president.gov,ua

Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzsvēra Ukrainas Pareizticīgās Baznīcas neatkarības nozīmi un paskaidroja, ka „valstij nevajadzētu iejaukties Baznīcas darbībā”, -ziņo spektrs.com/risu.org.ua

„Jo īpaši, ja tā ir ārvalsts. Ukrainas baznīcu nevar kontrolēt no Maskavas, laikā, kad Krievija mums uzbrūk, okupē Krimu, izraisa agresiju pret mūsu valsti austrumos, nogalina ukraiņus. Un tagad, izmantojot dažādus hibrīda kara elementus, tostarp Baznīcu, cenšas mazināt Ukrainas stabilitāti no iekšpuses, ” teica Petro Porošenko jaunās Borispolskas akadēmiskās licejas atklāšanā. Viņš uzsvēra, ka tas nav pieļaujams.

Valsts prezidents atzīmēja: „Ja tie, kas nolemj palikt lūgšanās par vienotību ar Krievijas Pareizticīgo baznīcu, kurā lūdz ar Kirila lūgšanu, par Putinu, Krievijas armiju un Krievijas varu, piedaloties Aizsardzības ministrijas un Krievijas Federācijas Drošības padomes valdes sēdē. Ja viņi vēlas lūgt par to, tā ir viņu izvēle. ”

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka aizstāvēs to reliģiskās izvēles brīvību, kuri nolemj pārcelties uz vienoto pareizticīgo baznīcu Ukrainā.

Viņi ir uzsākuši jaunu dzīvi – nodarbojas ar sportu, dibina ģimenes, rada bērnus, ceļo. Daži nodarbojas ar biznesu, citi atgriežas militārajā dienestā. Visi viņi ir optimisma pilni un iedvesmo citus cilvēkus.

„Uzvarētājus” Rīgā prezentēs kuratore, televīzijas kanāla 1+1 TCH ziņu dienesta vadītāja Solomija Vitvicka, kā arī projekta dalībnieki personīgi. Pasākumā dziedās Svitlana Tarabarova. Projektā būs skatāmi arī pazīstamā Ukrainas fotomākslinieka Oleksandra Morderera un art direktores Tetjanas Rubļovas fotodarbi, video beksteidži, Solomijas Vitvickas sižeti, kā arī žurnāla „VIVA!” labdarības izdevumi.

Ukrainas vēstniecība Latvijas Republikā prezentē projektu ar Latvijas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Veselības ministrijas, Ukrainas starptautiskās aviokompānijas un Privatbank atbalstu.

Prezentācijas laikā apmeklētājiem būs iespēja iegādāties žurnāla „VIVA!” labdarības izdevumu „Uzvarētāji” angļu valodā. Visi iegūtie līdzekļi no žurnāla pārdošanas tiks novirzīti protezēšanas attīstībai Ukrainā. Partneri: Save Lives Together fonds un Kanādas-Ukrainas starptautiskais atbalsta fonds.

Projekts tika aizsākts kā fotoizstāde, bet drīz vien kļuva par apjomīgu sociālu multimediju  projektu, kas jau prezentēts ne tikai Ukrainā – Kijevā, Dņipro, Harkovā, Ivano-Frankivskā, Zaporižžā, Hersonā, Čerkasā, Ternopiļā un Hmeļnickā, bet arī Toronto, Briselē un Lurdā. Oktobrī Ukrainas Ārlietu ministrijā Open Air 2016 projekta ietvaros, kas tika rīkots ārzemju vēstniekiem un diplomāiem, tika prezentēta arī fotoizstāde “Uzvarētāji”.

2017.gadā ir plānota projekta pilnveidošana, kuras ietvaros tiks aicināti piedalīties jaunie varoņi ar protēzēm.

Foto: kasjauns.lv

Aizmirstais karš – tā Rietumos sāk dēvēt Ukrainas austrumos notiekošo. Krievijas atbalstītās bandas ieročus nav nolikušas, joprojām skan šāvieni un mirst cilvēki. Un ne tikai kaujas laukā, bet arī atjaunotās čekas pagrabos,- ziņo spektrs.com/kasjauns.lv

Mācītājam Aleksandram Homčenko laimējās izdzīvot mūsdienu staļinistu gūstā. Par piedzīvoto viņš pavēstījis Briselē, kur uzklausītas liecības par kara noziegumiem Ukrainā pirms gaidāmās Starptautiskās tiesas sēdes Hāgā.

Poļi vēlas tiesāt teroristus
Kopā ar Homčenko uz Briseli devās vēl divi bijušie gūstekņi. Par vienu no viņiem rakstīja „Kas Jauns Avīze” jau rakstīja – Irinu Dovgaņu par palīdzēšanu Ukrainas karavīriem ar drēbēm un pārtiku spīdzināja un nostādīja Doņeckā uz ielas – lai vietējie „zombiji” sper, sit un spļauj sejā. Ļvovas students Jurijs Jacenko pavadīja Krievijas cietumā gadu, pēc safabricētas apsūdzības par 41 grama medību šaujampulvera glabāšanu.

Pirmie viņu liecības pierakstīja Polijas policisti – Eiropas Parlamenta deputātes Malgožatas Gosevskas uzdevumā. Homčenko ir neizpratnē, ka Ukrainas spēka struktūras tas īpaši neinteresē, Drošības dienesta darbinieki iztaujājuši tikai par viņa mocītāju vārdiem un segvārdiem, bet ne nodarījumiem.

Tieši poļi iesniedza prasību Hāgā, norādot ar konkrētiem piemēriem, ka Doņeckas un Luhanskas „republikas” ir starptautiskas teroristu organizācijas, ko atbalsta Krievija.

Nenāca tikai Maskavas popi
Homčenko „vaina” bija lūgšana par savu valsti. 2014. gada pavasarī un vasarā viņš ar domubiedriem no draudzes „Dzīvības vārds” Doņeckas centrā, Konstitūcijas laukumā, katru vakaru aicināja visu konfesiju piederīgos uz kopīgu dievkalpojumu.

“Nebija mūsu vidū tikai Maskavas patriarhāta garīdznieku,” intervijā Ukrainas izdevumam „Fakti” saka Homčenko. “Sākumā laukumā pulcējās 300 cilvēku. Bet ar katru dienu situācija mainījās, pilsētā kļuva aizvien vairāk kaujinieku, bet ļaudis uz dievkalpojumiem nāca ar katru dienu mazāk.”

Baidījās, nogalināt varēja jau tikai par Ukrainas krāsām – dzeltenzilu lentīti pie apģērba. Arī dievlūdzēji tās noņēma. 2014. gada jūlijā viņiem uzbruka bataljona „Oplot” izsitēji – telti nojauca, skaņu tehniku sadauzīja, lūgšanas par mieru „atbrīvotājiem” nepatika. Cilvēki vēl mēģināja pulcēties, tad piedraudēja nošaut, un daudzi izbijās.

“Jūsu ceļš ved uz nekurieni”
Homčenko gūstā bija četras dienas, un šajā laikā viņu trīs reizes veda uz nošaušanu. “Kad pirmo reizi pielika pie sienas, automāta kārtu nolaida virs galvas. Kaut gan, godīgi sakot, biju gatavs, ka mani nogalinās.”

Viņš redzēja un dzirdēja, kā slepkavo ukraiņus. Vienu nolika uz ceļiem un nošāva ar pistoli pakausī, pēc čekas un nacistu parauga. Citu izmantoja par granātmetēja mērķi.

“Otrajā reizē mani veda nogalināt uz Makejevku. Nolika bedres malā, kas bija pilnā ar nošauto gūstekņu līķiem. Pēc kara mēs atradīsim vēl daudz tādu brāļu kapu,” tobrīd Aleksandra acu priekšā pazibēja visa dzīve, viņš sapratis, kad pret kādu bijis netaisns, nožēlojis grēkus. Un uzrunājis četrus bendes savā priekšā: “Paldies jums, mani draugi. Es zinu, kurp dodos, bet jūsu ceļš ved uz nekurieni.”

Atskanēja šāvieni, bet visas lodes aizlidoja garām. Galu galā bandītu pretizlūkošanas priekšnieks pavēlēja “batjušku neaiztikt”. Pie čekas pulcējās mācītāja draudze, skaļi lūdzās, un kaujinieki atdeva mācītāju.

Starp citu, no Aleksandra mocītājiem neviens vairs neesot dzīvs, visi devušies uz nekurieni.

Pilns teksts

Foto: Džerijs Šterns

Ieva Brante, pilsoniski aktīva juriste

Jautājums var likties dīvains, jo Latvija, tāpat kā Eiropas Savienība, atbalsta Ukrainas valsts teritorijas nedalāmību un neatkarību. Tātad arī mūsu valsts pilsoņi individuāli, domubiedru grupās vai apvienojoties biedrībās to var darīt.

Protams, Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka biedrības un nodibinājuma nosaukums un simbolika nedrīkst būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem, tajā nedrīkst ietvert militāra formējuma vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu vai simboliku, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, nosaukums un simbolika nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību. Ar šo normu likumdevējs ir ierobežojis tādu biedrību darbību, kuras vēlas popularizēt jebkādus militārus formējumus, kā arī tādas organizācijas, kas var tikt atzītas par noziedzīgām un antikonstitucionālām. Turklāt arī Krimināllikuma 772.pants ierobežo finanšu līdzekļu vai citas mantas tiešu vai netiešu vākšanu vai nodošanu ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā iesaistītai pusei, kuras darbība vērsta pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesībām. Tik tālu vismaz teorētiski viss tā kā būtu skaidrs.

Atbalsts Ukrainas valsts cīņai par savu neatkarību un teritoriālo nedalāmību neatbilst ne vienā, ne otrā likumā ierakstītajiem nosacījumiem, kuru dēļ varētu atteiktis reģistrēt biedrību, kas vēlas palīdzēt Ukrainai. Taču prakse, izrādās, ir pavisam cita.

Savulaik izveidojām domubiedru grupu, kas joprojām vāc palīdzību Ukrainas armijai, sākot no jakām, zeķēm un cimdiem līdz marles saitēm un vatei. Protams, par jebkāda veida militāriem līdzekļiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav letāli, neesam pat domājuši un neko tādu neesam mēģinājuši sagādāt. Darbojamies likuma ietvoros.

Šī gada februārī nolēmām dibināt biedrību „SOS PALĪDZĪBA UKRAINAS ARMIJAI”, iesniedzām pieteikumu un citus vajadzīgos dokumentus LR Uzņēmumu reģistrā. Dokumentu izskatīšanas termiņš tika pagarināts divas reizes. Uzņēmumu reģistrs izprasīja Latvijas Ārlietu ministrijas, Drošības policijas un citu iestāžu un ekspertu viedokli par biedrības dibināšanu. 14.maijā beidzot saņēmām atbildi un jāteic, ka es vairs nesaprotu, kādā valstī dzīvoju.

Biedrības ierakstīšana biedrību un nodibinājumu reģistrā ir atlikta, jo Ārlietu ministrijas viedoklī, kas izteikts 2015.gada 23.aprīļa vēstulē par biedrības mērķu atbilstību Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, norādīts uz pastāvošu risku Latvijas valsts drošībai un reputācijai, reģistrējot biedrības, kuras saistītas ar bruņotā konflikta puses atbalstīšanu. Savukārt, ņemot vērā Drošības policijas 2015.gada 6.maija vēstulē norādīto informāciju, brīvprātīgo vienību darbība bruņota konflikta laikā Ukrainas dienvidaustrumos nav vērtējama viennozīmīgi.

Kaut gan biedrības izvirzītie mērķi neiekļauj konkrētu brīvprātīgo vienību nosaukumus un militārās vienības nav atzītas par antikonstitucionālām, un tā plāno sniegt atbalstu bruņotā konfliktā iesaistītajai pusei, kas iestājas par valsts teritoriālo nedalāmību, valsts institūcijas uzskata, ka pastāv risks, ka biedrība atbalstīs tādas militāras organizācijas, kuras darbojas pretēji Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesībām.

Ar vārdu sakot, Ukrainas karavīru un brīvprātīgo cīņa par savas valsts neatkarību un teritoriālo nedalāmību nav vērtējama viennozīmīgi, un tiek pieļauta iespēja, ka mēs, Ukrainas atbalstītāji, kādā brīdī varētu sākt sadarboties ar tiem, kas ir pret neatkarīgu un vienotu Ukrainu. Kā šāda nostāja saskan ar Latvijas nostāju jautājumā par Ukrainu? Kurā brīdī mūsu domubiedru grupa ir kļuvusi neuzticama un aizdomīga? Esam saņēmuši pateicības par savu darbību, mūs pozītīvi vērtē vairākas valsts iestādes, tiekam aicināti uz dažādiem valstiski svarīgiem notikumiem, bet tagad izrādās, ka esam neuzticami, varam „pārmest kažoku” un darboties pret savu valsti? Uz kā pamatojas šādi Ārlietu ministrijas secinājumi? Kā varam graut Latvijas tēlu, atbalstot Ukrainas cīņu par savu valsti?

Tajā pašā laikā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis vēl nesen publiski atzina, ka Latvijā šobrīd darbojas gandrīz 100 valstij nedraudzīgas organizācijas, piebilstot, ka daļa no šīm organizācijām darbojas nelegāli. Rodas pamatots jautājums – kā varēja reģistrēt tās valstij nedraudzīgās organizācijas, kuras tagad darbojas pavisam legāli? Vai šīs organizācijas reģistrējās, kā rokdarbnieču pulciņi un pīrādziņu cepēji un to darbību nav iespējams apturēt? Nemaz nerunājot par nereģistrētiem veidojumiem un nelegālajām organizācijām. Tām vispār nav likumu un kontroles?

Kā tas var būt, ka domubiedru grupai, kas atbalsta Ukrainas cīņu par savas valsts neatkarību un nedalāmību, tiek likti šķēršļi savas darbības reģistrēšanai? Mūsu darbs saskan ar Latvijas valsts ārpolitiku – atbalstīt Ukrainas nedalāmību. Mēs strādājam likuma ietvaros. Kāpēc esam kļuvuši nevēlami?

Foto: REUTERS/Scanpix

Ukrainas Grieķu katoļu baznīca izvērsusi informatīvo kampaņu, mudinot ticīgos nenest uz kapiem plastmasas puķes un vainagus,-ziņo spektrs.com/diena.lv/Ukrainas Reliģiskās informācijas dienests.

Īstenojot baznīcas Ekoloģijas jautājumu biroja iniciatīvu, pie kapsētām jau tiek izvietoti plakāti ar aicinājumiem nenest uz kapiem plastmasas puķes. Līdz Lieldienām plānots pagatavot 1500 plakātus ar šādiem aicinājumiem.

Plakātos sniegta informācija par plastmasas izstrādājumu kaitīgumu un alternatīvu – dzīviem ziediem.

“Plastmasas vainagiem un puķēm nav nekādas teoloģiskās simbolikas, turklāt tā ir tradīcija, kas ieviesās padomju laikos, un Eiropā nekā tāda nav,” sacīja baznīcas Ekoloģijas jautājumu biroja vadītājs teoloģijas doktors Volodimirs Šeremeta.

Okupētā Krimā Krievija ar KF likumdošanas spēku atņem baznīcas. Foto: ua.krymr.com

Krievijas varas iestādes pieprasījušas no Ukrainas baznīcām un reliģiskām organizācijām Krimā līdz 1. martam 2015 pieteikties pārreģistrācijai saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem.

Nepildot uzrādītos noteikumus seko aizliegums baznīcu reliģiskajai darbībai un tās tiek likvidētas. Tas pats attiecas arī uz juridiskām personām. Jāatgādina, ka savulaik Krievijas Federācija paredzot Krimas okupāciju veica labojumus likumdošanā un 31.12.2014. gadā stājās spēkā 19. likuma panta Nr. 52-F3, papildinājums ar Nr.506-F3,-ziņo spektrs.com/ unian.ua

“Juridiskām personām, kas nav pārvedušas dokumentus saskaņā ar Krievijas Federācijas normatīvajiem aktiem un nav iesniegušas ziņojumu kopējā reģistrā un nav ieguvušas ārvalsts organizācijas filiāles (pārstāvniecības) statusu noteiktajā termiņā, nav tiesīgas turpināt savu darbību Krievijas Federācijas teritorijā un esošās organizācijas tiek likvidētas, “- teikts Krievijas Federācijas federālajā likumā.

Saskaņā ar okupācijas varas pārstāvju teiktā, reliģisko organizāciju pārreģistrācijas process Krimā “ir ļoti grūts.” Par to ziņo Simferopoles Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas paplašinātā sēdē par starpetnisko un reliģiju attiecību saskaņošanu, Krimas Reliģisko lietu un Nacionālo kultūras biedrību departamenta Kultūras ministrijas vadītājs Aleksandrs Selevko.

Viņš teica, ka, Krievijas plānotā Krimas reliģisko kopienu pāreja līdz 2014. Gadam 31. decembrim neizdevies panākt, tāpēc termiņš bija jāpagarina līdz 2015. gada 1. martam. Taču arī termiņa pagarināšana nav būtiski mainījusi situāciju.

Saskaņā ar Krievijas prezidenta sūtņa Krimā Vladimira Bobrovska teiktā, reģionā atkārtoti reģistrējušās 9 kopienas. Vēl 73 ir reģistrācijas procesā. Organizāciju filiāles Maskavā pārreģistrējušas  tikai 2 reliģiskās organizācijas.

Krievijas likumdošana stingri ierobežo ticīgo un reliģisko organizāciju tiesības, salīdzinot ar Ukrainas likumdošanu.

Saskaņā ar Reliģijas Brīvību Institūta ekspertu teikto, par juridiskas personas statusa atņemšanu:

1) vispirms tiks apdraudēts Ukrainas reliģisko kopienu īpašumtiesības, kas nedrīkstēs izmantot savas baznīcas, lūgšanu namus un citas ēkas.

2) Šāda pārreģistrācijas prasības mērķis ir piespiest Ukrainas priesteriem un ticīgajiem pieņemt Krievijas pilsonību, kā arī pilnīgu pakļaušanos Krievijas Federācijas tiesību aktiem.

Atgādināsim, ka 2014. gada sākumā Krimā ar juridisko statusu reliģisko organizāciju darbojās 1409. Darbojās arī vairāk nekā 674 reliģiskās kopienas, galvenokārt Krimas tatāru, kurām reģistrācija nebija nepieciešama. Pēdējo 25 gadu laikā reliģisko kopienu skaits Krimā pieaudzis no 47 līdz 2083.

Foto: Džerijs Šterns

Kopš militāro operāciju sākuma austrumu Ukrainā ziņu reportāžas iekrāsojās tumšos toņos. Karavīru un civiliedzīvotāju nāve, sprādzieni, gūstā nonākšana, iznīcinātās mājas, skolas, bērnudārzi, naudas un pārtikas trūkums…

Patīkamu pārsteigumu sagādāja kanāla “Nadia” (Надія) jaunā dokumentālā filma „Austrumu eņģelis”. 37 minūšu filma stāsta par to, ka par spīti visām kara šausmām, vēl ir cerība,-ziņo spektrs.com

Vislielāko cerību vairums iedzīvotāju saskatīja ne tikai praktiskā palīdzībā, ēdienā un pārvietošanos citās drošākās dzīves vietās, bet saskatot, ka Dievs palīdz arī kara apstākļos. Cerība pāraug atjaunotās attiecībās ar Dievu, ģimenēm un sadraudzībā ar līdzcilvēkiem.

Dokumentālā filmā attēlots, kā vietējās draudzes palīdz trūkumcietējiem. Piemēram, kādas draudzes mācītāja sieva stāsta, ka draudze kara laikā bija pilna, tie, kuri neticēja Dievam turēja rokās Tēvreizi un kopā ar ticīgajiem vairākas reizes dienā lūdza Dievu. Dokumentālā filmā stāstīts arī, ka vietējās draudzes mācītājs Doņeckā pārveda tūkstošiem cilvēku no kara darbības zonas uz drošāku vietu, bet starplaikos apgādāja trūkumcietējus ar pārtiku un ūdeni.

Dokumentālā filmā „Austrumu eņģelis” liecina, kā mainās ticīgo lūgšanas. Iepriekš par sevi un tuvinieku vajadzību pilnās lūgšanas pārvēršas par lūgšanām, kurās izmisīgi lūdz Dievu par citu cilvēku dzīvībām un par mieru valstī.

Ukraina Baltkrievija Krievija prezidenti. Foto: Scanpix/AFP

Ukrainas Prezidents Petro Porošenko divpusējās tikšanās laikā ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, citēja Bībeli,-ziņo spektrs.com

„Es ļoti ceru, ka šodienas tikšanās rezultāts būs miers. Bībele saka: “Svētīgi miera nesēji” (“Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.” Mateja 5:9). Tāpēc, ja mēs šodien ar mūsu kolēģi spēsim panākt vienošanos par mieru Ukrainas zemē – tas kļūs ļoti nozīmīgs notikums mūsu divpusējās attiecībās.”

Kā zināms Baltkrievijā, Minskā notikusi tikšanās Eiropas Savienības formātā. Tikšanās laikā piedalījās Ukrainas Prezidents Petro Porošenko, Baltkrievijas prezidentu Aleksandrs Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Kazahstānas prezidents Nurultans Nazarbajevs, kā arī trīs ES komisāri.

Ukrainas krīzes mediju centrs prezentēja dokumentālo filmu “Lūgšana par Ukrainu”. Filmā atspoguļoti dramatiskie notikumi Kijevā, Neatkarības laukuma centrā no 2013.gada 21.novembrim līdz 2014.gada 21. februārim,-ziņo spektrs.com/Ukrainas Kultūras Ministrija

Ukrainas kultūras ministrs Jevgenijs Nišjuks saka: “Filma „Lūgšana par Ukrainu ” ir ļoti svarīga arī tāpēc, ka informācijas kara laikā, kad agresora-valsts ar Kremļa propagandas izplatīšanas lielajām iespējām izkropļo informāciju par notikumiem Ukrainā.

Pateicoties filmai, kas atspoguļo reālos notikumu kadrus, Eiropa un pasaule ieraudzīs patiesību par Maidānu. Tajā saskatāmas sāpes un varonība, un briesmīgie zaudējumi pašcieņas Revolūcijas cīņu laikā.”

Filmas autors kļuva režisors un producents Jevgenijs Afineevskijs. Viņš stāsta: “Liela uzmanība tiek pievērsta garīgai sfērai, kas visvairāk atbalstīja un palīdzēja Ukrainas Neatkarības cīņas laikā. Garīdzniecība palīdzēja pārvarēt garīgās un fiziskās sāpes, pat tad, kad klosteru sienās tika glābtas dzīvības desmitiem, ja ne simtiem cilvēku.”

Filmas pirmizrādi plānots demonstrēt Toronto filmu festivālā Kanādā septembra sākumā, un 21 novembrī – Maidānas jubilejā – filma “Lūgšana par Ukrainu”, tiks demonstrēta Ukrainas auditorijai.

Lūgšana
Preses konference

“Bruņoti vīri, ar uzšuvēm “Kazaku gvarde ” un Georga lentīšu apsējiem, iebruka celtnē un lika tajā esošajiem izvākties ar visām mēbelēm, pamatojoties uz to, ka esošā baznīca viņuprāt esot sekta, un tādas kā šī baznīca visas tikšot iznīcinātas. Savukārt ticīgajiem piedraudēja ar nošaušanu, ja tie sacels traci par šo incidentu”- teica draudzes mācītājs Sergejs Kosjak.

Šis ir sestais gadījums prettiesisko iebrukumu un baznīcu ēku konfiskāciju Doņeckas reģionā. Ar pieaugušo bruņotu spriedzi pieaug arī reliģiskā neiecietība.

Saskaņā ar „Kijevas reliģisko brīvību institūta” ziņojumu, teroristu kaujinieku organizācija “Doņeckas Tautas Republika” plānveidīgi un sistemātiski pārkāpj reliģiskās brīvības- veicina cilvēku nolaupīšanas, spīdzināšanas un piedraudot ticīgajiem. Tostarp teroristi nolaupījuši un tur gūstā brīvprātīgo Genādiju Lisenko, kurš palīdzēja draudzes “Labā Vēsts” mācītājam Pēterim Dudņikam evakuēt cilvēkus no Slovjanskas.

18.06.2014. Ukrainā, Gorlivkā bruņoti vīri izdemolē draudzi „Jaunā paaudze” un nacionalizē „Dzīvības vārds”