Atbalsts drūzu iedzīvotājiem Izraēlā

Sagatavoja Estere Vieja

ICEJ palīdzības kalpošana ir aizsniegusi arī Izraēlas drūzu iedzīvotājus. Šodien Izraēlā dzīvo ap 100 000 drūzu. Vairāki tūkstoši drūzu kalpo Izraēlas armijā. Kaut gan viņus klasificē kā arābus, drūzi ir neatkarīga kopiena, kas sniedz lielu ieguldījumu Izraēlas iedzīvotāju labklājībā kopumā.

Drūzi ļoti rūpējas par savām ģimenēm. Parasti vairākas paaudzes dzīvo kopā vienā mājā. Vīri pelna naudu un mūsdienās pat daudzas sievietes ir sākušas strādāt, lai palīdzētu nodrošināt nākotni saviem bērniem.

ICEJ atbalsts ir ticis novirzīts dažām drūzu skolām Galilejā datoru iegādei, skolas soliem, austiņām un grāmatām.

Drūzu skolās tiek mācīta savstarpējā cieņa, ētika, sociālā darba un sadarbības nozīme. Bērni, kuri mājās runā arābu valodā, no mazotnes mācās ebreju valodu, un vēlāk arī angļu valodu.

Viena no pilsētām, kuras skolām ICEJ ir sagādājusi datorus, ir Magara. Lielāko pilsētas iedzīvotāju daļu sastāda drūzi – 57%. Pārējie ir arābu kristieši un musulmaņi. Daudzi drūzu iedzīvotāji kalpo Izraēlas aizsardzības spēkos un strādā Izraēlas policijā. Nesen tika izveidota jauna apmetnes vieta – ciems karavīriem, kuri vairs nedienē armijā.

„Rūpējoties par karavīriem, mums arī jāgādā par to, kas viņiem dārgs – par viņu vecākiem, ģimenēm un bērniem. Tas ir vienīgais veids, kā izveidot jaunu uzticamu iedzīvotāju paaudzi”, sacīja skolas direktors. Pilsētu skolās tiek praktizētas pieredzes apmaiņas programmas, lai veicinātu bērnu vidū cieņu pret atšķirīgajiem kaimiņiem –  ebrejiem, kristiešiem un musulmaņiem.

„Tas nozīmē mums ļoti daudz, ka jūs, kristieši, mūs atbalstāt”, sacīja skolas direktors. „Es neizvēlējos būt drūzs, bet es tāds piedzimu… Tāpat ebreji paši neizvēlējās savu tautību, bet piedzima ebreji. Dievs mūs ir nolicis konkrētās kopienās un tā ir mūsu atbildība – cienīt vienam otru. Palīdzība, ko mēs saņemam no kristiešiem caur  ICEJ atbalsta darbu, māca mūsu bērniem, ko nozīmē pieņemt citus.

ICEJ palīdz arī trūkuma cietējiem Harfeišas pilsētā, kas atrodas augstienē, no kuras var redzēt robežu ar Libānu. Lielākā iedzīvotāju daļa tur ir drūzi, bet ciemā dzīvo arī katoļi (10%) un nedaudz musulmaņu. ICEJ sadarbojas ar šīs pilsētas skolu, kurā bērniem tiek mācīts, piemēram, kā uzglabāt ūdens rezerves, kas ir tik svarīgi šim reģionam. Skolēniem tiek mācīts par viņu mantojumu, kā viņu senči rūpējās par zemi.

Pie skolas durvīm plīvo liels, skaists Izraēlas karogs.

Skola ir kļuvusi par otrām mājām 370 skolēniem un 44 skolotājiem, ieskaitot vairākus kristīgos skolotājus. Skolas vadība bija ļoti pateicīga par uzdāvinātajiem datoriem un vispārējo atbalstu.

„Mēs esam aizkustināti, ka kristieši pasaulē vēlas atbalstīt izglītības darbu starp drūziem”, sacīja skolas vecāku padomes prezidents.

Alijas vēsmas 2011

Sagatavoja Hovards Flauers, ICEJ Alijas departamenta direktors

2011.gadā Starptautiskā Kristiešu Vēstniecība Jeruzalemē palīdzēja atvest mājās (uz Izraēlu) 2974 ebrejus. Tas sastāda 15% no kopējā ebreju repatriantu skaita pasaulē.

Vēstniecība atbalstīja arī „Sarkanā paklāja” programmu, kuras ietvaros mājās atgriezās 1811 ebreji no Eiropas, Lielbritānijas, Dienvidāfrikas, Latīņamerikas, Austrālijas un Tuvajiem Austrumiem.

2011. gadā dažos reģionos strauji palielinājās alija. Piemēram, Holandē, musulmaņu naidīgās ietekmes rezultātā, emigrācija uz Izraēlu palielinājās līdz 32%. Līdzīgu iemeslu dēļ alija ir pieaugusi arī no Francijas un Zviedrijas.

Dienvideiropā aliju pastiprinājusi eiro krīze, kas arī radījusi anti-semītisma draudus. Spānijā un Portugālē ebreju emigrācija uz Izraēlu palielinājusies līdz 54%.

Nopietnas finansu problēmas un antisemītisms Ungārijā 2011. gadā veicinājis alijas pieaugumu līdz 25%.

Arābu revolūciju rezultātā, kas izraisīja arī nopietnu naida vilni pret ebrejiem, no Tuvo Austrumu zemēm pagājušā gadā alija pieauga līdz 29 %.

Gandrīz puse no Venecuēlas ebreju iedzīvotājiem ir pametusi valsti un daži emigrējuši uz Izraēlu caur Kolumbiju, kurā alija sasniegusi 86%.

2011. gada pēdējais lidojums „Sarkanā paklāja” ietvaros notika decembrī, atvedot 235 imigrantus tieši Hanukas svētku laikā.

No lidostas jaunie repatrianti tika nogādāti Ramadas viesnīcā Jeruzalemē. Nākamajā dienā „Sarkanā paklāja” dalībniekus sagaidīja Alijas (atgriešanās vēsturiskajā dzimtenē) programmas atbalsta darbinieki no vairākām organizācijām: pašvaldībām, uzņēmumiem, pakalpojumu sniedzējiem, kuri informēja atbraukušos par dažādām iespējām: mājokļiem, darbu, skolām, banku sistēmu, apdrošināšanu, veselības aprūpi, valodas apmācību un absorbcijas programmu.

Ar Jūsu atbalstu mēs spēsim palīdzēt arī tām ebreju ģimenēm 2012. gadā, kuras dosies uz Izraēlu no visām šīm problēmu skartajām zonām pasaulē.

2012. gadā mēs īpaši vēlamies palīdzēt Etiopijas ebrejiem un Bnei Menaše kopienai Indijā. 2011. gadā 2666 Etiopijas ebreji atgriezās Izraēlā, bet 7000 Indijas ebreju joprojām gaida valdības apstiprinājumu un emigrēšanas atļauju.

Kristieši no tautām ir aicināti piepildīt savu uzdevumu – atvest mājās Izraēla dēlus un meitas (Jes.49:22). Mēs pateicamies par Jūsu lūgšanām un finansiālo atbalstu! Kopā mēs spēsim turpināt šo darbu – Izraēla izklīdināto avju sapulcināšanu.

2011. gads bija ļoti dramatisks un neparasts. Atmiņā nāk pravieša Hagaja vārdi, kurš paredzēja laiku, kad Dievs satricinās visu, ko var satricināt.

Martā mēs redzējām cunami postu Japānā, kas nogalināja desmitiem tūkstošu cilvēku.

Tā bija tikai viena no daudzām aizvadītā gada milzīgajām dabas katastrofām. Vācu ziņu dienests NTV nesen pārraidīja, ka pēdējo trīs desmitgažu laikā postošo dabas katastrofu skaits pasaulē pieaudzis par 300 procentiem.

Skatoties politiskajā arēnā, Eiropas Savienība ir nonākusi lielākajā finansiālajā krīzē, kopš Eirozona  uzsāka savu darbību. ES tika uzskatīta par vienu no veiksmīgākajiem veidojumiem pēc 2. Pasaules kara, bet tagad to apdraud bankroti Grieķijā un citur. ASV starptautiskā ietekme var vājināt Rietumu demokrātijas, kristīgajai morālei degradējoties.

Ja mēs lūkojamies uz Tuvajiem Austrumiem, viss reģions ir sašūpojies. Cilvēku masas pieprasa novecojušo despotu atkāpšanos un parādās jauni vadītāji. Ēģipte, kura saglabāja mieru ar Izraēlu vairāk nekā 30 gadus, tagad būs islāmistu frakcijas kontrolēta, kura jau solījusi “pārskatīt” miera līgumu ar Izraēlu. Tajā pašā laikā nāk klajā arvien jauni pierādījumi, kas apstiprina, ka Irāna attīsta kodolieročus (no WFJ decembra raksta).

Kristīgās kopienas Tuvajos Austrumos skatās nākotnē ar lielām bažām. Mūsu zeme patiešām atrodas lielu pārmaiņu un neziņas virpulī.

Pārskatot aizvadītā gada notikumus, International Herald Tribune žurnālists Rodžers Kohens paziņoja: “Eirozemē ir agonija, Amerikā baiļu sajūta un neziņa, Āzijā nedrošība un arābu ielās dusmas. Ikviens izjūt globālās integrācijas dzemdību sāpes.” Labāk gandrīz nav iespējams aprakstīt mūsdienu situāciju, kas arī sasaucas ar Jēzus vārdiem, kādus Viņš sacīja apmēram pirms 2000 gadiem, norādot uz laiku pirms Mesijas atgriešanās uz zemi: “Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies” (Lūk.21:25-26).

Nezaudē cerību

Kurā vietā šajā “bildē” atrodamies mēs, ticīgie? Vai arī mēs esam baiļu pārņemti un apjukuši? Vai arī draudze zaudē cerību? Nereti, runājot ar kristiešiem dažādās pasaules valstīs, man rodas tieši šāds priekšstats.

Kopš mūsdienu Izraēlas atdzimšanas 1948. gadā, lielākā daļa evaņģēlisko kristiešu (ieskaitot mani) tic, ka mēs dzīvojam pēdējos laikos. Taču līdz ar šo uzskatu ir atnākusi bezcerības pilna kristietība. Vairākus gadus es esmu apmeklējis Izraēlas dienu pasākumus pasaulē un pravietiskās konferences, kurās ļoti bieži kristīgie vadītāji ir pasludinājuši tikai drūmo nākotnes pusi – spriedumu Izraēlai un tautām.

Mums jājautā sev: kādu pasaules uzskatu mēs atbalstām? Es saprotu, ka Dieva Vārds paredz trauksmainus laikus pēdējās dienās, kādus pasaule vēl nav piedzīvojusi. Šie notikumi ir kā priekšvēstnesis antikrista nākšanai un milzīgiem konfliktiem Tuvajos Austrumos. Taču šiem pareģojumiem nevajadzētu mūsos radīt nenovēršamas nolemtības sajūtu un veidot bezcerīgu viedokli par notiekošo pasaulē, kurā mēs vairs nespējam sagaidīt neko labu. Patiesībā -  ja mēs nevaram redzēt neko labu tuvojamies, mēs esam zaudējuši cerību.

Pravietis Joēls redzēja, kā tautas vienu dienu tiks sapulcinātas Jošafata ielejā, lai tiktu Dieva tiesātas par savu ļauno attieksmi pret Izraēlu un ebreju tautu. Taču šis pats pravietis redzēja arī to, kā Dievs izlies Savu Garu pār visu miesu “pirms lielās un briesmīgās Kunga dienas.” Joēls saprata Dieva pēdējo laiku tiesas nopietnību, bet viņš arī runāja par atmodu un pasludināja cerības vēsti, ka “ikviens, kas piesauks Kunga Vārdu, tiks izglābts.”

Pravietis Daniēls 11. nodaļā apraksta ļaunās un baisās antikrista sistēmas izveidošanos, kas uzsāks karu arī pret svētajiem. Taču šajā tumšajā laikā viņš saredz arī cilvēkus, kuri “pazīst savu Dievu, ir stipri un paveic lielus varoņdarbus.” Daniēls redzēja atpirktos, kurus pārņem lielas vajāšanas, bet tajā pašā laikā viņi uzvar lielas cīņas.

12. nodaļā pravietis redz šausmu laikus, kādi nekad vēl nav tikuši piedzīvoti. Un tieši šajā laikā Daniels redz svētos – nevis vājus un sakautus, bet tādus, kas spīd kā spožas zvaigznes tumšās debesīs un ved daudzus pie taisnības.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pat vistumšākajos laikos, kas mums priekšā, Dieva Vārds runā par ticīgajiem, kam būs neiedomājama ietekme, – kas darīs lielus varoņdarbus un vedīs daudzus pie taisnības.

Lielai daļai ticīgo patīk centrēt savu uzmanību uz Bībeles pravietojumu tumšo pusi! Šādu skatījumu viņi attiecina uz Izraēlu, Draudzi un pat savu dzīvi. Kāds ir tavs redzējums par pēdējiem laikiem? Vai tu redzi Dievu darbojamies caur tevi šajās pēdējo laiku dienās?

Jā, Tuvajos Austrumos pieaugs nemieri. Bet es ticu, ka arābu pasaulē būs arī atmoda. Jā, būs liela atkāpšanās, bet būs arī liela Dieva Gara izliešanās un tie, kuri to piedzīvos. Jā, būs tie, kurus pārņems ļaunums un kuru mīlestība atdzisīs, bet būs arī tie, kas darīs lielus varoņdarbus un spīdēs kā spožas zvaigznes. Pie kuras grupas mēs piederēsim? Tā ir mūsu izvēle.

Apustulis Pāvils runāja par cerību, “kas nepamet kaunā” (Rom.5:5; Fil.1:20). Tas nozīmē, ka cerība nepieviļ. Tomēr tik daudzi cilvēki ir zaudējuši cerību un pievīlušies, tādējādi izjūtot arī apkaunojumu. Kauns liek ierauties sevī un galu galā noved pie atkāpšanās. Bet cerība ir tā, kas dod mums redzējumu un iedvesmo sagaidīt varenu Dieva kustību mums visapkārt.

Cerības atjaunošana 2012. gadā

Mums jāmācās no Pāvila, kurš dzīvoja pastāvīgā gatavībā, cerot uz Kunga atgriešanos viņa dzīves laikā. Fakts, ka daudzi notikumi izvērsās ne uz labo pusi, nenoveda Pāvilu pie  nolemtības sajūtas un bezcerīga pasaules uzskata. Tieši otrādi – Pāvils strādāja, sagaidot, ka Dievs darīs brīnumus caur viņu.

Nekļūdīsimies, Dieva Vārds nesola, ka būs vieglāki laiki, bet otrādi. Taču es esmu pārliecināts, ka satricinājumu un nedrošības vidū cilvēki meklēs atbildes. Bet, ja mūsu skats ir vērsts uz atkāpšanos un kariem, kurš vēlēsies pievienoties mūsu draudzei?

Labāk atjaunosim savu cerību! Sagaidīsim kopā, ka šis būs pieauguma un svētību gads. Sagaidi, ka Dievs tevi lietos, lai paveiktu lielus varoņdarbus, ka tu spīdēsi spoži pat tad, ja tev visapkārt vairosies tumsa.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka kalpojam Dievam, kurš ir Visuvarens. Lielāks ir Tas, kas mūsos, nekā tas, kas ir pasaulē  (1 Jāņa 4:4). Ikvienai tautai uz zemes joprojām ir cerība. No visām pasaules tautām tieši komunistiskajā Ķīnā Draudze izauga no mazāk nekā miljona ticīgo 1948. gadā līdz vairāk nekā 120 miljoniem šodien. Tam vajadzētu mūs iedrošināt, ka Ahmadinedžada Irānā pašlaik procentuāli ir lielākais draudzes pieaugums gadā – divdesmit četri procenti, kam seko Afganistāna. Tātad arī mūsu tautām ir cerība!

2011. gads bija neaptveramu izmaiņu gads, kas noslēdzās lielā neziņā. Pagājušā gada sākumā ICEJ vadība izjuta Kunga vadību pavadīt vairāk laika lūgšanās. Tas stiprināja cerību un ticību mūsu sirdīs. Mēs aicinām arī Jūs pievienoties mūsu lūgšanu kampaņai katru trešdienu 2012. gadā. Lūgšana nemainīs Dieva gribu, bet tā izmainīs mūsu skatījumu uz lietām un apstākļiem ap mums. Jo vairāk laika mēs pavadīsim ar Viņu, jo cerīgāks būs mūsu redzējums par tautu nākotni.

© WFJ Janvāris 2012

Rakstu sagatavoja ICEJ direktors Jurgens Bjulers tulkoja Ilze Saulīte

lv.icej.org@hotmail.com

www.icej.org

Materiālu tulkoja Inese Treiere

Jurgens Buhlers (Juergen Buehler)

Izraēla ir pārsteidzoši skaista, kad ziemā uzzied mandeļkoki. Šie koki sāk ziedēt paši pirmie, lai gan augļus tie nes paši pēdējie.

Mandeļkoks ir minēts vienā no pirmajiem Jeremijas pravietojumiem. “Atkal nāca pār mani Tā Kunga vārds, kas man sacīja: „Ko tu redzi, Jeremija?” es atbildēju: „Es redzu mostošās mandeļkoka zaru ar ziediem.” Tad Tas Kungs sacīja uz mani: „Tu redzēji pareizi. Es esmu nomodā par Savu vārdu, lai tas piepildītos!”” (Jer. 1:11-12)

Šai pravietojumā lietoto vārdu spēle satur ļoti svarīgu atziņu gan ebrejiem, gan mums. Ebreju vārds shaked tulkojumā nozīmē „mandele, mandeļkoks” un arī – „būt nomodā”. Dievs parādīja Jeremijam mandeļkoka zaru un tā atklāja, ka Viņš ir nomodā par Savu vārdu, lai to īstajā brīdī piepildītu.

Pravietojums satur arī brīdinājumu. “Es šodien tevi ieceļu pār tautām un pār ķēniņu valstīm: izplēst ar visām saknēm un izraut, sagraut un izpostīt, tad uzcelt un dēstīt.” (Jer. 1:10-11) Pēc tam, kad Jeremija ieraudzīja mandeļkoku, Dievs viņam parādīja arī verdošu katlu, kas vēstīja par gaidāmo lielo postu (Jer. 1:13-14). Lai gan mandeļkoks simbolizē cerību, ka Dievs piepildīs Savus brīnišķīgos apsolījumus ebrejiem (un arī mums), pravietojums satur arī brīdinošu vēsti.

Vēlāk Dievs atkārtoja Savu brīdinājumu: “Zinait, Es būšu pār tiem nomodā, tiem par postu un ne par svētību!…” (Jer. 44:27). Dievs darīja zināmu savai tautai, ka grēkam ir sekas un reiz pienāks pelnītais sods, proti – Jeruzalemes izpostīšana un ebreju aizvešana gūstā.

Pēc kāda laika Daniēls savā lūgšanā atzina: “Tādēļ Tas Kungs bija nodomājis mums šo nelaimi un to mums arī uzsūtījis, jo Tas kungs ir taisns visos savos darbos, tikai mēs neklausījām viņa balsi.” (Dan. 9:14)

Galvenā vēsts pravietojumā par mandeļkoku ir tā, ka Dievs vēro Savu tautu un, kad tā grēko, attālinoties no Viņa, Kungs brīdina par sekām. Šodienas vēstījums cilvēcei ir tāds pats: Dievs ir nomodā! Viņš piepildīs Savu vārdu, liekot cilvēku dzīvē atnākt svētībai vai lāstam. Tad, kad grēks un netikumība pazudina veselas tautas un iespiežas pat Draudzē, mums jāatceras: Dievs ir nomodā! Laikā, kad citas tautas uzbrūk Izraēlai un cenšas sadalīt tās zemi, mēs varam būt pārliecināti: Dievs ir nomodā, Viņš visu redz!

Pravietojums par mandeļkoku satur arī lielu stiprinājumu – Jeremija paredzēja brīnumainu Izraēlas atjaunošanos. “Un kā Es turēju vaļā savas acis pār viņiem, lai tos izrautu ar visām saknēm, tos sagrautu, … tā Es tagad būšu pār tiem nomodā, lai tiem uzceltu un dēstītu visu par jaunu! – tā saka Tas Kungs.” (Jer. 31:28)

Tad, ja mēs nolemjam savu dzīvi veltīt Dievam, Viņš apsola būt nomodā, lai mēs piedzīvojam labu. Neskatoties uz visiem mūsu trūkumiem un vājībām, Dieva acis vienmēr ir pievērstas mums!

Tuvie Austrumi

Teksts/foto: Malkolms Hedings (Malcolm Hedding)

Nesenie notikumi Tuvajos Austrumos ir raduši atbalstu visā pasaulē, lai arī tie uzņemti ne bez bažām. Revolūcija Ēģiptē bija īpaši iedvesmojoša, jo jaunā paaudze pieprasīja valsts pārvaldē patiesu demokrātiju ar visām no tā izrietošām brīvībām. Trīsdesmit gadus tauta bija dzīvojusi smagā diktatoriskā režīmā un nu sacēlās, un izteica savu vēlēšanos dzīvot tāpat kā citas nācijas šai reģionā.
Tomēr pagaidām nav nekādas garantijas, ka Ēģipte virzītos uz patiesu demokrātiju. Jaunā paaudze nekontrolē situāciju, jo tai trūkst politiskās pieredzes procesu organizācijā un vadībā.

Tikmēr savu „zvaigžņu stundu” gaida Musulmaņu brālības locekļi, kuru sapnis ir visā reģionā noteikt jaunu Kalifātu! Viņi ir viltīgas gudrības pilni un necenšas uzreiz sagrābt varu. Drīzāk tie izliekas par “mēreniem”, lai slepenībā un ar intrigu palīdzību pamazām uzurpētu varu un virzītu valsti uz šarija likumu. Musulmaņu brālība vienmēr darīs visu iespējamo, lai padziļinātu konfrontāciju ar Izraēlu.

Tas viss ir iedrošinājis līdzīgas grupas apkārtējās arābu valstīs. Jaunā paaudze Jordānijā, Sīrijā, Jemenā, Irānā un Persijas līča valstīs vēlas demokrātiskas brīvības. Savukārt Musulmaņu brālības vietējās nodaļas un citas džihada grupas vēlas izmantot pašreizējo politisko nemieru, lai ieviestu stingrus islāma likumus un atjaunotu karadarbību pret Izraēlu. Tad, ja islāmistu kustības nāks pie varas, Tuvajos Austrumos sāksies patiesi nedroši laiki!

Šādā politiskajā situācijā ir neprāts sagaidīt, ka Izraēla enerģiski vadītu miera procesu, cenšoties tuvākajā laikā atrisināt divu valstu problēmas. Tomēr pat no izraēliešiem un viņu uzticamiem draugiem ārzemēs es dzirdu aicinājumus darīt visu iespējamo, lai šobrīd dzimtu Palestīnas valsts.

Palestīnu apdraud ne tikai naidīgie režīmi, kas veidojas kaimiņvalstīs. Pašas Palestīnas pašpārvaldes vadītājs Mahmuds Abass ir vājš un neefektīvs līderis, viņš nav piemērots un nelabprāt iesaistās miera sarunās. Viņa centieni valdīt Rietumu krastā varētu palīdzēt Hamas, it īpaši, ja to balsta radikālo islāmistu pārstāvji, kas sāk ieņemt varas pozīcijas tuvākajās galvaspilsētās. Tieši tāds nolūks bija islāma režīmam Turcijā, kad tas sponsorēja neveiksmīgo Gazas humanitārās palīdzības flotili pagājušajā gadā. Nav šaubu, ka nākotnē šādas provokācijas būs ne mazums.

Pēdējie notikumi – Hizbala ietekmes palielināšanās Libānā, Irānas karakuģa došanās uz Sīriju, Jordānijas monarhijas aplenkums, neskaidrā Ēģiptes nākotne ir radījuši nopietnas bažas Izraēlā. Tomēr tiek prasīts, lai Izraēla atsakās no valsts drošībai stratēģiski nozīmīgām teritorijām un nodod tās Abasam, kurš nespēj konkurēt ar radikālajiem islāmistiem.
Ņemot vērā visus šos apstākļus, ir bezatbildīgi, ka tā saucamie „Izraēlas draugi” atkal un atkal paceļ balsi, lai izteiktu atbalstu divu valstu risinājumam. Šī politiski korektā spēle ir beigusies! Varbūt pirms dažiem gadiem tāda cerība bija, bet šodien tas nav iespējams. Tiem, kas patiesi aizstāv Izraēlas intereses, labāk būtu pārvērtēt šādu savu nostāju.

Līdz šim Tuvajos Austrumos demokrātisku vēlēšanu izpratne aprobežojās ar viena cilvēka ievēlēšanu – tā, kā tas notika Gazā 2006. gadā. Hamas gaida savu laiku, jo visi pēdējie notikumi kalpo tā interesēm. Jaunā Ēģiptes valdība, iespējams, atcels blokādi Gazas joslai. Tas, protams, notiks humānu apsvērumu dēļ. Tad ieroči no Irānas jau atkal plūdīs pie Hamas.

Šobrīd situācija Tuvajos Austrumos ir ļoti nestabila un neskaidra, tāpēc līdz šim bieži lietoto klišeju par divu demokrātisku valstu līdzāspastāvēšanu mierā un drošībā ir jānoliek malā.

Šis ir pēdējais laiks, lai pār mums nāktu Dieva bijība. Mūsdienu Izraēlas atjaunošanās ir notikusi unikālā veidā – pretēji vēsturisko notikumu plūdumam. Tas ir noticis tāpēc, ka pār šo valsti ir īpaša Dieva labvēlība. Viņš sargā Izraēlu dienu un nakti. Bez tam Kungs brīdina pasauli, lai tā nesadalītu zemi, ko Viņš ir novēlējis Izraēlai. Tas ir muļķīgi neņemt vērā Dieva nodomus un ignorēt Viņa brīdinājumus.
Izraēla ir Dieva pestīšanas instruments virs zemes. Tā ir devusi morāles kodu cilvēcei. Ebreju tauta ir sniegusi pasaulei visbrīnišķīgāko Cilvēku, kāds jebkad uz zemes dzīvojis. Mēs, kas sludinām, ka mīlam Izraēlu un esam tai līdzās, būsim piesardzīgi! Pretējā gadījumā arī mēs varam nonākt konflikta situācijā ar debesu Dievu.

Foto: Kaira, Ēģipte

Pētījums par Izraēlas arābu labklājību
Dāvids Parsons (David Parsons)

Paužot rūpes un interesi par visiem Izraēlas iedzīvotājiem, Starptautiskā kristiešu vēstniecība Jeruzalemē (ICEJ) finansējusi plašu pētījumu par Izraēlas arābu minoritātes labklājību, lai noteiktu svarīgākās sociālās vajadzības un materiālā atbalsta prioritātes. Pētījumā tika apsekoti arābu sektora sociālie darbinieki. Iegūtie rezultāti ļāva Izraēlas varas iestādēm identificēt šobrīd pašas nozīmīgākās problēmas: sociālo darbinieku pārslodzi darbā ar daudzbērnu ģimenēm un speciālistu trūkumu darbam ar riska grupas bērniem. Šīs problēmas turpmāk mērķtiecīgi jārisina.

Pašlaik arābi veido 20% no Izraēlas iedzīvotājiem un ekonomiskās attīstības ziņā arābu sektors krietni apsteidz vairumu tautiešu citur Vidējo Austrumu reģionā. Šis fakts bija viens no argumentiem nesenajās protesta akcijās apkārtējās arābu valstīs, kur cilvēkus cīņā par brīvību un labāku dzīves kvalitāti iedvesmoja arābu stāvoklis Izraēlā.
Tomēr vēl joprojām ir daudz sarežģītu izaicinājumu Izraēlas arābu sabiedrībā, kur galvenie ekonomiskie rādītāji ievērojami atpaliek no vidējā līmeņa valstī. Šobrīd šī plaisa jau atkal palielinās, jo pieaug to arābu ģimeņu skaits, kurās ir daudz bērnu, bet apgādnieks pelna mazu algu. Daudzi ebreju sociālie aktīvisti uzskata, ka valsts varētu iegūt lielāku autoritāti Vidējo Austrumu reģionā, ja tā vairāk rūpētos par saviem arābu pilsoņiem.

Viens no šādiem ebreju aktīvistiem ir Karmijs Ašborens. Viņš konsultē vairākas bezpeļņas aģentūras, kas nodarbojas ar tādu sociālo ļaunumu apkarošanu kā nabadzība un vardarbība ģimenēs. Pagājušajā gadā K. Ašborens vērsās ICEJ Palīdzības departamentā ar lūgumu finansēt bezprecedenta pētījumu par arābu sociālajām vajadzībām. Šo pētījumu iniciēja Arābu komūnas Sociālo pakalpojumu direktoru Forums, kas ir 2003. gadā izveidota jumta organizācija, lai koordinētu labklājības dienestu darbu 75 arābu pašvaldībās visā Izraēlā.

“Arābu sabiedrības apsekojumi tika veikti arī agrāk, bet nekad iegūtos rezultātus neakceptēja valdība,” sacīja Ašborens. “Šoreiz Sociālās apgādes ministrija ir pozitīvi atsaukusies par pētījumu un ir gatava izmantot tā rezultātus. Jaunais ministrs Moše Kalons arī ir izrādījis interesi par pētījumā konstatēto.”

“Mēs ar lielu prieku finansējām šo pirmo sistemātisko pētījumu par labturības vajadzībām Izraēlas arābu sabiedrībā,” teica Malkolms Hedings, Starptautiskās kristiešu vēstniecības direktors. “Bez tam mēs ceram, ka rezultāti tiks izmantoti tik saprātīgi, ka palīdzēs daudzām cienījamām ģimenēm izrauties no nabadzības un tās negatīvās ietekmes, tādā veidā nostiprinot Izraēlas kā godprātīgas un taisnīgas valsts statusu”.

Sadarbības rezultātā Forumam ir izdevies panākt, ka pēdējos gados izdevumi no gadskārtējā valsts budžeta arābu sektora atbalstam pieaug. Tomēr tas nav bijis pietiekoši, lai nodrošinātu sociālās apgādes dienestu palīdzību visām lielajām ģimenēm.
Turklāt pašvaldības finansējuma avoti, kuri saskaņā ar likumu veido vienu ceturtdaļu no sociālās apgādes budžeta, sakarā ar vispārējo finansiālo lejupslīdi ir sarukuši. Tas, savukārt, atbilstoši ir samazinājis valsts 75% daļu.

“Šobrīd labklājības dienestu lielākā daļa strādā, veltot savu laiku un resursus tam, lai „dzēstu ugunsgrēkus”, nevis plānotu un veiktu darbības, kas savlaicīgi palīdzētu tos novērst,” skaidroja Emīls Semajans, Foruma priekšsēdētājs un galvenais sociālais darbinieks jauktajā drūzu un kristiešu pilsētā Pekijinā. “Šī problēma visaktuālākā ir tieši arābu sektorā, jo tur iedzīvotāju lielākā daļa ietilpst zemākajā sociāli ekonomiskajā kategorijā.”

Pateicoties ICEJ dotācijai, Forums lūdza Massar institūta zinātnes darbiniekiem veikt vispusīgu pētījumu, lai precīzi noteiktu visaktuālākās problēmas un izstrādātu to risinājumus. Divdesmit no 75 arābu vairākuma pašvaldībām Sociālās apgādes vadītāji piedalījās plašās intervijās par pašreizējo praksi un vajadzībām. Rezultāti tika apkopoti 85 lapu garā ziņojumā, ko nosūtīja visiem sociālās palīdzības dienestiem valstī.

Ašborens ir pārliecināts, ka pētījums paaugstinās darba efektivitāti palīdzības sniegšanā arābu iedzīvotājiem un viņš visādi atbalsta Forumu šai jomā.

“Forums nekoncentrē savu uzmanību uz protestiem un sūdzībām. Tā sekmīgas darbības pamatā ir profesionāla pieeja un konstruktīva rīcība ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm”, atzīmēja Ašborens.

Galvenie pētījuma secinājumi ir šādi:
1) Lielākā daļa no Arābu labklājības dienestu vadītājiem ir pārāk noslogoti ar ikdienas lietu izskatīšanu, lai varētu pareizi plānot darbu un efektīgi pārvaldīt budžetu.
2) Pusē no Arābu labklājības departamentiem nav speciālistu darbam ar riska grupas bērniem, kas ir vislielākā problēma arābu iedzīvotāju sektorā.
3) Vairāk nekā 30% no mājsaimniecībām arābu kopienās (un 50 procentiem četrās šādās pašvaldībās) ir nepieciešama sociālā palīdzība.
4) Pastāv divas galvenās sociālās palīdzības saņēmēju grupas: riska grupas bērni (37%) un personas bez pietiekoši lieliem ienākumiem (20.5%).
5) Pēdējo piecu gadu laikā pastāvīgi ir pieaugušas tādas sociālās problēmas kā nabadzība, bezdarbs un vardarbība.
6) Galvenie šķēršļi, kas traucē pienācīgi risināt galvenās sociālās problēmas, ir darbaspēka, specializētu apmācību un budžeta līdzekļu trūkums.
7) Sociālie darbinieki ebreju sektorā ir noslogoti par 43% mazāk nekā arābu sektorā, jo ebreju ģimenes vidējais lielums 2008. gadā bija 3,5 cilvēki salīdzinājumā ar 4,8 cilvēkiem arābu sektorā.
8) Laika periodā no 2007. – 2009. gadam valstī tika radītas apmēram 252 jaunas sociālo darbinieku amata vienības, no kurām 42% novirzījās arābu sektorā. Tas nedaudz samazināja sociālo darbinieku slodzi, tomēr darba apjoms joprojām ir ļoti liels.

Galvenie ieteikumi situācijas uzlabošanai ir šādi:
1) sociālā darbinieka slodzes aprēķinā ņemt vērā apkalpojamās ģimenes lielumu. Tas radītu mehānismu, kas garantētu lielāku taisnīgumu lietu sadalē starp labklājības departamentiem ebreju un arābu sektoros.
2) Īstenot taisnīgāku formulu budžeta līdzekļu piešķiršanā.
3) Arābu sociālajiem darbiniekiem vairāk organizēt apmācību programmas, tostarp tādās specializētās jomās kā darbs ar riska grupas bērniem, kas ir visakūtākā sociālā problēma arābu komūnās.

Bezpartejiskā organizācija Forums, kas kalpo gan musulmaņu, gan kristiešu, gan drūzu kopienām Izraēlā, cer, ka pētījums palīdzēs vēl vairāk pilnveidot labklājības dienestu darbu gan politiskajā, gan organizatoriskajā līmenī. Nākotnē veicamo darbu sarakstā ietilpst lielāki budžeti jauniešu dienas aprūpes centriem, programmas riska grupas bērniem, kopienu internātskolas, ģimenes terapija un cīņa pret vardarbību.

Forums centīsies gūt valdības akceptu Pētījuma rekomendāciju īstenošanai valstī. Tikmēr tiks piesaistīti labdarības organizāciju līdzekļi, kas palīdzēs piepildīt tās vajadzības, kurām valstij pašlaik trūkst resursu.

Līdz visiem zemes galiem

Mihaels Dž. Hins (Michael J. Hines)

Starptautiskā kristiešu vēstniecība Jeruzalemē (ICEJ) ir aicināta pasludināt pat visattālākos zemes nostūros, ka “Viņš, Tas Kungs, kas izklīdināja Izraēlu, Tas to tagad atkal pulcina kopā un sargā kā gans savu ganāmo pulku.” (Jer. 31:10)

2011.gada pirmajā ceturksnī vēstniecības pārstāvji ir apmeklējuši lielākos pasaules kontinentus, lai sludinātu par Izraēlu kristiešiem gan lielās, gan mazās sanāksmēs.

Āfrika
Janvārī Džims Šucs (Jim Schutz) no Jeruzalemes biroja un mācītājs Larijs Būzs (Larry Booth) no ICEJ ASV filiāles devās uz konferenci Port Harcourtā, Nigērijā. Vairāk nekā 10 000 Āfrikas mācītāji apmeklēja konferenci, lai lūgtos par sava kontinenta vajadzībām. Tomēr viena konferences diena tika veltīta Izraēlai. Larijs Būzs bija ļoti saviļņots, redzot Āfrikas baznīcas dedzīgās lūgšanas. „Āfrika mostas, lai svētītu Izraēlu”, viņš teica.

Džims Šucs apmeklēja mūsu jauno filiāli Ganā. Viņš piedalījās sanāksmēs Akrā un tās apkārtnē. Visur cilvēkos bija jūtams liels izsalkums dzirdēt par Izraēlu un vēlme lūgt par to. Līdzīgas sajūtas piedzīvoja ICEJ Portugāles filiāles vadītāji Antonio un Karla Melo, kad viņi kalpoja konferencēs un mācītāju sanāksmēs Angolā un Kongo Republikā.

ICEJ spīkers no Norvēģijas Ēriks Selle devās uz Austrumāfrikas valstīm – Ugandu un Keniju. Visur, kur viņš runāja, bija jūtama patiesa atmoda attieksmē pret Izraēlu. Ēriks Selle uzrunāja dažas no lielākajām draudzēm galvaspilsētās Kampalā un Nairobi. “Bija pārsteidzoši redzēt, cik liela interese cilvēkiem ir par Izraēlu,” viņš sacīja. “Un, protams, visi vēlas apmeklēt Izraēlu. Tā ir kristīgā cionisma nākotne”.

Āzija
Janvārī notika ICEJ pirmā sanāksme Taizemē. ICEJ starptautisko attiecību departamenta vadītājs Jurgens Buhlers ieradās, lai sastaptu jaunatklātās filiāles darbiniekus. Lai gan sanāksme nebija plaši izziņota, uz to atnāca ļoti daudz cilvēku. Taizemē tikai 0,5% no iedzīvotājiem ir kristieši, tomēr draudze aug un interesējas par Izraēlu un ebreju tautu”, paskaidroja Krisada Čusakultanačai (Krisada Chusakulthanachai) – ICEJ Taizemes direktors.

Austrālija un Klusā okeāna salas
Pēc Izraēlai veltītajiem pasākumiem Brisbānē, Austrālijā, kur ICEJ filiāli vada Brūss Garbuts (Bruce Garbutt), mūsu spīkeri devās uz Fidži salām. Fidži ticīgie iedzīvotāji lepojas, ka, raugoties no Izraēlas skatu punkta, Klusā okeāna salas burtiski atrodas pašā “zemes galā”. Satiekoties ar mācītājiem un līderiem no apkārtējām salām, Jurgens Buhlers bija pārsteigts redzot, ka aptuveni simts gadu laikā, kopš Jēzus kristus evaņģēlijs tur ticis sludināts, Dievs tā pārvērtis šos jaukos salu iedzīvotājus. Šodien misionāri no Fidži dodas uz Āfrikas džungļiem, lai kalpotu cilvēkiem. “Tas, ka evaņģēlijs ir sasniedzis pat šīs tālās salas, ir būtiska zīme, kas norāda uz beidzamajiem laikiem. Lielā pavēle nest Jēzus evaņģēliju līdz visattālākajiem zemes nostūriem patiesi tiek piepildīta mūsu paaudzes laikā,” sacīja Buhlers.

Eiropa
Šogad ICEJ Jeruzalemes apīkeri un pielūgsmes grupa jau ir apmeklējuši daudzas Eiropas valstis. Dāvids Parsons, Dorons Šneiders, Jurgens Buhlers, Rei Ramirez ir bijuši vizītēs Apvienotajā Karalistē, Somijā un Vācijā. Viņi piedalījās vairākās konferencēs, runājot par Izraēlu. ICEJ Somijas filiāles vadītājs Juha Ketola apmeklēja Čehiju. Savukārt, ICEJ jaunā darbiniece Estere Vieja uzrunāja vairāk nekā 1000 Polijas ticīgos, stāstot par lielo Dieva mīlestību pret Izraēlu un to, kādēļ mums būtu jāinteresējas par to. Daudzi cilvēki atdeva savu sirdi Jēzum vai atjaunoja savas attiecības ar Kungu.

Amerika
ICEJ direktors Malkolms Hedings šī gada sākumā kalpoja Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš apmeklēja daudzas svētdienas skolas, lūgšanu sapulces un mācītāju „brokastis”, kā arī īpašu konferenci Vašingtonā, kurā piedalījās vairāk nekā 20 deputāti no ASV Kongresa. Tur M. Hedings ienesa jaunu izpratni par nopietnajiem izaicinājumiem, ar ko nākas saskarties Izraēlai tā haosa dēļ, kas valda Tuvajos Austrumos