Vai laiks ir ietekmējams?

Balstoties uz Mikelsona-Morlija eksperimenta rezultātiem, īru fiziķis Džordžs Ficdžeralds un Nīderlandes fiziķis Hendriks Lorencs, secināja, ka ķermenis, kas pārvietojas cauri ēteram, (Ja gaisma būtu viļņi elastīgā materiālā, ēterā, tad gaismas ātrums pretējos virzienos būtu dažāds.)
Pārvietošanās ātrums kļūst īsāks un pulksteņi iet lēnāk, piemēram, ja novērotājs izmērītu vienādu gaismas ātrumu un neatkarīgi no tā, kā viņi pārvietotos attiecībā pret ēteru.
1905. gadā Einšteins kādā rakstā uzsvēra: „Ja nebūtu iespējams noteikt, vai pārvietošanās notiek cauri telpai, priekšstatam par ēteru nebūtu nozīmes. Jo dabas likumiem būtu jāšķiet vienādiem visiem brīvā kustībā esošajam novērotājiem. Vēl jo vairāk –tiem visiem būtu jāmēra vienāds gaismas ātrums neatkarīgi no tā, cik ātri tie pārvietojas. Gaismas ātrums nav atkarīgs no to kustības un vienāds visos virzienos.”
Tas lika attiekties no pieņēmuma, ka ir universāls lielums, ko sauc par laiku, kuri vienādi mēra visi pulksteņi. Tā vietā katram būtu viņa paša personīgais laiks. Tomēr, divu cilvēku laiki sakristu, ja šie cilvēki attiecībā viens pret otru būtu miera stāvoklī, bet nesakristu, ja viņi kustētos.

Ārpus laiks

Kā nu tur arī nebūtu ar ēteru teoriju un absolūto jeb universālo laiku, bet sliecos domāt, ka laiku var mainīt un ietekmēt, varbūt ne tādā izpratnē kā esam ieraduši domāt, (kā jau arī iepriekšējā rakstā minēju) bet…
Piemēri liecina, viss ir iespējams. Notikums, kad debess ķermeņi tika apstādināti laikā un telpā. „Toreiz Jozua lūdza To Kungu, tai dienā, kad Tas Kungs nodeva amoriešus Israēla bērnu rokās, un viņš izsaucās Israēla bērnu priekšā: “Saule, apstājies pār Gibeonu un tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!”
Rezultāts: „Tad saule palika mierā, un mēness apstājās, kamēr tauta atriebās saviem ienaidniekiem. Tiešām, saule palika debesu vidū stāvot un nesteidzās noiet veselu dienu!” (Jozuas 10: 12-13)
Laiks apstājās kosmosā, noteiktā vietā un teritorijā. Ja skatās uz piemēru globālākā mērogā, tad redzam, ka Saules un Mēness diametrs nav tik mazs, turklāt pēkšņa sekundes daļas nobīde no laika, var izraisīt katastrofu kosmosā, galu galā, tas ietekmē arī kosmosa ceļu, jeb trajektoriju, pa kuru rotē planētas un t.t. Tomēr, to neapstādināja ētera darbība, absolūtais jeb universālais laiks, vai vēl kas cits. Nenotika nekas, nekas, nenotika! Vienīgs fakts-APSTĀJĀS! Teiktā Vārda Dēļ! Cilvēka ticība uz Dievu darījusi savu.

Paradokss

No vienas puses mēs nevaram ietekmēt laiku, laiku, jeb mūžību, kurā dzīvo Dievs, jo esam ierobežoti Zemes dzīvē un tās pulksteņa noteiktā laikā, bet no otras puses, tomēr dzīvojot uz Zemes, kurā pastāv nemainīgi likumi, paļaujoties uz Dievu, tomēr ir mainīgi.

Kāpēc mēs esam ierobežoti laikā un mirstam, bet Dievs ir mūžīgs un nemirstīgs?

Bibliskā nozīme: Ādams un Ieva sagrēkojās un Dieva pravietiskie vārdi piepildījās, „un mirdami mirsiet!”. Protams, viņi nemira uz līdzenas vietas, bet tika pakļauti citai laika dimensijai, pārejot no mūžības uz laika cikliskumu. Viņi kļuva mirstīgi un visi viņu pēcteči, tas ir mēs.
Tādējādi mēs esam pakļauti pagātnei, tagadnei un nākotnei. Bet Dievs atrodas pagātnē, tagadnē un nākotnē vienlaicīgi, tas arī ir mūžīgs laiks, piemērs zīmējumā.

Kas ir teleportācija?
1935. gadā Alberts Einšteins kopā ar saviem audzēkņiem Borisu Podolski un Natanu Rozenu paredzēja, ka fotoniem piemīt neparastas īpašības. Viņi domāja, ka, ja divi fotoni, kas atrodas saistītā stāvoklī, attālinās cits no cita un turklāt viens no tiem maina polarizācijas parametrus, teiksim, ietriecas kaut kur, tad tas pazūd, bet fotona informācija tiek acumirklī pārnesta uz citu fotonu. Viens fotons kļūst par otru. Vēlāk šo kvantu parādības īpašību nosauca par teleportāciju. Bet tikai 1997. gadā Baumeisters un viņa līdzautori no Austrijas universitātes pierādīja, ka fotonu – gaismas kvantu – var teleportēt. Tas ir – acumirklī pārnest no vienas vietas uz citu, turklāt saglabājot fotona stāvokļus (informāciju). Izmantojot šo informāciju, jebkurā telpas punktā var viegli radīt tieši tādu pašu fotonu.

Pirmo reizi fiziķi teleportējuši jonu metra attālumā

Pirmo reizi zinātniekiem ir izdevies teleportēt jonu metra attālumā. Pirms dotā eksperimenta ir bijuši arī citi teleportācijas mēģinājumi izmantojot objektus, kuriem piemīt masa, vienīgi bez tik lieliem rezultātiem kā šoreiz.

Tagad pētnieku grupa no „Apvienotā kvantu institūta” (Joint Quantum Institute) par teleportācijas objektu izmantojuši bitus (kvanta analogu). Bits- var atrasties vienā no diviem stāvokļiem – 1 vai 0. Kvantu bits jeb kubits principā atrodas divos stāvokļos vienlaicīgi. Kubits vienlaicīgi ir gan 1, gan 0, stadijā tiklīdz tā vērtība tiek nolasīta. Lai arī cik dīvaini tas nešķistu, šādi likumi darbojas elementārdaļiņu – kvantu pasaulē. Līdz tam brīdim, kamēr kubits atrodas tā saucamajā stāvokļu superpozīcijā, tas nav ne 1 ne 0, bet darbībā tas pieņem vienu, konkrētu stāvokli.

Eksperimenta laikā tika izmantoti jonu paris – iterbiji, vakuumu lamatās, bet 0 un 1 lomas spēlēja šo objektu divi iespējamie galveni stāvokļi.
Eksperimenta sākumā jonu stāvoklis bija zināms. Ar mikroviļņa impulsa palīdzību fiziķi ierakstīja informāciju vienā kubitā, kas bija superpozīcijas stāvoklī.
Eksperimenta gaitas laikā ar lāzera impulsa palīdzību joni tika palaisti kvantu mudžekļa stāvoklī. Mudžekļa stāvoklis nozīmē, viena kubita kvanta stāvoklim kļūstot par nedalāmu un savstarpēji saistītu ar otra kubita stāvokli, tajā brīdī arī notika teleportācija.

Zinātnieki izmērīja pirmā jona stāvokli, ar to pašu “iznīcinot” kvantu nenoteiktību un, tātad, ierakstītu (ar informāciju) kubitu. Tālāk, zinot mērījuma rezultātus, fiziķi noskaidroja, kāds mikroviļņu impulss nepieciešams, lai pielietotu to otrā jona gadījumā, savukārt pārvēršot to tieši tajā kvantu stāvoklī, kurā bija pirmais kubits. Rezultātā izrādījās, ka kvantu informācija pārvietojās metra attālumā.

Ar gēnu palīdzību cilvēku pārnesīs jebkurā attālumā
Zinātnieki ir izvirzījuši sensacionālu hipotēzi: teorētiski ir iespējams no cilvēka nolasīt pilnīgi visu informāciju par viņa uzbūvi, teleportēt to ar radioviļņu palīdzību jebkurā attālumā un tur no jauna uzbūvēt dzīvu kopiju. Tāda teleportācija ir viens no iespējamiem pašlaik veicamo pētījumu un eksperimentu rezultātiem.
Lai gan, nervu impulsi tiek izplatīti ar mazu ātrumu – no 8 līdz 10 metriem sekundē, tas nav pietiekami ātri, lai varētu kontrolēt un regulēt visus procesus. Teleportācijas laikā cilvēka organismā informācija par visu šūnu stāvokli ir jāizplata acumirklī. Tādējādi vēlāk visu informāciju uztver nervu šūnas un pārstrādā. Pastāv uzskats, ka acumirkļa informācijas pārraides process ir iespējams, jo Kāds jau iepriekš kaut ko tādu ir radījis, demonstrējot arī mūsu nākotnes iespējas.

Dievs zina par mums visu, DNS pārvēršot fotonos
Bībelē ir teikts, ka Dievs zina par mums visu, redzot cilvēku sirdis, jeb citiem vārdiem sakot nolasot informāciju. Kā tas notiek?
Zinātnieki mēģina pierādīt, ka fotoni, izejot cauri DNS, pārvēršas par radioviļņiem, kurus var uztvert un pārraidīt jebkurā attālumā. Bet pirms tam fotoni nolasa informāciju, ģenētiskus tekstus un hologrammas, ko satur DNS, un polarizējoties (mainot elektromagnētisko vektoru rotāciju) ieraksta to sevī. Tas ir nepieciešams, lai izveidotu mēroga hologrāfiskus šablonus. Kamēr zinātnieki pierāda, tikmēr Dievs jau sen rīkojas, izmantojot esošos un vēl neesošos zinātniskos eksperimentus. Šajā gadījumā, Dievam pat nav jābūt klātienē jauna cilvēka, jeb embrija rašanās laikā, jo iepriekš informācija par embriju jau bija nolasīta un ieprogrammēta. Par to liecina (Psalms 139: 16) „Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.” Vadoties pēc Bībelē teiktā un šādiem šabloniem tiek būvēts embrijs. Ja polarizācijas laukums pagriezts vienā leņķī – parādās viens sadales laukums (hologramma, teksts), ja citā – pavisam cits laukums. Šis process ilgst tik ilgi, cik nepieciešams, lai uzbūvētu embriju.
Faktiski var teikt, ka tas, ko pats Einšteins un viņa audzēkņi paredzējuši, notiek biosistēmā, kad miljardi fotonu izveido kādu informācijas lauku, nolasot to no DNS molekulas, bet pēc tam tiek izkliedēti. Toties šī informācija parādās kaut kur ārpusē. Notiek acumirklīga informācijas pārraide.

Teleportācija Bībelē

Zinātnieki ir nonākuši pie jonu pārraides iespējām teleportācijas ceļā, kaut gan, lai tas būtu izdarāms ar kādu lielāku masas nesēju, vai arī, teleportācija ar cilvēku, būs jāgaida vēl ilgs laiks. Taču interesanti, uzzināt to, ka senatnē cilvēki jau ir tikuši izmantoti teleportācijas eksperimentos neizmantojot speciālu tehniku vai zināšanas.

Viens no tādiem notika ar Ēnohu Vecās Derības laikā un otrs Jeruzālemē, Jaunās Derības laikā ar Filipu. Atšķirība starp abiem gadījumiem bija tāda, ka Ēnohs tika aizrauts, jeb teleportēts no Zemes neatgriezeniski uz Debesīm, (Ebr. 11:5) bet Filips no Jeruzālemes ceļa laikā uz Gazu tika aizrauts, jeb teleportēts uz Azdotu. (Ap.d.8: 26 un 39-40)

Secinājums: Cenšoties pierādīt teleportācijas būtību un efektivitāti paļaujoties tikai uz savām spējām un universitātē iegūtajām teorētiskajām zināšanām, bez Dieva Gara atklāsmes, tad iespējams, ka tā var pavadīt visu savu dzīvi nododamies eksperimentiem un tā arī neuzzināt, kādā veidā ir iespējama teleportācija ar daudz lielākiem masas nesējiem.

Vienā teikumā: Teleportācija, agrāk uzskatāma par mītu, tagad jau par iespēju, bet tuvākā nākotnē -realitāte…