nenotiek pēc viņu prāta, tad sāk nervozēt un visu lietu izgāž, vainojot citus savā neveiksmē.

Iepriekš minēju, ja vien viņi zinātu kā maldās. Tagad paskaidrošu savu domu. Līdzīgs pievelk līdzīgu. Krāpšanas pieredzes uzkrāšana, nākotnē piesaista tādus pašus krāpniekus, vienīgi spēcīgākus un viltīgākus. Vienas dienas laikā „šaura loka domātāji” zaudēs visu esošo naudu, kura tika iegūta krāpšanas ceļos, nelegālos un puslegālos darījumos. Parasti tas notiek neparedzēti. Uzskatot sevi par augstas klases krāpniekiem zaudē modrību un tieši tajā brīdī notiek, tā, ka zaudē, ne tikai visus iegūtos resursus, bet nākas maksāt „mistiskus” procentus, citiem krāpniekiem – speciālistiem. Piemēram: alkohola kontrabandistiem, narkodileriem, automašīnu zagļiem – vairumtirgotājiem un c. Dažkārt „mistiskie” procenti pārspēj esošo summu. Bet, patiesībā, tas ir mazākais, kas var notikt, ar „šaura loka domātājiem”. Ja pacietība gaidīt pietrūkst tiem, kuriem jāatdod procenti, tad „šaurā loka domātāju” vai arī viņu radinieku dienas skaitītas. Iespējams, ka „šaura loka domātāji” lūgtu Dievu, lai Viņš saglabātu dzīvību un dotu iespēju labprātīgi iesēsties cietumā uz kādiem gadiņiem desmit.

KĀ ATMASKOT KRĀPNIEKUS?

Cenšas piespiest noticēt, ka tavs pakalpojums vai prece neatbilst kvalitātei, tādējādi pazeminot cenu;
Psiholoģiskais terors;
Pašcieņas graušana;
Cenšas nesastādīt Līgumu, vai arī apstrīdēt to, īpaši izlaižot punktus, kuros ir minēti jebkādi procenti, tie varētu būt kavējuma vai citas soda sankcijas, jo netaisās pildīt Līgumu saistības;
Pārspīleta interese par uzņēmuma iekšpolitiku vai uzņēmuma vadības privāto dzīvi, lai vajās sfēras izmantotu savā labā;
Aicina sadarboties nākotnē, kaut gan, tas pat nav viņu plānos, bet gan panākt cenas pamazināšanu dotajam pakalpojumam, vai pirkumam;

7. Tev par katru cenu vajag piesaistīt jaunus klientus, bet „uzņēmējiem”-krāpniekiem, par katru cenu, ņemot šo faktoru, tevi piekrāpt. Liekot pazemināt cenu, tu piekāpies un esi zaudētājs. Ja viņi ir spējuši tevi piekrāpt vienu reizi, tad turpinās tevi „spiest” tālāk, un tu nepaspēsi attapties, ka būsi uz nullēm;

Visbeidzot draudi. Tas ir efektīvs veids. Viņi panāks vēlamo, ja tu neesi pārliecināts par sevi, šaubies un baidies.

Ja tu esi tas, kurš dzenies pēc peļņas, vai pat „vieglās” peļņas, kuras tiek piedāvātas iesaistoties „take easy” biznesā, tad zini-

Jo vairāk dzenies pēc naudas, jo vairāk iespēju to nesaņemt.

Jā! protams, jādomā par to, kā samaksāt telpu īri, kā apmaksāt darbinieku algas, bet ja tavs prāts būs aizņemts tikai ar to, tu neatstāj vietu radošām domām un iespējām, kuras tu palaid garām.

Runājot par iespējām. Lai tava sirds nepieķeras pie katras iespējas, jo arī tām ir savi uzdevumi un vārdi. Piemēram, laika kavēkle, uzmanības novēršana, piedzīvotāja un c. Tev jāiemanto gudrība tās atšķirot, lai neiekļūtu kārtējās lamatās.

Pievērs uzmanību iespējām, pateicoties kurām, tu vari ne tikai nopelnīt, bet arī pilnveidoties. Apmācības rada labu pieredzi un stiprinās tavu garu, lai tādējādi vēlāk tevi vestu uz nopietnākiem darījumiem.

Atcerēties.

INVESTORI?

Ja reiz, Tu esi iesācējs uzņēmējdarbībā, tad noteikti esi domājis arī par investoru piesaistīšanu.

Vēl viena galējība, paļauties uz iespējamiem partneriem, investoriem biznesa sākumposmā vai banku aizdevumiem (ja vien tev nav ģeniāls Biznesa plāns, kas drīzā nākotnē varētu bankai nest miljonus). Kaut gan, pastāv Latvijas garantiju aģentūru (LGA), kas palīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem ar kredīta garantēšanu. Varbūt ir vērts griezties tur.

Sadarbošanās-apvienošanās

Ja tavus centienus investēšanā pamanīs „uzņēmēji”-krāpnieki, tev ir cauri! „Uzņēmēji” – krāpnieki, centīsies tev kļūt par labākiem draugiem un aicinās „sadarboties-apvienoties”.

Kā tas notiek? Viņiem radīsies, it kā vēlēšanas ieguldīt Tavā biznesā. Ja pamanīs, ka varēs Tevi iznest cauri un izstumt no Tava paša biznesa, „spiežot” uz Tavu lētticību un lielo vēlēšanos piesaistīt naudu uzņēmumam.

Kā atmaskot? Lielās „runāšanas”; „solīšanas” un nekā nedarīšanas, bet neskaitāmie lūgumi ieviest izmaiņas dokumentos uzņēmuma Lēmumā ierakstot viņu vārdus un uzvārdus. Ja vēlies saglabāt savu firmu, to pieļaut nedrīksti!

Iesaku! Neiesaisties ar viņiem vispār! Atsakies! Tās ir lamatas, kas darīs tikai liekas galvas sāpes. Viņi „pielips” un „sūks” no tevis visu, ko var „izsūkt” un pametīs.

Nepaļaujies uz cilvēkiem, bet gan uz savu spēku krājumu, potenciālu, spējām un, protams, uz Dievu. Dari maksimāli visu pats! Un viss pārējais laika gaitā tiks piemests. Neciklējies uz savām iepriekšējām neveiksmēm, tās tikai tevī radīs nedrošuma sajūtu, ko savukārt, izmantos nelabvēļi. Protams, tava uzņēmuma uzplaukums neradīsies ātri un viegli. Saprotu, ka tava vēlme ir pēc iespējas ātrāk iekarot stabilu vietu tirgū, iegūt statusu sabiedrībā, peļņu un ietekmi, bet tas ir iespējams, tikai tad, kad tu ar savu seju tiksi ietriekts visdziļākajā dubļu peļķē un tu spēsi piecelties, nopurināties, saņemties, nospļauties uz apstākļiem, atteikties no lepnuma savā sirdī un sev pateikt „Tikai uz priekšu!”; ”Es esmu uzvarētājs, nevis zaudētājs!”; „Es neapstāšos, man ir mērķis un es to izdarīšu, vienalga ko tas man maksātu!”; „Es neļaušu sevi pazemot un izmantot, bet došu atsperu visiem ļaundariem, Jēzus Kristus vārdā!”

Vēlies augstu kāpt kļūsti optimists un savas nozares speciālists, esi „spec” esi labākais no labākajiem!

Roc dziļāk un tu atradīsi savas zelta atradnes, kas ir paslēptas dziļi Tevī!

Lai Tava uzņēmējdarbība zeļ un plaukst! Novēl, Tavs SPEKTRS.

Lielā biznesa reputācija un līdera īpašības

Spektrs — Thu, 01 Mar 2007 06:40:46 +0000

Lielā biznesa reputācija

Aģentūra „Harris Interactive” publicēja tradicionālo reitingu par lielāko kompāniju reputāciju.
Kompānijas vērtēja sešu galveno kritēriju ietvaros: ievērība, līdera pozīcija tirgū, sociālā atbildība, emocionālā pievilcība, pakalpojumu un preču kvalitāte, attieksme pret darbiniekiem un finansiālais rezultāts.

Atdzītie līderi „Microsoft” (datorprogrammu izstrādāšana)
„Johnson & Johnson” (Veselības preces),
„3M” (Biroju preces),
“Google” (interneta – meklētājs) и
„Coca-Cola” (atspirdzinoši dzērieni).
„General Mills” (pārtika),
„UPS” (pasta pakalpojumi),
„Sony” (elektroniskā prece),
„Toyota” (automašīnas) и
„Procter & Gamble” (sadzīves ķīmija).

Ievērību cienīga ir pirmās vietas ieguvēja „Microsoft” kompānija. Pirmās vietas ieguvēja aktīvi nodarbojas ar labdarību. Kompānijas prezidents ar savu sievu ir nodibinājuši fondu ar nosaukumu „Bill & Melinda Gates Foundation”, kas savukārt realizē liela apmēra labdarības projektus.

Līdera īpašības

„Columbia Business School” un „Stanford Graduate School of Business” Biznesa – skolas secinājušas: Kādas īpašības jāpiemīt līderim. Šis secinājums izrieta no aptaujas rezultātiem, kurā piedalījās vairāku tukšošu kompāniju darbinieku.
Tātad, kompāniju darbinieki uzskata, ka vissvarīgākā līdera īpašībai jābūt intelektam, pašdisciplīnai un harizmai.

Līdera vājās īpašības

Viņa no līdera vājām īpašībām ir ietiepība. Nevēlēšanās un nemācēšana ieklausīties citu viedoklī.
Pētījuma autori stāsta, ka aptaujājamie šo īpašību – ietiepība salīdzinājuši ar sāli.
Ja sāls ēdienā ir pārāk daudz, tad tā „nosit” ēdiena garšu. Tas nozīmē, ka padotie tik daudz uzmanības nepievērš citām līdera īpašībām. Ja sāls piemīt pārāk maz, tad ārī to pamana pirmām kārtām. Tādēļ ietiepībai un pašpārliecinātībai līderim jāpiemīt ar mēru, lai padotie spētu saskatīt arī citus plusus vai mīnusus savā priekšnieka īpašībās.