Ungārijas ģerbonis-nacionālās vērtības un kristīgās vērtības

Par cik Ungārijā ir dažāda sapratne par reliģiju atzariem, tad paredzēti skaidrojoši formulējumi, kas ierobežos jaunu reliģiju veidu ieviešanu valstī. Savukārt tas ļaus parlamentam lemt par reliģisko kopienu statusu, nepaskaidrojot lēmumu par oficiālās reliģiskās organizācijas statusa piešķiršanu.

Ungārijas konstitūcijā ir pieņemti arī bargāki mēri sapratnē par valsts struktūru. Grozījumi paredz, ka Konstitucionālajai tiesai vairs nebūs pilnvaru anulēt likumus, ja šo likumu pieņemšanu atbalstījušas divas trešdaļas parlamenta deputātu un tie iestrādāti pamatlikumā. Tiesai būs pilnvaras tikai izvērtēt turpmākos grozījumus no procesuālo jautājumu aspekta, nevis no likuma satura viedokļa.

Valsts prezidentam vairs nebūs veto tiesību attiecībā uz parlamentā apstiprinātajiem konstitucionālajiem grozījumiem. Prezidentam būs pienākums izsludināt parlamenta pieņemtās izmaiņas konstitūcijā, izņemot gadījumus, ja būs iebildumi par procesuāliem jautājumiem.

Konstitūcijā noteikts, ka politisko partiju aģitācija atļauta tikai valsts medijos, bet studentiem, kuri saņēmuši valsts pabalstus, pēc absolvēšanas noteiktu laiku jāstrādā Ungārijā.

Grozījumi arī nosaka, ka par gulēšanu uz ielas bezpajumtniekiem var tikt piemērots naudassods vai pat piespriests cietumsods. Tie paredz, ka vietējām iestādēm būs tiesības aizliegt bezpajumtniekiem nakšņot sabiedriskās vietās. Šādos gadījumos gan varasiestādēm būs pienākums nodrošināt bezpajumtniekus ar pajumti.

Ungārijas lēmumu asi kritizē sabiedrotie no ASV un ES, taču Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans jau noraidījis gan pašmājās, gan ārvalstīs izskanējušo kritiku.

Parlementārās frakcijas „Fides” līderis Antals Rogans paskaidroja, ka tā ir Ungārijas iekšējā darīšana. Viņš teica: “Mēs nedrīkstam pieļaut ārēju spiedienu. Nav iespējams iedomāties, ka Ungārijas parlamentam no ārvalstīm diktēs, kā balsot. Parlaments – ir suverēna institūcija, kas atbild tikai savu vēlētāju priekšā.”

(Konstitūcijas grozījumi)

“ASV organizācija Pretenziju konference nav spējusi uzrādīt pienācīgas atskaites par to, kā no Ungārijas valdības saņemtie finanšu līdzekļi izlietoti,” teikts paziņojumā, kas publicēts valdības oficiālajā tīmekļa vietnē. Valdība vairākkārt pieprasījusi, lai “Pretenziju konference publisko savus rēķinus, tomēr, tā kā tā to nav izdarījusi, valdība pieprasījusi, lai apstrīdētā nauda tiktu atmaksāta ar procentiem”.

2007.gada decembrī iepriekšējā Ungārijas valdība parakstīja vienošanos ar Ungārijas Ebreju mantojuma sabiedrisko fondu (Mazsok) par to, ka piecu gadu laikā Ungārijas holokaustā izdzīvojušajiem kompensācijās tiks izmaksāts 21 miljons dolāru (12 miljonilatu).

Mazsok pārzināja maksājumus izdzīvojušajiem Ungārijā, bet Pretenziju konference – ārzemēs. “Atbilstoši līgumam Ungārijas valdība no 2007. līdz 2009.gadam Mazsok pārskaitījusi 12,6 miljonus dolāru, un no šīs summas divas trešdaļas saņēma Pretenziju konference,” ceturtdien apliecināja valdība.

Ceturtā gada maksājums pārskaitīts Mazsok, tomēr nauda tālāk nav pārskaitīta ASV organizācijai, jo Ungārijas fonds joprojām gaida skaidras atskaites, kurās būtu izklāstīta iepriekš pārskaitītās naudas izlietošana, teikts paziņojumā.

No Pretenziju centra saņemtajos dokumentos nav paskaidrots, kas naudu ir saņēmis un vai tās saņēmēji tiešām ir holokaustā izdzīvojušie. Valdība arī vēlas, lai turpmāk visu kompensāciju izmaksas pārraudzīšanu – kā Ungārijā, tā ārzemēs – veiktu Mazsok.

Tiek uzskatīts, ka holokaustā dzīvību zaudēja 600 000 Ungārijas ebreju.