Ungārijas ģerbonis-nacionālās vērtības un kristīgās vērtības

Par cik Ungārijā ir dažāda sapratne par reliģiju atzariem, tad paredzēti skaidrojoši formulējumi, kas ierobežos jaunu reliģiju veidu ieviešanu valstī. Savukārt tas ļaus parlamentam lemt par reliģisko kopienu statusu, nepaskaidrojot lēmumu par oficiālās reliģiskās organizācijas statusa piešķiršanu.

Ungārijas konstitūcijā ir pieņemti arī bargāki mēri sapratnē par valsts struktūru. Grozījumi paredz, ka Konstitucionālajai tiesai vairs nebūs pilnvaru anulēt likumus, ja šo likumu pieņemšanu atbalstījušas divas trešdaļas parlamenta deputātu un tie iestrādāti pamatlikumā. Tiesai būs pilnvaras tikai izvērtēt turpmākos grozījumus no procesuālo jautājumu aspekta, nevis no likuma satura viedokļa.

Valsts prezidentam vairs nebūs veto tiesību attiecībā uz parlamentā apstiprinātajiem konstitucionālajiem grozījumiem. Prezidentam būs pienākums izsludināt parlamenta pieņemtās izmaiņas konstitūcijā, izņemot gadījumus, ja būs iebildumi par procesuāliem jautājumiem.

Konstitūcijā noteikts, ka politisko partiju aģitācija atļauta tikai valsts medijos, bet studentiem, kuri saņēmuši valsts pabalstus, pēc absolvēšanas noteiktu laiku jāstrādā Ungārijā.

Grozījumi arī nosaka, ka par gulēšanu uz ielas bezpajumtniekiem var tikt piemērots naudassods vai pat piespriests cietumsods. Tie paredz, ka vietējām iestādēm būs tiesības aizliegt bezpajumtniekiem nakšņot sabiedriskās vietās. Šādos gadījumos gan varasiestādēm būs pienākums nodrošināt bezpajumtniekus ar pajumti.

Ungārijas lēmumu asi kritizē sabiedrotie no ASV un ES, taču Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans jau noraidījis gan pašmājās, gan ārvalstīs izskanējušo kritiku.

Parlementārās frakcijas „Fides” līderis Antals Rogans paskaidroja, ka tā ir Ungārijas iekšējā darīšana. Viņš teica: “Mēs nedrīkstam pieļaut ārēju spiedienu. Nav iespējams iedomāties, ka Ungārijas parlamentam no ārvalstīm diktēs, kā balsot. Parlaments – ir suverēna institūcija, kas atbild tikai savu vēlētāju priekšā.”

(Konstitūcijas grozījumi)

Divus mēnešus pēc pretrunīgi vērtētā reliģiju likuma pieņemšanas Ungārijas parlaments ceturtdien papildinājis valsts atzīto reliģiju sarakstu ar 18 jauniem kultiem, līdz ar to sarakstā tagad ietvertas 32 konfesijas,-ziņo spektrs.com/

30.decembrī parlaments, kura divas trešdaļas kontrolē premjerministra Viktora Orbana pārstāvētā centriski labējā partija „Fidesz”, pieņēma likumu, kas samazināja valsts atzīto reliģiju skaitu no vairāk nekā 300 līdz 14.

Valsts atzīto reliģiju sarakstā tika iekļautas tradicionālās reliģijas – katoļu, reformistu, evaņģēliskā un pareizticīgo baznīca, kā arī jūdaisms. Taču izslēgti tika visi islāma novirzieni, kā arī budistu un hinduistu sektas.

Starptautiskajā sabiedrībā šis likums izpelnījās asu kritiku, sevišķi no Savienoto Valstu puses. ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone pauda bažas, ka ticības brīvība Ungārijā tiek politizēta.